Ergonomika darbā

Ergonomica-salikums.p_1 26.03.2004 10:04 Page 1

Izdevumu finansïjis ES PHARE Latvijas-SpÇnijas divpusïjÇssadarb¥bas projekts (LE/99/IB-CO-01)«Atbalsts turpmÇkai likumdo‰anas saska¿o‰anai un institcijustiprinÇ‰anai darba dro‰¥bas un vesel¥bas jomÇ»

±pa‰a pateic¥ba SpÇnijas NacionÇlajam Darba dro‰¥bas un higiïnasinstittam (Instituto National de Seguridad e Higiene en el Trabajo)par sniegto atbalstu un materiÇliem grÇmatas veido‰anÇ

© LabklÇj¥bas ministrija

No spÇ¿u valodas tulkoju‰i: Inga Egl¥teLija C¥ruleLiene MustapaAnna Vilmane


PRIEK·VÅRDS

Cilvïkam ir dabiska tieksme pielÇgot apkÇrtïjo vidi savÇm vajadz¥bÇm un ¥patn¥bÇm. Jausenatnï pirmie no koka un kaula veidotie darbar¥ki un ier¥ces bija vienkÇr‰i, un to forma bijamaksimÇli piemïrota veicamajam darbam.

Ar¥ cilvïce ir pielÇgojusies apkÇrtïjai videi ar mïr˙i saglabÇt nepiecie‰amo l¥dzsvaru arapkÇrtni. PakÇpeniski att¥stoties pat cilvïka Çrïjais veidols ir main¥jies l¥dz sasniedzis pa‰reizïjo,kas krasi at‰˙iras no pirmatnïjÇ homo sapiens veidola. Ne vienmïr ‰¥ pielÇgo‰anÇs norit dabiskÇce∫Ç, bieÏi vien tÇ pieprasa ar¥ individuÇlu piepli. Spilgts piemïrs tam ir jauno tehnoloÆiju pielie-tojums, kas msdienÇs ir ieviests visÇs ikdienas darb¥bÇs.

Taãu no prevent¥vÇ viedok∫a ir nepietiekami, runÇjot par ergonomiku, aprobeÏoties vien¥gi arcilvïku un tehnisko l¥dzek∫u savstarpïjo mijiedarb¥bu. TÇpïc ergonomikas jïdziens ir jÇpapla‰ina,iek∫aujot tajÇ visus darba videi rakstur¥gos aspektus – organizatoriskos, vides un citus faktorus.RunÇjot par ergonomiku, jÇ¿em vïrÇ visi darba apstÇk∫i, kas varïtu sekmït darbinieka labklÇj¥bu:pa‰u darbu, darba procesu, slodzi utt.

·¥ grÇmata ir tapusi ES PHARE Latvijas – SpÇnijas divpusïjÇ sadarb¥bas projekta “AtbalststurpmÇkai likumdo‰anas saska¿o‰anai un institciju stiprinÇ‰anai darba dro‰¥bas un vesel¥basjomÇ” ietvaros. Pateicoties SpÇnijas sadarb¥bas partneru at∫aujai Latvijas eksperti ir izmantoju‰iSpÇnijas NacionÇlÇ Darba dro‰¥bas un higiïnas institta izstrÇdÇto grÇmatu “Ergonomika”(Ergonomia) un pieska¿oju‰i to Latvijas Republikas likumdo‰anas pras¥bÇm un situÇcijai darbaaizsardz¥bas jomÇ.

·¥ grÇmata ir tikai viens no informat¥vi izgl¥tojo‰ajiem materiÇliem, kas ir tapis iepriek‰minïtÇprojekta ietvaros. øemot vïrÇ to, ka LatvijÇ l¥dz ‰im nav bijusi pietiekama informÇcija par darbaaizsardz¥bas jautÇjumiem, ceram, ka ar projekta pal¥dz¥bu tapu‰ie materiÇli pavïrs iespïjuLatvijas uz¿ïmïjiem, darba devïjiem, darba aizsardz¥bas speciÇlistiem un, protams, ar¥ pa‰iemdarbiniekiem uzzinÇt daudz vairÇk par jomu, kas tie‰Ç mïrÇ attiecas uz vi¿u darbu.

GrÇmata “Ergonomika darbÇ” ir viena no se‰Çm sïrijas sastÇvÇ eso‰ajÇm grÇmatÇm, kurasizdotas iepriek‰ minïtÇ projekta ietvaros. PÇrïjos ‰¥s sïrijas izdevumos tiek aplkoti tÇdijautÇjumi kÇ darba apstÇk∫i un vesel¥ba darbÇ, darba dro‰¥ba, darba higiïna, psihosociÇlÇ darbavide, kÇ ar¥ darba aizsardz¥bas apmÇc¥bu metodes. ·¥s grÇmatas ir augstvïrt¥gs izgl¥tojo‰smateriÇls darba vides riska novïr‰anas jomÇ, kas ‰obr¥d prasa pievïrst ¥pa‰u uzman¥bu, ¿emotvïrÇ gan jaunÇkos tehniskos risinÇjumus, gan ar¥ jauno prevent¥vo skat¥jumu, kas izriet no Darbaaizsardz¥bas likuma un tam pakÇrtotajiem normat¥vajiem aktiem darba aizsardz¥bas jomÇ.

Kaut ar¥ varïtu likties, ka ergonomika ir vien¥gi pamatota darbinieku pras¥ba, lai uzlabotu darbaapstÇk∫us, paties¥bÇ tÇ ir btiski nepiecie‰ama ar¥ uz¿ïmumiem. PastÇv¥gi pieaugo‰Çs konku-rences apstÇk∫i liek nepÇrtraukti uzlabot uz¿ïmumu kvalitÇtes l¥meni un produktivitÇti, kas nepie-cie‰ams to izdz¥vo‰anai. ·ie uzlabojumi ir grti sasniedzami, ja darbs nav pielÇgots darbiniekufiziskajÇm un gar¥gajÇm iespïjÇm – ergonomiski korekts. TÇpïc ergonomika ir aktuÇla tïma ganuz¿ïmumu vad¥tÇjiem, gan darbiniekiem.


·¥ grÇmata ∫aus saprast ergonomikas noz¥mi darba procesÇ un cerams k∫s par vïl vienu in-strumentu, ar kura pal¥dz¥bu, nepÇrtraukti rpïjoties par darbinieku dro‰¥bu un vesel¥bu, ik dienasveicamais darbs k∫tu arvien dro‰Çks, l¥dz ar to labvïl¥gi ietekmïjot ar¥ darba dz¥ves kvalitÇti unuzlabotu uz¿ïmumu darba efektivitÇti.

Ineta TÇreLabklÇj¥bas ministrijas

Darba departamenta direktore


1.noda∫a. ERGONOMIKA: PAMATJîDZIENI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

Ergonomikas defin¥cija un mïr˙i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Sistïma «cilvïks – iekÇrta» . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12

Ar ergonomiku saist¥tÇs zinÇtnes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13

2. noda∫a. CILVîKS UN APKÅRTîJÅ VIDE . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15

Cilvïka ˙ermenis kÇ funkcionÇla vien¥ba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15

Nervu sistïma: apraksts un funkcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Ma¿u uztveres bioloÆiskie pamati . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

FiziskÇs aktivitÇtes galvenie principi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

3. noda∫a. UZøîMUMA DIZAINS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

Ergonomisks projekts. Izvietojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

Uz¿ïmuma un dz¥ves vietas tuvums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26

Uz¿ïmums kÇ industriÇls mÇjoklis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

ÅrïjÇs un iek‰ïjÇs vides attiec¥bas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30

SociÇlais apr¥kojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32

4. noda∫a. DARBA VIETAS DIZAINS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35

Darba vietas organizÇcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35

Darba vietas izmïru anal¥ze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37

SATURS


5. noda∫a. APGAISMOJUMS UN KRÅSA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43

VizuÇlÇ komforta galvenie priek‰noteikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43

Apgaismojuma pamatnoteikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44

Redzes spïjas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48

Apgaismojuma sistïmas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49

Apgaismo‰anas apstÇk∫i darba vietÇs ar displejiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51

KrÇsa. Galvenie jïdzieni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 55

KrÇsu pielietojums un ietekme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 55

KrÇsu izvïle . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57

6. noda∫a. FIZISKS DARBS: PIEPÌLE, PIESPIEDU POZAS UN ATKÅRTOTASKUST±BAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59

FiziskÇ darba slodze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60

AtkÇrtotas kust¥bas un to izrais¥tÇ patoloÆija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 67

SÇpes muguras jostas da∫Ç . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 71

7. noda∫a. PSIHOEMOCIONÅLÅ SLODZE . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 79

Defin¥cija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 79

Faktori, kas nosaka psihoemocionÇlo slodzi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 80

PsihoemocionÇlais nogurums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 81

PsihoemocionÇlÇs slodzes vïrtïjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 82

PsihoemocionÇlÇ noguruma novïr‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 84

8. noda∫a. VAD±BAS IER±CES UN SIGNÅLI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 87

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 87

InformÇcijas snieg‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 88

Atbildes reakcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 92

9. noda∫a. TROKSNIS UN VIBRÅCIJA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 97

Ska¿a un troksnis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 97

Trok‰¿a mïr¥‰ana. Iedarb¥bas ilgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 99

Trok‰¿a kait¥gÇ iedarb¥ba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 101

Ar troksni saist¥to problïmu risinÇjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 103

Mzika un darbs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 104


VibrÇcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 105

VibrÇcijas mïr¥‰ana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 105

VibrÇciju novïrtïjuma ergonomiskie kritïriji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 106

Prevent¥vie pasÇkumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 108

10. noda∫a. MIKROKLIMATS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 111

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 111

ApkÇrtïjÇs vides apstÇk∫i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 113

IndividuÇlie apstÇk∫i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 115

Ieteicamie komforta apstÇk∫i darbÇ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 117

Mikroklimata kontrole: KÇ uzlabot darbinieku komfortu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 118

11. noda∫a. GAISA KVALITÅTE TELPÅS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 121

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 121

Gaisa kvalitÇte telpÇs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122

PiesÇr¿ojuma tipi un avoti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122

µ¥miskÇs vielas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 123

BioloÆiskie piesÇr¿otÇji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 126

VentilÇcija darba vidï . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 127

VentilÇcijas/kondicionï‰anas sistïmas: to noz¥me telpu gaisa kvalitÇtes uzlabo‰anÇ . . 130

Telpu gaisa kvalitÇtes kontroles l¥dzek∫i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 132

12. noda∫a. IEKÅRTAS UN DARBA APR±KOJUMS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 133

IekÇrtas konstrukcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 133

IekÇrtas un apkÇrtïjÇ vide . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 134

IekÇrtas novietojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 135

AutomatizÇcija un slodze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 136

NodarbinÇtÇ poza, strÇdÇjot ar iekÇrtÇm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 137

IekÇrtas konstrukcijas un saist¥ba ar tÇs apkopi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 138

Darba apr¥kojums un darbar¥ki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 139

13. noda∫a. UZTURS UN DARBS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 141

Darbam nepiecie‰amais enerÆijas daudzums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 141

Uzturl¥dzek∫i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 145

±pa‰i apstÇk∫i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 148

Uztura lieto‰anas k∫das darba vidï . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 149


Pamatieteikumi vesel¥gam uzturam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 150

Ar aptauko‰anos saist¥tÇs patoloÆijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 151

14. noda∫a. ORGANIZÅCIJU ERGONOMIKA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 153

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 153

MehanizÇcijas l¥menis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 153

AutomatizÇcijas l¥menis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 155

FunkcionalitÇte . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 156

L¥dzdal¥ba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 158

KomunikÇcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 162

ApmÇc¥ba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 165

15. noda∫a. DARBA LAIKS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 169

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 169

Elast¥gs darba laiks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 170

Sa¥sinÇta nedï∫a . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 172

Darbs mai¿Çs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 172

Intervence mai¿u darbÇ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 176

LITERATÌRA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 177


Neskatoties uz to, ka ergonomika tiek uz-skat¥ta par modernu zinÇtni, laika gaitÇvienmïr ir bijis kÇds, kas interesïjies par cilvï-ka un vides savstarpïju pielÇgo‰anos. Starppirmajiem paz¥stamajiem pïtniekiem minamsLeonardo da Vinãi, kura skices par cilvïkaizmïriem ir ¥pa‰i slavenas; un Alberto Durero,kas aizrÇvÇs ar kust¥bu un proporcijas likumapïtniec¥bu. No tuvÇkas pagÇtnes minamsLekorbuzjï, kura z¥mïjumos arhitektrasmatemÇtiski – Æeometriskie pït¥jumi tikaattiecinÇti uz msdienu dz¥vi. Vi¿a izpratnï

mÇja bija ne tikai dz¥vojamo plat¥bu kopa, gal-venais – tÇs plÇnojumam vajadzïja atbilstiedz¥votÇju vajadz¥bÇm.

Taãu faktiski par ergonomiku netiek runÇtsagrÇk kÇ no 20. gadsimta sÇkuma, ¥pa‰i taipievïr‰oties pasaules karu laikÇ. Jau pirmÇpasaules kara laikÇ sÇka ¿emt vïrÇ karav¥rufiziskÇs ¥pa‰¥bas, piemïrojot ekipïjumu: mas-kas, aizsargl¥dzek∫us ac¥m, vietas noteik‰anasl¥dzek∫us utt. OtrÇ pasaules kara laikÇ, kad tikaizmantotas komplicïtÇkas iekÇrtas, sÇka ¿emtvïrÇ ar¥ indiv¥du gar¥gÇs, ma¿u un musku∫uspïjas. Tie‰i tad tika dots spïc¥gs impulssstarpnozaru pït¥jumiem, kuru mïr˙is bija atklÇtoptimÇlos cilvïka darb¥bas apstÇk∫us, kÇ ar¥cilvïka spïju robeÏas.

·¥ pieredze vïlÇk tika piemïrota darba videi.AnglijÇ viens no 1949. gadÇ izveidotÇs zinÇt-niskÇs biedr¥bas Ergonomics Research Socie-ty, dibinÇtÇjiem Murejs piedÇvÇja terminu er-gonomics, to definïjot kÇ zinÇtnisko pït¥jumukopumu par cilvïka un darba vides mij-iedarb¥bu. ·¥s idejas Çtri izplat¥jÇs VÇcijas Fe-derat¥vajÇ RepublikÇ, FrancijÇ, ·veicï un citÇsindustrializïtajÇs valst¥s. ·ajÇs valst¥s ar¥ pie-auga interese par ergonomiskajiem pït¥ju-miem un, galvenokÇrt, par to rezultÇtu pielieto-jumu praksï.

Amerikas SavienotajÇs Valst¥s 1957. gadÇizveidojÇs Cilvïcisko Faktoru Apvien¥ba.

ERGONOMIKA:PAMATJîDZIENI 1

IEVADS


10 I noda∫a. ERGONOMIKA: PAMATJîDZIENI

Termins «cilvïciskie faktori» radÇs literÇrÇ tul-kojuma un amerikÇ¿u sa¥sinÇjuma rezultÇtÇ nohuman factors engineering.

1961. gadÇ tika nodibinÇta StarptautiskÇ Er-

gonomikas AsociÇcija, kurÇ darbojas spe-ciÇlisti no vairÇk nekÇ tr¥sdesmit valst¥m un ku-rÇ ietilpst vairÇkas nacionÇlas un starptautis-kas asociÇcijas.

L¥dz¥gi kÇ higiïna, medic¥na, dro‰¥ba unpsihosocioloÆija pïta darba apstÇk∫us, kasvarïtu atstÇt negat¥vas sekas uz cilvïkavesel¥bu, tÇ ergonomika tiek saukta parlabklÇj¥bas un komforta zinÇtni. Tas noz¥mï, kaergonomika ne tikai tiecas uzlabot darbaapstÇk∫us ar mïr˙i izvair¥ties no vesel¥bastraucïjumiem visos aspektos (fiziskajÇ,gar¥gajÇ, sociÇlajÇ), bet ¿em par pamatudaudz pla‰Çku vesel¥bas jïdzienu, piedÇvÇjotto aspektu uzlabo‰anu, kas var ietekmït per-sonas stabilitÇti kopumÇ, ieskaitot apkÇrtïjovidi.

VispÇr¥gi ergonomiku varïtu definït kÇpa¿ïmienu kopu, kuras mïr˙is ir darba un cil-vïka savstarpïja piemïro‰anÇs. Ar ‰o defin¥-ciju vïlamies izcelt to, ka ergonomika ir daudz-nozaru zinÇtne. Tas noz¥mï, ka tÇs mïr˙a –darba vietas un vides adaptÇcija cilvïka

¥pa‰¥bÇm – sasnieg‰anai nepiecie‰ams daÏÇ-du zinÇt¿u pielietojums.

Ergonomika ieviesta darba vidï, lai samïro-tu slodzi un kust¥bas, kas nepiecie‰amasdarba uzdevuma veik‰anai, ar cilvïka darbavietas izmïriem – lai cilvïks varïtu veikt darbuar minimÇlu skaitu kust¥bu, kas novïrstu neva-jadz¥ga noguruma att¥st¥‰anos un panÇktuaugstÇku raÏ¥gumu pïc iespïjas mazÇkÇ laikaposmÇ. VïlÇkÇ laikÇ ‰¥ fokusï‰anÇs k∫uva par‰auru; pït¥jumu lauks tika papla‰inÇts,iek∫aujot ar¥ vides apstÇk∫u (temperatras,trok‰¿a, apgaismojuma utt.) un daÏÇda organi-zatoriska rakstura aspektus.

Ir daÏÇdas ergonomikas defin¥cijas, kasatkar¥gas no veikto pït¥jumu autora redzespunkta, tÇpïc turpinÇjumÇ uzskatÇm par inte-resantu iek∫aut vairÇkas no tÇm. IX Starp-tautiskajÇ ergonomikas kongresÇ, kas notika

ERGONOMIKAS DEFIN±CIJA UN MîRµI

LABSAJÌTAL±DZSVARS

KAITîJUMS

VESEL±BA

FIZISKÅ GAR±GÅ SOCIÅLÅ

MATERIÅLIEAPSTÅKπI

DARBASATURS

DRO·±BAHIGIîNA

MEDIC±NAPSIHOSOCIOLO˛IJA

ERGONOMIKA

DARBAORGANIZÅCIJA


1985. gadÇ BurnemutÇ, ergonomika tikadefinïta kÇ zinÇtne, mÇksla un tehniskipa¿ïmieni. Ergonomika tika uzskat¥ta parzinÇtni, jo pït¥jumos tiek ¿emtas vïrÇ cilvïkaiespïjas un psihofiziskÇs robeÏas. TÇ irspïj¥ga izveidot cilvïka spïjÇm piemïrotassistïmas un pÇrveidot sistïmas, kuru pielieto-jums rada risku cilvïka vesel¥bai. Vienlaikusergonomika ir ar¥ mÇksla, jo tÇs pielietojumsnav vienkÇr‰s formulas at‰ifrïjums, bet ganmÇka apvienot indiv¥du un kopu, pÇrvarït eko-nomisko spiedienu un organizït cilvïka per-son¥bas saglabÇ‰anos un att¥st¥bu.

Un beidzot – ergonomika ir tehniskopa¿ïmienu kopums, kas ietver ne tikai videsfaktorus vai iekÇrtu funkcionalitÇti, bet ar¥indiv¥da fizisko un gar¥go stÇvokli darbÇ.

Larousse enciklopïdija ergonomiku definïkÇ mÇc¥bu par racionÇlu darba organizÇciju.

Briseles Br¥vÇs PsiholoÆijas universitÇtesdekÇns un Sistïmergonomikas veicinÇtÇjsFaverÏï piedÇvÇ sekojo‰u defin¥ciju: ergono-mika ir industriÇlo procesu anal¥ze, kas tiekorientïta uz cilvïku un nodro‰ina ‰o procesufunkcionï‰anu.

SavukÇrt Par¥zes UniversitÇtes asociïtaisprofesors KasamiÇns uzskata ergonomiku pardaudznozaru mÇc¥bu par cilvïka darbu, kastiecas atklÇt tÇ likumsakar¥bas, lai labÇk formu-lïtu darba likumus. Ergonomika tÇtad irzinÇ‰anas un darb¥ba; zinÇ‰anas ir izpratne,kuru mïr˙is ir nodro‰inÇt paskaidrojo‰us pa-mata mode∫us; darb¥ba saist¥ta ar labÇku dar-ba piemïro‰anu darbiniekiem.

Visbeidzot, iespïjams, visvienkÇr‰ÇkÇ unizteiksm¥gÇkÇ ir Human Engineering – ame-rikÇ¿u apz¥mïjums ergonomikai – defin¥cija,kurÇ tiek pausts uzskats, ka ergonomika ir

centieni, kuru mïr˙is ir rast iespïju savienotcilvïkus ar iekÇrtÇm tÇdÇ veidÇ, lai ‰¥ kom-binÇcija btu ïrta, dro‰a un produkt¥va.

Ergonomikas att¥st¥ba noritïjusi vienlaic¥gigan EiropÇ, gan AmerikÇ. Kaut ar¥ tÇsapz¥mï‰anai tika lietoti at‰˙ir¥gi termini, pama-ta kritïriji tika ¿emti no vienas un tÇs pa‰asidejas.

EiropÇ ergonomikai bija vairÇk fizioloÆiskaievirze, jo pirmie, kas pievïrsÇs tÇs pïtniec¥-bai, bija profesionÇli medi˙i. AmerikÇ pirmie,kas sÇka interesïties par ergonomikas izpïti,bija inÏenieri, tÇpïc tÇ ar¥ tika nosaukta parHuman Engineering. Taãu, kÇ jau iepriek‰ mi-nïjÇm, eiropie‰u un amerikÇ¿u pïtniec¥bai irkop¥gs pamats: sistïmas un cilvïka piemïro-‰anÇs meklïjumi.

Ergonomikas att¥st¥bai AmerikÇ un EiropÇpirmajos att¥st¥bas posmos bija daÏas at‰˙i-r¥gas iez¥mes, tomïr jau tad tika pÇrstÇvïtavienota ideja. Laika gaitÇ at‰˙ir¥ba starp daÏÇ-dÇm pieejÇm pamazÇm izl¥dzinÇjÇs, un pïtnie-ku individuÇlÇ pieredze bagÇtinÇjÇs, pateico-ties ‰o abu virzienu satuvinÇ‰anÇs procesam.

Galvenie ergonomikas mïr˙i pamatÇ irsekojo‰i:

• izvïlïties atbilsto‰Çko tehnoloÆiju pieeja-majam personÇlam;

• kontrolït darba vidi;• atklÇt fiziskÇs un gar¥gÇs pÇrslodzes riskus;• analizït darba vietas, lai noteiktu apmÇ-

c¥bas mïr˙us;• optimizït pieejamÇ personÇla un izmanto-

jamo tehnoloÆiju mijiedarb¥bu;• sekmït darbinieku interesi par veicamo

uzdevumu un par darba vidi.Ergonomika ie¿em arvien lielÇku lomu re-

habilitÇcijas problïmu risinÇjumÇ, ¥pa‰i pie-vïr‰oties tiem cilvïkiem, kas kaut kÇda iemes-la dï∫ zaudïju‰i darba spïjas, kÇ ar¥ pïtavecÇku cilvïku gar¥gÇs un fiziskÇs spïjas un to¥patn¥bas.

11I noda∫a. ERGONOMIKA: PAMATJîDZIENI

CILVîKS UN IEKÅRTATIEK APSKAT±TI NEDAL±TI


Sistïmu «cilvïks – iekÇrta» iespïjams defi-nït kÇ cilvïka un vi¿a darba vietas veidotukopumu; vien¥bu, kuras starpÇ veidojas abuelementu divpusïjas attiec¥bas.

Interese par sistïmu «cilvïks – iekÇrta»radÇs 20. gadsimta vid tÇ iemesla dï∫, ka ar-vien bieÏÇk parÇd¥jÇs sareÏÆ¥tas vadÇmas ra-Ïo‰anas, transporta, komunikÇciju, kosmiskolidojumu utt. sistïmas, kuru sekm¥gas funk-cionï‰anas efektivitÇte galvenokÇrt bijaatkar¥ga no cilvïka faktora.

Ergonomikas priek‰mets ir cilvïka (cilvïkugrupas), kas izmanto iekÇrtas (tehniskos l¥-dzek∫us) konkrïta aktivitÇte, taãu pït¥jumamïr˙is ir sistïma «cilvïks (cilvïku grupa) –

iekÇrta (tehniskie l¥dzek∫i) – vide». ·o sistïmuoptimizÇcijai nepiecie‰ama vispus¥ga fokusï-‰anÇs.

Cilvïks, iekÇrta un vide veido funkcionÇlukompleksu, kurÇ vado‰Ç loma ir cilvïkam. Japie¿emam, ka visa sistïma veido tikai da∫u novïl pla‰Çkas sistïmas, varam runÇt parSistïmu cilvïks – iekÇrta (C – I) un SistïmÇmcilvïki – iekÇrtas (Ci – Is).

PirmkÇrt, tÇ btu individuÇla darba vieta,cilvïks un iekÇrta, kÇ apak‰sistïma pla‰ÇkÇsistïmÇ: sistïma Ci – Is (darbn¥ca, uz¿ïmumsutt.). Ja tiek veikti horizontÇli pït¥jumi, l¥menipïc l¥me¿a, nekÇdÇ gad¥jumÇ nedr¥kst aizmirstpar iek‰ïjÇm attiec¥bÇm starp tiem.

12 I noda∫a. ERGONOMIKA: PAMATJîDZIENI

SISTîMA «CILVîKS – IEKÅRTA»

SISTîMA (UZøîMUMS)

APAK·SISTîMA (DARBN±CA)SISTîMA (DARBN±CA)

APAK·SISTîMA(DARBA VIETA)

SISTîMACILVîKS – IEKÅRTA

APAK·SISTîMA(CILVîKS)

APAK·SISTîMA(IEKÅRTA)

DARBA

SATURS DARBA

ORGANIZÅCIJAS

FAKTORI

MATERIÅLIE

APSTÅKπI DARBA

SLODZE

ERGONOMIKA, PIRMKÅRT,IETEKMî KOMUNIKÅCIJU STARP

CILVîKU UN IEKÅRTU


Cilvïka darb¥ba ir pït¥juma, apmÇc¥bas unergonomisko plÇnu sÇkums un noslïgums. Laisasniegtu ‰o mïr˙i, tiek pielietotas vairÇkaszinÇtnes un konkrïtas tehnikas, kas var tiktizmantotas neskaitÇmos ergonomiskos pït¥ju-mos. DaÏÇs no ‰¥m zinÇtnïm kÇ centrÇlais ele-ments tiek izvirz¥ts cilvïks, piemïram, medic¥-nÇ, bioloÆijÇ, antropometrijÇ, psiholoÆijÇ utt.;citu pamatÇ ir faktori, kuri eksistï darba vietÇ,fiziskajÇ vidï, vietas projektÇ, darba organi-zÇcijÇ utt.

KÇ galvenÇs varam minït sekojo‰as no-zares:

• anatomija ir zinÇtne, kas apskata daÏÇduorgÇnu un vienota organisma formu unstruktru, tÇ balstÇs uz antropometriskiemun biomehÇniskiem aspektiem;

• fizioloÆija pïta fizioloÆiskÇs sistïmas unvisa organisma funkcijas; enerÆijas patïri-¿a optimizÇcija ir viens no ‰¥s zinÇtnes pa-matmïr˙iem;

• darba organizÇcija sekmï darba raÏ¥gumu,indiv¥da vesel¥bas un att¥st¥bas uzturï‰anu.TajÇ ietverts viss, kas saist¥ts ar metodïmun laika sadal¥jumu, kÇ ar¥ savstarpïjÇ ko-munikÇcija;

• psiholoÆija apskata cilvïku uzved¥bas un

aktivitÇtes likumsakar¥bas, attieksmi, spï-jas un gar¥go slodzi;

• pedagoÆija ¿em vïrÇ visus ar l¥dzdal¥bu unapmÇc¥bu saist¥tos aspektus, tÇs uzde-vums ir sekmït apmÇc¥bas procesu uzla-bo‰anos;

• inÏenierija pal¥dz plÇnot un projektïtuz¿ïmumu un darba vietu;

• arhitektra aptver galvenokÇrt ar darba vie-tas plat¥bu un tÇs apkÇrtni saist¥tÇs tïmas.

Darba apstÇk∫u uzlabojums, kÇ ar¥ augstÇkadz¥ves kvalitÇte iegstama, darbÇ apvienojotvisas zinÇtnes un discipl¥nas, neskatoties uzto, ka katrai no tÇm ir at‰˙ir¥gi izejas punkti unat‰˙ir¥gi mïr˙a sasnieg‰anas pa¿ïmieni.

·ÇdÇ veidÇ tiek panÇkta optimÇla iekÇrtaspielÇgo‰anÇs cilvïkam, kÇ ar¥ akt¥vi pilnveido-jas cilvïka spïjas atbilsto‰i pras¥bÇm, kurasienÇk dz¥vï reizï ar tehnisko progresu, unatbilsto‰i iespïjÇm, kuras paveras, pateicotiestehniskajam progresam.

13I noda∫a. ERGONOMIKA: PAMATJîDZIENI

AR ERGONOMIKU SAIST±TÅS ZINÅTNES

DARBAORGANIZÅCIJAS

FAKTORI

VESEL±BA

PRODUKTS

KVALITÅTE

DRO·±BA

CILVîCISKIEFAKTORI

SISTîMASREZULTÅTI

MATERIÅLIEFAKTORI

ERGONOMIKA PîTA DARBA VIETUPLÅNO·ANAS UN DIZAINA PAøîMIENUS,

KAS NODRO·INÅTU INDIV±DA UNDARBA VIETAS PIEMîRO·ANOS


Darba aizsardz¥bas ties¥bu akti

http://osha.lv


Cilvïka ˙ermenis sastÇv no aptuveni 100miljardiem ‰nu, kas veido audus un orgÇnus,kas savukÇrt grupïjas sistïmÇs. ·¥s sistïmasjeb aparÇtus varam iedal¥t tr¥s grupÇs atkar¥bÇno to funkcijÇm:

• regulÇcijas sistïma;• vielmai¿as sistïma;• reprodukt¥vÇ sistïma.

RegulÇcijas sistïmaTÇ ∫auj mums sa¿emt informÇciju no ÇrïjÇs

vides un to pÇrraid¥t ar nervu pal¥dz¥bu uznervu centriem. Tie ar nervu starpniec¥bu izrai-sa noteiktas reakcijas, no kurÇm ac¥mredza-mas ir kust¥bu (motorÇs) reakcijas. Nervusistïma apstrÇdÇ daÏÇdu informÇciju, to apko-po un izraisa atbilsto‰u un piemïrotu reakciju.

Sistïmas, kas veic ‰Çda veida funkcijas, irma¿u orgÇni, nervu sistïma, musku∫u un ske-leta veidotais kopums.

Vielmai¿as sistïmaTÇ atvieglo organismam nepiecie‰amo vielu

uz¿em‰anu no ÇrïjÇs vides, pÇrveidojotpÇrtikas vielas par ‰˙¥sto‰iem savienojumiem,kuri spïj uzskties no gremo‰anas trakta unnok∫t asin¥s, lai tiktu piegÇdÇtas visiem orgÇ-niem. SavukÇrt skÇbeklis, kas ar elpo‰anaspal¥dz¥bu tiek uz¿emts no ÇrïjÇs vides un arasin¥m piegÇdÇts daÏÇdiem orgÇniem, nodro-

‰ina dz¥vÇs matïrijas atjauno‰anos un ener-Æijas raÏo‰anu. Organismam nevajadz¥gÇsden¥ ‰˙¥sto‰Çs vielas tiek izvad¥tas galveno-kÇrt caur nierïm, bet caur elpo‰anas orgÇniemtiek izvad¥tas gÇzveida vielas.

Caur gremo‰anas un elpo‰anas orgÇniemuz¿emtÇs vielas tiek piegÇdÇtas visÇm ˙erme-¿a da∫Çm ar asinsrites pal¥dz¥bu. TÇdïjÇdi parvielmai¿as funkcijÇm ir atbild¥gi gremo‰anasun elpo‰anas orgÇni, izvadorgÇnu sistïma, kÇar¥ asinsrites sistïma.

Reprodukt¥vÇ sistïmaTÇ nodro‰ina sugas vairo‰anos un saglabÇ-

‰anos.

Organisma vienot¥baPateicoties nervu sistïmai un iek‰ïjai orga-

nisma videi, minïtÇs sistïmas un to funkcijasir savstarpïji cie‰i saist¥tas.

Ar veÆetat¥vÇs nervu sistïmas pal¥dz¥bu,kÇda orgÇna funkcija var ietekmït citu orgÇnufunkcijas. Piemïram, spïc¥ga musku∫u aktivi-tÇte ar nervu centru starpniec¥bu nosaka sirdsritma un elpo‰anas paÇtrinÇ‰anos, asinsspie-diena paaaugstinÇ‰anos, kÇ ar¥ piegÇtÇ asinsapjoma palielinÇ‰anos, kas, apasi¿ojot mus-ku∫us, paaugstina to aktivitÇti.

Ar iek‰ïjo vidi saprot ne vien asinis un limfu,bet ar¥ starp‰nu ‰˙idrumu, kas tie‰i piek∫st

CILVîKS UNAPKÅRTîJÅ

VIDE2

CILVîKA µERMENIS KÅ FUNKCIONÅLA VIEN±BA


16

orgÇnu funkcionÇlajiem elementiem – ‰nÇm.Neskaitot uzturvielas, elpo‰anas gÇzes un

organismam nevajadz¥gÇs vielas, ar asin¥mpÇrvietojas ar¥ virkne ˙¥misko produktu (hormo-nu), kas tiek izstrÇdÇti noteiktos orgÇnos: vai-rogdziedzer¥ un virsnierïs. ·ie hormoni, tÇpatkÇ nervu sistïma, ietekmï orgÇnu funkcijas armïr˙i piemïrot tos mirk∫a nepiecie‰am¥bÇm.

Rezumïjot – cilvïka ˙ermenis ir veidots tÇ,lai neviens orgÇns vai sistïma nebtu spïj¥gs

darboties neatkar¥gi, bet gan vien¥gi visa˙erme¿a kontrolï, veidojot vienu veselumu,kura darb¥ba ir tie‰i atkar¥ga no fizisku, biolo-Æisku un apkÇrtïjÇs vides apstÇk∫u ietekmes.

II noda∫a. CILVîKS UN APKÅRTîJÅ VIDE

DZ±VAS RAD±BAS FUNKCIONÅLA ORGANIZÅCIJA

O2 CO2 Plau‰u alveolas

NorobeÏojo‰s apvalks

Bar¥bas vielas

Artïrijas un vïnas

Reprodukt¥vÇ sistïma

Nieres

Organisma ‰na

Receptori

SirdsvenozÇ da∫a

KapilÇri

NervusistïmaEndokr¥nÇ

sistïma

ZarnubÇrksti¿as

SirdsarteriÇlÇ da∫a

Ku¿Æis

Musku∫i un kauli

IzkÇrn¥jumi

Aknas

Ur¥ns

ERGONOMISKA SKAT±JUMA IEGÌ·ANAI,PIRMKÅRT, NEPIECIE·AMAS

CILVîKA ANATOMIJAS ZINÅ·ANAS


17

KÇ jau tika minïts, nervu sistïma, no vie-nas puses, nodro‰ina organisma saiti arÇrïjo vidi (ar ma¿u orgÇnu un sensoro jebju‰anas nervu starpniec¥bu) un, no otraspuses – organisma saikni ar musku∫iem jebkust¥bu orgÇniem ar motoro jeb kust¥bunervu starpniec¥bu.

Nervu centri ir atbild¥gi par ‰o abu funkcijuapvieno‰anu un nodro‰inÇ‰anu.

Nervu sistïmu iedala – centrÇlÇ nervusistïmÇ (CNS) un perifïrÇ nervu sistïmÇ(PNS).

CentrÇlÇ nervu sistïmaCNS, savukÇrt, sastÇv no vairÇkÇm strukt-

rÇm ar ¥pa‰Çm iez¥mïm un funkcijÇm.Muguras smadzenes ir CNS vienkÇr‰ÇkÇ

da∫a. TajÇ izvietoti daudzi «no» vai «uz» sma-dzenïm ejo‰i nervu ce∫i. Pirmie tiek saukti parkust¥bu (motoriem) ce∫iem, un tie ir atbild¥gi parimpulsu pÇrraidi organismam. Otrie, ju‰anas(sensorie) ce∫i, nosta msu ma¿u orgÇnu uz-tvertos kairinÇjumus uz smadzenïm.

Muguras smadzenes pilda ne tikai vidutÇjafunkciju, bet tÇm piem¥t ar¥ citas funkcijas: bez-nosac¥juma refleksi – gribai nepak∫autas reak-

cijas, kuras atbild uz Çrïjiem vai iek‰ïjiemkairinÇjumiem ar galveno mïr˙i saglabÇteso‰o l¥dzsvaru starp ˙ermeni un Çrïjo vidi.·os refleksus iedala kust¥bu refleksos unveÆetat¥vajos refleksos.

Var bt divu veidu kust¥bu refleksi: tÇdi, kurumïr˙is ir uzturït musku∫u tonusu, un aizsarg-refleksi (atraut roku no uguns, aizvïrt acis, kadtÇm tuvojas kÇds objekts utt.). VeÆetat¥vierefleksi atbild par vairo‰anÇs un vielmai¿asfunkcijÇm: regulï tÇdus aktus kÇ izkÇrn¥‰anÇs,erekcija un ejakulÇcija.

Galvas smadzenïs apvienojas un tiek iz-strÇdÇtas visas kust¥bu, sajtu un sakaru funk-cijas. TÇs sa¿em informÇciju, kas nÇk no ma-¿u orgÇniem, un pÇrvïr‰ to sajtÇs (redze,oÏa, dzirde). TÇs pa kust¥bu nerviem sta pre-c¥zus impulsus musku∫iem. TÇs izraisa dabis-kas kust¥bas (staigÇt, rakst¥t). Smadzenes iratbild¥gas par tÇdÇm btiskÇm funkcijÇm kÇatmi¿a un emocijas.


GALVAS SMADZEøU GAROZASFUNKCIONÅLÅS ZONAS

CNS

Galvassmadzenes

Smadzenes

Smadzen¥tes

Smadze¿ustumbrs

Mugurassmadzenes

Nervusakn¥tes –

PNS

NERVU SISTîMA

NERVU SISTîMA: APRAKSTS UN FUNKCIJAS


18

Smadzen¥‰u galvenÇ funkcija ir kust¥bukoordinÇcija un l¥dzsvara nodro‰inÇ‰ana. Laito pild¥tu, tÇs atrodas atzarojumÇ virs lielajiemsensoriem un motoriem ce∫iem. Smadzen¥teskontrolï gan ˙erme¿a statiskos, gan dinamis-kos stÇvok∫us: regulï l¥dzsvaru, pozu, tonusuun koordinï gribai pak∫autÇs kust¥bas laikÇ untelpÇ. Smadzen¥‰u traumu sekas ir l¥dzsvaraizmai¿as, galvas reib‰ana, musku∫u tonusatrkums, gribai pak∫autu kust¥bu traucïjumi.

PerifïrÇ nervu sistïmaPerifïro nervu sistïmu veido neskaitÇmi

«vadi» (nervi), kas savieno centrÇlo nervusistïmu ar pÇrïjiem orgÇniem. ·ie «vadi»pÇrraida nervu impulsus gan no Çrpuses uzcentrÇlo nervu sistïmu, gan no centrÇlÇsnervu sistïmas uz Çrieni.

Perifïro nervu sistïmu veido divu tipu nervi:muguras smadze¿u nervi un simpÇtiskie nervi.Muguras smadze¿u nervi ms savieno arÇrïjo vidi un ir pak∫auti msu gribai. Tie ir nervi,kas atrodas musku∫os un ir atbild¥gi parju‰anas funkciju. SimpÇtiskie nervi pÇrvaldamsu iek‰ïjo orgÇnu funkcijas neatkar¥gi nomsu gribas.

Perifïros nervus veido noteikts nervu‰˙iedru daudzums, kas stiepjas no nervu‰nÇm, kas galvenokÇrt atrodas centrÇlajÇnervu sistïmÇ un ko iek∫auj apvalks, kas toaizsargÇ.

Ir tr¥s veidu ‰˙iedras, kas veido nervus:• kust¥bu ‰˙iedras, kas pÇrraida impulsus no

CNS uz skeleta musku∫iem un kontrolï gri-bai pak∫autÇs kust¥bas;

• ju‰anas ‰˙iedras, kas uz CNS pÇrraidaperifïrijÇ radu‰os impulsus;

• neiroveÆetat¥vÇs ‰˙iedras, kas veic msuorganisma iek‰ïjo struktru (asinsvadu,iek‰ïjo orgÇnu, apmatojuma), musku∫u ap-asi¿o‰anu, kÇ ar¥ kontrolï dziedzeru sekrï-ciju un iek‰ïjo orgÇnu darb¥bu.


Nervusakn¥te

SimpÇtiskaisnervs

Mugurassmadze¿unervs

PARASIMPÅTISKÅNERVU SISTîMA

PERIFîRÅNERVU SISTîMA


19

Cilvïks, tÇpat kÇ visas dz¥vÇs btnes,att¥st¥ta savu uzved¥bu vidï, kurÇ dz¥vo,atkar¥bÇ no informÇcijas, ko uztver un analizï¥pa‰as sistïmas jeb ma¿u orgÇni. Ma¿u orgÇninodro‰ina msu ma¿as – redzi, dzirdi, tausti,oÏu, gar‰u.

Visi ‰ie orgÇni sastÇv no trim galvenajÇmda∫Çm:

• uztvero‰ais receptors, kas sastÇv no nervu‰nÇm vai vismaz to pagarinÇjumiem, kasir jt¥gi pret noteiktiem stimuliem;

• vad¥‰anas ce∫‰, sensorais nervs;

• nervu centrs, kas atrodas smadzenïs unkura funkcija nav tikai ienÇko‰Çs informÇci-jas anal¥ze, bet ar¥ sintïze jeb aktuÇlÇs unpagÇju‰Çs informÇcijas sasaiste un sal¥dzi-nÇ‰ana, veicot stimula identifikÇciju. ·oidentifikÇciju saucam par uztveri: smadze-nes ne tikai redz, bet ar¥ atpaz¥st to, ko redz.

No visÇm ma¿Çm s¥kÇk runÇsim par divÇm,kuras uzskatÇm par svar¥gÇkajÇm, jo darbaveik‰anas procesÇ visbieÏÇk tÇs izmantojammsu saskarï ar apkÇrtïjo vidi. TÇs ir redze undzirde.

RedzeVizuÇlÇ uztvere ir iespïjama pateicoties sa-

reÏÆ¥tai sistïmai, ko veido acs, kurÇ veidojaspriek‰metu tïli, un redzes ce∫i (t¥klenes ‰nasun redzes nervs), kas novada sa¿emto infor-mÇciju l¥dz smadzenïm, kur atrodas redzescentri.

Acs sastÇv no vairÇkiem caursp¥d¥giem pa-l¥gorgÇniem, kas veic optisko lïcu funkcijas:radzenes, acs Çbola priek‰ïjÇs kameras,lïcas un acs Çbola mugurïjÇs kameras.

Acs lïca darbojas kÇ optiskÇ lïca, kas spïjmain¥t savu izliekumu ar starenes musku∫upal¥dz¥bu tÇ, ka tïls vienmïr veidojas skaidrs,


MAøU UZTVERES BIOLO˛ISKIE PAMATI

ÅRîJIERECEPTORI MAøA STIMULS

Redze GaismaT¥klene (acs)

Dzirde Ska¿aKortija orgÇns

(auss)

Gar‰aµ¥miskÇs

vielassiekalÇs

Gar‰as kÇrpi¿as(mïle)

OÏa

GaisÇeso‰Çs

˙¥miskÇsvielas

OÏas s¥poli¿i(deguns)

Tauste

Spiediens,aukstums,karstums,

sÇpes,saskare

Åda

MAøA NERVS

Redze Redzes nervs

Dzirde Dzirdes nervs

Gar‰a Gar‰as nervs

OÏa OÏas nervs

Tauste Perifïrie nervi

MAøAS MÌS SAVIENO AR ÅRîJO VIDI

NervucentrsStimuls

Receptors

Vad¥‰anasce∫‰


neatkar¥gi no attÇluma, kÇdÇ atrodas priek‰-mets.

Varav¥ksnene ir apa∫a musku∫ota plÇtn¥te, nokuras atkar¥ga acu krÇsa. TÇs vid ir atvere –z¥l¥te, kas darbojas kÇ diafragma. TÇs diametrsmainÇs atkar¥bÇ no apgaismojuma l¥me¿a.

T¥klene uztver gaismas starus ar divu veidugaismjt¥gajÇm ‰nÇm: vÇl¥tïm un nji¿Çm.VÇl¥tes nodro‰ina krÇsu un deta∫u redzi, jagaisma ir pietiekami spilgta. TÇs ir atbild¥gaspar dienas redzi.

Nji¿as ir jt¥gÇkas pret zemÇkiem apgais-mojuma l¥me¿iem, bet tÇs nodro‰ina pano-rÇmas un melnbalto redzi. TÇs ir atbild¥gas parnakts redzi.

DzirdeAuss sastÇv no ãetrÇm da∫Çm: ÇrïjÇ auss,

vidusauss, iek‰ïjÇ auss un smadze¿u dzirdescentri.

ÅrïjÇ auss sastÇv no auss gliemeÏn¥cas unÇrïjÇs auss ejas. Vidusausi veido bungplïv¥teun dzirdes kauli¿i (Çmuri¿‰, lakti¿a, kÇpsl¥tis),kas novada ska¿u uz iek‰ïjo ausi. Ar iek‰ïjoausi saprot divus at‰˙irtus orgÇnus ar daÏÇ-dÇm funkcijÇm: gliemezi (dzirdes orgÇnu) unpriek‰telpu (l¥dzsvara orgÇnu).

20 II noda∫a. CILVîKS UN APKÅRTîJÅ VIDE

ACS ANATOMIJA

TîLU VEIDO·ANÅS SHîMA

AUSS ANATOMIJA

C±PSLENEJEB SKLîRA

ACS ÅBOLAPRIEK·îJÅ

KAMERA

VÅL±TES

CENTRÅLÅ REDZE:• deta∫u redze;• krÇsu redze;• dienas redze.

PERIFîRÅ REDZE:• panorÇmas redze;• melnbaltÇ redze;• nakts redze.

NÌJIøAS

Z±L±TE

T±KLENE

REDZESNERVS

RADZENE

VARAV±KSNENE

STARENE JEBCILIÅRµERMENIS

ACS ÅBOLA MUGURîJÅ KAMERA

LîCA

1 AUSS GLIEMEÎN±CA2 ÅRîJÅ AUSS EJA3 KÅPSL±TIS4 OVÅLAIS

(PRIEK·TELPAS) LODZIø·5 APAπAIS

(GLIEMEÎA) LODZIø·6 DZIRDES jeb

EISTAHIJA KANÅLS

7 DZIRDES NERVS8 GLIEMEZIS9 PRIEK·TELPA1011 PUSLOKA KANÅLI1213 LAKTIøA14 ÅMURIø·15 BUNGPLîV±TE


21

Kad piesitam ar roku pie galda, rodas ska-¿as vi∫¿i, kas izplatÇs pa gaisu un kurus uztverauss gliemeÏn¥ca un novada auss ejÇ. ·ie vi∫¿iliek bungplïv¥tei vibrït, vibrÇcijas savukÇrt pavidusauss kauli¿iem tiek pÇrraid¥tas l¥dziek‰ïjÇs auss atverei (ovÇlajam lodzi¿am). Vi∫-¿i iek∫st gliemeÏa pusloka kanÇlos un nonÇkpatiesajÇ dzirdes orgÇnÇ – Kortija orgÇnÇ.

Kortija orgÇnÇ atrodas dzirdes ‰nas, kasjt¥gas pret ska¿u vi∫¿u izsauktajiem kairinÇju-miem. Katra no Kortija orgÇna dzirdes ‰nÇmatbild uz noteiktu ska¿as frekvenci, pÇrvïr‰otvi∫¿us nervu impulsos, kurus dzirdes nervspÇrraida uz smadze¿u dzirdes centriem, kuridentificïjam ska¿u.

Cilvïks var kustïties, main¥t ˙erme¿a stÇ-vok∫us un tajÇ pa‰Ç laikÇ – bt vienots orga-nisms, pateicoties savam kust¥bu aparÇtam,kura galvenÇs sastÇvda∫as ir kauli, loc¥tavas,musku∫i, c¥pslas un saites. Katrai no ‰¥m sa-stÇvda∫Çm ir at‰˙ir¥ga loma kust¥bu mehÇnis-mÇ:

• kauli darbojas l¥dz¥gi svirai, veicinot kust¥buun pat pastiprinot to;

• loc¥tavas veido daÏÇdu kaulu savienoju-mus, pie∫aujot kaula segmenta kust¥buattiec¥bÇ pret l¥dzÇs eso‰o kaulu;

• musku∫i ir minïto kust¥bu motors. Lai dar-botos ‰¥ sviru un savienojumu sistïma, ne-piecie‰ama enerÆija, ko tai sniedz musku∫usarau‰anÇs (kontrakcijas);

• c¥pslas, l¥dz¥gi kabe∫iem savieno musku∫usar kauliem, novadot musku∫u audos sara-Ïoto enerÆiju l¥dz loc¥tavÇm;

• saites satur kopÇ kaulu elementus, saska-¿ojot daÏÇdu segmentu kust¥bas noteikto fi-zioloÆisko robeÏu iespïjÇs.

·im mehÇniskajam aparÇtam nepiecie‰amskontroles mehÇnisms, kuru veido centrÇlÇ ner-vu sistïma, kas izstrÇdÇ un kontrolï kust¥bas,perifïrÇ nervu sistïma, kas pÇrraida CNS im-pulsus, un nervga∫i, kas ir musku∫a saite ar pe-rifïro nervu.


FIZISKÅS AKTIVITÅTES GALVENIE PRINCIPI

KUST±BU APARÅTS

GRIBAI PAKπAUTA KUST±BAC¥pslas – kabe∫i

Kauli – sviras

Musku∫i – motori

Saites – sastiprinÇjums

Loc¥tavas – savienojumi

CNS

PNS

Nerva gals

Muskulis

Loc¥tava


TÇtad msu gribai pak∫autas kust¥basveik‰anai nepiecie‰ams centrÇlÇs nervu sistï-mas impulss, kuru pÇrraida un uz muskulinosta pa gala plÇtn¥tïm perifïrÇ nervu sistï-ma. ·¥ nervu impulsa gala rezultÇts ir musku∫asarau‰anÇs.

Musku∫u sarau‰anÇsmehÇniskais aspekts

Ir divu veidu musku∫u sarau‰anÇs: izotonis-kas jeb dinamiskas un izometriskas jeb statis-kas.

IedomÇsimies, ka mums jÇpace∫ 1 kg smagssvars no izejas stÇvok∫a, kurÇ rokas apak‰-delms ir horizontÇlÇ, bet aug‰delms – vertikÇlÇstÇvokl¥. Ja kust¥bas veik‰anas laikÇ pieliktaisspïks ir nemain¥gs, un, pataustot bicepsu,sajtam, ka tas piebriest un sa¥sinÇs, tad tÇ irizotoniskÇ sarau‰anÇs.

Iztïlosimies, ka izejas poz¥cija ir tÇda pati.MïÆinot pacelt nostiprinÇtu galdu, bicepss,pieaugot pieliktajam spïkam, ar¥ piebried¥s.Taãu, nespïjot galdu izkustinÇt no vietas,muskulis nesa¥sinÇsies. Rad¥sies izometriskÇsarau‰anÇs, sarau‰anÇs pret pretest¥bu.

Paties¥bÇ musku∫i nepÇrtraukti ir vieglÇizometriskÇs sarau‰anÇs stÇvokl¥. Ja ∫aujammsu rokai br¥vi krist gar ˙ermeni, paman¥sim,ka musku∫i nav ∫engani, bet gan saglabÇzinÇmu saspringumu: tas ir tÇ saucamais mus-ku∫u tonuss.

Apkopojot iepriek‰ minïto, izotoniskÇssarau‰anÇs laikÇ notiek musku∫u garumaizmai¿as, bet diezgan nemanÇmas izmai¿asmusku∫u spriedzï. IzometriskÇs sarau‰anÇslaikÇ, tie‰i pretïji, notiek pÇrmai¿as musku∫uspriedzï un tikai nedaudz mainÇs musku∫ugarums.

RunÇjot par izotonisko sarau‰anos, kust¥burad¥tÇju, redzam, ka muskulis saraujoties pie-k∫aujas pie kaula, pie∫aujot msu organismada∫u satuvinÇ‰anos (apak‰delma un aug‰-delma saliek‰anos). Muskulis nav spïj¥gsgrst, tÇdï∫ ja gribam atgriezties izejas stÇvokl¥(iztaisnot apak‰delmu), nepiecie‰ams citsmotors, kas spïtu veikt pretïju kust¥bu. TÇdÇ

veidÇ msu ˙erme¿a kust¥bas nodro‰inapretïju darb¥bu musku∫u grupas jeb tÇ sauca-mie musku∫i-antagonisti.

SituÇcijas, kas var rasties, ir sekojo‰as:• musku∫a – antagonista vienreizïja sarau-

‰anÇs (tÇ ir piln¥gi hipotïtiska situÇcija);• agonistu un antagonistu musku∫u vienlai-

c¥ga sarau‰anÇs ar vienÇdu spïka inten-sitÇti: rezultÇts ir neveikta kust¥ba, neskato-ties uz abu musku∫u sarau‰anos (izomet-risko);

• vienlaic¥ga sarau‰anÇs, bet muskulis ago-nists pieliek lielÇku spïku nekÇ muskulisantagonists, kas ‰in¥ gad¥jumÇ darbojas kÇmusku∫a agonista kontrolïtÇjs un bremzekust¥bas pïdïjÇ fÇzï: rezultÇts ir pÇrvie-to‰anÇs loc¥tavu fizioloÆisko spïju robeÏÇs.

CentrÇlÇ nervu sistïma atbild par to, laimusku∫i – gan agonisti, gan antagonisti, btupiemïroti veicamajÇm kust¥bÇm, un ar¥ kon-trolï to pareizu pielietojumu.

Piemïram, ja jÇpace∫ nezinÇma svarapriek‰mets, pielietosim vairÇk spïka nekÇnepiecie‰ams. NÇkamajos mïÆinÇjumos cen-trÇlÇ nervu sistïma cent¥sies pietuvoties reÇla-jÇm pras¥bÇm un galu galÇ kust¥ba tiks veiktabez liekas musku∫u sarau‰anÇs un piemï-rotajÇ br¥d¥.

·¥s kust¥bas shïmas posmi ir:• centrÇlÇ nervu sistïma uz iepriek‰ïjÇs pie-

redzes pamata veic kust¥bas dizainu;• perifïrÇ nervu sistïma pÇrraida impulsus

uz kust¥bu aparÇtu;• kust¥bu aparÇts veic kust¥bu un vienlaic¥gi

22 II noda∫a. CILVîKS UN APKÅRTîJÅ VIDE

IZOMETRISKÅ UN IZOTONISKÅSARAU·ANÅS


nosta nepiecie‰amo informÇciju uz CNS,lai tÇ izvïrtïtu, vai kust¥ba ir pareiza;

• CNS izmaina kust¥bas shïmu atkar¥bÇ notÇ, kÇdu informÇciju tÇ sa¿em no kust¥buaparÇta un citiem ma¿u orgÇniem, atkÇr-tojot kust¥bu l¥dz tÇ spïj izveidot pareizushïmu;

• turpmÇk kust¥ba tiek veikta automÇtiski,neiejaucoties tajÇ, tikai uztverot vïlmi sÇktkust¥bu un kontrolïjot to.

EnerÆijas avotiKÇ jebkura cita msu ˙erme¿a da∫a, musku-

lis sastÇv no ‰nu kopuma, kurÇm nepiecie-‰ama «degviela», lai, no vienas puses, turpi-nÇtu dz¥vot, un, no otras – lai veiktu darbu: sa-rautos.

Muskulis sa¿em minïto enerÆiju no rezer-vïm, kas veidojas no bar¥bas, kuru uz¿em m-su organisms.

Pirmais pieejamais enerÆijas avots msu ‰-nÇs ir viela, kuras nosaukums ir adenoz¥ntri-fosforskÇbe (ATF). ATF l¥menis muskul¥ parastiir nemain¥gs; tas nesamazinÇs pat ilgsto‰asmusku∫u sarau‰anÇs gad¥jumÇ, jo musku∫u ‰-nÇs ir ATF raÏo‰anas mehÇnisms, kas darbojaspateicoties fosfokreat¥na rezervïm. ·im aug-stÇs enerÆïtiskÇs vïrt¥bas elementam ir 4–5reizes lielÇks koncentrÇcijas l¥menis nekÇ ATF.

ATF un fosfokreat¥na rezerves musku∫u‰nÇs ir pietiekamas palielinÇtas slodzesvingrinÇjumiem uz ∫oti ¥su laika posmu. KadminïtÇs rezerves ir iztuk‰otas, organismamtÇs no jauna jÇsintezï.

Ir divi iespïjamie sintïzes ce∫i, atkar¥bÇ notÇ, vai ‰nas izmanto skÇbekli vai nï:

• aerobais ce∫‰: ATF sintïze, izmantojot skÇ-bekli, sÇkot sintïzi no pÇrtikas produktuog∫hidrÇtiem un taukiem;

• anaerobais ce∫‰: sintïze sÇkot no pÇrtikasproduktu og∫hidrÇtiem bez skÇbek∫a nepie-cie‰am¥bas. ·is ce∫‰ ir noz¥m¥gs br¥d¥, kad irbeigu‰Çs ATF un fosfokreat¥na rezerves unpirms paspïj noreaÆït mehÇnismi, kas pie-gÇdÇ skÇbekli muskulim (sirds elpo‰anasreakcija uz piepli).

TÇdïjÇdi pastÇv tr¥s iespïjas, lai iegtuenerÆiju musku∫u l¥men¥:

• izmantot ATF un fosfokreat¥na eso‰osenerÆijas resursus;

• izmantot aerobo ce∫u;• izmantot anaerobo ce∫u.Visi mehÇnismi var pastÇvït l¥dzÇs, bet

intens¥vai, ¥slaic¥gai pieplei pÇrsvarÇ tiekmobilizïtas ATF un fosfokreat¥na rezerves.Mïrena un ¥pa‰i ¥sa pieple iedarbina anaero-bo ce∫u. Ilglaic¥gas, bet ne ¥pa‰i intens¥vasslodzes gad¥jumÇ tiek izmantots aerobais ce∫‰.

Organisma piemïro‰anÇsfiziskajai slodzei

IdeÇla situÇcija ir tÇda, kurÇ muskulis gstenerÆiju aerobÇ ce∫Ç. TÇpïc msu organismsiedarbina virkni mehÇnismu, kas nodro‰inapietiekamu skÇbek∫a piepldi musku∫u ‰nÇm:elpo‰anas sistïmu (skÇbek∫a ieg‰ana nogaisa), asinsrites sistïmu (skÇbek∫a transpor-tï‰ana pa organismu).

GalvenÇ elpo‰anas sistïmas funkcija irpiegÇdÇt skÇbekli msu ‰nÇm un izvad¥t notÇm oglek∫a dioks¥du, ko tÇs saraÏo. ·¥ funkci-ja tiek veikta ar gÇzu apmai¿u, kas notiek plau-‰Çs, plau‰u alveolu saskares vietÇ ar asin¥m.

23II noda∫a. CILVîKS UN APKÅRTîJÅ VIDE

Og∫hidrÇti

Glikoze

Tauki

Lip¥di

Glikogïns

ATF


24

Fiziskas slodzes laikÇ vajadz¥ba pïc skÇbek-∫a ievïrojami pieaug, tÇpat kÇ ar¥ oglek∫adioks¥da izdal¥‰anÇs, tÇpïc msu organismscen‰as atvieglot ‰o gÇzu apmai¿u, palielinot:

• elpo‰anas bieÏumu;• elpo‰anas dzi∫umu;• skÇbek∫a un oglek∫a dioks¥da difzijas Çtru-

mu ar alveolu-kapilÇrÇs membrÇnas pal¥-dz¥bu.

NonÇkot asin¥s, skÇbeklis ar hemoglob¥nutiek nogÇdÇts ‰nÇs. Lai sekmïtu ÇtrÇku cirku-lÇciju jeb ¥sÇku piegÇdes laiku, sirds palielinasavu kontrakciju bieÏumu. Paralïli asinsvadosnotiek sistoliskÇ spiediena palielinÇ‰anÇs,kurai seko darb¥bÇ eso‰o musku∫u asinsvadupapla‰inÇ‰anÇs.

Trenïta organisma piemïro‰anÇs piepleiievïrojami at‰˙iras. Efekt¥vÇkÇm funkcionÇlÇmizmai¿Çm tÇs apvienojas ar strukturÇlÇmizmai¿Çm, kas atvieglo musku∫u darbu:

• noteiktam skÇbek∫a patïri¿am tÇ izlieto-jums ir lielÇks trenïtam cilvïkam augstÇkasdifzijas spïjas dï∫, kÇ ar¥ lielÇka hemo-glob¥na satura asin¥s un pÇrvietotÇ asinsdaudzuma ar sirds kontrakcijÇm dï∫;

• piemïrojot vienÇdu slodzi, elpo‰anas unsirds kontrakciju bieÏums ir mazÇks trenï-tam indiv¥dam, kas optimizï attiec¥bu: atde-ve/izdev¥gums;

• strukturÇlÇ l¥men¥ pieaug plau‰u spïjas unsirds svars un izmïrs.


atptÇ

l/minSkÇbek∫a asimilÇcija

1

2

3

100 200 300 vati atptÇ

ml mol/l

PienskÇbes l¥menis

1

5

10

100 200 300 vati

atptÇ

l/minSirdsdarb¥bas apjoms mintï

5

10

15

20

100 200 300 atptÇ

Pulss / min

100

200

100 200 300 vativati

netrenïts cilvïks trenïts cilvïks

CILVîKA ADAPTÅCIJAS FIZISKAI PIEPÌLEI PIEMîRI


Cilvïks pavada lielu da∫u savas dz¥vesstrÇdÇjot, un ir svar¥gi saprast, ka darbsietekmï cilvïku un ir saist¥ts ar visÇm pÇrïjÇmvi¿a aktivitÇtïm. MsdienÇs cilvïkam strÇdÇtliek ne tikai fizioloÆisko vajadz¥bu apmierinÇ-‰ana, bet ar¥ sociÇlo attiec¥bu nepiecie‰am¥baun pa‰realizÇcija.

Lai cilvïks dz¥votu vesel¥gos apstÇk∫os,vi¿am atbilsto‰Ç sociÇlÇ un kultras kontekstÇir jÇpanÇk l¥dzsvars starp br¥vo laiku, laiku, kasvelt¥ts darbam, un laiku, kas velt¥ts ar darbunesaist¥tÇm aktivitÇtïm.

øemot par pamatu ergonomisko koncepciju,uz¿ïmumiem nevajadzïtu bt vienaldz¥giempret apstÇk∫iem, kas nosaka darbinieku dz¥veskvalitÇti. Tiem vajadzïtu savu iespïju robeÏÇsrisinÇt jautÇjumus, kas negat¥vÇ veidÇ nopietniietekmï darbiniekus, kÇ ar¥ pa‰u uz¿ïmumuun raÏo‰anas procesus. Ergonomika uz¿ïmu-mÇ ietver sev¥ visus aspektus, kas saist¥ti aradekvÇtu apkÇrtïjÇs vides piemïro‰anu darbi-niekam.

Ergonomiskais uz¿ïmuma plÇns jÇizstrÇdÇvïl pirms konstrukcijas projekta izstrÇdes, iz-vïloties piemïrotu izvietojumu. Lai uzsÇktuindustriÇlu aktivitÇti konkrïtÇ vietÇ, vispirmsjÇveic izpïte par tÇs ietekmi uz apkÇrtïjo vidi,kas tiks izrais¥ta. JÇizvïrtï sekas, kÇdas ap-kÇrtnï rad¥s uz¿ïmums, jÇveic ar¥ pozit¥vo unnegat¥vo apstÇk∫u anal¥ze attiec¥bÇ uz sociÇloun fizisko apkÇrtni.

Uz¿ïmumiem jÇbt spïj¥giem risinÇt apkÇr-tïjai videi draudo‰Çs problïmas; tÇdïjÇdi, pie-mïram, ˙¥misko produktu piesÇr¿ojums jÇlik-vidï jau tÇ pirmsÇkumos, ne∫aujot tam nekon-trolïti izplat¥ties Çrpus uz¿ïmuma un nodar¥tkaitïjumu apkÇrtïjai videi un iedz¥votÇjiem. Citifaktori, kas jÇ¿em vïrÇ ‰in¥ fÇzï, ir saist¥ti ardab¥gÇs vides un ÇrïjÇs vides apstÇk∫u ietekmiuz darba vidi.

Piemïram, uz¿ïmuma izvietojums pie lielaezera, augstu kalnu ieskautÇ ielejÇ vai lielÇ

UZøîMUMADIZAINS 3

ERGONOMISKS PROJEKTS. IZVIETOJUMS

DARBS BR±VAIS LAIKS

LAI SAGLABÅTU LABU VESEL±BU,NEPIETIEK AR PIEMîROTIEM DARBAAPSTÅKπIEM VIEN, NEPIECIE·AMS

L±DZSVARS STARP DARBA AKTIVITÅTîM,BR±VO LAIKU UN ATPÌTU


26

augstumÇ ir saist¥ts ar tÇdiem darba videsaspektiem kÇ temperatra, mitrums, apgais-mojums utt., kam ir liela ietekme uz darbiniekufizisko labsajtu un ko sÇkotnïjÇ projekta fÇzïvar atrisinÇt saska¿oti. Darba vietu un toapgaismojuma projektï‰anu bve jÇveic tÇdÇveidÇ, lai maksimÇli tiktu izmantota saulesgaisma.

Cits svar¥gs aspekts, kas jÇ¿em vïrÇ,plÇnojot uz¿ïmuma celtniec¥bu, ir tuvÇkoapdz¥voto vietu iez¥mes. Galvenie faktori, kasvar atvieglot uz¿ïmuma pielÇgo‰anos tuvïjoiedz¥votÇju iez¥mïm, tÇdïjÇdi adekvÇti integrï-jot cilvïkus produkt¥vajÇ sistïmÇ, ir: kultrasun profesionÇlais l¥menis, ieradumi, vecums,sociÇlÇ struktra un iez¥mes.

Uz¿ïmumi ir savstarpïji neatkar¥gi, tÇpïc irnepiecie‰ama laba pakalpojumu infrastruk-tra, kas apmierinÇtu visu uz¿ïmuma darb¥bai

nepiecie‰amÇs vajadz¥bas. TurklÇt ekonomis-kie apsvïrumi ierobeÏo mazo un vidïjouz¿ïmumu spïju uzturït savu iek‰ïjo pakal-pojumu t¥klu, kas tie‰Ç veidÇ saist¥ts ar raÏo-‰anas procesiem.

No otras puses, raugoties no ergonomiskÇsociÇlÇs vides viedok∫a, ir nepiecie‰amspanÇkt l¥dzsvarotÇku industriÇlo ievie‰anuteritorijÇ, kurÇ btu jÇbremzï industrijas kon-centrï‰anÇs procesu, kuru izraisa lielo pilsïtupakalpojumu lielais piedÇvÇjums. Tam nepie-cie‰ams, lai mazas un vidïjas pilsïtas varïturï˙inÇties ar iespïju darba vietÇs nodro‰inÇtiespïju sniegt nepiecie‰amo pakalpojumukopumu. JÇ¿em vïrÇ ar¥ tas, ka ‰is vïlamaisl¥dzsvars – pilsïta – dz¥vesvieta, teritorija undarba vieta msdienÇs vieglÇk panÇkams tie‰iÇrpus lielÇm pilsïtÇm. Par laimi, msdienÇspieejami piemïroti pilsïtu anal¥zes unplÇno‰anas mehÇnismi, kas pienÇc¥gi izman-toti, atvieglo l¥dzsvarotu industriÇlo aktivitÇ‰upieaugumu.

Ja plÇnotÇs uz¿ïmuma aktivitÇtes neradapiesÇr¿ojumu vai ar¥ piesÇr¿ojuma l¥menis irpietiekami zems, ja tÇs saskan ar teritorijasraÏo‰anas aktivitÇtïm un interesïm, ja tiekievïroti piepras¥tie teritoriÇlÇ izkÇrtojuma,iek∫aujoties ainavÇ, kritïriji, un, no otras puses,ja darba spïks pieejams piegu∫o‰Ç ÆeogrÇ-fiskÇ apvid, ar tÇ izveidi tiks sekmïta teritori-jas sociÇlekonomiskÇ un iedz¥votÇju att¥st¥ba.

PastÇv stipra saikne starp darba aktivitÇti unjebkurÇm citÇm svar¥gÇm aktivitÇtïm, kas tiekpiekoptas Çrpus darba: mÇjas apstÇk∫os, pil-sïtÇ vai Çrpus pilsïtas.

Kaut ar¥ darbam velt¥to stundu skaits laika

gaitÇ ir samazinÇjies, nav viegli to piln¥bÇ sa-mïrot ar br¥vÇ laika un sociÇlo attiec¥bu aktivi-tÇtïm. ·¥ problïma ir vïl nopietnÇka lielÇs pil-sïtÇs, kur vïrÇ ¿emama problïma ir laiks, kuruaiz¿em pÇrvieto‰anÇs.

III noda∫a. UZøîMUMA DIZAINS

UZøîMUMA UN DZ±VES VIETAS TUVUMS

PIEMîROTS UZøîMUMA IZVIETOJUMSUZLABO DZ±VES KVALITÅTI DARBÅ

APKÅRTîJÅVIDE

TERITORIJA INDUSTRIJA

PILSîTA


27

TradicionÇli dz¥ves vieta tiek izvïlïta pil-sïtÇs, kas sniedz cilvïkam nepiecie‰amo pa-kalpojumu un intere‰u infrastruktru, tomïrdaudzas Æimenes dz¥ves dÇrdz¥bas dï∫ vai ar¥bïgot no pilsïtas konfliktiem pÇrce∫as uz dz¥vipiepilsïtÇs vai izolïtÇs vietÇs, lai pietuvinÇtosdabai. JebkurÇ gad¥jumÇ, dz¥ves vietasatra‰anÇs darba vietas tuvumÇ ir pati ïrtÇkÇ.

Labu ce∫u un Çtru transporta l¥dzek∫urad¥‰ana sa¥sina pÇrvieto‰anÇs laiku, taãunedr¥kst aizmirst ar¥ par fizisko darba vietas undz¥ves vietas tuvumu.

TurklÇt ir ïrti, ja l¥dz darbam var nok∫t ar

sabiedrisko transportu, un gad¥jumÇ, ja tas navpieejams vai pie¿emams, ir ieteicams to aiz-vietot ar uz¿ïmuma vai vairÇku uz¿ïmumunodro‰inÇtiem kolekt¥viem pÇrvadÇjumiem.

IdeÇli btu apvienot to, kas ir rakstur¥gspilsïtai: dz¥ves vietu ar darba vietu un br¥vÇlaika pavad¥‰anas iespïjÇm, bet nesamïr¥gaispilsïtu izmïru pieaugums un uz¿ïmumu lie-lums to arvien vairÇk apgrtina. DaÏÇdÇmcilvïka aktivitÇtïm domÇto vietu fiziskaattÇlinÇ‰anÇs ir kavïklis raÏo‰anÇ. Taãusvar¥gÇks par ‰o vietu tuvumu, ir to vïlamaisl¥dzsvars.

FunkcijÇm atbilsto‰s dizainsIz¿emot gad¥jumus, kad darbs tiek veikts

Çrpus telpÇm, cilvïkam jÇuzturas darba vietÇvisu darba dienu. Darba dienas gaitÇ darbinie-kam jÇveic daÏÇda veida aktivitÇtes, jÇapmie-rina person¥gÇs fizioloÆiskÇs (ïst, atpsties, iz-mantot labier¥c¥bas) un emocionÇlÇs vaja-dz¥bas.

Uz¿ïmums kÇ cilvïku kolekt¥va laic¥gsmiteklis ir jÇprojektï kÇ plat¥ba, kurÇ racionÇlisaplst visu funkciju, kas veido produkt¥vosistïmu – uz¿ïmuma pastÇvï‰anas bt¥bu,˙ïde, kÇ ar¥ visu blakus aktivitÇ‰u un pras¥bukopums.

Cilvïkiem jÇveic funkcijas, kas ne vienmïr irprodukt¥vas, taãu tÇs ir sistïmas pamatÇ.Piemïram, iekÇrtas ir jÇpÇrbauda, jÇatjauno,jÇmodernizï laiku pa laikam, turklÇt tÇs ir jÇt¥ravai jÇiee∫∫o, jo, to nedarot, iekÇrtas iziet noierindas un raÏo‰ana apstÇjas, atklÇjotplÇnojuma k∫das.

IekÇrtÇs, ar kurÇm cilvïka darb¥ba ir nepÇr-traukta vai bieÏi nepiecie‰ama, ergonomiskoaspektu apsvïr‰ana dizainÇ parasti netiek aiz-mirsta, jo pretïjÇ gad¥jumÇ sekas btu ac¥m-redzamas. ErgonomiskÇ dizaina zi¿Ç aiz-mirstÇkÇs mïdz bt iekÇrtas, kas tiek lietotasreti, kÇ ar¥ tÇs darba vietas, kas saist¥tas ar

attiec¥go iekÇrtu uzturï‰anu.Tie‰i to retais pielietojums ir iemesls tam, ka

par ‰¥m vietÇm netiek padomÇts dizaina fÇzï.No otras puses, jÇatz¥mï, ka ‰Çda veidasituÇciju risinÇjums a posteriori mïdz pras¥tsareÏÆ¥tus un bieÏi vien pat neiespïjamusergonomiskus risinÇjumus.

Piemïram, iztïlosimies ˙¥misku procesu arcauru∫u sistïmu, pa kuru cirkulï daÏÇdi‰˙¥dumi. Ne visi vÇrsti tiek darbinÇti katrudienu, savienojumu uzmavas un ‰uves var tiktpÇrbaud¥tas ∫oti reti. Ja aizmirs¥sim, ka, neska-toties uz to, ka nepiecie‰am¥ba iejauktiesier¥ces darb¥bÇ ir reta, cilvïkam vienalgajÇierodas ‰Çdos punktos, iespïjams, ka darbaapstÇk∫i, kuros notiks ‰¥ iejauk‰anÇs, bsnelabvïl¥gi. Neparedzot to dizaina fÇzï, uzla-bo‰anas un/vai iejauk‰anÇs l¥dzek∫i izmaksÇs∫oti dÇrgi.

Cilvïku pieeja un uzturï‰anÇs darba vietÇsar periodisku raksturu, kas galvenokÇrtsaist¥tas ar uzturï‰anas un t¥r¥‰anas darbuveik‰anu, jÇpïta un jÇatrisina jau projektastadijÇ, nevis ar pagaidu un pÇrnïsÇjamiemelementiem, bet gan ar piemïrota izmïra unar dro‰¥bas sistïmÇm apr¥kotÇm pastÇv¥gÇmtrepïm un platformÇm.

Lai izvair¥tos no iespïjamÇs nepamatotÇs


UZøîMUMS KÅ INDUSTRIÅLS MÅJOKLIS


pieeju skaita palielinÇ‰anÇs, galvenais ra-cionalizÇcijas kritïrijs ir to elementu sagrupï-jums, kuros nepiecie‰ama iejauk‰anÇs, lai arpïc iespïjas mazÇku darba kÇp¿u pal¥dz¥buvarïtu piek∫t visiem nepiecie‰amajiem pun-ktiem.

IndustriÇlÇ aktivitÇte ir sareÏÆ¥ta, bet vïl sa-reÏÆ¥tÇka ir cilvïka aktivitÇte, ar ko tai jÇapvie-nojas. TÇtad – kÇdiem jÇbt tiem kritïrijiem,kurus jÇievïro, radot uz¿ïmumu, lai taspiedÇvÇtu piemïrotu industriÇlu darba vidi, ku-rÇ varïtu sadz¥vot lietder¥gs darbs un cilvïkadarbam piemïrotÇkie apstÇk∫i. Atbilde navvienkÇr‰a un tikai projektïtÇjs ar grt¥bÇm va-rïs atrisinÇt tik sareÏÆ¥tas un at‰˙ir¥gas problï-mas. Ir nepiecie‰ama speciÇlistu komanda,kas spïtu pamat¥gi izanalizït gan visus tehnis-kos, gan cilvïciskos, gan produkt¥va procesaorganizÇcijas aspektus, kas saist¥ti ar dizainu.

PlÇnojot uz¿ïmumu, jÇ¿em vïrÇ raÏo‰anasprocesa vajadz¥bas attiec¥bÇ pret telpu: ganma‰¥nu, izejvielu, gala produktu utt. fiziskoizvietojumu, gan tam sekojo‰o sakÇrto‰anu unsec¥gumu. TurklÇt tie‰i ‰in¥ dizaina fÇzï jÇiz-pïta plat¥bas, kas nepiecie‰amas, lai darbinie-ki varïtu strÇdÇt ïrti un efekt¥vi, neaizmirstotar¥ par sekundÇriem darbiem (telpu t¥r¥‰ana,iekÇrtu uzturï‰ana utt.) to specifikas un ¥pa‰uplat¥bas pras¥bu dï∫.

Taãu ‰is dizains nav jÇizskata kÇ nemain¥gsrisinÇjums. Uz¿ïmums ir dz¥vs un dinamisks,tas tiks pak∫auts nemit¥gÇm pÇrmai¿Çm, untam jÇspïj ieviest tehniskie jauninÇjumi unpapla‰inÇjumi. TÇdï∫ telpu dizains jÇveic tÇ,lai varïtu notikt parasti paredzamie papla‰i-nÇjumi. Ja divos vÇrdos btu jÇpasaka at-slïgvÇrdi pareizam industriÇlÇs vides dizai-nam, mïs izvïlïtos: RACIONALITÅTE unCILVîC±GUMS.

RaÏo‰anas procesa racionalitÇte ir visu tÇfÇÏu savirknï‰ana sec¥gÇ veidÇ atbilsto‰Çs pla-t¥bÇs, izvairoties no tÇda veida problïmÇm kÇ:materiÇlu un atkritumu krÇjumu pÇrmïr¥ga kon-centrï‰anÇs, traucïta produkcijas plsma, ne-vajadz¥ga transportï‰ana un pieple, bezjïdz¥-ga laika ‰˙ie‰ana utt., un kopumÇ, trkumi, kasiekÇrtu, ma‰¥nu un apr¥kojuma darb¥bas ana-l¥zes un plÇno‰anas dï∫ izraisa tÇdas sekas kÇ:lieka raÏo‰anas apstÇ‰anÇs, avÇrijas, saraÏotoproduktu neapmierino‰a kvalitÇte, nepilnvïrt¥gidarba apstÇk∫i un zema produktivitÇte.

Bet ‰ai tehnoloÆiju ievie‰anas racionalitÇteijÇbt vienotai ar cilvïc¥gumu tÇ pielieto‰anÇ.Katrai iekÇrtai, lai cik tÇ btu automatizïta,vienmïr jÇbt piemïrotai cilvïkam, kas ar tomijiedarbojas, kaut ar¥ tas notiktu ∫oti retosgad¥jumos. Visam jÇbt plÇnotam, ¿emot vïrÇcilvïka uzved¥bu, pras¥bas un ierobeÏojumus.

28 III noda∫a. UZøîMUMA DIZAINS


Uz¿ïmumam nepiecie‰ama ar¥ racionÇlaiek‰ïjÇ transporta struktra. GalvenajÇm unmazÇkÇm transporta maÆistrÇlïm jÇplÇnodaÏÇdus platumus, atkar¥bÇ no tajÇs paredzï-to transporta pÇrvadÇjumu apjoma.

JÇbt izveidotÇm stÇvvietÇm, kurÇs varïtu¥slaic¥gi novietot transporta l¥dzek∫us un ma-teriÇlus, kas gaida savu rindu l¥dz nonÇk‰anairaÏo‰anas procesÇ. Nepiecie‰ams atdal¥tgÇjïju ce∫us no transporta ce∫iem.

KatrÇ pilsïtÇ ir savas atptas un tik‰anÇsvietas, izgl¥t¥bas centri utt. Ar¥ uz¿ïmumosnepiecie‰amas ïrtas atptas vietas, kur darbi-nieki varïtu atpsties br¥vajos br¥Ïos, jo pretïjÇgad¥jumÇ, atpta nav apmierino‰a.

Visos uz¿ïmumos vajadzïtu paredzït vietuiek‰ïjÇs apmÇc¥bas un sanÇksmju telpÇm.Msdienu uz¿ïmumÇ ‰ie aspekti ir ÇrkÇrt¥gisvar¥gi, jo pieaugot tendencei veikt darbukomandÇ, nepiecie‰amas piemïrotas telpasdarba vietu tuvumÇ, kas varïtu tikt izmantotasdaÏÇdÇm vajadz¥bÇm.

Pareizai funkcionï‰anai raÏo‰anas sistïmÇnepiecie‰ama pakalpojumu un apr¥kojumainfrastruktra. Ja lielÇkÇ da∫a no ‰iem pakalpo-jumiem kÇ, piemïram, galvenÇs noliktavas,ofisi, vai garderobes novietoti centralizïti, irieteicams veikt sabalansïtu un decentralizïtunoteikta apr¥kojuma izvietojumu, lai tas atras-tos darba vietu tuvumÇ. Tas attiecas, piemï-ram, uz vidïja izmïra noliktavÇm, atptas vie-tÇm, labier¥c¥bÇm utt.

Ja industriÇlÇ zona, kurÇ atrad¥sies uz-¿ïmums, ir nodro‰inÇta ar piemïrotu pakalpo-jumu infrastruktru, piemïram: ugunsdro‰¥basdienests, medic¥niskÇ pal¥dz¥ba, sanitÇraisdienests, ïdn¥cas utt., pa‰Ç uz¿ïmumÇ tienebs nepiecie‰ami.

VisÇm raÏo‰anas sistïmÇm ir virkne notei-co‰o apstÇk∫u, lai tÇs att¥st¥tos korekti. Ganma‰¥nÇm, gan cilvïkiem nepiecie‰ami noteiktidarba vides apstÇk∫i; ne viss darbojasnemain¥gi, ja mainÇs termiskie vai gaisakvalitÇtes apstÇk∫i. No otras puses, ar¥ patisistïma izmaina sÇkotnïjos vides apstÇk∫us.

TÇdï∫ nepiecie‰ama detalizïta iepriek‰ïja

sistïmas pras¥bu un seku anal¥ze to opti-mizÇcijas nolkos, panÇkot cilvïkiem un ma‰¥-nÇm piemïrotÇkos darba apstÇk∫us. Izpït¥t ‰osapkÇrtïjÇs vides aspektus pal¥dzïs adekvÇtsma‰¥nu un iekÇrtu novietojums un sadal¥jums.Ja tas nav iespïjams, tad tiek piemïroti kori-Æïjo‰ie l¥dzek∫i, lai atvieglotu situÇciju.

RaÏo‰anas sistïmas l¥dzsvarsstarp formu un funkciju

Darba telpu plat¥bas un tÇs elementu dizainsmïdz tikt pak∫auti funkcionalitÇtei, daÏreiz aiz-mirstot ¿emt vïrÇ to daÏÇdÇs formas jeb, sakotcitiem vÇrdiem, forma tiek piln¥gi pak∫autavien¥gi funkcijai.

·is pragmÇtiskais risinÇjums nav gluÏi nepa-reizs, taãu mïdz izrÇd¥ties nepietiekams. VisufunkcionÇlo procesa aspektu, ¥pa‰i to operÇci-ju, kas jÇveic darbiniekiem, izsme∫o‰a un dzi∫aanal¥ze liktu saskat¥t lielÇku noz¥mi ar¥ aspek-tos, kas saist¥ti ar «formu». Tas btu prec¥zÇ-kais risinÇjums tehniskajÇm un cilvïciskajÇmpras¥bÇm. TÇdÇ veidÇ telpas pat¥kama uztve-re, tÇs ïrtums un pat tÇs estïtiskÇs vïrt¥bas,kas nosaka darba kvalitÇti, btu formÇlsatrisinÇjums sistïmai.

Darba telpas plat¥bas sadal¥jumÇ forma undaÏÇdo tajÇ eso‰o elementu, loma ietekmï cil-vïka uzved¥bu, spïjot izrais¥t ∫oti daÏÇdas izj-tas, kaut ar¥ galvenÇ funkcija paliek nemain¥ga.

RunÇjot par darba telpas plat¥bas «formu»,domÇjam ar¥ par aspektiem, kas saist¥ti ar tÇsuztveri indiv¥da skat¥jumÇ. TÇpïc neapstr¥damiir ne tikai Æeometriskie aspekti, bet ar¥ citi,piemïram, krÇsa, apgaismojums, kas mijie-darbojoties izraisa daÏÇdus efektus.

Ac¥mredzot, ir funkcijas, kurÇs forma, kÇ va-rïtu likties, ir noteikta, taãu tas tÇ nav. Piemï-ram, cisterna ar lielu dens daudzumu uguns-grïku gad¥jumiem tiek projektïta virszemescilindriskas krÇtuves formÇ, kas spïc¥gi ietekmïindustriÇlÇs teritorijas vizuÇlo tïlu. Turpretim,pïc koncepcijas, kura ¿em vïrÇ gan funkciju,gan formu, ‰is pats dens daudzums varïtu tiktturïts baseinÇ, piedÇvÇjot papildus izklaidesfunkcijai vïl ar¥ pat¥kamÇku vizuÇlo tïlu.

29III noda∫a. UZøîMUMA DIZAINS


30

JÇ¿em vïrÇ ar¥ visi tie darba telpas «formas»aspekti, kuriem nav nekÇ kop¥ga ar raÏo‰anasfunkciju – darba telpas augstums un tÇattiec¥ba pret plat¥bu. TÇdïjÇdi, piemïram,2,70 metru augstums ir piemïrots 100 m2 lie-lam ofisam, kurÇ turklÇt personÇls veic darbusïdus stÇvokl¥. Taãu ‰Çds augstums btu

nomÇco‰s industriÇlai darbn¥cai vairÇku simtukvadrÇtmetru lielumÇ.

Kad tiek projektïts uz¿ïmums kÇdairpniec¥bas aktivitÇtei, tas tiek veidots kÇ slïg-ta telpa, kas pasargÇtu cilvïkus un mantas noÇrïjÇs vides kaitïjuma. Bet ‰¥ tieksmeizsargÇties no ÇrïjÇs vides, turklÇt vadoties nok∫m¥ga uzskata, ka tÇ ir piln¥gi sve‰a raÏo-‰anas procesam, noved pie vizuÇli un pat gais-mas zi¿Ç no ÇrïjÇs vides norobeÏota darba tel-pas risinÇjuma. Reizïm netiek ¿emts vïrÇdab¥gais apgaismojums, kas paties¥bÇ radadaudz lielÇku vizuÇlo komfortu par mÇksl¥goapgaismojumu, un pla‰u logu vietÇ ir sienas,kas liedz skatu uz Çrpasauli.

Indiv¥dam, no vienas puses, nepiecie‰amiatbilsto‰i darba telpas izmïri un apr¥kojums,bet no otras puses, nepiecie‰ams nodro‰inÇt

redzes kontaktu ar Çrpasauli, vai, ja tas naviespïjams, parpïties par kÇdu mehÇnismu,kas simulïtu tuv¥bu dabiskai videi. Apza∫umotuun labi apgaismotu iek‰telpu rad¥‰ana ir veids,lai darbinieki, kas ilgsto‰i strÇdÇ no ÇrpasaulesnorobeÏotÇ vietÇ, varïtu izvair¥ties no nepat¥-kamÇs iesprostojuma un nomÇkt¥bas sajtas.

Nepiecie‰ams izcelt, cik noz¥m¥gi ir cilvïkamdarba vietÇ nodro‰inÇt saikni ar Çrpasauli, jo tasatvieglo gan redzes, gan gar¥go atptu, kÇ ar¥da∫ïji kompensï izolÇciju un pÇrvieto‰anÇsiespïju trkumu fiksïtÇ darba vietÇ. TÇpïcarvien bieÏÇk sÇk celt ïkas ar stikla virsmÇm,kas nepiln¥ga dizaina gad¥jumÇ var izrais¥t pretï-jus efektus (nekontrolïjamus atstarojumus unapÏilbinÇjumus, intimitÇtes zudumu utt.)


VEIDOJOT RAÎO·ANAS PROCESADIZAINU, FUNKCIJAI JÅBÌT

L±DZSVARÅ AR FORMU

ÅRîJÅS UN IEK·îJÅS VIDES ATTIEC±BAS


31

Pieaugot ïku skaitam, kas nodro‰inÇtas argaisa kondicionïtÇjiem, pieaudzis ar¥ hermï-tiski noslïgtu logu skaits. Tie var nodro‰inÇtapmierino‰u redzes sajtu, bet daÏbr¥d varizrais¥t nepat¥kamu iesprostojuma sajtu. Kautar¥ nekondicionïts gaiss rada vairÇk neïrt¥bunekÇ atveramu logu trkums, ‰is aspektsjÇ¿em vïrÇ projektï‰anas gaitÇ. TÇdïjÇdipraktiski logi jÇapvieno ar pareizu siltumu ungaisa kondicionï‰anu, lai ne tikai atvieglotu

redzes kontaktu ar Çrïjo vidi, bet ar¥ izvair¥tosno fiziskÇs iesprostojuma sajtas.

Ac¥mredzot, ‰¥s sajtas ievïrojami mainÇsne tikai atkar¥bÇ no iek‰ïjÇs plat¥bas pla‰umaun kvalitÇtes, bet ar¥ no tÇs ieskaujo‰Çs ÇrïjÇsvides. Koptas dabiskas darba vietas, ¥pa‰i ja tÇir da∫a uz¿ïmuma teritorijas, ir ne tikaipat¥kama redzes perspekt¥va, bet ar¥ radalabÇku uz¿ïmuma tïlu.



32

Eksistï tr¥s veidu sociÇlÇ apr¥kojuma telpas,kas jÇ¿em vïrÇ darba centra dizainÇ:

• atptas telpas;• ïdn¥cas;• izklaides un br¥vÇ laika pavad¥‰anai domÇ-

tÇs telpas.

Atptas telpasKÇ jau iepriek‰ minïts, cilvïkam darba gaitÇ

nepiecie‰ami atptas br¥Ïi, lai, darba dienaibeidzoties, nogurums netraucïtu br¥vÇ laikapavad¥‰anas aktivitÇtes. TurklÇt tÇs nebtuvien¥gi atpta vai nekÇ nedar¥‰ana kÇ vien¥gÇsrealizïjamÇs alternat¥vas.

DarbÇ apvienojas fiziskÇ un gar¥gÇ pieple,un atkar¥bÇ no to aktivitÇtes cilvïkam nepie-cie‰ams atpsties br¥vajos br¥Ïos vienÇ vai citÇveidÇ, kaut gan ideÇli btu, ja darbinieks patsvarïtu izvïlïties atptas veidu.

JÇ¿em vïrÇ, ka atptas vietai jÇatbilst tÇdÇmpamatiez¥mïm kÇ:

• norobeÏojums no agres¥viem vides fakto-riem (troksnis, karstums utt.);

• telpas siltums un komforts, kas padaraiespïjamas ar atptu saist¥tas aktivitÇtes,piemïram, mzikas klaus¥‰anos, las¥‰anu,galda spï∫u spïlï‰anu utt.;

• izvietojums netÇlu no labier¥c¥bÇm;• svaiga dzeramÇ dens pieejam¥ba.Ir vïrts apsvïrt ar¥ atptas alternat¥vas, kas

saist¥tas ar fizisko piepli.Tie‰i tie darbinieki, kas ikdienÇ veic darbu,

kas vairÇk saist¥ts ar gar¥go nekÇ fizisko slodzi,varïtu dot priek‰roku mïrenai fiziskai aktivi-tÇtei, piemïram, ¥sai pastaigai, ja ir runa pardarbu sïdus stÇvokl¥. TurklÇt ∫oti vesel¥ga ir pil-n¥ga atslïg‰anÇs no ikdienas darba kaut vai uzbr¥di.

Neskatoties uz ¥pa‰o atptas vietu izdev¥-gumu, ir ∫oti svar¥gi saplÇnot ar¥ darba apjomutÇdÇ veidÇ, lai tiktu ievïrots l¥dzsvars starp tÇmdarb¥bÇm, kas prasa lielÇku piepli un tÇm, kas∫auj atpsties. Nogurumu nosaka gan darbaapstÇk∫i, gan katra cilvïka rakstur¥gÇs iez¥mes.

Ne visiem ir nepiecie‰ama viena veida atpta.Cilvïka darbspïjas lielÇ mïrÇ nosaka iespïjaizvïlïties laiku un veidu, kÇdÇ atpsties,tÇdïjÇdi sekmïjot raÏo‰anas mïr˙us.

îdn¥casî‰ana ir fizioloÆiska nepiecie‰am¥ba, un jÇ-

¿em vïrÇ ar to saist¥ti pamataspekti: ïdienuveids un uztura vïrt¥ba, vieta, kas domÇtaï‰anai un tai iedal¥tais laiks. Par ïdienu vei-diem, diïtu un to saikni ar darbu tiks runÇtsnoda∫Ç par «Uzturu un darbu». ·obr¥d pievïr-s¥simies vien¥gi vietai un laikam.

Ir izdev¥gi, ja uz¿ïmumÇ ir piemïrota vietapersonÇla ïdinÇ‰anai, pat, ja pusdienÇmatvïlïtais laiks ir pietiekams, lai pusdienotuÇrpus uz¿ïmuma. Iespïjams, atptai domÇtÇsvietas viegli var tikt piemïrotas ar¥ brokastu vaiuzkodu baud¥‰anas vietÇm, gad¥jumÇ, ja pus-dienas tiek ïstas Çrpus uz¿ïmuma, taãuvajadzïtu izvair¥ties no tÇ, ka darbinieki ïd tie‰isavÇs darba vietÇs.

Tas galvenokÇrt ir atkar¥gs no darba grafika,apkÇrtnes un cenu zi¿Ç pie¿emamiem ïdinÇ-‰anas uz¿ïmumiem tuvÇkajÇ apkÇrtnï, vai patno iespïjas darbiniekam païst savÇ mÇjvietÇ.

Ja uz¿ïmums ir spïj¥gs piedÇvÇt ïdn¥caspakalpojumus saviem darbiniekiem, tas uzla-bo darbinieku dz¥ves kvalitÇti. JÇ¿em vïrÇ, kaï‰anai, pÇrtraucot darba dienu, ar¥ jÇveicinaatptas process, tÇpïc ïdn¥cai jÇbt attiec¥giun pat¥kami iekÇrtotai, piln¥gi at‰˙iroties nodarba telpÇm.

Kas attiecas uz minimÇlo nepiecie‰amoiekÇrtojumu, tas atkar¥gs no tÇ, vai tiekpiedÇvÇtas gatavas malt¥tes, vai tÇ ir vienkÇr‰ivieta, kurÇ darbinieki var païst. PïdïjÇ ga-d¥jumÇ ir nepiecie‰ama iespïja darbiniekiemuzsild¥t savas malt¥tes, kÇ ar¥ jÇbt pieejamamdaÏÇdu dzïrienu atspirdzino‰o klÇstam.

Veidojot telpas noformïjumu, nepiecie‰amspadomÇt par kÇdÇm papildus iez¥mïm, ¿emotvïrÇ, ka tan¥s pavad¥tais laiks bs lielÇks. TÇsvarïtu bt:


SOCIÅLAIS APR±KOJUMS


33

• piemïrotas vizuÇlÇs attiec¥bas, ar pat¥kamuÇrïjo vidi;

• personalizïta silta vide, izvairoties no lie-lÇm plat¥bÇm uz pacelta l¥me¿a un lieliemgaldiem. Priek‰roka dodama mazÇkÇm tel-pÇm ar galdiem, kas domÇti ãetriem l¥dz as-to¿iem cilvïkiem.

Cits svar¥gs faktors ir laiks, kas cilvïkambtu dots ï‰anai, kas nepiecie‰ams ar¥, laiveicinÇtu atptu pïc darba. Btu jÇcen‰as pïciespïjas samazinÇt laiku, kas tiek tïrïtspÇrvietojoties vai gaidot.

Izklaides un br¥vÇ laika pavad¥‰anaidomÇtÇs telpas

Ir pamatota pievïr‰anÇs tÇdu telpu pastÇ-

vï‰anas ïrt¥bÇm uz¿ïmumos, kas atkar¥bÇ nomot¥viem un daÏÇdÇm situÇcijÇm, tÇs padarapar ∫oti ieteicamÇm. DaÏas no ‰¥m situÇcijÇm:

• uz¿ïmumi, kas atrodas apvidos, kuros ‰Ç-da veida pakalpojumi nav pieejami, tÇiemesla dï∫, ka tie atrodas tÇlu no pilsïtÇm;

• br¥vais laiks dal¥tas darba dienas gad¥jumÇ,lai, piemïram, nodotos kÇdai aktivitÇtei pïcpusdienÇm un pirms darba atsÇk‰anas.

JebkurÇ gad¥jumÇ, tÇdu telpu esam¥bauz¿ïmumÇ liecina par slavïjamu ieguld¥jumusabiedr¥bÇ, kas netie‰Ç veidÇ to labvïl¥giietekmï. TurklÇt vesel¥gas attiec¥bas darbinie-ku starpÇ ar¥ Çrpus darba vides atvieglocilvïciskÇs attiec¥bas, kas pozit¥vi ietekmï ar¥raÏo‰anas sistïmu.



Darba aizsardz¥bas statistika

http://osha.lv


Cilvïki ir at‰˙ir¥gi: ne visi ir vienÇda auguma,ne visiem ir vienÇds spïks. TÇpïc, plÇnojotraÏo‰anas procesu, kas saist¥ts ar cilvïkaaktivitÇti, ir nepiecie‰ams, lai visas ‰¥sindividuÇlÇs iez¥mes, kas nepak∫aujaspÇrmai¿Çm, tiktu ¿emtas vïrÇ.

Parasti, veicot darba vietas projektï‰anu,pamatuzman¥ba tiek pievïrsta iekÇrtu un telputehniskajai kvalitÇtei un efektivitÇtei, atstÇjotnovÇrtÇ to cilvïku komfortu, kas ‰¥s iekÇrtasizmanto. ·is individuÇlo ¥pa‰¥bu izvïrtïjumatrkums daudzos gad¥jumos izraisa cilvïkunespïju pielÇgoties savai darba vietai.

·¥s noda∫as mïr˙is ir analizït darba vietu,iekÇrtu un telpu koncepciju saist¥bÇ ar attiec¥gÇdarbinieka individuÇlajÇm iez¥mïm, paturotprÇtÇ ne tikai ‰o individuÇlo iez¥mju at‰˙ir¥bu,bet ar¥ to, ka cilvïks ir kust¥ga btne.

TÇdïjÇdi ergonomiskÇ anal¥ze rod pielietoju-mu sekojo‰Çs jomÇs:

• priek‰metu ergonomiskais dizains;• darba telpu ergonomiskais dizains;• ar darbu un funkcionï‰anu saist¥to elemen-

tu ergonomiskais dizains;• vides ergonomiskais dizains.Darba vietu telpas kvalitÇtei ir primÇra

noz¥me komforta sasnieg‰anÇ, sekojo‰i ar¥darba efektivitÇtes palielinÇ‰anÇ.

JebkurÇ darba vietÇ ergonomiskÇ anal¥ze iratkar¥ga no virknes faktoru, kas ∫auj vispÇr¥giizvïrtït tÇs komforta pakÇpi. ·os anal¥zes fak-torus var iedal¥t divÇs grupÇs:

• darba vietas organizÇcija;• darba vietas izmïru izpïte.

RunÇjot par darba vietu organizÇciju un plÇ-no‰anu, pirmÇm kÇrtÇm, jÇnosaka aktivitÇtïmnepiecie‰amo plat¥bu.

Tas noz¥mï, ka, ¿emot vïrÇ individuÇlo iz-

mïru daÏÇd¥bu, jÇ¿em vïrÇ lielÇkas cilvïkugrupas fiziskie parametri, izvairoties no stereo-tipiskÇ «vidïjÇ indiv¥da» parametriem kÇ plÇno-juma vajadz¥bu risinÇjuma. PiemïrotÇk un ko-

DARBAVIETAS

DIZAINS4

IEVADS

DARBA VIETAS ORGANIZÅCIJA

LAI VEIKTU DARBA VIETASPROJEKTî·ANU, JÅøEM VîRÅ

TÅ CILVîKA INDIVIDUÅLÅS IEZ±MES,KAS TO IZMANTOS


rektÇk ir rï˙inÇties ar galïj¥bÇm (minimÇlo unmaksimÇlo), tÇ sakot, ¿emt vïrÇ garÇkos indi-v¥dus, lai lemtu par telpu, kas nepiecie‰amakÇju novieto‰anai zem galda, un mazÇka augu-ma indiv¥dus, lai noregulïtu sasniedzam¥basl¥me¿us. Tomïr paralïli jÇrï˙inÇs ar indiv¥diem,kas atrodas starp percentilïm 5 un 95.

100% piemïro‰anÇs tiem daÏiem indiv¥-diem, kas ir Çrpus norÇd¥tajÇm percentilïm,noz¥mïtu nesamïr¥gus tïri¿us sal¥dzinÇjumÇar ieguvumiem, kuri varïtu tikt panÇkti. TÇ, pie-mïram, ir absurdi bvït 2,5 m augstas durvis

daÏiem indiv¥diem, kuru augums pÇrsniedz 2metru garumu.

Par pamatu darba vietu dizaina projektï‰a-nai ar mïr˙i noteikt statiskos un dinamiskosraksturojumus jÇ¿em antropometrija unbiomehÇnika.

Statiskie raksturojumiLai varïtu rad¥t vidi, kurÇ tÇs lietotÇja izmï-

riem tiek piemïroti telpu un priek‰metu izmïri,ir nepiecie‰ams izzinÇt ‰os lietotÇja izmïrusjeb statiskos raksturojumus, ˙erme¿a struk-

36 IV noda∫a. DARBA VIETAS DIZAINS

SA

SN

IED

ZAM

AIS

AU

GS

TUM

SS

îD

US

STÅ

VO

KL±

AU

G·

STI

LBA

AU

GS

TUM

S

PA

CE

LES

AU

GS

TUM

S

AC

UA

UG

STU

MS

Sî

ÎOT

AU

GU

MS

AIZ

SN

IED

ZAM

AIS

AU

GS

TUM

S S

TÅV

US

ELK

Oø

AA

UG

STU

MS

AC

U A

UG

STU

MS

STÅ

VO

T

PLE

CA

AU

GS

TUM

S S

îÎO

T(M

îR

±TS

PLE

CA

VID

Ì)

ELK

Oø

A B

ALS

TA A

UG

STU

MS

AU

GS

TUM

S,

TAIS

NI S

îÎO

T

MAKSIMÅLAISµERMEøA PLATUMS

SASNIEDZAM±BA AR ROKUSÅNOS

AUGSTUMSSîÎAMVIETA –

PACELE

GARUMSSîÎAMVIETA –

CELIS

GARUMS SîÎAMVIETA –KÅJU PIRKSTGALI

SASNIEDZAM±BA ARPIRKSTU GALIEM

MAKSIMÅLAIS µERMEøABIEZUMS

PLECI

GURNUPLATUMS

PLATUMS NOELKOøA

L±DZ ELKONIM

SîÎAMVIETAS –KÅJAS GARUMS


37

turÇlos izmïrus. DaÏÇdu ˙erme¿a da∫u struk-turÇlie izmïri tiek mïr¥ti statiskos indiv¥du dar-ba stÇvok∫os: stÇvus, sïdus utt.

Neap‰aubÇmi, cilvïka ˙ermenis var tiktmïr¥ts daudz daÏÇdos veidos, tomïr, cilvïkin-Ïenierijas praktiskos nolkos tiek ¿emts vïrÇierobeÏots statisko izmïru skaits, aptuveni div-desmit. Nevar aizmirst ar¥ to, ka strukturÇlieizmïri tiek ¿emti no kailiem cilvïkiem, tÇdï∫daÏi izmïri var palielinÇties izmantotÇ apÆïrbadï∫.

TÇpïc publicïtie antropometriskie dati jÇiz-manto tikai kÇ orientieris, izejas punkts tÇlÇkaispecifiskai antropometriskai anal¥zei.

Dinamiskie raksturojumiCilvïka ˙erme¿a dinamiskie raksturojumi

jeb funkcionÇlie parametri tiek mïr¥ti, darbinie-kam veicot konkrïtas ar darbu saist¥tasaktivitÇtes. Kaut ar¥, lai panÇktu piemïrotudarba vietas plÇnojumu, nepiecie‰ams ¿emtvïrÇ gan statiskos, gan funkcionÇlos paramet-rus, tie‰i funkcionÇlie parametri ir daudznoz¥m¥gÇki gandr¥z visiem darba vietu projek-tiem. LielÇkÇ da∫a darbu nepie∫auj statiskumu,tie pieprasa funkcionï‰anu. FunkcionÇlomïr¥jumu pielietojums balstÇs uz kust¥bÇm unfunkcijÇm, kas saist¥tas ar darbu veik‰anu.

JebkurÇ gad¥jumÇ, plÇnojot funkcionÇlosdarba apstÇk∫us, jÇ¿em vïrÇ divas iedz¥votÇjugrupas – vecÇki cilvïki un bïrni.

VecÇku cilvïku augums samazinÇs, tÇpatsamazinÇs ar¥ vi¿u funkcionÇlÇs spïjas.

Antropometriskie bïrnu izmïri ir ¥pa‰i

noz¥m¥gi neskaitÇmu elementu plÇnojumÇ,¥pa‰i runÇjot par mïbelïm, kas paredzïtasskolas vecuma bïrniem. Realizïjot dizainaprojektus ‰Çdiem kolekt¥viem, nedr¥kstïtu aiz-mirst par to, ka ‰ajÇ laikÇ bïrnu strukturÇlieizmïri ievïrojami mainÇs sal¥dzino‰i ¥sÇ laikaposmÇ.

Darba telpu izmïru izpïtei jÇaptver visasdarba situÇcijas un poz¥cijas, kas varïtu tiktpiemïrotas daÏÇdu darbu veik‰anai.

No ergonomiskÇ viedok∫a darbu telpu izmï-ru izpïte jÇveic darba zonÇ, kurÇ tiek veiktasvisas operat¥va rakstura cilvïku aktivitÇtes. Ardarba zonu saprot laukumu, kas ieskauj cilvï-

IV noda∫a. DARBA VIETAS DIZAINS

DRîBJUVEIDS

V¥rie‰uuzvalks

Sievie‰ukost¥ms vaikleita

Ziemasvirsdrïbes,ar¥ uzvalksvai kleita

V¥rie‰upapïdis

Sievie‰upapïdis

V¥rie‰u apavi

Sievie‰u apavi

Cimdi

1,3 cm1,9 – 2,5 cm

0,6 – 1,3 cm

1,3 – 1,9 cm

5,1 cm7,6 –

10,2 cm4,4 – 5,1 cm

2,5 – 3,8 cm

2,5 – 7,6 cm

3,2 – 3,8 cm

1,3 – 1,9 cm

0,6 – 1,3 cm

µerme¿a biezumsµerme¿a platums

µerme¿a biezums

µerme¿a platums

µerme¿a biezumsµerme¿a platums

Aug‰stilba lielums

Augums, acuaugstums, ce∫uaugstums sïÏot,paceles augstums

Augums, acuaugstums, ce∫uaugstums sïÏot,paceles augstums

KÇjas izmïrs

KÇjas izmïrs

Rokas izmïrs

PIELAIDEGALVENIE

IETEKMîJAMIEIZMîRI

DARBA VIETAS IZMîRU ANAL±ZE

IR SVAR±GI JAU PLÅNO·ANAS FÅZîRîµINÅTIES AR DARBINIEKA L±DZDAL±BU,

TÅDÅ VEIDÅ, LAI VISU DARBA VIETU VEIDO-JO·O ELEMENTU IZVIETOJUMS ATBILSTU

VEICAMÅ DARBA VAJADZ±BÅM


ku aptuveni 0,5 l¥dz 2 metru rÇdiusÇ; tajÇ atro-das ar¥ lielÇkÇ da∫a darba veik‰anainepiecie‰amo priek‰metu un elementu.

TÇpïc funkcionÇlo darba vidi nosakadaÏÇdie iespïjamie roku un plaukstu vïzieni,tie‰i to aktivitÇtes zonÇs jÇnovieto elementus,kas veido darba vidi.

MïÆinÇsim apskat¥t pa‰as tradicionÇlÇkÇsdarba pozas – stÇvus un sïdus. Lai noteiktudarba vietu pamatizmïrus, jÇ¿em vïrÇ seko-jo‰i kritïriji:

• optimÇlÇs sasniedzam¥bas zonas;• darba virsmas augstums;• kÇjÇm iedal¥tÇ plat¥ba.

OptimÇlÇs sasniedzam¥bas zonasVeiksm¥gs darbam nepiecie‰amo elementu

izvietojums darba telpÇ ar nelielu piepli ∫ausveikt daÏÇdas nepiecie‰amÇs manipulÇcijukust¥bas, izvairoties no nedabiskÇm kust¥bÇm,kas ar laiku izraisa muguras sÇpes, musku∫upatoloÆiju, traumas utt.

Gan vertikÇlÇ, gan horizontÇlÇ stÇvokl¥jÇnosaka optimÇlie darba attÇlumi un plat¥bas,lai sasniegtu ïrtu darba stÇvokli.

Lai noteiktu sasniedzam¥bas attÇlumus pa-rastai aktivitÇtei, kurai nepiecie‰amas darb¥basvertikÇlÇ plaknï, tÇ jÇveic attiec¥bÇ uz mazaauguma cilvïkiem gan sïdus, gan stÇvusstÇvokl¥.

StÇvus stÇvokl¥ maksimÇlajiem plauktu aug-stumiem nevajadzïtu pÇrsniegt 150 – 160 cmaugstumu v¥rie‰iem un 140 – 150 cm augstu-mu sievietïm.

Uz horizontÇlÇm virsmÇm veikto darbu veiduar rokÇm daÏÇd¥ba ir liela, tÇpïc, lai atvieglotu‰os darbus, jÇizmïra sasniedzam¥bas attÇlumidarba vietÇ, par pamatu ¿emot mazÇkos indi-v¥dus, l¥dz¥gi kÇ tika dar¥ts vertikÇlÇ plaknï. TÇ-pïc attïlÇ norÇd¥tÇs vïrt¥bas atbilst v¥rie‰iemun sievietïm, kas atbilst percentilei 5.


V±RIE·IGAD±JUMARAKSTURA

SASNIEDZAM±BASROBEÎA

SIEVIETES

V±RIE·I

AUGUMS CENTIMETROS

PLA

UK

TA A

UG

STU

MS

CE

NTI

ME

TRO

S

SIEVIETES

ROKAS SASNIEDZAM±BASHORIZONTÅLAIS LOKS UN

DARBA PLAT±BA VIRS GALDA


39

Darba virsmas augstumsRunÇjot par darba vietas koncepciju, ∫oti

svar¥gi ir noteikt darba virsmas augstumu armïr˙i panÇkt visu veicamo darbu piemïrot¥bu˙erme¿a dabiskajÇm funkcijÇm gan sïdus,gan stÇvus stÇvokl¥.

Veicamo darbu daÏÇd¥ba, kÇ ar¥ individuÇlÇsdarbinieku at‰˙ir¥bas, liedz iespïju fiksït vienunoteiktu augstumu, taãu, ¿emot vïrÇ struktu-rÇlÇs un funkcionÇlÇs ˙erme¿a ¥patn¥bas, va-ram teikt, ka par apmierino‰u ˙erme¿a attiec¥-bu ar darba virsmu var saukt tÇdu attiec¥bu,kurÇ apak‰delms var saglabÇt horizontÇlu vainedaudz uz aug‰u paceltu stÇvokli.

VeicamÇ darba daba ir vïl viens main¥gsapstÇklis, kas jÇ¿em vïrÇ, lai noteiktu piemï-rotu darba virsmas augstumu, kas ir atkar¥gsno darba pras¥bÇm.

JÇ¿em vïrÇ, ka attïlÇ norÇd¥tie augstumi ir

vidïjie lielumi, ne¿emot vïrÇ individuÇlÇs iz-mai¿as, tÇpïc tie izmantojami vien¥gi kÇ ietei-kumi.

Ir ac¥mredzami, ka no ergonomiskÇ viedok∫adarbs sïdus stÇvokl¥ ir labÇks par stÇvusstÇvokl¥ veicamu darbu. Taãu ar¥ sïdus darbastÇvoklis pïc kÇda laika varïtu k∫t moko‰s.TÇpïc pats piemïrotÇkais btu darbs, kasietvertu ‰o divu stÇvok∫u mai¿u. TÇdï∫ jÇ-paredz vairÇkus pielÇgojamus raksturojumus,tÇdus kÇ krïsla un darba virsmas augstumu,kÇju stÇvokli utt.

Atbilsto‰i Elisa un BÇrnsa veiktajiem pït¥ju-miem darba virsmas augstumam, strÇdÇjotstÇvus stÇvokl¥, atbilst elko¿a augstumam vaiir nedaudz (aptuveni 5 l¥dz 10 cm) zem tÇ.

TÇdï∫ varam teikt, ka pareizs augstums (nogr¥das l¥dz darba virsmai) ir 95 – 100 cmv¥rie‰iem un 85 – 95 cm sievietïm.


PREC±ZS DARBS NE PARÅKGRÌTS DARBS

GRÌTS DARBS

cm V±RIE·Icm SIEVIETES

+ 20 cm+ 10 cm

0– 10 cm– 20 cm– 30 cm

75 – 9070 – 85

90 – 9585 – 90

100 – 11095 – 105


Ja apskatÇm ‰o augstumu attiec¥bÇ uz vei-camo darbu veidu, ieteicamie augstumi irsekojo‰i:

StrÇdÇjot sïdus stÇvokl¥ (pie galda, pie dar-ba ier¥ces, pie ma‰¥nas), darba virsmai jÇbtatbilsto‰ai darba uzdevuma ¥patn¥bÇm; piemï-ram, augstums, kas nepiecie‰ams prec¥zadarba veik‰anai, at‰˙irsies no augstuma, kaspiemïrots kust¥bÇs sal¥dzino‰i br¥vam darbamrakstot ar rakstÇmma‰¥nu.

No otras puses, darba virsmas augstums ircie‰i saist¥ts ar sïdek∫a augstumu, ar darbavirsmas biezumu un aug‰stilba apjomu.

KÇjÇm iedal¥tÇ plat¥baKad dizainÇ jÇ¿em vïrÇ pla‰uma nodro‰inÇ-

‰ana, jÇrï˙inÇs ar pa‰Çm lielÇkajÇm percen-tilïm (percentile 95). Ir skaidrs, ka, ja plÇno-jums bs veiksm¥gs darbiniekiem ar lielÇka-jiem izmïriem, tÇds tas bs ar¥ mazÇkajiemdarbiniekiem.

Izpildot noteikta veida darbu ar kÇju, kÇ ar¥jebkuru ofisa darbu, nepiecie‰ams, lai kÇjÇmbtu pietiekama plat¥ba ïrtai attiec¥go kust¥buveik‰anai.


JOSTASVIETAS

AUGSTUMS

ELKOøAAUGSTUMS

ZEMCEπAAUGSTUMS

KLîPJAAUGSTUMS

DARBAVEIDS

Smalks darbs,elko¿iatbalst¥tiVieglsmontÇÏasdarbs

Smags darbs

109 – 119

99 – 109

85 – 101

103 – 113

87 – 98

78 – 94

V±RIE·I(cm)

SIEVIETES(cm)

Prec¥zs darbs Ma‰¥nrakst¥‰anasdarbs

Ar rakst¥‰anu -las¥‰anu saist¥ts

darbs

(V = v¥rie‰i, S = sievietes)


41

KÇ jau minïts, funkcionÇlo darba telpuplÇnojums tiek veikts saska¿Ç ar cilvïka˙erme¿a strukturÇlajÇm un funkcionÇlajÇm¥patn¥bÇm. Tomïr, plÇnojot ‰o telpu dizainu,nedr¥kst aizmirst par bïrniem, vecÇkiem cilvï-kiem un fiziski nepilnvïrt¥giem cilvïkiem.RisinÇjuma meklï‰ana ‰o grupu pÇrstÇvjuproblïmÇm k∫st arvien aktuÇlÇka kolekt¥vos.Vecu cilvïku skaits pieaug ar katru gadu, bet irpieejams minimÇls antropometrisko datuapjoms.

Antropometriskais krïsla dizainsPieaugot sïdus stÇvokl¥ veicamo darbu skai-

tam industrializïtÇs valst¥s, tr¥s ceturtda∫asakt¥vÇs sabiedr¥bas strÇdÇ sïdus stÇvokl¥. Taspalielina kÇ projektïtÇju, tÇ ar¥ pa‰u lietotÇjuieinteresït¥bu veiksm¥gÇ krïsla dizainÇ.

Ja krïsls nesniedz pietiekamu l¥dzsvaru unkomfortu, lietotÇjam jÇsïÏ neïrtÇ stÇvokl¥.TÇtad nepiecie‰ams, lai ergonomiskÇ krïslukoncepcija tiku veidota ievïrojot virkni zinÇmu,bet ne vienmïr ievïrotu datu un iez¥mju.

Krïslam jÇatbilst sekojo‰am raksturojumam:• augstuma regulÇcija (sïdus stÇvokl¥), pie-

mïro‰ana robeÏÇs starp 380 un 500 mm;• platums starp 400 un 450 mm;• dzi∫ums starp 380 un 420 mm;• 20 mm biezs polsterïjums uz cietas virs-

mas pÇrsegts ar elast¥gu un elpojo‰u audu-mu;

• noapa∫ota priek‰ïjÇ mala (liels liekumarÇdiuss).

Krïsla atbalsta pamatam jÇnodro‰ina korek-ti realizïta stabilitÇte, tÇpïc tam jÇbt ar pie-cÇm kÇjÇm ar ritenti¿iem, kas pie∫autu kust¥basbr¥v¥bu.

Krïsla pamatnes kÇju garumam jÇbt vis-maz tÇdam pa‰am kÇ krïsla pamatkÇjas garu-mam (380 – 420 mm).

Krïsla roku balstiem ir vairÇkas funkcijas:balst¥t roku svaru un pal¥dzït lietotÇjam apsïs-ties vai piecelties; turklÇt tie nodro‰ina rokustabilitÇti. Roku balstu formai jÇbt l¥dzenai arnoapa∫otiem galiem. TÇs pamatizmïriem jÇbt‰Çdiem:

• platums 60 – 100 mm;• garums – pietiekams, lai atbalst¥tu apak‰-

delmu un plaukstas da∫u.



ApmÇc¥ba par darba aizsardz¥bu

http://osha.lv


No visiem enerÆiju veidiem, kas var btnoder¥gi cilvïkam, gaisma ir svar¥gÇkais. Bezgaismas dz¥ve, kÇ tÇda un kÇdu mïs to zinÇm,nebtu iespïjama, jo nebtu za∫o augu, kas irgalvenais ˙ïdes posms msu sareÏÆ¥tajÇuztura ˙ïdï.

Gaisma ir ar¥ viens no galvenajiem priek‰-nosac¥jumiem msu redzes spïjai. Faktiski,gaismas noz¥m¥gums visos msu dz¥ves as-pektos ir ac¥mredzams, bet mïs bieÏi to uztve-

ram kÇ pa‰u par sevi saprotamu, jo esam pie-radu‰i, ka tÇ vienkÇr‰i ir.

LielÇkÇ da∫a informÇcijas, aptuveni 80%, tiekuztverta ar redzi. Tas padara redzi par vienuno msu galvenajÇm ma¿Çm. Bez gaismasmïs nespïjam redzït. Taãu jÇatz¥st, ka, patei-coties redzes spïjai piemïroties nepietiekamaapgaismojuma apstÇk∫iem un tÇlab – «spïtredzït», daudzos gad¥jumos ‰ai tïmai netiekvelt¥ta pienÇc¥ga uzman¥ba.

Neatkar¥gi no tÇ, kÇds ir veicamais darbs,tam nepiecie‰ams apgaismojums, taãu ne‰Çds tÇds, bet labs apgaismojuma apr¥kojums.

Labs apgaismojums ir tÇds, kas ∫auj:• bez grt¥bÇm redzït veicamo darbu;• nodro‰inÇt vizuÇlo komfortu;• rï˙inÇties ar optimÇlu vizuÇlÇ komforta

l¥meni.Lai to sasniegtu, jÇbt pieejamam vispiemï-

rotÇkajam apgaismojuma apr¥kojumam vai sis-tïmai, kas vislabÇk atbilst veicamÇ darba rak-sturam un vizuÇlajam uzdevumam. Ir svar¥gi ri-sinÇt ne tikai uz darba virsmu kr¥to‰Ç apgais-mojuma daudzumu, bet ar¥ tÇ kvalitÇti. Gais-

mai jÇsatur gan difzie, gan tie‰ie izstaro‰anaskomponenti, kÇ rezultÇtÇ rodas maigas ïnas,kas ∫auj uztvert priek‰metu formu un stÇvokli,un atvieglo kontrasta veido‰anos.

No otras puses, jÇvairÇs no traucïjo‰iematstarojumiem, kas apgrtina deta∫u uztveri.JÇnovïr‰ pÇrmïr¥gs spoÏums un ïnas, izvieto-jot lampas apgaismojuma sistïmÇ tÇ, lai tÇstiek apslïptas tie‰ai redzei un izdala noteiktugaismas daudzumu uz griestiem un sienu,kam jÇbt gai‰Çs krÇsÇs, aug‰ïjÇm da∫Çm.Tas sekmï gaismas piemïrotu sadal¥jumu.

JÇparedz ar¥ apgaismo‰anas iekÇrtu uzturï-‰ana. Ja ‰¥ uzturï‰ana nav pienÇc¥ga, tÇs

APGAISMOJUMSUN KRÅSA 5

IEVADS

VIZUÅLÅ KOMFORTA GALVENIE PRIEK·NOTEIKUMI


44

bojÇ‰anÇs novecoju‰o lampu un uz tÇmuzkrÇju‰os putek∫u dï∫ var izrais¥t pastÇv¥gugaismas zudumu. TÇpïc jÇ¿em vïrÇ, ka:

• izvïlïtajai apgaismojuma iekÇrtai jÇbtviegli uzturamai; jÇparedz ar¥ piemïrotasier¥ces veco lampu mai¿ai. Ja apgaismoju-ma sistïma ir novietota ∫oti augstu, jÇapsvertÇdu iekÇrtu iegÇde kÇ pÇrvietojamie tor¿i,pace∫o‰Çs platformas, darba tilti¿i vai ar¥ jÇ-apsver iespïja realizït apgaismojuma sis-tïmas nolai‰anu tuvu gr¥das l¥menim;

• apgaismo‰anas sistïmas regulÇri jÇt¥ra, laiizvair¥tos no apgaismojuma l¥me¿a samazi-

nÇ‰anÇs vairÇk par 20 – 30% starp t¥r¥‰a-nas reizïm.

Ar¥ lampu mai¿a jÇveic sistemÇtiski, jo nevienmïr ir pie¿emami gaid¥t l¥dz tÇs izdeg. Pa-rastÇs spuldzes (kvïldiega) saglabÇ savugaismas efektivitÇti l¥dz pat izdeg‰anas br¥dim,bet citÇdÇk ir ar dienas gaismas lampÇm, kasspïj apgaismot vïl ilgi pïc tam, kad toefektivitÇte ir ievïrojami kritusies. VispÇr¥gi ru-nÇjot, pïc 1000 stundu lietojuma dienas gais-mas lampas efektivitÇte bs nokritusies zem75% .

V noda∫a. APGAISMOJUMS UN KRÅSA

GAISMAS PLÌSMA:vien¥ba ir lmens (Lm)

GAISMAS SPILGTUMS KONTRASTS

GAISMAS STIPRUMS (I)

kandela (cd) Lukss =Lm

m2

cdm2

c = (L fons – L sastÇvda∫a)

L fons

APGAISMOJUMS

Lielumi un vien¥basApgaismojuma jomÇ tiek lietota virkne speci-

fisku lielumu, kurus lietder¥gi definït jauiepriek‰, lai rad¥tu pareizu vïlÇk apskat¥to jï-dzienu izpratni.

Galvenais lielums ir gaismas plsma, kastiek izteikta ar gaismas enerÆiju, kas izplstcaur kÇdu virsmu laika vien¥bÇ. Gaismas pls-

ma tiek mïr¥ta lmenos.No gaismas avota gaismas plsma

neizplatÇs visos virzienos vienÇdi. TÇpïc tiekdefinïts gaismas stiprums, kas raksturo gais-mas avota izstarotÇs plsmas atkar¥bu no sta-rojuma virziena. TÇ vien¥ba ir kandela (cd).

Apgaismojums ir gaismas plsma, kas kr¥tuz vienu virsmas vien¥bu. TÇ vien¥ba ir lukss,

APGAISMOJUMA PAMATNOTEIKUMI


45

kas ir virsmas apgaismojums uz 1 m2 , ja uz ‰¥svirsmas kr¥t 1 lmenu liela gaismas plsma.

Virsmas spilgtums noteiktÇ virzienÇ irattiec¥ba starp gaismas stiprumu noteiktajÇvirzienÇ un redzamo laukumu. Tas tiek mïr¥tskandelÇs pret virsmas laukumu

Kontrasts ir priek‰meta virsmas un tÇ apkÇrt-nes spilgtumu at‰˙ir¥ba vai ar¥ daÏÇdu priek‰-meta da∫u spilgtumu at‰˙ir¥ba.

Atstaro‰anas faktors ir kÇdas virsmas at-starotÇs gaismas attiec¥ba pret sa¿emto gais-mu; tas piem¥t visiem materiÇliem un tÇ vïrt¥basvÇrstÇs starp 0 un 1.

Apgaismojuma l¥menisKatrai darb¥bai vietÇ, kur tÇ tiek veikta, nepie-

cie‰ams noteikts apgaismojums. ·is apgais-mojums atkar¥gs no:

• saskatÇmo sastÇvda∫u izmïra;• atstatuma starp ac¥m un saskatÇmo objek-

tu;• novïrojamÇ priek‰meta atstaro‰anas fak-

tora;• priek‰meta sastÇvda∫u un fona kontrasta;• novïrotÇja vecuma.

Apgaismojuma l¥menis tiek mïr¥ts ar lukso-metru, instrumentu, kas pÇrvïr‰ gaismas ener-Æiju elektriskÇ signÇlÇ, kas tiek pastiprinÇts unattiec¥gi attïlots pïc luksos mïr¥tas skalas.

Svar¥gi ir atcerïties, ka gad¥jumÇ, ja sliktiapgaismotas darba virsmas apgaismojumstiek dubultots, rezultÇtÇ tiek panÇkts ievïro-jams vizuÇlais uzlabojums, bet, ja dubultotstiek labi apgaismotas darba virsmas apgais-mojums, tad vizuÇlais ieguvums ir ar katru reizimazÇk izteikts.

KontrastsPriek‰metu at‰˙ir¥bu noteico‰ie faktori ir

novïrojamÇ priek‰meta un tÇ apkÇrtnes spilg-tuma un krÇsas at‰˙ir¥bas.

±sten¥bÇ, tas, ko novïrtï acs, ir spilgtumaat‰˙ir¥bas. Par spilgtuma kontrastu tiek sauktaat‰˙ir¥ba starp priek‰metu un tÇ apkÇrtni vai ar¥starp daÏÇdÇm priek‰meta da∫Çm.

To var definït ar¥ kÇ krÇsu kontrastu, saistotto ar attiec¥bu, kas pastÇv daÏÇdo priek‰metukrÇsu un to fonu starpÇ.


JO APGRÌTINO·ÅKA IR VIZUÅLÅUZTVERE, JO AUGSTÅKAM JÅBÌT

VIDîJAM APGAISMOJUMA L±MENIM

DAÎÅDAS APGAISMOJUMA PAKÅPES

100 000lx saulï

10 000lx ïnÇ

2 500lx pie loga

300 lxistabas vid

6000 lx zem nojumes


46

ApÏilbinÇjumiApÏilbinÇjumu izraisa spilgta gaisma, kuras

sekas ir priek‰metu iz‰˙ir‰anas spïjas traucï-jumi un/vai samazinÇ‰anÇs. ·is fenomens ro-

das acs t¥klenï, kur rodas strauja foto˙¥miskareakcija, kas t¥klenes funkcijas destabilizï uznoteiktu laiku, pïc kura tÇ atkopjas.

ApÏilbinÇjums var rasties no tie‰as redzessaskares ar Ïilbino‰as gaismas avotu, kÇds irlampa, logi utt. (tie‰ais apÏilbinÇjums) un atsta-rojot gaismas avotus uz atstarojo‰Çm vir-smÇm, kas ir sekundÇri gaismas avoti (atstaro-juma apÏilbinÇjums). ·is apÏilbinÇjuma veidsnav tik traucïjo‰s vai redzi paralizïjo‰s kÇtie‰ais, bet tam tomïr ir liela ietekme vizuÇlÇkomforta pasliktinÇ‰anÇ, kura galvenÇ paz¥meir apskatÇmÇ priek‰meta kontrastu samazinÇ-‰anÇs vai zudums.

Galvenie faktori, kas izraisa apÏilbinÇjumu, ir:• gaismas avota vai apgaismotu virsmu

spilgtums, tie‰ai redzei maksimÇli pie∫auja-mais 7 500 cd/m2;


MINIMÅLIE APGAISMOJUMA L±MEøI LUKSOS

Pagalmos, pazemes ejÇs, un citÇs vietÇs, kur darbinieki neuzturas ilgsto‰i ..........

TelpÇs, kur veic darb¥bas, kurÇs sastÇvda∫u iz‰˙ir‰ana nav galvenÇ, tÇdÇs kÇapie‰anÇs ar lielu preãu daudzumu, liela izmïra audumiem un vieluizsmidzinÇ‰ana..........................................................................................................

Kad nepiecie‰ama neliela sastÇvda∫u iz‰˙ir‰anas spïja, kÇ metÇla deta∫uraÏo‰anÇ, veicot vienkÇr‰u montÇÏu, ma‰¥ntelpÇs, liftos, fasï‰anas telpÇs,noliktavÇs, garderobïs un tualetïs ..........................................................................

Ja btiska ir mïrena sastÇvda∫u iz‰˙ir‰anas spïja, kÇ vidïji sareÏÆ¥ta montÇÏa vaivienkÇr‰s darbn¥cas darbs uz darbgaldiem, veicot darbu ma‰¥nÇs, gai‰u vai Çdasaudumu sa‰‰ana, konservu industrijÇ un mehÇniskajÇ galdniec¥bÇ ....................

Ja ir btiska vidïja sastÇvda∫u iz‰˙ir‰anas spïja, kÇ vidïjas sareÏÆ¥t¥bas darbospie darba galda vai ma‰¥nÇm, Çdas un gai‰u audumu apdarï un ofisa darboskopumÇ......................................................................................................................

Darbos, kuriem ilgsto‰i nepiecie‰ama smalka deta∫u iz‰˙ir‰anas spïja pastÇv¥gakontrasta apstÇk∫os, tÇdos kÇ smalkas montÇÏas, smalki darbi pie darbgaldiemvai ma‰¥nÇm, darbÇ ar stiklu, galdniec¥bÇ, ar tum‰u krÇsu audumiem, ar ofisaiekÇrtÇm un rasï‰anÇ ..............................................................................................

AktivitÇtes, kurÇm nepiecie‰ama ÇrkÇrt¥gi smalka iz‰˙ir‰anas spïja vai ∫otisareÏÆ¥ti kontrasta apstÇk∫i, kÇ ∫oti smalkas montÇÏas, izmïÆinÇjumi ar augstasprecizitÇtes instrumentiem, juvelierizstrÇdÇjumu un pulkste¿u darbn¥cÇs, tum‰uaudumu ‰‰anÇ, iespie‰anÇ, litogrÇfijÇ un citos smalkos iespieddarbos ..............

20

50

100

200

300

500l¥dz

1 000

1 000

KRÅSU KONTRASTI DILSTO·Å SEC±BÅ

Priek‰meta krÇsa

MelnsZa∫‰

SarkansZils

BaltsMelns

DzeltensBaltsBaltsBalts

DzeltensBaltsBaltsBaltsZils

BaltsMelns

SarkansZa∫‰

Melns

Fona krÇsa


47

• gaismas avota novietojums, jo apÏilbinÇ-jums rodas gad¥jumÇ, ja ‰is gaismas avotsparÇdÇs redzeslokÇ 45° le¿˙¥ attiec¥bÇ pretvertikÇli. Gaismas staru, kas nonÇks re-dzes le¿˙¥, daudzums ir atkar¥gs no to atra-‰anÇs augstuma un telpas dzi∫uma.

Gaismas avota izvietojums ir ∫oti noz¥m¥gsatstarojuma apÏilbinÇjuma ra‰anÇs dï∫.Visiedarb¥gÇkais l¥dzeklis ‰¥ veida apÏilbi-nÇjuma novïr‰anai ir pareizs gaismas avo-tu un darba vietu izvietojums. Ieteicams, laigaisma kristu uz darba virsmu no sÇniem;


Spilgtuma aptuvenÇs vïrt¥bas (cd/m2)

Saule ........................................

Skaidras debesis ....................Gai‰a spuldz¥te ........................Matïta spuldz¥te ......................40 w/ 20 dienas gaismaslampa........................................Balts pap¥rs 100 luksuapgaismojumÇ..........................

15 x 1083 000

l¥dz 5 0001 x 10650 000

7 500

250

APÎILBINÅJUMA LENµIS

APDRAUDîTÅ ZONA

APÎILBINÅJUMS BÌS MAZÅKS,JA GAISMAS AVOTS ATRAD±SIES

VIRS REDZES LEøµA

PAREIZS GAISMAS VIRZIENS,LAI IZVAIR±TOS NO ATSTAROTÅ

APÎILBINÅJUMA


48

RunÇjot par darba vietu ergonomiskajiempït¥jumiem, vislielÇko interesi no redzes spï-jÇm izraisa redzes asums, piemïro‰anÇs unadaptï‰anÇs.

Redzes asumsRedzes asums ir spïja, kas piem¥t acij, lai

iz‰˙irtu mazus, ∫oti tuvu vienu otram eso‰uspriek‰metus. Redzes asuma pakÇpi ietekmïneskaitÇmi faktori, kÇ piemïram:

• vecums;• gaismas spilgtums: redzes asums palieli-

nÇs, pieaugot adaptï‰anÇs spilgtumam.Ac¥m ir tendence adaptïties vidïjam spilg-tumam, kas ir daÏÇdo redzeslokÇ eso‰ospilgtumu lieluma un sadal¥juma funkcija;

• kontrasts: redzes asums palielinÇs labakontrasta apstÇk∫os;

• gaismas krÇsa: redzes asums atkar¥gs nogaismas spektra sastÇva; tas palielinÇs, at-tiec¥gajam spektram daloties dzelteni – za-∫Ç un samazinÇs – sÇkot ar zilo.

Piemïro‰anÇsPiemïro‰anÇs ir acs spïja veidot skaidru

priek‰meta, kas atrodas noteiktÇ attÇlumÇ,tïlu. TÇ tiek panÇkta, palielinoties vai samazi-noties lïcas izliekuma rÇdiusam.

Nepietiekams apgaismojuma l¥menis samazi-na piemïro‰anÇs amplitdu, laiku un precizitÇti.Piemïro‰anÇs spïju var traucït, piemïram, at-starojumu un/vai sp¥d¥gu virsmu klÇtbtne.Vecums ir faktors, kas negat¥vi ietekmï piemï-ro‰anÇs spïju, jo ar vecumu lïca zaudï elas-t¥bu un tÇpïc samazinÇs piemïro‰anÇs ampli-tda jeb skaidra tuvu un tÇlu priek‰metu redza-m¥ba. Vecums negat¥vi ietekmï ar¥ piemï-ro‰anÇs laiku.

Adaptï‰anÇsTÇ ir acs spïja automÇtiski piemïroties da-

ÏÇdiem priek‰metu apgaismojumiem. To reali-zï acs z¥l¥te aizvïr‰anÇs un atvïr‰anÇskust¥bu laikÇ.

• spilgtuma sadal¥jums starp redzes lokÇeso‰ajiem priek‰metiem un virsmÇm,¿emot vïrÇ to, ka, jo lielÇkas bs spilgtumuat‰˙ir¥bas starp priek‰metu un tÇ apkÇrtni,jo lielÇks bs izrais¥tais apÏilbinÇjums.MaksimÇlÇs pie∫aujamÇs spilgtumu attie-c¥bas ir:– starp redzes uzdevumu un darba virsmu

3:1;– starp redzes uzdevumu un apkÇrtïjo

telpu 10:1;• ekspoz¥cijas laiks, zema spilgtuma gais-

mas avoti, kas atrodas redzes lokÇ, varizrais¥t apÏilbinÇjumus, ja ekspoz¥cijas laiksir ilgsto‰s.


REDZES SPîJAS

Vecums (gadi)

Redzes asuma samazinÇ‰anÇs

STIPRI IZLIEKTA LîCA

REDZE TUVUMÅ

REDZETÅLUMÅ

NEDAUDZ IZLIEKTA LîCA


49

PÇrvietojoties no labi apgaismotas telpas uzcitu – piln¥gi tum‰u, acs tiek pak∫auta adap-tÇcijas procesam, kuram nepiecie‰amas aptu-veni 30 mintes; un pretïji, pÇrejot no tum‰asuz apgaismotu telpu, adaptÇcijas periods ilgsttikai daÏas sekundes.

Pïdïjos gados manÇmi palielinÇjusies inte-rese par dab¥go gaismu (dab¥go apgaismoju-mu) ne tikai tÇs kvalitÇtes, bet ar¥ tÇs labvïl¥gÇsietekmes dï∫. Patreiz ir ∫oti aktuÇli konstruïtdarba vietas tÇ, lai maksimÇli tiktu izmantotadab¥gÇ gaisma, ko panÇk ar pla‰iem logiem,jumtu logiem utt. Bet, ¿emot vïrÇ to, ka da-b¥gÇs gaismas stiprums mainÇs atkar¥bÇ nolaika apstÇk∫iem, dienas laika un gadalaika,jebkurÇ gad¥jumÇ ir nepiecie‰am¥ba pïc mÇk-sl¥gÇ apgaismojuma sistïmÇm.

Lampu veidiIr tr¥s galvenie gaismas avotu veidi, kas tiek

izmantoti apgaismo‰anai: parastÇs spuldzes(kvïldiega), dienas gaismas lampas un lam-pas, kuru darb¥bu nosaka ˙¥misko vielu(piemïram, dz¥vsudraba) reakcija.

ParastÇs spuldzes ir piemïrotas, ja mÇksl¥gÇapgaismojuma nepiecie‰am¥bai ir gad¥jumaraksturs un ja nepiecie‰ams koncentrïts, spï-c¥gs staru klis, taãu jÇatz¥mï, ka vispÇrïjÇ ap-gaismojuma iekÇrtÇm tÇs nav tik izdev¥gas to¥slaic¥gÇs darb¥bas un gaismas efektivitÇtes dï∫.

Dienas gaismas lampas ir visieteicamÇkÇsvispÇrïjÇ apgaismojuma iekÇrtÇm to ilglaic¥gÇsdarb¥bas un gaismas efektivitÇtes dï∫.

Lampu, kuru darb¥bu nosaka gÇzu reakcija,pielietojums ir ieteicams sekojo‰os gad¥jumos:

• lielÇs un augstÇs industriÇlÇs celtnïs, kurÇsvar izmantot spïc¥gus un pietiekamÇ attÇlu-mÇ izvietotus gaismas avotus, nepasliktinotdarba virsmas apgaismojuma vienmïr¥bu;

• Çrïjam apgaismojumam (noliktavÇs, komu-nikÇciju ce∫iem utt.).

JebkurÇ gad¥jumÇ, apgaismo‰anas sistïmuizvïlei, kÇ ar¥ apgaismojuma sadal¥jumam unizvietojumam, nepiecie‰ams analizït apgais-mojamÇs vietas un tajÇ veicamo uzdevumu.

VisvairÇk piemïrotÇs apgaismojuma sistï-mas ir tÇs, kas sniedz vienmïr¥gu vispÇrïjoapgaismojumu vai ar¥ vispÇrïjÇ apgaismojumasistïmas ar papildus vietïjo apgaismojumu.

Vienmïr¥gs vispÇrïjais apgaismojumsVienmïr¥ga vispÇrïjÇ apgaismojuma iekÇrta

ir tÇda, kurÇ apgaismojums ir vienmïr¥gisadal¥ts visÇ telpÇ, ne¿emot vïrÇ daÏÇdodarba vietu izvietojumu. Vidïjam ap-gaismojuma l¥menim jÇbt vienÇdam ar nepie-cie‰amo apgaismojuma l¥meni veicamajamvizuÇlajam uzdevumam. ·Çda veida apgais-mojums atrod pielietojumu galvenokÇrt vietÇs,


SPîC±GSAPGAISMOJUMS

VÅJ·APGAISMOJUMS

DIAFRAGMAZ±L±TE

APGAISMOJUMA SISTîMAS

VISPÅRîJAISAPGAISMOJUMS


kur darba vietas nav noteiktas (lietuves cehi,montÇÏas telpas, noliktavas utt.).

Vienmïr¥gam vispÇrïjam apgaismojumamatkar¥bÇ no gaismas ˙erme¿u veida jÇatbilstsekojo‰Çm pamatpras¥bÇm:

• jÇbt nodro‰inÇtam ar aizsardz¥bas ier¥ci,lai izvair¥tos no apÏilbinÇjuma (aizsargslÇ¿i,difuzorie elementi utt.);

• jÇsadala izstarotÇs gaismas starojumu uzgriestiem un sienu aug‰ïjÇm da∫Çm.

Attiec¥bÇ uz gaismas ˙erme¿u augstumu –vispÇrïjÇ apgaismojuma gaismas ˙erme¿iemjÇbt izvietotiem cik vien augstu iespïjams.·Çds izvietojums samazina apÏilbinÇjumarisku un uzlabo gaismas sadali telpÇ.

Atstatumam starp gaismas ˙erme¿iem ne-vajadzïtu pÇrsniegt noteiktu proporciju attiec¥-bÇ pret to izvietojuma augstumu virs darba vir-smas. ·os atstatumus vienmïr mïra no gais-mas ˙erme¿a centra un izsaka pret augstumu«h» no darba virsmas l¥dz gaismas avotam.

VispÇrïjais apgaismojums ar papildusvietïjo apgaismojumu

Vietïjais apgaismojums tiek panÇkts, novie-tojot gaismas ˙erme¿us darba virsmas tuvu-mÇ, pastiprinot vispÇrïjo apgaismojumu. Pie-¿emot, ka lampas, kas novietotas darba vir-smu tuvumÇ, ir pÇrsvarÇ Ïilbino‰as, pïc iespï-jas jÇizvïlas dzi∫i reflektori, kas apslïpj darbi-nieka skatienam gaismas ˙ermeni. PlÇnojot tÇizvietojumu, jÇ¿em vïrÇ iespïjamie traucïju-mi, kurus tas var nÇkotnï izrais¥t darba vietÇs.

VietïjÇ apgaismojuma pielieto‰anu iesakagad¥jumos, kad darbam ir augstas vizuÇlÇspras¥bas, kad nepiecie‰ams, piemïram, 1 000luksu vai lielÇks apgaismojuma l¥menis. ·ajosgad¥jumos ir runa par formu un struktru re-dzam¥bu, kurÇm nepiecie‰ama no noteikta vir-ziena nÇko‰a gaisma. TÇpat ar¥ gad¥jumos,kad vispÇrïjais apgaismojums nesasniedznoteiktas zonas pastÇvo‰o ‰˙ïr‰∫u dï∫, vai ar¥,kad nepiecie‰ams lielÇks apgaismojumal¥menis vecÇkiem darbiniekiem vai darbinie-kiem ar vÇju redzi.

VispÇrïjais vietïjais apgaismojumsAr ‰o sistïmu apgaismojums tiek sasniegts

ar griestu gaismas ˙erme¿iem, kas bieÏi (taãune vienmïr) izvietoti regulÇri kÇ vienmïr¥gavispÇrïjÇ apgaismojuma gad¥jumÇ. GalvenÇat‰˙ir¥ba balst¥ta materiÇla, iekÇrtu un apr¥koju-ma izvietojumÇ, kas rp¥gi jÇizpïta plÇno‰anaslaikÇ, ja vïlas iegt piemïrotu apgaismojumu.

·Çds apgaismojums piemïrots darba tel-pÇm, kur daÏÇdas augstu apgaismojuma

50 V noda∫a. APGAISMOJUMS UN KRÅSA

VIETîJAIS APGAISMOJUMS +VISPÅRîJAIS APGAISMOJUMS

VIETîJAISAPGAISMOJUMS:

A/sagrupïts;B/main¥gs

A

B


51

l¥meni praso‰as vietas un ma‰¥nas izvietotasneregulÇri visÇ darba telpÇ, liekot rpïties parto, lai neviena zona nepaliktu tumsÇ vai taibtu zemÇks apgaismojuma l¥menis.

·is ir ar¥ ieteicamais apgaismojuma veidsofisiem, kuros pareizs gaismas ˙erme¿u undarba vietu izvietojums ir ∫oti svar¥gs, ja nepie-cie‰ams izvair¥ties no traucïjo‰u atstarojumuveido‰anÇs uz darba virsmas un tÇs apkÇrtnï.

Ofisa apgaismo‰anas projekta izstrÇdeslaikÇ vienmïr jÇseko tam, lai galdu apgaismo-jums btu no sÇniem, nevis – priek‰as. IespïjurobeÏÇs darba vietas jÇizkÇrto starp gaismas˙erme¿u rindÇm nevis tie‰i zem tÇm.

BieÏi vien darba vietu izkÇrtojums apgaismo-juma projekta realizï‰anas gaitÇ vïl navzinÇms, taãu ir iespïjams nojaust vismaz ap-tuveno iekÇrtojumu. KÇ praktisks padoms, plÇ-nojot liela izmïra telpas, pirmÇ gaismas ˙er-me¿u rinda novietojama paralïli sienai, kuratrodas logi, un tÇlÇk ar regulÇrÇm atstarpïm

novietojamas pÇrïjÇs gaismas ˙erme¿u rin-das, lai starp tÇm varïtu iekÇrtot darba vietas.

Elektrisko staciju komandpunktos un citÇstelpÇs, kurÇs pie sienÇm atrodas iekÇrtas ar‰˙idro kristÇlu datu indikÇcijas blokiem, iriespïjams izvair¥ties no traucïjo‰iem atstaroju-miem, novietojot gaismas ˙erme¿us pietie-kamÇ attÇlumÇ virs gr¥das, tÇ, lai gaismas at-starojumi kr¥t zem skatiena l¥me¿a.

Displeju lieto‰anas nepÇrtrauktais pieau-gums darba sfïrÇ kopumÇ un ofisos ¥pa‰i ir iz-rais¥jis vairÇku vesel¥bas traucïjumu parÇd¥-‰anos. Pati bieÏÇkÇ no tÇm ir redzes diskom-forts, kura simptomi ir sekojo‰i: acu nogurums,paaugstinÇts jt¥gums pret gaismu,dedzinÇ‰ana, iekaisums, g∫otÇdas un plaksti¿aapsÇrtums, galvas reib‰ana, acu asaro‰ana,redzes neskaidr¥ba vai dubulto‰anÇs,galvassÇpes utt.

TurklÇt ‰o problïmu ra‰anÇs var bt saist¥taar subjektam piem¥to‰iem cïlo¿iem (optiskÇskorekcijas l¥meni, redzes orgÇna izmai¿Çmutt.) un cïlo¿iem, kas saist¥ti ar darba vietu(nepietiekams apgaismojums, nepiemïrotikontrasti, darba vietu iekÇrtojuma trkumi utt.),bet nesaist¥ta ar displeju.

·¥ jaunÇ darba apr¥kojuma ievie‰ana liekpievïrst ¥pa‰u uzman¥bu ‰o darba vietuapgaismo‰anas apstÇk∫iem, ¿emot vïrÇ

¥pa‰Çs pras¥bas, kas nÇk l¥dzi jaunajiemredzes uzdevumiem darbÇ ar displejiem.

Problïmas rodas tÇ iemesla dï∫, ka displejitiek ievietoti tajÇ pat vidï, kur tiek veikti paras-tie ofisa darbi, nerï˙inoties ar to, ka abiemdarba veidiem (tradicionÇlajam ofisa darbamun darbam ar displejiem) ir nepiecie‰amidaÏÇdi apgaismojuma apstÇk∫i.

Darbs ar displeju prasa tr¥s veidu redzesuzdevumu veik‰anu: no vienas puses, ekrÇnÇredzamo tekstu las¥‰anu, no otras – tastatrasburtu un simbolu atpaz¥‰anu, un, tre‰kÇrt,ekrÇna tuvumÇ eso‰o dokumentu (manuskrip-tu, iespieddarbu utt.) las¥‰anu.

·Çda veida darba vietas ir at‰˙ir¥gas unsareÏÆ¥tÇkas par ierastajÇm ofisa darbavietÇm, kurÇs redzes uzdevums ir horizontÇlÇplaknï novietotu dokumentu las¥‰ana vairakst¥‰ana.


APGAIMO·ANAS APSTÅKπI DARBA VIETÅS AR DISPLEJIEM


MonitorsParametri, kas ietekmï monitorÇ redzamÇ

teksta salasÇm¥bu, ir vairÇki: gan simbolu lielu-mi, gan kontru skaidr¥ba, gan simbolu un mo-nitora fona krÇsas, bet viens no svar¥gÇkajiemir simbolu un fona kontrasts. MonitorÇ ‰is kon-trasts at‰˙ir simbolu spilgtumu no monitorafona spilgtuma. Kad monitorÇ parÇdÇs spilgtagaismas avota atstarots attïls, ‰¥ attïla spilg-tums summïjas ar monitora rad¥to spilgtumu.

VienkÇr‰Çkajos monitoros, kur uz tum‰a fo-na tiek attïloti gai‰i simboli, simbolu spilgtumsir lielÇks par fona spilgtumu. Gad¥jumos, kad

notiek atstaro‰anÇs, simbolu spilgtuma vïrt¥-bai summïjoties ar atstarojo‰os attïlu, tÇ ma-nÇmi nepalielinÇs. SavukÇrt, fona spilgtumamsummïjoties ar atstarojo‰os attïlu, simbolukontrasts samazinÇs, vai gadÇs – simboli navpat redzami.

Kontrasts monitorÇ samazinÇs, ja apgaismo-juma pakÇpe darba vietÇ ir paaugstinÇta,padarot monitoru kÇ pl¥vurÇ t¥tu. ·o fenomenupaz¥st kÇ pl¥vura spilgtumu, kas ir ikdieni‰˙spiemïrs tam, kas notiek, novietojot televizoruslogu tuvumÇ.

TastatraGaismas avotus, kas novietoti pla‰Ç zonÇ

virs darba vietas (darbstacijas), var atstarottausti¿i, jo bieÏi tiem ir ieliekta forma, ungadÇs, ka tie ir no sp¥d¥ga materiÇla vai kaut ar¥matïti, tie k∫uvu‰i sp¥d¥gi nolietojoties.

DokumentsPie monitora novietota dokumenta salasÇm¥-

ba atkar¥ga no dokumenta un darbinieka acuadaptÇcijas l¥me¿a kontrasta. Dokumenta kon-trasts atkar¥gs no tÇ atstarojo‰Çm ¥pa‰¥bÇm unno veida, kÇdÇ tas tiek apgaismots.

VizuÇlie uzdevumi ar ideÇli matïtÇm vir-smÇm, uz kurÇm notiek difzÇ gaismas at-staro‰ana, reÇli nemïdz atrasties darba vie-tÇs. Parasti dokumentu virsmas atstaro kr¥to‰ogaismu vienÇ virzienÇ vairÇk nekÇ citos.

Kad gaisma kr¥t noteiktÇ virzienÇ, teksta (pa-rasti melna) un fona (balta pap¥ra) kontrastsvar k∫t par nulli, padarot tekstu gandr¥z nesa-lasÇmu.

Apgaismojuma l¥menis (aptuveni 500 luksi),kas nepiecie‰ams dokumentu las¥‰anai,nemïdz bt savienojams ar apgaismojumaapstÇk∫iem, kas vajadz¥gi darbam ar monitoru,aptuveni 250 luksi, monitoriem ar tum‰u fonuun gai‰iem simboliem, efekt¥vu uzturï‰anÇslaiku ekrÇna priek‰Ç (6 stundas) vai darba vei-diem, kas prasa nepÇrtrauktu ekrÇna vïro‰a-nu (piemïram, programmï‰anu). Taãu ir pie-∫aujams apgaismojuma l¥menis l¥dz 500 luk-siem, ja darbs ar monitoru ir ar pÇrtraukumiem,


REDZES UZDEVUMIDARBÅ AR DISPLEJU


53

darbs neprasa nepÇrtrauktu uzman¥bu vaimonitora kontrasts ir vienÇds ar dokumentakontrastu (gai‰s fons, tum‰i simboli).

Otra problïma, ar ko nÇkas saskarties ‰in¥vizuÇlajÇ uzdevumÇ, ir ilgsto‰ais acs piemï-ro‰anÇs darbs, ja dokumenta novietojums(horizontÇli) at‰˙iras no monitora novietojuma(vertikÇli).

ApÏilbinÇjumi darba vietÇAcij ir jÇadaptïjas redzes laukÇ eso‰ajai

spilgtuma pakÇpei. Darba vietÇ, kurÇ atrodasdispleji, darbiniekam, kas skatÇs uz monitoru,adaptÇcijas pakÇpe ir pa vidu starp dienas unnakts redzi.

Ja logs vai mÇksl¥gs gaismas avots atrodasdarbinieka redzes lokÇ (aiz monitora), tasnoz¥mï, ka spilgtums bs daudz lielÇks nekÇdarbinieka acis ir adaptïju‰Çs, tÇdïjÇdi rodasapÏilbums.

Ieteikumi displeju novieto‰anaiParasti nav paredzïtas speciÇlas telpas dis-

pleju izvieto‰anai, iz¿emot tos uz¿ïmumus,kuros ir noda∫a, kur viss darbs notiek ar disple-jiem. NormÇli un ïrti ir, lai monitori atrastosdarba vietÇs.

No otras puses, jaunajÇs ïkÇs, kas domÇtasbirojiem, mïdz bt lielas stiklotas virsmas, kas

sekmï lielÇku dab¥gÇs gaismas un saules siltu-ma izmanto‰anu, kas apvieno komforta sajtuar iespïju atptinÇt redzi atklÇtÇs telpÇs. Tas,kas ierastajam ofisa darbam ir priek‰roc¥ba, irviens no cïlo¿iem lielÇkajai da∫ai trkumu, kasrodas darbÇ ar displeju (pÇrmïr¥gi augstasapgaismojuma pakÇpes, apÏilbumi, kontrastasamazinÇ‰anÇs utt.).

Darb¥bas, kas veicamas minïto trkumunovïr‰anai, ir sekojo‰as:

• novietot displejus pïc iespïjas tÇlÇk nodienas gaismas avotiem un paralïli tiem;

• pielikt logiem biezus aizkarus vai Ïalzijas,vïlams ar vertikÇlÇm regulïjamÇm plÇk-snïm;

• iekÇrtot darba telpu tÇ, lai netiktu pie∫autagaismas avotu atstaro‰ana monitorÇ vaiapÏilbinÇjums, ko tas varïtu izrais¥t;

• iekÇrtot darba vietas starp griestu gaismas˙erme¿u rindÇm;

• sekot tam, lai gaismas ˙ermenis btu no-vietots tie‰i virs darbinieka, perpendikulÇriekrÇna asij, kas ∫autu izmantot plat¥bu starpdivÇm kritiskajÇm, atstarojumu uz tastatrasun monitora riskam pak∫autajÇm zonÇm;

• vispÇrïjÇ apgaismojuma gaismas ˙erme-¿iem jÇbt apgÇdÇtiem ar gaismas sadal¥tÇ-jiem vai spilgtuma pazeminÇ‰anas restïm;

• padar¥t iespïjamu apgaismojuma pakÇpessamazinÇ‰anu ar intensitÇtes regulatoruvai slïdÏu pal¥dz¥bu, kas ∫autu pïc iespïjasindividuÇlÇkÇ veidÇ nodzïst apgaismojumuvirs monitora un aizstÇt to ar vietïjo doku-



54

menta apgaismojumu, kas btu regulï-jams, tÇdïjÇdi panÇkot gaismas ˙erme¿ul¥dzsvaru teritorijÇ.

JÇ¿em vïrÇ ar¥ citi faktori, tÇdi kÇ darbiniekaattiec¥bas ar terminÇlu, nepiecie‰amÇ uzma-n¥bas pakÇpe, un pats galvenais fakts, ka piemonitora nepiecie‰ams uzturïties nepÇr-traukti. JÇ¿em vïrÇ, ka meklïjot problïmas ri-sinÇjumu, katram no ‰iem trijiem faktoriemiespïjama daÏÇda prioritÇte.


LOGS

GRIESTU LAMPAS

NEPAREIZS IZVIETOJUMS PAREIZS IZVIETOJUMS

LOGS

GRIESTU LAMPAS

GRIESTU LAMPAS GRIESTU LAMPAS


55

Gaisma, kas nonÇk ac¥s, izraisa t¥klenï virk-ni impulsu, kas zi¿o smadzenïm hromatiskÇssajtas. ·ÇdÇ veidÇ gaismas krÇsa un telpÇeso‰o priek‰metu krÇsas atvieglo msu ap-kÇrtnes atpaz¥‰anu. Radu‰ies psihofiziskieefekti tiek saukti par hromatisko vidi.

Parasta gaisma sastÇv no daÏÇda garumavi∫¿u elektromagnïtisko izstarojumu kopas,kurÇ katram no tiem atbilst viena no redzesspektra krÇsÇm.

Nepareizs ir pie¿ïmums, ka visas krÇsas variegt, sajaucot tr¥s pareizi izvïlïtas pamat-krÇsas; taãu, sajaucot sarkano, za∫o un zilo,var iegt lielÇko da∫u krÇsu, ar¥ balto. ·in¥noz¥mï sarkanÇ, za∫Ç un zilÇ patie‰Çm var tiktuzskat¥tas par pamatkrÇsÇm.

Msu apkÇrtnï eso‰o priek‰metu krÇsu uzt-vere ir atkar¥ga no gaismas, ar ko tie tiek ap-gaismoti un no to gaismas atstaro‰anas spï-jÇm. LielÇkÇ da∫a priek‰metu neatstaro vienÇdivisas krÇsas; tÇpïc priek‰metu krÇsa atkar¥gano apgaismojo‰Çs gaismas krÇsas un katraiapgaismojo‰Çs gaismas krÇsai pastÇv atsta-ro‰anas faktors, kas tiek definïts kÇ attiec¥bastarp atstaroto gaismas plsmu un kr¥to‰ogaismas plsmu.

Ir ∫oti svar¥gi, lai telpÇs btu labs apgaismo-jums, kas panÇkams, izmantojot veicamajamdarba uzdevumam vai darba veidam piemïro-tas lampas. Lampas, kas parasti tiek izmanto-tas noslïgtu telpu apgaismo‰anai, var iedal¥ttr¥s grupÇs:

1. grupa: siltas krÇsas – l¥dz¥ga sÇrti baltaigaismai. Ieteicama apdz¥vojamÇm vietÇm;

2. grupa: mïrenas krÇsas – l¥dz¥gi baltaigaismai. Ieteicama darba telpÇm;

3. grupa: aukstas krÇsas – l¥dz¥gi zilgani bal-tai gaismai. Ieteicama vien¥gi paaugstinÇtaspakÇpes apgaismojumam, ¥pa‰u uzdevumuveik‰anai vai karstÇm telpÇm.

Atkar¥bÇ no apgaismojuma l¥me¿a katraskrÇsas izskats izraisa daÏÇdas sajtas.

Piemïrotu krÇsu izvïle ir ¥pa‰i noz¥m¥ga, kadtÇ saist¥ta ar darb¥bÇm, kurÇs svar¥ga ir izman-tojamo priek‰metu noteik‰ana un transportace∫u apgaismo‰ana, kÇ ar¥ darbos, kuriem ne-piecie‰ams labs kontrasts starp priek‰metiem,to elementiem un to fonu. DaÏÇdas krÇsu kom-binÇcijas veido daÏÇdas kontrasta pakÇpes unattiec¥gi no iegtÇ kontrasta kvalitÇtes iratkar¥ga labÇka vai sliktÇka redzam¥ba. (Skat¥t

‰¥s noda∫as sada∫u Kontrasts).

Ir svar¥gs ar¥ krÇsu lietojums vispÇrïjai infor-mï‰anai un dro‰¥bai. Vienas un tÇs pa‰as krÇ-sas pielietojums b¥stamas situÇcijas apz¥mï-


KRÅSA. GALVENIE JîDZIENI

KRÅSU PIELIETOJUMS UN IETEKME

KRÅSAS, KO REDZAM, ATKAR±GAS NOGAISMAS VEIDA UN NO APGAISMOTOµERMEøU ATSTARO·ANAS SPîJÅM

DAÎÅDO KRÅSU PIELIETOJUMSVAR UZLABOT LIELU DARBATELPU ORGANIZÅCIJU UNPÅRVIETO·ANOS TAJÅS

APGAIS-MOJUMAL±MENIS

(LUKSOS)

≤500

500 – 1 000

1 000 – 2 000

2 000 – 3 000

≥3 000

Pat¥kams NeitrÇls Auksts

Stimulïjo‰s Pat¥kams NeitrÇls

Nedabisks Stimulïjo‰s Pat¥kams

KRÅSAS IZSKATS

Silts Mïrens Auksts


‰anai automÇtiski nosaka msu attieksmi.Piemïram, sarkanÇ krÇsa noz¥mï briesmasun/vai apstÇ‰anos, tÇ tiek asociïta ar uguns-grïka risku. Za∫Ç krÇsa noz¥mï dro‰¥bu un toizmanto avÇrijas izeju norÇd¥‰anai. Ar dzeltenokrÇsu apz¥mï uzman¥bu, kas kombinÇcijÇ armelno ir br¥dinÇjuma z¥me.

IekÇrtu signÇlkrÇsojumu vajadzïtu lietottikai, lai izceltu patie‰Çm svar¥gus elementus,tÇdus kÇ apstÇdinÇ‰anas slïdÏi un citasdro‰¥bas ier¥ces, kuras jÇspïj Çtri atrast stei-dzamos gad¥jumos. PielietotÇm krÇsÇm vaja-dzïtu norÇd¥t konkrïtu risku nevis maldinÇt, jomaldi var izrais¥t k∫das.

KrÇsu psiholoÆiskÇ ietekmeIzpït¥ts un pierÇd¥ts ir fakts, ka krÇsa

novïrotÇjÇ izraisa psihiskas un emocionÇlasreakcijas. Ir krÇsas, kas stimulï un pat uzbudi-na, bet ir ar¥ tÇdas, kas atvïsina, nomierina vainogurdina. Tas notiek psihohroamtisko krÇsu¥pa‰¥bu dï∫, no kurÇm var izcelt sekojo‰as:

• termiskÇ kvalitÇte, kas balst¥ta uz subjek-t¥vo temperatras uztveri. SiltÇs krÇsas ir

tÇs, kas redzes spektrÇ ir sÇkot no sar-kanÇs l¥dz dzelteni za∫ai, bet aukstÇskrÇsas – no za∫Çs l¥dz zilai. Siltie to¿i uzbu-dina nervu sistïmu, paaugstina asinsspie-dienu, paÇtrina pulsu un rada pieaugo‰astemperatras sajtu. Aukstie to¿i izraisapretïjus efektus, radot subjekt¥vu kr¥to‰astemperatras sajtu;

• kinïtiskÇ kvalitÇte, kas saist¥ta ar kust¥basefektu, kuru veido krÇsas, radot pietuvinÇ-‰anÇs vai attÇlinÇ‰anÇs iespaidu;

• vides kvalitÇte, kas saist¥ta ar ¥pa‰o komfor-ta sajtu, kuru cilvïkÇ izraisa hromatiskÇvide.


DAÎAS KRÅSAS IZRAISA CILVîKÅNEKAVîJO·AS REAKCIJAS;

SARKANS: BRIESMAS, APSTÅTIES; ZAπ·: DRO·±BA;

DZELTENS: UZMAN±BA

KRÅSAS IZSKATS

AUKSTS TekstilinÏenierija, krÇso‰anas fabrikas, iespie‰anas darbn¥cas utt.

MîRENS Skatlogi, veikali, slimn¥cas utt.

SILTS MÇjok∫i, viesn¥cas, restorÇni utt.

AUKSTS Ofisi, skolas, lielveikali, prec¥zu darbu raÏotnes utt.(karsti klimati)

MîRENS Ofisi, skolas, lielveikali, prec¥zu darbu raÏotnes utt.(mïreni klimati)

SILTS Ofisi, skolas, lielveikali, prec¥zu darbu raÏotnes utt.(auksti klimati)Iek‰telpas, kurÇs hromatiskai neievïro‰anai nav btiskas noz¥mes.±pa‰i pielietojumi.

PIELIETOJUMS

SARKANS

ZAπ·

DZELTENS


57

Ir skaidrs, ka nepastÇv formula, pïc kurasvar noteikt piemïrotÇkÇs krÇsas katrai telpai,¥pa‰i, ¿emot vïrÇ to, ka krÇsu gaume ir atka-r¥ga no person¥bas, vecuma, dzimuma, klima-ta, etniskÇs pieder¥bas. Taãu pastÇv pamat-kritïriji, kas var pal¥dzït dz¥vojamÇs plat¥basiekÇrto‰anÇ. DaÏi no ‰iem kritïrijiem var btnoder¥gi, vizuÇli mainot telpu izmïrus, piemï-ram:

• telpas griesti ‰˙it¥s zemÇki, ja tÇs sienasbs gai‰Ç krÇsÇ, bet tÇs griesti un gr¥da –tum‰Ç;

• telpa ‰˙it¥s augstÇka, ja sienas bs tum‰ÇkrÇsÇ, bet griesti un gr¥da – gai‰Ç;

• pagarinÇtas telpas ‰˙it¥s ne tik garas, jadzi∫ÇkÇ siena bs tum‰a; pretïjs efektssasniedzams, to nokrÇsojot gai‰Ç krÇsÇ.

TurpmÇk apskat¥tie kritïriji ir noder¥gi, radotnoteiktu vidi, piemïram:

• siltas un gai‰as griestu krÇsas stimulï; sÇ-nu sienÇs ‰Çdas krÇsas rada mÇj¥gumu unintimitÇti, uz gr¥das – vieglumu un gais¥-gumu;

• siltas un tum‰as krÇsas griestos rada no-pietn¥bas sajtu, tum‰as sienas – no‰˙ir-t¥bu, tum‰a gr¥da rada dro‰¥bas un iztur¥basnoska¿u;

• aukstas un gai‰as krÇsas griestus padarasp¥d¥gus un izraisa atslÇbumu; gr¥da ‰ÇdÇskrÇsÇs ‰˙iet gluda un slidena;

• aukstas un tum‰as krÇsas griestos ir drau-do‰as, sienÇs – izraisa aukstumu un skum-jas, gr¥dÇ tÇs ir smagas un monotonas.

Citi kritïriji, kas var bt noder¥gi izvïlotiesgan virsmu krÇsas, gan to apgaismojumaveidu:

• siltu krÇsu priek‰meti ir pat¥kamÇki redzeisavienojumÇ ar siltas krÇsas gaismu nekÇar aukstu gaismu;

• fiziski aukstÇs vai siltÇs vidïs var rad¥tpretïju efektu attiec¥gi ar siltas vai aukstasgaismas pal¥dz¥bu;

• labÇkie gaismas avoti main¥gÇm vai neno-teiktÇm vidïm ir vidïjas siltuma krÇsastemperatras;

• iecien¥tÇkÇs krÇsas priek‰metu virsmÇm irintens¥vÇkÇs, ja vien tÇs pastÇv¥gi neatro-das lielÇkajÇ da∫Ç redzesloka. KÇ likums,krÇsas intensitÇtei jÇbt apgriezti propor-cionÇlai tÇs aiz¿emamajai plat¥bai redzeslokÇ gan telpÇ, gan laikÇ.


KRÅSU IZVîLE

PAZEMINÅT

PAAUGSTINÅTSA±SINÅT

SA±SINÅT


58

KrÇsu izvïle daÏÇdÇm telpas virsmÇm ir ∫otinoz¥m¥ga, jo tÇ var pastiprinÇt ‰¥s telpas ap-gaismojuma sistïmas efektivitÇti.

Da∫a no apgaismojuma l¥me¿a rodas, gais-mai atstarojoties no virsmas. TÇpïc, izvïlotieskrÇsas, jÇ¿em vïrÇ ar¥ to atstaro‰anÇs koefi-cients. Darba telpÇ ¥pa‰i ieteicama ir baltÇkrÇsa griestiem, bet jÇrod risinÇjums ar¥pÇrïjÇm telpas virsmÇm. No pirmÇ acu uzme-tiena varïtu likties, ka baltÇ ir pati piemïrotÇkÇkrÇsa, taãu baltas sienas un gr¥das var k∫t parapÏilbino‰Çm, ja apgaismojums bs pÇrmïr¥giintens¥vs.

Griestu atstaro‰anÇs koeficientam jÇbt vis-maz 75%; jeb citiem vÇrdiem – griestu segu-mam jÇbt baltam vai gandr¥z baltam.Ieteicams balsinÇtu matïtu to¿u lietojums.

SienÇm vispiemïrotÇkais ir gai‰u paste∫to¿usegums (atstaro‰anÇs koeficients 50–75%),iz¿emot ∫oti spoÏi apgaismotas sienas (piemï-ram, lielus logus saisto‰as), kurÇm, laiizvair¥tos no pÇrmïr¥ga apÏilbinÇjuma, jÇsa-mazina atstaro‰anÇs koeficients l¥dz 40% vaimazÇk.

Atstaro‰anÇs koeficientam mïbelïm jÇbt20–50%, dodot priek‰roku gai‰iem vai mïre-niem (smil‰krÇsas, gai‰i pelïkiem utt.) matï-tiem apstrÇdÇta koka to¿iem nevis sp¥d¥gÇmun tum‰Çm apdarïm.

Gr¥dÇm ir pietiekams 20–25% atstaro‰anÇskoeficients. PÇrmïr¥gi gai‰as krÇsas var izrais¥tapÏilbinÇjumu.


DAÎÅDU AR BALTU GAISMUAPGAISMOTU KRÅSU UN MATERIÅLU

ATSTARO·ANÅS KOEFICIENTI

KrÇsa/materiÇls

Balts ......................................

Balts pap¥rs............................

Zilo¿kauls, citrondzeltens ....

Spilgti dzeltens, gai‰idzeltenbrns, gai‰i za∫‰,paste∫a zilais, gai‰i sÇrts,krïmkrÇsa..............................

Citronza∫‰, bÇli pelïks, sÇrts,oranÏs, zili–pelïks ................

Gai‰s koks, debeszils ..........

Ozolkoks, sauss cements ....

Ko‰i sarkans, lapu za∫ais,ol¥vza∫‰, p∫avas za∫‰ ..............

Tum‰i zils, purpurs,tÇfeles pelïks ........................

Melns ....................................

100%

80 – 85%

70 – 75%

60 – 65%

50 – 55%

40 – 45%

30 – 35%

20 – 25%

10 – 15%

0%

Atstaro‰anÇskoeficients


Darbs ir aktivitÇte, kura uzdevumu pras¥buizpildei indiv¥dam jÇnodarbina virkne resursu,spïju, prasmju utt. TÇpat ar¥ fiziskas unpsiholoÆiskas darb¥bas ar mïr˙i apmierinÇtuzdevuma pras¥bas.

Vïsturiski darbs pras¥jis daudzu fiziskuuzdevumu veik‰anu. Tas pras¥jis lielÇkunodarbinÇtÇ fizisko nekÇ psihoemocionÇlospïju pielietojumu, bet patreiz ‰¥ attiec¥ba irmain¥jusies. Pïc mehanizÇcijas un auto-matizÇcijas procesu realizÇcijas ma‰¥nassÇku‰as veikt to fizisko darbu, kuru agrÇkveiku‰i cilvïki.

Taãu vïl joprojÇm pastÇv neskaitÇmasaktivitÇtes, kurÇs veicamajam fiziskajam dar-bam ir liela noz¥me. Nepiemïrota darba plÇno-juma gad¥jumÇ tas var izrais¥t nodarbinÇtajamdiskomforta situÇcijas, neapmierinÇt¥bu un patvesel¥bas traucïjumu ra‰anos.

TÇdï∫ ergonomika pïta darba ¥patn¥bas unsaturu (kÇda intensitÇte nepiecie‰ama, kÇdaveida pieple tiek pras¥ta, kÇdas musku∫u gru-pas iesaist¥tas uzdevuma veik‰anÇ, kÇdiemstÇvok∫iem jÇpiemïrojas utt.). TÇ pïta ar¥ videsapstÇk∫us (troksni, karstumu, vibrÇciju) un

darba organizÇcijas apstÇk∫us (darba ritmus,pÇrtraukumus utt.), kuros tiek veikts darbs.TurklÇt ergonomika pïta ar¥ individuÇlÇsiez¥mes, kurÇm varïtu bt zinÇma ietekme uzveicamo darbu, tÇdas kÇ – dzimums, vecums,fiziskais stÇvoklis, apmÇc¥bas l¥menis, dz¥vesveids un uzturs.

TÇdïjÇdi, pïtot indiv¥du iez¥mes, ergonomikanodarbojas ar apstÇk∫u un darbu pa¿ïmienuieteik‰anu ar mïr˙i – lai darbs tiktu pareiziorganizïts un lai izvair¥tos no indiv¥dam traucï-jo‰Çm un/vai kait¥gÇm sekÇm.

·¥ noda∫a apskat¥s nodarbinÇtajiem visbie-ÏÇk sastopamÇs fiziskÇ darba izrais¥tÇs kait¥-gÇs sekas, sÇkot ar vesel¥bas traucïjumura‰anos, att¥st¥bu un nepiecie‰amajiem pre-vent¥vajiem pasÇkumiem.

Tiks runÇts ar¥ par musku∫u nogurumu, rokutraumÇm un sÇpïm jostasvietÇ. KopumÇ,cïlo¿i, kas izraisa ‰Çdus vesel¥bas traucïju-mus, ir diezgan l¥dz¥gi (ilgsto‰s darbs, kur‰prasa lielu piepli, vienveid¥gs darbs, piemï-ro‰anÇs piespiedu pozÇm, noteiktu kust¥buatkÇrto‰ana, reti atptas br¥Ïi). L¥dz¥gi ir ar¥ ‰ovesel¥bas traucïjumu novïr‰anas l¥dzek∫i.

FIZISKS DARBS:PIEPÌLE,

PIESPIEDU POZAS UNATKÅRTOTAS KUST±BAS

6

IEVADS


60

Fizisko Darba Slodzi varam definït kÇ fizis-ko pras¥bu kopu, kurai pak∫auts cilvïks darbadienas garumÇ. Darbs no nodarbinÇtÇ prasaenerÆijas patïri¿u, kur‰ pieaug proporcionÇlinepiecie‰amajai slodzei.

Darba seku rezultÇtÇ patïrïto enerÆiju ap-z¥mïjam ar terminu «darba metabolisms». Pie-∫aujamais enerÆijas patïri¿‰ vienai fiziskajaiaktivitÇtei, kas jÇveic atkÇrtoti, ir 2000 – 2500kcal/dienÇ. Ja tiek pÇrsniegta ‰¥ vïrt¥ba, darbstiek uzskat¥ts par smagu.

BieÏi nÇkas sastapties ar jïdzienu «nogu-rums», kas ir pÇrmïr¥gas darba slodzes sekas.Noguruma ra‰anÇs saist¥ta ar maksimÇlÇ pie-∫aujamÇ enerÆijas patïri¿a pÇrsnieg‰anu, betatkar¥ga ar¥ no musku∫u veicamÇ darba veida.

Nodal¥sim divus piln¥gi at‰˙ir¥gus musku∫upieples veidus, kaut ar¥ praksï robeÏa starptiem nav tik viegli nosakÇma. Tie ir:

• statiskÇ musku∫u pieple;• dinamiskÇ musku∫u pieple.Musku∫u darbu uzskatÇm par statisku, ja

musku∫u sarau‰anÇs ir ilgsto‰a un pastÇvnoteiktu laika posmu. ·Çda veida piepleiatbilst musku∫u izometriskÇs sarau‰anÇs.

Dinamisks darbs rada periodisku ∫oti ¥sumusku∫u saspringuma un atslÇbuma mirk∫u se-c¥bu. ·im pieples veidam atbilst izotoniskÇsmusku∫u sarau‰anÇs.

·¥m musku∫u kontrakcijÇm nepiecie‰amaenerÆijas un skÇbek∫a piegÇde. TÇ rezultÇtÇrodas atlieku vielas, ko nepiecie‰ams izvad¥tno organisma ar asisrites sistïmas pal¥dz¥bu(skat¥t 2. noda∫u).

Musku∫u nogurumsNogurumu varam definït kÇ indiv¥da fizisko

VI noda∫a. FIZISKS DARBS: PIEPÌLE, PIESPIEDU POZAS UN ATKÅRTOTAS KUST±BAS

FIZISKÅ DARBA SLODZE

MAKSIMÅLÅS MUSKUπU SPîJASVAR TIKT SASNIEGTAS25 – 35 GADU VECUMÅ

µERMEøAFAKTORI

TRENîT±BAADAPTÅCIJA

PAL±GFUNKCIJASENER˛IJA

SKÅBEKπA PATîRIø·

FIZISKIEFAKTORI

VIDESAPSTÅKπI

DARBARAKSTURS

ENER˛IJASRAÎO·ANAS PROCESS

FIZISKÅSAKTIVITÅTES SPîJA

FAKTORI, KAS IETEKMî NOGURUMU

6.1. attïls


spïju samazinÇ‰anos pïc noteiktÇ laika pos-mÇ veikta darba. Nogurums ir sareÏÆ¥ts feno-mens, kuram rakstur¥ga nodarbinÇtÇ darb¥basritma kritums, noguruma sajtas parÇd¥‰anÇs,neveiklu un nedro‰u kust¥bu veik‰ana, kampievienojas ar¥ nespïka un neapmierinÇt¥bassajta.

TurklÇt samazinÇs ar¥ kvantitat¥vÇ un kvali-tat¥vÇ darba produktivitÇte.

Nogurumu var izrais¥t neskaitÇmi gan no indi-v¥da, gan no darba apstÇk∫iem, gan no blakusapstÇk∫iem atkar¥gi faktori (skat. 6.1. attïlu).

TurpinÇjumÇ apskat¥sim lokÇlos nogurumunosako‰os faktorus musku∫u darb¥bas gad¥ju-mÇ. Ir zinÇms, ka izometriska darba laikÇ mak-simÇlÇ musku∫u kontrakciju jauda var tiktuzturïta tikai daÏas sekundes. Jaudu, kassastÇda 50% no maksimÇlÇs musku∫u kontrak-ciju jaudas, var izturït vienu minti, bet10–15% no maksimÇlÇs kontrakciju jaudas varuzturït nenoteiktu laika daudzumu.

Parasti uzskata, ka musku∫u noguruma pa-matÇ ir asins piegÇde muskulim. KÇ jau minïtsiepriek‰, musku∫u kontrakcijai nepiecie‰amaenerÆijas un skÇbek∫a pieplde, bet gala rezul-tÇtÇ rodas atlieku vielas (oglek∫a dioks¥ds,pienskÇbe), kas jÇizvada no organisma.

Statiskas pieples gad¥jumÇ, palielinotiespieliktajam spïkam, samazinÇs asins piegÇde,jo tiek saspiesti muskul¥ eso‰ie asinsvadi, tÇ-dïjÇdi samazinot un pat apturot apasi¿o‰anu

(skat. 6.2. attïlu). ·ÇdÇ situÇcijÇ skÇbek∫atrkuma dï∫ enerÆijas ieguvei tiek izmantotsanaerobais ce∫‰. Tas palielina pienskÇbesizdal¥‰anos un uzkrÇ‰anos muskul¥. Bez tamgandr¥z pats svar¥gÇkais ir fakts, ka atlieku vie-las nevar tikt izvad¥tas un tÇs uzkrÇjas, izraisotasas sÇpes, kas rakstur¥gas musku∫u noguru-mam un liek mums pÇrtraukt darbu.

Ja tiek veikts dinamisks darbs, musku∫u kon-trakciju un atslÇbumu sec¥ba asinsritessistïmÇ darbojas kÇ sknis; kontrakcijas at-vieglo asins izpl‰anu, kamïr sec¥gi atslÇbumipadara iespïjamu jaunu asi¿u piepldi.

TÇdïjÇdi, pieaugot asins cirkulÇcijai, musku-lis ir labi apasi¿ots, turklÇt izdal¥tÇs atlieku vie-las tiek ÇtrÇk izvad¥tas un nenotiek touzkrÇ‰anÇs.

Rezumïjot – maksimÇlo musku∫a veicamodarb¥bu nosaka darba ritms, musku∫u slodzeun asins cirkulÇcija. SavukÇrt noguruma ra‰a-nÇs saistÇma ar traucïtu asinsriti, un galveno-kÇrt, ar nepietiekamu skÇbek∫a piepldi mus-ku∫u ‰nÇm.

VispÇr¥gi runÇjot, maksimÇlÇ musku∫u darbaspïja, kÇdu var veikt nodarbinÇtais, tiek noteik-ta ar vi¿a maksimÇlo aerobo jaudu, saprotot arto lielÇko skÇbek∫a daudzumu (l/min), kÇdu ‰isnodarbinÇtais var iegt darba laikÇ elpojot,atrodoties jras l¥men¥.

Izmantojot ‰o rÇd¥tÇju, ir nonÇkts piesekojo‰iem secinÇjumiem:

61VI noda∫a. FIZISKS DARBS: PIEPÌLE, PIESPIEDU POZAS UN ATKÅRTOTAS KUST±BAS

DINAMISKA PIEPÌLE STATISKA PIEPÌLE

NEPIECIE·AMÅSASINIS

REÅLÅAPASIøO·NA

NEPIECIE·AMÅSASINIS

REÅLÅAPASIøO·NA

Slo

dzes

uzt

urï‰

anas

laik

s se

kund

ïs

Cikla laiks sekundïs

Viegls

Mïrens

Smags

6.2. attïls


62

• darba dienas beigÇs rodas noguruma paz¥-mes, ja darba slodze pÇrsniedz 30–40% noindiv¥da maksimÇlÇs aerobÇs jaudas;

• musku∫u sarau‰anÇs bieÏums atkar¥gs nopieples, kas nepiecie‰ama musku∫u gru-pai;

• svar¥gi ir organizït darbu tÇdÇ veidÇ, laipÇrtraukumi un ïdienreiÏu bieÏums un sa-turs nodro‰inÇtu pietiekamu enerÆijas atg-‰anu un adekvÇtu musku∫u audu t¥r¥bu.

Jau iepriek‰ minïjÇm, ka fiziska pÇrslodze,kas pÇrsniedz indiv¥da spïjas (darba pÇr-slodze), var novest l¥dz musku∫u nogurumastÇvoklim. To saprot kÇ pieaugo‰u darba ra-Ï¥guma samazinÇ‰anos. Ja ‰Çda situÇcija tur-pinÇs ilgÇku laiku, nogurums var ietekmït netikai darbÇ tie‰i iesaist¥tos musku∫us, bet ar¥pak∫aut nogurumam tos musku∫us, kas navveiku‰i darbu, kÇ ar¥ nervu sistïmu.

TÇdïjÇdi pïc laika parasts nogurums, kasrada ¥slaic¥gu noteiktu ˙erme¿a da∫u darbaspïju pasliktinÇ‰anos un kas ir viegli novïr-‰ams ar atptas pal¥dz¥bu, var pÇriet hroniskÇjeb patoloÆiskÇ nogurumÇ ar nopietnÇm, grtinovïr‰amÇm vispÇr¥ga rakstura sekÇm.

FiziskÇs slodzes novïrtïjumsKatra fiziska aktivitÇte noz¥mï enerÆijas pa-

tïri¿u, ko var izmïr¥t. Atkar¥bÇ no precizitÇtesl¥me¿a, kÇdu gribam sasniegt, un balstoties uzstarptautisko standartu ISO 8996 «Ergonomi-ka. MetaboliskÇs enerÆijas raÏo‰anas noteik-‰ana» fiziskÇs slodzes pïtniec¥bas metodesvar iedal¥t trijÇs kategorijÇs (no mazÇkÇs uzlielÇko precizitÇti):

• 1. L±MENIS: PielietojamÇs metodes ir divas:viena par pamatojumu ¿em veikto darb¥bu;otra – profesiju. Novïrtïjuma precizitÇte ‰in¥gad¥jumÇ ir ∫oti minimÇla, neprasot darba

vietas anal¥zi, vien¥gi informÇciju par lietotoapr¥kojumu un par darba organizÇciju;

• 2. L±MENIS: ·in¥ l¥men¥ balstÇmies uz ener-Æijas patïri¿a novïrtïjumu, par pamatu ¿e-mot standarta vïrt¥bu tabulas, kas tiks pie-lietotas pïc detalizïtas darba vietas un tÇspamatdarb¥bu sastÇvda∫u anal¥zes. K∫dasiespïjam¥ba ir liela, precizitÇte ir apmïram15%;

• 3. L±MENIS: Metabolisms tiek noteikts artie‰u vai netie‰u mïr¥jumu veik‰anu, iesais-tot konkrïtu indiv¥du. K∫da atkar¥ga noizmantojamÇ mïraparÇta precizitÇtes –apmïram 5%.

Metabolisma novïrtïjums atkar¥bÇ no aktivi-tÇtes veida ∫auj iedal¥t darba vietas piecÇs ka-tegorijÇs pïc to enerÆïtiskÇ patïri¿a: atpta –minimÇls – mïrens – intens¥vs – ∫oti intens¥vs.

Metabolisma novïrtïjums atkar¥bÇ no profe-sijas tiek veikts pïc standarta izskait∫otÇmvïrt¥bÇm daÏÇdÇm profesijÇm. ·¥ klasifikÇcijane¿em vïrÇ daÏÇdÇs pielietotÇs metodes,iekÇrtas un darba procesu utt.

Metabolisma novïrtïjuma metodï pïc stan-darta vïrt¥bu tabulÇm darba metabolisms tieknoteikts, balstoties uz daÏÇdu ikdienas aktivi-tÇ‰u pït¥jumiem. RezultÇtu veido no sekojo-‰iem parametriem: pamatmetabolisms – stÇ-vok∫i – uzdevumi – izvietojumi.

Metabolisma novïrtïjums ar tie‰o mïr¥jumutiek balst¥ts uz skÇbek∫a patïri¿a mïr¥jumiem.Zinot, ka msu organisms ir spïj¥gs uzglabÇttikai niec¥gu skÇbek∫a daudzumu, tas pastÇv¥gitiek uz¿emts no gaisa, cilvïkam elpojot.

Ir pierÇd¥ts, ka skÇbek∫a patïri¿‰ ir enerÆijaspatïri¿a lineÇra funkcija, turklÇt tam piem¥tneliela dispersija. TÇdïjÇdi tika pie¿emts, kavisi cilvïki patïrï vienÇdu skÇbek∫a daudzu-mu, lai sasniegtu noteiktu enerÆijas l¥meni.

·¥ metode ir pati prec¥zÇkÇ, taãu tÇ sagÇdÇvirkni neïrt¥bu (neïrts pielietojums, mijiedar-b¥ba ar ikdienas uzdevumiem), kas to padarapar maz pie¿emamu nodarbinÇtajam.


ATGÌT SPîKUS NO NOGURUMA VAR,PAREIZI ORGANIZîJOT PÅRTRAUKUMUS



PIEMîRI

• viegls metabolismsîrti sïÏot: viegls darbs ar plaukstÇm (rakst¥‰ana,rakst¥‰ana ar rakstÇmma‰¥nu, z¥mï‰ana, ‰‰ana,grÇmatved¥bas darbi); plaukstu un roku darbs (armaziem darbar¥kiem, pÇrbaude, montÇÏa vai vieglumateriÇlu klasifikÇcija); roku un kÇju darbs (trans-porta l¥dzek∫a vad¥‰anai normÇlos apstÇk∫os).StÇvus: urb‰ana (mazas deta∫as); frïzï‰ana(mazas deta∫as); t¥r¥‰ana, nelieli ap‰uves darbi;mehÇnisks darbs ar zemas raÏ¥bas darba r¥kiem;neregulÇra pÇrvieto‰anÇs ar kÇjÇm (Çtrums l¥dz 3,5 km/h).

• mïrens metabolismsPlaukstu un roku darbs (naglo‰ana, aizpild¥‰ana);darbs ar rokÇm un kÇjÇm (darbs uz smagajÇm ma-‰¥nÇm, traktoriem un ma‰¥nÇm); darbs ar rokÇm un˙ermeni (darbs ar pneimatisko Çmuru, satiksmes l¥-dzek∫u montÇÏa, virsmu apme‰anas, nepastÇv¥gsdarbs ar mïreni smagiem materiÇliem, ravï‰ana,aug∫u un dÇrze¿u savÇk‰ana); vieglu vezumu vai˙erru stum‰ana/vilk‰ana; ie‰ana ar Çtrumu 3,5 –5,5 km/h; kal‰ana.

• spïc¥gs metabolismsIntens¥vs darbs ar rokÇm un ˙ermeni; smagu mate-riÇlu pÇrvieto‰ana; rak‰anas darbi; darbs ar Çmuru,zÇÆï‰ana; cieta koka apdare vai gravï‰ana; p∫autar izkapti; veikt izrakumus; iet ar Çtrumu 5,5 – 7km/h.Piekrautu vezumu vai ˙erru stum‰ana/vilk‰ana; pre-sïtu zÇÆmateriÇlu pÇrvieto‰ana, betona bloku ieklÇ-‰ana.

• ∫oti spïc¥gs metabolismsπoti intens¥vs darbs ÇtrÇ tempÇ, kas tuvs mak-simÇlajam tempam; strÇdÇt ar cirvi; intens¥vi rakt;kÇpt pa trepïm, pa sl¥pni, kÇpnïm; iet Çtri maziemso∫iem, skriet, iet ar Çtrumu, kas pÇrsniedz 7 km/h.

AKTIVITÅTES VEIDS W/m2

Atpta 65

Viegls metabolisms 100

Mïrens metabolisms 165

Spïc¥gs metabolisms 230

πoti spïc¥gs metabolisms 290

METABOLISMA KLASIFIKÅCIJA PîC AKTIVITÅTES RAKSTURA

METABOLISMA KLASIFIKÅCIJA ATKAR±BÅ NO PROFESIJAS

Metabolisms/W/m2Profesija Metabolisms/

W/m2Profesija Metabolisms/W/m2Profesija

110 – 160110 – 17590 – 125100 – 130110 – 140105 – 14055 – 70

70 – 85140 – 240

115 – 175

AMATNIEKIMrnieks ....................Galdnieks ..................Stiklinieks ..................KrÇsotÇjs ....................Maiznieks ..................Miesnieks ..................Pulkste¿u meistars ....

OGπU IEGUVEVagonu stmïjs ........Og∫racis ......................Koksa krÇsnsstrÇdnieks ..................

METALUR˛IJADomna krÇsnsstrÇdnieks ..................ElektriskÇs krÇsnsstrÇdnieks ..................FormïtÇjs (ar rokÇm)FormïtÇjs (ar ma‰¥nu)MetÇllïjïjs ..................

METÅLAIZSTRÅDÅJUMI,ATSLîDZNIEKADARBI

Kalïjs..........................MetinÇtÇjs ..................VirpotÇjs ....................FrïzïtÇjs ....................Smalko darbumehÇni˙is ..................

170 – 220

125 – 145140 – 240105 – 165140 – 240

90 – 20075 – 12575 – 12580 – 140

70 – 110

IESPIEDDARBISalicïjs (ar rokÇm) ....Iesïjïjs ......................

LAUKSAIMNIEC±BADÇrznieks ..................Traktora vad¥tÇjs ........

TRANSPORTSMa‰¥nas ‰oferis..........Autobusa vad¥tÇjs ......Tramvaja vad¥tÇjs ......Trolejbusa vad¥tÇjs ....Ce∫amkrÇna vad¥tÇjs ..

DAÎÅDASPROFESIJAS

Laborants ..................Lektors........................PÇrdevïja ..................SekretÇre....................

70 – 9575 – 100

115 – 19085 – 110

70 – 9075 – 12580 – 11580 – 12565 – 145

85 – 10085 – 100100 – 12070 – 85


64 VI noda∫a. FIZISKS DARBS: PIEPÌLE, PIESPIEDU POZAS UN ATKÅRTOTAS KUST±BAS

METABOLISMS ATKAR±BÅNO µERMEøA STÅVOKπA

Vïrt¥bas, ne¿emot vïrÇbÇzes metabolismu

µerme¿a stÇvoklis Metabolisms (W/m2)

10

20

20

25

30

Sïdus

Uz ce∫iem

Noliecies

StÇvus

SaliektÇs kÇjÇs

Darba raksturs

Metabolisms (W/m2)

VidïjÇvïrt¥ba IntervÇls

Roku darbsViegls ........................Mïrens ......................Intens¥vs ....................

Darbs ar vienu rokuViegls ........................Mïrens ......................Intens¥vs ....................

Darbs ar abÇm rokÇmViegls ........................Mïrens ......................Intens¥vs ....................

Darbs ar ˙ermeniViegls ........................Mïrens ......................Intens¥vs ....................πoti intens¥vs ............

153040

355575

6585105

125190280390

< 2020 – 35

> 35

< 4545 – 65

> 65

< 7575 – 95

> 95

< 155155 – 230230 – 330

> 330

METABOLISMSDAÎÅDA VEIDA AKTIVITÅTîM

Vïrt¥bas, ne¿emot vïrÇpamatmetabolismu

METABOLISMS ATTIEC±BÅPRET PÅRVIETO·ANÅS ÅTRUMU

Vïrt¥bas, ne¿emot vïrÇpamatmetabolismu

Darba raksturs Metabolisms(W/m2) (m/s)

PÇrvieto‰anÇs Çtrumsattiec¥bÇ pret attÇlumu

Iet 2 – 5 km/h ........................

KÇpt aug‰up, 2 – 5 km/h5° sl¥pums..............................10° sl¥pums............................

KÇpt lejup, 5 km/h5° sl¥pums..............................10° sl¥pums............................

Iet ar svaru uz muguras,4 km/h

10 kg svars ............................30 kg svars ............................50 kg svars ............................

PÇrvieto‰anÇs Çtrumsattiec¥bÇ pret augstumu

UzkÇpt pa trepïm..................NokÇpt pa trepïm..................

UzkÇpt pa spirÇlveida trepïmBez svara ..............................Ar 10 kg svaru ......................Ar 50 kg svaru ......................

UzkÇpt pa taisnÇm trepïmBez svara ..............................Ar 10 kg svaru ......................Ar 50 kg svaru ......................

110

210360

6050

125185285

1725480

166018703320

203023354750

Metabolisma novïrtïjums ar netie‰o mïr¥-‰anu tiek pielietots gad¥jumos, kad darbs ir ardinamisku dominanti, ja vien tiek kontrolïti ter-miskÇ stresa un gar¥gÇs slodzes main¥gie rÇd¥-

tÇji. FiziskÇs slodzes anal¥ze, mïrot sirdsdarb¥-bas ritmu (jeb pulsu), dod labus rezultÇtus.

Balstoties uz individuÇliem pulsa mïr¥ju-miem darba dienas laikÇ, darba vietas iespï-


65

jams klasificït pïc to smaguma jeb/vai darbaslodzes. Par paraugiem tiek ¿emti Frimat un

Chamoux kritïriji, kas attïloti sekojo‰Çs tabu-lÇs.


KRITîRIJU UN Z±MJU SKAIDROJUMU TABULA

Kur:

• FCB = pamata sirdsdarb¥bas frekvence• FCM = vidïjÇ sirdsdarb¥bas frekvence• FCMax.t = teorïtiski maksimÇli iespïjamÇ sirds-

darb¥bas frekvence• FC Max.t = 220 – vecums (gados)• CCA = MaksimÇlais sirds izsviedes tilpums• CGA = FCM – FCB• CCR = Relat¥vais sirds izsviedes tilpums• CCR = (CCA/FCMax.t. – FCB)• ∆ FC = Sirdsdarb¥bas ritma paÇtrinÇ‰anÇs• ∆ FC = FCMax.t – FCM

Chamoux kritïriji. πauj klasificït darba smagumakoeficientu attiec¥bÇ pret maksimÇlo un relat¥vo sirdsizsviedes tilpumu.

Iegto punktu novïrtïjums:

Iegto punktu novïrtïjums veicams, saskaitotpieciem mïr¥tajiem parametriem (FCM, ∆ FC, FCMMax.t, CCA, CCR) atbilsto‰os koeficientus

25 punkti: ÇrkÇrt¥gi smaga24 punkti: ∫oti smaga22 punkti: smaga20 punkti: grta18 punkti: cie‰ama14 punkti: viegla12 punkti: ∫oti viegla<=10 punkti: minimÇlÇ fiziskÇ slodze

KÇ vienkÇr‰Çko novïrtïjuma atsauci varam iz-mantot sekojo‰u klasifikÇciju:

Grt¥bas koeficientu tabula atbilsto‰i Frimat kritïrijiem

GRÌT±BAS KOEFICIENTS

1 2 3 4 5

FCM

FC

FCM Max.t

CCA

CCR

90 – 94

20 – 24

110 – 119

10

10%

95 – 99

25 – 29

120 – 129

15

15%

100 – 104

30 – 34

130 – 139

20

20%

105 – 109

35 – 39

140 – 149

25

25%

> 110

> 40

> 150

30

30%

Darba absoltaispatïri¿‰

ATBILSTO·I CCA

Relat¥vais patïri¿‰cilvïkam

ATBILSTO·I CCR

SIRDSPRAS±BAS FCM ∆ FC

0 – 9.......... ∫oti viegls

10 – 19...... viegls

20 – 29...... mïrens

30 – 39...... smags

40 – 49...... ∫oti smags

0 – 9.......... ∫oti viegls

10 – 19...... viegls

20 – 29...... ∫oti mïrens

30 – 39...... mïrens

40 – 49...... pasmags

50 – 59...... smags

60 – 69...... intens¥vs

Noz¥m¥gi

Cie‰ami

Pie¿emami

> 110

100 – 110

<100

> 30

20 – 30

<20


66

Noguruma novïr‰anaLai izvair¥tos no nonÇk‰anas noguruma stÇ-

vokl¥, noder¥ga daÏu prevent¥vu l¥dzek∫u pie-mïro‰ana, piemïram:

• darba metoÏu un l¥dzek∫u uzlabojums;• darba laika administrï‰ana.Lai panÇktu darba metoÏu un l¥dzek∫u uzla-

bojumu, kÇ ar¥ labÇku savstarpïju izmantotomusku∫u un veicamÇ darba piemïro‰anos,katrai musku∫u aktivitÇtei jÇpiemïro sekojo‰iaspekti:

• darb¥bu ritms (piemïram, iekrau‰anas vaiizkrau‰anas darbam ar lÇpstu; optimÇlÇproduktivitÇte tiek sasniegta ar 12 – 15 lÇp-stas darb¥bÇm mintï un 8 – 10 kg smagukravu);

• smagums un tÇ pÇrvieto‰ana (Ministrukabineta noteikumi Nr. 344 «Noteikumi pardarba aizsardz¥bas pras¥bÇm, pÇrvietojotsmagumus»);

• kust¥bu virziens (kust¥bu ekonomija, sÇkotar piemïrotu darba vietas telpisko plÇnoju-mu un darba metodïm);

• darbar¥ki (iekÇrtas ar lieliem rokturiem, laisamazinÇtu piepli);

• kust¥bas un pozas (darba kust¥bÇm unpozÇm piemïrots plÇnojums);

• uzdevuma plÇnojums (uzdevumi lielÇmmusku∫u grupÇm, iespïja izmantot daÏÇ-dus musku∫us, mehanizÇcija, automatizÇ-cija utt.).

Darba laika administrï‰ana noz¥mï pare-dzït laiku atptai, gan samazinot kopïjo darbalaiku (kas noz¥mï enerÆijas patïri¿a samazi-nÇ‰anos), gan sadalot atptas br¥Ïus tÇ, lai tiesniegtu nepiecie‰amo atptu noguruma no-

vïr‰anai.Lehmans un Spicers piedÇvÇ sekojo‰u for-

mulu, lai izrï˙inÇtu atptas laiku attiec¥bÇ pretenerÆijas patïri¿u:

D = (M/4 – 1) x 100

D – atptas ilguma attiec¥ba pret darba ilgumu.M – darba veik‰anÇ patïrïtÇs kcal/mintï.Neskaitot atptas laika aprï˙inus, ∫oti svar¥gi

ir sadal¥t ‰o laiku pareizi, lai izvair¥tos no nogu-ruma, t.i., noteikt, kad jÇatp‰as. PÇrtraukumusadale jÇorganizï tÇ, lai nenotiktu fiziskÇ nogu-ruma uzkrÇ‰anÇs indiv¥dÇ. ·iem pÇrtrauku-miem jÇnodro‰ina vismaz da∫ïja indiv¥da dar-ba spïju atjauno‰anÇs. Ievie‰ot pÇrtrauku-mus, jÇ¿em vïrÇ katra darba specifika – daÏudarbu veik‰anai btu nepiecie‰ami bieÏi, bet¥si pÇrtraukumi, pretïji citiem darbiem, kuriempiemïrotÇki btu ne tik bieÏi, taãu gari pÇrtrau-kumi.

Gan definïjot darba uzdevumu, gan plÇnojotfiziskÇs slodzes un prevent¥vos pasÇkumus,jÇpatur prÇtÇ noteiktas katra cilvïka indi-viduÇlÇs iez¥mes (vecums, dzimums, svars,miesasbve, fiziskais stÇvoklis, fiziskÇ sagata-vot¥bas l¥menis, dz¥ves veids, uzturs utt.). Visiminïtie faktori nosaka darbinieka fiziskÇs spï-jas, iztur¥bu un noguruma ra‰anÇs slieksni.PastÇv ar¥ citi aspekti, kas saistÇmi ar darbaapstÇk∫iem (karstums, troksnis utt.), kas varietekmït indiv¥da fiziskÇs spïjas.


VEICOT FIZISKU DARBU,πOTI KARSTA VIDE VEICINA

NOGURUMA RA·ANOS


67

IevadsRoku traumas, kas att¥stÇs no atkÇrtotÇm

mikrotraumÇm, ir bieÏi sastopama problïma,kas ¥pa‰i detalizïti izpït¥ta tÇdÇs rpniec¥basnozarïs kÇ apavu, pÇrtikas un auto rpniec¥bÇ.

·ie pït¥jumi atklÇju‰i noteiktus riska faktorus:• plecu vai plaukstas pamata ilgsto‰a atra‰a-

nÇs piespiedu stÇvokl¥;• pÇrmïr¥gs roku spïka pielietojums;• atkÇrtoti darba cikli, kuros mazajÇm musku-

∫u grupÇm un c¥pslÇm jÇveic Çtras kust¥bas;• nepietiekams atptas laiks.Faktiski daudzi autori uzskata, ka ‰¥ patolo-

Æija rodas, kombinïjoties vairÇkiem no ‰iemfaktoriem. Piemïram, atkÇrtotu kust¥bu unmusku∫u slodzes apvienojuma gad¥jumÇ, jo lie-lÇka ir atkÇrtojam¥ba un pieple, jo lielÇka ir

traumu varbt¥ba.PastÇv septi¿as specifiskas situÇcijas, no

kurÇm jÇizvairÇs, lai novïrstu kaulu un musku-∫u traumu ra‰anos:

• atkÇrtoti uzdevumi ir tÇdas darb¥bas, kurucikls ir mazÇks par 30 sekundïm un tie dar-bi, kuros vairÇk nekÇ 50% no cikla ilgumatiek atkÇrtotas nemain¥gas kust¥bas;

• darbi, kuriem nepiecie‰ama ilgsto‰a un at-kÇrtota pieple, kas pÇrsniedz 30% no no-darbinÇtÇ maksimÇlÇs musku∫u jaudas;

• noteiktu ˙erme¿a da∫u galïji stÇvok∫i;• ilgsto‰a atra‰anÇs jebkurÇ stÇvokl¥;• darbs ar vibrïjo‰Çm iekÇrtÇm;• noteiktu ˙erme¿a da∫u pak∫au‰ana aukstu-

mam vai saskarei ar cietÇm virsmÇm;• darbi, kuros veidojas iepriek‰ minïto fakto-

ru kombinÇcijas.


ATKÅRTOTAS KUST±BAS UN TO IZRAIS±TÅ PATOLO˛IJA

SPîKS

STÅVOKLIS NAV ATPÌTAS UZKRÅJU·ÅS NOVIRZES NO NORMAS

ATKÅRTO·ANA


68

Prevent¥vie pasÇkumi un l¥dzek∫iJa ir aizdomas, ka kÇds noteikts darbs ir ro-

ku traumu cïlonis, jÇcen‰as noskaidrot, kÇdi ir

pastÇvo‰ie riska faktori un kÇds ir to lielums, kÇar¥ jÇcen‰as novïrtït to ietekme uz nodarbi-nÇtajiem.

Visizplat¥tÇkie riska faktori meklïjami ãetrÇslielÇs jomÇs:

• organizÇcijas faktori: apmÇc¥ba un instruktÇ-Ïa par darba aizsardz¥bas jautÇjumiem pÇr-traukumi, kust¥bu atkÇrto‰anÇs, darba ritms,gar¥gÇ slodze (laika kontrole, nevis nodar-binÇtÇ kontrole pÇr procesu) un raÏo‰anasnosac¥jumu ietekme (prïmijas, sodi utt.);

• ar uzdevumu un apr¥kojumu saist¥tie fakto-ri: fiziskÇ slodze, stÇvok∫i, kust¥bu veidi unÇtrums, pielietotÇs iekÇrtas, darba virsmautt.;

• antropometriskie un individuÇlie faktori:Çrpusdarba uzdevumi, nodarbinÇto antro-pometriskie rÇd¥tÇji un to attiec¥ba pret vi¿udarba vietu izmïriem;

• vides faktori.


VESEL±BAS TRAUCîJUMS

KARPÅLÅKANÅLASINDROMS

TENDIN±TS(C±PSLAS IEKAISUMS)

AtkÇrtotas kust¥bas plaukstaspamatnes loc¥tavÇ, to atliecot,saliecot vai atliecot uz sÇniem

Pulït, asinÇt, spodrinÇt, berzt,montÇÏas darbi, rakst¥t (ar rak-stÇmma‰¥nu, tastatras), pie-naglot, iepakot, mazgÇt ar ro-kÇm, sist ar Çmuru, mrït, berzttraukus.

Kasieri, galdnieki, pavÇri, mies-nieki.

Darbs pie iespiediekÇrtas, mon-tÇÏa, darbs ar knaiblïm, kabe∫uievilk‰ana un iepako‰ana.

TENOSINOV±TS

Roku darbi

Stumt ar rokÇm, ja plaukstas at-liektas uz sÇniem vai uz aug‰u

Spiest, kad plaukstas pamatnesloc¥tava ir saliekta vai atliekta

Åtra plaukstas loc¥tavas sagrie-‰ana.

Pulït, asinÇt, spodrinÇt, darbspie iespiediekÇrtas, ‰t, griezt,darbs ar knaiblïm, ieskrvït,izspiest, izgriezt ve∫u.

RISKA FAKTORI DRAUDI AMATI/ DARBI

AtkÇrtotas kust¥bas plaukstaspamatnes loc¥tavÇ

AtkÇrtota plaukstas pamatnesloc¥tavas sagrie‰ana

Plaukstas atliek‰ana uz sÇniem

Ilgsto‰a plaukstas pamatnes lo-c¥tavu atra‰anÇs piespiedu stÇ-vokl¥

Spiedo‰as darb¥bas ar plaukstuvai pirkstiem

ATLIEK·ANA

NEITRÅLS STÅVOKLIS

SALIEK·ANA

SATVER·ANA

NEITRÅLSSTÅVOKLIS

ATLIEK·ANAUZ SÅNIEM

ATLIEK·ANAUZ SÅNIEM


Darba apstÇk∫u ietekmi uz rokÇm jÇvïrtï bal-stoties uz:

• eso‰o medic¥nisko informÇciju. Gad¥jumÇ,ja tÇ ir pieejama, tÇ btu izejas punkts vïlÇ-kiem pït¥jumiem, ∫aujot novïrtït, kÇdu vei-du traumas rodas, to nopietn¥bu un iespïja-mos cïlo¿us;

• specifiskÇm medic¥nas zinÇ‰anÇm. TÇs do-mÇtas, lai atklÇtu kaulu-musku∫u traumasun kontrolïtu ar darbu nesaist¥tos faktorus,kas var pasliktinÇt situÇciju.

Parasti apskat¥tÇs problïmas risinÇjums irjauns darba apstÇk∫u plÇnojums (iekÇrtas, ma-

‰¥nas, darba vide) un pÇrmai¿as darba organi-zÇcijÇ.

Darba apstÇk∫u plÇnojumsIr tr¥s tïmas, kas jÇ¿em vïrÇ, plÇnojot darba

apstÇk∫us:• nepiecie‰amÇs pieples samazinÇ‰ana;• atkÇrtotu kust¥bu samazinÇ‰ana;• ˙erme¿a stÇvok∫u mai¿a.Pieples kontrole atkar¥ga no darba veida.

Kaut ar¥ risinÇjumu ir daudz, turpinÇjumÇ minï-ti daÏi no tiem:

• samazinÇt spïku, kas jÇpielieto, uzturotgriezo‰os r¥kus uzasinÇtus, atbalstotpriek‰metus ar Ç˙iem vai metÇla gredze-niem uz roktura utt.;

• sadal¥t spïku, lai darb¥bÇ tiktu iesaist¥tivairÇki pirksti nevis viens vai ar¥ procesagaitÇ notiktu roku mai¿a;

• nodarbinÇt spïc¥gÇkÇs musku∫u grupas unlietot iekÇrtas ar gariem rokturiem;

• sekot cimdu lieto‰anai, veicot darbus arrokÇm (nepiecie‰am¥ba pielietot pÇrÇk lieluspïka daudzumu, jo samazinÇts jt¥gumsaizsargÇjo‰o audumu dï∫);

• iekÇrtu uzturï‰ana;• apmÇc¥ba.Identificïjot faktorus, kas nosaka lielu kust¥-

bu atkÇrto‰anÇs pakÇpi, bs iespïjams praksïpielietot l¥dzek∫us, samazinÇs ‰o faktoru ietek-mi uz darbinieku vesel¥bu. KÇ iespïjamie pre-vent¥vie pasÇkumi minami darba laika samazi-nÇ‰ana atkÇrtotu darb¥bu veik‰anai vai pÇr-strÇdÇjot darba metodes, liekot pÇrmai¿us dar-boties daÏÇdÇm musku∫u grupÇm, daÏÇdojotdarbinieku uzdevumus, mehanizïjot vai auto-matizïjot darbu utt.

Slikts darba vietas plÇnojums bieÏi vien irvainojams noteiktu ˙erme¿a stÇvok∫u pozupie¿em‰anÇ, kas noved pie balsta – kust¥buaparÇta traumÇm. JÇr¥kojas tÇ, lai darba vietasplÇnojums tiktu main¥ts, uzlabojot iekÇrtu unpriek‰metu izvietojumu, kas nodro‰inÇtu ïrtuplaukstu loc¥tavu un apak‰delmu stÇvokli, kÇar¥ dotu iespïju saglabÇt plecus pareizÇ stÇ-vokl¥.


IZVAIR±TIES

IZVAIR±TIES

LABI

LABI


70

Ar darba organizÇciju saist¥tie aspektiDarbinieku apmÇc¥bai kÇda konkrïta darba

veik‰anai ir ∫oti liela noz¥me traumu profilaksï.Taãu apmÇc¥ba nav domÇta tam, lai notu‰ïtunepiln¥bas darba vietas plÇnojumÇ, bet gan –lai tÇs sekm¥gi novïrstu.

Lai veiktu apmÇc¥bu, nodarbinÇtie ir jÇsadaladivÇs grupÇs:

• tajos, kas darba vietÇ strÇdÇ jau noteiktulaiku;

• neilgi nodarbinÇtos.Pirmajiem jÇnosaka apmÇc¥bas vajadz¥bas

un saturs, ¿emot vïrÇ:• vi¿u darba anal¥zi;• nepareizo stÇvok∫u vai darb¥bu konstatï-

‰anu;• pastÇvo‰o metoÏu izmai¿u un apmÇc¥bas

mïr˙u pilnveido‰anu;• jaunas tehnikas ievie‰anu ar piemïrotÇm

metodïm;• prakses laika noteik‰anu, lai iepaz¥stinÇtu

ar jaunÇm metodïm un varïtu koriÆït ne-piln¥gi apgtÇs darb¥bas;

• jauno metoÏu piemïro‰anas dro‰¥bu.Ir ÇrkÇrt¥gi svar¥gi, lai neilgi nodarbinÇtie tiktu

ievad¥ti normÇlÇ darba ritmÇ pakÇpeniski, lï-nÇm paaugstinot vi¿u darba slodzi l¥dz piere-dzïju‰o darbinieku l¥menim. Protams, vi¿iemnepiecie‰ama pareiza apmÇc¥ba un informï-t¥ba. ·in¥ grupÇ iek∫auj ar¥ tos darbiniekus, kasno jauna atsÇk darbu pïc atva∫inÇjuma vai ilg-sto‰as slimo‰anas.

Visbeidzot, jÇmin viens no bieÏÇk lietotajieml¥dzek∫iem – darbinieku rotÇcija, kaut ar¥ tasnebt nav pareizÇkais problïmas risinÇjumsun noder vien¥gi tajos gad¥jumos, kad daÏÇdieveicamie uzdevumi sekmï pÇrslodzei pak∫au-to ˙erme¿a da∫u atslodzi.

SecinÇjumi·¥s problïmas risinÇjumam noteiktÇ uz¿ï-

mumÇ nepiecie‰ama pakÇpeniska un siste-mÇtiska iejauk‰anÇs darba apstÇk∫os, meklïjot


LAI APGÌTU PAREIZAS UN îRTASDARBA IEMAøAS, NEPIECIE·AMA

LABA APMÅC±BA

Aizdomas par kaulu-musku∫utraumÇm darba vietÇ

NeformÇlas sarunas ar darbiniekiemun ar tie‰o priek‰niec¥bu

Problïmas apraksts:• riska faktoru novïrtïjums;• traumu diagnostika.

Iejauk‰anÇs stratïÆijas dizainÇ: • darbinieku dal¥ba; • apmÇc¥bas nepiecie‰am¥bas.

PÇrmai¿u ievie‰ana:• pilotprojekts;• pÇrmai¿Çm pak∫auto skaits.

Problïmas noz¥m¥guma izvïrtïjums

Iejauk‰anÇs metoÏu izvïlï

Iejauk‰anÇs novïrtïjums

Riska faktoruidentifikÇcija

Kvantitat¥vaseku izvïrtï‰ana

PROBLîMAS RISINÅJUMA DIAGRAMMA


71

riska faktorus, piemïrotus tehniskos un orga-nizatoriskos risinÇjumus, kÇ ar¥ kontrolïjot ‰orisinÇjumu efektivitÇti.

Problïmas daudzfaktoru raksturs ir par pa-matu tam, ka risinÇjumi, kas piemïroti vienai

darba vietai vai procesam, neder otrai, kaut ar¥tie liekas l¥dz¥gi. Nav viena universÇla risinÇ-juma visÇm darba vietÇm. JÇizstrÇdÇ risinÇ-jums katram atsevi‰˙am gad¥jumam.

Muguras sÇpes, ¥pa‰i jostas da∫as l¥men¥, irviena no visizplat¥tÇkajÇm ar darbu saist¥tajÇmproblïmÇm. VairÇki pït¥jumi ir norÇd¥ju‰i, kavairÇk nekÇ 50% no visiem nodarbinÇtajiemiedz¥votÇjiem kÇdÇ dz¥ves posmÇ ir izjutu‰imuguras sÇpes. ·¥ daudzos gad¥jumos pÇrejo-‰Ç situÇcija var izvïrsties par pastÇv¥gÇm sÇ-pïm vai sÇpju lïkmïm, kuru sekas var btnopietnas ar¥ no darba br¥vajÇs stundÇs.

Muguras anatomiskais aprakstsMsu mugura ir sareÏÆ¥ta sistïma, kuru vei-

do 33 savstarpïji savienoti mugurkaula skrie-

me∫i; pirmos 24 no tiem savieno skrim‰∫astarpskrieme∫u diski; muguras smadzenes –apmïram 45 cm gara saite, ir smadze¿u raid¥-to zi¿u ce∫‰ uz pÇrïjo ˙ermeni (motorais ce∫‰)vai ˙erme¿a zi¿u ce∫‰ uz smadzenïm (senso-rais ce∫‰); nervi (31 pÇris) ir smadze¿u motoroun sensoro ce∫u pagarinÇjumi, kas nogÇdÇ unuztver informÇciju uz un no ˙erme¿a Çrienesun saitïm; un musku∫i, kas padara stabilumugurkaula stÇvokli, saglabÇjot fizioloÆiskosizliekumus un nodro‰inot kust¥bu.

Mugurkaulam ir sekojo‰as funkcijas:• balst¥t ˙erme¿a aug‰ïjo da∫u;


SKRIEMELIS

STARPSKRIEMEπUDISKS

KAKLADAπA

(SPRANDA)

KRÌ·U DAπA

JOSTASDAπA

KRUSTUDAπA

ASTES KAULS

NERVS

SÅPES MUGURÅ JOSTAS DAπÅ


72

• pie‰˙irt ˙ermenim lokan¥bu;• aizsargÇt muguras smadzenes.

BieÏÇkais jostas da∫as sÇpju cïlonis irmehÇniskas izcelsmes pÇrple vai ar¥ muguruveidojo‰o struktru noveco‰ana. Jostas da∫assÇpju pamatÇ ir nepareizs musku∫u un/vaisai‰u pielietojums. ·¥s struktras mïdz tikttraumïtas neparedzïtu vai strauju kust¥bu, kÇar¥ piespiedu nedabisku vai ilgsto‰i saglabÇtustÇvok∫u gad¥jumÇ.

RetÇkas, taãu nopietnÇkas ir sÇpes, kasrodas no traumÇm starpskrieme∫u diskos vaiskrieme∫u lzumiem, un ‰ÇdÇs situÇcijÇsiespïjams pat nepiecie‰ama ˙irurÆiskaiejauk‰anÇs.

Cïlo¿iFaktorus, kas var izrais¥t jostas da∫as sÇpju

parÇd¥‰anos, var sadal¥t divÇs grupÇs:IndividuÇlie faktori, kas ir sliktu paradumu

rezultÇts:• nepareiza stÇja: fizioloÆiskÇ jostas vietas

izliekuma palielinÇ‰ana vai samazinÇ‰anaar nepareizu pozu var veicinÇt mugurassÇpju ra‰anos;

• mazkust¥gs dz¥vesveids: kust¥bu trkumsizraisa vïdera un muguras musku∫u vÇju-mu, tÇdïjÇdi ar¥ mugurkaula nestabilitÇti;

• liekais svars: lieki kilogrami pÇrslogo mu-gurkaulu un apgrtina stabilizïjo‰Çs funkci-jas.

Ar darbu saist¥tie faktori. Analizïjot lite-ratru, tika izveidots 24 riska faktoru saraksts.Galvenie no riska faktoriem ir sekojo‰i:

• pamatfaktori: intens¥va fiziskÇ pieple;• statiska darba slodze: atra‰anÇs sïdus

stÇvokl¥ ilgu laiku;• dinamiska darba slodze: darbs ar smagu-

miem, lielu smagumu cel‰ana, atkÇrtotasmagumu cel‰ana, ˙erme¿a pagrie‰anÇs,kravu gr‰ana, vilk‰ana;

• vide: vibrÇcija.

DaÏos pït¥jumos ir uzsvïrta saist¥ba starpjostas da∫as sÇpïm un tÇdiem psihosociÇliemfaktoriem kÇ darba vienveid¥bu, neapmierinÇ-t¥bu, tendenci uz depresiju un stresu.

Jostas da∫as sÇpju novïr‰anaJostas da∫as sÇpju novïr‰ana jÇveic vairÇ-

kos l¥me¿os.Darbinieka l¥men¥ jÇcen‰as, lai nodarbinÇ-

tie pareizi rpïjas par savu muguru. JÇdefinïprevent¥vÇs darb¥bas, kas jÇveic riska faktorunovïr‰anai.


NEPAREIZI PAREIZI NEPAREIZI


KopumÇ, lai izvair¥tos no sÇpïm jostas da∫Ç,ieteicams vad¥ties pïc tr¥s principiem:

• izvair¥ties no riska faktoriem;• uzturït musku∫us labÇ formÇ;• celt smagumus dro‰Ç veidÇ.No ergonomiskÇ viedok∫a visieteicamÇk btu

variït stÇvus un sïdus stÇvok∫us.StÇvus stÇvokl¥ jÇsaglabÇ normÇls mugur-

kaula izliekums. Lai to panÇktu, galva jÇturtaisni, zods pievilkts un gurni uz priek‰u.Muskulatru iespïjams atptinÇt, ie¿emotpretïjus stÇvok∫us. Piemïram, laiku pa laikampietupjoties, liecoties atpaka∫, mainot svaru novienas kÇjas uz otru, pÇrmai¿us atbalstot kÇjasuz kÇju palikt¿a utt.

Lai pie¿emtu pareizu pozu sïdus stÇvokl¥,ce∫i jÇnovieto augstÇk par gurniem ar kÇjupalikt¿a pal¥dz¥bu. Krïslam jÇbt piemïrotaiatzveltnei, kas ∫autu stingri atbalst¥ties.

Ir ieteicams laiku pa laikam piecelties, iz-staip¥ties vai pastaigÇties.

Fiziskie vingrinÇjumi ir noz¥m¥gi, jo mugur-kaula stabilitÇti jostas da∫Ç nodro‰ina vairÇkasmusku∫u grupas: vïdera, muguras un starp-skrieme∫u. Ja ‰ie musku∫i vingrinÇjumu

trkuma dï∫ ir novÇjinÇti, nav sagatavoti (iesil-d¥ti), ir nogurdinÇti atkÇrtotu kust¥bu vai ilgsto-‰as saspiest¥bas dï∫, var rasties traumas, kasizraisa jostas da∫as sÇpes.

TÇpïc ir svar¥gi uzturït ‰os musku∫usnevainojamÇ stÇvokl¥. Lai to panÇktu, katrudienu jÇveic gan fiziski vingrinÇjumi, ganatptu veicino‰as staip¥‰anÇs, kas tonizï unnostiprina musku∫us.

Smagumu cel‰ana un pÇrnïsÇ‰ana irsaist¥ta ar lielÇm pÇrmai¿u sekÇm jostas da∫aszonÇ. Darbinieku informï‰ana un apmÇc¥bapar smagumu cel‰anas tehnikÇm ir viens nogalvenajiem jostas da∫as traumu novïr‰anasl¥dzek∫iem uz¿ïmumos.

Lai celtu vai pÇrvietotu smagumus, pirmsdarb¥bas uzsÇk‰anas ir svar¥gi izplÇnot r¥c¥bu:

• pÇrbaud¥t, vai objektam nav asu malu unvai tas nav net¥rs utt.;

• vadoties pïc tÇ formas, noteikt svaru unapjomu, satver‰anas vietu vai vietas;

• novÇkt visus objektus, kas atrodas smagu-ma pÇrvieto‰anas ce∫Ç;

• prec¥zi noskaidrot, kur jÇnovieto smagums;• ja kaut kas nav skaidrs, lgt pal¥dz¥bu pro-

cesa realizÇcijÇ.


RISKA FAKTORS

NEPIETIEKAMAFIZISKÅSAGATAVOT±BA

ILGSTO·AATRA·ANÅSPIESPIEDU POZÅ

SMAGUMUPÅRVIETO·ANA

DARBA POZAVINGRINÅJUMISVARA KONTROLE

DARBA POZU MAIøAATPÌTAPIEMîROTIAUGSTUMI

LABI TEHNISKIEPAL±GL±DZEKπI

RISINÅJUMS

GALVATAISNA

ZODSPIEVILKTS

GURNI UZPRIEK·U

PIRMS SMAGUMA PACEL·ANASIR JÅPADOMÅ


74 VI noda∫a. FIZISKS DARBS: PIEPÌLE, PIESPIEDU POZAS UN ATKÅRTOTAS KUST±BAS

VINGRINÅJUMI VESEL±GAS MUGURAS UZTURî·ANAI


Kad pacel‰ana un pÇrvieto‰ana ir izplÇ-notas, jÇr¥kojas. Eksistï pieci vispÇrpie¿emtismaguma cel‰anas likumi:

• jÇnovieto kÇjas tÇdÇ stÇvokl¥, lai atbalstapamats ∫autu saglabÇt l¥dzsvaru. SÇkotnïjikÇjÇm jÇbt novietotÇm plecu platumÇ;

• jÇsaliec ce∫i;• objekts jÇnovieto pïc iespïjas tuvÇk

˙erme¿a centram;• smagums ir jÇce∫ pakÇpeniski, mier¥gi un

bez rÇvieniem;• nedr¥kst pagriezt ̇ ermeni, kamïr smagums

tiek celts; pagriezienu labÇk ir veikt ar kÇjupal¥dz¥bu.

Divu cilvïku iesaist¥‰anu smaguma pÇrvie-to‰anÇ ir jÇapsver sekojo‰os gad¥jumos, ja:

• pÇrvietojamÇ objekta izmïri vismaz divÇsdimensijÇs ir lielÇki par 76 cm, neatkar¥gi notÇ svara;

• smagumu pacel‰ana nav ierasts darbs‰iem darbiniekiem, un ja smaguma svarspÇrsniedz 30 kg;

• objekts ir ∫oti liels, vienam cilvïkam tÇ stabi-la pÇrvieto‰ana ir pÇrÇk sareÏÆ¥ta.

Darba kolekt¥va l¥men¥ jÇ¿em vïrÇ darbavietas iekÇrtojums. Ja darba vietas izmïri, iz-mantotie materiÇli un uzdevumu organizÇcija irpiemïrota, darbs bs dro‰s un ïrts. TurpinÇ-jumÇ minïsim daÏus faktorus, kas jÇ¿em vïrÇ,iekÇrtojot darba vietas, lai izvair¥tos vaisamazinÇtu muguras traumu ra‰anos:

Darba virsmas izmïri un augstums var izrai-s¥t daÏÇdas intensitÇtes muguras sÇpes darba

laikÇ. Ieteicams, lai ‰is augstums btu aptuve-ni darbinieka elko¿a augstumÇ, mïrot no gr¥-das l¥dz elkonim (stÇvus), un no krïsla virsmasl¥dz elkonim (sïdus). Atkar¥bÇ no uzdevumadarba virsmas augstums svÇrst¥sies 10 cm ro-beÏÇs (darbs stÇvus) un 15 cm robeÏÇs uzaug‰u vai 5 cm uz leju (darbs sïdus).

JÇizvairÇs no sasniedzam¥bas zonÇm, kas iraugstÇkas par 38 cm darbinieka priek‰Ç, jo tasvar izrais¥t ̇ erme¿a noliek‰anos uz priek‰u. Japa¿emamie objekti atrodas uz sÇniem, sa-sniedzam¥bai jÇbt 25 – 30 cm, lai izvair¥tos nonepiecie‰am¥bas pagriezt ˙erme¿i.

Darba virsmu novietojumam jÇbt tÇdam, lainodarbinÇtÇ kust¥bas varïtu notikt 90 grÇdule¿˙¥.


LABÅ KREISÅ

PLECUPLATUMS

ROKU BALSTS

KÅJU PALIKTNIS


76

MaksimÇlais komforts sïdus un stÇvus stÇ-vokl¥ sasniedzams, ievïrojot ergonomiskosprincipus krïsliem un aksesuÇriem, kas jautika apskat¥ti pie mïbelïm. Minïtie principi at-tiecinÇmi ar¥ uz aksesuÇriem, kas nepiecie‰a-mi darba veik‰anai (ma‰¥na, iekÇrtas utt.).

Liels skaits cilvïku veic darbu sïdusstÇvokl¥; neïrta poza, kas rodas, ja tiek izman-tots nepiemïrots krïsls, var rad¥t darbiniekamvesel¥bai traucïjumus.

Lai izvair¥tos no mugurkaula patoloÆiju ra‰a-nÇs, ¥pa‰i svar¥gi ¿emt vïrÇ piemïrotu krïsludizainu un izvïli. Krïslus jÇizvïlas atkar¥bÇ nodarba stÇvok∫a un veicamÇ darba veida.

VisïrtÇkÇs zonas darba veik‰anai ir darbi-niekam priek‰Ç, blakus vi¿am un jostas da∫asl¥men¥.

MaksimÇlo svaru, ko var pacelt vai ar ko vardarboties darbinieks, nosaka vi¿a aerobÇjauda, veicamo darb¥bu skaits un darba stÇ-voklis. KÇ orientieri iespïjams izmantot Na-cionÇlÇ arodvesel¥bas un dro‰¥bas institta(ASV – NIOSH National Institute for Occu-pational Safety and Health) ieteikumus situÇci-jÇm, kad nepiecie‰ams celt smagus priek‰me-tus.

Nepiecie‰ams izmantot mehÇniskos pal¥g-l¥dzek∫us visÇs situÇcijÇs, kad tas vien ir iespï-jams, lai samazinÇtu ˙erme¿a pÇrlieku saliek-

‰anos uz priek‰u. Lai sasniegtu vajadz¥gos at-tÇlumus, var lietot Ç˙us vai njas. No ˙erme¿upÇrslodzes var izvair¥ties, izvietojot trepes vaipaaugstinÇjuma platformas. Smagumu pacel-‰anai var lietot ar¥ vinãu vai ˙erru.


NEPAREIZI PAREIZI

PAREIZI

NEPAREIZI

NEPAREIZI


Smagus priek‰metus raksturo to izmïrs untilpums. Ja transportï‰ana notiek ar roku pa-l¥dz¥bu, objekta izmïriem jÇbt tÇdiem, lai ∫autusaglabÇt nemain¥gu nodarbinÇtÇ plecu stÇ-vokli, rokÇm ar aug‰delmiem veidojot 90° le¿-˙i. IdeÇli izmïri btu – garums mazÇks vai vie-nÇds ar 46 cm; platums mazÇks vai vienÇds ar25 cm.

Ja transportï‰ana notiek ar vienu roku,jÇizvairÇs no ˙erme¿a noliek‰anÇs uz sÇniem,tÇdï∫ objekta biezums nedr¥kstïtu pÇrsniegt 10cm. JÇpiebilst, ka vienÇds un nemain¥gs svarasadal¥jums btu vislabÇkais.

Visbeidzot pievïr‰amies pÇrtraukumiem unatptas br¥Ïiem. JÇizvairÇs no darbiem, kasveicami ilglaic¥gi un nemain¥gÇ, kaut ar¥ ergo-


SVAR±GÅKIE KRîSLU RAKSTURLIELUMI (ATKAR±BÅ NO DARBA UZDEVUMA)

KRîSLAPARAMETRI MONTÅÎA PIE MONITORA KONTROLE,

PÅRBAUDE

DARBS SîDUS +STÅVUS

STÅVOKL±

AUGSTUMS

DZIπUMS

PLATUMS

5 PUNKTU ATBALSTS

ATZVELTNES LIELUMS

ATZVELTNES REGULÅCIJA

Aug‰Ç un lejÇ

Pa kreisi un pa labi

POLSTERîJUMS

AP·UVUMS

KÅJU PALIKTNIS

ROKU BALSTI

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NIOSH IETEIKUMI SMAGU PRIEK·METU CEL·ANAI

L¥dz 1 stundainepÇrtraukti

Nav ieteicams

µerme¿afiziskÇ robeÏa

Pie¿emamiapstÇk∫i

RiskaapstÇk∫i/stÇvoklis

FunkcionÇlÇsasniedzam¥ba

Priek‰meta horizontÇlais stÇvoklis

cm

MaksimÇlÇpie∫aujamÇ

robeÏa

Darb¥basrobeÏa

Paceltaissvars (kg)

IeteicamÇdizaina zona

Priek‰meta svars

Pac

ïlum

i/min

tï


78

nomiski pareizÇ stÇvokl¥, kas neprasa fiziskupiepli. JÇievie‰ darba uzdevumi, kas dotuiespïju veikt darbu daÏÇdos stÇvok∫os un ardaÏÇdas intensitÇtes piepli.

Katram darbiniekam jÇaprï˙ina pÇrtrauku-mu skaits un ilgums, ¿emot vïrÇ vi¿a fizisko

stÇvokli un darba vietas pras¥bas.L¥dz ‰im esam izcïlu‰i laba dizaina un laba

darba plÇnojuma noz¥m¥gumu, kÇ ar¥ labu dar-binieku sagatavo‰anu un apmÇc¥bu. PastÇvar¥ citi jostas da∫as sÇpju novïr‰anas l¥dzek∫iuz¿ïmumÇ, kas ir darba devïja pÇrzi¿Ç – dar-binieku vesel¥bas pÇrbaudes (gan pirms darbal¥guma noslïg‰anas, gan periodiskÇs), kÇ ar¥to darbinieku aprpe un rehabilitÇcija, kuriemjau ir att¥st¥ju‰Çs muguras traumas.


PAL±GL±DZEKπI SMAGUMUPÅRVIETO·ANAI

ATJAUNO·ANÅS LAIKS ATTIEC±BÅPRET DARBA INTENSITÅTI UN ILGUMU

Smagsmusku∫u

darbs

Atja

uno‰

anÇs

laik

s m

int

ïs

Mïrensmusku∫u

darbs

Vieglsmusku∫u

darbs

Vieglsmusku∫u

darbs

Pieples ilgums mintïs


Darba veik‰ana ietver sev¥ divu veidu uzde-vumus: no vienas puses, sasniegt raÏo‰anasmïr˙us, un, no otras puses, att¥st¥t nodarbinÇ-tÇ potenciÇlu. Tas noz¥mï, ka veicot darbu, cil-vïks var att¥st¥t savas spïjas. Mïs runÇjam parpsihoemocionÇlo slodzi, ja darba pras¥basrada grt¥bas un pÇrsniedz indiv¥da spïjas.Parasti ‰im jïdzienam ir negat¥va noz¥me.

TÇtad varam definït slodzes jïdzienu kÇ psi-hofizisko pras¥bu kopumu, kuram darba die-nas laikÇ tiek pak∫auts cilvïks. Citi autori todefinï kÇ ma¿u, kust¥bu un enerÆïtisko gar¥-gÇs aktivitÇtes l¥meni, kas nepiecie‰ams darbaveik‰anai.

No ‰¥m defin¥cijÇm var izsecinÇt, ka katramdarbam ir divu veida komponentes: fiziskÇ – armusku∫u piepli saist¥tÇ un otra – kognit¥vÇ, argar¥gu piepli saist¥tÇ. Starp tÇm pastÇv btiskasat‰˙ir¥bas, tÇdï∫ tÇs pie¿emts izskat¥t atsevi‰˙i.Par fizisko slodzi runÇjam gad¥jumÇ, ja dominïmusku∫u pieple un par psihoemocionÇlo – jadarbs saist¥ts ar informÇcijas apstrÇdi. Pïdïjogadu tehniskÇ att¥st¥ba ievïrojami ietekmïjusidarba slodzes struktru, pakÇpeniski samazinotfizisko slodzi un palielinot psihoemocionÇlo. Ar-vien bieÏÇk nodarbinÇto tie‰ais darbs, kas sais-t¥ts ar materiÇliem, samazinÇs, atstÇjot ma‰¥nu,robotu utt. zi¿Ç visus ar materiÇlu manipulÇcijÇmun pÇrveides procesiem saist¥tos darbus.

Cilvïks, savukÇrt, ir atbild¥gs par to, lai ‰¥sma‰¥nas savu darbu veiktu pareizi: ir jÇbt

uzman¥gam pret virkni ma‰¥nu signÇliem,jÇzina ‰o signÇlu noz¥me, jÇprot veikt attiec¥gÇsdarb¥bas, lai adekvÇti reaÆïtu uz signÇliem.Tas noz¥mï, ka darbs msdienÇs saist¥ts ararvien lielÇku informÇcijas apstrÇdi.

Darba vietÇ mïs sa¿emam virkni daÏÇdaveida signÇlu (darba uzdevumus, norÇdes, do-kumentus utt.), kurus mums jÇuztver un parei-zi jÇinterpretï, lai veiktu noteiktu darb¥bu vaioperÇciju.

SignÇli tiek sa¿emti galvenokÇrt ar ma¿u or-gÇnu starpniec¥bu, un tie ir var bt daÏÇdi – at-kar¥bÇ no veicamÇ darba. (Piemïram, mehÇ-ni˙is dzird, vai motors darbojas labi vai nï,

PSIHOEMOCIONÅLÅSLODZE 7

DEFIN±CIJA

INDIV±DS

InterpretÇcijaLïmums

SignÇli

InformÇcija

Pavïle

KontrolesmehÇnisms

MA·±NA


80 VII noda∫a. PSIHOEMOCIONÅLÅ SLODZE

saoÏ degumu, ja trkst e∫∫as, ievïro, vai deta-∫as savienojas pareizi vai nï.) TÇ btu informÇ-cijas noteik‰anas fÇze.

TurpinÇjumÇ smadzenes interpretï ‰o infor-mÇciju un pie¿em lïmumu par piemïrotÇkodarb¥bu. Kad ‰is process tiek veikts apzinÇti unilgsto‰i, rodas psihoemocionÇlÇ slodze.

PsihoemocionÇlo slodzi nosaka darba vietÇ

eso‰Çs informÇcijas daudzums un veids.Varam to definït kÇ mïr˙tiec¥gas pieplesdaudzumu, kuru jÇpieliek, lai sasniegtu kon-krïtu rezultÇtu.

Ir autori, kas uzskata, ka psihoemocionÇloslodzi nosaka mïr˙tiec¥gs un apzinÇts infor-mÇcijas kontroles l¥menis, kas nepiecie‰amsreakcijas izstrÇdei.

PastÇv daÏÇdi faktori, kas ietekmï gar¥goslodzi. PirmkÇrt, jÇ¿em vïrÇ veicamÇ uzdevu-ma veids, jo no tÇ atkar¥gs:

• uz¿emamÇs informÇcijas daudzums;• dotÇs informÇcijas sareÏÆ¥t¥bas pakÇpe.Otrs main¥gais rÇd¥tÇjs, kas jÇ¿em vïrÇ, ir

laiks, kas ietekmï psihoemocionÇlo slodzi nodiviem aspektiem:

• laika ilgums, kas nepiecie‰ams, lai izstrÇ-dÇtu atbildi;

• laika ilgums, kurÇ jÇsaglabÇ uzman¥ba.Pirmais gad¥jums saist¥ts ar darba ritmu. Ja

jÇstrÇdÇ Çtri (jÇseko ma‰¥nas ritmam, jÇatbildpublikas reakcijÇm, jÇsasniedz augsts darbaraÏ¥gums utt.), pieple, kas nepiecie‰ama

adekvÇtas atbildes snieg‰anai, ir lielÇka nekÇtad, ja atbildes apdomÇ‰anai ir dots ilgÇkslaiks.

OtrajÇ gad¥jumÇ darba laiks ir saist¥ts ariespïju paredzït pÇrtraukumus vai main¥tdarba vietas, lai btu iespïjams atpsties.

·os apstÇk∫us ietekmï ar¥ faktori, kas saist¥tiar vides un darba organizÇcijas apstÇk∫iem,kuros tiek veikts darbs (troksnis, temperatra,apgaismojums, darba grafiks, sakari utt.).

L¥dz ‰im esam ¿ïmu‰i vïrÇ ar darbu saist¥-tos faktorus, bet ir ac¥m redzams, ka jÇrï˙inÇsar¥ ar indiv¥du, kas ‰o darbu veic. Cilvïku reak-cijas spïjas ir ∫oti at‰˙ir¥gas, atkar¥gas no vir-knes individuÇlo iez¥mju, no kurÇm jÇizce∫ se-kojo‰as:

• vecums;• person¥ba;• apmÇc¥bas l¥menis;• attieksme pret darbu;• noguruma pakÇpe.

FAKTORI, KAS NOSAKA PSIHOEMOCIONÅLO SLODZI

SLODZI, PIRMÅM KÅRTÅM,NOSAKA SAøEMAMÅ INFORMÅCIJA

UN LAIKS, KAS DOTS ·±S INFORMÅCIJASAPSTRÅDEI UN ATBILDES REAKCIJAI UZ TO


81VII noda∫a. PSIHOEMOCIONÅLÅ SLODZE

Lai izvair¥tos no pÇrmïr¥gas psihoemocionÇ-lÇs slodzes, darbam jÇprasa no indiv¥da tÇdapieple, kas atbilstu vi¿a reakcijas spïjai. Dar-bam jÇdod iespïja katram darbiniekam pielie-tot savas spïjas un zinÇ‰anas tÇdÇ l¥men¥, kasatbilstu vi¿a individuÇlitÇtei.

Svar¥gi ir ¿emt vïrÇ, ka b¥stama var bt ganpÇrmïr¥ga psihoemocionÇlÇ pieple – uzturïtnepÇrtraukti paaugstinÇtu uzman¥bu, gandarbs, kas neprasa no cilvïka nekÇdu gar¥gupiepli.

Kad darbs prasa pastÇv¥gu noteiktaspakÇpes uzman¥bas uzturï‰anu, rodas nogu-rums. ·is nogurums var tikt uzskat¥ts par«normÇlu», ja atpta (miegs, pÇrtraukumi utt.)nodro‰ina darba spïju atjauno‰anos. ·¥ nogu-ruma simptomi, kurus sajt darba laikÇ vai tl¥tpïc darba beig‰anas, ir saguruma sajta, mie-gain¥ba, pazeminÇts uzman¥bas l¥menis,neveiklas kust¥bas, un tÇ sekas ir zems darbaraÏ¥gums, aktivitÇtes pazeminÇ‰anÇs, k∫dupieaugums utt.

Atbilsto‰a atpta, piemïram, pÇrtraukumivai iespïja variït darbu ar citiem uzdevumiem,kas prasa mazÇku psihoemocionÇlo piepli,∫auj organismam atjaunoties un turpinÇt ieras-to darbu. Bet var gad¥ties, ka psihoemocionÇlÇslodze ir tik ilgsto‰a, ka cilvïks nav spïj¥gsatgt ierasto ritmu. ·in¥ gad¥jumÇ var rasties tÇ

saucamais hroniskais nogurums, kas rodas,atkÇrtojot noteiktas darb¥bas vai saglabÇjotpaaugstinÇtas uzman¥bas pakÇpi bez pietieka-miem atptas br¥Ïiem.

·Çda veida noguruma simptomi parasti sa-jtami ne tikai darba laikÇ vai pïc tÇ, bet tie irpastÇv¥gi. ·ie simptomi ir:

• aizkaitinÇm¥ba;• nepamatots uztraukums;• enerÆijas trkums;• bezmiegs.Somatiskie traucïjumi (reibo¿i, slikta d‰a,

gremo‰anas traucïjumi, ïstgribas zudums,nevienmïr¥gs sirds ritms utt.).

Uz uz¿ïmumam tas atstÇj tie‰u ietekmi –pieaug to gad¥jumu skaits, kad darbinieki ne-ierodas darbÇ. Tas atstÇj sekas ar¥ Æimenesdz¥vï.

FAKTORI, KAS NOSAKAPSIHOEMOCIONÅLO SLODZI

DARBA PRAS±BAS:• Uzdevuma veids;• Vides apstÇk∫i;• Organizatoriskie aspekti.

INDIVIDUÅLIE FAKTORI:• Vecums;• ApmÇc¥ba;• Nogurums;• Person¥ba;• Attieksme, motivÇcija.

ÅRPUSDARBA APSTÅKπI:Piemïri:

• ˛imenes problïmas;• Ar darbu nesaist¥tÇs slim¥bas;• Spriedze...

PSIHOEMOCIONÅLAIS NOGURUMS



Kad darba situÇcija prasa pÇrmïr¥gupsihoemocionÇlo slodzi, jÇizvïrtï, kÇdi darbaapstÇk∫i izraisa ‰Çdu situÇciju un kÇdas sekastie atstÇj uz cilvïkiem. Lai veiktu pïc iespïjasprec¥zÇku novïrtïjumu, ieteicams izmantotvairÇkas – savstarpïji papildino‰as metodes,jo nav vienotas mïrvien¥bas psihoemocionÇlÇsslodzes noteik‰anai.

Ja pie¿emam, ka psihoemocionÇlÇ slodzerodas gad¥jumos, kad uzdevuma pras¥baspÇrsniedz nodarbinÇtÇ spïjas, tad, lai to varï-tu izvïrtït, jÇ¿em vïrÇ:

• darba vietas faktori (uzdevuma veids unapstÇk∫i, kuros tas veicams);

• to ietekme uz indiv¥du.

Ar darba vietu saist¥tiepsihoemocionÇlÇs slodzes faktori

Ir daÏÇdas objekt¥vas metodes darba apstÇk∫uvispÇr¥gai novïrtï‰anai. Darba apstÇk∫u vispÇ-r¥gÇs novïrtï‰anas metodïs parasti iek∫auta sa-da∫a, kas velt¥ta tie‰i psihoemocionÇlajai slodzei.

·o metoÏu mïr˙is ir novïrtït darba vietÇeso‰os faktorus, kas var ietekmït nodarbinÇtovesel¥bas stÇvokli, lai identificïtu tos faktorus,pie kuru optimizï‰anas jÇpiestrÇdÇ, lai uzlabo-tu darba situÇciju.

·¥s psihoemocionÇlÇs slodzes novïrtï‰anasmetodes pievïr‰ galveno uzman¥bu tam, vaidarbs prasa paaugstinÇtu uzman¥bu un vai ‰¥uzman¥ba jÇuztur visas darba dienas garumÇ.

TurklÇt nepiecie‰ams ¿emt vïrÇ ar¥ tos fak-torus, kas nav tie‰i psihoemocionÇlÇs slodzescïlo¿i, piemïram, darba ritms, kuru nosakaÇrïjie apstÇk∫i (darbs operÇciju virknï, cilvïkuapkalpo‰ana utt.), uzspieÏot pÇrÇk Çtru tempuvai radot situÇcijas, kad nav iespïjams ievïrotregulÇrus pÇrtraukumus. L¥dz¥gi ir ar¥ ar situÇci-jÇm, kurÇs var att¥st¥ties smagas sekas, ja tiekpie¿emti k∫daini lïmumi (negad¥jumi, sistï-mas atteikumi, avÇrijas utt.). TÇs var ietekmïtcilvïkus un raÏo‰anu, jo tas ir spriedzes fak-tors, kas pieskaitÇms pie pÇrïjiem iespïja-miem faktoriem.

PSIHOEMOCIONÅLÅS SLODZES VîRTîJUMS

NOGURUMS

HRONISKS

L±DZSVARAATGÌ·ANA

UZMAN±BASSAMAZINÅ·ANÅS

LîNADOMÅ·ANA

MOTIVÅCIJASSAMAZINÅ·ANÅS

AKTIVITÅTESMAZINÅ·ANÅS

EMOCIONÅLA NESTABILITÅTEaizkaitinÇm¥ba, nemiers, depresija

MIEGA TRAUCîJUMIASTîNIJA

PSIHOSOMATISKIE TRAUCîJUMIreibo¿i, gremo‰anas un sirdsdarb¥bas traucïjumi



Ietekme uz indiv¥duEksperimentu ce∫Ç ir noteiktas indiv¥da reak-

cijas uz pÇrmïr¥gu slodzi. Tas ir – nogurumaizrais¥tÇs fizioloÆiskÇs, psiholoÆiskÇs un uzve-d¥bas pÇrmai¿as.

·ie dati ir savstarpïji papildino‰i, jo nevienano ‰¥m metodïm nav piemïrojama atsevi‰˙i,lai novïrtïtu psihoemocionÇlo slodzi. LabÇkÇmetode btu izvïrtït noteiktu darba apstÇk∫u

eksistenci un tÇ ietekmi uz indiv¥du, lai izveido-tos cïlo¿a – seku attiec¥bas, kas ∫autu noteiktkonkrïtus faktorus, kurus jÇnovïr‰ ar mïr˙iuzlabot darba apstÇk∫us.

DARBA APSTÅKπU NOVîRTîJUMS SEKU NOVîRTîJUMS

SLODZES FAKTORI

SITUÅCIJAS DIAGNOSTIKA

DARB±BAS, LAI SAMAZINÅTU PSIHOEMOCIONÅLO SLODZI

NOGURUMS

PSIHOEMOCIONÅLO SLODZI NOVîRTî, GANIZVîRTîJOT UZDEVUMA PRAS±BAS, GAN UZ

INDIV±DU ATSTÅTÅS SLODZES SEKAS



Lai novïrstu gar¥gÇ noguruma ra‰anos, jÇ-veic darb¥bas, kas virz¥tas uz galveno mïr˙i:atvieglot ar informÇcijas apstrÇdi saist¥tosdarb¥bas procesus un organizït darbu tÇ, laitas atvieglotu ‰o apstrÇdes procesu un vei-cinÇtu darba spïju atjauno‰anos pïc noguru-ma. Vadoties pïc shïmas par informÇcijasuztveri, veicamÇs darb¥bas jÇbalsta uz seko-jo‰iem principiem:

Atvieglot informÇcijas uztver‰anas uninterpretÇcijas procesu. ·in¥ nodal¥jumÇ ietilpstinformÇcijas attïlo‰anas veids un tÇs saturs.

InformÇcijas saturs parasti ir atkar¥gs noveicamÇ uzdevuma, tÇpïc iejauk‰anÇs tajÇvar sagÇdÇt grt¥bas, taãu varam padomÇt, vaitÇ apjoms un grt¥bas pakÇpe varïtu tiktvienkÇr‰oti.

Atvieglot lïmumu pie¿em‰anu. ·in¥ gad¥ju-mÇ runa ir par uzdevuma veik‰anu, tÇpïc jÇ-¿em vïrÇ darba vietas plÇnojums, kontroles

iekÇrtu plÇnojums un izvietojums – tïmas, kasjau apskat¥tas iepriek‰ïjÇs noda∫Çs.

Uzlabot darba organizÇciju tÇ, lai mazinÇtosnoguruma ra‰anÇs iespïja un uzlabotos cilvï-ka atpta. Br¥d¥, kad tiek plÇnota darba vieta,jÇ¿em vïrÇ aspekti, kas saist¥ti ar darba ritmuun darba laika organizï‰anu.

Ja darba uzdevumu veik‰anai nepiecie‰amapaaugstinÇtas psihoemocionÇla slodze, ietei-cams, lai tÇs intensitÇte atbilstu apmÇc¥ta dar-binieka normÇlam darba ritmam, turklÇt iesakanepak∫aut nodarbinÇtos uzspiestam darba rit-mam neatkar¥gi no tÇ, vai tas btu ma‰¥nu vairaÏo‰anas mïr˙u dï∫.

PlÇnojot darba laiku, ¥pa‰a uzman¥ba jÇpie-vïr‰ pÇrtraukumu sadal¥jumam. Ja darbs pra-sa noteiktu psihoemocionÇlu piepli noteiktulaika posmu, nepiecie‰ama ¥su un bieÏupÇrtraukumu ievie‰ana, lai btu iespïjamsatgties no noguruma.

PSIHOEMOCIONÅLÅSSLODZES RÅD±TÅJI

Laika spiediens

SareÏÆ¥t¥ba – Çtrums

Uzman¥ba

Pedantiska rp¥ba

Kognit¥vÇs darb¥bas

Uzman¥bas pakÇpe

Izpildes Çtrums

Atalgojuma veids. Darba ritmÇ ieie‰anas laiks.Darbs operÇciju virknï vai nï. Aizkavï‰anÇs, kasjÇatgst. PÇrtraukumi. Iespïjas apturït ma‰¥nu.Iespïjas atstÇt darba vietu.

OperÇciju cikla/skaita ilgums. Apzin¥gu izvï∫u ciklu/skaitu ilgums.

Uzman¥bas pakÇpe. Uzman¥bas ilgums. Iespïja no-vïrst skatienu. Iespïja sarunÇties. Negad¥jumurisks. Produkta vai materiÇla bojÇ‰anÇs risks.

OperÇciju bl¥vums. Laika spiediens.

Uzman¥bas ilgums. Darba precizitÇte.

NOVîRTîJUMA KRITîRIJI

PSIHOEMOCIONÅLÅ NOGURUMA NOVîR·ANA



·in¥ sakarÇ, varam minït ieteikumus, kaspastÇv nodarbinÇtajiem, kas strÇdÇ pie disple-jiem – vïlams plÇnot 10 – 15 min‰u garuspÇrtraukumus katru pusotru/divas darba stun-das, ne¿emot vïrÇ tos laika posmus, kas jÇpa-vada, gaidot datora atbildi. PÇrtraukumus ietei-cams pavad¥t tam ¥pa‰i iekÇrtotÇs telpÇs.

Ja nogurums nerodas informat¥vas pÇrslo-dzes rezultÇtÇ, bet, tie‰i pretïji, veicot monoto-nu un bezsatur¥gu darbu, jÇveicina nodarbi-nÇtÇ iesaist¥‰ana ar darba procesu saist¥tajos

aspektos (lielÇka kontrole pÇr veicamo darbu,iespïja iejaukties avÇrijas gad¥jumÇ, darbametodes izvïles iespïja utt.).

KÇ pïdïjÇ r¥c¥ba, ja darbu ar citiem pa¿ïmie-niem nav iespïjams uzlabot, varïtu bt darbavietu rotÇcijas ievie‰ana. Tas noz¥mïtu, kadarbiniekam btu iespïjams veikt daÏÇdusdarba uzdevumus visas darba dienas laikÇ.Tas pras¥tu darba reorganizÇciju, kÇ ar¥ lielÇkupersonÇla spïju pielÇgoties (daudzpus¥bu), kovarïtu panÇkt ar pareizu apmÇc¥bu.

PSIHOEMOCIONÅLÅ NOGURUMA NOVîR·ANA

Atvieglot informÇcijas uztveres procesu

UZTVEREINTERPRETÅCIJA

SignÇlu plÇnojumsInformÇcijas apjoms

InformÇcijas sareÏÆ¥t¥ba

REAKCIJA

Darba vietas plÇnojumsKontroles iekÇrtu plÇnojums

Kontroles iekÇrtuizkÇrtojums

ATJAUNO·ANÅSNO NOGURUMA

Darba ritmsPÇrtraukumiVietu rotÇcija


Pït¥jumi darba aizsardz¥bas jomÇ

http://osha.lv


Ikdienas dz¥vï mïs pastÇv¥gi sa¿emaminformÇciju no apkÇrtnes – kÇ no cilvïkiem, tÇno lietÇm. Ar cilvïkiem parasti mïs sazinÇmiesar valodas un Ïestu pal¥dz¥bu, savukÇrt nolietÇm mïs sa¿emam informÇciju ar formas,izmïra, krÇsas u.c. starpniec¥bu, ar¥ no z¥mïmvai simboliem, kas uz tÇm atainoti, piemïram,ce∫az¥mes. L¥dz¥gi tas notiek ar¥ darbÇ:informÇcija tiek sa¿emta ne tikai no cilvïkiem,bet ar¥ no ma‰¥nÇm vai pane∫iem, kas mumsnorÇda uz to funkcionï‰anu. Darbinieks,savukÇrt, dod informÇciju ma‰¥nai ar vad¥basl¥dzek∫u starpniec¥bu.

Pieaugot procesa automatizÇcijai, darbi-nieks arvien mazÇk tie‰i piedalÇs raÏo‰anasprocesÇ un arvien vairÇk vada tos automÇtus,kas veic darbu. InformÇcija netiek sa¿emtatie‰i no raÏo‰anas procesa vai produkta, betgan netie‰Ç veidÇ, ar indikatoru rindas starp-niec¥bu: informÇcija ir pastarpinÇta ar kodiem,pamatojoties uz konvencionÇliem likumiem unz¥mïm, kurus nosaka iekÇrtu projektïtÇji.

Ievïrojot to, ka darba izpildï ir svar¥ga efek-t¥va komunikÇcija, jo neefekt¥va komunikÇcijavar izrais¥t nepiln¥bas sistïmÇ cilvïks – iekÇrta,viena no ergonomikas funkcijÇm ir rad¥t sistï-mas, kuru informÇcija tiktu uztverta pareizi.

Mïs varam noteikt ãetras kombinÇcijas starpraid¥tÇju un uztvïrïju:

• cilvïks – cilvïks;

• cilvïks – iekÇrta;• iekÇrta – cilvïks;• iekÇrta – iekÇrta.PirmÇs tr¥s sada∫as ir ergonomikas pÇrzi¿Ç,

bet pïdïjÇ atbilst inÏenierzinÇtnes un kibernï-tikas jomÇm. ·ajÇ noda∫Ç runÇsim par infor-mÇcijas apmai¿u starp cilvïkiem un ma‰¥nÇm.·ai gad¥jumÇ informÇcijas process ir ‰Çds:ma‰¥nas indikatori vai displeji sniedz infor-mÇciju par produkta tap‰anu; darbinieks nola-sa ‰o informÇciju (uztvere), vi¿am tÇ jÇsaprotun pareizi jÇizvïrtï (interpretÇcija); pïc tamvi¿am jÇpie¿em lïmums un jÇveic attiec¥gasdarb¥bas, lai nodotu informÇciju iekÇrtai (atbil-de). SavukÇrt kontroles z¥me informï par at-griezeniskÇs saites (feed–back) darb¥bas re-zultÇtu.

·ajÇ gad¥jumÇ ergonomikas uzdevums irpanÇkt, lai daÏÇdie sistïmas elementi izveido-tu saska¿otu veselumu, ¿emot vïrÇ indiv¥daun apkÇrtnes mijiedarb¥bu kopumÇ un uzska-tot iekÇrtu par kaut ko vairÇk kÇ par slïdÏu unskalu komplektu.

Btu jÇ¿em vïrÇ, ka ma‰¥nas funkcionï‰anavai indiv¥da r¥c¥ba var veicinÇt vai samazinÇtsistïmas efektivitÇti.

ProjektÇ btu jÇparedz: ja notiek negad¥-jums, darbinieks spïj Çtri reaÆït, tÇpïc vi¿a r¥-c¥bÇ nekavïjoties jÇbt visai nepiecie‰amajaiinformÇcijai, lai varïtu pie¿emt atbilsto‰u

VAD±BASIER±CES UN

SIGNÅLI8

IEVADS


lïmumu.IekÇrtas projektï‰anas laikÇ jÇ¿em vïrÇ, ka

projektïtÇju un lietotÇju r¥c¥bÇ nav vienas untÇs pa‰as informÇcijas, tÇpïc projektÇ btujÇiek∫auj tr¥s ergonomiski aspekti:

• konsultÇcijas ar lietotÇjam par vi¿am nepie-cie‰amajiem jautÇjumiem;

• darba procesa anal¥ze, lai varïtu izvïrtïtiespïjamÇs situÇcijas, kurÇs darbinieks va-rïtu nok∫t;

• eksperimentï‰ana ar izmïÆinÇjuma mode-∫iem.

Ergonomiskajai projektï‰anai ir jÇatvieglo in-formÇcijas apstrÇdes process, kuru indiv¥dsveic darba att¥st¥‰anai, ar mïr˙i maksimÇli sa-mazinÇt gar¥go nogurumu. TÇdïjÇdi darba vie-tas projektam jÇmïÆina atvieglot katru no ‰¥mfÇzïm:

• signÇlu uztver‰ana: iepaz¥‰anÇs ar infor-mÇciju, displeju dizains, atbilsto‰ÇkÇ sig-nÇla izvïle utt.;

• sa¿emtÇs informÇcijas interpretï‰ana;• atbildes raid¥‰ana: kontroles ier¥ãu projektï-

‰ana un izvïle, darba vietas izvietojums,pane∫u projekts utt.

Indikatoru projektï‰anaAr indikatoru mïs saprotam jebkuru metodi,

kas lietota, lai iegtu informÇciju ar kodastarpniec¥bu, ar simboliem – interpretïjamiemvai ar iepriek‰noteiktu noz¥mi. Citiem vÇrdiemsakot, tÇ ir katra mÇksl¥gi veidota norÇde, kasdod kÇdu norÇd¥jumu un kas ir bijusi domÇta

vien¥gi ‰im mïr˙im.InformÇcijas ˙ïdï iekÇrta – cilvïks informÇ-

cija nevar tikt atkÇrtota vai pÇrlas¥ta, jo tÇ tieknodota ar to instrumentu starpniec¥bu, kasiepaz¥stina ar informÇciju par sistïmas stÇ-vokli. Parasti informÇcija tiek sa¿emta ardaÏÇdu mehÇnismu vai signÇlu starpniec¥buun uztverta ar ma¿u orgÇniem, pamatÇ ar

88 VIII noda∫a. VAD±BAS IER±CES UN SIGNÅLI

CILVîKS

CILVîKS

IEKÅRTA

IEKÅRTA IEKÅRTA

IEKÅRTA

VA

D±B

AS

IER

±âU

P

RO

JEK

Tî·

AN

AS

IGN

ÅLU

PR

OJE

KTî

·A

NA

CILVîKS

CILVîKS

PAREIZS VAD±BAS IER±âU UN SIGNÅLUPROJEKTS SAMAZINA KπÌD±·ANÅS

IESPîJAS UN DARBINIEKU NOGURUMU

INFORMÅCIJAS SNIEG·ANA


redzi un dzirdi, mazÇkÇ mïrÇ ar tausti un reti aroÏu un gar‰u.

Saska¿Ç ar izvïr‰amÇs darb¥bas tipu un vidi,kurÇ tÇ jÇveic, tiks izvïlïts viens vai otrs sig-nÇls, viens vai otrs sensorais kanÇls. Tas ir,pa‰u indikatoru mïs neizvïlïsimies, lai snieg-tu informÇciju par kÇdiem noteiktiem datiem,bet lai informïtu par kÇdu poz¥ciju starp diviemrobeÏpunktiem (piemïram, aukstums/kar-stums).

Otrs main¥gais lielums, kas jÇ¿em vïrÇ, ir ne-piecie‰amÇs informÇcijas daudzums. Nevajagdot pÇrÇk daudz informÇcijas, tikai visnepiecie-‰amo perfektai procesa funkcionï‰anai. TÇpïcir svar¥gi, lai izvïlïtais instruments dotu darbi-niekam tikai vajadz¥go informÇciju. Piemïram,sÇkt gradÇciju ar vismazÇko vien¥bu, kurÇvarïs izlas¥t – termometri, kas mïra ˙erme¿atemperatru, sÇkas ar 35° C – un kas atrastosdarbinieka redzes lokÇ, lai to nevajadzïtumeklït citas nevajadz¥gas informÇcijas vid.

Ja ¿emam vïrÇ procesu, z¥mes tiks izvïlïtaspïc ‰Çdiem kritïrijiem:

• z¥mes interpretï‰anas Çtrums;• sniegtÇs informÇcijas precizitÇte;• reaÆï‰anas Çtrums svar¥gas informÇcijas

snieg‰anÇ.Projektï‰anÇ mïdz ievïrot tr¥s aspektus,

kas atvieglo uztveres procesu:• paman¥‰ana, t.i., fiksït signÇla klÇtbtni.

·is punkts attiecas uz signÇla Çrïjo veidolu(tÇ izmïrs, spilgtums, ska¿as intensitÇte,kontrasts ar fonu utt.);

• at‰˙ir‰ana: atpaz¥t to, at‰˙irt citu starpÇ.·eit mïs norÇdÇm galvenokÇrt uz formu(z¥mju veids, krÇsa, kods). ·¥s divaspaz¥mes ietekmï las¥‰anas vieglumu;

• interpretÇcija: atrast uzrÇd¥tÇs informÇcijas

noz¥mi (daudzums, sareÏÆ¥t¥bas pakÇpe).No tÇs atkar¥ga izlas¥tÇ sapratne un precizi-tÇte. Zi¿ojums ne tikai jÇizlasa, bet ar¥ jÇsa-prot.

VizuÇlie indikatoriVizuÇlo indikatoru projektï‰anas sÇkumÇ jÇ-

nosaka, kÇda informÇcija vajadz¥ga darbaveik‰anai, kÇds ir tÇs nepiecie‰amais dau-dzums un prezentÇcijas forma, kurai jÇbt re-dzamai, viegli salasÇmai un saprotamai, t.i., kovarïtu redzït, izlas¥t un saprast.

Objekta redzam¥ba lielÇ mïrÇ ir atkar¥ga notÇ novietojuma. Tas, vai mïs uztversim objek-tu kopumÇ vai da∫ïji, ir atkar¥gs no attÇluma,kÇdÇ mïs atrodamies. Objektu var redzït pil-n¥bÇ, ja attÇlums no objekta l¥dz ac¥m ir vismazdivreiz lielÇks par tÇ izmïru.

T¥klenï attïla izmïrs samazinÇs uz pusi kat-ru reizi, kad attÇlums starp vïrotÇju un objektudivkÇr‰ojas.

Ja mïs skatÇmies ar abÇm ac¥m, mïs ap-tveram lauku, kas ir apmïram 180° horizontÇli,60° vertikÇli virs redzes l¥nijas un 70° vertikÇliuz leju. Bet smalka deta∫u uztver‰ana tiekrealizïta diezgan mazÇ le¿˙¥, no 0,5° l¥dz 1°.

89VIII noda∫a. VAD±BAS IER±CES UN SIGNÅLI

VIZUÅLIE SIGNÅLI

• TROK·øAINA VIDE• GAR· UN SAREÎ˛±TS ZIøOJUMS• ZIøOJUMS JÅKONSULTî• NAV NEPIECIE·AMA NEKAVîJO·A

ATBILDE

• PÅRSLOGOTA VIZUÅLÅ SISTîMA• NO DARBINIEKA POZ±CIJAS

NEATKAR±GA INFORMÅCIJA• IEROBEÎOTA REDZAM±BA• IR NEPIECIE·AMA NEKAVîJO·A

ATBILDE

AKUSTISKIE SIGNÅLI


Bez ‰¥ mazÇ deta∫u uztveres lauka eksistïar¥ pla‰Çks redzes lauks, kas nodro‰ina perifï-ro redzi, kurÇ deta∫u uztvere k∫st neprec¥za.

TurklÇt jÇ¿em vïrÇ faktori, kas ir atkar¥gi nocilvïka – t.i., attiecas uz pieredzi un apmÇc¥bu,uz individuÇlajÇm at‰˙ir¥bÇm un redzes spïju.

VizuÇlo indikatoru tipiVizuÇlie indikatori neap‰aubÇmi ir visvairÇk

lietotie, lai nodotu informÇciju iekÇrta-cilvïks.VizuÇlo informÇciju var nodot ar luminiscïjo‰odispleju vai indikatoru starpniec¥bu. Viena vaiotra vad¥bas pane∫a tipa izvïle bs atkar¥ga notÇs informÇcijas veida, kuru nepiecie‰ams pa-zi¿ot.

Luminiscïjo‰ie displeji. Parasti tos lieto kÇkÇdas konkrïtas situÇcijas indikatorus opera-t¥vajÇ procesÇ: uzliesmojo‰s, briesmas utt.Kad ir runa par steidzamiem zi¿ojumiem, tosvajadzïtu kombinït ar kÇdu akustisku z¥mi, laipievïrstu lielÇku uzman¥bu (piemïram, ÇrkÇr-tas gad¥jumÇ, gaisma un sirïna).

KrÇsas un pastÇv¥gÇs vai mirgojo‰Çs gais-mas izvïlï bs jÇ¿em vïrÇ kontrasts ar fonuun l¥dz¥gu krÇsu vai gaismu esam¥ba tuvumÇvai citu z¥mju vid. Ir svar¥gi ar¥, lai izvïlïtÇz¥me atbilstu informÇcijas veidam, kuru vïlasdar¥t zinÇmu, ievïrojot uzved¥bas stereotipus.(Piemïram: sarkanÇ gaisma = stÇt!, mirgojo‰Çgaisma = briesmas).

Indikatori var bt analoÆiskie, kuros infor-mÇcija tiek sniegta ar adatu poz¥ciju uz skalas(piemïram, tradicionÇla pulkste¿a rÇd¥tÇji), vaidigitÇlie. Tie sniedz informÇciju tie‰i, ar ciparuvai burtu starpniec¥bu (digitÇlie pulkste¿i).

AnaloÆiskie indikatori sniedz informÇciju parkÇda main¥ga lieluma vïrt¥bu. To dizainÇjÇievïro vislielÇkÇ iespïjamÇ precizitÇte. Tie irieteicamÇki, ja vïrt¥bas mainÇs noteiktÇ Çtru-mÇ (piemïram, Çtrums, spiediens utt.) un kadms interesï ne tikai prec¥za vïrt¥ba, bet ar¥kÇdu izmai¿u novïro‰ana, jo vieglÇk ir vizuÇlinovïrtït adatas poz¥ciju, nekÇ atcerïties vïr-t¥bu, kas bija fiksïta iepriek‰, vai izrï˙inÇtskait∫u vidïjo vïrt¥bu.


TUVÅKÅ PUNKTA VIDîJAIS ATTÅLUMS,KURU VAR PREC±ZI SAREDZîT,

ATKAR±BÅ NO VECUMA

Vecums

16 gadi

32 gadi

44 gadi

50 gadi

60 gadi

8

12

25 (vecuma tÇlredz¥bas sÇkums)

50

100

AttÇlums (cm)

KRÅSA

SARKANA BRIESMASORANÎA KARSTS

IESPîJAMAS BRIESMASDZELTENA PIESARDZ±BAZAπA DRO·±BAZILA AUKSTSVIOLETS RADIÅCIJAS BRIESMAS

NOZ±ME

AnaloÆiskais indikators

DigitÇlais indikators

SignÇllampa

INDIKATORA TIPSPIEMîROTS

Skait∫u vïrt¥basnorÇd¥‰anai

KvalitÇtes klasesnorÇd¥‰anai

Pareizi / nepareizinorÇd¥‰anai


·ie indikatori var bt ar nekust¥gu skalu vaiar kust¥gu skalu. Par pie¿emamÇkiem tiek uz-skat¥ti indikatori ar nekust¥gu gradÇciju un mo-bilu indikatoru, jo kust¥gÇ adata pievïr‰ uz-man¥bu un atvieglo nolas¥‰anu. Ja ir runa parpla‰as vïrt¥bu gammas aptver‰anu, ir jÇlietokust¥gÇ skala, lai izvair¥tos no pÇrÇk lieliem in-dikatora izmïriem.

Pïc formas indikatori var bt logveida, ap∫-veida, pusapa∫i, horizontÇli un vertikÇli.

Nolas¥‰anas k∫das ir atkar¥gas no indikato-ru formas. Ir pierÇd¥ts, ka lielÇka nolas¥‰anasprecizitÇte ir logveida formas indikatoriem, betvertikÇlie izraisa vislielÇko skaitu nolas¥‰anask∫du.

Svar¥gÇkie aspekti, kuri jÇievïro analoÆiskoindikatoru dizainÇ:

• to nolas¥‰ana jÇveic parastÇ las¥‰anas attÇ-lumÇ;

• skalas ieda∫Çm jÇatrodas vismaz 1 mm at-tÇlumÇ vienai no otras;

• galvenajÇm ieda∫Çm jÇbt viegli at‰˙ira-mÇm;

• jÇievïro numerÇcijas sistïma;• adatas dizains nedr¥kst traucït nolas¥‰anu;• ciparn¥cai jÇbt piln¥bÇ redzamai.DigitÇlos indikatorus lieto galvenokÇrt, lai

veiktu skait∫u vïrt¥bu prec¥zus nolas¥jumus,lïnas izmai¿as, apjom¥gu informÇciju, ¥slaic¥guun bieÏu nolas¥‰anu. ·ajÇ gad¥jumÇ ms inte-resï konkrïta un prec¥za informÇcija.

DigitÇlo indikatoru projektï‰anÇ jÇ¿em vïrÇrakstu z¥mju dizains, atkar¥bÇ no las¥‰anas at-tÇluma, izmantotÇs rakstu z¥mes tipa, attÇluma

starp tÇm un l¥nijas biezuma. TurklÇt irjÇievïro, ka rakstu z¥mes nedr¥kst sajaukt untÇm jÇbt viegli at‰˙iramÇm, piemïram: (C –G), (X – K), (D – O –Q), (8 – B) un (5 – S).

Akustiskie signÇliLai gan visvairÇk lietotais informÇcijas snieg-

‰anas veids ir vizuÇlais, ar¥ akustiskajiem sig-nÇliem ir sava noz¥me, ¥pa‰i, kad vizuÇlÇ sistï-ma ir pÇrslogota. Akustiskie pane∫i tiek piemï-roti galvenokÇrt kÇ br¥dinÇjuma mehÇnismi, laigan tos var lietot ar¥ informÇcijas snieg‰anaipar raÏo‰anas procesa stÇvokli. To priek‰roc¥-ba ir fakts, ka tiem nav jÇbt novietotiem no-teiktÇ vietÇ vai virzienÇ. MaksimÇlais trauk-smes efekts panÇkams, pïk‰¿i iedarbinot lie-las ska¿as intensitÇtes elementu.

Akustiskos signÇlus mïs atceramies labÇknekÇ vizuÇlÇs z¥mes, bet to uztvere var tikttraucïta apkÇrtïjÇ trok‰¿a ietekmï.

Akustiskos signÇlus iespïjams klasificïtsekojo‰i:

• informat¥vie: dod r¥kojumu, kas jÇizpilda;• br¥dinÇjuma: br¥dina par situÇciju, kurÇ jÇbt

¥pa‰i uzman¥giem. Akustiski signÇli mïdz


NOLAS±·ANAS KπÌDAS, %

RAKSTU Z±MJUIETEICAMIE AUGSTUMI (cm)

Nolas¥‰anasattÇlums

L¥dz 50

No: 50 l¥dz 90

90 l¥dz 180

180 l¥dz 360

360 l¥dz 600

0,25

0,5

0,9

1,8

3

Rakstu z¥mjuminimÇlais augstums

RAKSTU Z±MJU PROPORCIJAS

Platums . . . . . . . . . . . . . . 2/3 no augstuma

L¥nijas biezums . . . . . . . . 1/6 no augstuma

AttÇlums starpl¥nijÇm . . . . . . . . . . . . . . . 1/5 no augstuma

AttÇlums starpburtiem un cipariem . . . . 2/3 no augstuma


bt: zvani¿a zvÇrgul¥‰i, zvana ska¿as vaitelefona zvana signÇls;

• trauksmes: br¥dina par situÇciju, kurÇ jÇr¥ko-jas Çtri (piemïram, spiediena kritiska pÇr-snieg‰ana). Mïdz lietot megafonu vai pÇr-trauktu svilpes signÇlu;

• ÇrkÇrtas: informï par ÇrkÇrtas situÇcijasesam¥bu. VisvairÇk lietotais akustiskaissignÇls mïdz bt sirïna.

Akustisko signÇlu projektï‰anÇ jÇievïro ‰Çdinosac¥jumi:

• atbilst¥ba: dabiskÇm vai apgtÇm reak-cijÇm, piemïram, sirïnu mïs uztveram arÇrkÇrtas situÇcijas noz¥mi;

• atdal¥‰ana: kad ir runa par sareÏÆ¥tu z¥mi,labÇk izmantot divus elementus, vienu sig-nÇlu – uzman¥bas pievïr‰anai un otru – no-rÇd¥jumam;

• at‰˙ir‰ana: katram signÇlam jÇat‰˙iras, tÇ-pïc tiek lietotas daÏÇdas frekvences;

• precizitÇte: katram signÇlam jÇsniedz tikainepiecie‰amÇ informÇcija;

• nemain¥gums: nedr¥kst main¥t signÇlu infor-mat¥vo saturu;

• neitralitÇte: jÇizvairÇs no tÇdiem signÇliem,kuru intensitÇte vai frekvence varïtu izrais¥tbojÇjumus vai traucïjumus;

• saska¿o‰ana: akustiskajiem signÇliem ir jÇ-bt atbilsto‰iem apkÇrtnes ska¿u l¥menim.Lai tÇs varïtu at‰˙irt, ieteicamais l¥menis ir10 dB (A) virs fona trok‰¿a l¥me¿a.

Vad¥bas ier¥ãu projektï‰anaInformÇcija ˙ïdï iekÇrta – cilvïks vad¥bas

ier¥ces pÇrstÇv pïdïjo posmu; ar tostarpniec¥bu tiek dota atbilde. SignÇli mumsnorÇda, kÇdÇ situÇcijÇ atrodas process, betcilvïks ir tas, kur‰ ar vad¥bas ier¥ãu pal¥dz¥bunodod informÇciju iekÇrtai, iedarbina to, pieva-da enerÆiju, paÇtrina darb¥bu utt., noslïdzot˙ïdi z¥me – atbilde.

Vad¥bas ier¥ces mïs varam definït kÇ me-hÇnismu – slïdzi, pedÇli, klo˙i utt. – ko cilvïkslieto, lai ievad¥tu informÇciju sistïmÇ. Vad¥basier¥ces uzdevums ir novad¥t spïku no lietotÇjabalsta–kust¥bu sistïmas l¥dz objektam. Lai at-vieglotu spïka transmisiju, jÇizveido pareizsvad¥bas ier¥ces dizains.

Parasti ar vad¥bas ier¥ci mïs veicam divaskust¥bas: satver‰anu un spiedienu (spïks).

Pat visvienkÇr‰Çkajai vad¥bas ier¥cei ir virknepaz¥mju, kas iespaido tÇs lieto‰anas Çtrumu,vieglumu un precizitÇti. ·o komunikÇciju ergo-nomiskajÇs studijÇs jÇmeklï dati, kas at∫autulielÇku sistïmas komponentu adaptï‰anu,izvairoties no k∫dÇm informÇcijas nodo‰anÇ.Lai projektïtu efekt¥vu kontroles sistïmu, ir jÇ-¿em vïrÇ gan lietotÇja rakstur¥gÇs paz¥mes(antropometrija), gan vajadz¥gÇs atbildes tips(vad¥bas l¥dzek∫u dizains).

Antropometriskie datiViens no aspektiem ir cilvïka ˙erme¿a uz-

bve, lai projektïtÇ darba vieta atbilstu cilvïka˙ermenim. Antropometrija sniedz cilvïka ˙er-


AKUSTISKIE SIGNÅLI

INFORMAT±VIE Dod r¥kojumu, kas jÇizpilda

BR±DINÅJUMA SituÇcija, kurÇ jÇbt ¥pa‰iuzman¥giem (zvani¿azvÇrgul¥‰i, zvana un telefo-na zvana signÇls)

TRAUKSMES SituÇcija, kura jÇr¥kojas Çtri(temperatras, spiedienapÇrsnieg‰ana)Megafons, pÇrtrauktssvilpes signÇls

ÅRKÅRTAS ÅrkÇrtas situÇcijaSirïna

ATBILDES REAKCIJA


me¿a sal¥dzinÇmos datus, kuri ietekmï kÇdasnoteiktas ma‰¥nas, darbar¥ka vai darba vietasprojektï‰anu.

Lai efekt¥vi varïtu izmantot antropometriskosdatus projektï‰anas procesÇ, cilvïka ˙ermenimïs varam iedal¥t segmentu virknï, kurusamïrs noteiks iekÇrtas izmïrus vai tÇs telpaslielumu, kas nepiecie‰ama kÇda noteiktadarba veik‰anai.

Antropometrija ir uz cilvïka ˙ermeni attieci-nÇmo izmïru kopums.

Viena no ergonomikas funkcijÇm ir sniegtnepiecie‰amos datus, lai iekÇrtu piemïrotu in-div¥dam, ar mïr˙i projektït sistïmu, kas res-pektïtu cilvïka fiziskÇs spïjas attiec¥bÇ uz va-d¥bas l¥dzek∫u tipiem, to izmïriem un izvietoju-mu, jo pieejam¥ba, Çtrums, precizitÇte un kus-t¥bas spïks ir atkar¥gi no ˙erme¿a da∫as, kasveic darb¥bu.

Darba vietas projektï‰anÇ ir jÇievïro daÏÇdiaspekti saska¿Ç ar nepiecie‰amo uzdevumu:efektivitÇte, dro‰¥ba, estïtika utt.

Darba vietu ergonomiskajÇ projektï‰anÇmums jÇievïro ãetri nosac¥jumi:

• br¥vÇ telpa. JÇparedz pietieko‰i liela telpakÇ cilvïka kust¥bÇm, tÇ piek∫‰anai instalÇ-cijÇm vai pÇrvieto‰anÇs ïrt¥bai;

• pieejam¥ba. Tas ir, r¥ko‰anÇs ar darbar¥-kiem vai vad¥bas pults operÇciju vieglums.Nosaka objektu maksimÇlos izmïrus;

• poza. Darba vietas dizains, attiec¥bÇ pret˙erme¿a izmïriem, noteiks darbinieka po-zu; piemïram, darba virsmas augstumsnosaka, vai cilvïkam jÇstrÇdÇ stÇvus vaisïdus;

• spïks. Veicot darb¥bas, ir svar¥gi ievïrotpie∫aujamo spïka robeÏu, piemïram,maksimÇlo pie∫aujamo slodzi.

Otrs aspekts, kas jÇ¿em vïrÇ, ir tas, ka an-tropometriskie izmïri mainÇs atkar¥bÇ no:

• cilvïku fiziskÇs uzbves;• vecuma;• dzimuma;• taut¥bas;• citiem faktoriem: uztura, fiziskajiem trku-

miem utt.Mïr˙is ir nodro‰inÇt efekt¥vu un ïrtu darba

pozu un metodi, kas kalpotu daÏÇdiem iespï-jamiem lietotÇjiem.

Vad¥bas l¥dzek∫u tipiVad¥bas l¥dzek∫a izvïli noteiks ieplÇnotais tÇ

lieto‰anas veids.TÇpat vad¥bas ier¥ãu tips bs atkar¥gs no

nepiecie‰amÇs pieples, tÇpïc varam teikt:• ir vad¥bas ier¥ces, kuru lieto‰anai nepiecie-

‰ams neliels musku∫u spïks, kuri viegliiedarbinÇmi ar pirkstiem (pogas, tausti¿i,slïdÏi). Tie ir piemïrotÇki operÇcijÇm, kasdomÇtas ne pÇrÇk intens¥vÇm kust¥bÇm unneprasa piepli, lielu precizitÇti un pastÇ-v¥gu vai da∫ïju atlasi;

• ir vad¥bas ier¥ces, kuru lieto‰anai nepiecie-‰ama noteikta musku∫u pieple, kur pieda-lÇs svar¥gas roku un kÇju musku∫u grupas(sviras, klo˙i, stres, pedÇ∫i).

TÇs ir piemïrotÇkas operÇcijÇm, kuru veik-‰anai nepiecie‰ama pastÇv¥ga musku∫u piep-le un mazÇka precizitÇte.

·ie divi main¥gie lielumi – veicamÇ darb¥baun nepiecie‰amÇs kust¥bas tips – noteiks vad¥-bas ier¥ces izvïli, tÇpat kÇ to izmïri un dimen-


BR±VA POZ±CIJASPîKS

PRECIZITÅTE

DARBA POZAI IR JÅBÌT îRTAI:IESPîJAMI TUVÅKAI BR±VAI POZ±CIJAI


sijas, kam neap‰aubÇmi bs jÇatbilst ˙erme¿ada∫u antropometriskajiem datiem.

Attiec¥bÇ uz vad¥bas l¥dzek∫u izmïriem pro-jektï‰anas laikÇ jÇ¿em vïrÇ individuÇlo aiz-

sardz¥bas l¥dzek∫u, ¥pa‰i cimdu vai aizsargapa-vu, izmanto‰ana, kam nepiecie‰ams lielÇkspla‰ums vad¥bas l¥dzek∫a lieto‰anai. TÇpat irjÇ¿em vïrÇ, ja tiek lietoti cimdi, tie samazinadarbinieka veikl¥bu un spïju at‰˙irt izmantoja-mo materiÇlu tekstru.

±pa‰i jÇpiemin jautÇjums par labÇs vaikreisÇs rokas pÇrsvaru. Vad¥bas ier¥ces undarbar¥ki ir paredzïti cilvïkiem ar labÇs rokasdominanti, tÇpïc krei∫i bieÏi sastopas argrt¥bÇm to lieto‰anÇ; turklÇt pastÇv¥ganepiemïrotu darbar¥ku lieto‰ana var izrais¥tmusku∫u sÇpes un nogurumu. ·¥s problïmasatrisinÇ‰ana nav vienkÇr‰a, jo tajÇ sareÏ-Æ¥jumus rada darba vietas piemïro‰ana darbi-


VAD±BAS IER±CES TIPS

SLîDZISMazsLiels

LabsSlikts

SliktsNepiemïrots

NepiemïrotsLabs

STÌRE Slikta Laba Lietojama

ÅTRUMS PRECIZITÅTE SPîKS

APAπAIS SLîDZIS Nelietojams Vidïjs Nelietojams

SVIRA• HorizontÇla• VertikÇla (perpendikulÇri

˙ermenim)• VertikÇla (sekojot

˙erme¿a kust¥bÇm)

Laba

Laba

Vidïja

Slikta

Vidïja

Vidïja

Slikta±sa: sliktaGara: laba

Vidïja

PEDÅLIS Labs Slikts Labs

POGA Laba Nelietojama Nelietojama

ROTÅCIJAS SLîDZIS Labs Labs Nelietojams

SVIRAS SLîDZIS Labs Labs Slikts

VAD±BAS IER±CESATSEVI·µIEMGAD±JUMIEM

Aktivizï‰ana

Datu ievad¥‰ana

KÇda noteiktapunkta atlase

PastÇv¥ga atlase(piemïram, radiofrekvence)

PastÇv¥ga kontrole(pastÇv¥gi kontrolïtma‰¥nu)

VAD±BAS IER±CESPASTÅV±GÅM

DARB±BÅM


niekiem-krei∫iem. OptimÇlais risinÇjums btuiekÇrtu vad¥bas ier¥ãu un darbar¥ku formu, kus-t¥bu virzienu pÇrveido‰ana tÇ, lai tiktu paredzï-ta viena versija labroãiem, otra – krei∫iem.Neskatoties uz visu, ir btiski izvïrtït ‰¥ darbapras¥bas un iespïjamo k∫du sekas, lai iespï-ju robeÏÇs darba vietu varïtu maksimÇli pie-lÇgot indiv¥da spïjÇm.

Vad¥bas ier¥ãu at‰˙ir‰anaVad¥bas pultis mïdz bt apgÇdÇtas ar dau-

dziem vad¥bas l¥dzek∫iem, katrs no tiem izpildaat‰˙ir¥gu funkciju. Ir svar¥gi, lai vad¥bas ier¥cesvarïtu bez grt¥bÇm at‰˙irt, tÇdïjÇdi samazinotk∫d¥‰anÇs iespïju.

·im nolkam eksistï daÏÇdi kritïriji:• struktra vai materiÇls. IzmantotÇ materiÇla

tekstra (gluds, rievots, grumbu∫ains utt.)var pal¥dzït tÇ identificï‰anÇ ¥pa‰i tad, jaoperÇcija tiek veikta bez redzes kontroles:

• krÇsai ir noz¥me, ja vad¥bas l¥dzeklis atro-das redzes laukÇ. Ja vispÇrïjais apgaismo-jums ir nepietiekams, nepiecie‰ams darbavietu apr¥kot ar vietïjo apgaismojumu;

• izmïrs. Sniedz vizuÇlo un taustes informÇ-ciju, lai gan parasti pats par sevi nav tik vï-rÇ ¿emams kÇ forma vai krÇsa. Izmïru at-‰˙ir¥bai ir jÇbt tÇdai, lai vad¥bas l¥dzek∫usvar viegli at‰˙irt vienu no otra, kÇ rezultÇtÇdaÏkÇrt izmïrs var izrÇd¥ties neatbilsto‰snepiecie‰amajai kust¥bai.

Vad¥bas ier¥ãu izvietojumsBez vad¥bas ier¥ãu dizaina vïl jÇpievïr‰

uzman¥ba to izvietojumam, un estïtiskajamfaktoram, tajÇ jÇdominï ar¥ darba dro‰¥bas,ïrtuma, sistïmas dro‰¥bas u.c. kritïrijiem.

Ir jÇ¿em vïrÇ darba telpas dizains un vad¥-bas pane∫u izvietojums.

Veidojot darba telpu, kÇ galvenie kritïrijijÇievïro ‰Çdi aspekti:

• izvair¥ties no nedabiskÇm un piespiedupozÇm; dabiskas kust¥bas ir efekt¥vÇkas unmazÇk nogurdino‰as;

• izvair¥ties turït rokas izplestas vai paceltas; • dot iespïju main¥t «sïdus» un «stÇvus»

stÇvok∫us;• censties izmantot abas rokas proporcionÇli,

tikai vienas rokas kust¥bas izraisa musku∫upÇrpli;

• darba vietas plÇnojumÇ jÇrespektï darbi-nieka optimÇlo redzes attÇlumu.

Ir jÇ¿em vïrÇ ˙erme¿a pozas stabilitÇte. Japieple ir pastÇv¥ga, jÇdod iespïja main¥t da-ÏÇdus ˙erme¿a stÇvok∫us.

Vad¥bas pul‰u izvietojumam ir vislielÇkÇ no-z¥me, jo pÇrlieku pla‰Ç telpÇ bs jÇizdara neva-jadz¥gas kust¥bas, bet pÇrÇk maza telpa varizrais¥t k∫das.


a) apa∫ie slïdÏi daÏÇdÇm rotÇcijas kust¥bÇm

b) apa∫ie slïdÏi ar da∫ïju rotÇcijas kust¥bu

Maks. acspagrie‰ana HorizontÇlÇ

redzes l¥nija – 0°

NormÇlÇ redzesl¥nija – 15°

OptimÇlÇ acspagrie‰ana

25°

30°0–20°

35°

28 (74) Maks.

20 – 50°A

B

C

D

0 – 15°

A: Indikatori – vad¥basier¥ces

B: Indikatori, vad¥basier¥ces aug‰Ç

C: ÅrkÇrtas indikatori,vad¥bas ier¥ces aug‰Ç

D: InformÇcijas indikatori,regulï‰anas vad¥basier¥ces


MinimÇlais telpas izmïrs (cm) ir atkar¥gs novad¥bas ier¥ces tipa, kÇ ar¥ no izmantotÇs˙erme¿a da∫as, no tÇ, kÇ darbinÇma vad¥basier¥ce (nepÇrtraukti, bieÏi, reti), un no tÇ, vaitiek lietoti individuÇlie aizsardz¥bas l¥dzek∫i.

Vad¥bas pane∫u projektï‰anÇ jÇievïro ‰Çdiprincipi:

• vad¥bas ier¥ces, kuras bieÏÇk lieto, jÇnovie-to augstumÇ starp elkoni un plecu;

• vad¥bas ier¥ces, kas novietotas pret¥ un ne-daudz zem pleca, ir aizsniedzamas vis-vieglÇk, ja jÇstrÇdÇ bez acu kontakta;

• maksimÇlais spïks tiek pielikts, strÇdÇjot arsvirÇm pleca augstumÇ, ja cilvïks atrodasstÇvus, un elko¿a augstumÇ, ja vi¿‰ atro-das sïdus;

• vad¥bas ier¥cïm un attiec¥gajam indikato-ram jÇbt izvietotiem pïc iespïjas tuvÇk,vad¥bas ier¥cei atrodoties pa kreisi vai virsindikatora;

• visbieÏÇk lietotÇs vad¥bas ier¥ces nepie-cie‰ams novietot darbiniekam pret¥, atstÇjot

sÇnis retÇk izmantojamÇs;• kad viena vad¥bas ier¥ãu rinda atbilst vienai

operÇciju virknei, to izvietojumam jÇrespek-tï rindas kÇrt¥ba – no kreisÇs uz labo pusi.

Vad¥bas ier¥ãu kust¥bai jÇizraisa ma‰¥nÇparedzïto kust¥bu (stereotipu).

Mazu dimensiju agregÇtiem jÇbt skaidriizceltiem.

Pras¥bas vad¥bas ier¥cïm ir noteiktas ar¥Ministru kabineta 2002. gada 9. decembranoteikumos Nr. 526 «Darba aizsardz¥baspras¥bas, lietojot darba apr¥kojumu un strÇdÇjotaugstumÇ».


VAD±BAS PANEπA RACIONÅLSDIZAINS ATVIEGLO TÅ KONTROLI,

SAMAZINOT NOGURUMU UNKπÌD±·ANÅS RISKU

NEPIECIE·AMÅSDARB±BAS

TIPS

Pirksta,rokas vai kÇjas,izmanto‰ana

RegulÇri

NeregulÇri

VairÇk par vienupirkstu izmanto‰ana

2,5 cm

5 cm

1 cm 1,5 cm

2,5 cm

5 cm

12,5 cm

10 cm

12,5 cm

10 cm

12,5 cm

10 cm

10 cm

15 cm

20 cm

25 cm

PIRKSTS ROKA KÅJA

Poga Slïdzis Svira Klo˙is Poga StarppedÇ∫iem

Starpcentriem

AUG·Å

IedarbinÇts ApstÇdinÇts

IedarbinÇt ApstÇdinÇt

Augsts Zems

Åtrs Lïns

PalielinÇt SamazinÇt

Atvïrts Aizvïrts

Ieslïgts Izslïgts

AutomÇtisks Rokas vad¥ba

Uz priek‰u Atpaka∫

Pozit¥vs Negat¥vs

LEJÅ


Ska¿aSka¿a ir fizikÇls fenomens, ko raksturo vi∫¿u

veido‰anÇs gaisÇ, den¥ vai citÇ materiÇlÇvidï, kurus var izmïr¥t, jo tie rada atmosfïrasspiediena izmai¿as, un ir uztverami ar dzirdi.

KÇ rodas ska¿a?Kad kÇds priek‰mets sa¿em triecienu, mole-

kulas, kas to veido, sÇk vibrït un izplata ‰o vib-rÇciju gaisÇ, veidojot ska¿as vi∫¿us.

Vibrïjo‰a ma‰¥na vai gaiss, kas cirkulï ven-tilÇcijas iekÇrtÇ, rada vibrÇciju, kas veido ska-¿as vi∫¿us.

KÇ izplatÇs ska¿a?Ska¿a izplatÇs gaisÇ no ra‰anÇs punkta, pa-

kÇpeniski zaudïjot enerÆiju. TÇdïjÇdi, jo tÇlÇkmïs atrodamies no ska¿as ra‰anÇs avota, josliktÇk mïs to dzirdam.

Ska¿a izplatÇs ar¥, kad tÇ sastop savÇ ce∫ÇkÇdu ‰˙ïrsli, tÇ atstarojas, lzt vai tiek absor-bïta. LielÇkÇ vai mazÇkÇ mïrÇ gandr¥z vien-mïr notiek visas tr¥s lietas atkar¥bÇ no minïtÇ‰˙ïr‰∫a materiÇla.

BirojÇ, kurÇ strÇdÇ ar datoriem vairakstÇmma‰¥nÇm, to rad¥tÇs ska¿as izplatÇsnepastarpinÇti, tÇdï∫ uz cilvïkiem, kuri strÇdÇ‰ajÇ birojÇ, iedarbojas ar¥ tÇs ska¿as, kas ats-tarojas no griestiem un sienÇm. Taãu da∫u

ska¿as absorbï birojÇ eso‰Çs mïbeles, sie-nas u.c.

Kas ir troksnis?VisbieÏÇk lietotÇ trok‰¿a defin¥cija ir seko-

jo‰a – tÇ ir nevïlama vai traucïjo‰a ska¿a.JÇsaka, ka vairumÇ gad¥jumu neïrt¥bas vaitraucïjumi ir saist¥ti ar ska¿as interferenci.·ajÇ trok‰¿a defin¥cijÇ ir uzsvïrts, ka uztverei irnoz¥m¥ga subjekt¥va loma. Piemïram, diskotï-kas apmeklïtÇjiem ska∫Ç mzika ‰˙ietpat¥kama, turpretim tuvumÇ eso‰ie kaimi¿i, ku-ri cen‰as iemigt vai koncentrïties kÇda darba

TROKSNIS UNVIBRÅCIJA 9

SKAøA UN TROKSNIS

A: atstarojo‰Ç ska¿aB: absorbïtÇ ska¿aC: tie‰i pÇrvado‰Ç ska¿a


veik‰anai, izsaka neapmierinÇt¥bu ar «troks-ni», kas nÇk no ‰¥s pa‰as diskotïkas. TÇdï-jÇdi, ska¿as uztver‰anÇ eksistï divi aspekti –no vienas puses ska¿a ir kaut kas fizikÇls unizmïrÇms, no otras puses indiv¥dam, kas todzird, rodas sajtas, kas nav izmïrÇmas.

Ir pierÇd¥ts, ka ska¿a, kuras augstums pÇr-sniedz 80 dB (A) un kuras ekspoz¥cijas laiks ir8 stundas dienÇ, pïc gadiem izraisa negat¥vasizmai¿as dzirdes aparÇtÇ (dzirdes pasliktinÇ-‰anos un pat zudumu); taãu nav iespïjamsprec¥zi noteikt diskomforta un neïrt¥bu robeÏu,kuru izraisa troksnis jau minïtÇ subjekt¥vÇ as-pekta dï∫.

Ska¿u at‰˙ir¥basSka¿as ir at‰˙ir¥gas, ja daÏÇds ir to akustiskÇ

spiediena l¥menis un/vai attiec¥gÇ frekvence.Stipri uzsitot pa bungÇm, rodas augsta akus-tiskÇ spiediena ska¿a, jo mïs esam pielietoju‰idaudz enerÆijas, uzsitot pa tÇm.

Bez akustiskÇ spiediena l¥me¿a ska¿u rak-sturo ar¥ frekvence.

Ska¿a, ko rada bungas, piln¥bÇ at‰˙iras noska¿as, ko rada sirïna, kaut ar¥ abas ‰¥sska¿as izplatÇs vienÇdÇ akustiskÇ l¥men¥. Tasizskaidrojams ar to, ka pirmo ska¿u veidogalvenokÇrt zemas frekvences (dobja ska¿a),turpretim otru – augstas (spalga ska¿a).

KÇ mïs dzirdam ska¿as?Cilvïka dzirdes aparÇts ir spïj¥gs uztvert

ska¿as spiediena svÇrst¥bas, un noraid¥t sa-

¿emtos signÇlus smadzenïm, kuras tÇs iden-tificï. ·¥ identifikÇcija noz¥mï spïju iz‰˙irt in-tens¥vÇkus un mazÇk intens¥vus trok‰¿us, kÇar¥ daÏÇdas frekvences. Frekvences mïra her-cos (Hz). Vairums cilvïku ir spïj¥gi dzirdït ska-¿as starp 20 un 20000 Hz. Taãu ‰¥ spïja navvienÇda visÇs frekvencïs, jo cilvïka dzirde la-bÇk uztver vidïji augstas frekvences un sliktÇk– zemas vai ∫oti augstas.

Cilvïka balss ska¿a normÇlÇ sarunÇ sastÇvgalvenokÇrt no vidïji augstÇm frekvencïm,kas vislabÇk piemïrotas uztver‰anai ar dzirdi.

98 IX noda∫a. TROKSNIS UN VIBRÅCIJA

SKAøAS NEIZKLAUSÅS TÅ,KÅ TÅS PATIES±BÅ SKAN

SIRîNA

SPALGA SKAøAAUGSTA

FREKVENCE

DOBJA SKAøAZEMA

FREKVENCE

BUNGAS


Kas ir decibeli?TÇpat kÇ ska¿as frekvenci mïra hercos, tÇ

akustiskÇ spiediena l¥me¿a noteik‰anai izman-to decibelus (dB). Parasti spiediena mïr¥‰anaiizmanto citas mïrvien¥bas, proti, paskÇlus(Pa), taãu, lai ar tiem noteiktu daÏÇdos spie-diena l¥me¿us, kurus ir spïj¥ga uztvert cilvïkadzirde, btu nepiecie‰ams operït ar skait∫iemno 20 l¥dz 100.000.000, kas, protams, ir ∫otineïrti. TÇdï∫ ar¥ to vietÇ tiek lietoti decibeli, kas∫auj operït ar lielumiem no 0 l¥dz 140 dB unizmïr¥t daÏÇdÇs spiediena svÇrst¥bas, kurasuztver lielÇkÇ da∫a cilvïku.

·¥ «nu∫∫u sv¥tro‰ana», neap‰aubÇmi, ir ∫otiizdev¥ga, tomïr jÇ¿em vïrÇ, ka decibeli neat-bilst klasiskajiem aritmïtikas likumiem. TÇ, pie-mïram, lai saskait¥tu decibelus, jÇizmantologaritmiskÇ funkcija:

80 dB + 80 dB ≠ 160 dBTas noz¥mï, ja divas ma‰¥nas katra atsevi‰˙i

rada 80 dB lielas spiediena svÇrst¥bas, kopÇtÇs veidos 83 dB.

80 dB + 80 dB = 83 dBAr ‰o vienÇdojumu ir redzams, ka, dubultojot

trok‰¿a l¥meni, sÇkotnïjais l¥menis palielinÇstikai par 3 dB. No tÇ loÆiski izriet, ka samazinÇttrok‰¿a l¥meni par 3 dB ir daudz grtÇk, nekÇsÇkumÇ liekas, jo tas noz¥mï gandr¥z uz pusisamazinÇt pielietoto enerÆiju.

Kas ir dB (A) ?Ir zinÇms, ka cilvïka dzirde vienas frek-

vences uztver labÇk kÇ citas; tÇpat ar¥ ir no-skaidrots, ka cilvïkiem, kas atrodas 80 dBvidïji augstu frekvenãu trok‰¿a ietekmï,pastÇv lielÇks risks zaudït dzirdi nekÇ tiem,kas atrodas tÇda pat ska¿as spiedienaietekmï, bet ar zemÇm frekvencïm.

Lai noteiktu vienotus kritïrijus daÏÇdiemtrok‰¿u veidiem saist¥bÇ ar risku, ko tie rada,tiek izmantoti dB (A), ar kuru pal¥dz¥bu ir iespï-jams noteikt maksimÇli pie∫aujamo akustiskÇspiediena l¥meni neatkar¥gi no frekvences.

Izmantojot ‰o mïrvien¥bu, var teikt, kapastÇv zinÇms risks zaudït dzirdi, ja cilvïks irpak∫auts akustiskÇ spiediena l¥menim, kaspÇrsniedz 80 dB (A) 8 stundas dienÇ vairÇkugadu garumÇ, neatkar¥gi no frekvencïm, kasiedarbojas uz vi¿a dzirdi.

99IX noda∫a. TROKSNIS UN VIBRÅCIJA

JA MîR±·ANAI TIEK IZMANTOTI dB (A),MîS VARAM SAL±DZINÅT RISKU,

KAS SAIST±TS AR DAÎÅDIEMTROK·øA VEIDIEM.

TROK·øA MîR±·ANA. IEDARB±BAS ILGUMS

Decibeli (dB)(attiec. 2 x 10–5 Pa)

µ Pa

SKAøAS L±MEøI

VisvÇjÇkÇ ska¿a,ko cilvïks spïj saklaus¥t


KÇ mïra troksni?Instruments, ko izmanto trok‰¿a mïr¥‰anai,

ir sonometrs. Ar tÇ pal¥dz¥bu var tie‰i noteikt vi-dïjo vai impulsveida akustiskÇ spiediena l¥me-ni. Sonometri, kas spïj¥gi izmïr¥t troksni dB(A), uztver to tÇpat kÇ cilvïka auss, proti, tieapr¥koti ar ¥pa‰iem filtriem, kas ∫auj iz‰˙irtdaÏÇdas frekvences, vislabÇk uztverot vidïjiaugstÇs un sliktÇk – zemÇs un ∫oti augstÇs, kasir svar¥gi, izvïloties prevent¥vos pasÇkumustrok‰¿a kait¥gÇs ietekmes novïr‰anai. Veicotnopietnu pït¥jumu ar mïr˙i, samazinÇt trok‰¿al¥meni, katrÇ frekvencï nepiecie‰ams iz‰˙irteso‰o ska¿as spiedienu, tas ir, frekvenãuspektru.

Noteikts materiÇls, kas spïj¥gs absorbïttroksni un tÇdïjÇdi uzlabot darba apstÇk∫us,nav vienl¥dz efekt¥vs daÏÇdÇs frekvencïs,tÇdï∫ ar¥ nepiecie‰ama iepriek‰minïtÇ eso‰atrok‰¿a frekvenãu spektra noteik‰ana. Tamvajadz¥gi ∫oti prec¥zi mïrinstrumenti, piemï-ram, jau minïtais frekvenãu filtrs, reÆistratoriu.c.

Otrs noder¥gs instruments, kas pal¥dz noteikttrok‰¿a iedarb¥bu uz cilvïku visas dienasgarumÇ, ir dosimetrs. ·o aparÇtu cilvïks nïsÇsev l¥dzi (parasti kabatÇ), un tas ∫auj noteikttrok‰¿a «devu», ko vi¿‰ sa¿em noteiktÇ laikaposmÇ. Izsakot ‰o devu procentos, to varsal¥dzinÇt ar pie∫aujamo lielumu (100%).Dosimetra priek‰roc¥ba sal¥dzinÇjumÇ ar sono-metru ir tÇ, ka tas reÆistrï visus trok‰¿us,kuriem cilvïks pak∫auts noteiktÇ laika posmÇ.

Trok‰¿a iedarb¥bas ilgumsBez jau minïtÇ akustiskÇ spiediena l¥me¿a

dB (A) otrs btiskais parametrs, kas ∫auj no-teikt trok‰¿a negat¥vo iedarb¥bu uz cilvïku unar to saist¥tÇs neïrt¥bas, ir trok‰¿a iedarb¥basilgums.

Abi ‰ie parametri (ska¿as spiediena l¥menisun iedarb¥bas ilgums) ∫auj noteikt, kÇda irtrok‰¿a ietekme uz cilvïku. TÇ, piemïram, varteikt, ka ietekme uz dzirdi ir l¥dz¥ga, ja cilvïkspak∫auts 93 dB(A) l¥menim 4 stundas vai 90

dB(A) 8 stundas katru dienu.RunÇjot par apgrtino‰u troksni, jÇ¿em vïrÇ,

ka ska¿as l¥me¿a mai¿a pati par sevi ir traucï-jo‰a. Jo darba vietÇ visvairÇk traucï tie‰i tastroksnis, kas parÇdÇs pïk‰¿i. Tie trok‰¿i, kocilvïks negaida vai nespïj paredzït, radavislielÇko kairinÇjumu.

Liels vai mazs troksnis?Ergonomika cen‰as pielÇgot darbu cilvï-

kam. Ievïrojot ‰o defin¥ciju, var teikt, ka ergo-nomikas uzdevums nekad nebeidzas, jo visasdarba vietas arvien ir iespïjams uzlabot. Tie‰itÇpïc var teikt, ka prevent¥vo pasÇkumuveik‰ana, lai novïrstu iespïjamo kaitïjumuvesel¥bai, ir tikai pirmais solis darba apstÇk∫uuzlabo‰anÇ; beidzamajÇ fÇzï vajadzïtupanÇkt maksimÇli iespïjamo komforta l¥menidarba vietÇ.

RunÇjot konkrïti par troksni, btu vïlams, laitrok‰¿a ietekme nepÇrsniegtu 80 dB(A) 8 stun-das dienÇ. Visi btu ∫oti apmierinÇti, jametÇlapstrÇdes darbn¥cÇ, kur strÇdÇ arpresïm, zÇÆiem, pulï‰anas iekÇrtÇm u.c.,vidïjais ska¿as spiediena l¥menis nepÇrsnieg-tu 75 dB(A), jo tehniski ir praktiski neiespïjamisamazinÇt trok‰¿a l¥meni ‰ajÇ rpniec¥basnozarï. Turpretim 75 dB(A) birojÇ ir tÇds trok-‰¿a l¥menis, kas apgrtina koncentrï‰anÇsspïju, un l¥dz ar to nevarïtu tikt uzskat¥ts parlabu rÇd¥tÇju.

·is piemïrs pierÇda, ka tas, vai noteiktÇdarba vietÇ ir liels vai mazs troksnis jeb, citiemvÇrdiem sakot, eso‰ais trok‰¿a l¥menis irnormÇls vai augsts, ir atkar¥gs no tÇ, ko vïlasvai ko ir iespïjams novïrst.

Latvijas likumdo‰ana nosaka, ka ir nepie-cie‰ams veikt prevent¥vos pasÇkumus, sÇkotno 80 dB(A) 8 stundas dienÇ. Ja akustiskÇspiediena l¥menis ir zemÇks, nekÇdas ¥pa‰aslikuma normas nav jÇpiemïro. LatvijÇ trok‰¿al¥meni darba vidï reglamentï Ministru kabine-ta 2003. gada 4. februÇra noteikumi Nr. 66«Darba aizsardz¥bas pras¥bas nodarbinÇto aiz-sardz¥bai pret darba vides trok‰¿a rad¥torisku». Saska¿Ç ar ‰iem noteikumiem, maksi-



mÇli pie∫aujamais trok‰¿a l¥menis, kuram dar-binieks var tikt pak∫auts 8 stundu darba dienÇ,ir 87 dB(A). IndividuÇlo dzirdes aizsardz¥bas

l¥dzek∫a lieto‰ana ir obligÇta, ja troksnispÇrsniedz 85 dB(A).

KÇ jau iepriek‰ minïts, trok‰¿a ietekme uzdzirdes pasliktinÇ‰anos un pat tÇs zudumu irpietiekami labi izpït¥ta, lai noteiktu «dro‰as»robeÏas attiec¥bÇ uz iespïjamiem prevent¥va-jiem pasÇkumiem.

Taãu to pa‰u nevarïtu teikt par cita veidatrok‰¿a iedarb¥bu, jo nav pietiekami skaidrs, kÇtroksnis ietekmï citus cilvïka orgÇnus vaifunkcionï‰anas sistïmas.

DaÏÇdos pït¥jumos par ‰o problïmu izskandaÏÇdi secinÇjumi. Taãu visi ir vienisprÇtis, kanepÇrtraukta atra‰anÇs paaugstinÇta trok‰¿al¥me¿a ietekmï, var rad¥t psiholoÆiska raksturaizmai¿as, stresu, bezmiegu, uzbudinÇm¥buu.c. Atra‰anÇs trok‰¿ainÇ vidï var rad¥t ar¥pÇrejo‰u asinsspiediena paaugstinÇ‰anos unsirdsdarb¥bas paÇtrinÇ‰anos.

·¥ trok‰¿a iedarb¥ba, kurÇ liela loma ir tie‰icilvïka individuÇlajÇm ¥patn¥bÇm, ir grtiizmïrÇma. TÇdï∫ ar¥ tiek meklïti tÇdi iedar-b¥bas veidi, kurus btu vieglÇk klasificït. TÇ,piemïram, lai novïrtïtu, cik lielas ir trok‰¿arad¥tÇs «neïrt¥bas», var izmïr¥t traucïjumus,ko tas rada verbÇlajÇ komunikÇcijÇ starpdiviem cilvïkiem. ·˙iet, ka ∫oti apgrtino‰s untraucïjo‰s liekas tie‰i tÇds troksnis, kas liedz

saklaus¥t, ko tÇdu, ko mïs vïlamies dzirdït, kÇtas ir, piemïram, gad¥jumÇ, kad sarunu traucïkÇds fona troksnis.

øemot vïrÇ divus izmïrÇmus parametrus,proti, fona trok‰¿a l¥meni un distanci starp ru-nÇtÇjiem, var noteikt, kÇds ir maksimÇlais pie-∫aujamais trok‰¿a l¥menis telpÇ, lai divi cilvïkinoteiktÇ attÇlumÇ varïtu sarunÇties, nepaaug-stinot balsi. ·o vïrtï‰anas sistïmu sauc parsarunas traucïjumu l¥me¿a metodi.

·ajÇ gad¥jumÇ trok‰¿a l¥menis ir jÇskata kÇvidïjais aritmïtiskais starp 500, 1000 un 2000Hz frekvenãu trok‰¿a l¥meni.

Otrs veids, kÇ novïrtït trok‰¿a l¥meni, kas ar¥balstÇs uz trok‰¿a «spïju» traucït sarunu untÇdïjÇdi rad¥t neïrt¥bas, ir ieteicamais trok‰¿al¥menis (Preferred Noise Criterion – PNC). Ar‰¥ kritïrija pal¥dz¥bu ir iespïjams noteiktmaksimÇlo ska¿as spiediena l¥meni daÏÇdÇsfrekvencïs daÏÇdÇs vietÇs. ZemÇk redzamajÇtabulÇ tiek parÇd¥tas PNC vïrt¥bas daÏÇdÇstelpÇs, kÇ ar¥ maksimÇlais ska¿as spiedienal¥menis dB katrai frekvencei atkar¥bÇ no PNCvïrt¥bas noteiktajÇ telpÇ.

øemot vïrÇ, ka troksni vieglÇk mïr¥t dB(A),vajadzïtu zinÇt ar¥ aptuveno PCA vïrt¥bu ‰ajÇsmïrvien¥bÇs. TÇ, piemïram, kabinetÇ, kur


TROK·øA KAIT±GÅ IEDARB±BA

Distancestarp runÇtÇjiem

(metros)

0,30,61,21,83,7

6862565246

MaksimÇlais fonatrok‰¿a l¥menis,

lai runÇtÇjivarïtu saprasties,

nepace∫ot balsi (dB)*

* L. Beraneka vïrt¥bu skala. Trok‰¿a un vibrÇcijas kon-trole. McGraw – Hill. Book Company

PRIVÅTIE BIROJI(KABINETI)

LIELI OFISI

LABORATORIJASUN IZSTÅÎU ZÅLES

LIELVEIKALI

PNC – 40

PNC – 45

PNC – 50

PNC – 60


iesaka nepÇrsniegt l¥meni PCA – 40, trok‰¿al¥menim dB(A) vajadzïtu bt starp 38 un 47.

Attiec¥gi:• PNC – 45 52 dB(A);• PNC – 50 56 dB(A);• PNC – 60 66 dB(A).Ir vïl viens troksni raksturojo‰s lielums, kas

btu jÇ¿em vïrÇ, pïtot darba vietas akustiskol¥meni. TÇ ir ska¿as atstaro‰anÇs. Kad ska¿asvi∫¿i savÇ ce∫Ç sastop kÇdu ‰˙ïrsli (griestus,sienas, mïbeles u.c.), tie da∫ïji atstarojas tajÇ,lzt un zaudï enerÆiju, tad atkal izplatÇs citÇvirzienÇ, atkal lzt un zaudï enerÆiju, un tÇnepÇrtraukti. TÇdïjÇdi, ska¿a, kas nonÇk l¥dzcilvïkam, ir ska¿as, kas nÇk tie‰i no tÇsra‰anÇs avota, un daÏÇdu tÇs rad¥to «atspul-gu» apvienojums.

Kad ska¿as avots apklust, ska¿a vïl br¥divirmo gaisÇ tie‰i ‰o «atspulgu» dï∫. Atstaro-‰anÇs ilgums (sekundïs) ir atkar¥gs no telpas(tÇs Æeometrijas, materiÇla u.c.), un tas tiek dï-vïts par telpas atstaro‰anas laiku, kurÇ ska¿apïc kÇdas akustiskas saskares piln¥bÇ apklust(reÇli tiek uz¿emts, cik ilgÇ laikÇ apklust 60 dBakustiskÇ spiediena svÇrst¥bas). TelpÇ, kurasvirsmai piem¥t lielÇka atstaro‰anas spïja(piemïram, fl¥zes), atstaro‰anas laiks bs il-gÇks nekÇ tÇdÇ, kurÇ daudzas virsmas ir noabsorbïjo‰a materiÇla.

RunÇjot par sarunu skaidrÇku un labÇku uz-tveram¥bu, ilgs atstaro‰anas laiks nav ¥pa‰ilabvïl¥gs, jo padara ska¿u sareÏÆ¥tÇku; taãu, jatas ir pÇrlieku ¥ss, ska¿ai it kÇ tiek at¿emtadz¥v¥ba, un runÇtÇjiem ir vairÇk jÇpieplÇs, lai


PNCvïrt.

40

45

50

60 76 73 69 66 63 59 56 53 53

70 66 62 58 54 50 46 43 43

67 63 58 54 50 45 41 38 38

64 59 54 50 45 40 36 33 33

31,5HZ

63HZ

125HZ

250HZ

500HZ

1000HZ

2000HZ

4000HZ

8000HZ

SKAøAS SPIEDIENA VîRT±BA dBATBILSTO·I FREKVENCEI

SKAøAS ATSTARO·ANÅStelpas plat¥ba, m3

L¥menis

500

Hz

liela

s sk

a¿as

ats

taro

anÇs

laik

s, s


Problïmas, kas saist¥tas ar trok‰¿a negat¥voietekmi uz cilvïku, pirmÇm kÇrtÇm jÇrisina, sa-mazinot trok‰¿a l¥meni. Zinot, ka troksnis ro-das noteiktos punktos, problïma ir jÇrisina tie‰i‰ajos trok‰¿a avotos, ne∫aujot tam izplat¥tiesgaisÇ (telpÇ), kurÇ strÇdÇ cilvïki.

SamazinÇt troksni tÇ ra‰anÇs avotÇ var no-robeÏojot ma‰¥nu vai pÇrÇk ska∫o darba proce-su, mainot ventilatora dizainu, novïr‰ot darbaapr¥kojuma noteiktu da∫u nolieto‰anos, veicotpareizu tÇ apkopi u.c. BieÏi vien tas tomïr naviespïjams, vai ar¥ nav pietiekami efekt¥vi, tÇpïcotrs risinÇjums ir novietot ‰˙ïr‰∫us starp cilvï-ku un trok‰¿a avotu.

·iem ‰˙ïr‰∫iem jÇbt spïj¥giem da∫ïji vaipiln¥bÇ absorbït ska¿as enerÆiju.

MateriÇlam piem¥to‰o spïju absorbït minïtoenerÆiju raksturo tÇ absorbï‰anas koeficients(α). Ja «trok‰¿a daudzums», kas nonÇk sa-skarï ar kÇdu virsmu ir A, absorbïtais troksnisir B, tad absorbï‰anas koeficients ir vienÇds ar

B / A.JÇ¿em vïrÇ, ka daÏÇdi materiÇli absorbï

troksni vairÇk vai mazÇk, atkar¥bÇ no tÇ frek-vences.

TÇdï∫, lai nodro‰inÇtu labu ska¿as absor-bï‰anu, labi jÇpÇrzina tÇs frekvenãu spektrs,un jÇizvïlas tÇds materiÇls, kas vislabÇk nodernoteiktajam troksnim.

Z¥mïjumÇ attïlots cilvïks, uz kuru iedarbojasventilatora rad¥tais troksnis. Da∫a trok‰¿a atdu-ras pret aizslietni (B). Taãu troksnis izplatÇs ar¥no ventilÇcijas cauru∫vada (A). TÇdïjÇdi, patsgaiss rada troksni, saskaroties ar vibrïjo‰oventilatora cauru∫vadu. No otras puses, ventila-tora vibrÇcija izplatÇs ar¥ caur gr¥das segumu,un rada troksni blakuseso‰ajÇ birojÇ (C).

·ajÇ konkrïtajÇ gad¥jumÇ samazinÇt trok‰¿aiedarb¥bu iespïjams, izvïloties atbilsto‰u ven-tilatora cauru∫vadu un difuzoru, materiÇlu, kasspïj¥gs absorbït troksni (B) un nodro‰inotizolÇciju starp ventilatora pamatni un gr¥dassegumu.

sadzirdïtu viens otru. Piemïram, telpÇs, kurnepiecie‰ams nodro‰inÇt labu dzirdam¥bu(auditorijÇs, kongresu zÇlïs), atstaro‰anas

laiks, kuru cen‰as panÇkt ar telpas konstrukci-jas un iekÇrtojuma pal¥dz¥bu, ir apmïram viena– divas sekundes.


AR TROKSNI SAIST±TO PROBLîMU RISINÅJUMS


Ja ska¿as intensitÇte un frekvences ir ra-cionÇli un harmoniski sakÇrtotas, tÇ var rad¥tpatiesi pat¥kamas sajtas. L¥dz ar to rodasjautÇjums, vai mzika var uzlabot darba kvali-tÇti. SpÇnijas KaraliskÇs Akadïmijas vÇrdn¥cÇmzika tiek definïta kÇ mÇksla kombinït cilvï-ka balss, instrumentu, vai ‰o abu ska¿as tÇdÇveidÇ, kas, esot skumja vai priec¥ga, rada pati-ku, savi∫¿ojot cilvïka sajtas.

DaÏi pïtnieki uzskata, ka mzika spïj ma-zinÇt garlaic¥bu un nogurumu, tÇdï∫ tÇ btu ∫otiieteicama monotonu, konveijera tipa un rut¥nasdarbu veik‰anai. ·˙iet, ka tÇ spïj pozit¥viietekmït ar¥ cilvïka uzman¥bas spïjas darbalaikÇ un rad¥t labu noska¿ojumu un apmieri-nÇt¥bu.

Taãu darba vietÇs, kur trok‰¿a l¥menis tuvo-jas 80 dB(A), mzikai nevajadzïtu skanït, jotÇdïjÇdi tÇ varïtu pÇrsniegt pie∫aujamotrok‰¿a l¥meni, un padar¥t neiespïjamu cilvïkukomunikÇciju.

Ieslïdzot mziku darba vietÇ, vajadzïtu¿emt vïrÇ sekojo‰us apsvïrumus:

• ja darbs pieprasa paaugstinÇtu gar¥gu kon-centrï‰anos, mzika varïtu bt traucïjo‰sfaktors;

• ‰˙iet, ka vislabÇk ir klaus¥ties mziku, kurÇmijas gan modernÇ mzika, gan dejumzika, gan populÇras melodijas u.c.;

• raid¥jumiem nevajadzïtu tikt pÇrtrauktiemar bieÏÇm reklÇmÇm, kas automÇtiski pie-prasa uzman¥bas koncentrï‰anu;

• dziesmas, ‰˙iet, ir vairÇk piemïrotas darbavietÇs nekÇ instrumentÇlÇ mzika;

• pauzei starp dziesmÇm nevajadzïtu ilgt

vairÇk par trim sekundïm; pretïjÇ gad¥jumÇiestÇjas gaid¥‰anas reakcija, kas novïr‰uzman¥bu;

• ∫oti svar¥gs mzikas izvïlï ir ritms. Lïnsritms var rad¥t miegain¥bu, bet Çtrs – uzbu-dinÇm¥bu;

• nav ieteicams izvïlïties muzikÇlu program-mu, kuras ritms btu ÇtrÇks par darba rit-mu;

• mzikas programmu vajadzïtu sadal¥t pe-riodos no 15 l¥dz 30 mintïm, ar garÇmpauzïm;

• ir ieteicams ¿emt vïrÇ nodarbinÇto viedok-li ne tikai attiec¥bÇ uz mzikas klaus¥‰anosdarba laikÇ, bet ar¥ uz muzikÇlo repertuÇru;

• visbeidzot, nedr¥kst aizmirst, ka ska¿as varrad¥t uzbudinÇm¥bu un apjukumu, ja tÇs irnegaid¥tas. TÇdï∫ mzikas programmu va-jadzïtu iepriek‰ saska¿ot ar cilvïkiem, ku-riem tÇ domÇta.


MÌZIKA UN DARBS


VibrÇcija tiek definïta kÇ da∫i¿as kust¥busvÇrst¥ba attiec¥bÇ pret noteiktu punktu. ·aikust¥bai var bt regulÇrs virziens, frekvenceun/vai intensitÇte vai, main¥gs, kÇ tas ir parasti.

Jebkura ma‰¥na, kas rada vibrÇciju, var pÇr-nest to uz operatoru, kas strÇdÇ tÇs tuvumÇ,vai nu tie‰Ç veidÇ, vai caur citiem ˙erme¿iem,piemïram, krïslu vai gr¥das segumu. No ergo-nomikas viedok∫a interesi izraisa vibrÇcijasintensitÇte un frekvence.

Jebkur‰ fizikÇls ˙ermenis (tai skaitÇ, ar¥ cil-vïka ˙ermenis) var pastiprinÇt vibrÇcijas inten-sitÇti, ko tas sa¿em no cita ˙erme¿a. Tas no-tiek, ja inducïtÇ vibrÇcija izpauÏas noteiktÇsfrekvencïs, kas raksturo uztveres struktru(rezonanses frekvences).

Ir svar¥gi zinÇt, ka daÏÇs cilvïka ˙erme¿ada∫Çs ir noteiktas rezonanses frekvences, unka vibrÇcijas intensitÇte, kas iedarbojas uz ‰¥mfrekvencïm pastiprinÇs, tÇdïjÇdi radot kait¥gassekas. Viena no svar¥gÇkajÇm cilvïka ˙erme-¿a da∫Çm, runÇjot par vibrÇciju, ir kr‰kurvis un

vïders, ¿emot vïrÇ to rad¥to rezonansi frek-vencïs no 3 l¥dz 6 Hz.

No otras puses, ˙ermenis pats ir spïj¥gssamazinÇt noteiktas vibrÇcijas intensitÇti. TÇ,piemïram, cilvïkam stÇvot kÇjÇs uz vibrïjo‰asplatformas, vi¿a galva sa¿em apmïram 30 dBmazÇku vibrÇciju nekÇ kÇjas, kas atrodas tie‰iuz vibrÇcijas avota.

Ja cilvïks ir satvïris kÇdu vibrïjo‰udarbar¥ku, tad galva sal¥dzinÇjumÇ ar rokÇmsa¿em 40 dB mazÇku vibrÇciju. ·ie dati attie-cas uz vibrÇciju, kuru frekvence ir 50 Hz; piezemÇkas frekvences vibrÇcijas samazinÇ‰a-nÇs ir mazÇka, ¿emot vïrÇ, ka vairums cilvïka˙erme¿a da∫u rezonanses frekvenãu ir mazÇ-kas par minïtajiem 50 Hz.

Minïto iemeslu dï∫, lai mazinÇtu vibrÇcijasnegat¥vo ietekmi augstÇkÇs frekvencïs, starp-tautiskÇ standartÇ ISO-2631 minïtÇ ekspoz¥-cijas robeÏvïrt¥ba attiec¥bÇ uz visu ˙ermeni irfrekvencïs no 1 l¥dz 80 Hz. Tas gan neattiecasuz starptautiskÇ standartÇ ISO-5349 minïtokait¥go ietekmi uz roku un aug‰delmu, kurÇnoteiktais frekvences intervÇls ir no 8 l¥dz 1500Hz, neskatoties uz to, ka tie‰i zemÇs frekven-ces (no 8 l¥dz 20 Hz) var rad¥t lielÇku kaitïjumu.

Kad mïs mïrÇm «trok‰¿a l¥meni» kÇdÇpunktÇ, mïs parasti iegstam ska¿as spiedie-na l¥meni. Attiec¥bÇ uz vibrÇciju, mïr¥ts tiek tÇspaÇtrinÇjums, Çtrums vai pÇrvieto‰anÇs. Vis-bieÏÇk izmantotais parametrs, ‰˙iet, ir paÇt-rinÇjums, ko mïra m/s2.

TÇpat kÇ runÇjot par troksni, un lai vien-kÇr‰otu mïrvien¥bas, daÏreiz paÇtrinÇjumu,Çtrumu un pÇrvieto‰anos ar¥ mïra decibelos,kaut ar¥ to pielietojums nav tik pla‰s. TÇ dB =20 log (a / aref), kur aref = 10 kÇpinÇts ar

–6m/s2 un a = m/s2.Ir loÆiski, ka ¿emot noteiktu frekvenci, jo

lielÇks ir vibrÇcijas paÇtrinÇjums, jo negat¥vÇ-kas ietekme tai bs uz cilvïka vesel¥bu un pa‰-sajtu. Tas saist¥ts ar to, ka tiek pielietota lielÇ-ka enerÆija, un l¥dz ar to vibrÇcija spïj labÇkiek∫t cilvïka orgÇnos un izjaukt to pild¥tÇsfunkcijas.

TÇpat kÇ trok‰¿a gad¥jumÇ, ar¥ tiek mïr¥tsvibrÇcijas frekvenãu spektrs. TÇ kÇ runa ir parkomplicïtÇm vibrÇcijÇm, ir jÇmïra tÇs paÇt-


VIBRÅCIJA

VIBRÅCIJAS MîR±·ANA

VIBRÅCIJA VAR RAD±TVESEL±BAS TRAUCîJUMUS


rinÇjums (vai Çtrums) katrÇ frekvencï.AtgrieÏoties pie vibrÇcijas l¥dz¥bas ar troksni

un atceroties, ka sonometrs ∫auj to izmïr¥t tÇ,kÇ to uztver cilvïka auss, jÇsaka, kapÇrdo‰anÇ ir ar¥ mïraparÇti, kas nosaka kom-plicïtas vibrÇcijas paÇtrinÇjumu tÇ, kÇ uz toreaÆï cilvïka ˙ermenis, proti, spïc¥gÇkreaÆïjot uz paÇtrinÇjumu tajÇs ˙erme¿a da∫Çs,kurÇm vibrÇcija nodara vislielÇko kaitïjumu.Taãu ‰ie mïraparÇti tomïr netiek ¥pa‰i pla‰iizmantoti, un vïl arvien parasti mïdz noteiktvibrÇcijas frekvenãu spektru.

Instruments, ko izmanto vibrÇcijas mïr¥‰a-nai, ir vibrometrs. ·is aparÇts ar filtra pal¥dz¥buizvïlas noteiktu frekvenci, pÇrvïr‰ot vibrÇcijaspaÇtrinÇjumu elektriskÇ signÇlÇ, kas ar indika-tora pal¥dz¥bu nosaka tÇ lielumu un izsaka toatbilsto‰Çs mïrvien¥bÇs.

PaÇtrinÇjuma mïraparÇts (akselerometrs) irmehÇnisms, kas ir l¥dz¥gs mikrofonam un tiek

novietots tÇ, lai btu saskarsmï ar vibrïjo‰ovirsmu (krïslu, gr¥das segumu, darbar¥ka rok-turi u.c.).

Vispla‰Çk vibrÇcijas novïrtï‰anai no ergo-nomikas viedok∫a tiek pielietoti kritïriji, kasminïti starptautiskajos standartos ISO-2631un ISO-5349. Pirmais standarts attiecas uzmaksimÇlo pie∫aujamo paÇtrinÇjumu daÏÇdÇsfrekvencïs, kas iedarbojas uz visu vibrÇcijaipak∫autÇ cilvïka ˙ermeni (t.i. vispÇrïjÇvibrÇcija). øemot vïrÇ, ka vibrÇcija nav vienl¥dzkait¥ga visos virzienos, kuros tÇ izplatÇs,minïtajÇ normÇ tiek definïtas tr¥s iedomÇtasasis, kas nosaka cilvïka orientÇciju tr¥sdimen-siju telpÇ.

TÇdïjÇdi, paÇtrinÇjums ir jÇmïra Z ass (ver-tikÇlÇ ass) virzienÇ, kÇ ar¥ X un Y asu (horizon-tÇlÇs asis) virzienÇ. VibrÇcijas maksimÇlÇ pie-∫aujamÇ robeÏvïrt¥ba ir at‰˙ir¥ga atkar¥bÇ no tÇ,vai tÇ atrodas uz vertikÇlÇs vai horizontÇlÇsass.

·¥ robeÏvïrt¥ba 8 stundÇm atbilst maksimÇ-lajam paÇtrinÇjumam katrÇ frekvencï, un noz¥-mï to, ka cilvïks var atrasties vibrÇcijas ietek-

mï, nekaitïjot savai vesel¥bai un labsajtai.Pareizinot minïto robeÏvïrt¥bu ar 6,3, iegs-tam ekspoz¥cijas pie∫aujamo robeÏvïrt¥bu, kas∫auj novïrst kaitïjumu vesel¥bai.

Otrs standarts (ISO-5349) attiecas uz vibrÇ-


VIBRÅCIJAS NOVîRTîJUMA ERGONOMISKIE KRITîRIJI


ciju, kas ietekmï roku un aug‰delmu. TÇ tiekpielietota gad¥jumos, kad tie‰i roka sa¿emlielÇko vibrÇciju, darbojoties ar noteiktiem ins-

trumentiem, turot vibrïjo‰us rokturus u.c. (t.i.lokÇlÇs vibrÇcijas gad¥jumÇ). ·ajÇ standartÇ ar¥tiek iek∫auta tabula, kurÇ noteiktas maksimÇli


PAÅTRINÅJUMS (m/s2)

FRE

KV

EN

CE

(H

z)

(a) VertikÇlÇ vibrÇcija (z)

PaÇ

trinÇ

jum

s (e

fekt

¥vÇ

vïrt¥

ba)

(m/s

2 )

PaÇ

trinÇ

jum

s (e

fekt

¥vÇ

vïrt¥

ba)

(m/s

2 )

(a) HorizontÇlÇ vibrÇcija (x, y)

KO

MFO

RTA

L±M

EN

IS (

Z as

s)

KO

MFO

RTA

L±M

EN

IS (

X, Y

ass

)

FRE

KV

EN

CE

(H

z)

a) b)

Kur:«Ekspoz¥cijas robeÏvïrt¥ba» ir l¥dzvïrt¥ga divkÇr‰otai vibrÇcijas paÇtrinÇjuma vïrt¥bai (6 dB vislielÇkÇ vïrt¥ba).«PazeminÇtÇ komforta robeÏvïrt¥ba» ir l¥dzvïrt¥ga vibrÇcijas paÇtrinÇjuma vïrt¥bai, dal¥tai ar 3,15 (10 dB vislielÇkÇvïrt¥ba).


pie∫aujamÇs paÇtrinÇjuma vïrt¥bas attiec¥bÇ uzdaÏÇdu ekspoz¥cijas ilgumu.

·ie kritïriji attiec¥bÇ uz roku un aug‰delmutiek noteikti, lai novïrstu vibrÇcijas negat¥voiedarb¥bu uz asinsvadu sistïmu, kas izpauÏaskÇ notirpums, «baltie pirksti», «atmiru‰as ro-kas» vai Reino sindroms.

±sumÇ pieskarsimies ar¥ ∫oti zemas frekven-ces (no 0,1 l¥dz 0,63 Hz) vibrÇcijai, kas ar¥ da-ÏÇdos veidos ietekmï vesel¥bu, un ‰¥ iedarb¥bavienÇ vÇrdÇ tiek apz¥mïta kÇ «jras slim¥ba».·o slim¥bu simptomi ir slikta d‰a, nelabums,vem‰ana vai pÇrejo‰s nespïks, un tie parastiizpauÏas cilvïkiem, kas devu‰ies ce∫ojumÇ.

Prevent¥vos pasÇkumus, kas domÇti vibrÇ-cijas rad¥to seku novïr‰anai, var iedal¥t seko-jo‰i:

• organizatoriskie pasÇkumi;• tehniska rakstura pasÇkumi attiec¥bÇ uz

vibrÇcijas avotu un vibrÇcijas izplat¥‰anasveidu;

• pasÇkumi attiec¥bÇ uz vibrÇcijas uztvïrïju.Organizatoriskajiem pasÇkumiem, kas gal-

venokÇrt saist¥ti ar darba organizÇciju, vaja-dzïtu ietvert ekspoz¥cijas laika samazinÇ‰anu,darba vietu rotÇciju, pÇrtraukumu ievie‰anumai¿as laikÇ, kÇ ar¥ darba uzdevumupielÇgo‰anu cilvïka individuÇlajÇm spïjÇm unsajtu slieksnim.

Tehniska rakstura pasÇkumi vïrsti uz to, laisamazinÇtu vibrÇcijas intensitÇti, pirms tÇ pa-spïjusi iedarboties uz indiv¥du. PasÇkumi, kasbtu jÇveic attiec¥bÇ uz vibrÇcijas ra‰anÇs avo-tu vai izplat¥‰anÇs veidu, saist¥ti ar darba apr¥-kojuma vai vibrÇcijas Æeneratora pareizu apko-pi, jo tie‰i iekÇrtu nolieto‰anÇs, noveco‰ana unnodilums lielÇ mïrÇ veicina vibrÇcijas ra‰anos.

Otrs veids, kÇ mazinÇt vibrÇciju, ir rad¥ttraucïjumus tÇs izplat¥‰anÇs, variïjot vibrïjo‰omateriÇlu masu vai ciet¥bu. ·ÇdÇ veidÇ mainÇsrezonanses frekvence, novïr‰ot vai samazinot

pastiprinÇtÇja efektu, kas iedarbojas uzvibrÇcijas intensitÇti ‰ajÇ frekvencï. IntensitÇtivar samazinÇt ar¥, novietojot izolïjo‰us vaiabsorbïjo‰us materiÇlus starp vibrÇcijas avotuun tÇs izplat¥‰anÇs l¥dzekli. TÇ, piemïram,transportl¥dzekl¥ eso‰o vibrÇciju, kas iedarbo-jas uz tÇ vad¥tÇju, var samazinÇt ar atbilsto‰uvad¥tÇja kab¥nes un sïdek∫a iekÇrtojumu.

JÇatceras, ka vibrÇcija parasti ir saist¥ta artroksni, kas rodas vibrÇcijai izplatoties gaisÇ unradot spiediena svÇrst¥bas. TÇdï∫ vibrÇcijasintensitÇtes samazinÇ‰ana automÇtiski sama-zina ar¥ eso‰o ska¿as spiediena l¥meni.

RunÇjot par rokas instrumentiem, kas rada

PREVENT±VIE PASÅKUMI

PERIODISKA MA·±NAS APKOPE IR SVAR±GSPREVENT±VAIS PASÅKUMS, LAI NOVîRSTU

VIBRÅCIJAS RA·ANOS



vibrÇciju, svar¥ga ir ne tikai pareiza to apkope,bet ar¥ ergonomiska konstrukcija. Tas ir btiskine tikai no ïrtuma viedok∫a, kas atvieglo to lie-to‰anu un nodro‰ina pareizu ̇ erme¿a stÇvokli,

bet ar¥ tÇpïc, ka tÇdïjÇdi tiek panÇkta vibrÇci-jas izolÇcija un amortizÇcija.

PasÇkumi attiec¥bÇ uz vibrÇcijas uztvïrïjuietver sev¥ vairÇkus aspektus. PirmkÇrt, jÇveicnodarbinÇto izgl¥to‰ana un apmÇc¥ba parvibrÇcijas rad¥to ietekmi un attiec¥gajiem pre-vent¥vajiem pasÇkumiem. OtrkÇrt, ir jÇlietoindividuÇlie aizsardz¥bas l¥dzek∫i, ja citi pre-vent¥vie pasÇkumi izrÇd¥ju‰ies neefekt¥vi vainenodro‰ina pietiekamu aizsardz¥bu.VibrÇcijas intensitÇti spïj mazinÇt cimdi unatbilsto‰i apavi. Taãu vairumÇ gad¥jumu tietomïr nenodro‰ina pret piln¥gu vibrÇcijasiek∫‰anu ˙ermen¥, un jebkurÇ gad¥jumÇ tie irjÇizmïÆina un jÇpÇrbauda, pirms izdar¥t pirku-mu un sÇkt tos valkÇt.

Visbeidzot, ja vibrÇcijas paÇtrinÇjums sa-sniedz paaugstinÇtu l¥meni, cilvïkiem, kas uz-sÇk darbu pirmo reizi, ir jÇveic obligÇtÇs vesel¥-bas pÇrbaudes, un pÇrïjiem ir jÇnodro‰ina pe-riodiskas pÇrbaudes.



PublikÇcijas par darba aizsardz¥bas jautÇjumiem

http://osha.lv


Cilvïka pielÇgo‰anÇs darba videi ir iedalÇmadivos at‰˙ir¥gos aspektos, kas jÇmin, pievïr‰o-ties to s¥kÇkai izpïtei: pirmkÇrt, vides faktorivar bt tik ievïrojami, ka vesel¥ba tiek pak∫autariskam ar jau iepriek‰ paredzamÇm sekÇm.OtrkÇrt, ‰o faktoru intensitÇte ir ierobeÏota untie negat¥vi ietekmï vai var ietekmït personune tik daudz fiziskÇ veidÇ, cik psiholoÆisku vaipsihosomÇtisku izmai¿u dï∫.

Mikroklimats, ko mïs saprotam kÇ vairÇkuapkÇrtïjÇs vides (temperatra, starojums,mitrums, utt.) un individuÇlo (metabolisms,aktivitÇtes veids, apÆïrbs, utt.) faktoru kopu-mu, shïmÇ atbilst jau iepriek‰ïjÇs noda∫Çsveiktajam uzskait¥jumam.

Cilvïks, kur‰ strÇdÇ ∫oti siltÇ vidï un kuradarbs prasa ievïrojamu fizisko piepli, ÇtrÇksasniegs termiskÇ stresa riska l¥meni, ko izrai-sa dens zudums un iztvaiko‰ana, bez kuriemnav iedomÇjama organisma laba funkcionï-‰ana. Bet jÇatceras ar¥, ka siltuma uzkrÇ‰anÇsorganismÇ var izrais¥t konstantÇs ˙erme¿atemperatras paaugstinÇ‰anos, un sekas varbt neatgriezeniskas. Lai c¥n¥tos ar ‰Çda veidasituÇcijÇm, organisms izmanto daÏÇdas aiz-sargreakcijas.

ÅdÇ atrodas termoreceptori, kas ir jt¥gi prettemperatras izmai¿Çm un kas par tÇm infor-mï smadzenes.

Smadzenïs rodas reakciju ˙ïde, kas

nodro‰ina, lai ‰¥s izmai¿as tiktu kompensïtas,tÇpïc paÇtrinÇs asinsrite un palielinÇs asinspiepldums ˙erme¿a da∫Çm. ·¥s asinis, kastransportï ˙erme¿a iek‰ïjo siltumu, pal¥dzÇtrÇk panÇkt l¥dzsvaru starp organisma unapkÇrtïjÇs vides temperatru. Lai ‰is processdotu efekt¥gÇku rezultÇtu, notiek pastiprinÇtasviedru izdal¥‰anÇs.

Sviedru izdal¥‰anÇs, t.i. – ‰˙idruma pÇrvïr-‰anÇs tvaikos, norÇda uz to, ka organisms iz-dala siltumu, lai piemïrotos apkÇrtïjai videi.Tas ∫auj iek‰ïjai temperatrai saglabÇties no-teiktÇ l¥men¥.

Ja problïmu ir izrais¥jis aukstums, process irpretïjs – asins plsma uz ˙erme¿a da∫Çm pa-lïninÇs, vienlaikus atsevi‰˙iem musku∫iem pa-lielinot metaboliskÇ siltuma raÏo‰anu, lai tiktukompensïts apkÇrtïjÇs vides aukstums un tÇizrais¥tais siltuma zudums organismÇ.

Iespïjamo situÇciju loks ir pla‰s, ja ¿em vïrÇorganisma spïju reaÆït uz nelielÇm tempe-ratras un citu vides parametru izmai¿Çm unkompensït ‰¥s izmai¿as tÇ, lai cilvïks justoskomfortabli. Var teikt, ka tÇdu darba vietu, ku-rÇs iespïjams karstuma vai aukstuma izrais¥tstermiskais stress, ir relat¥vi maz, ko nevar ap-galvot par darba vietu daudzumu, kurÇs varrasties termiskais diskomforts.

JebkurÇ situÇcijÇ – darbÇ vai citur – skatotiespïc noteiktajiem ideÇlajiem termiskajiem ap-

MIKROKLIMATS 10

IEVADS


stÇk∫iem, pie∫aujams, ka par sliktu mikroklima-tu var sdzïties ne vairÇk kÇ 5% personu, kasuzturas ‰ajÇ vidï. Katram cilvïkam ir at‰˙ir¥gstermiskÇ l¥dzsvara zuduma un diskomfortasajtas l¥menis. To nosaka individuÇlÇs biolo-ÆiskÇs ¥pa‰¥bas un daudzie faktori, kas noteik-tÇ br¥d¥ var ietekmït cilvïku.

Turpinot ‰o ierobeÏojumu izklÇstu, var teikt,ka eksistï objekt¥vu anal¥Ïu metodes, kas ∫auj

fiksït un novïrtït darba apstÇk∫us, lai lielÇkÇda∫a indiv¥du justos labi un ïrti.

Kad saskaramies ar darbam piemïrotu ap-stÇk∫u izpïti, ‰ie apstÇk∫i vispirms jÇiedala di-vÇs grupÇs:

• ApkÇrtïjÇs vides apstÇk∫i:– gaisa temperatra;– virsmu temperatra;– gaisa relat¥vais mitrums;– gaisa kust¥bas Çtrums.

• IndividuÇlie apstÇk∫i:– metabolisma intensitÇte darba laikÇ;– apÆïrbs.

112 X noda∫a. MIKROKLIMATS

KONVEKCIJA IZTVAIKO·ANA

VAD±·ANA

KRÅSNS

METABOLISMS IZSTARO·ANA KONVEKCIJA VAD±·ANA

IZSTARO·ANA

IZSTARO·ANA

SVIEDRU IZTVAIKO·ANA+ + + =

TERMISKAIS KOMFORTS –TÅS IR NEITRÅLAS INDIV±DA

IZJÌTAS ATTIEC±BÅ UZ MIKROKLIMATU


TurpinÇjumÇ definïsim apkÇrtïjÇs vides fak-torus, kurus iespïjams objekt¥vi noteikt un kastie‰i ietekmï darba vides termiskos apstÇk∫us.

Gaisa temperatraTÇ ir temperatra gaisam, kas ietver strÇdÇ-

jo‰o cilvïku. To iespïjams izmïr¥t ar termo-metru, kas novietots nodarbinÇtÇ darba vietÇ.

At‰˙ir¥ba starp ‰o un indiv¥da Çdas tempe-ratru nosaka siltuma apmai¿u starp gaisu uncilvïka organismu. Ja Çdas temperatra iraugstÇka nekÇ gaisa temperatra, cilvïka or-ganisms izdala siltumu, un ˙ermenis atvï-sinÇs. Ja ir otrÇdi, organisms siltumu uz¿emno gaisa. Abos gad¥jumos ir runa par siltumaapmai¿u konvekcijas ce∫Ç. NormÇla vidïjÇÇdas temperatra ir apmïram 35 °C. Siltumaapmai¿a, kas notiek konvekcijas ce∫Ç, ir atka-r¥ga ar¥ no Çtruma, ar kÇdu gaiss cirkulï apindiv¥du. Jo ‰is Çtrums lielÇks, jo intens¥vÇk no-ris siltuma apmai¿as process.

Virsmu temperatraParalïli siltuma apmai¿ai konvekcijas ce∫Ç,

visi organismi uztver un izdala siltumu ar elek-tromagnïtiskÇ starojuma pal¥dz¥bu. Apmai¿astarp vieniem un otriem (cilvïks – iekÇrtas, lo-gi, sienas u.c.) ir atkar¥ga no vi¿u pa‰u tempe-ratras.

Lai atvieglotu starojuma izrais¥tÇs termiskÇsapmai¿as aprï˙inus, par vidïjo virsmu tempe-ratru pie¿em temperatru, kÇda varïtu btsienÇm telpÇ, kur temperatra ir nemain¥ga unstarojuma izrais¥tÇ siltuma apmai¿a btu vie-nÇda ar starojuma izrais¥to siltuma apmai¿ureÇlÇ vidï.

Ja indiv¥da Çdas temperatra ir augstÇka ne-kÇ vidïjÇ virsmu temperatra, minïtÇ indiv¥daorganisms izdala siltumu, ja ir otrÇdi, tadcilvïks uz¿em apkÇrtïjÇs vides siltumu.

·o temperatru nevar noteikt ar vispÇrïjogaisa termometru, tam ir nepiecie‰ams spe-ciÇls termometrs. Lai atvieglotu mïr¥jumus,tiek izmantots lodes termometrs, kas ∫auj no-

teikt temperatras alternat¥vu, ko sauc par lo-des temperatru. PastÇv matemÇtiska attiec¥-ba starp lodes temperatru un vidïjo virsmutemperatru, kas dod iespïju noteikt otro, japirmÇ ir zinÇma.

Gaisa relat¥vais mitrumsSviedru galvenÇ sastÇvda∫a ir dens. Ìdens

iztvaiko‰ana, kas rada sviedrus, ir cilvïka or-ganisma efekt¥vÇkÇ aizsardz¥bas sistïma, laimazinÇtu siltumu organismÇ. Lai tas varïtu no-tikt, sviedriem, kas vïl ir ‰˙idruma veidÇ, ir jÇ-k∫st par tvaikiem un tÇdÇ veidÇ ar¥ par in-div¥dam apkÇrt eso‰Ç gaisa sastÇvda∫u. Tas iz-raisa dens tvaiku lielÇku koncentrÇciju tie‰ÇÇdas tuvumÇ nekÇ gaisÇ. TÇpïc, ja gaisÇ ir pa-augstinÇta dens tvaiku koncentrÇcija, indiv¥daorganismam ir grtÇk atbr¥voties no siltuma.

Gaisa mitrums rodas no dens, kas ir gaisasastÇvÇ. Nosakot gaisa relat¥vo mitrumu, mïsvaram uzzinÇt dens tvaiku koncentrÇcijugaisÇ. RaÏo‰anÇ eksistï procesi un iekÇrtas,kas izdala dens tvaikus un palielina gaisarelat¥vo mitrumu, tÇdïjÇdi izraisot diskomfortu.

TurpinÇjumÇ apskat¥sim gaisa un starojumatemperatras, gaisa relat¥vÇ mitruma un gaisakust¥bas Çtruma kombinÇciju, kas veidotermiskÇ komforta pït¥jumu bÇzi.

Vidïjo gaisa mitrumu mïra ar psihrometrapal¥dz¥bu. To novieto starp diviem termomet-riem un mazu ventilatoru, kas rada gaisacirkulÇciju starp abiem termometriem. Viensno ‰o termometru korpusiem ir pÇrklÇts arhidroskopisku audumu, kas mïr¥jumu laikÇjÇuztur mitrs. Iegtais rezultÇts ir MITRÅPSIHROMETRISKÅ TEMPERATÌRA. Iegtiedati un otra (sausÇ) termometra uzrÇd¥tÇ gaisatemperatras kombinÇcija ∫auj noteikt gaisarelat¥vo mitrumu.

113X noda∫a. MIKROKLIMATS

SVIEDRU IZTVAIKO·ANA IR NOZ±M±GSPROCESS, KAD ORGANISMÅ

SAMAZINÅS SILTUMS

APKÅRTîJÅS VIDES APSTÅKπI


Gaisa kust¥baGaisa plsma darba vietÇ, t.i., gaisa kust¥bas

Çtrums kÇdÇ noteiktÇ virzienÇ, kas skar indiv¥-du, tie‰i ietekmï vi¿a termisko vidi.

·ÇdÇ gad¥jumÇ siltuma apmai¿a starp indi-v¥du un apkÇrtïjo vidi noris konvekcijas ce∫Ç.Jo lielÇks gaisa kust¥bas Çtrums, jo lielÇka ir sil-

tuma apmai¿a; tas pats notiek ar sviedru iz-tvaiko‰anu – ja pÇrïjie apstÇk∫i to veicina, tÇpalielinÇs, palielinoties gaisa kust¥bas Çtru-mam. Gaisa kust¥bas Çtrums ir parametrs, komïra, lai noteiktu komforta l¥meni darba vietÇ.Parasti to mïra metros sekundï vai metrosmintï. Instrumentu gaisa kust¥bas Çtrumanoteik‰anai sauc par anemometru. Gaisa kus-t¥bas virzienu darba vietÇ var novïrot, izmanto-jot dmus izvado‰as caurules.


MITRS KLIMATS SAMAZINA SVIEDRUIZTVAIKO·ANU

SAUSS KLIMATS ATVIEGLO SVIEDRUIZTVAIKO·ANU

KOMFORTS

DISKOMFORTS


Papildus termiskajiem jeb termohidrometris-kajiem apstÇk∫iem liela noz¥me ir darbieniekaindividuÇlajiem apstÇk∫iem.

Metabolisma intensitÇte darba laikÇLai cilvïka ˙ermenis varïtu funkcionït, tam

ir nepiecie‰ama enerÆija. ·o enerÆiju, kasrodas daudzu substanãu komplicïtas pÇrvei-do‰anÇs rezultÇtÇ, organisms uz¿em ar pÇrti-ku. ·ÇdÇ veidÇ noris virkne ˙¥misku reakciju,no kurÇm rodas liels enerÆijas daudzums, nokÇ tikai neliela da∫a tiek izmantota kÇ enerÆija,pÇrïjais ir siltums. LielÇkoties organismam nosaraÏotÇ siltuma ir jÇatbr¥vojas, lai nepaaug-stinÇtos ˙erme¿a iek‰ïjÇ temperatra, kas varizrais¥t organisma funkciju traucïjumus.

Organisma patïrïto enerÆiju var novïrtït,nosakot METABOLISMA INTENSITÅTI.

Darba vidï metabolisko patïri¿u aprï˙ina kÇmetabolisma pamatpatïri¿a un metaboliskÇpatïri¿a darbÇ summu. Pirmais definïjums at-

tiecas uz enerÆiju, kas nepiecie‰ama, lai indi-v¥da organisms veiktu eksistences funkcijas.TÇm vajadz¥gais enerÆijas daudzums ir atka-r¥gs no indiv¥da svara, garuma, vecuma un dzi-muma. Otrs ir atkar¥gs no pieples, kÇdu prasaveicamais darbs. Metabolisko patïri¿u darbÇvar noteikt pïc ¥pa‰Çm tabulÇm, kas izveido-tas, ¿emot vïrÇ darba veidu, vai, balstoties uzinformÇciju par enerÆïtisko patïri¿u, atkar¥bÇno ˙erme¿a stÇvok∫a, musku∫u pieples, kravupÇrvieto‰anas un darba intensitÇtes un ilguma.

Lai ar¥ ‰¥ sistïma negarantï absoltu pre-cizitÇti, tÇ tomïr tiek visvairÇk pielietota. Meta-bolisko patïri¿u var noteikt ar¥ ar medic¥nis-kÇm metodïm, kurÇs tiek veikti fizioloÆiskimïr¥jumi (sirdsdarb¥bas Çtrums, skÇbek∫apatïri¿‰ utt.). ·¥s metodes ir prec¥zÇkas, bet toizmanto‰ana ir sareÏÆ¥tÇka, jo nepiecie‰amasne tikai ¥pa‰as iekÇrtas, bet ar¥ tie‰a noteiktajÇvidï strÇdÇjo‰Ç indiv¥da klÇtbtne.

Metabolisko patïri¿u var noteikt, vadoties ar¥pïc tabulÇm, kurÇs apkopota informÇcija pardaÏÇdÇm vispÇrïjÇm aktivitÇtïm patïrïjamoenerÆijas daudzumu.


FIZISKI SMAGS DARBS FIZISKI VIEGLS DARBS

FIZISKA PIEPÌLE IZRAISASILTUMA RA·ANOS ORGANISMÅ

INDIVIDUÅLIE APSTÅKπI


JÇatceras, ka, izmantojot metaboliskÇ patï-ri¿a noteik‰anai tabulas, jÇpievïr‰ uzman¥baattiec¥gajam laikam, kÇdÇ tiek veiktas akti-vitÇtes; to summai jÇatbilst kopïjam indiv¥dadarba laikam. TÇpïc metabolisko patïri¿u ap-rï˙ina ar ‰Çdas formulas pal¥dz¥bu:

M = M1 x T1 + M2 x T2 + M3 x M3 + Mn x Tn /T1 + T2 + T3 + ... T nM1, M2, M3, ... ir darba veida vai slodzes

novïrtïjums, T1, T2, T3, ... ir attiec¥gÇ darba vaislodzes ilgums. Iegtajai metaboliskÇ patïri¿asummai vïl jÇpieskaita bÇzes metaboliskaispatïri¿‰ – apmïram 29 w/m2. ISO/DIS 8996standartos var atrast piln¥gÇkas tabulas me-taboliskÇ patïri¿a aprï˙inÇ‰anai atkar¥bÇ nodarba veida, ˙erme¿a stÇvok∫a un veiktajÇmkust¥bÇm.

ApÆïrbsPie individuÇlajiem apstÇk∫iem, ar kuriem in-

div¥dam ir jÇrï˙inÇs termiskÇ komforta situÇci-jÇ, pieskaita ar¥ darba apÆïrbu. Termiskaiskomforts ir nodro‰inÇts, kad tiek panÇkts ne-main¥gs l¥dzsvars starp siltumu, kas atlicis no

tikko veiktajam darbam nepiecie‰amÇs orga-nisma saraÏotÇs enerÆijas, un siltumu, kas vartikt uz¿emts no apkÇrtïjÇs vides vai atdots tai.JÇ¿em vïrÇ ar¥ apÆïrba ietekme, t.i. – tÇ spïjaizolït siltumu. ApÆïrbam piem¥to‰o termiskÇsizolÇcijas spïju sauc par AP˛îRBA TERMIS-KO PRETEST±BU, un tÇ tiek mïr¥ta «clo» vie-n¥bÇs.

Jo lielÇka ir apÆïrba termiskÇ pretest¥ba, joorganismam grtÇk atbr¥voties no liekÇ siltu-ma, izvadot to apkÇrtïjÇ vidï. DaÏÇdu apÆïrbagabalu kombinÇcijas veido indiv¥da ietïrpunoteiktÇ gadalaikÇ un apstÇk∫os.


MetaboliskÇ patïri¿a novïrtïjumsdaÏÇdu veidu aktivitÇtïm, pïcISO 7730.84 starptautiskajÇm

normÇm

AktivitÇtes veids

Mier¥gi, gu∫us stÇvokl¥

Mier¥gi, sïdus stÇvokl¥

Mier¥gi, stÇvot kÇjÇs

Neliela slodze sïdus stÇvokl¥(darbs birojÇ, laboratorijÇ, skolÇ)

Darbs, stÇvot kÇjÇs(darbs laboratorijÇ, vieglajÇ industrijÇ)

Darbs, stÇvot kÇjÇs(pÇrdevïjs, darbs pie iekÇrtÇm)

Vidïjas slodzes darbs(darbs garÇÏÇ, pie iekÇrtÇm)

71,4

90

108,6

108,6

144,3

180

256

46

58

70

70

93

116

165

MetaboliskÇsenerÆijaspatïri¿‰

(w/m2) (Kcal/h)

ApÆïrbs

PlÇnas ze˙es

Biezas ze˙es

PlÇns krekls

Biezs krekls

DÏemperis

PlÇnas bikses

Biezas bikses

0,03

0,04

0,20

0,25

0,37

0,26

0,44

TermiskÇ pretest¥baIcl (clo)

ApÆïrbs tropiskÇ vidï• ¥sas bikses• neaizpogÇts krekls• sandales

ApÆïrbs vasarÇ• plÇnas bikses• krekls ar ¥sÇm

piedurknïm• plÇnas ze˙es• slïgti apavi

ApÆïrbs ziemÇ• apak‰ve∫a• krekls ar garÇm

rokÇm• bikses• dÏemperis• biezas ze˙es• slïgti apavi

VispÇrïjÇ termiskÇpretest¥ba Icl

0,3 clo

0,5 clo

1 clo


Kop‰ 1973. gada, kad tika publicïti profe-sora P. O. Fangera veiktie pït¥jumi termiskÇkomforta jomÇ, ir zinÇms, ka nav iespïjamsrunÇt par mikroklimatu, kas btu vienÇdi pie-mïrots visiem indiv¥diem, jo termisko komfor-tu ietekmï individuÇlÇs ¥patn¥bas, ko nevarvispÇrinÇt. Fangera ieguld¥jums ‰¥s problï-mas objekt¥vÇ izpïtï l¥dz pat ‰odienai tiekatz¥ts par ∫oti noz¥m¥gu un neap‰aubÇmu. ·ispït¥jums ir pamats novïrtïjuma tabulÇm jauminïtajÇ ISO – 7730/84, kas pie¿emts ar¥ kÇEN 27730.

øemot vïrÇ, ka nevaram pievïrsties katrasvienÇdiem darba apstÇk∫iem pak∫autÇs perso-nas komforta nodro‰inÇ‰anai, mums jÇapro-beÏojas ar tÇdu apstÇk∫u izveidi, kas btupie¿emami lielÇkajai da∫ai darbinieku.

MinïtÇ iemesla dï∫ vispirms jÇdefinï vidïjÇnovïrtïjuma rÇd¥tÇji (VNR). VNR daÏÇd¥ba iratkar¥ga no katra cilvïka termiskÇs jt¥bas.

KÇ jau minïjÇm, termiskÇ sajta visiem indi-v¥diem nav vienÇda. TurpinÇjumÇ procentuÇliparÇd¥ts ar termisko komfortu neapmierinÇtopersonu skaits, vadoties pïc VNR, kam tÇstika pak∫autas.

KÇ redzams, pat vislabvïl¥gÇkajos apstÇk∫os(VNR = 0) darbinieku vid ir 5%, kas minïtosapstÇk∫us neuzskata par komfortabliem. ParvispiemïrotÇko uzskata VNR atra‰anos starp–0,5 un +0,5.

VNR aprï˙ins ir komplicïts, to veido, ¿emotvïrÇ iepriek‰minïtos termiskos nosac¥jumus:

Tg = gaisa temperatra (°C)RM = gaisa relat¥vais mitrums (%)VST = vidïjÇ starojuma temperatra (°C)LD = lodes temperatra (°C)V = gaisa kust¥bas Çtrums (m/s)Icl = apÆïrba termiskÇ pretest¥ba (clo)M = metaboliskais patïri¿‰ (w/m2)

Lai ar¥ VNR var aprï˙inÇt pats, ïrtÇk ir iz-mantot ‰im nolkam rad¥to datorprogrammu.Jau minïtajÇ ISO 7730/84 ir doti VNR ieg-‰anai nepiecie‰amie vienÇdojumi.

Papildus iepriek‰ïjÇs noda∫Çs izklÇst¥tajiemnepiecie‰amajiem veicamajiem mïr¥jumiempastÇv noteiktas individuÇlÇs ¥patn¥bas, kaspadara praktiski neiespïjamu katra darbienie-ka personas termiskÇ komforta nodro‰inÇ-‰anu. TÇdï∫ labÇkie iespïjamie apstÇk∫i ir, kadar termisko situÇciju nav apmierinÇti ne vairÇkkÇ 10% darbinieku, t.i., VNR tiek saglabÇtsstarp –0,5 un +0,5.

Vadoties pïc ‰¥ pie¿ïmuma, turpinÇjumÇsniedzam ieteicamo apstÇk∫u aprakstu dar-


IETEICAMIE KOMFORTA APSTÅKπI DARBÅ

VNR

+3

+2

+1

0

–1

–2

–3

∫oti silti

silti

nedaudz silti

neitrÇli

nedaudz vïsi

vïsi

auksti

Temperatras izrais¥tÇtermiskÇ sajta

VNR

+ 2

+ 1

0

– 1

– 2

75 %

25 %

5 %

0 %

0 %

0 %

0 %

5 %

25 %

75 %

karstuma dï∫ aukstuma dï∫

NeapmierinÇtie (%)


bam, kas veicams ar nelielu fizisko piepli –metaboliskais patïri¿‰ = 70 w/m2 (piemïram,darbs birojÇ) ziemÇ un vasarÇ.

Ieteicamie apstÇk∫i ziemÇ• OptimÇlÇ temperatra ir 20 – 24°C. Opti-

mÇlÇ temperatra ir gaisa sausÇs tempe-ratras un vidïjÇ starojuma temperatrassummas puse. OptimÇlo temperatru, kasir vidïjais aritmïtiskais starp gaisa sausotemperatru un vidïjo starojuma tempe-ratru, ir vïrts noteikt, ja at‰˙ir¥ba starp tÇmir ne mazÇka par 4°C.

• Gaisa kust¥bas Çtrums ir mazÇks par 0,15 m/s.

• Gaisa relat¥vais mitrums ir apmïram 50%.• ApÆïrba termiskÇ pretest¥ba ir apmïram

1 clo.

Ieteicamie apstÇk∫i vasarÇ• Operat¥vÇ temperatra ir 23 – 26°C.• Gaisa kust¥bas Çtrums ir mazÇks par

0,25 m/s.• Gaisa relat¥vais mitrums ir nedaudz virs

50%.

• ApÆïrba termiskÇ pretest¥ba ir apmïram 1 clo.

Papildus ‰iem ieteikumiem pastÇv tÇdi, kassaist¥ti ar indiv¥da darba vietas un gr¥das tem-peratru.

• Gr¥das temperatra ir 19 – 26°C, bet, jatelpÇ siltumu nodro‰ina apsildÇmÇ gr¥da,tÇs temperatrai jÇbt 29°C.

• SausÇ gaisa temperatras at‰˙ir¥ba starpindiv¥da pot¥‰u un galvas l¥meni nevar btlielÇka par 3°C.

• Virsmu temperatras at‰˙ir¥ba starp gries-tiem un gr¥du, ko izsaka kÇ temperatrasat‰˙ir¥bu starp divÇm paralïlÇm horizon-tÇlÇm plaknïm, nevar bt lielÇka par 5°C.TÇpat ar¥ temperatras at‰˙ir¥ba starpdivÇm paralïlÇm vertikÇlÇm plaknïm nevarbt lielÇka par 10°C (piemïram, at‰˙ir¥gaissiltuma l¥menis starp sienu un logu, pa kuruiesp¥d saule).

SituÇcijÇs, kad vides un individuÇlie apstÇk∫iat‰˙iras no minïtajiem, jÇvadÇs pïc prec¥-zÇkÇm normÇm saska¿Ç ar standartiem ISO7730,84 un EN 27730.

Lai darba vietas mikroklimatiskos apstÇk∫usvarïtu uzskat¥t par komfortabliem, ir jÇkontrolïiepriek‰minïto normu izpilde.

Metabolismu ∫oti siltÇ darba vidï var samazi-nÇt, palïninot darba tempu, pagarinot atptasbr¥Ïus, ievie‰ot personu rotÇcijas sistïmu vaiautomatizïjot darba procesu. ·¥ problïma iraktuÇla industriÇlajÇ vidï, kur ‰odien ir grtÇkieviest gaisa kondicionï‰anas sistïmas dÇrgoizmaksu dï∫ (z¥m. 144. lpp.).

·obr¥d birojos, bibliotïkÇs, tirdzniec¥bas cen-tros un citur termiski komfortablu vidi nodro‰i-na gaisa kondicionï‰anas sistïmas.

Ja uz¿ïmums nodro‰ina darbiniekiem darbaapÆïrbu, tad iespïja to variït, pirmkÇrt, ir

atkar¥ga no pa‰a uz¿ïmuma. JÇ¿em vïrÇ, kaapÆïrba valkÇ‰anu nosaka person¥gÇ gaumeun ieradumi. Nedr¥kst ar¥ aizmirst, ka sievie‰uapÆïrba termiskÇs izolÇcijas spïja mïdz btmazÇka nekÇ v¥rie‰u apÆïrbam.

Aug‰minïtos darba apstÇk∫u nosac¥jumusvar ietekmït loÆiski ierobeÏojumi, ko izrais¥-ju‰as nepiecie‰amÇs ekonomiskÇs izmaksasun darba procesu ¥patn¥bas un vajadz¥bas. Javien ‰ie ierobeÏojumi nav rad¥ju‰i nepÇrva-ramus ‰˙ïr‰∫us, ar pareizi izveidotu gaisa kli-mata kontroli var nodro‰inÇt ‰eit ieteiktosapstÇk∫us. TÇdïjÇdi gaisa piemïro‰anas sistï-ma ∫auj gan pazeminÇt vai paaugstinÇt iek‰-telpÇs nonÇko‰Ç gaisa temperatru, gan ar¥


MIKROKLIMATA KONTROLE:KÅ UZLABOT DARBINIEKU KOMFORTU


kontrolït gaisa relat¥vo mitrumu. Iespïjams, kavisgrtÇk ir nostabilizït pïdïjo, un bieÏi gaissir ÇrkÇrt¥gi sauss ziemÇ un/vai mitrs vasarÇ at-kar¥bÇ no gaisa sasild¥‰anas vai atdzesï‰anaspirms tas nonÇk telpÇ.

Darba vietÇs, kurÇs var nodro‰inÇt gaisakontroli (birojos), reti ir novietotas iekÇrtas, kasizstarotu ievïrojamu siltuma daudzumu, taãutajÇs ir logi vai lielas stiklotas plat¥bas, caur ku-rÇm, atkar¥bÇ no to pavïrsuma, darba dienaslielÇko da∫u ieplst saules siltums.

TÇpat ar¥ telpÇs, kas atrodas tie‰i zem jumta,atkar¥bÇ no tÇ izolÇcijas l¥me¿a, griesti k∫stpar siltumu izstarojo‰u plat¥bu. Abos gad¥ju-mos ‰¥s virsmas k∫st par siltuma avotiem(gad¥jumÇ, ja ‰¥s virsmas ir aukstas, tÇs k∫stpar siltuma absorbïtÇjiem).

StiklotÇm plat¥bÇm piem¥t neliela siltumaizolÇcijas spïja. ·o problïmu var risinÇt, ier¥-kojot siltumu absorbïjo‰us aizsargus (Ïalzi-jas), kuru efektivitÇte palielinÇs, ja tÇs atrodasÇrpusï. Mïdz bt, ka ‰¥ iemesla dï∫ tiek bojÇtsïkas Çrïjais izskats, tÇpïc arhitekti izvïlasnovietot Ïalzijas iek‰pusï vai starp dubultlo-gu stikliem. Saules siltuma starojumu mazinaar¥ tonïtie stikli. Protams, ir jÇrï˙inÇs, ka ‰isrisinÇjums samazina dienas gaismas apjomudarba vietÇ. TelpÇs, kur ir pla‰as stiklotas pla-

t¥bas, saules siltuma starojums izraisa divasproblïmas: pirmkÇrt, indiv¥ds, kura darba vietaatrodas tuvu kÇdai no ‰¥m plat¥bÇm, var ciestno tie‰a saules starojuma; otrkÇrt, saule sakar-sï stiklu, un tas savukÇrt pÇrvïr‰as par siltumuizstarojo‰u virsmu. ZiemÇ saules tie‰ais staro-jums ir lielÇks, jo saules trajektorija ir zemÇka,un ir redzams, ka saules stari ir perpendikulÇrilogiem. Tam ir liela noz¥me, it ¥pa‰i, ja apsildesiekÇrtas ier¥kotas, ne¿emot vïrÇ ‰o faktoru. ·oproblïmu, ko izraisa stikla sakar‰ana, risina,loga iek‰pusï izveidojot plÇnu aukstÇ gaisaaizkaru, kas dzesï stiklu.

Papildus ‰iem nosac¥jumiem, kurus var kon-trolït ar gaisa piemïro‰anas sistïmu pal¥dz¥-bu, ‰¥m sistïmÇm ar¥ jÇnodro‰ina vienmïr¥gatemperatras izplat¥ba telpÇ. Ar¥ Çtrumam,kÇdu iegst gaiss, kad tas tiek izvad¥ts no ven-tilatoriem vai ventilï‰anas sistïmÇm (at‰˙ir¥gagaisa temperatra daÏÇdÇs zonÇs) ir jÇatbilstiepriek‰minïtajÇm, ieteiktajÇm normÇm.

Darba vidï, kur ir lielas telpas un ievïrojamuizmïru karstuma centri, lielÇkajÇ da∫Çgad¥jumu gaisa kondicionï‰ana nav iespïja-ma. ·Çdos gad¥jumos jÇcen‰as rad¥t vidi, ku-ras apstÇk∫i ir pïc iespïjas komfortablÇki.

TurpinÇjumÇ minïti daÏi risinÇjumi, kas, at-bilsto‰i pielietoti, var samazinÇt diskomfortu,kas ir atkar¥gs no termiskajiem vides apstÇk-∫iem: karstuma starojuma avotu (iekÇrtu vir-smu, krÇ‰¿u, karstu deta∫u) izolï‰ana, vispÇrï-ja telpu ventilï‰ana (nodro‰inot ÇrïjÇ gaisaiepl‰anu, ja tÇ temperatra ir zemÇka nekÇiek‰Ç), lokalizïtÇ izvad¥‰ana (likvidïjot karstu-ma avotu tuvumÇ eso‰o karsto gaisu), gaisa,kas likvidï iekÇrtu rad¥tos vai noliktavÇsradu‰os dens tvaikus, kas savukÇrt paaugsti-na apkÇrtïjÇs vides gaisa relat¥vo mitrumu,izvad¥‰ana ÇrïjÇ vidï.


NEVIENMîR±GA TEMPERATÌRASIZPLAT±BA TELPÅ VEICINA

DISKOMFORTU DARBA VIETÅ


«LabÇ prakse» darba aizsardz¥bÇ

http://osha.lv


Pilsïtu iedz¥votÇji 80 – 90% sava laika pava-da iek‰telpÇs, gan darbÇ, gan br¥vajÇ laikÇ lie-lÇkoties sïÏot.

·¥ iemesla dï∫ lielu uzman¥bu pievïr‰, laitelpÇs tiktu rad¥ti komfortablÇki un viendab¥gÇkiapstÇk∫i nekÇ ÇrïjÇs vides main¥gais klimats.Lai to panÇktu, telpÇs veic gaisa kondicionï-

‰anu, gaiss tiek sasild¥ts aukstajos un atdze-sïts karstajos gadalaikos. Lai ‰is kondicionï-‰anas process btu efekt¥gs un rentabls, ne-piecie‰ams regulït no Çrpuses ieplsto‰o gai-su, kura termiskÇs ¥pa‰¥bas bija pretïjas vïla-majÇm. ·is iemesls veicinÇja ïku pastiprinÇtuhermetizÇciju un lielÇku ventilÇcijas (ÇrïjÇs

GAISAKVALITÅTE

TELPÅS11

IEVADS


vides gaisa, ko izmanto nevïdinÇmÇko iek‰tel-pu atmosfïras atjauno‰anai) gaisa kontroli.

Pïc enerÆïtikas kr¥zes 70. gados, cen‰otiesietaup¥t elektroenerÆiju, vairÇk kontrolïja gaisakondicionï‰anu, samazinÇja to un daÏos gad¥-jumos pat tika pÇrtraukta ventilÇcijas jeb atjau-no‰anas gaisa padeve, tÇ vietÇ izmantojotuz¿ïmuma iek‰ïjÇ gaisa recirkulÇciju. Tas ∫Ç-va samazinÇt gaisa kondicionï‰anas izmak-sas, bet vienlaikus palielinÇja ïkÇs eso‰Ç pie-sÇr¿ojuma l¥meni. Daudzos gad¥jumos ‰is pie-sÇr¿ojums radÇs no ïkas hermetizÇcijai iz-mantotajiem termiskÇs izolÇcijas materiÇliem.

Kop‰ ‰¥ br¥Ïa slikti vïdinÇtÇs telpÇs darbinie-

ku vid ievïrojami palielinÇjÇs vesel¥bas trau-cïjumu un/vai slim¥bu skaits. Tas rad¥ja darbakavïjumu pieaugumu.

·¥s problïmas izpïtei pievïrsÇs visi pa-saules zinÇtnieki, nonÇkot pie secinÇjuma, kaiek‰telpu gaisa kvalitÇtes pazeminÇ‰anÇs ko-pÇ ar citiem faktoriem varïtu bt iespïjamais«Slimo ïku sindroma» iemesls. TÇ definï ïku,kurÇ ir ∫oti daudz sdz¥bu par sliktu pa‰sajtu.Visizplat¥tÇkie simptomi ir g∫otÇdu (acu, degu-na un r¥kles) kairinÇjums, galvassÇpes, elpastrkums, alerÆija u.c. PalielinÇs ar¥ cilvïkuskaits, kuri saaukstïju‰ies.

Papildus jau minïtajai gaisa kvalitÇtei telpÇs,pie ‰¥ sindroma iemesliem pieskaita ar¥ fi-zikÇlos faktorus (troksni, pÇrÇk spilgtu gaismu)un psiholoÆiski sociÇlos faktorus, starp kuriemvisizplat¥tÇkie ir darba organizÇcija, darbaattiec¥bas, ritms, slodze u.c.

Gaisa kvalitÇte ïkas telpÇs ir atkar¥ga no vai-rÇkiem parametriem, kas ietver ar¥ apkÇrtïjÇsvides gaisa kvalitÇti, izveidoto gaisa ventilÇci-jas/kondicionï‰anas sistïmu, apstÇk∫us, kÇ-dos ‰¥ sistïma darbojas un tiek uzturïta, kÇ ar¥ïkas iek‰ïjÇ piesÇr¿ojuma avotus.

·ajÇ noda∫Ç apskat¥sim piesÇr¿ojumu tel-pÇs, to iespïjamos ra‰anÇs avotus un veidu,kÇdÇ ventilÇcijas/kondicionï‰anas sistïmaietekmï to ra‰anos, uzkrÇ‰anos, izplat¥bu unlikvidï‰anu.

122 XI noda∫a. GAISA KVALITÅTE TELPÅS

GAISA KVALITÅTE TELPÅS

PiesÇr¿ojumu, kas izplatÇs telpÇs, ir mazÇkiespïju izkliedït atmosfïrÇ nekÇ piesÇr¿oju-mu, kas izplatÇs ÇrïjÇ vidï, kur tas gandr¥z pil-n¥gi izzd, sajaucoties ar lielu svaiga gaisadaudzumu.

Jebkura piesÇr¿ojuma koncentrÇciju telpÇsnosaka l¥dzsvars starp piesÇr¿ojuma izplat¥buun tÇ likvidï‰anu minïtajÇ telpÇ. JÇ¿em vïrÇ, kapiesÇr¿ojuma l¥meni telpÇs var paaugstinÇtiespïjama apkÇrtïjÇs vides piesÇr¿ojumaiepl‰ana.

PIESÅRøOJUMA VEIDI UN AVOTI

ENER˛IJAS TAUP±·ANA UN îKUHERMETIZÅCIJA VEICINA GAISA

KVALITÅTES PAZEMINÅ·ANOS TELPÅS


Produkti, kas rodas ˙¥misku vielusadeg‰anas rezultÇtÇ

Noteikta ˙¥misko savienojumu daudzuma at-ra‰anÇs telpÇs ir atkar¥ga no daÏÇdu materiÇlusadeg‰anas procesiem. Galvenie ‰¥ piesÇr¿o-juma veida Çrïjie avoti ir sadeg‰anas procesinoteiktÇs vietÇs (piemïram, enerÆïtiskie uz-¿ïmumi) un sadeg‰anas procesi centros, kasvar main¥t vietu (motorizïtie transportl¥dzek∫i,rpniec¥bas pÇrveido‰ana).

Par noz¥m¥gÇkajiem iek‰ïjiem piesÇr¿ojumaavotiem tiek uzskat¥tas apsildes sistïmas, at-kar¥bÇ no tajÇs izmantotÇ kurinÇmÇ, tabakasdmi un izelpotais gaiss. ·o procesu rezultÇtÇgaisÇ izplatÇs galvenokÇrt tÇdi ˙¥miskie savie-nojumi kÇ tvana gÇze, og∫skÇbÇ gÇze, sïra un

123XI noda∫a. GAISA KVALITÅTE TELPÅS

µ±MISKÅS VIELAS

AVOTI

Årï

jais

pies

Çr¿o

jum

sIe

k‰ïj

ais

pies

Çr¿o

jum

s

Sadeg‰anas produkti.StacionÇri avoti (enerÆïtiskie

uz¿ïmumi, rpniec¥ba).Motorizïtie transportl¥dzek∫i.Augsne.

Celtniec¥bas materiÇli: Betons, akmens.Skaidas

IzolÇcijas materiÇli.Ugunsdro‰i izolÇcijas materiÇli.KrÇsa.

IekÇrtas:Apkures iekÇrtas (apsildes ier¥ces, virtuves iekÇrtas).

FotokopïtÇji.VentilÇcijas sistïmas.

Radons.Formaldeh¥ds, citi organiskie savienojumi.Formaldeh¥ds, stikl‰˙iedra.Azbests.Organiskie savienojumi, svins.

Tvana gÇze, slÇpek∫a oks¥ds,formaldeh¥ds, putek∫i.

Ozons.Mikroorganismi, ‰˙iedras.

Darbinieki:MetaboliskÇ aktivitÇte.BioloÆiskÇ aktivitÇte.

Og∫skÇbÇ gÇze, dens tvaiki, aromÇts.Mikroorganismi.

Darbinieku aktivitÇtes:Smï˙ï‰ana.Gaisa atsvaidzinÇtÇji.T¥r¥‰anas l¥dzek∫i.Br¥vÇ laika aktivitÇtes.

Tvana gÇze, putek∫i, citi savienojumi.Fluorogleklis, smarÏas/smakas.Organiskie savienojumi, smarÏas/smakas.Organiskie savienojumi, smarÏas/smakas.

Sïra dioks¥ds, slÇpek∫a oks¥ds, ozons, putek∫i,tvana gÇze, og∫de¿raÏi.

Tvana gÇze, svins, slÇpek∫a oks¥ds.Radons, mikroorganismi.

PIESÅRøOTÅJVIELAS


slÇpek∫a oks¥di, og∫de¿raÏi, putek∫i undaÏÇdas tabakas dmu sastÇvda∫as.

Tvana gÇze – toksiska gÇze, ko nevar sajust(tai nav smarÏas un krÇsas) un ko rada oglek-li saturo‰u vielu nepiln¥ga sadeg‰ana. TÇ irsmacïjo‰a gÇze, kas iedarbojas uz organis-mu, savienojoties ar hemoglob¥nu asin¥s.RezultÇtÇ asinis zaudï spïju pÇrnest skÇbeklipietiekamÇ daudzumÇ uz audiem. Tvana gÇzevar izrais¥t galvassÇpes, redzes pasliktinÇ-‰anos, sirdsdarb¥bas traucïjumus. Liela ‰¥sgÇzes koncentrÇcija var bt nÇves iemesls.NeindustriÇlÇ vidï to rada galvenokÇrt tabakasdmi un Çrïjais piesÇr¿ojums (satiksme,garÇÏas u.c.).

Og∫skÇbÇ gÇze – oglekli saturo‰u vielu sa-deg‰anas galaprodukts. Lai ar¥ ‰o savienoju-mu parasti neuzskata par piesÇr¿otÇju, ir zi-nÇms, ka palielinÇta tÇ koncentrÇcija varizrais¥t galvassÇpes, sama¿as zudumu un el-pas trkumu (skÇbek∫a nepietiekam¥bas dï∫).·o gÇzi veido telpÇs eso‰o cilvïku izelpotaisgaiss.

Sïra oks¥di – rodas, oksidïjoties sïru satu-ro‰iem savienojumiem, kas rodas sadeg‰anasprocesa rezultÇtÇ. To ietekme uz vesel¥bu iz-pauÏas kÇ Çdas, acu un g∫otÇdu kairinÇjums.PaaugstinÇtÇ koncentrÇcijÇ var izrais¥t aug‰ïjoelpce∫u sa‰aurinÇ‰anos. Galvenais piesÇr¿o-

tÇja izplat¥‰anÇs veids ir Çrïjais piesÇr¿ojums.SlÇpek∫a oks¥di – rodas, reaÆïjot atmosfïras

skÇbeklim un slÇpeklim pie augstas tempe-ratras, kas tiek sasniegta sadeg‰anas proce-sÇ. Abi ir aug‰ïjo elpo‰anas ce∫u (deguna unkakla) g∫otÇdu kairinÇtÇji.

Tabakas dmi – gaisÇ izdalÇs vairÇk kÇ3000 ˙¥misku savienojumu kopums. Papildusjau iepriek‰minïtajiem piesÇr¿otÇjiem tabakasdmu sastÇvÇ ir daudz citu organisko savieno-jumu un gÇzu, starp kuriem izce∫as formal-deh¥ds, akrole¥ns, nikot¥ns, nitrozoam¥ni,aromÇtiskie og∫de¿raÏi u.c.

Tabakas dmu izrais¥tÇs sekas ir tikpat da-ÏÇdas, cik daÏÇdi ir tabakas dmus veidojo‰iekomponenti. KÇ izplat¥tÇkÇs var minït elpo‰a-nas ce∫u kairinÇjumu, elpo‰anas orgÇnu slim¥-bu skaita pieaugumu un nepat¥kamas izjtas,kas saist¥tas ar cigare‰u dmu smarÏu/smaku.DaÏi savienojumi var izrais¥t vïzi.

Celtniec¥bas un apdares materiÇli·ai grupai pieder ˙¥miskÇs piesÇr¿otÇjvielas,

kas ir celtniec¥bÇ, siltuma un/vai ska¿as izolï-‰anÇ (gan ïkas, gan instalÇciju) un apdaresdarbos izmantoto materiÇlu sastÇvÇ.

·˙iedras – azbests, tÇ apz¥mï daÏÇdas mi-nerÇlu silikÇtu formas, kam ir augsts ugunspretest¥bas l¥menis. ·¥s ‰˙iedras ir daudzu ma-teriÇlu, piemïram, cementa, pap¥ra, tekst¥lijuun produktu, kas izolï siltumu, elektr¥bu unska¿u, sastÇvÇ. Kop‰ ‰ajÇ jomÇ veiktajos pï-t¥jumos atklÇja, ka viens no azbesta produk-tiem var izrais¥t plau‰u vïzi, vairÇkÇs valst¥stika aizliegta ‰¥ produkta izmanto‰ana. Tomïrir vïl daudz ïku, kuru konstrukcijas elementosir ‰¥s ‰˙iedras.

Stikl‰˙iedru, ko veido nekristÇlisks stiklveidamateriÇls, daudzkÇrt izvïlas kÇ alternat¥vu az-besta ‰˙iedrai. ·¥ veida ‰˙iedras iespïjamÇ


PIESÅRøOJUMA AVOTI IR AR±DAUDZAS IKDIENÅ LIETOTÅS VIELAS:TABAKA, L±ME, T±R±·ANAS L±DZEKπI,INSEKTIC±DI, KRÅSAS, LAKAS U.C.


ietekme uz vesel¥bu nav izpït¥ta piln¥bÇ, bet irkonstatïts, ka tÇ izraisa Çdas kairinÇjumucilvïkiem, kas ar to strÇdÇ. Rekonstrukcijasdarbi, izolïjo‰o materiÇlu aizvieto‰ana, pïdïjonolieto‰anÇs jeb erozija ir iespïjamie ÇrïjÇpiesÇr¿ojuma avoti.

Viegli gaisto‰ie organiskie savienojumi irliela da∫a organisko savienojumu, kas irdaÏÇdu iekÇrtu, celtniec¥bas un citu pla‰iizmantotu materiÇlu sastÇvÇ (izolÇcijas mate-riÇli, skaidas, krÇsas, lakas, daÏÇda veida l¥-mes, z¥moglakas, tekstil‰˙iedra, dezinfekcijasl¥dzek∫i, gaisa atsvaidzinÇtÇji, insektic¥di u.c.).

VisbieÏÇk sastopamie ˙¥miskie savienojumiir formaldeh¥ds, toluols, ksiloli, etilbenzols, aro-mÇtiskie un alifÇtiskie og∫de¿raÏi, hloru satu-ro‰ie og∫de¿raÏi, kas iedarbojas uz centrÇlonervu sistïmu kÇ anestezïjo‰as un narkotis-kas vielas.

Radons – daÏi piesÇr¿otÇji, piemïram, ra-dons, var nok∫t ïkÇ no augsnes, kas atrodaszem tÇs, pa spraugÇm cementÇ. Radons irradioakt¥va gÇzveida viela, kas rodas radio-akt¥vu vielu sabruk‰anas rezultÇtÇ. DaÏkÇrt‰ajÇ sabruk‰anas procesÇ rodas savienojumi,no kuriem daÏi izdala alfas da∫i¿as. Saskar-sme ar ‰¥m da∫i¿Çm var izrais¥t audu sair‰anuun vïzi.

Radons un tÇ sabruk‰anas produkti dab¥gÇvidï atrodas gran¥ta zonÇs un fosfÇtu atrad-nïs, tÇdï∫ daÏreiz tas var bt celtniec¥bas ma-teriÇlu sastÇvÇ. Radona koncentrÇciju ïkÇsnosaka vairÇki faktori: ïkas ÆeogrÇfiskÇ atra-‰anÇs vieta, celtniec¥bas materiÇlu veids un

izcelsme, ïkas ÆeoloÆiskais pamats, piegÇdÇ-tÇ dens izcelsme un gaisa ejas no augsnesuz ïkas pamatu.

Citas ˙¥miskÇs vielasOzons kairina g∫otÇdu, elpo‰anas ce∫us,

plau‰as un ietekmï elpo‰anas funkcijas. ·¥spiesÇr¿otÇjvielas klÇtbtne telpÇs ir atkar¥gano ozona raÏotÇjiem – kopï‰anas iekÇrtÇm,ultravioletÇs gaismas lampÇm, gaisa elektro-statiskajiem att¥r¥tÇjiem u.c.

MetÇli un metÇliskie savienojumi. Svinaatra‰anos telpu gaisÇ lielÇkoties rada ÇrïjÇspiesÇr¿otÇjvielas (satiksmes rad¥tais piesÇr¿o-jums pilsïtÇ). MetÇla da∫i¿u uzkrÇ‰anÇs venti-lÇcijas/kondicionï‰anas sistïmÇ var gaisÇ iz-vad¥t putek∫us, kas satur daÏÇdus metÇliskussavienojumus.


PAGRABAMÌRIS

DIFÌZIJA

SPRAUGAS

MÌRA UNAUGSNESSASKARE

CAURUπ-VADS

SIFONS

DRENÅÎA

PAGRABAGR±DA

KANALIZÅCIJAµIE˛EπI(FILTRÅCIJA)


Infekciozie aÆentiTelpÇs lielÇko da∫u infekciozo aÆentu rada

v¥russ, kuru pÇrnïsÇ un izplata darbinieki.ApkÇrtïjÇ vidï v¥rusi nonÇk, personÇmrunÇjot, klepojot un ‰˙audot. Bet ar¥ net¥r¥baun uzkrÇjies dens rada infekciozo aÆentuaug‰anai un att¥st¥bai labvïl¥gu vidi, kur tiem irnepiecie‰amÇs bar¥bas vielas, temperatra,mitrums utt. Minïtie infekcijas slim¥buierosinÇtÇji mïdz atrasties gaisa ventilÇcijas,mitrinÇ‰anas un kondicionï‰anas iekÇrtÇs.Otrs bioloÆiskÇ piesÇr¿ojuma avots ir augsne,kuru pÇrvietojot (remontdarbos, izrakumos),apkÇrtïjÇ vidï var nonÇkt augsnï eso‰iepatogïnie mikroorganismi.

Galvenie infekciju slim¥bu ierosinÇtÇji irbaktïrijas, sïn¥tes un v¥rusi, kas var izrais¥tsaaukstï‰anos, gripu, tuberkulozi, plau‰u kar-soni u.c. slim¥bas. VisbieÏÇk var inficïties,nonÇkot kontaktÇ ar jau inficïtu personu, betinfekciju slim¥bu ierosinÇtÇji izplatÇs ar¥ pagaisu.

AlergïniAlergïns var bt jebkura viela, kas, iek∫stot

organismÇ, kam ir nobriedusi imnsistïma, varizrais¥t specifisku imunitÇtes reakciju. Tie ir ne-liela izmïra prote¥ni, glikoprote¥ni vai og∫hidrÇti.

Augu ziedputek‰¿i, putek∫u ïrc¥ti saturo‰iputek∫i, mÇjdz¥vnieku un putnu apmatojums,spalvas, paraz¥ti ar¥ var bt alergïni vai saturït


BIOLO˛ISKIE PIESÅRøOTÅJI


alerÆiskas vielas. ·¥s vielas var izrais¥t paaug-stinÇta jut¥guma plau‰u iekaisumu, kam ir gri-pas simptomi: drudzis, drebu∫i, klepus, sliktapa‰sajta utt., alerÆiskas iesnas, kuru paz¥mes

ir deguna eju aizsprosto‰anÇs, g∫otÇdu iekai-sums, iesnas utt. un astmu, ko raksturo elpastrkums, spiedo‰a sajta pakrtï un citi simp-tomi.

·¥s noda∫as sÇkumÇ tika minïti iemesli, kasizraisa nepiecie‰am¥bu rad¥t telpÇs mÇksl¥gusklimatiskos apstÇk∫us. AtkÇrtoti tika apskat¥tsar¥ piesÇr¿ojums, kas var parÇd¥ties minïtajÇstelpÇs un bt vesel¥bas traucïjumu vai slim¥bu

cïlonis. ·ajÇ sada∫Ç izanalizïsim ventilÇ-cijas/kondicionï‰anas sistïmu noz¥m¥bu ga-d¥jumos, kad ir pasliktinÇjusies gaisa kvalitÇtetelpÇs.


VENTILÅCIJA DARBA VIDî


Gaisa ventilÇcijas/kondicionï‰anassistïmas: funkcionï‰ana

RunÇjot par ventilÇciju, pirmais, ko iedomÇ-jamies, ir atvïrts logs, pa kuru ieplst svaigsgaiss. VentilÇcijas sistïmu uzdevums ir l¥dz¥gs,t.i., ∫aut noslïgtÇ telpÇ iek∫t noteiktam svaigagaisa daudzumam, lai vajadz¥bas gad¥jumÇvarïtu regulït mikroklimatu.

VentilÇcijas sistïmas pamatÇ ir svaiga(ventilÇcijas jeb atjauno‰anas) gaisa iepl‰a-na. LielÇkajÇ da∫Ç gad¥jumu to sajauc ar da∫uiek‰ïjÇ gaisa (ar recirkulïto gaisu). Tad ‰ismais¥jums tiek izvad¥ts caur vairÇkÇm iekÇr-tÇm, kas to sagatavo izplat¥‰anai visÇ ïkÇ.Jebkurai sistïmai ir vismaz viena att¥r¥‰anasun viena kondicionï‰anas ier¥ce, kurÇ gaisusasilda vai atdzesï.

Kondicionïtais gaiss pa ventilÇcijas cauru-lïm tiek nogÇdÇts visÇs telpÇs, no kurÇm pïctam pa citÇm caurulïm tas atkal nonÇk galve-najÇ iekÇrtÇ, kur da∫u izmantotÇ gaisa izvadaÇrïjÇ vidï, bet pÇrïjo izmanto atkÇrtoti.

RecirkulïtÇ gaisa daudzums mïdz btdaÏÇds un var svÇrst¥ties no 0% (ventilï‰anaiizmanto tikai svaigu gaisu) – 100% (‰ajÇ ga-d¥jumÇ nav svaigÇ gaisa piepldes, tiek att¥r¥tsjau izmantotais gaiss).

Gaisa att¥r¥‰anas iekÇrtasPirms gaisu izvada visÇs telpÇs, sajauk‰a-

nÇs vietÇ tas tiek pak∫auts vairÇkÇm att¥r¥‰anas

iekÇrtÇm, kuru uzdevums ir maksimÇli att¥r¥tgaisu no net¥rumiem, kas tajÇ varïtu bt.

FiltrÇcijas sistïmas tiek izmantotas, lai att¥r¥-tu gaisa plsmu no putek∫veida vielÇm. Parasti‰ie filtri ir veidoti no porainiem materiÇliem, pie-mïram, tekstil‰˙iedras, pap¥ra u.c.

Faktori, kas nosaka filtru spïju aizturït pu-tek∫veida vielas, ir filtram izmantotÇ materiÇlaporain¥ba un gaisa kust¥ba. Piemïram, gaisapalïninÇta kust¥ba un neliela izmïra porasproporcionÇli palielina filtra efektivitÇti. Filtruaiztures spïja ir atkar¥ga ar¥ no s¥ko da∫i¿u iz-mïriem. Liela izmïra da∫i¿as, piemïram, zied-putek‰¿u putek∫us ir viegli aizturït, bet vidïja(tabakas dmi) un maza izmïra da∫i¿as aiz-turït ir ∫oti grti. FiltrÇcijas iekÇrtu parasti veidopriek‰ïjais filtrs, kuram nav ∫oti augstas aiz-tures spïjas, un filtrs, kam ir lielÇkas aizturesspïjas. Priek‰ïjais filtrs aiztur lielÇka izmïrada∫i¿as un pilda filtra aizsargfunkcijas, lai taskalpotu ilgÇk. FiltrÇciju nevar izmantot, laisamazinÇtu gaisÇ vismazÇkÇ izmïra (v¥rusu,gÇzu un tvaiku) da∫i¿u daudzumu, tam nepie-cie‰amas citas iekÇrtas.

Absorbcija – daÏu ˙¥misko piesÇr¿otÇjvielu(sïra un slÇpek∫a oks¥du) aizturï‰ana ar citusavienojumu ˙¥misko kombinÇciju.

Adsorbcija – tÇs pamatÇ ir reakcija starp gÇ-zes sastÇvÇ eso‰o molekulu un adsorbïjo‰ÇmateriÇla elektriskajiem lÇdi¿iem. PiesÇr¿otÇjamolekulas tiek aizturïtas adsorbïjo‰ajÇmateriÇlÇ. KÇ adsorbïjo‰os materiÇlus izman-to akt¥vo oglekli, alum¥nija oks¥du u.c.


ÅRîJÅVIDî

IZVAD±TAISGAISS

GAISASAJAUK·ANAS

KAMERA

FILTRS AUKSTUMS KARSTUMS

VENTILATORS

RECIRKULîTAIS GAISST±RAISGAISS


ElektrostatiskÇs pievilk‰anÇs principa pama-tÇ ir elektriski uzlÇdïto da∫i¿u savstarpïjaispievilk‰anÇs spïks. Gaisa pozit¥vi uzlÇdïtÇsda∫i¿as, ‰˙ïrsojot elektrisku lauku pievelkaspie negat¥vi uzlÇdïtiem metÇliskiem priek‰me-tiem.

Gaisa kondicionï‰anaAtt¥r¥to gaisu vïl jÇizvada caur siltuma ap-

mai¿as iekÇrtÇm, kur to sasilda vai atdzesï.LielÇkajÇ da∫Ç apkures sistïmu gaisa sasild¥-‰anai izmanto elektr¥bu, karsto deni vai tvai-kus, gaisa dzesï‰anai izmanto aukstu denivai atdzesïjo‰us ‰˙idrumus. PirmajÇ gad¥ju-mÇ, nonÇkot saskarï ar loku, kurÇ cirkulï mi-nïtie apsildes/atdzesï‰anas l¥dzek∫i, gaiss uz-tver siltumu, otrajÇ – zaudï to.

DaÏÇs dzesï‰anas sistïmÇs gaisa atdzesï-‰anas l¥dzek∫i nonÇk dzesï‰anas caurulïs, ku-rÇs eso‰ais aukstais dens absorbï ‰o l¥dzek-∫u siltumu un izvada to ÇrïjÇ apkÇrtïjÇ vidï.

DaÏÇs ïkÇs atsevi‰˙Çs telpÇs ir ier¥kotas gai-sa kondicionï‰anas papildiekÇrtas. ·¥s sistï-mas sastÇvÇ ir neliels ventilators, filtrÇcijas unsasild¥‰anas/atdzesï‰anas iekÇrtas. ·¥ sistï-ma galvenokÇrt darbojas, att¥rot visu gaisu tel-pÇs, kur tÇ atrodas; att¥r¥tais gaiss savukÇrt cir-kulï ap ïkas perimetru, ar mïr˙i neitralizïtÇrïjÇs vides klimatisko apstÇk∫u ietekmi ‰ajÇzonÇ.

Gaisa mitrinÇ‰anaGaisa mitruma l¥menis ir jÇkontrolï, lai varï-

tu nodro‰inÇt komfortablu termohidrometriskovidi. TÇdÇ veidÇ var izvair¥ties no traucïju-miem, ko izraisa statiskÇs elektr¥bas izlÇdï‰a-nÇs, ja telpÇs ir ∫oti sauss gaiss.

PastÇv vairÇki gaisa mitrinÇ‰anas iekÇrtuveidi, kuru uzdevums ir pie‰˙irt gaisam mitru-mu. To panÇk ar dens tvaicï‰anu vietÇs, kurtas tiek uzkrÇts, un tie‰u dens tvaiku izsmi-dzinÇ‰anu gaisÇ.

Gaisa izplat¥‰ana telpÇs,kur strÇdÇ cilvïki

PielÇgotais gaiss nonÇk ïkas telpÇs pa iz-plat¥‰anas sistïmas difuzoriem, caur kuriemnotiek ar¥ siltuma apmai¿a. BeigÇs ‰is gaisstiek izvad¥ts no telpÇm pa nopldes gaisa res-t¥tïm. Pirms gaiss tiek izvad¥ts no telpÇm, tÇplsmai jÇaptver visa telpa, to var nodro‰inÇt,atbilsto‰i izvïloties difuzoru un nopldes gaisaatveru atra‰anÇs vietas.

·is cikls ir pabeigts, kad no daÏÇdÇm telpÇmizpldu‰ais gaiss atgrieÏas centrÇlajÇ iekÇrtÇun 100% apmïrÇ vai da∫ïji ir izvad¥ts atmo-sfïrÇ.


POZIT±VIUZLÅDîTAS

DAπIøAS

DAπIøAS, KOPIEVELKNEGAT±VI

UZLÅDîTASPLÅKSNES

πOTI MITRI VIDES APSTÅKπI VEICINASîN±·U AUG·ANU, πOTI SAUSÅ VIDîNOTIEK PASTIPRINÅTA STATISKÅS

ELEKTR±BAS IZLÅDî·ANÅS


Pievïr‰ot uzman¥bu ventilÇcijas/kondicionï-‰anas sistïmu noz¥mei telpu gaisa kvalitÇtesuzlabo‰anÇ, ir jÇmin divi aspekti. PirmkÇrt, uz-¿ïmuma atra‰anÇs vieta, otrkÇrt, apkÇrtïjÇvidï eso‰ie centri vai noteiktas zonas, kas varbt piesÇr¿ojuma avoti.

PirmajÇ gad¥jumÇ ventilÇcijas sistïma var:a) veicinÇt ÇrïjÇ apkÇrtïjÇ vidï eso‰Ç piesÇr-

¿ojuma nok∫‰anu telpÇs. LielÇkoties ap-kÇrtïjÇs vides piesÇr¿ojums telpÇs no-k∫st, ieplstot ventilÇcijas gaisam. To vei-cina nepÇrdomÇts gaisa ¿em‰anas atverunovietojums gan pavïrsuma zi¿Ç, ganattiec¥bÇ pret nopldes gaisa atverïm pa-‰Ç ïkÇ. To var ietekmït ar¥ apkÇrtnï valdo-‰ie vïji.

KÇ piemïrus ‰¥m nepiln¥bÇm var minït gai-sa ¿em‰anas atveru novietojumu augsnesl¥men¥ (satiksmes rad¥tais piesÇr¿ojums),piesÇr¿ojuma avotu (garÇÏu, skurste¿u,

blakuseso‰u rpn¥cu izmantotÇ gaisa at-veru) tuvumÇ, blakus vai pret¥ pa‰as ïkasdzesï‰anas iekÇrtÇm, virtuvju un sanitÇromezglu nopldes gaisa atverïm utt. To varveicinÇt ar¥ valdo‰Ç vïja virziens;

b) veicinÇt ïkÇ eso‰Ç piesÇr¿ojuma koncen-trÇciju. Ar ventilÇcijas sistïmas darba reÏ¥-mu var panÇkt l¥meni, kurÇ tiek sasniegtsventilÇcijas sistïmas mïr˙is: samazinÇt unlikvidït telpÇs konstatïto piesÇr¿otÇjvieludaudzumu. SÇkot noda∫u par ventilÇcijassistïmÇm, minïjÇm, ka iekÇrtu darbareÏ¥mi var bt daÏÇdi, sÇkot ar tÇdu, kurÇventilÇcijai tiek izmantoti 100% svaigagaisa, kam vajadzïtu nodro‰inÇt piesÇr¿o-jo‰o vielu pareizu izkliedï‰anu atmosfïrÇun, protams, samazinÇjumu, beidzot arsistïmÇm, kurÇs att¥ra jau izmantoto gaisu100% apjomÇ. PïdïjÇ gad¥jumÇ piesÇr¿o-jo‰o vielu daudzums ne tikai nesamazi-nÇs, bet pastÇv risks, ka tÇ koncentrÇcijapalielinÇsies. AtkÇrtoti att¥rot izmantotogaisu, jÇ¿em vïrÇ, ka piesÇr¿ojums, kasrodas noteiktÇ vietÇ, att¥r¥tajam gaisam cir-


VENTILÅCIJAS/KONDICIONî·ANAS SISTîMAS:TO NOZ±ME TELPU GAISA KVALITÅTES UZLABO·ANÅ

VîJ·

NOPLÌDESGAISA

ATVERE

GAISAøEM·ANAS

ATVERE

ÅRîJAIS PIESÅRøOJUMS VAR NONÅKT îKÅ,IEPLÌSTOT VENTILÅCIJAS GAISAM


kulïjot, var ietekmït visus ïkÇ strÇdÇjo-‰os;

c) rad¥t vidi, kurÇs nav ventilÇcijas. KÇ jauiepriek‰ minïjÇm, liela noz¥me ir difuzoruun nopldes gaisa atveru novietojumamun izmïram, jo tie nosaka gaisa kust¥butelpÇ. Nepietiekama difuzoru skaita dï∫ at-sevi‰˙as zonas telpÇ var palikt nevïdi-nÇtas. L¥dz¥ga situÇcija veidojas, kad gaisanopldes atveres un difuzori ir novietotiblakus. Svaigais gaiss nekavïjoties tiekatkal aizvad¥ts prom, ne∫aujot tam sajauk-ties ar telpÇ eso‰o gaisu. Otrs svar¥gs iemesls, kas jÇ¿em vïrÇ, at-tiecas uz noteiktÇm zonÇm, kas var k∫tpar piesÇr¿ojuma avotiem. TÇs ir gaisa fil-trÇcijas, kondicionï‰anas un mitrinÇ‰anasiekÇrtas, dzesï‰anas caurules un celtnie-

c¥bas materiÇli, kas izmantoti ‰o sistïmuizveidei un izolÇcijai. Visu ‰o sistïmu ko-pïja paz¥me ir nepietiekama apkope.Izmantotajos filtros parasti paliek tikaiputek∫i, kas var bt kopÇ ar mikroorganis-miem. Filtru nomai¿as vai att¥r¥‰anas pro-cesÇ, palielinÇs tur eso‰o mikroorganismuiespïjas nok∫t apkÇrtïjÇ vidï. No otraspuses, filtra zema aiztures spïja veicinaputek∫u nok∫‰anu citÇs sistïmas da∫Çs,mikrobu vairo‰anos un nok∫‰anu ventilÇ-cijas gaisa straumï.Atdzesïjot gaisu, dens tvaiki var konden-sïties uz atdzesï‰anas iekÇrtas virsmas,nok∫t uz gr¥das vai uz jebkuras citas vir-smas. Bet dens uzkrÇ‰anÇs kopÇ ar net¥-rumiem veido ideÇlu vidi mikroorganismuaug‰anai un att¥st¥bai.

PotenciÇli mikrobioloÆiskÇ piesÇr¿ojumaavoti var bt gaisa mitrinÇ‰anas un dzesï‰a-nas iekÇrtas, kuras darbojas, izsmidzinot att¥-r¥tu deni, jo ar¥ ‰eit ir mikroorganismu att¥st¥buun izplat¥bu veicino‰i apstÇk∫i (piemïrota tem-peratra, mitruma l¥menis un pietiekami daudzbar¥bas vielu).

Sava sastÇva dï∫ piesÇr¿ojuma avoti var btar¥ ‰o iekÇrtu konstrukcijas un/vai izolÇcijasmateriÇli, kas satur, piemïram, azbestu vaistikl‰˙iedras. Laika gaitÇ materiÇli nodilst, to‰˙iedras nonÇk ventilÇcijas gaisÇ, bet nodilu-ma vietÇs uzkrÇjas net¥rumi, kas veicinamikroorganismu att¥st¥bu.


NEPAREIZI IZVEIDOTA VENTILÅCIJASSISTîMA VAR RAD±T VIDI, KURÅ

NEIEKπÌST SVAIGS GAISS PIENÅC±GA IEKÅRTU APKOPENEπAUJ VEIDOTIES PIESÅRøOJUMA

AVOTIEM


KopumÇ ‰os l¥dzek∫us var rezumït kÇ r¥c¥bu,kas vïrsta uz piesÇr¿otÇja izplat¥‰anas avotuun r¥c¥bu, ko izvïr‰ vietÇs, kur izplatÇs piesÇr-¿otÇji.

VeicamÇs aktivitÇtes nosaka piesÇr¿ojumaizplat¥bas centru daÏÇd¥ba. Izplat¥bas avotuizolï‰ana vai likvidï‰ana var likties ideÇla un∫oti efekt¥ga, taãu nereti ir grti to pielietotpraksï. Piemïram, ir zinÇms, ka viens nonoz¥m¥gÇkajiem iespïjamajiem iek‰ïjÇ gaisakvalitÇtes pazeminÇtÇjiem ir Çrïjais piesÇr¿o-jums, bet gaisa kvalitÇtes uzlabo‰anai nepie-cie‰amie pasÇkumi neietilpst uz¿ïmuma kom-petences sfïrÇ.

Tomïr bieÏi ir iespïjams samazinÇt pie-sÇr¿ojuma nok∫‰anu telpÇs, novietojot gaisa¿em‰anas atveres pïc iespïjas augstÇk, kurgaiss ir t¥rÇks un neier¥kojot tÇs nopldes gaisaatveru, dzesï‰anas iekÇrtu un citu piesÇr¿o-juma avotu tuvumÇ. TurklÇt jÇatceras apkÇr-tïjÇ vidï valdo‰Ç vïja virziens.

PasÇkumi, kas veicami, lai mazinÇtu telpu

gaisa piesÇr¿ojumu:• rp¥ga mazÇk kait¥gu materiÇlu un produk-

tu izvïle;• daÏÇdo t¥r¥‰anas l¥dzek∫u piemïrota izvïle

un pareiza lieto‰ana gan attiec¥bÇ uz tokoncentrÇciju, gan lieto‰anas nepiecie‰a-m¥bu;

• iekÇrtu, kas ir potenciÇlie piesÇr¿ojumaavoti, rp¥ga apkope, ¥pa‰u uzman¥bupievïr‰ot gaisa filtru periodiskai nomai¿aivai t¥r¥‰anai un gaisa ventilÇcijas/kondi-cionï‰anas, dzesï‰anas un mitrinÇ‰anassistïmu regulÇrai t¥r¥‰anai un uzturï‰anaikÇrt¥bÇ.

Attiec¥bÇ uz vidi, kurÇ izplatÇs piesÇr¿otÇj-vielas, pieredze rÇda, ka visefekt¥gÇkÇ ir svai-gÇ gaisa piegÇde pietiekamÇ daudzumÇ, kasatkar¥ga no ïkÇ nodarbinÇto skaita, un pareiziizveidota gaisa ventilÇcijas sistïma katrÇ telpÇ,kas nodro‰ina tÇs piln¥gu izvïdinÇ‰anu unpiesÇr¿ojuma samazinÇ‰anu.


TELPU GAISA KVALITÅTES KONTROLES L±DZEKπI


L¥dzÇs cilvïkam, iekÇrtas ir raÏo‰anas darbaprocesu neat¿emama sastÇvda∫a. Termi-noloÆiski iekÇrta ir jebkur‰ tehnisks l¥dzeklis,parasti ar vienu vai vairÇkÇm kust¥gÇm da∫Çm,kas spïj pÇrveidot vai pÇrnest enerÆiju un kuruiedarbina kÇds enerÆijas avots, bet ne cilvïkapielietotais spïks. VispÇr¥gÇ noz¥mï ‰¥ defin¥ci-ja ietver ar¥ mehÇniskos darbar¥kus un pat tÇ-das iekÇrtu vien¥bas un da∫as, kurÇm nav kust¥-gu mehÇnisku elementu, bet kuras ir saist¥tasvai izraisa enerÆïtiskas izmai¿as: piemïram,krÇsnis, iekÇrtas, kas nodro‰ina siltÇ gaisaapmai¿u u.c.

Atkar¥bÇ no katras ma‰¥nas automatizÇcijaspakÇpes, cilvïku iejauk‰anÇs to darb¥bÇ varbt ∫oti daÏÇda – ir situÇcijas, kad nepiecie-‰ama pastÇv¥ga operatora klÇtbtne (piegÇdÇ-jot un iz¿emot materiÇlus no daÏÇm iekÇrtÇm),un situÇcijas, kad pietiek ar vienkÇr‰u procesapÇrraudz¥bu (piemïram, ˙¥miskajÇ rpniec¥bÇ).

ProgrammÇm, kas nodro‰ina «dialogu»starp iekÇrtu un operatoru ar vad¥bas un kon-troles sistïmas pal¥dz¥bu, jÇbt izveidotÇminterakt¥vÇ veidÇ un ar vienkÇr‰u, labi saprota-mu valodu, kas neizrais¥tu pÇrpratumus unnevajadz¥gas k∫das. ·ajÇ noda∫Ç cent¥simiespievïrst uzman¥bu galvenokÇrt vispÇrïjiemergonomiskajiem principiem, kuri jÇ¿em vïrÇ

visÇs darba vietÇs, kur strÇdÇ ar iekÇrtÇm. Kaut ar¥ ergonomikas principi ir iek∫auti jau

pa‰Ç iekÇrtas konstrukcijÇ, tos ir nepiecie‰amsatt¥st¥t, iekÇrtojot konkrïto darba vietu, ¿emotvïrÇ novietojuma apstÇk∫us, daÏÇdu elementuizkÇrtojumu, funkcionï‰anas reÏ¥mu un nosa-c¥jumus, kÇ ar¥ darba sistïmas pras¥bas, ap-stÇk∫us un vides izmai¿as, ko tÇ varïtu rad¥t.IekÇrta, kas ir konstruïta atbilsto‰i ergonomi-kas principiem, veicina ar¥ tÇs pareizu un vieg-lÇku novieto‰anu un uzstÇd¥‰anu.

IekÇrtÇm jÇatbilst ne tikai dro‰¥bas pras¥bÇm,bet ar¥ to konstrukcijai jÇatbilst ergonomikasprincipiem, kuri jÇievïro pat attiec¥bÇ uz iekÇrtudro‰¥bas ier¥cïm, jo viss ir jÇskata cilvïkaiespïjamo k∫du perspekt¥vÇ, kuras, ja nevartikt novïrstas piln¥bÇ, tad vismaz ir jÇcen‰assamazinÇt l¥dz minimumam, un to iespïjamssasniegt tikai, ievïrojot visas sistïmas piln¥guatbilst¥bu ergonomikai.

Lieto‰anas nosac¥jumos jÇbt samazinÇtainelaimes gad¥jumu iespïjam¥bai, kÇ ar¥ pïciespïjas jÇnovïr‰ neïrt¥bas, nogurums un no-darbinÇtÇ psiholoÆiskÇ spriedze. Tas, tÇpat kÇdarba vietas komforta palielinÇ‰ana, veicinÇsdro‰¥bas nosac¥jumu uzlabo‰anos.

·ie principi jÇ¿em vïrÇ ne tikai ierastÇ raÏo-‰anas procesa ietvaros, bet ar¥ iekÇrtas mon-

IEKÅRTASUN DARBA

APR±KOJUMS12

IEKÅRTAS KONSTRUKCIJA


tÇÏÇ, apkopï, labo‰anÇ un pat tÇs iz¿em‰anÇno raÏo‰anas, kad tÇ nolietojusies. Kaut ar¥ ‰iedarbi tiek veikti retÇk un neprasa tik ilgu laiku

kÇ ikdienas darbs, projektïtÇjiem tomïr jÇpie-vïr‰ ¥pa‰a uzman¥ba, lai ar¥ tie varïtu tikt veik-ti, ievïrojot ergonomikas pras¥bas.

øemot vïrÇ daÏu iekÇrtu elementu mobilitÇtiun enerÆïtiskÇs svÇrst¥bas, ar ko saist¥ta to fun-kcionï‰ana, tÇs rada ne tikai negad¥juma risku,bet ir ar¥ potenciÇli vides kait¥go aÆentu Æene-ratori. Troksnis, karstums un starojums u.c. irrakstur¥gÇkie riska faktori, kuru ra‰anÇs unizplat¥‰anÇs ir jÇkontrolï ar attiec¥gas izolÇcijassistïmas pal¥dz¥bu un kuri ir periodiski jÇmïraun jÇpÇrbauda, lai nodro‰inÇtu gan iekÇrtu, ganto kolekt¥vÇs aizsardz¥bas l¥dzek∫u adekvÇtuapkopi. IndividuÇlo aizsardz¥bas l¥dzek∫u iz-manto‰ana nevar tikt uzskat¥ta par galvenoergonomisko principu, ja vien eksistï kÇdi citirisinÇjumi pret iepriek‰ minïtajiem kait¥gajiemfaktoriem vai iespïjamo ˙¥misko piesÇr¿ojumu,kas varïtu rasties kait¥go materiÇlu transfor-mÇcijas vai apstrÇdes procesÇ.

MateriÇlu pÇrstrÇdes procesÇ, kurÇ no kÇ-dÇm izejvielÇm tiek iegti noteikti produkti, ro-das ar¥ starpprodukti vai atkritumi, kurus ir jÇiz-n¥cina to sÇkumstadijÇ, r¥kojoties ar iekÇrtu tÇ,

lai minïtÇs vielas nevarïtu nekontrolïti nonÇktapkÇrtïjÇ vidï un tiktu izn¥cinÇtas, neizraisotsareÏÆ¥jumus. ±pa‰i t¥r¥‰anas un iee∫∫o‰anasdarbi tiek apgrtinÇti un rada risku, ja iepriek‰nav veikti atbilsto‰i pasÇkumi. Net¥rumi iekÇrtÇvai tÇs apkÇrtnï var rad¥t ne tikai neïrt¥bas, betnegat¥vi ietekmït darbinieka stÇvokli darbaveik‰anas br¥d¥. Pras¥ba operatoriem uzturïtsavu iekÇrtu t¥ru un kÇrt¥bÇ veicinÇs darba vie-tu uzturï‰anu atbilsto‰os apstÇk∫os, ja vien ta-jÇs tiks nodro‰inÇti l¥dzek∫i ‰¥ darba veik‰anai(piemïram, atkritumu tvertnes, darba piederu-mi atkritumu savÇk‰anai).

T¥r¥bai un kÇrt¥bai ir svar¥ga noz¥me, lai izvai-

r¥tos no nelaimes gad¥jumiem, tÇpïc to ievïro-‰ana uzskatÇma par ergonomikas principu b-tisku sastÇvda∫u.

Apgaismojums ir otrs btisks vides faktors,kam jÇpievïr‰ uzman¥ba, runÇjot par iekÇrtÇm,un jo ¥pa‰i par tÇm vietÇm, kurÇs tiek veiktasoperÇcijas un nodro‰inÇtas vad¥bas un kon-troles funkcijas. Attiec¥bÇ uz apgaismojumujÇievïro ne tikai tÇs pras¥bas, kas minïtasatbilsto‰ajÇ noda∫Ç par apgaismojumu, bet tamar¥ jÇbt iek∫autam iekÇrtÇ, k∫stot par tÇssastÇvda∫u.

Ja nepiecie‰ams bieÏi pÇrbaud¥t kÇdus ele-mentus, kas atrodas iekÇrtas iek‰pusï, tiemjÇbt apr¥kotiem ar atbilsto‰iem apgaismes˙erme¿iem; ar¥ tÇm zonÇm, kurÇs notiekiekÇrtas regulï‰ana un apkope, ir jÇbt labiapgaismotÇm.

134 XII noda∫a. IEKÅRTAS UN DARBA APR±KOJUMS

IEKÅRTAS UN APKÅRTîJÅ VIDE

IEKÅRTU PAREIZA APKOPE SEKMîLABUS UN DRO·US DARBA APSTÅKπUS


Telpa, kas nepiecie‰ama iekÇrtas novieto‰a-nai, ir atkar¥ga ne tikai no pa‰as iekÇrtas izmï-riem un uzstÇd¥‰anas nosac¥jumiem, bet ar¥ nofiziskÇs vides, kas nepiecie‰ama darba opera-toriem. Proti, telpas konfigurÇcija noteiktÇ dar-ba vietÇ ir atkar¥ga ne tikai no darba apr¥koju-ma izvietojuma un lieluma, bet ar¥ no tÇ, cik lie-la vieta ir nepiecie‰ama operatoriem, lai ïrtiveiktu savu darbu.

Viena un tÇ pati darba vieta var izrais¥t pretï-jas izjtas, ja runa ir par atvïrtu vai slïgtu tel-pu, kurÇ iekÇrtas ir daudz lielÇkas par cilvïkuun piln¥bÇ vi¿u ieskauj.

Lai izveidotu pareizu darba telpas koncepci-ju, jÇ¿em vïrÇ raÏo‰anas procesa racionalizÇ-cija, proti, jÇnodro‰ina, lai cilvïki varïtu br¥vi

pÇrvietoties un bez grt¥bÇm piek∫t operÇcijuvietÇm, vai vismaz samazinÇt nedabisku ˙er-me¿a pozu un kust¥bu nepiecie‰am¥bu, ¥pa‰iattiec¥bÇ uz tÇm darb¥bÇm, kuras tiek veiktasregulÇri.

IekÇrtu funkcionï‰ana automÇtiskajÇ reÏ¥mÇir izdev¥ga tai zi¿Ç, ka viens operators var kon-trolït vairÇkas ma‰¥nas. Ja iekÇrtas novietotasvienÇ l¥nijÇ, kura ir diezgan gara, operatoram irpastÇv¥gi jÇpÇrvietojas, lai pÇrraudz¥tu todarb¥bu, ja vien nav konkrïtas vietas, no kurasiekÇrtas tiek kontrolïtas. SavukÇrt, ja iekÇrtasnovietotas U veidÇ, operators no centrÇlÇspoz¥cijas var vizualizït visu darba procesu,samazinot ar¥ pÇrvieto‰anÇs distanci.

TradicionÇli mehanizïtajos darba veidos

135XII noda∫a. IEKÅRTAS UN DARBA APR±KOJUMS

IEKÅRTU NOVIETOJUMS

IEKÅRTU IZVIETOJUMS FUNKCIONÅLÅS GRUPÅS

SL±Pî·ANAS DARBGALDI ZÅ˛î·ANAS MA·±NAS

VIRPO·ANAS MA·±NAS FRîZMA·±NAS

GATAVÅPRODUKCIJA

OPERATORS

SAGATAVES

IEKÅRTU IZVIETOJUMS «·ÌNIøÅS»

IEKÅRTU IZVIETOJUMS «U» VEIDÅ


dominïja tendence sadal¥t ma‰¥nas noteiktÇsfunkcionÇlÇs grupÇs (piemïram, frïzma‰¥nas,zÇÆï‰anas ma‰¥nas, virpo‰anas ma‰¥nasu.c.), un darbinieki specializïjÇs uz kÇdu kon-krïtu grupu. Kaut ar¥ ‰Çdam izvietojumam bijasavas priek‰roc¥bas, tomïr laika gaitÇ pierÇ-d¥jÇs, ka darbs ir produkt¥vÇks, ja tas tiek orga-nizïts «‰ni¿Çs». Katra «‰ni¿a» sastÇv nodaÏÇdÇm ma‰¥nÇm, kuras visas nepiecie‰a-mas kÇda produkta izgatavo‰anai, un katras‰ni¿as operators pÇrrauga un kontrolï ‰odaÏÇdo ma‰¥nu grupu. ·Çds risinÇjums nodro-‰ina lielÇku raÏo‰anas procesa elast¥bu, kÇ ar¥daÏÇdo operatoriem uzticïtÇs darba funkcijas,kas noz¥mï visas sistïmas labÇku atbilst¥buergonomikas principam.

Darba veik‰anas zonÇ nepiecie‰ams pare-dzït ar¥ ¥pa‰as pal¥gtelpas, kurÇs tiek uzglabÇti

raÏo‰anas procesÇ nepiecie‰amie produkti unciti darba piederumi. Ja ‰is ieteikums netiekievïrots, automÇtiski samazinÇs operatoramparedzïtÇ telpa; pÇrdomÇts visu darba ele-mentu izvietojums ∫auj labÇk izmantot tiematvïlïto plat¥bu.

Otrs aspekts, kas jÇ¿em vïrÇ, ir pareiza toiekÇrtu uzstÇd¥‰ana (no telpiskÇ viedok∫a), kasnepiecie‰amas iekÇrtu un portat¥vo ier¥ãu funk-cionï‰anÇ, pretïjÇ gad¥jumÇ elektriskie vadi,gaisa un dens cauru∫vadi u.c. var pÇrvïrstiespar ‰˙ïr‰∫iem, kas pat apgrtina darba veik-‰anu. ·Çda tipa sareÏÆ¥jumus daudzÇs darbavietÇs var novïrst, izmantojot portat¥vo darbaapr¥kojumu, tÇdïjÇdi samazinot elektrisko va-du izmanto‰anas nepiecie‰am¥bu un novïr‰otiespïjamos traucïjumus.

Ar iekÇrtu pal¥dz¥bu ir izdevies samazinÇtcilvïka fizisko slodzi un panÇkt lielus sïrijveidaraÏo‰anas apjomus. MehanizÇcija rpniecis-kajÇ raÏo‰anas procesÇ paredz arvien aug-stÇku automatizÇcijas pakÇpi.

Pat visvienkÇr‰Çkie darbi, kurus agrÇk veicaiekÇrtas operatori, kÇ, piemïram, materiÇlupiegÇde un pÇrvieto‰ana, produktu kvalitÇtespÇrbaud¥‰ana u.c. , tagad arvien vairÇk tiekmehanizïti, iek∫aujot elektriskas, mehÇniskas,hidrauliskas un pneimatiskas sastÇvda∫as, kasveicina ‰o operÇciju automatizÇciju.

RobotizÇcija ir viens no ‰¥ automatizÇcijasprocesa veidiem, kas veicina gan fiziskÇs slo-dzes samazinÇ‰anu, strÇdÇjot ar ma‰¥nÇm,gan ienes lielÇku daÏÇd¥bu darba procesÇ, javien operatoram ir uzticïta robotu pÇrraudz¥baun kontrole, un vi¿am ir iespïja risinÇt kÇdasnestandarta situÇcijas, kas var rasties iekÇrtasfunkcionï‰anas laikÇ.

MehanizÇcija kÇ viens no ergonomikas prin-

cipiem ir veids, kÇ l¥dz minimumam samazinÇtfizisko slodzi, un automatizÇcija tiek uzskat¥tapar pamatu, konstruïjot, raÏojot un apr¥kojotiekÇrtas, lai darbinieka iejauk‰anÇs vairsnebtu nepiecie‰ama. Taãu ‰im automatizÇ-cijas procesam ir jÇbt vienkÇr‰am un dro‰am.JÇatz¥mï, ka automatizÇcijai ne vienmïr ir po-zit¥va loma; to nedr¥kst pielietot, ja raÏo‰anasaist¥ta ar specifisku ritmu, kas neatbilst ergo-nomikas principiem.

Kaut ar¥ modernajÇs iekÇrtÇs ir izdeviesbtiski samazinÇt fizisko slodzi, ¥pa‰a uzma-n¥ba btu jÇpievïr‰ tam, lai tÇ tiktu samazinÇtaar¥ citÇs pal¥goperÇcijÇs, kas saist¥tas ar ma-‰¥nas funkcionï‰anu.

Problïmas varïtu izrais¥t ar¥ tas, ka fiziskÇsslodzes samazinÇ‰ana var novest pie gar¥gÇsslodzes mazinÇ‰anÇs. TÇdï∫, ievïrojot nodar-binÇto individuÇlÇs spïjas un profesionÇlokvalifikÇciju, ir jÇatrod l¥dzsvars starp fizisko ungar¥go aktivitÇti, darbojoties ar iekÇrtÇm.


AUTOMATIZÅCIJA UN SLODZE



Pirmais aspekts, kas jÇ¿em vïrÇ, runÇjot parnodarbinÇtÇ pozu, ir stÇvoklis, kÇdu vi¿‰ ie¿emdarba laikÇ. Neap‰aubÇmi, visïrtÇkÇ poz¥cija irsïdus uz ïrta, ergonomikas principiem atbil-sto‰a krïsla. ·Çds stÇvoklis ir nepiecie‰ams,ja cilvïkam ilgu laiku jÇatrodas vienÇ konkrïtÇvietÇ, jo stÇvït kÇjÇs, ¥pa‰i, ja nav iespïju pÇr-vietoties, ir ∫oti nogurdino‰i.

Lai izvair¥tos no ilgsto‰as atra‰anÇs vienÇ untai pa‰Ç stÇvokl¥, ideÇli ir pÇrmai¿us sïdït unstÇvït kÇjÇs.

No savas darba vietas operatoram btuideÇli jÇpÇrredz visas operÇciju veik‰anasvietas un ier¥ces, kas kontrolï un vadama‰¥nu, kÇ ar¥ jÇspïj ar roku vai kÇju aizs-niegt daÏÇdas iedarbinÇ‰anas deta∫as, kurukonfigurÇcijai jÇbt tÇdai, lai to novietojums,distance un spïks, kas nepiecie‰ams toiedarbinÇ‰anai btu atbilsto‰s dotajaikomandai.

Vad¥bas ier¥cïm jÇbt tÇ konstruïtÇm, lai

ar tÇm varïtu viegli darboties, neradot pie-spiedu pozas un nepielietojot neadekvÇtufizisku spïku, saska¿Ç ar fizioloÆijas vaibiomehÇnikas likumiem. TÇ, piemïram,vad¥bas pedÇlim, kas atbilst ergonomikaslikumiem, sïdus poz¥cijÇ jÇbt tÇ konstruï-tam, lai kÇja btu nedaudz saliekta attiec¥bÇpret vertikÇlo asi, tÇdïjÇdi papïdis kalpo paratbalsta punktu un samazina distanci, kasjÇveic pïdai, lai nospiestu pedÇli. SavukÇrtslodze uz roku tiek samazinÇta, ja pareizi

tiek izmantota elko¿a loc¥tava.JÇatz¥mï, ka cilvïku daÏÇdais auguma ga-

rums, var apgrtinÇt ergonomikas principu ¥s-teno‰anu attiec¥bÇ uz iekÇrtu konstrukciju.TÇpïc ir ieteicams, lai iekÇrtas btu apr¥kotas

IEKÅRTÅM JÅBÌT KONSTRUîTÅM TÅ,LAI TO LIETO·ANA BÌTU SAIST±TA

AR îRTU µERMEøA POZU

NODARBINÅTÅ POZA, STRÅDÅJOT AR IEKÅRTÅM


ar mehÇnismu, kas ∫autu pielÇgot to daÏÇdaauguma cilvïkiem, piemïram, paaugstinÇjumi,regulïjami sïdek∫i u.c.

TÇpat kÇ ir jÇcen‰as samazinÇt bieÏu pÇr-vieto‰anos starp iekÇrtÇm, tÇ ar¥ vajadzïtunovïrst cilvïka ˙erme¿a piespiedu pozas unliekas kust¥bas darba laikÇ. ·ai zi¿Ç ¥pa‰avïr¥ba btu jÇpievïr‰ tai iekÇrtas sistïmai, kasatbild¥ga par priek‰metu ielik‰anu vaiiz¿em‰anu. Te pareizais risinÇjums varïtu bttransportïtÇja lentas. Konteineriem unkastïm, kurÇs tiek novietoti priek‰meti, jÇbtatbilsto‰a izmïra un formas, lai atvieglotu topiepild¥‰anu un iztuk‰o‰anu.

MontÇÏas un labo‰anas darbi, sastÇvda∫unomai¿a, kÇ ar¥ citi ar iekÇrtu apkopi saist¥tiedarbi ir rp¥gi jÇapsver un jÇizplÇno. Veicot ‰¥sneregulÇrÇs operÇcijas, ir jÇzina, kÇ apieties ariekÇrtu vai kÇdu atsevi‰˙u tÇs elementu. JaiekÇrtas izmïrs vai forma nepie∫auj vai apgr-tina tÇs pÇrvieto‰anu ar rokÇm, ir jÇveic kÇdsno zemÇk minïtajiem pasÇkumiem, lai varïtuizmantot mehÇniskÇs pacel‰anas un tran-sporta ier¥ces:

• iekÇrtai jÇbt apr¥kotai ar pal¥gier¥cïm, aizkurÇm pacel‰anas l¥dzeklim aiz˙erties;

• tai jÇbt konstruïtai tÇdÇ veidÇ, lai ‰Çdaspal¥gier¥ces btu iespïjams pievienot (pie-mïram, spirÇlveida atverïm);

• tÇs formai jÇbt tÇdai, lai normÇlas pacel‰a-nas ier¥ces varïtu tai pielÇgoties.

Ja iekÇrta vai kÇds tÇs elements tiek tran-sportïts ar rokÇm, tiem btu jÇbt viegli pÇrvie-tojamiem vai apr¥kotiem ar kÇdÇm deta∫Çm, aizkurÇm tos vienkÇr‰Çk un dro‰Çk turït un nest(piemïram, rokturiem). Ja materiÇli ir jÇpÇr-

vieto diezgan bieÏi, ir ieteicams izmantot me-hÇniskos transportl¥dzek∫us, pat ja minïtie ma-teriÇli ir viegli. Rpniec¥bÇ un tirdzniec¥bÇ ∫otibieÏi tiek izmantoti daÏÇdi rati¿i, bet l¥dzÇs tiembtu ieteicams lietot vïl ar¥ citas ier¥ces, kurÇmir individuÇlÇks pielietojums.


IEKÅRTAS KONSTRUKCIJAS UN SAIST±BA AR TÅS APKOPI


Darba apr¥kojums un darbar¥ks ir pirmÇ lieta,ko cilvïks izgudrojis, lai taup¥tu savu enerÆiju,un tie‰i cilvïka vajadz¥bas nosaka to formu unfunkcijas. Darbar¥ku konstrukcijai ir jÇatbilstattiec¥gajai funkcijai, kurai tas domÇts, kÇ ar¥antropometrijas (zinÇtne, kas pïta cilvïciskÇsdimensijas) un biomehÇnikas (zinÇtne, kas pï-ta kust¥bu) principiem. ·¥s konstrukcijas pama-tÇ jÇbt atzi¿ai par cilvïku kÇ «vienotu veselu-mu», nevis jÇkoncentrïjas uz atsevi‰˙u vi¿a˙erme¿a da∫u, kas tie‰i bs iesaist¥ta darbar¥kaizmanto‰anÇ.

Kaut ar¥ ir neiespïjami izgatavot darbar¥kukatram cilvïkam, tomïr nevar ar¥, piemïram,balst¥ties uz rokas vidïjo izmïru, bet jÇvadÇspïc iedz¥votÇju vairÇkuma vajadz¥bÇm unrokas lieluma.

Pamatpras¥basPamatpras¥bas, kurÇm jÇatbilst ikvienam

darbar¥kam no ergonomikas viedok∫a, ir seko-jo‰Çs:

• efekt¥vi veikt to funkciju, kurai tas pare-dzïts;

• darbar¥ka konstrukcijai jÇbt tÇdai, lai l¥dzminimumam tiktu samazinÇts nogurums, r¥-kojoties ar to; kust¥bÇm, kuras jÇveic darba-r¥kam, jÇatbilst rokas un plaukstas izdar¥ta-jam kust¥bÇm tÇdÇ veidÇ, lai nerastos pÇr-mïr¥ga slodze;

• rokas darbar¥kiem jÇbt konstruïtiem tÇdÇveidÇ, lai plaukstas loc¥tava, veicot darbu,paliktu taisna;

• to konstrukcijai jÇatbilst darba jaudai uncilvïka pielietotajam spïkam, ¿emot vïrÇvi¿a fizisko uzbvi, dzimumu, apmÇc¥basl¥meni u.c.;

• tiem jÇbt atbilsto‰iem nodarbinÇtÇ ˙erme-¿a izmïriem;

• darbojoties ar tiem, jÇ¿em vïrÇ darba ap-Æïrbs un individuÇlie aizsardz¥bas l¥dzek∫i,kurus lieto nodarbinÇtais, veicot konkrïtooperÇciju, piemïram, cimdi, aizsargpie-durknes u.c., kÇ ar¥ materiÇls, no kÇ tie ir

tais¥ti, un to biezums;• tiem jÇnodro‰ina attiec¥gs spïka spiediens

(Çmurs) un precizitÇte (knaibles);• ja vien tas ir iespïjams, tiem jÇbt pielÇ-

gotiem gan labroãu, gan krei∫u vajadz¥bÇm;• tiem jÇnodro‰ina atgriezeniskÇs saites

("feed-back") efekts attiec¥bÇ uz cilvïku,kas tos lieto; piemïram, rokai ir jÇsajtizmantotÇ priek‰meta darb¥ba, struktra,spiediens, temperatra u.c.

DARBA APR±KOJUMS UN DARBAR±KI



Pras¥bas attiec¥bÇ uz darbar¥ku konstrukcijuDarbar¥ki sastÇv no «galvi¿as», kas ir domÇ-

ta darba veik‰anai, un roktura, kas atrodastie‰Ç saskarï ar cilvïku, un tÇpïc no ergono-miskÇ viedok∫a ms interesï tie‰i rokturis.

Nepareizi veidots rokturis nemazinÇs dar-bar¥ka efektivitÇti, taãu tas var rad¥t neïrt¥bas,piemïram, tulznas, de¿ainas tulznas, loc¥ta-

vu deformÇciju u.c., vai pat rokas patoloÆiju,kas tika aplkota iepriek‰ïjÇ noda∫Ç.

Rokturim ir jÇatbilst plaukstas dabiskajamsatvïrienam, un tÇ konstrukcijÇ vajadzïtuizvair¥ties no izteikta rievojuma, sevi‰˙i, ja dar-bar¥ka izmanto‰ana pieprasa lielu spïka pie-lieto‰anu vai tas tiek lietots atkÇrtoti. Rokturaizliekumam un garumam jÇbt tÇdam, lainevarïtu rasties savainojumi; rokturiem neva-jadzïtu bt pÇrÇk gariem, lai neierobeÏotupirkstu normÇlas kust¥bas. Attiec¥bÇ uz todiametru, ieteicamais garums btu no 25 l¥dz40 mm, ja nepiecie‰ams veikt kÇdu darbu,kurÇ jÇpielieto spiediena spïks, un diametramnevajadzïtu bt mazÇkam par 6 mm, ja runa irpar kÇda prec¥za darba veik‰anu.

Spïka transmisija un roktura satvïrienaïrtums ir lielÇks, ja veidojas taisna l¥nija starproku un darbar¥ku; lai to panÇktu, le¿˙im starprokas garuma asi un rokturi btu jÇbt 100 –110°.

JÇ¿em vïrÇ ar¥ materiÇls, no kÇ ir izgatavotsdarbar¥ks, kÇ ar¥ tas, vai darbiniekam ir jÇvalkÇkÇdi individuÇlÇs aizsardz¥bas l¥dzek∫i. TÇ, pie-mïram, ja darbar¥ks domÇts lieto‰anai bezcimdiem, tam jÇbt no tÇda materiÇla, kas slik-ti vada elektr¥bu un karstumu; tÇ virsmai jÇbtpietiekami grubu∫ainai, lai nodro‰inÇtu labu tÇsatver‰anu, bet ne porainai, lai novïrstu da∫i¿uun putek∫u uzkrÇ‰anos.


TRADICIONÅLAISDIZAINS

EKONOMISKAISDIZAINS

VIDîJA IZMîRAROKTURIS

100° – 110°


IkdienÇ cilvïkam ir vajadz¥ga enerÆija, kuruvi¿‰ patïrï strÇdÇjot, kustoties, domÇjot utt.LielÇkÇ da∫a enerÆijas tiek uz¿emta ar uzturu,kam jÇbt vesel¥gam.

Vesel¥ga uztura priek‰noteikumi ir ‰Çdi:• daÏÇd¥ba (daudzveid¥gs uzturs, kas nodro-

‰ina organismu ar visÇm tam nepiecie-‰amajÇm uzturvielÇm);

• l¥dzsvarot¥ba (l¥dzsvars starp piegÇdÇto uz-turvielu daudzumiem un organisma vaja-dz¥bÇm konkrïtos apstÇk∫os);

• mïren¥ba (l¥dzsvars starp organismam pie-gÇdÇto un patïrïto enerÆiju);

• dro‰¥ba.Uzturl¥dzek∫u lielÇkÇ da∫a sastÇv no daÏÇdÇm

specifiskÇm vielÇm, kuras sauc par uzturvielÇm,kaut gan daÏi uzturl¥dzek∫i satur tikai vienu notÇm (piemïram, e∫∫a un rafinïtais cukurs).Uzturl¥dzek∫us var klasificït divÇs lielÇs grupÇs:

• enerÆïtiskie: satur enerÆijas avotus. Tie irog∫hidrÇti un lip¥di;

• plastiskie: kalpo ˙erme¿a funkcionï‰anaiun atjaunotnei. Tie ir prote¥ni, minerÇlvielas,vitam¥ni un dens.

Pasaules Vesel¥bas organizÇcija (PVO) arpamatvielÇm uz¿emto enerÆiju iesaka sadal¥t‰Çdi:

• og∫hidrÇti: 55% / 5500 kJ / 323 grami;• lip¥di: 30% / 3000 kJ / 81 grams;• prote¥ni: 15% / 15000 kJ / 88 grami.

Og∫hidrÇtiOg∫hidrÇtiem, kurus sauc ar¥ par cukuriem, ir

galvenokÇrt enerÆïtiska funkcija (1 gramÇ ir ap-mïram 4 kilokalorijas jeb 16,7 kJ). Tie ir nepie-cie‰ami ar¥ tauku patïrï‰anai, to uzsk‰anÇs irlïna un gandr¥z piln¥ga. Pieaugu‰a cilvïka vidï-jÇ dienas deva ir apmïram 300 – 400 grami,kas tiek uz¿emti galvenokÇrt ar maizi, makaro-niem, dÇrze¿iem, ÏÇvïtiem aug∫iem un cukuru.Deva, kas mazÇka par 40–60 gramiem dienÇ,ne∫auj lip¥diem piln¥bÇ oksidïties, ir iespïjamaskÇbju uzkrÇ‰anÇs organismÇ (metabolÇ acido-

UZTURSUN DARBS 13

DARBAM NEPIECIE·AMAIS ENER˛IJAS DAUDZUMS


ze). Turpret¥ ar og∫hidrÇtiem pÇrbagÇta diïta varizrais¥t gremo‰anas traucïjumus, vitam¥na B1vai kalcija trkumu.

To klasifikÇcija ir ‰Çda:• monosahar¥di: glikoze, fruktoze, galaktoze;• disahar¥di: saharoze, laktoze, maltoze;• polisahar¥di: ciete, glikogïns, celuloze.

Lip¥diTie ir ∫oti enerÆïtiski savienojumi (1 gramÇ ir

apmïram 9 kilokalorijas jeb 37,7 kJ), bet topÇrstrÇde ir lïnÇka un uzsk‰anÇs zarnÇs reti ir

piln¥ga. Tie atrodami uzturl¥dzek∫os nepiesÇtinÇ-to vai piesÇtinÇto taukskÇbju veidÇ (piemïram,holester¥ns), un to ir ∫oti daudz tÇdos uzturl¥dzek-∫os kÇ sviests, desas, ÏÇvïti aug∫i utt. Vien¥gaisuzturl¥dzeklis, kas sastÇv tikai no taukiem, ir e∫∫a.

To ilgsto‰s trkums var bt par iemesludaÏÇdÇm slim¥bÇm, kuras izraisa kÇda vitam¥-na nepietiekam¥ba vai trkums,– avitaminoze,jo lip¥di ir dabisks taukos ‰˙¥sto‰o vitam¥nu (A,D, E un K) ‰˙¥dinÇtÇjs. Turpret¥, ar lip¥diem pÇr-bagÇta diïta apgrtina gremo‰anu, noslogoaknu darb¥bu, veicina aptauko‰anos ar visÇmtÇs blakus slim¥bÇm un holester¥na uzkrÇ‰anosasinsvados vai hiperholesterinïmiju (mirst¥badeÆenerat¥vo kardiovaskulÇro slim¥bu dï∫ ievï-rojami palielinÇs, kad lip¥du proporcija diïtÇpÇrsniedz 35%).

Prote¥niProte¥ni ir plastiskÇs uzturvielas, t.i., dz¥vÇs

matïrijas sastÇvda∫a, un tie sastÇv no amino-skÇbïm (organiskas ˙¥miskas vielas, kurumolekulÇrajÇ sastÇvÇ ietilpst amonjaka un kar-boksilgrupas derivÇti), no kurÇm asto¿as ne-piecie‰ams uz¿emt ar uzturl¥dzek∫iem, un tÇs ir

142 XIII noda∫a. UZTURS UN DARBS

MONOSAHAR±DI

DISAHAR±DI

POLISAHAR±DI

AUGπIMEDUS

CUKUR-NIEDRES

CUKURSIESALSPIENSBIETES

PILNGRAUDUPRODUKTI

BUMBUπ-VEID±GIEPÅK·AUGI

DÅRZEøI

REGULîJO·IE UZTURL±DZEKπI


t.s. neaizstÇjamÇs aminoskÇbes:• izoleic¥ns;• leic¥ns;• liz¥ns;• metion¥ns;• fenilalan¥ns;• treon¥ns;• triptofÇns;• val¥ns;• histid¥ns (z¥dai¿iem).

Prote¥ni ir sastopami dz¥vnieku valsts uzturl¥-dzek∫os (ga∫a, zivis, siers un piens), kas saturasto¿as neaizstÇjamÇs aminoskÇbes un auguvalsts uzturl¥dzek∫os (pÇk‰augi, graudu pro-dukti, ÏÇvïti aug∫i). Rietumu pasaulï patïrï lie-lÇku prote¥nu daudzumu par ieteicamo, ¿emotvïrÇ, ka akceptïtais daudzums – kÇ piemïro-tÇkÇ deva – ir 0,75 grami uz svara kilogramudienÇ. AminoskÇbju pÇrpalikums samazinaam¥nu daudzumu, veidojot, no vienas puses,vairÇk ur¥nu, kas ir viegli izvadÇms, un taukskÇ-bes, kas kÇ triglicer¥di nogulsnïjas taukaudos.

Grtniecïm un z¥d¥tÇjÇm nepiecie‰ams uz-¿emt lielÇku daudzumu prote¥nu piena izstrÇ-dÇ‰anai un bïrna att¥st¥bai.

Vitam¥niVitam¥ni ir organiski savienojami, kas cilvï-

kam nepiecie‰ami vielmai¿ai un kuru trkumsvar izrais¥t daÏÇdas slim¥bas. To lielÇkÇ da∫asastopama esenciÇlajÇs uzturvielÇs, kurasmïs uz¿emam no Çrpuses, iz¿emot vitam¥nusK, B un D3, kas var tikt sintezïti organismÇ.Sabalansïta, vesel¥ga un daudzveid¥ga diïtanodro‰ina ikdienÇ nepiecie‰amo vitam¥nu dau-dzumu.

Vitam¥nus raksturo tas, ka tie ir specifiski (tosnevar aizstÇt vienu ar otru), un tie vieglinoÇrdÇs gaismas, karstuma (ilgsto‰a vÇr¥‰a-na), skÇbek∫a (oksidïti lip¥di = noÇrda den¥‰˙¥sto‰os vitam¥nus) un skÇbes vai sÇrmaietekmï (saskaitÇmie, kas izmaina uztur-l¥dzek∫u pH). Vitam¥ni tiek apz¥mïti ar burtiem,kÇ ar¥ nosaucot slim¥bas, pret kurÇm tie c¥nÇs,un klasificïti pïc vides, kurÇ tie ‰˙¥st.

• taukos ‰˙¥sto‰i vitam¥ni:A (aug‰ana): sastopami pilnpienÇ, sierÇ,

nierïs, zivju e∫∫Ç, olÇs u.c.;D (antirah¥tisks): burkÇni, tomÇti, spinÇti,

aprikozes, olas, piens, svaigas aknas,zivju e∫∫a u.c.;

E (dzimst¥ba un antioksidants): graudaugusïklu e∫∫as, aknas, nieres, olas u.c.;

K (koagulÇcija/antihemorÇÆisks): pu˙ukÇposti, spinÇti, baltÇs (lapu) bietes,pÇk‰augi, svaigi aug∫i u.c.;

• den¥ ‰˙¥sto‰i vitam¥ni:B1, B2, B6 (‰nu elpo‰ana): rauga eks-

trakts, kvie‰u sïklotnes, aug∫i, lapudÇrze¿i, ga∫a, r¥si u.c.

B12 (asinsrade): iek‰ïjie orgÇni, piens,olas, zivis, ga∫a u.c.

C (pret cingu): apels¥ni, citroni, greipfrti,mandar¥ni, tomÇti, zemenes, melo-nes u.c.

P (antihemorÇÆisks): FolijskÇbe: augu lapas, svaigas pupi-

¿as, banÇni, apels¥ni, aknas,pÇk‰augi u.c.

Biot¥ns: aknas, pÇk‰augi, lapu dÇrze¿i,ga∫a u.c.

143XIII noda∫a. UZTURS UN DARBS

CELTNIEKI VAIµERMEøA UZBÌVI

VEIDOJO·IEUZTURL±DZEKπI


PantotïnskÇbe: aknas, ga∫a, grauduprodukti, piens un gandr¥z visiuzturl¥dzek∫i.

Niac¥ns vai nikot¥nskÇbe (pret pelag-ru): ÏÇvïti aug∫i, tuncis, pÇk‰-augi, rauga ekstrakts u.c.

MinerÇlvielasTÇs nodro‰ina organisma dz¥v¥bas procesus

un aizsargÇ to. No uztura viedok∫a vissvar¥gÇ-kie ir kalcijs, dzelzs, jods, magnijs, fosfors unfluors.

Kalcijs ir nepiecie‰ams kaulu un zobu att¥s-t¥bai, tas ietekmï musku∫u kontrakcijas spïju,normÇlu asinsreci, perifïrÇs nervu sistïmasdarb¥bu un miokarda funkciju. Pieaugu‰a cilvï-ka dienas deva ir 400 – 500 mg, iz¿emot grt-nieces, z¥d¥tÇjas un par 50 gadiem vecÇkuscilvïkus, kuriem uz¿em‰ana jÇpalielina l¥dz1000 – 1200 mg dienÇ. Rakstur¥gÇkie avoti irpiens un piena produkti, iz¿emot sviestu, jo tÇuzsk‰anos kavï pÇrÇk lielais tauku saturs.

Jods ir vairogdziedzera hormona sastÇvda-

∫a, kas pal¥dz regulït cilvïka aug‰anu, prÇtaatt¥st¥bu un ˙erme¿a funkcionï‰anas ritmu.Tas nepiecie‰ams mazos daudzumos, no 110l¥dz 140 mg dienÇ, un tÇ trkums izraisa vai-rogdziedzera palielinÇ‰anos un l¥dztekus aiz-kavï prÇta att¥st¥bu, parasti izraisot gar¥gÇs unfiziskÇs att¥st¥bas traucïjumus (kret¥nismu) nÇ-kamajÇs paaudzïs. Jods sastopams jras zi-v¥s un gliemjos, a∫Æïs un joda sÇl¥.

Dzelzs ir svar¥gÇkÇ sarkano asins˙ermen¥‰usastÇvda∫a, kas ir atbild¥gi par skÇbek∫a nova-d¥‰anu no plau‰Çm uz ˙erme¿a ‰nÇm unaudiem. DienÇ ir nepiecie‰ami 12 – 15 mg (nokuriem tiek absorbïti apmïram 0,5 mg), kasuzkrÇjas kaulu smadzenïs, aknÇs un liesÇ kÇferrit¥ns. Cilvïka ˙ermen¥ katru dienu iet bojÇno 0,5 l¥dz 2 mg dzelzs. Uz¿em‰anas avoti irpÇk‰augi, ga∫a, olas, un ÏÇvïti aug∫i. Grtnie-cïm un sievietïm menstruÇciju laikÇ nepie-cie‰ams palielinÇt devu l¥dz 18 – 20 mg dienÇ.

Magnijs ir nepiecie‰ams centrÇlai nervu sis-tïmai, enz¥mu sistïmÇm un balsta-kust¥buaparÇtam. TÇ trkums var izrais¥t person¥bas


Prote¥ni

GRAUDUPRODUKTU

GRUPA

GAπAS UN CITUPROTE±NIEM BAGÅTU

UZTURL±DZEKπU GRUPA

PIENAPRODUKTU

GRUPA

AUGπU UNDÅRZEøU

GRUPA

Og∫hidrÇti

Kalcijs

Dzelzs

Fosfors

Citas minerÇlvielas

A vitam¥ns

C vitam¥ns

D vitam¥ns

Tiam¥ns

Riboflam¥ns

Niac¥ns

UZTURL±DZEKπU GRUPU SAIST±BA AR VITAM±NIEM


izmai¿as un musku∫u spazmas. Nepiecie‰ami200 – 300 mg dienÇ, ko var uz¿emt uzturÇ, lie-tojot ga∫u, ÏÇvïtus aug∫us, dÇrze¿us un lapudÇrze¿us.

Fosfors, tÇpat kÇ magnijs, ir struktrminerÇl-viela, tÇ deva ir 0,8 – 1,5 grami dienÇ, un tassastopams galvenokÇrt pienÇ, putnu ga∫Ç,olÇs, ga∫Ç, ziv¥s un bezalkoholiskajos atspirdzi-no‰ajos dzïrienos.

Fluors, kura trkums ir saist¥ts ar zobu karie-su, sastopams ziv¥s, ga∫Ç, tïjÇ, daÏos augosun fluorïtos de¿os.

ÌdensÌdens tiek uzskat¥ts par uzturl¥dzekli, jo bez

tÇ var izdz¥vot ne vairÇk kÇ daÏas dienas. IrjÇ¿em vïrÇ, ka aptuveni 60 % no pieaugu‰acilvïka ˙erme¿a svara sastÇda dens. Ìdenspal¥dz veikt gremo‰anu, uzturl¥dzek∫uabsorbï‰anu un sadal¥‰anu, atlielu vieluizvad¥‰anu un ˙erme¿a temperatrasregulï‰anu. Ìdens izdalÇs ar sviedriem, ur¥nu,fekÇlijÇm, izelpoto gaisu un, lai ‰o patïri¿uatjaunotu, ik dienas – normÇlos apstÇk∫os – irjÇizdzer 1750 ml.

LielÇko da∫u no organismam vajadz¥gÇdens daudzuma mïs uz¿emam ar dzïrie-niem, bet ir jÇ¿em vïrÇ, ka to lielÇkÇ vai ma-zÇkÇ mïrÇ satur ar¥ uzturl¥dzek∫i (piemïram,te∫a ga∫Ç ir 68%, kalmÇros 80%, lapu salÇtos95% dens).

±pa‰i svar¥gi ir kontrolït dens devu, strÇ-dÇjot fiziski smagus darbus un darbus paaug-stinÇtas temperatras vidï, kur dens vai hid-r¥du patïri¿am jÇbt lielÇkam par normÇlo, laiizl¥dzinÇtu sv¥‰anas izrais¥tos zudumus.

Kad veikta anal¥ze par uzturvielÇm un todaudzumu, kas cilvïkam vajadz¥gs, lai iegtunepiecie‰amo enerÆiju organisma funkcijurealizï‰anai, apskat¥sim uzturl¥dzek∫us, jo tie irvien¥gais cilvïka r¥c¥bÇ eso‰ais dabiskaisuzturvielu avots. Ir sastopami dz¥vnieku unaugu valsts uzturl¥dzek∫i, un tie tiek grupïti pïcto rakstur¥gÇkajÇm paz¥mïm – 4 grupÇs, kurassauc par pamatgrupÇm:

• piens un piena produkti;

• ga∫a, olas, zivis, ÏÇvïti aug∫i un pÇk‰augi;• graudaugi un to produkti;• aug∫i, lapu dÇrze¿i un citi dÇrze¿i.Lai panÇktu l¥dzsvarotu diïtu mums jÇcen-

‰as, lai dienas uzturdevas sastÇvÇ btu divasporcijas piena produktu (ap 250 – 500 kcal), di-vas – no ga∫as grupas, 4 – no graudaugu gru-pas un 4 – no dÇrze¿u grupas, to visu sadalottrijÇs vai ãetrÇs ïdienreizïs ar regulÇriem inter-vÇliem, un katrÇ no tÇm jÇbt uzturl¥dzek∫iem


ÌDENS IR DZ±V±BAINEPIECIE·AMS ELEMENTS

Uzturl¥dzek∫i: 1400 ml(to sastÇvÇ ir 1000 mldens; no to vielmai¿asiegtais dens: 400 ml)

NemanÇmÇ transpirÇcija:

450 ml (‰ajÇpiemïrÇ tiekpie¿emts, ka

cilvïks nesv¥st.Ja klimats ir karsts

vai tiek veiktsintens¥vs darbs,

dens izdalÇs arsviedriem. ·ie

zudumi varpÇrsniegt

10 litrus dienÇ.)

Dzïrieni: 1000 ml

Elpo‰ana: 300 ml

Ur¥ns: 1500 ml

FekÇlijas: 150 ml

UZTURL±DZEKπI


no visÇm ãetrÇm grupÇm.Tas viss dod prote¥nus, minerÇlvielas un vi-

tam¥nus, kas nepiecie‰ami vidïjai darba slo-dzei.

Kad uzturl¥dzek∫i ir uz¿emti, notiek to oksidï-‰anÇs process, un tie pÇrvïr‰as enerÆijÇ unsiltumÇ. ·o procesu sauc par vielmai¿u. Tas ir˙¥misku reakciju kopums, kas pastÇv¥gi notiekdz¥vo rad¥bu ‰nÇs un kura mïr˙is ir sintezïtsareÏÆ¥tas vielas no citÇm, vienkÇr‰ÇkÇm.EnerÆija mums ir nepiecie‰ama organismafunkcionï‰anai (uzturït temperatru, sirdsdar-


GRAUDUPRODUKTUGRUPA

AUGπU UNDÅRZEøU

GRUPA

GAπASPRODUKTU

GRUPA

PIENAPRODUKTUGRUPA

UZTURL±DZEKπU PAMATGRUPAS

VIELMAIøA

Uzturl¥dzeklis µerme¿aorgÇnu

funkcionï‰ana

Musku∫udarbs

Aug‰ana

µerme¿atemperatrasregulï‰ana

SkÇbeklis

Oglek∫adioks¥ds

Ìdens

ENER˛IJA

NEPAREIZI î·ANAS PARADUMIVAR PASLIKTINÅT VESEL±BU UN

IESPAIDOT DARBA IZPILDI


b¥bu, asinsriti, musku∫u tonusu utt.) un darb¥bai(musku∫u darbs).

EnerÆiju mïdz izteikt kilokalorijÇs vai dÏou-los.

Kilokalorija (kcal) ir siltuma daudzuma mïr-vien¥ba – tas ir nepiecie‰amais siltuma daud-zums, lai 1 kg destilïta dens temperatrupaaugstinÇtu no 15 °C l¥dz 16 °C.

DÏouls (J) ir enerÆijas vien¥ba, kas tiekdefinïta kÇ veiktÇ darba daudzums ar spïku,kas pÇrvieto 1 kg ar paÇtrinÇjumu 1 m/s metragarumÇ. Attiec¥bÇ uz uzturl¥dzek∫iem lieto ter-minu kilodÏouls (kJ).

Attiec¥ba starp minïtajÇm vien¥bÇm ir ‰Çda:1 kilokalorija = 4,184 kilodÏouli

1 kilodÏouls = 0,239 kilokalorijas.

Avots: Pasaules Vesel¥bas organizÇcija


PIEAUGU·A CILVîKA ENER˛îTISKÅS VAJADZ±BASATKAR±BÅ NO SVARA UN NODARBO·ANÅS

SVARS

45 kg1620 kcal 1800 kcal 2120 kcal 2480 kcal(6,8 MJ) (7,5 MJ) (8,9 MJ) (10,4 MJ)

50 kg

55 kg

60 kg

65 kg

70 kg

75 kg

80 kg

2100 kcal 1800 kcal 2300 kcal 2000 kcal 2700 kcal 2350 kcal 3100 kcal 2750 kcal(8,8 MJ) (7,5 MJ) (9,6 MJ) (8,4 MJ) (11,3 MJ) (9,8 MJ) (13,0 MJ) (11,5 MJ)





3150 kcal 3450 kcal 4050 kcal 4650 kcal(13,2 MJ) (14,4 MJ) (16,9 MJ) (19,5 MJ)

3360 kcal 3680 kcal 4320 kcal 4960 kcal(14,1 MJ) (15,4 MJ) (18,1 MJ) (20,8 MJ)

Vieglsdarbs

V¥rietis Sieviete V¥rietis Sieviete V¥rietis Sieviete V¥rietis Sieviete

Vidïji smagsdarbs

Smagsdarbs

πoti smagsdarbs


Ir noteikti darba veidi, kuru raksturs nosaka¥pa‰as r¥c¥bas nepiecie‰am¥bu attiec¥bÇ uz uz-tura lieto‰anas aspektiem. Mïs sastopamiesgalvenokÇrt ar trim darba veidiem ‰ÇdosapstÇk∫os:

• darbs karstÇ vidï;• darbs mai¿Çs;• nakts darbs.

Darbs mai¿Çs un nakts darbs·os divus darba veidus var apvienot vienÇ

grupÇ, jo tie rada vienas un tÇs pa‰as problï-mas un sekas.

PatoloÆijas, kas ‰ajos gad¥jumos veidojas, ir‰Çdas: zarnu darb¥bas traucïjumi, ãlas,gastr¥ts, kol¥ts un – ∫oti bieÏi – dispepsija sliktasï‰anas dï∫, miega trkums, nepiemïroti darbaapstÇk∫i, kafijas un tabakas patïrï‰analielÇkos daudzumos (¥pa‰i cilvïkiem, kasstrÇdÇ nakt¥).

TÇpat bieÏi ir vïrojams svara pieaugumsun/vai aptauko‰anÇs ‰Çdu iemeslu dï∫:

• uzturl¥dzek∫u kvalitat¥vÇs izmai¿as: vairÇktiek lietoti treknÇki uzturl¥dzek∫i, sviest-maizes, alkohols, ar no tÇ izrieto‰ajÇmpatoloÆijÇm, ¥pa‰i nakts darbÇ, kad viel-mai¿a ir palïninÇta, kas rada organismapÇrslodzi;

• kvantitat¥vÇs izmai¿as: uzturÇ tiek lietotslielÇks daudzums lip¥du un mazÇk og∫-hidrÇtu.

Prevent¥vie pasÇkumiNepiecie‰ams veikt vesel¥bas pÇrbaudi

pirms darba uzsÇk‰anas, lai noteiktu jau eso-‰Çs vesel¥bas problïmas, kuras var saasinÇ-ties ‰¥ darba veida dï∫.

JÇnodro‰ina, lai mai¿Çs nodarbinÇto r¥c¥bÇbtu uz¿ïmuma ïdn¥ca vai vieta, kur vi¿i varï-tu uzsild¥t ïdienu, tÇpat kÇ tie cilvïki, kasstrÇdÇ dienas mai¿Ç.

Ir ieteicams ar¥ galveno ïdienreizi ieplÇnotmÇjÇs, kaut gan tagad tas nav vienkÇr‰i, joÆimenes locek∫i strÇdÇ un/vai dz¥vesvieta ir tÇluno darba vietas.

Otrs prevent¥vais pasÇkums, kuru vajadzïtuveikt ir – lietot vieglÇku ïdienu, samazinot tau-ku saturu, piemïram, aizstÇjot desas ar aug-∫iem, sieru, aukstu cÇli u.c.

Visbeidzot, vajadzïtu mïÆinÇt ¥stenot uzturamÇc¥bas programmu, kÇ ar¥ dietologam veiktuz¿ïmuma ïdn¥cas ïdiena kvalitÇtes pÇrbau-des.

Darbs karstÇ vidïIr jÇ¿em vïrÇ, ka ‰˙idruma iztvaiko‰ana ir

vien¥gais organisma mehÇnisms c¥¿ai pret pa-toloÆisku ˙erme¿a temperatras paaugstinÇ-‰anos vai hipertermiju, ja temperatra darbavietÇ pÇrsniedz 35 °C.

Ìdens zaudï‰ana sv¥stot izraisa ur¥nasekrïcijas samazinÇ‰anos (diurïzi), kas ra-


±PA·I APSTÅKπI

Diena / miegs – Nakts / darbs

BioloÆisko ciklu paÇtrinÇ‰anÇs

Nepietiekams miegs

Nogurums

Gremo‰anastraucïjumi

Nervu darb¥bastraucïjumi

DISPEPSIJA =NEPILNVîRT±GS UZTURS +

NEPIETIEKAMS MIEGS +TABAKA + DARBA APSTÅKπI

VESEL±GA î·ANA IZMAKSÅ MAZÅKNEKÅ ÅRSTA APMEKLîJUMS


da da∫ïjas dehidratÇcijas stÇvokli (˙erme¿adens pÇrlieku liels zudums) ar iespïja-mÇm smagÇm fizioloÆiskÇm sekÇm: siltu-ma driens, spïku izs¥kums, Æ¥bonis utt.Lai izvair¥tos no nok∫‰anas ‰ÇdÇ situÇcijÇ,ir labi zinÇt dehidratÇcijas simptomus:pulsa paÇtrinÇ‰anÇs, ˙erme¿a tempera-tras paaugstinÇ‰anas, diurïzes samazi-nÇ‰anÇs, darbaspïju mazinÇ‰anÇs, uzbu-dinÇm¥ba utt., ∫oti smagos gad¥jumos izrai-sot cirkulatoro ‰oku.

Prevent¥vie pasÇkumiPirmais solis ir cilvïku iepriek‰ïja aklimati-

zÇcija. Kas attiecas uz diïtu, svar¥gÇkie pasÇ-kumi, kurus vajadzïtu veikt, ir ‰Çdi:

• pirms darba sÇkuma iedzert divas glÇzesdens un darba laikÇ to turpinÇt dzert nelie-los daudzumos;

• vislabÇkais dzïriens ir negÇzïts ne pÇrÇkauksts dens; ir ieteicamas ar¥ at‰˙aid¥tasaug∫u sulas vai tïja ar citronu;

• pïc iespïjas jÇizvairÇs no alkohola lieto‰a-nas.

VisbieÏÇk sastopamÇs uztura lieto‰anask∫das darba vidï ir ‰Çdas:

• attiec¥bÇ uz ïdienreizïm: bieÏi vien laikatrkuma, steigas vai darba ritma dï∫ nor¥tiem tiek ïsts Çtri un maz, kÇ rezultÇtÇ varrasties pazeminÇts cukura daudzums asi-n¥s jeb hipoglikïmija, kas savukÇrt var iz-rais¥t nelaimes gad¥jumus darba dienu r¥tos,turpret¥ pïc pÇrÇk daudzÇm tuk‰Ç d‰Ç

pavad¥tÇm stundÇm ïdienreizes mïdz btpÇrbagÇtas, pïc kurÇm rodas diskomfortsun miegain¥ba;

• attiec¥bÇ uz uztura sastÇvu: darba vietasïdn¥cÇ ïdiens mïdz bt ar taukiem un og∫-hidrÇtiem pÇrbagÇts, bez salÇtiem, aug∫iemu.c., turklÇt ‰¥ nesabalansït¥ba atvieglo al-koholisko dzïrienu uzsk‰anos;

• attiec¥bÇ uz uztura kvalitÇti: daÏreiz pirmÇm


UZTURA LIETO·ANAS KπÌDAS DARBA VIDî

µERMEøA TEMPERATÌRASPAAUGSTINÅ·ANÅS

PERIFîROASINSVADU

PAPLA·INÅ·ANÅS

CIRKULîJO·O ASIøUDAUDZUMA

SAMAZINÅ·ANÅSSMADZENîS

˛±BONIS

SV±·ANA

SILTUMADÌRIENS

SVIEDRUDZIEDZERUIZS±KUMS

TERMOREGULÅCIJASTRAUCîJUMI

ASINSTILPUMASAMAZINÅ·ANÅS

ÌDENSTRÌKUMS

·OKS

SÅπUTRÌKUMS

KRAMPJI

DEHIDRATÅCIJAS FIZIOLO˛IJA


kÇrtÇm tiek domÇts par cenu, nerpïjotiespar kvalitÇti (svaigi lapu dÇrze¿i, gataviaug∫i, svaiga ga∫a utt.). Ir jÇkontrolï hi-giïniskie apstÇk∫i un uztura kvalitÇte un jÇ-izvairÇs no mikroorganismiem, uzman¥gi r¥-kojoties ar uzturl¥dzek∫iem un uzglabÇjottos atbilsto‰i atdzesïtÇs vietÇs. Ir jÇlietodaudzveid¥gi, rado‰i pagatavoti, pat¥kaminoformïti un estïtiski pasniegti ïdieni;

• attiec¥bÇ uz ïdienreiÏu ilgumu: ï‰anai pa-redzïtais laiks mïdz bt no 35 l¥dz 45 mi-ntïm, kurÇ mïs daÏkÇrt cen‰amies apïstpÇrlieku daudz un pÇrÇk treknu ïdienu, kasveicina Çtru sako‰∫Ç‰anu un k∫st par cïlo-ni sliktam sagremo‰anas procesam;

• attiec¥bÇ uz dzïrienu piedÇvÇjumu: tas iraspekts, kuram nemïdz pievïrst vajadz¥gouzman¥bu, un parasti svaiga dzeramÇdens piegÇde nav pietiekama. Iepriek‰mïs redzïjÇm, ka cilvïkiem nepiecie‰amsizdzert minimÇlo ‰˙idruma daudzumudienÇ, lai nenovÇjinÇtu organismu. Uz¿ï-mumam jÇnodro‰ina, lai darbinieku r¥c¥bÇbtu aukstie un karstie bezalkoholiskiedzïrieni;

• attiec¥bÇ uz ïdamtelpu darba organizÇciju:visÇtrÇkÇ un efekt¥vÇkÇ mïdz bt jauktatipa apkalpo‰ana: pa‰apkalpo‰anÇs – sal-dajiem ïdieniem, uzkoÏamajiem, salÇtiemutt. un apkalpo‰ana – siltajiem ïdieniem. IrjÇ¿em vïrÇ speciÇlie ï‰anas reÏ¥mi untiem, kas vïlas jÇ∫auj ¿emt l¥dzi ïdienu unuzsild¥t to mikrovi∫¿u krÇsn¥.

Lai panÇktu racionÇlu uztura lieto‰anu, irieteicams ievïrot virkni normu (‰¥s ir vienas nosvar¥gÇkajÇm):

• main¥t vidi ï‰anas laikÇ – tÇ var k∫t par re-laksï‰anÇs iespïju;

• paredzït ï‰anai pietiekami daudz laika;• ieplÇnot 3 l¥dz 4 sabalansïtas ïdienreizes

dienÇ;• neaizstÇt ïdienreizes ar tïju;• iegÇdÇties ledusskapi un mikrovi∫¿u krÇsni,

lai personÇls varïtu atnest ïdienu no mÇ-

jÇm, uzglabÇt to un uzsild¥t;• nodro‰inÇt darbiniekus ar kioskiem-auto-

mÇtiem, ja iespïjams, ar sulÇm, sviestmai-zïm, jogurtiem un ÏÇvïtiem aug∫iem – sal-dumu, fr¥ kartupe∫u, makaronu, u.c. vietÇ;

• konsultït pie dietologa interesïjo‰os uzturalieto‰anas aspektus.


î·ANAI JÅPAREDZ PIETIEKAMIDAUDZ LAIKA

JA GRIBAM BÌT VESELI,IR JÅLIETO LABS UZTURS

PAMATIETEIKUMI VESEL±GAM UZTURAM


Aptauko‰anÇs tiek definïta kÇ tauku dau-dzuma palielinÇ‰anÇs vairÇk par 15% – 25%no vïlamÇ svara attiec¥bÇ pret indiv¥da izmïruun komplekciju. Minïto rÇd¥tÇju var izrï˙inÇt arformulu vai plikometrijas pal¥dz¥bu (tehnika,kas lieto speciÇlus aparÇtus, lai izmïr¥tuzemÇdas taukaudu biezumu).

Ir pierÇd¥ts, ka proporcionÇli aptauko‰anÇspakÇpei palielinÇs mirst¥ba, tÇpat kÇ iespïjaslimot ar blakus slim¥bÇm. TÇpïc aptauko-‰anÇs ir saist¥ta ar vairÇkiem fiziskiem un gar¥-giem traucïjumiem, kuru starpÇ btu jÇatz¥mï:

• aizdusa;• paaugstinÇts asinsspiediens;• sirds i‰ïmiskÇ slim¥ba;• sirds un asinsvadu sistïmas komplikÇcijas;• restrikt¥vÇ elpo‰anas nepietiekam¥ba;• menstruÇlÇ cikla neregularitÇte;• Ïultsp‰∫a darb¥bas traucïjumi;• piecas reizes bieÏÇk sastopami diabïta ga-

d¥jumi;• osteoartr¥ts, ¥pa‰i ce∫os un mugurÇ;• depresija, frustrÇcijas un nepilnvïrt¥bas

kompleksi.


AR APTAUKO·ANOS SAIST±TÅS PATOLO˛IJAS


JaunÇkÇs zi¿as un pasÇkumi darba aizsardz¥bas jomÇ

http://osha.lv


Ergonomikas mïr˙is ir piemïrot darbu cilvï-ka spïjÇm un iespïjÇm. TÇpat kÇ visus darbaelementus veido, ¿emot vïrÇ to, kas ‰os ele-mentus izmantos, ar¥ organizïjot uz¿ïmumusnotiek l¥dz¥gi; ir nepiecie‰ams veidot organizÇ-cijas, ¿emot vïrÇ to cilvïku rakstur¥gÇs iez¥-mes un nepiecie‰am¥bas, kas tajÇs strÇdÇs.

Ir zinÇms, ka cilvïku vajadz¥bas, tÇpat kÇjebkuras sociÇlas un politiskas organizÇcijas, irmain¥gas; tÇdï∫ ‰¥s organizÇcijas nevar btkÇdi izolïti centri, kas stÇvïtu pÇri ‰¥m pÇr-mai¿Çm. ·odien tas ko pieprasa ir «darba dz¥-ves kvalitÇte», ko ir grti izskaidrot vÇrdos, betko var raksturot kÇ tÇdus darba apstÇk∫us, kasnekaitï vesel¥bai, turklÇt piedÇvÇ iespïjas per-son¥gai att¥st¥bai ar lielÇku piedal¥‰anos lïmu-mu pie¿em‰anÇ, uzdevumu daudzveid¥bu,autonomiju utt.

Viss iepriek‰minïtais paskaidro to, ka uz¿ï-mumos, vïl bez t¥ri ekonomiskiem un tehnis-kiem apsvïrumiem, jÇ¿em vïrÇ ar¥ sociÇliapsvïrumi. Fakts, ka kÇds no apsvïrumiem(ekonomiski – tehniskie) gst pÇrsvaru, varkaitït citam apsvïrumam (sociÇlam) un otrÇdi.TÇpat kÇdas noteiktas tehnoloÆijas izvïlei jÇat-bilst noteiktam skaitam kritïriju un tie nedr¥kstbt tikai t¥ri ekonomiski, bet tiem jÇbt ar¥ so-ciÇliem kritïrijiem.

OrganizÇcijas faktoru ir daudz, tÇdï∫ apskat¥-sim galvenÇs vadl¥nijas, kurÇm vajadzïtu re-gulït uz¿ïmumu ergonomiku.

Saska¿Ç ar StarptautiskÇs darba organizÇ-cijas (SDO) doto defin¥ciju, ar mehanizÇcijusaprot tehniskÇs att¥st¥bas fÇzi, kurÇ tiek reali-zïts noteikts skaits procesu, ar katru reizivairÇk pielietojot mehÇniskus l¥dzek∫us un kurÇ

darbinieks joprojÇm turpina bt raÏo‰anas pro-cesa noz¥m¥ga sastÇvda∫a un ir stingri pak∫autsmehÇniskÇ apr¥kojuma operÇciju ritmam.

MehanizÇcijas att¥st¥bu ietekmïja darba dal¥-‰anas princips pirmsÇkumos; kas ir pamazÇm

ORGANIZÅCIJUERGONOMIKA 14

IEVADS

MEHANIZÅCIJAS L±MENIS

ORGANIZÅCIJAS PIEMîRO·ANACILVîKA VAJADZ±BÅM UN

RAKSTUR±GAJÅM ±PA·±BÅM IRERGONOMIKAS SASTÅVDAπA


sekmïjis cilvïka darbaspïka aizstÇ‰anu artehnisko att¥st¥bu (enerÆijas avotu atklÇ‰anaun motorizïtu ma‰¥nu ievie‰ana).

øemot vïrÇ br¥v¥bas l¥meni, kas tiek dotsindiv¥dam, mehanizïto darbu var iedal¥t divÇslielÇs grupÇs: br¥vÇ ritma un da∫ïji br¥vÇ ritmamehanizïtais darbs un konveijera darbs.

Br¥vÇ ritma un da∫ïji br¥vÇ ritmamehanizïtais darbs

·is apz¥mïjums sev¥ ietver visus tos uzdevu-mus, kuros, izmantojot mehÇniku un vairÇk vaimazÇk sareÏÆ¥tus darbar¥kus, nepiecie‰amacilvïka iniciat¥va un iespïja regulït darbaritmu.

PirmkÇrt, ‰o darba veidu sakarÇ ergonomi-kas iejauk‰anÇs koncentrïjas uz apmÇc¥‰anuun mehÇnikas, un darbar¥ku adekvÇta pielieto-juma uzraudz¥bu. OtrkÇrt, pirms ieviestpÇrmai¿as, ir izvïrtït visas iespïjamÇs sekas,kuras var rasties pÇrmai¿u rezultÇtÇ.

Konveijera darbs·¥ tipa darbÇ nav nepiecie‰ama cilvïka ini-

ciat¥va; vi¿a kust¥bas k∫st vien¥gi refleksas unsamazinÇs cilvïka funkcionÇlÇ br¥v¥ba. Darbaritmu nosaka konveijers un darb¥ba tiek atkÇr-tota l¥dz apnikumam.

·¥ tipa darbam, kas ir izdev¥gs no produkci-jas kapacitÇtes viedok∫a, ir vairÇki sociÇlie tr-kumi: intereses trkums par darbu, paaugsti-nÇta personÇla rotÇcija, uz¿ïmuma darba kli-mata pasliktinÇ‰anÇs.

Ergonomikas uzdevums ‰ajÇ gad¥jumÇ irreformït darba struktru, kas sev¥ ietver vai-rÇkas alternat¥vas: uzdevumu izvïr‰ana (sa-stÇv no vairÇku vienkÇr‰u uzdevumu apvieno-‰anas), uzdevumu bagÇtinÇ‰ana (sastÇv novairÇku uzdevumu apvieno‰anas, no kurÇmdaÏi ir ar augstÇku tehnoloÆisko l¥meni) un da-∫ïji autonomo grupu izveide (s¥kÇk skaidrotsapak‰noda∫as L¥dzdal¥ba beigÇs).

154 XIV noda∫a. ORGANIZÅCIJU ERGONOMIKA


Saska¿Ç ar SDO darba dro‰¥bas un vese-l¥bas enciklopïdiju, automatizÇcija tiek skaid-rota kÇ l¥menis, kad cilvïka darbs tiek aizstÇtsar mehÇnismu darb¥bu.

AutomatizÇcijas un cilvïka savstarpïjÇ sais-t¥ba var tikt apskat¥ta no trim pusïm.

Operatora ietekme uz sistïmas«cilvïks – iekÇrta» efektivitÇti

No ‰¥ viedok∫a skatoties ir jÇuzsver, ka, pie-augot automatizÇcijas pakÇpei, ar katru reizicilvïkam ir mazÇka iespïja ietekmït darbudaÏÇdÇs fÇzïs, tomïr cilvïka intervence nelai-mes gad¥jumos bieÏi ir iz‰˙iro‰a.

Specializïto darbu jomÇ automatizÇcija irpal¥dzïjusi pieaugt grupu darba noz¥m¥bai.Pieaugot automatizÇcijai, pieaugusi ar¥ apko-pes personÇlu un vi¿u pakalpojumu noz¥m¥ba.

·ajÇ gad¥jumÇ ergonomikas iejauk‰anÇsizpauÏas eksperimentÇli, nosakot tos uzdevu-mus, kurus noz¥mï cilvïkiem un kurus mehÇ-nikai, ¿emot vïrÇ, ka ‰ajÇ funkciju sadalï ir no-z¥m¥gi ar¥ citi faktori: sociÇlie, ekonomiskie, po-litiskie utt.

Darbinieku slodze automatizïtÇ sistïmÇKopumÇ ir jÇizdala tr¥s noz¥m¥gas sekas,

kuras izriet no automatizÇcijas:• tÇ kÇ automatizÇcija pieprasa lielas finan-

siÇlas invest¥cijas no uz¿ïmuma, tiek izvei-

dots darbs mai¿Çs, lai ÇtrÇk atgtu ‰o iegul-d¥jumu;

• ekonomisko centienu ietekme pÇr produk-tivitÇti rada situÇciju, kad cilvïka ietekmeraÏo‰anas procesÇ tiek samazinÇta;

• pirmajos automatizÇcijas posmos, atbild¥-

155XIV noda∫a. ORGANIZÅCIJU ERGONOMIKA

AUTOMATIZÅCIJAS L±MENIS


bas pakÇpe pieaug sakarÇ ar lielajÇm iz-maksÇm par tehnisko apr¥kojumu, ar kurutiek strÇdÇts. Tomïr ‰is atbild¥bas l¥menisar laiku kr¥tas, tÇdï∫ ar¥ cilvïks akt¥vi nepie-dalÇs raÏo‰anas procesÇ.

Ergonomikas uzdevums ‰ajÇ gad¥jumÇ ir pa-reizi sagatavot darba vidi un izveidot piemïro-tus indikatorus un kontroles pane∫us.

Darbinieku slodzes at‰˙ir¥bas atkar¥bÇ nodaÏÇdiem automatizÇcijas l¥me¿iem

AutomatizÇcija pieprasa lielu intelektuÇlopiepli no cilvïka, tajÇ pa‰Ç laikÇ to uzdotouzdevumu restrukturizÇciju, kas attiecas uzsvar¥gu lïmumu pie¿em‰anu (personÇlam

nepiecie‰amas pamat¥gas zinÇ‰anas par vei-camo darbu, kas noz¥mï, ka lïmumu pie¿em-‰anai jÇnotiek pïc iespïjas demokrÇtiskÇkÇce∫Ç).

·ajÇ gad¥jumÇ ergonomikas iejauk‰anÇsnav tik iz‰˙iro‰a, dr¥zÇk ir nepiecie‰ama zi-nÇ‰anu nodro‰inÇ‰ana visos raÏo‰anas l¥me-¿os, ¿emot vïrÇ, ka tehniskÇs zinÇ‰anas navnemain¥gas un noteiktas, tÇdï∫ ir svar¥gi izvei-dot nepÇrtrauktu periodisku apmÇc¥bu.

Ar vÇrdu funkcionalitÇte saprot skaidras unprec¥zas zinÇ‰anas par uz¿ïmuma struktru.PirmkÇrt, tas pieprasa pÇrzinÇt uz¿ïmuma uz-bvi un katra departamenta un noda∫as kom-petences, otrkÇrt, pÇrzinÇt katras darba vietasfunkcijas un kompetences robeÏas.

KatrÇ sevi cieno‰Ç uz¿ïmumÇ ir jÇbtnoteiktam darbiniekam, kuram ir jÇrisinakonkrïtÇs problïmas un ir pie kÇ vïrsties‰aubu vai problïmu gad¥jumÇ.

·¥s kÇrt¥bas trkums var novest pie situÇci-jas, kad tiek kavïts darbs un ar¥ apdraudïtadarbinieku vesel¥ba.

Piemïram, pïc var minït montÇÏas konvei-jeri, kur radusies k∫me, ma‰¥nas sistïmainedarbojoties. Kam btu par to jÇbr¥dina? Kadbtu jÇbr¥dina? Pïc pirmÇs vai otrÇs k∫mes?Kuram btu jÇzi¿o par k∫mi? Atbild¥gajai per-sonai vai tehniskÇs apkopes darbiniekiem?

KÇdas sekas izriet no ‰¥s k∫mes? Kr¥tas pro-duktivitÇte? Vai tas, ka jÇatgst zaudïtaislaiks?

Katram darbiniekam ir jÇbt skaidrai unnek∫d¥gai atbildei, lai ar¥ kÇds btu vi¿a ie¿e-mamais amats.

Uz¿ïmuma funkcionalitÇte balstÇs uz pït¥-jumiem par uz¿ïmuma struktru un zinÇ‰a-nÇm par katru uzbves sastÇvda∫u un to sav-starpïjÇm saist¥bÇm.

FunkcionalitÇtes laukÇ ergonomikas iejauk-‰anÇs btu divïjÇda: pirmkÇrt, piemïrojot uz-¿ïmuma uzbvi tÇs vajadz¥bÇm un, otrkÇrt, iz-skaidrojot visiem darbiniekiem ‰¥ uz¿ïmumauzbvi.

TÇdï∫ ir pie¿emts izmantot paraugus, kuribalst¥ti uz ‰¥m uz¿ïmuma daÏÇdajÇm sastÇv-da∫Çm, kuras pïta telpas organizÇciju, sec¥basorganizÇciju, kÇ ar¥ komunikÇciju t¥klus.


MEHANIZÅCIJA UN AUTOMATIZÅCIJAIR IZRAIS±JUSI GAR±GÅSSLODZES PIEAUGUMU

FUNKCIONALITÅTE



AKCIONÅRU PILNSAPULCE

ADMINISTRÅCIJAS PADOME

PREZIDENTS

˛ENERÅLDIREKTORS

PÅRDO·ANASDEPARTAMENTS

PÅRDO·ANASDEPARTAMENTS

RAÎO·ANASDEPARTAMENTS

EKSPED±CIJUNODAπA

ADMINISTRÅCIJASDEPARTAMENTS

RAÎO·ANASDAπA

TEHNISKÅNODAπA

RAÎO·ANASKONTROLES NODAπA

EKSPLUATÅCIJASNODAπA

GRÅMATVED±BASDEPARTAMENTS

INDUSTRIÅLOIZDEVUMU NODAπA

KRED±TUDEPARTAMENTS

UZøîMUMUKASES NODAπA

PÅRDO·ANASVEICINÅ·ANAS NOD.

A˛ENTU UNPÅRSTÅVJU NODAπA

PÅRDO·ANASNODAπA

FILIÅπUNODAπA

DARBA ATTIEC±BUNODAπA

SAGÅDESDEPARTAMENTS

FONDUNODAπA

VAD±BASNODAπA

PERSONÅLADEPARTAMENTS

JURIDISKÅNODAπA

SEKRETÅRS

JURIDISKÅKONSULTÅCIJA

SABIEDRISKÅSATTIEC±BAS

IEK·EJAISAUDITS

RÌPNIEC±BAS UZøîMUMA TIPISKA STRUKTÌRA

SITUÅCIJA A SITUÅCIJA B

IEKÅRTA

Telpas organizÇcijas piemïrs, kam pamatÇ indiv¥da un mehÇnikas savstarpïjÇs mijiedarb¥bas pït¥jums. SituÇcijaA ir pirms veiktajiem pït¥jumiem, situÇcija B – pït¥jumu rezultÇtÇ.

INDIV±DS

DARB±BA

INFORMÅCIJA


Dz¥ves un darba apstÇk∫i laika gaitÇ ir ∫otimain¥ju‰ies. TÇ ar¥ darbs ir k∫uvis mehanizï-tÇks un tehniskÇks, tas ir pÇrgÇjis no primÇrÇsektora dominantes (lauksaimniec¥ba, lop-kop¥ba un zvejniec¥ba) uz sekundÇrÇ sektoradominanti (rpniec¥ba), un visbeidzot ‰obr¥darvien vairÇk izvïr‰as tre‰ais sektors (pakal-pojumu sektors). Kas attiecas uz darba veidu,no roku darba, kas bieÏi vien piepras¥ja lielu fi-zisku slodzi, ir pÇriets uz tÇda veida darbu, kaspieprasa lielu gar¥gu slodzi; vai tas btu darbs,kur nepiecie‰ama koncentrï‰anÇs spïja, lielauzman¥ba vai spïja pie¿emt lïmumus.

Kas attiecas uz izmai¿Çm dz¥ves apstÇk∫os,kÇ esam apskat¥ju‰i iepriek‰ïjÇs noda∫Çs, ir jÇ-izce∫ uztura racionalizÇcija un attÇluma pieau-gums starp mÇjÇm un darba vietu (apstÇk∫i,kurus lielÇ mïrÇ motivïjis pilsïtu straujais pie-augums, kam savukÇrt par pamatu bijusi lauci-nieku migrÇcija uz pilsïtÇm, un ar¥ industrijuizolï‰anÇs tÇlos industrijas poligonos).

Politikas laukÇ jÇuzsver att¥st¥ba, kurÇ parfundamentÇlu vïrt¥bu ir k∫uvusi demokrÇtija,sistïma, kas ∫auj visiem sabiedr¥bas locek∫iempiedal¥ties politiskajÇ dz¥vï.

EkonomiskÇ zi¿Ç mïs ‰obr¥d dz¥vojampost–industriÇlÇ sabiedr¥bÇ, kuru lielos vilcie-nos raksturo neoteilorisma att¥st¥ba (lielÇkadarba un attiec¥gÇs specializÇcijas sadale, tÇ-pat kÇ gar¥go vajadz¥bu dominante pÇr fizis-kajÇm), nodarbinÇt¥bas kvantitÇtes samazinÇ-‰anÇs un zinÇms ïnu ekonomikas pieaugums.

Vïl bez visa cita iepriek‰minïtÇ ir jÇ¿emvïrÇ fakts, ka ‰odien cilvïki, kas uzsÇk savupirmo darbu, ir pavisam citÇdÇki nekÇ tie cilvï-ki, kas strÇdÇja ilgu laiku pirms vi¿iem. Izgl¥-t¥bas ieg‰anai nepiecie‰amais laiks ir pagari-nÇjies, kas noz¥mï, ka kultras l¥menis ir aug-stÇks un pamatizgl¥t¥bas mÇc¥bas beidzasskolniekiem esot vecÇkiem. Cilvïki uzsÇk strÇ-dÇt ar lielÇku kultras bagÇÏu un vecÇki nekÇtas bija agrÇkos laikos. TurklÇt ir jÇ¿em vïrÇ,ka Æimenes, skolas un sociÇlÇs pieredzes ar¥ irdaÏÇdas.

˛imenïs un skolÇs no hierarhijas un konku-rences metoÏu pielieto‰anas ir pÇriets uzmetodïm, kas balst¥tas savstarpïjÇ sadarb¥bÇun person¥bas pa‰realizÇcijÇ. Ar¥ sociÇlajÇplÇksnï noteico‰Ç ir demokrÇtiskÇ pieeja.

KÇ kopsavilkums visam iepriek‰minïtajamjÇuzsver: vide ir tÇ, kas veicina tÇdas vïrt¥bas,kurÇs dominï attiec¥bas, sadarb¥ba, att¥st¥baun l¥dzdal¥ba. ·ai videi sve‰as nevar bt ar¥organizÇcijas, tÇ kÇ tÇs ir fundamentÇla videssastÇvda∫a.

TurklÇt nedr¥kst aizmirst, ka vïl bez lokÇlÇsvides eksistï ar¥ citas lielÇkas vides. Pie-mïram, eiropeiskÇ vide, kas ar¥ nosaka, kÇdasvïrt¥bas dominï pÇr citÇm. Tas parÇdÇs Eiro-pas ekonomiskÇs savien¥bas izdotajÇ likum-do‰anÇ, kÇ ar¥ tÇs rekomendÇcijÇs. ·¥ likum-do‰ana atsaucas ar¥ uz¿ïmumos (kompeten-ce, lai aizsniegtu tirgu, lielÇks kvalitÇtes l¥me-nis), kas noz¥mï, ka tiem uz¿ïmumiem, kurinespïj pielÇgoties noteiktÇm pÇrmai¿Çm, navlielas konkurïtspïjas izredzes.

Ergonomika un l¥dzdal¥baKad runÇ par ergonomiku, runÇ ar¥ par indi-

v¥da un vi¿a darba apstÇk∫u savstarpïjo attie-c¥bu veicinÇ‰anu. VÇrdu sakot, mïr˙is ir iepa-z¥t indiv¥du (kÇds vi¿‰ ir, kÇ r¥kojas) un piemï-rot vi¿am darba apstÇk∫us. Kad runÇ parÆeometrisko ergonomiku, par atskaites punktutiek ¿emtas ̇ ermeniskÇs dimensijas, tÇs kurasattiecas uz ˙erme¿a novietojumu telpÇ, ganatptas br¥d¥, gan kust¥bÇ, lai varïtu projektïtdarba telpu un mïbe∫u izvietojumu. Kad runÇpar temporÇlo ergonomiku, ar¥ tiek ¿emts vïrÇindiv¥ds, lai noteiktu, cik ilgs atptas br¥dis tamnepiecie‰ams, lai tas nebtu noguris. Kad ru-nÇ par vides ergonomiku, vadÇs no ˙erme¿akapacitÇtes (˙erme¿a temperatra pildot kÇdu


L±DZDAL±BA

L±DZDAL±BA NEPAREDZ TIKAIKONSULTî·ANOS AR CITIEM

(DARBIENIEKIEM), BET AR± SPîJUPATSTÅV±GI PIEøEMT LîMUMUS


funkciju, vizuÇlÇ kapacitÇte darbojoties daÏÇ-diem apgaismojuma l¥me¿iem, atmi¿as kapa-citÇte un datu ieg‰anas kapacitÇte, vadotiespïc prezentÇcijas, kas no ‰iem datiem ir veik-ta), lai noteiktu optimÇlos rÇd¥tÇjus, kas attie-cas uz temperatru, mitruma l¥meni, apgais-mojumu, ska¿as l¥meni, darba organizÇciju utt.

Visu ‰o uzlabojumu realizï‰ana, nevar btefekt¥va, ja ne¿em vïrÇ indiv¥du. Tie‰i indiv¥diir tie, uz kuriem vistie‰Çk atsaucas darba ap-stÇk∫i; kuri pÇrzin noteiktas tehnikas un darbar¥ku pielietojumu, un kuri var ierosinÇt uzlabo-jumus, kurus no malas nav viegli konstatït.ProjektïtÇjs izveido projektu sabiedr¥bai kopu-mÇ, nevis konkrïtam indiv¥dam. TÇdï∫ ‰is pro-jekts jÇpiemïro katra iesaist¥tÇ indiv¥da ¥pa-‰ajÇm vajadz¥bÇm un darba vietai, kur cilvï-kam jÇuzturas un jÇizsaka savs viedoklis.

Uz¿ïmuma organizÇcija un l¥dzdal¥baStarp organizÇcijas faktoriem l¥dzdal¥ba pa-

rÇdÇs kÇ uztraukuma un stresa izrais¥tÇjs, tÇdÇmïrÇ, ka indiv¥da prombtne ne∫auj vi¿am kon-trolït pa‰a darba apstÇk∫us. KÇ iespïjamspras¥t no cilvïka, lai vi¿a darbs btu efekt¥vs, javi¿‰ strÇdÇ apstÇk∫os, kuros vi¿‰ nekontrolïsituÇciju? KÇ vi¿am lgt augstÇku kvalitÇtes l¥-meni? Vai dr¥kst pras¥t augstÇku raÏo‰anas l¥-

meni no cilvïka, kuram nav tam piemïrotudarba r¥ku labÇ lieto‰anas stÇvokl¥? Visi ‰iejautÇjumi liek domÇt par l¥dzdal¥bu, tÇ kÇ beztÇs ir ∫oti grti iesaist¥t darbiniekus tajÇ, ko vi¿idara. Un labÇkajÇ gad¥jumÇ, ja tas tiek sas-niegts, tad kÇ vi¿i varïtu labÇk dar¥t savu dar-bu, ja vi¿u priek‰likumi par uzlabojumiem ne-tiek uzklaus¥ti?

No otras puses, jÇuzsver l¥dzdal¥bas pozit¥vÇnoz¥me organizÇcijas faktoru vid. L¥dzdal¥ba irieguld¥jums person¥gajÇ izaugsmï un att¥st¥bÇ,tÇ kÇ darbiniekiem tiek mÇc¥ts kÇ risinÇt problï-mas, analizït apkÇrteso‰o, meklït alterna-t¥vas, strÇdÇt komandÇ un uzlabot savstarpïjokomunikÇciju.

Ko noz¥mï l¥dzdal¥ba?L¥dzdal¥ba noz¥mï vairÇk vai mazÇk tie‰u

piedal¥‰anos lïmumu pie¿em‰anÇ. Lai vien-kÇr‰otu l¥dzdal¥bu, ir jÇnosaka nepiecie‰amiemehÇnismi, kas ∫aus sasniegt mïr˙us ar visul¥dzdal¥bnieku pie¿emto lïmumu pal¥dz¥bu. ·iemehÇnismi ir: 1) sniegt visu nepiecie‰amoinformÇciju, lai iepaz¥tos ar tïmu; 2) formulïtviedokli, balstoties uz sagatavoto informÇciju;3) pie¿emt attiec¥go lïmumu; 4) r¥koties, kasnoz¥mï – sasniegt mïr˙i.

Kam vajadzïtu piedal¥ties?KÇ vispÇrïja norma ir visu iesaist¥to spïja

piedal¥ties kÇda noteikta jautÇjuma risinÇ‰anÇ.Tomïr l¥dzdal¥ba nav kÇds spontÇns process,tas prasa no darbiniekiem noteiktu lietu ap-g‰anu un organizÇcijas att¥st¥bu. Ja nenotiek‰¥ izgl¥to‰anÇs un uz¿ïmuma att¥st¥ba, var vei-doties tÇdas nevïlamas izpausmes kÇ pater-nÇlisms vai br¥vprÇt¥bas princips, kas parastinotiek tad, kad cilvïki (vad¥tÇji un/vai darbinie-ki) ir gatavi l¥dzdal¥bai, bet uz¿ïmums tam navgatavs (piemïram, nav izveidots pietiekamspersonÇls vai ar¥ nav atvïlïts laiks sapulcïm).


L±DZDAL±BAS EFEKTIVITÅTETIEK VîRTîTA PîC

SASNIEGTAJIEM MîRµIEM


Ja netiek izvïlïti l¥dzek∫i, cilvïkiem var zustmotivÇcija darboties.

PastÇv daudz relat¥vu teoriju par to, kÇdamjÇbt l¥dzdal¥bas procesam un kad cilvïki irgatavi l¥dzdal¥bai. KÇ piemïru, tabulÇ varredzït ãetras situÇcijas un vad¥bas stilus, kÇdiir iespïjami uz¿ïmumÇ, ¿emot vïrÇ, ka prastnoz¥mï, ka darbiniekam ir pieredze; neprast,ka darbiniekam nav zinÇ‰anu un /vai vi¿‰ neiz-prot darba pras¥bas; vïlïties, ka indiv¥dam irvïlme pie¿emt lïmumus; nevïlïties, ka indi-v¥dam trkst motivÇcijas un vïlmes sevi velt¥tdarbam.

Vïl jÇpiebilst, ka atbilsto‰i pastÇvo‰ajiem so-cioloÆiskajiem pït¥jumiem, l¥dzdal¥ba, gankvantitat¥vi, gan kvalitat¥vi, ir lielÇka sekojo‰osapstÇk∫os: politiskÇs zinÇ‰anas, izgl¥t¥bas l¥me-nis, ienÇkumu l¥menis, sabiedriskais stÇvoklis,dzimums, vide, kurÇ cilvïks dz¥vo (‰ajÇ gad¥-jumÇ apstÇk∫i ir labÇki pilsïtÇ nekÇ laukos).

L¥dzdal¥bas l¥me¿iIr ∫oti grti klasificït daÏÇdus l¥dzdal¥bas l¥-

me¿us, jo uz¿ïmumos ir ∫oti daÏÇdas situÇci-jas. SÇkot no 0 l¥me¿a, uz ko attiektos l¥dzdal¥-bas trkums (tipiskÇ diktatoriskÇ uz¿ïmumÇ),l¥dz augstÇkÇm l¥dzdal¥bas l¥me¿a atz¥mïm(uz¿ïmumos, kuros strÇdÇ komandÇ un ar¥lïmumu pie¿em‰ana ir kolekt¥va).

Starp ‰¥m divÇm galïj¥bÇm vïl ir vairÇki l¥dz-dal¥bas veidi, pie kuriem ar¥ pieder lielÇkÇ da∫auz¿ïmumu. Var izdal¥t tr¥s lielas l¥dzdal¥basjomas:

• darba attiec¥bu joma, ar ko saprot visu, kasattiecas uz kolekt¥vu lïmumu apsprie‰anu,sociÇlo atbalstu utt. ·¥ ir visizplat¥tÇkÇ for-ma, lai gan var sastapties ar daÏÇdu l¥dzda-l¥bas gradÇciju, ¿emot vïrÇ katra uz¿ïmu-ma iez¥mes;

• ekonomiskÇ joma, ar ko saprot l¥dzdal¥buienÇkumu ieguvï, kÇ ar¥ akciju iegÇdi, kasvïlÇk var pÇrtapt kooperat¥vÇ. ·¥ tipa l¥dz-dal¥ba nav nekas jauns, tÇ kÇ ienÇkumu sa-dale ir normÇla parÇd¥ba daÏos uz¿ïmu-mos, tÇpat ar¥ akciju iegÇde ir ierasta lieta,tÇ kÇ tas jau ir noticis ilgÇku laika posmu.JauninÇjums btu tas, ka darbinieku kolek-t¥vs varïtu iegÇdÇties sava uz¿ïmumaakcijas;

• daÏÇs valst¥s, kÇ, piemïram, AnglijÇ, ‰¥ tipal¥dzdal¥ba ir atrisinÇta ar administrÇcijaspal¥dz¥bu, dodot finansiÇlas priek‰roc¥bastiem uz¿ïmumiem, kuri atvieglo akcijuiepirk‰anu saviem sadarb¥bas partneriem.Tomïr ‰is modelis var novest pie vairÇkÇmproblïmÇm, tam par pierÇd¥jumu ir tas, kasindikÇti iesaka kÇdu akciju pirk‰anu, izvei-dojot asociÇcijas, lai kontrolïtu akciju pirk-‰anu un pÇrdo‰anu;

• darba organizÇcijas joma. Visizplat¥tÇkiel¥dzdal¥bas varianti ir kvalitÇtes kontrolesgrupas un da∫ïji autonomÇs grupas. Abivarianti daÏÇdos uz¿ïmumos at‰˙iras, joneeksistï kÇds viens noteikts modelis.


VAD±BAS STILS

PAVîLîT

PÅRLIECINÅT

PIEDAL±TIES

DELI˛îT

NEPROT, NEVîLAS

NEPROT, VîLAS

PROT, NEVîLAS

PROT, VîLAS

DARBINIEKS(darbinieka nostÇja

attiec¥bÇ uz veicamo darbu)

Avots: Hersey y Blanchard, uz avotu atsauciesManuels Sanchez Alonso


Kop¥gs mïr˙is abiem variantiem ir l¥dzdal¥-bas sasnieg‰ana, bet kvalitÇtes biedr¥ba irkÇ izveidotajai struktrai paralïla forma, to-

mïr da∫ïji autonomÇs grupas veido orga-nizÇciju no savas bÇzes, integrïjot l¥dzda-l¥bu pa‰Ç organizÇcijÇ.


Mïr˙i, vadoties pïc Nakamura (1984):• ieguld¥t uz¿ïmuma att¥st¥bÇ un uzlabojumos;• pal¥dzït uzlabot darba vidi;• att¥st¥t cilvïka spïjas un nodro‰inÇt darbinie-

kiem optimÇlas darba iespïjas.

GalvenÇs iez¥mes:• grupa, kuru veido noteikts skaits cilvïku (no 3

l¥dz 15);• visi strÇdÇ vienÇ darbn¥cÇ, noda∫Ç vai vietÇ, bet

neveido darba grupu;• sanÇksmes ir periodiskas (2 vai tr¥s mïnes¥) un

ir ∫oti ¥sas (1 vai 2 stundas);• sanÇksmes notiek darba laikÇ vai Çrpus tÇ (‰ajÇ

gad¥jumÇ tÇs ir atalgotas);• dal¥ba ir br¥vprÇt¥ga;• grupas l¥deris pamatÇ tiek iecelts (parasti tas ir

tie‰ais r¥kojums), lai gan ir gad¥jumi, kad grupavar vi¿u izvïlïties;

• grupÇ ir persona "koordinators", kur‰ darbojaskÇ saikne starp grupu un vad¥bu, un kuru no-z¥mï uz¿ïmums;

• grupas uzdevums ir identificït un analizït pro-blïmas, un ierosinÇt risinÇjumus;

• apspriedes tïmas ir velt¥tas grupas izveidei nopa‰u darbinieku vidus, izvairoties no tÇm prob-lïmÇm, kuras ir uz¿ïmuma komitejas kompe-tencï;

• vad¥ba apstiprina risinÇjumu realizÇciju;• grupa nesa¿em papildus finansiÇlu atalgojumu

par aktivitÇti ‰ajÇ biedr¥bÇ;• grupas dal¥bnieki nesa¿em prïmijas finansiÇlÇ

veidÇ, bet tie tiek sociÇli un personiski motivïti(nopelnu atzin¥ba, iepaz¥stinÇ‰ana ar vad¥bu,dal¥ba seminÇros un kongresos, pieredzes ap-mai¿a ar uz¿ïmumÇ eso‰ajÇm un citu uz¿ï-mumu l¥dz¥gÇm organizÇcijÇm).

KVALITÅTES KONTROLES GRUPA

Da∫ïji autonomÇs grupas ir noteikta skaita darbi-nieku grupas ar kop¥gas raÏo‰anas mïr˙i, kuras irautonomas lïmumu pie¿em‰anÇ, kas saistÇs arrealizïjamo darbu. Grupas atbild¥ba realizïjamÇdarba priek‰Ç ir kop¥ga.

Apsvïrumi:• grupas dal¥bnieki ir br¥vprÇt¥gie;• ir ieteicams, ka iepriek‰ dal¥bniekiem bijusi pie-

redze amatu rotÇcijÇ, uzdevumu izvïr‰anÇ unuzdevumu bagÇtinÇ‰anÇ;

• vi¿u darb¥bai nepastÇv tehnoloÆiski limiti;• var izcelties konflikti saist¥bÇ ar varas struktru;• otrs konfliktu cïlonis var bt konkurence grupu

starpÇ, konkurït nespïj¥go darbinieku noraid¥-

jums vai ar¥ integrÇcijas problïmas;• var izcelties bailes pÇrïjÇ uz¿ïmumÇ par

personÇla samazinÇ‰anu;• var bt grt¥bas ieviest pÇrmai¿as ies¥kstïju‰os

uz¿ïmumos.

Sekas:• var bt vad¥bas sistïmÇ, vad¥bas (varas) de-

centralizÇcijas jomÇ un hierarhisko l¥me¿u no-vïr‰anÇ, ko parasti ‰Çda sistïma izraisa;

• apmierinÇt¥bas pieaugums ar darbu;• lielÇka dal¥ba lïmumu pie¿em‰anÇ;• lielÇki panÇkumi augstÇkÇ implantÇcijas l¥men¥;• individuÇlÇs pa‰izaugsmes ‰˙ïr‰∫i sistïmÇ;• sankcijas sistïmas pÇrsvara variÇcijas.

DAπîJI AUTONOMÅS GRUPAS


Viens no uz¿ïmuma organizÇcijas pamatp¥-lÇriem ir komunikÇcija, lai gan parasti uzma-n¥bu ‰ai tïmai velta tad, kad komunikÇcija navveiksm¥ga. TÇdï∫ ar ‰o pamatl¥niju pal¥dz¥bu jÇ-apskata, kÇ komunikÇcija darbojas un kÇ to varrealizït.

ProcessKomunikÇcijas procesu veido ‰Çdi:

• iniciators: tas, kur‰ ierosina vïst¥jumu;• vïst¥jums: tas, ko grib pazi¿ot;• sa¿ïmïjs: tas, kuram domÇts vïst¥jums;• kanÇls: veids vai l¥dzeklis, kÇ vïst¥jums no-

k∫st pie sa¿ïmïja;• ‰ifrs: process, ar kura pal¥dz¥bu iniciators

savas idejas un jtas transformï vÇrdos;• at‰ifrïjums: pretïjs process iepriek‰ïjam.

Vïst¥juma sa¿ïmïja ideju unjtu izteik‰ana vÇrdos

Ir svar¥gi izcelt, ka ‰ifra un at‰ifrïjuma proce-si ir interni, tÇdï∫ tie ir pak∫auti katra indiv¥daperson¥gajÇm ¥patn¥bÇm. Katram indiv¥dam irsava leksika, kura veidojusies kultras pie-redzes rezultÇtÇ visas dz¥ves garumÇ. Bïrn¥bÇtiek apgts noteikts skaits vÇrdu, lai apz¥mïtudaÏÇdas lietas. ·ie vÇrdi tiek apgti gan Æime-nï, gan skolÇ, gan ar¥ draugu lokÇ. VïlÇk ‰isleksikas krÇjums papla‰inÇs (tiek apgtas vÇr-da vairÇkas noz¥mes un ar¥ kvantitÇte pieaug)un vienlaic¥gi papla‰inÇs sociÇlÇs vides.

Var teikt, ka komunikÇcija eksistï, kadsa¿ïmïjs, kol¥dz sa¿ïmis zi¿u no iniciatora,nosta vi¿am savu zi¿u. Tas noz¥mï, ka sa¿ï-mïjs k∫st par iniciatoru. ·Çda veida komuni-kÇcijas procesu sauc par atbildes reakciju jebatgriezenisko saiti. Ja nepastÇvïtu ‰¥ atgrie-zeniskÇ saite, tad ‰Çdu procesu sauktu par in-formï‰anu. Iepriek‰minïtÇ procesa shïma irsekojo‰a:

Kad cilvïki savÇ starpÇ komunicïjas, tas tiekdar¥ts ar vÇrdu (verbÇlais vïst¥jums) un izjtu(ne-verbÇlais vïst¥jums) kombinÇcijas pal¥dz¥-bu. Ne-verbÇlÇ informÇcija izsaka tÇs izjtas,kuras iniciators pauÏ gan attiec¥bÇ uz sarunastematu, gan sa¿ïmïju. Tas izpauÏas ar balssto¿a, skatiena, sejas un ˙erme¿a Ïestu pal¥-dz¥bu, tomïr ir svar¥gi ¿emt vïrÇ ar¥ vides fak-toru (telpas izvietojums, apÆïrbs utt). Kad sa-¿ïmïjs at‰ifrï verbÇlo vïst¥jumu, vi¿‰ ar¥ vien-laic¥gi at‰ifrï ne-verbÇlo vïst¥jumu.

GalvenÇ at‰˙ir¥ba starp abiem vïst¥jumiem irtÇ, ka verbÇlais tiek apgts apzinÇti (parÇdotkatra vÇrda noz¥mi), bet ne-verbÇlo vïst¥jumuapgst neapzinÇtÇ veidÇ (pamatÇ imitïjot).

·¥ at‰˙ir¥ba var k∫t par komunikÇcijas barje-ru, tÇdï∫, ka verbÇlo valodu var lietot ar pÇrlie-c¥bu, bet ne–verbÇlais vïst¥jums var pievilt unvar tikt saprasts pavisam kas cits, nekÇ bijadomÇts paties¥bÇ.

InformÇcijas nepiecie‰am¥baVad¥tÇjiem ir nepiecie‰ama informÇcija lai

uzstÇd¥tu mïr˙us, konstatïtu problemÇtiskÇsjomas un noteiktu gan person¥go, gan kolek-t¥va ieguld¥jumu un efektivitÇti.

OrganizÇcijas locek∫iem ir nepiecie‰amainformÇcija par ieguld¥jumu un produkciju, kastiek no vi¿iem gaid¥ti, tÇpat vi¿u aktivitÇti orga-nizÇcijÇ un veidu, kÇ tas tiek novïrtïts. Vi¿iemjÇzina, kas vi¿us uzraudz¥s un pïc kÇdiem kri-tïrijiem vadoties tas notiks. Darbiniekiem jÇap-zinÇs savi pienÇkumi un ties¥bas, un kÇ tos pie-lietot darba att¥st¥bÇ, apzinoties savas darb¥bassekas un ieguld¥juma kvalitÇti. TurklÇt, kad tiekrealizïti savstarpïji saist¥ti uzdevumi, ir nepie-cie‰ama informÇcija, lai varïtu koordinïtvairÇkas puses un noteikt to br¥v¥bas robeÏassaist¥bÇ ar funkcijÇm un to izpildi.

KomunikÇciju struktra organizÇcijÇsOrganizÇcijÇs pastÇv divu veidu komunikÇ-

cijas formas: oficiÇlÇ un neoficiÇlÇ. Pirmo veidopati organizÇcija, kura izstrÇdÇ galvenÇs ko-


KOMUNIKÅCIJA

INICIATORS SAøîMîJSKANÅLS

ATBILDES REAKCIJA


munikÇcijas l¥nijas. OtrÇ komunikÇcijas forma irspontÇna un to izraisa indiv¥ds, vïloties komu-nicït ar citiem, ja neeksistï formÇls kanÇlsinformÇcijas nodo‰anai, un ja ar¥ eksistï, tadneadekvÇts. Pa‰i indiv¥di izveido paralïlus ko-munikÇcijas kanÇlus, balstoties uz sociÇlajÇmattiec¥bÇm vi¿u starpÇ.

Lai iepaz¥tos ar komunikÇcijas struktru, varizmantot daÏÇdas metodes. Viena no tÇm –t¥klu anal¥ze – ∫auj iepaz¥t komunikÇcijas pls-mu, par anal¥zes pamatu izmantojot savstar-pïjÇs attiec¥bas.

InformÇcijas plsmas reti ir vienvirziena, to-mïr tÇs klasificï horizontÇlajÇs un vertikÇlajÇs.VertikÇlo informÇcijas plsmu iedala aug‰up-ejo‰ajÇ un lejupejo‰Ç.

Lejupejo‰Ç komunikÇcija·o komunikÇcijas veidu izmanto uz¿ïmuma

vad¥ba, lai komunicïtu ar saviem padotajiem.Vi¿u mïr˙is ir koordinït uz¿ïmuma daÏÇdasjomas, lai sasniegtu uz¿ïmuma mïr˙us, uninformït indiv¥dus, lai vi¿i varïtu dot savuieguld¥jumu ‰o mïr˙u sasnieg‰anÇ, motivïtdarbam. «...lejupejo‰a komunikÇcija izpildafundamentÇlu informÇcijas, koordinÇcijas undarbinieku motivÇcijas funkciju. Blakus visamcitam, ‰¥s komunikÇcijas svar¥gÇkÇ funkcija irvaras realizÇcijas un padoto uzved¥bas kon-troles un regulÇcijas izpilde. Tomïr ‰¥s funkci-jas var tikt izpild¥tas ar lielÇku vai mazÇkuefektivitÇti, atkar¥bÇ no tÇdiem faktoriem kÇvïst¥juma saturs, aprites dimensija, kanÇluefektivitÇte un informÇcijas sa¿ïmïju ieceres.CentrÇlais faktors efektivitÇtes cel‰anai ir tie‰i‰¥ atbildes reakcija, kura sa¿ïmïjam ir jÇiegstpar rezultÇtu, kuru izraisa lejupejo‰Ç komu-nikÇcija. ·is ir viens no uzdevumiem, kurupilda aug‰upejo‰Ç komunikÇcija, kuru var uz-skat¥t par papaildus procesu lejupejo‰ajaikomunikÇcijai. (Hose Marija Peiro: «OrganizÇ-cijas psiholoÆija").

Aug‰upejo‰Ç komunikÇcijaKÇ jau iepriek‰ minïts, ‰¥ komunikÇcija ir le-

jupejo‰Çs komunikÇcijas papildus komunikÇ-

cija un tÇ kalpo, lai uzzinÇtu, vai padotie ir sa-¿ïmu‰i un pareizi sapratu‰i vïst¥jumus, laipal¥dzïtu koriÆït un novïrtït plÇnus, sistïmasun metodes, lai informïtu par organizÇcijasdarb¥bu un jaunÇm vïrt¥gÇm iniciat¥vÇm.

Par noÏïlu ‰¥ tipa komunikÇcija tiek maz pie-lietota, uz¿ïmumÇ valdo‰Çs hierarhijas dï∫ tÇnetiek atz¥ta, bet padotie to vïrtï ∫oti pozit¥vi.TurklÇt, kad tÇ tiek pielietota, ir grti sasniegtaugstu prec¥zas un efekt¥vas komunikÇcijasl¥meni, tÇ kÇ personÇla vid bieÏi rodas kÇdainformÇcijas kavï‰ana un ilgÇkÇ laika gaitÇrodas t¥‰a vai net¥‰a informÇcijas sagroz¥‰ana.

HorizontÇlÇ komunikÇcija·¥ komunikÇcija sastÇv no informÇcijas

apmai¿as viena un tÇ pa‰a hierarhiskÇ l¥me¿aindiv¥du starpÇ. TÇ ir noz¥m¥ga uzdevumu koor-dinï‰anai un indiv¥da sociÇlÇ un emocionÇlÇatbalsta nodro‰inÇ‰anai.


VE

RTI

KÅ

LÅK

OM

UN

IKÅ

CIJ

A

Aug

‰upe

jo‰Ç

kom

unik

Çcija

Leju

pejo

‰Çko

mun

ikÇc

ija

HORIZONTÅLÅKOMUNIKÅCIJA


KanÇliVïst¥juma nodo‰anas veidu sauc par

kanÇlu. Ja netiek ¿emts vïrÇ kanÇla veids vaitas tiek nepareizi izvïlïts, kanÇls varpÇrvïrsties par barjeru vai ‰˙ïrsli informÇcijasnodo‰anai. TÇdï∫ nododot zi¿u, ir svar¥gidomÇt par kanÇla veidu, kas visvairÇk atbilstuzi¿as saturam un tÇs sa¿ïmïjam. Ir vïst¥jumi,kurus vislabÇk nodot tiekoties ar pa‰u cilvïku,citus rakstiskÇ vai pazi¿ojuma veidÇ, citus are-pasta vai telefona pal¥dz¥bu. TÇpat ir svar¥gizinÇt, vai informÇcija nav jÇnodod ar pazi¿o-jumu dï∫a, ska∫ru¿a, uz¿ïmuma iek‰ïjo av¥zivai hierarhiskÇs l¥nijas pal¥dz¥bu.

KomunikÇcijas ‰˙ïr‰∫iVadoties pïc L¥ Taijera darba KomunikÇcija

un komunikÇcijas sistïma, var izdal¥t piecuskomunikÇcijas ‰˙ïr‰∫us:

1) Pa‰as organizÇcijas barjeras:• fiziskais attÇlums var bt organizÇcijas dar-

binieku komunikÇcijas ‰˙ïrslis, ja vi¿u dar-ba specifika pieprasa bieÏus kontaktus;

• funkciju specializÇcija var bt ‰˙ïrslis tÇ-dÇ mïrÇ, ka katrs speciÇlists lieto savuspecifisko terminoloÆiju, kÇ rezultÇta varrasties pÇrpratumi un neskaidr¥bas;

• vara, autoritÇte un sabiedriskÇ stÇvok∫aattieksmes komunikÇciju var apgrtinÇttÇdÇ mïrÇ, ka informÇcija tiek filtrïta arnoteikta redzes loka pal¥dz¥bu;

• informÇcijas ¥pa‰ums var bt vïl viens‰˙ïrslis. Ir zinÇms, ka informÇcija ir vara,un tas ir iemesls, kÇdï∫ liela da∫a informÇ-cijas netiek nodota tÇlÇk.

2) Barjeras, kuras izliek cilvïki:• kontaktu veids un savstarpïjÇs attiec¥bas,

kuras izpauÏas darb¥bÇ un nodomos, veidovairÇk vai mazÇk atbr¥votu komunikÇciju;

• katra indiv¥da vïrt¥bas un uzved¥basparaugi citu cilvïku priek‰Ç;

• masu komunikÇcijas sekas pÇr cilvïkukomunikÇcijas kapacitÇti (tÇdÇ veidÇ, kakomunikÇcijas mïdiju apjoms un ietekmepieaug, bet cilvïku efekt¥vakomunikÇcijas kapacitÇte sark. KÇpozit¥vu faktoru izce∫: iegstamo datugammas pieaugumu un pieredzespapla‰inÇ‰anos, kura izriet no attiec¥bÇmar citiem cilvïkiem).

3) Iek‰ïjas izcelsmes barjeras:• attiecas uz katra indiv¥da spïjÇm komu-

nicïties, kas izpauÏas kÇ:– stratïÆiskÇs spïjas (mentÇlÇs spïjas

un neadekvÇta, nepiemïrota uzve-d¥ba);

– taktikas spïjas (spïja sa¿emt un nodotinformÇciju).

4) EkonomiskÇs, ÆeogrÇfiskÇs un laikabarjeras:

• ‰¥s barjeras attiecas uz sociÇlo kla‰u,gadu, zonu vai valstu at‰˙ir¥bÇm.

5) KanÇlu un komunikÇcijas l¥dzek∫u barjeras(skat¥t kanÇli).

KÇ uzlabot organizÇcijas komunikÇciju?KomunikÇcijas uzlabo‰ana atnes organizÇ-

cijai lielÇku produktivitÇti, tÇ kÇ informÇcijasapmai¿a indiv¥du starpÇ k∫st efekt¥vÇka laikaun rentabilitÇtes zi¿Ç. Un vienlaic¥gi izveidojasbÇze, lai attiec¥bas uz¿ïmuma darbiniekustarpÇ k∫tu labÇkas un bagÇtino‰Çkas.

Lai gan nevar un ar¥ nevajadzïtu at‰˙irt ko-munikÇciju no citiem noz¥m¥giem uz¿ïmumaorganizÇcijas faktoriem (apmÇc¥ba, l¥dzdal¥ba,vad¥bas stils utt.) tomïr ir jÇ¿em vïrÇ re-komendÇcijas, kuras lielÇ mïrÇ var pal¥dzïtuzlabot komunikÇciju organizÇcijÇ:

• sekmït katra cilvïka informÇcijas ieguvisaist¥bÇ ar vi¿a uzdevumu un to, ko no vi¿asagaida;



• gad¥jumÇ, kad jÇpazi¿o kÇda informÇcija,kura btu jÇuzzina lielÇkajai da∫ai uz¿ïmu-ma darbiniekiem, tÇ ir jÇnovada, lietojotvairÇkus kanÇlus vienlaic¥gi;

• lai informÇcija btu efekt¥va, tÇ pieprasa sa-¿ïmïja atbildes reakciju, lai apstiprinÇtu,ka vi¿‰ ir sapratis vïst¥jumu piln¥bÇ;

• izveidot vairÇkus kanÇlus, lai sa¿emtu le-jupejo‰o informÇciju. Ar to tiks iegts du-bults labums: interesanti ieteikumi orga-nizÇcijai un lielÇka personÇla l¥dzdal¥ba(nav nekÇ ∫aunÇka, ja tiek atklÇts, ka ir sa-groz¥ts teiktais vai informÇcija nav nonÇkusipie adresÇta).

Jau vairÇkas reizes iepriek‰ ir minïts, kalabÇkos darba apstÇk∫os ir labÇk strÇdÇt. L¥dzar to uzlabojas veicamÇ darba kvalitÇte. Bet irjÇpiebilst, ka uzlabot veicamÇ darba kvalitÇtivar, pÇrdomÇjot uzdevuma bt¥bu un apzino-ties pie∫autÇs k∫das. Atz¥stot savas pie∫autÇsk∫das un nosakot, to, kas ir labojams, var sas-niegt augstu domÇ‰anas l¥meni. ·¥ ir apmÇ-c¥bas galvenÇ loma, likt domÇt un dot pamatudomÇ‰anai.

Kad darba kolekt¥vs savÇ darba vietÇ variegt pla‰u darba vai dz¥ves pieredzi, kad irpietiekams laiks, lai domÇtu, tiek veicinÇtasvispÇrïjo zinÇ‰anu un profesionÇlÇs apmÇ-c¥bas attiec¥bas. TÇdÇ veidÇ ne tikai uzlabojasdarbinieka darba spïjas, bet vi¿‰ ar¥ varieguld¥t savÇ person¥gajÇ att¥st¥bÇ.

ApmÇc¥bai nevajadzïtu bt papildino‰ai, bettai jÇbt vienai no uz¿ïmuma stratïÆijÇm.TurklÇt tÇdÇ veidÇ var iesaist¥t visus uz¿ï-muma darbiniekus apmÇc¥bas plÇnÇ. Ir jÇ-iesaista ar¥ vad¥tÇji, jo ar¥ vi¿i ir kontaktÇ ar vei-camo uzdevumu. ApmÇc¥bas plÇns, kasnepieprasa vad¥tÇju iesaisti, var novest pie iz-gÇ‰anÇs. Vad¥tÇjiem ir noz¥m¥ga loma uz¿ï-mumÇ: motivït pÇrïjo personÇlu, izvair¥ties nopersonÇla noraid¥juma, iedro‰inÇt vi¿us lgtlabÇku apmÇc¥bu.

Dal¥bniekiPirmais, kas btu jÇplÇno ir, uz ko bs vïrsta

‰¥s apmÇc¥bas aktivitÇte. ApmÇc¥bai jÇbt vïr-stai uz visu uz¿ïmuma personÇlu. Ir specifis-kas tïmas, kas bs saist¥tas ar noteiktu ie¿e-mamo amatu, un ir citas tïmas, kas bs velt¥-tas visiem cilvïkiem organizÇcijÇ. Un visbei-dzot, ir tïmas, kas bs saist¥bÇ ar katraindiv¥da kultras l¥meni.

Otrs jautÇjums ir, kuram vajadzïtu organizïtapmÇc¥bu. Ir skaidrs, ka vispÇrïjÇ normaparedz, ka to dara pats uz¿ïmums, kad tÇinfrastruktra ir nepiecie‰amajÇ kÇrt¥bÇ. Ja ‰¥infrastruktra nav vajadz¥gajÇ kÇrt¥bÇ, ir iespï-ja noslïgt l¥gumus ar attiec¥go pakalpojumufirmÇm vai personÇm, kuras ir specializïju‰Çs


APMÅC±BA

DAÎÅS VALST±S OBLIGÅTS IRNOSAC±JUMS KÅ MINIMUMS VIENS

PROCENTS NO SAVIEM RESURSIEMIR JÅIEGULDA IEK·îJAI APMÅC±BAI


noteiktos jautÇjumos. PastÇv vïl viena iespïja– finansït da∫u vai piln¥gi visus radu‰os izdevu-mus darbiniekiem, kuri apmeklïtu kursusÇrpus uz¿ïmuma.

Mïr˙iVar izdal¥t tr¥s lielus apmÇc¥bas mïr˙us:ApmÇc¥t, lai strÇdÇtu labÇk: no darbinieka

redzes punkta – ko vi¿‰ dara un kÇ dara. Irnepiecie‰ams domÇt, kÇdÇ veidÇ to padar¥tïrtÇku, vieglÇku un bez lieka sasprindzinÇ-juma. Ir nepiecie‰ams iemÇc¥ties saprast (do-mÇt par veicamo uzdevumu un veidu, kÇ tastiek veikts), diskutït (metode, lai konfrontïtuidejas bez str¥diem), main¥t (panÇkt labu at-tieksmi attiec¥bÇ uz pÇrmai¿Çm), sadarboties(aktivitÇte, kas vïrsta uz alternat¥vu un risi-nÇjumu meklï‰anu).

ApmÇc¥t, lai uzlabotu kvalitÇti un produkti-vitÇti: ‰is mïr˙is nav strikti pedagoÆisks, jo tamir ar¥ citu jomu komponenti (informÇcija,l¥dzdal¥ba utt.), tomïr var iek∫aut to ‰ajÇ apak‰-virsrakstÇ, ¿emot vïrÇ, ka ir svar¥gi veikt ap-mÇc¥bu, lai katrs cilvïks zinÇtu labÇko veidu(vïrtïjot pïc kvalitÇtes un produktivitÇtes), kÇveikt savu darbu.

ApmÇc¥t, lai att¥st¥tu cilvïku: balst¥ts uz cilvï-ka dabisko vïlmi uzlabot savas zinÇ‰anas, kasvienlaic¥gi uzlabo sociÇlÇs attiec¥bas uz¿ïmu-

mÇ. Lai sasniegtu ‰o mïr˙i, iespïjams, btunepiecie‰ams, lai uz¿ïmums ne tikai realizïtuapmÇc¥bas kursus, bet ar¥ veicinÇtu un mudi-nÇtu padotos, kuri papla‰ina savas zinÇ‰anas,apmeklït kursus Çrpus uz¿ïmuma.

MetodoloÆijaPar l¥dzdal¥bas metodïm nepiecie‰ams

runÇt divu iemeslu dï∫:• jo tiek strÇdÇts kopÇ ar pieaugu‰iem cilvï-

kiem un tiek mïÆinÇts main¥t attieksmi. Irnepiecie‰ams izcelt tÇdu metodoloÆiju kÇperson¥gÇs vïstures pÇrskatu (balstÇs uzl¥dz¥gas pieredzes anal¥zi un atmi¿Çm).TÇdÇ veidÇ ir vieglÇk saprast, ko cilvïks jtun domÇ, un ir iespïjams vieglÇk main¥tiepriek‰ïjo uzved¥bu;

• daÏÇm zinÇ‰anÇm ir jÇbt pielietotÇmreÇlajÇ situÇcijÇ, lai tÇs varïtu integrït.Ergonomikas anal¥ze savÇ bt¥bÇ ir l¥dzek-lis apmÇc¥bas izveidï, jo apmÇc¥ba arvienvairÇk ir vïrsta uz darba aktivitÇtïm. Ir runapar ‰¥s jomas apmÇc¥bu – darb¥bu, lai pa-nÇktu, ka cilvïki uztver at‰˙ir¥bu starp reali-tÇti un to, ko vi¿i ir sapratu‰i.

Ilgums Ja vïlas main¥t darbinieku attieksmi un uz-

ved¥bu, ir jÇdomÇ par ilgtermi¿a kursiem. Kur-




su pagarinÇ‰ana reizïm ir ieguld¥jums; nereali-zïjot tos, kuri btu pÇrÇk ¥si, kad budÏets navpietiekams, ir ekonomija.

ErgonomikÇ apmÇc¥bai jÇrealizïjas ¥sos kur-sos, kam seko ergonomikas anal¥Ïu veik‰ana,kas pal¥dz risinÇt ikdienas problïmas.

DARBA AIZSARDZ±BAS LIKUMS UN MINISTRU KABINETA 2003. GADA 17. JÌNIJANOTEIKUMI NR. 323 «NOTEIKUMI PAR APMÅC±BU DARBA AIZSARDZ±BAS

JAUTÅJUMOS»

Ar terminu «apmÇc¥ba» jÇsaprot, ka darba devïja pienÇkums ir nodro‰inÇt darbiniekiem unvi¿u uztic¥bas personÇm adekvÇtu un pietiekamu apmÇc¥bu un instrukcijas, lai vi¿i savu darbuvarïtu veikt dro‰i.

·Çdu apmÇc¥bu un instruktÇÏu veic: • uzsÇkot darbu; • mainoties darba raksturam vai darba apstÇk∫iem; • ievie‰ot jaunu vai mainot iepriek‰ïjo darba apr¥kojumu un • ievie‰ot jaunu tehnoloÆiju.

Darbinieku apmÇc¥ba un instruktÇÏas jÇpielÇgo darba vides riska izmai¿Çm un periodiskijÇatkÇrto.

Darba aizsardz¥bas instrukcijÇm un apmÇc¥bai ir jÇbt piemïrotÇm darbinieku profesionÇlajaisagatavot¥bai un viegli saprotamÇm. Darba devïjam jÇpÇrliecinÇs par to, ka darbinieks irsapratis darba aizsardz¥bas instrukcijas un apmÇc¥bu.

ApmÇc¥bas mïr˙a auditorija nav tikai pa‰i uz¿ïmumÇ strÇdÇjo‰ie darbinieki, bet ar¥ citudarba devïju darbinieki, kuri iesaist¥ti uz¿ïmuma darbÇ.

Darba devïjam jÇnodro‰ina uztic¥bas personÇm papildu apmÇc¥bu darba aizsardz¥bas jomÇmïne‰a laikÇ pïc to ievïlï‰anas.

Darbinieku un uztic¥bas personu apmÇc¥ba darba aizsardz¥bas jomÇ veicama darba laikÇ.Izdevumus, kas saist¥ti ar apmÇc¥bu, sedz darba devïjs.

Darba devïja pienÇkums ir konsultïties ar darbiniekiem vai uztic¥bas personÇm, kÇ ar¥nodro‰inÇt vi¿iem iespïju piedal¥ties apspriedïs par instruktÇÏu un apmÇc¥bu darbaaizsardz¥bas jomÇ.

NodarbinÇtajam darba aizsardz¥bas jomÇ ir pienÇkums:• rpïties par savu dro‰¥bu un vesel¥bu un to personu dro‰¥bu un vesel¥bu;• lietot darba apr¥kojumu, b¥stamas vielas, transportu un citus raÏo‰anas l¥dzek∫us;• lietot kolekt¥vos aizsardz¥bas l¥dzek∫us, kÇ ar¥ vi¿a r¥c¥bÇ nodotos individuÇlos

aizsardz¥bas l¥dzek∫us saska¿Ç ar normat¥vajos aktos noteikto dokumentÇciju (raÏotÇjainstrukcijas, ˙¥misko vielu un ˙¥misko produktu dro‰¥bas datu lapas u.c.);

• ievïrot dro‰¥bas z¥mes, kÇ ar¥ lietot dro‰¥bas ier¥ces, ar ko apgÇdÇts darba apr¥kojumsun darba vieta un atturïties no attiec¥go dro‰¥bas ier¥ãu patva∫¥gas iedarbinÇ‰anas,main¥‰anas vai pÇrvieto‰anas;

• nekavïjoties zi¿ot darba devïjam, tie‰ajam darba vad¥tÇjam vai darba aizsardz¥basspeciÇlistam par nelaimes gad¥jumu darbÇ, kÇ ar¥ par jebkuriem darba vides faktoriem,kuri rada vai var rad¥t risku personu dro‰¥bai un vesel¥bai, ar¥ par trkumiem uz¿ïmumadarba aizsardz¥bas sistïmÇ;

• piedal¥ties darba devïja r¥kotajÇs instruktÇÏÇs un apmÇc¥bÇs darba aizsardz¥bas jomÇ;• sadarboties ar darba devïju vai darba aizsardz¥bas speciÇlistu dro‰as darba vides un

darba apstÇk∫u nodro‰inÇ‰anÇ, lai nerad¥tu risku nodarbinÇtÇ dro‰¥bai un vesel¥bai.


Viss par darba aizsardz¥bu

http://osha.lv


Darba laiks ir viens no darba apstÇk∫unoz¥m¥giem aspektiem, kam ir tie‰a ietekme uzikdienas dz¥vi.

NostrÇdÇto stundu skaits un to sadale vartie‰i ietekmït ne tikai darba dz¥ves kvalitÇti, betar¥ dz¥vi Çrpus darba, jo br¥vÇ laika sadale ir do-mÇta atptai, Æimenes un sabiedriskajai dz¥vei;tas ir viens no elementiem, kas nosaka darbi-nieku labklÇj¥bu.

No otras puses, uz¿ïmumam darba laiks irpe∫¿as, raÏo‰anas izmaksu, apr¥kojuma jau-das optimÇlas izmanto‰anas un, visbeidzot,efektivitÇtes faktors.

Vïsturiski darba laiks ir main¥jies atkar¥bÇ nokatra laikmeta sociÇlajÇm vajadz¥bÇm. KÇdreizdarbs aiz¿ïma visu dienu, kamïr saule bija piedebes¥m. Laika sadale att¥st¥jÇs atkar¥bÇ nodabiskÇ ritma, atbilsto‰i indiv¥da bioloÆiskajÇmpras¥bÇm. AizsÇkoties industrializÇcijai ‰isritms tika izjaukts un tika uzsÇkta darba laikaorganizÇcija, kas veicinÇja produktivitÇti, betapgrtinÇja cilvïka dabiskÇs vajadz¥bas. Pa-mazÇm darba laiks tiek nodal¥ts no atptasbr¥Ïiem un laiks k∫st par ¥pa‰as intereses fak-toru sociÇlÇs dz¥ves organizï‰anÇ.

GarÇs darba dienas, l¥dz pat se‰padsmitstundÇm, kuras bija rakstur¥gas laikam pirmsrpniec¥bas revolcijas, visu laiku ir sa¥sinÇ-ju‰Çs l¥dz pat msdienu asto¿Çm stundÇm.Tas ir bijis iespïjams pateicoties vairÇkiem

faktoriem: darbinieku kust¥ba ar pras¥bÇm uz-labot darba dz¥ves kvalitÇti, tehniskÇ apr¥koju-ma att¥st¥ba, kas pal¥dzïjusi panÇkt lielÇku pro-duktivitÇti, samazinot darba laiku.

·obr¥d ‰¥ problïma neizriet tik lielÇ mïrÇ nolaika kvantitÇtes, kÇ no organizÇcijas pa‰as. Irruna par darba laika un atptas br¥Ïu harmo-nizï‰anu, lai pastÇvïtu l¥dzsvars starp produk-cijas nepiecie‰am¥bu un individuÇlajÇm vaja-dz¥bÇm.

·odienas problïma par darba ilgumu nepa-stÇv tÇ limitïjumÇ vai reglamentÇcijÇ, bet gantÇ sadalï, organizÇcijÇ un piemïro‰anÇ so-ciÇlajÇm vajadz¥bÇm, pïc iespïjas respektïjotizvïles br¥v¥bu. Lai progresïtu ‰ajÇ jomÇ naviespïjams izdar¥t kÇdu vispÇrinÇjumu vai izvei-

DARBALAIKS 15

IEVADS

EKONOMISKAISSPIEDIENS

TEHNISKIEASPEKTI

NOTEIKUMI SOCIÅLIEASPEKTI

DARBALAIKS


dot globÇlu politiku, jo tas noz¥mïtu ignorïtrealitÇti; eksistï daudz situÇciju, kas nepie∫aujizdar¥t vispÇrinÇjumus. Nav iespïjams uzlabotuz¿ïmuma situÇciju, ja nav iepaz¥ta tÇ bt¥ba;l¥dz¥gi kÇ medi˙is Çrstï nevis slim¥bu kopumÇ,bet gan katru pacientu individuÇli.

Ja analizï daÏÇdu sociÇlo lomu vajadz¥bas,var redzït, ka uz¿ïmïji, spiesti palielinÇt apr¥-kojuma izmanto‰anas ilgumu un padar¥t elas-t¥gu preãu un pakalpojumu raÏo‰anu, apzinÇsnepiecie‰am¥bu pielietot jaunus darba laikaveidus, lai spïtu uzturït konkurïtspïju ar ci-tiem uz¿ïmumiem. Darbiniekiem jÇdod iespï-ja pa‰iem organizït savu darba laiku, kas irdz¥ves kvalitÇtes priek‰nosac¥jums.

MsdienÇs darba laiks k∫st par uz¿ïmumuorganizÇcijas fundamentÇlu sastÇvda∫u, unl¥dz ar to par sociÇlÇ dialoga noz¥m¥gu dimen-siju, kur‰ nepÇrtraukti jÇatt¥sta un jÇpiemïrodaÏÇdu situÇciju un kolekt¥vu sociÇlajÇmvajadz¥bÇm.

Darba laika organizÇcijas formas skar vairÇ-

kus mïr˙us, pïc kuriem vadoties tÇs var sa-grupït vairÇkÇs kategorijÇs:

• tÇs, kurÇm mïr˙is ir maksimÇli izmantottehnisko apr¥kojumu (ma‰¥nas, darba r¥kusutt.), piemïram, ievie‰ot darbu mai¿Çs;

• tÇs, kuras vïrstas uz piemïro‰anos pro-dukcijas kÇpumiem un kritumiem (sezonas,iknedï∫as utt.) vai gatavas elast¥gÇ veidÇreaÆït uz piepras¥juma izmai¿Çm, piemï-ram, uz intermitïjo‰u darbu, papildus stun-du kompensÇciju utt.;

• tÇs, kuras vïrstas uz darba laika efekt¥vuizmanto‰anu, samazinot neprodukt¥vosdarba laikus, piemïram: individualizïtosdarba grafikus un daÏÇdos laikos noteiktusdarba grafikus.

·obr¥d visvairÇk izplat¥tÇs darba grafikaorganizÇcijas formas:

• elast¥gs vai variabls darba grafiks;• sa¥sinÇtÇ jeb ¥sÇ nedï∫a;• darbs komandÇs vai mai¿Çs.

·is darba laika modelis ∫auj darbiniekampa‰am organizït savu darba laiku un piemïrotto savÇm vajadz¥bÇm. To var definït kÇ tÇdudarba grafiku, kas pie∫auj vïrÇ ¿emamu darbi-nieka br¥v¥bu, lai tas organizïtu savu darbalaiku katru dienu, iek∫aujoties jau iepriek‰no-teiktos limitos.

RealitÇtï nevar pastÇvït piln¥ga elast¥ba, laigan ir gad¥jumi, kad darba vietÇ ir iespïjams toieviest. PamatÇ tiek izveidots noteikts darbalaiks, kurÇ darbiniekam jÇiek∫aujas, kamïr pardarba laika sÇkumu, beigÇm un ïdienreizïmdarbinieks br¥vi lemj pats.

170 XV noda∫a. DARBA LAIKS

IR NEPIECIE·AMS MEKLîT IESPîJAMOSRISINÅJUMUS, VADOTIES PîC SKAIDRAS

UN PREC±ZAS INFORMÅCIJAS

ELAST±GAIS DARBA LAIKS

Liela amplitda

IerobeÏota sistïma

7

7,45

9,30 12 13 15,30 18,30

MAIN±GS DARBA LAIKS

8,15 12,30 13,30 16,30 17,30

Atvïrta sistïma8

Main¥gs

10 12 15 16 19

Noteikts Pusdienas pÇrtraukums

CILVîKIEM JÅDOD IESPîJA PA·IEMORGANIZîT SAVU DARBA LAIKU


·¥s elast¥bas robeÏas, atkar¥bÇ no darbalaika organizÇcijas tipa, var bt ∫oti daÏÇdas:

• samaksu var veikt par daÏÇda garuma pe-riodiem, piemïram, par nedï∫u (‰ajÇ gad¥-jumÇ r¥c¥bas br¥v¥ba ir diezgan ierobeÏota),par mïnesi vai par ilgÇku laika posmu. Ja‰is periods ir ilgÇks, mïdz noteikt stundumaksimumu, kas tiem jÇnostrÇdÇ, piemï-ram 10/20 stundas mïnes¥;

• stundu uzkrÇjums ar¥ var bt main¥gs. ·¥sistïma ∫auj darbiniekam izvïlïties noteik-tas darba stundas, lai iegtu laiku savÇ la-bÇ, ar iespïju uzkrÇt laiku l¥dz pus dienaivai veselai dienai. ·¥m stundÇm nevajadzï-tu saplst ar nedï∫as nogali vai br¥vdienÇm,jo tas var izjaukt nel¥dzsvaru starp darba unatptas laiku, vairÇkas dienas ilgu darbinie-ku pÇrslodzi un personÇla iztrkumu.

Priek‰roc¥bas uz¿ïmumam• efekt¥vais darba laiks pieaug, pÇrklÇjas

ïdienreizes un pauzes stundas. Ir iespï-jams lielÇku uzman¥bu pievïrst publikai undot Çtru un efekt¥vu atbildi klientiem. Var tiktsniegti noteikti pakalpojumi ilgÇkulaika per-iodu;

• lielÇka personÇla stabilitÇte, stimuls jaunul¥gumu slïg‰anai;

• absentisma samazinÇ‰anÇs (at∫aujas, ka-vïjumi utt.), izvair¥‰anÇs no neefekt¥vajiemdarba laikiem, piemïram, br¥vÇ laika darbadienas sÇkumÇ un beigÇs;

• uz¿ïmuma pusdienu telpas pÇrslogojumasamazinÇ‰ana, ïdienreizes sadal¥‰ana da-ÏÇdos laikos;

• uz¿ïmuma klimata uzlabo‰ana;• ÇrkÇrtïjo darba stundu izzu‰ana; par tÇ-

dÇm tiek uzskat¥tas tikai tÇs, kas iepriek‰noteiktas, parïjÇs ir tÇ dïvïtas «pozit¥vÇsstundas», kuras ir noteiktas par labu darbi-nieka darba grafika balansam.

Priek‰roc¥bas darbiniekam• iespïja piemïroties individuÇlajÇm vajadz¥-

bÇm. LielÇka iespïja koordinït darba laikuar Çrpus darba laiku;

• vispiemïrotÇkais darba laika veids. Piemï-ram, lai noteiktu, vai laic¥gi nÇk uz darbu;

• disciplinÇro l¥dzek∫u aizliegums par kavïju-miem.

Trkumi uz¿ïmumam• lielÇkas uzturï‰anas izmaksas, ja ‰is darba

grafiks paredz ilgÇku uzturï‰anos uz¿ïmu-mÇ;

• jÇpieliek lielÇkas ples komunikÇcijas izvei-dei un daÏu aktivitÇ‰u koordinÇcijai un plÇ-no‰anai;

• var rasties problïmas, ja ‰is grafiks ir pie-mïrots tikai da∫ai uz¿ïmuma. Piemïram,birojiem tÇs piemïrotas, bet raÏo‰anai navatbilsto‰as;

• apmÇc¥bas izmaksu pieaugums, ja ‰¥ sistï-ma pieprasa funkciju polivalenci.

Trkumi darbiniekam• ÇrkÇrtïjo stundu samazinÇ‰anÇs;• apmaksÇto at∫auju samazinÇ‰anÇs (piemï-

ram, viz¥tes pie Çrsta);• lielÇka darba kontrole.

171XV noda∫a. DARBA LAIKS


Lai gan ‰obr¥d lielÇkÇ da∫a industrializïto val-stu ir ieviesu‰as 8 stundu garu darba dienupiecas dienas nedï∫Ç, eksistï mïÆinÇjumi sa-vÇdÇk organizït darba laiku, saglabÇjot to pa-‰u stundu skaitu.

±sÇs nedï∫as princips ir koncentrït stunduskaitu mazÇk kÇ piecÇs dienÇs nedï∫Ç.VisbieÏÇk pielietotÇs formas ir devi¿as vaivairÇk stundas ãetrÇs dienÇs, divpadsmit stun-das tr¥s dienÇs vai ar¥ savstarpïji main¥t ãetrudienu un piecu dienu nedï∫as. ·¥ sa¥sinÇ‰anaautomÇtiski nesola darba apstÇk∫u uzlabo‰a-nos: ja tÇ paredz produkcijas palielinÇ‰anos undarba ritma intensifikÇciju, kas var novest piedarbinieku vesel¥bas pasliktinÇ‰anÇs.

Ir saprotams, ka att¥stot lielÇku skaitu no-strÇdÇto stundu, automÇtiski palielinÇs darbi-nieka noguruma l¥menis, tÇdï∫ ‰¥ sistïma navieteicama pie b¥stamiem darbiem un tÇdiemdarbiem, kas izraisa nogurumu. ·Çds nogu-rums var bt b¥stams pats par sevi, gan ar¥palielinÇt k∫d¥‰anÇs vai negad¥juma risku, jodarbinieka uzman¥bas l¥menis ‰ÇdÇ nepÇr-trauktÇ darbÇ var pazeminÇties. Tas, protams,ietekmï ar¥ produktivitÇti (paveiktÇ darbakvantitÇti un kvalitÇti).

·Çda veida darbs var bt piemïrots vieglÇ-kiem darbiem vai uz¿ïmumos, kuri ir tÇlu nopilsïtas centra, jo tas ∫auj samazinÇt pÇrvieto-‰anÇs laiku no mÇjÇm l¥dz darba vietai.

Priek‰roc¥bas darbiniekiem• lielÇkais ieguvums ‰ÇdÇ sistïmÇ ir br¥vo

dienu pieaugums;• samazinÇs pÇrvieto‰anÇs laiks no mÇjÇm

l¥dz darbam.

Priek‰roc¥bas uz¿ïmumam• izdevumu samazinÇ‰anÇs, lai uzturïtu uz-

¿ïmuma ïku: par apkuri, elektr¥bu utt.;• samazinÇs laika zudums darba sÇkumÇ un

beigÇs.

TrkumiIr nepiecie‰ams bt piesardz¥giem piemïro-

jot ¥so nedï∫u, jo strÇdÇjot vairÇkas stundaspïc kÇrtas palielinÇs nogurums, kas tie‰iatsaucas uz padar¥tÇ darba kvalitÇti un kvan-titÇti. Gara darba diena izraisa lielu nogurumu,kÇ rezultÇtÇ samazinÇs darba dienas br¥vaislaiks. Otrs trkums ir fakts, ka pïc vairÇkudienu atptas ir nepiecie‰ams vairÇk laika, laiiek∫autos normÇlajÇ darba ritmÇ.

Sa¥sinÇtÇs darba nedï∫as sistïma noz¥mïcitu aspektu reorganizÇciju, piemïram, pauÏu,ma‰¥nu pielieto‰anas restrukturizÇciju.

Minïto trkumu dï∫, ‰is darba dienas veidsnav pÇrÇk izplat¥ts un ir maz ticams, ka tas k∫spopulÇrs, kamïr tas neparedzïs nostrÇdÇtostundu skaita samazinÇ‰anu.

Definïjot daÏÇda tipa darba grafikus, ar«normÇlu» darba laiku saprot asto¿as stundasgaru darba dienu ar ïdienreizes pauzi, kassvÇrstÇs laikÇ starp 7.00 – 9.00 un 18.00 –19.00. Par ierastu darba grafiku tiek uzskat¥tsãetrdesmit stundas nedï∫Ç no pirmdienas l¥dzpiektdienai vai sestdienai.

Darbs mai¿Çs tiek organizïts, daÏÇdÇm gru-

pÇm veicot darbu pïc kÇrtas. Katra no tÇmstrÇdÇ vienu darba dienu, kas ietver sev¥ 16 –24 stundas darba.

OrganizÇcijas formas ir sekojo‰as:• pÇrtraukta darba laika sistïma: darbs paras-

ti beidzas nakt¥ un nedï∫as beigÇs. Paredzdivas mai¿as: vakara un dienas mai¿as;

• da∫ïji pÇrtraukta sistïma: notiek iknedï∫as


SA±SINÅTÅ NEDîπA

DARBS MAIøÅS


pÇrtraukumi. Paredz tr¥s mai¿as: no r¥ta,vakarÇ un nakt¥, ar atptu svïtdienÇs;

• nepÇrtraukta sistïma: Darbs netiek pÇr-traukts. Paredz vairÇk kÇ tr¥s mai¿as undarbs noris nepÇrtraukti katru dienu visasnedï∫as garumÇ.

Iz‰˙iro‰ie iemesli mai¿u darba izveideiIr vairÇki iemesli, kuri noteiku‰i mai¿u darba

att¥st¥bu, kuri saistÇs gan ar t¥ri ekonomiskiemapsvïrumiem, gan sociÇlo nepiecie‰am¥bu ap-svïrumiem. Mai¿u darba ievie‰anas mot¥vi varbt atkar¥gi no:

• raÏo‰anas procesa bt¥bas, tehniska raks-tura iemeslu dï∫. DaÏÇdu vielu/materiÇluraÏo‰anas procesam jÇbt nepÇrtrauktam,piemïram, metÇlu lie‰anai, petrolejas rafi-nï‰anai, pap¥ra raÏo‰anai;

• sociÇlÇ piepras¥juma – uz¿ïmumiem, kassniedz pakalpojumus, ir jÇbt pieejamiemdivdesmit ãetras stundas diennakt¥, piemï-ram, neatliekamÇs pal¥dz¥bas iestÇdes:slimn¥cas, ugunsdzïs¥bas pÇrvalde un poli-cija. SociÇlo nepiecie‰am¥bu un konku-rences rezultÇtÇ ‰obr¥d ‰is piedÇvÇjumsparÇdÇs ar¥ citos sektoros, kuri ir gatavidarboties ar¥ br¥vdienÇs;

• ekonomiskiem iemesliem – tehnoloÆija at-rodas pastÇv¥gÇ att¥st¥bÇ, kÇ rezultÇtÇ ir ne-piecie‰ams iegt no tÇs maksimÇlu produk-tivitÇti pirms cita, att¥st¥tÇka tehnoloÆija tonav apsteigusi. Mïr˙is ir atgt ieguld¥to ka-pitÇlu, tÇdï∫ nepiecie‰ams izveidot mai¿udarbu, lai strÇdÇtu bez pÇrtraukuma.

Lai gan darbiniekam piedÇvÇto priek‰roc¥buskaits ir ierobeÏots, var minït daÏas: naktsmai¿as darba stundu samazinÇ‰ana; vairÇkbr¥vÇ laika dienas garumÇ; iespïja sa¿emttÇdu pa‰u algu kÇ ierasta grafika gad¥jumÇ,tikai ar mazÇku reÇlo stundu skaitu, ja tiekveikts darbs nedï∫as nogales mai¿Ç. TomïrjÇ¿em vïrÇ, ka ‰¥s priek‰roc¥bas, var btder¥gas cilvïkiem, kuri dod priek‰roku darbamnakt¥s, jo vïlas, piemïram, mÇc¥ties, var btminimÇlas, ja sal¥dzina ar sekÇm, kÇdas varbt strÇdÇjot nakt¥.

Mai¿u darba trkumiDarbam nakt¥s var bt virkne seku, kas

atsaucas uz darbinieku vesel¥bu un kuras btujÇ¿em vïrÇ, lai pïc iespïjas samazinÇtunegad¥jumu skaitu.

Nakts mai¿u negat¥vÇs sekas uz darbiniekavesel¥bu var bt gan bioloÆiskas, gan sociÇlas.No ergonomikas viedok∫a ir svar¥gi ¿emt vïrÇ‰¥s sekas un veidot tÇdu darbu mai¿Çs, kasbtu pïc iespïjas nekait¥gÇks darbiniekam.

FiziskÇs izmai¿asCilvïka organisms vadÇs pïc divdesmit

ãetru stundu gara cikla, kas regulï daudzasfunkcijas (smadze¿u aktivitÇti, temperatru,elpo‰anu utt.). ·os bioloÆiskos ritmus sauc pardiennakts ritmiem, un tie saskan ar nomoda unmiega stÇvok∫iem. LielÇkÇ da∫a ‰o ritmu irakt¥vÇki dienÇ, nekÇ nakt¥.

Citiem vÇrdiem sakot, varïtu rezumït, kaorganisms ir akt¥vÇks dienÇ kÇ nakt¥. Kad tiekmain¥ti nomoda/miega cikli, ‰ajos ritmos izzdl¥dzsvars, l¥dz br¥dim, kad iestÇjas ierastaisdienas ritms. RezultÇts ir mentÇlÇs aktivitÇtes,koncentrï‰anÇs un reaÆït spïjas mazinÇ‰a-nÇs, jo nakt¥ darbinieks iegulda lielÇku spïku,lai sasniegtu tos pa‰us rezultÇtus, ko dienasmai¿Ç (jo ¥pa‰i laikÇ starp 3.00 un 6.00), un iz-vair¥tos no negad¥jumiem un k∫du pie∫au‰a-


DIENNAKTSCIKLS

Sirds darb¥baNieru darb¥baµerme¿a temperatraUr¥na izvad¥‰ana

MiegsAtpta

NomodsAktivitÇte


nas. TÇdï∫ nakts mai¿as darbs jÇorganizï tÇ,lai tas nepiepras¥tu to pa‰u produktivitÇti, kodienas mai¿Çs.

Miega izmai¿asLaikÇ, kad cilvïks gu∫, norit vairÇkas miega

fÇzes. Dzi∫ais miegs galvenokÇrt ∫auj atgtiesno fiziskÇ noguruma, bet pÇrïjÇs miega fÇzespal¥dz atgties no mentÇlÇ noguruma. Lai at-gtos no ikdienas noguruma ir nepiecie‰amsgulït apmïram septi¿as stundas, protams, arindividuÇlÇm variÇcijÇm. ·¥s septi¿as stundas,kuru laikÇ noris daÏÇdas miega fÇzes, ∫auj at-psties gan fiziski, gan mentÇli. Ja tiek gulïtsdienÇ, visas ‰¥s fÇzes nenoris un organismsnevar pietiekami atpsties, da∫ïji tÇpïc, ka ̇ er-menis tam nav gatavs un da∫ïji tÇpïc, ka dienÇmÇjÇs ir troksnis, gaisma utt. L¥dz ar to uzkrÇ-jas nogurums, kas vienÇ br¥d¥ var k∫t par hro-

nisku nogurumu. Hroniskais nogurums atstÇjiespaidu uz nervu sistïmu (galvas sÇpes,aizkaitinÇm¥ba, depresija, roku tr¥cï‰ana utt.),izraisa gremo‰anas traucïjumus (slikta d‰a,apet¥tes trkums, gastr¥ts utt.) un ietekmïasinsrites sistïmas darb¥bu. Tas pats var no-tikt, ja r¥ta mai¿a sÇkas pÇrÇk Çtri, kÇ rezultÇtÇagri jÇce∫as un nevar noritït Çtrais miegs, uncilvïks nav atguvies no mentÇlÇ noguruma.

SociÇlÇs dz¥ves izmai¿asIkdienas dz¥ves aktivitÇtes tiek organizïtas,

domÇjot par cilvïkiem, kuri strÇdÇ ierastajÇdarba grafikÇ. Nedï∫as nogales un naktispaliek, lai pavad¥tu laiku kopÇ ar Æimeni, drau-giem, br¥vÇ laika nodarbïm, sportam utt.Darbs mai¿Çs, jo ¥pa‰i nakts un vakaramai¿Çs, ‰¥s aktivitÇtes un attiec¥bas apgrtinatikai tÇdï∫, ka darbinieka darba laiks nesakr¥t arcitu cilvïku darba laiku.

SareÏÆ¥jumi rodas:• Æimenï – pÇra dz¥ves un mÇtes/tïva lomas

ierobeÏojumi, koordinÇcijas un organizÇci-jas problïmas (ïdienreiÏu laiks, klusumsdienas laikÇ utt.).;

• sociÇlajÇ dz¥vï – nav iespïjama piedal¥‰a-nÇs sociÇlÇs dz¥ves aktivitÇtïs (kino, teÇt-ris, klubi utt.), nav iespïjas satikties ardraugiem un radiniekiem. Atptas br¥ÏisaistÇs ar individuÇlÇm aktivitÇtïm.

Minïto apstÇk∫u rezultÇtÇ pieaug Æimenesproblïmas, parÇdÇs vïlme dz¥vot izolïti vaiapzi¿a, ka cilvïks nevienam nav vajadz¥gs.Rodas mazvïrt¥bas un vainas apzi¿a, kas ap-grtina darbu nakts mai¿Çs.

Nelaimes gad¥jumi Organisma zemÇ aktivitÇte nakts laikÇ un


ÅTRA

Atbildes reakcija,darbojoties pievad¥bas pults

LîNA

AUGSTS

DIENNAKTS STUNDA

ZEMS

Iemig‰anasbieÏums vad¥bas(darba) laikÇ

DZIπAISMIEGS

ÅTRAISMIEGS

FiziskÇ atpta

MentÇlÇ atpta

MAKSIMÅLI JÅRESPEKTî BIOLO˛ISKOSNOMODA-MIEGA UN î·ANAS RITMUS

IR JÅRESPEKTî SOCIÅLÅS UN ˛IMENES ATTIEC±BAS


iespïjam¥ba, ka darbiniekiem uzkrÇjas nogu-rums nepietiekama miega rezultÇtÇ, atstÇjnegat¥vu ietekmi uz produktivitÇti.

KopumÇ nakts mai¿Çs produktivitÇte unveiktÇ darba kvalitÇte ir zemÇka, jo ¥pa‰i laikÇno 3.00 l¥dz 6.00 r¥tÇ. ·ajÇ laikÇ koncentrï‰a-nÇs spïjas, kust¥bu Çtrums un precizitÇte irsamazinÇti.

Reizïm gadÇs, ka darba komandu nomai-¿as br¥d¥ r¥kojumi nav pietiekami prec¥zi, vaisteigÇ netiek pazi¿oti nÇkamajai mai¿ai poten-ciÇlo negad¥jumu iespïjam¥bu (avÇrijas, ma‰¥-nu ie˙¥lï‰anÇs, kÇda neparasta ska¿a utt.). ·iskomunikÇcijas trkums var bt vïl viensiemesls nelaimes gad¥jumiem un pie∫autÇmk∫dÇm.



Mai¿u darba apstÇk∫u uzlabo‰ana noz¥mïr¥koties organizÇcijas jomÇ. ·ai aktivitÇteijÇdarbojas saska¿Ç ar cilvïka bioloÆiskajiemun ï‰anas ritmiem, sociÇlajÇm un Æimenesattiec¥bÇm. Ir jÇuzsÇk globÇla politika, kurÇ tiek¿emti vïrÇ sekojo‰i faktori:

• mai¿u izvïli jÇapsprieÏ visiem ieinteresïta-jiem, balstoties uz piln¥gas un prec¥zasinformÇcijas bÇzi, kas ∫auj pie¿emt lïmu-mus saska¿Ç ar individuÇlajÇm nepiecie‰a-m¥bÇm;

• mai¿u darbam jÇbt saska¿Ç ar miega cik-liem. TÇdï∫ nomai¿ai jÇnotiek no 6.00 –7.00, 14.00 – 15.00, 22.00 – 23.00;

• rotÇcijas ritma izvïle. VislabÇkais risinÇ-jums ‰ajÇ gad¥jumÇ btu nakts mai¿as aiz-liegums. Gad¥jumÇ, ja tas nav iespïjams,maksimÇli jÇsamazina nostrÇdÇto nak‰uskaits un nakts mai¿as ilgums;

• kas attiecas uz katras mai¿as ilgumu, ‰o-br¥d ir tendence realizït ¥sos ciklus (reko-mendï komandas mai¿u katras divas vaitr¥s dienas), tÇdï∫, ka ‰ÇdÇ veidÇ diennaktsritmi gandr¥z netiek traucïti. Tomïr attiec¥-bu joma var sareÏÆ¥ties, ¿emot vïrÇ mai-n¥go rotÇcijas ritmu, kÇ rezultÇtÇ var rastiespretrunas starp indiv¥da fizioloÆiskajÇm unpsihosociÇlajÇm vajadz¥bÇm. ·is ir viens noiemesliem, kÇdï∫ rotÇcijas problïma ir tiksareÏÆ¥ta un tÇdï∫ ir svar¥gi piemïrot to indi-viduÇlajÇm vajadz¥bÇm;

• rotÇcijas virzieni. Ir iespïjams izveidotrotÇciju divos virzienos: – dab¥gajÇ: r¥ts – vakars – nakts;

– apgrieztajÇ: nakts – vakars – r¥ts.Pïdïjais ir ieteicamÇks, jo vakara mai¿adod iespïju ilgÇk gulït, sekmïjot atptu.Mai¿as r¥ts – vakars – nakts gad¥jumÇ irnepiecie‰ams ieviest atptas dienu starpnakts mai¿u un r¥ta mai¿u;

• palielinÇt to periodu skaitu, kuru laikÇ varnakt¥ gulït: atptas iespïja pïc nakts mai-¿as, atptas dienu uzkrÇjums un daÏÇdi ro-tÇcijas cikli visa gada garumÇ;

• nodro‰inÇt siltu un sabalansïtu ïdienu,izveidot adekvÇtu telpu, ieplÇnot pietiekamidaudz laika ïdienreizïm;

• samazinÇt gadu skaitu, ko indiv¥ds pavadamai¿u darbÇ, realizït vecuma ierobeÏoju-mus utt.;

• samazinÇt darba slodzi nakts mai¿Ç;• izveidot skaidru un saprotamu un iepriek‰

zinÇmu mai¿u grafiku;• saglabÇt mai¿u grupas nemain¥gas, lai no-

stiprinÇtos darbinieku attiec¥bas;• pïc katras nakts mai¿as vajadzïtu sekot

daÏÇm atptas dienÇm;• vakara un nakts mai¿Çm nevajadzïtu bt

garÇkÇm kÇ dienas mai¿Çm, ieteicams, laitÇs btu ¥sÇkas par dienas mai¿Çm;

• samazinÇt to cilvïku skaitu, kas strÇdÇnakts mai¿Çs vai nedï∫as nogalïs;

• veicinÇt darbinieku piedal¥‰anos komanduizveidï;

• uzlabot darbinieku vesel¥bas aprpi, kasuzlabos adaptÇciju un var novïrst neatgrie-zeniskas sekas.


INTERVENCE MAIøU DARBÅ


1. Ergonomika (Ergonomia), SpÇnijas nacionÇlais darba dro‰¥bas un higiïnas institts(Instituto Nacional de Seguridad e Higiene en el Trabajo), 2000. gads, 217 lpp., ISBN84–7425–401–9.

2. Darba Medic¥na, Maija Egl¥te, R¥ga, 2000. gads, 671 lpp., ISBN 9984–9404–0–3.

3. Darba vides riska faktori un strÇdÇjo‰o vesel¥bas aizsardz¥ba, Valda Ka∫˙a un ÎenijasRojas redakcijÇ, Elpa, R¥ga, 2001, 500 lpp., ISBN 9984–543–69–2.

GRÅMATAS

1. Darba aizsardz¥bas likums (pie¿emts 20.06.2001., stÇjÇs spïkÇ ar 01.01.2002.)

2. Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 526 «Darba aizsardz¥baspras¥bas, lietojot darba apr¥kojumu un strÇdÇjot augstumÇ» (spïkÇ no 13.12.2002.,pÇrejas periods l¥dz 01.07.2004.)

3. Ministru kabineta 2003. gada 4. februÇra noteikumi Nr. 66 «Darba aizsardz¥bas pras¥basnodarbinÇto aizsardz¥bai pret darba vides trok‰¿a rad¥to risku» (spïkÇ no 08.02.2003.)

4. Ministru kabineta 2003. gada 17. jnija noteikumi Nr. 323 «Noteikumi par apmÇc¥bu darbaaizsardz¥bas jautÇjumos» (spïkÇ no 01.07.2003.)

TIES±BU AKTI

LITERATÌRA


��

��

��

!��"�� #��$� ��

% &��'()*�+�)�,&��-.-./�� 0.1-02-��0.1-0.3444 ��

&� ��"�� )�� "�� "��)� �� "�)��)�5��" �5)��)�� )��6�� 7�� 8�� "��"��"��,�� $��

!�� 8�� $

� ,��"�� $�444 �� +�� ,�� "��$�444 �" �� ,�� $�444 �� 7�� 8��$�444 ��" ��9:��9��:9

,�"�� "�� $� 444 ��"�� 444 �" +�� 444 ��

!�� "�� "��)� �� 6�� ;�� "�� 8 � �� 6�� 7�� 7�� &� �� <� �� <��8�� $��


Documents

Ergonomika darbā