IEKŠKULTŪRAS UN STARPKULTŪRU DIALOGS

DARBĀ AR TEKSTU DZIMTĀS VALODAS STUNDĀS

Anna Vulāne Margarita GavriļinaLatvijas Universitāte

Arvienu jāpatur prātā, ka valoda ir visspilgtākais tautas gara atspoguļojums, un šis atspoguļojums nav jāsagandē. Neaizmirsīsim, ka valoda ir arī svēta, kas tautu satur kopā, kas atsevišķiem tautas locekļiem liek pieskaņoties tautas visumam un liek pasauli uztvert un izprast tā, kā to izprot tauta savas dzimtās valodas gadu simteņiem veidotā uztverē un nacionālā pasaules skatījumā. Ja sagandēsim savu valodu, tad tas ļauni atsauksies uz mūsu tautas garu, kas tomēr ir stiprā valodas atkarībā. /E. Blese/

Iekškultūras dialogs

ir dialogs ar savas kultūras

faktiem un vērtībām.

• Skolēns, gūstot valodas zināšanas un prasmes, ietiecas savas tautas kultūrā (papildina kulturoloģiskās zināšanas un prasmes).

Starpkultūru dialogs

ir

dialogs ar dažādu kultūru faktiem un vērtībām.

Apgūstot dzimto valodu, skolēnam paralēli veidojas priekšstats par valodu daudzveidību kā pasaules vērtību, cieņpilna attieksme pret citu tautu valodu.

Lingokulturoloģiskās pieejas pamatidejas:

• Valoda ir tautas garīgais mantojums, kultūras fenomens, tā kultūrvēsturiskā vide, kas nodrošina lingvālas personības veidošanos.

• Valoda ir kultūras radīta un galvenais kultūras attīstības nosacījums. Valoda ir saistīta ar kultūru un nav iedomājama ārpus kultūras, tieši tāpat kā kultūra nav iedomājama bez valodas (A. Reformatskis).

• Valoda ir tautas kultūras dārgumu krātuve, jo tās vienībās, īpaši leksikā, tautasdziesmās un frazeoloģijā, ir saglabāta tautas vēsturiskā pieredze, atspoguļota tās mentalitāte, tādējādi nodrošinot kultūras tradīcijas vienotību.

• Valodas apguve vienlaicīgi ir arī attiecīgās kultūras apguve, iepazīšanās ar citu tautu kultūras faktiem un vērtībām.

Lingvokulturēma

ir valodas un kultūras vienība, kurā apvienojas gan valodiskā zīme un nozīme, gan kultūrjēga, kas pastāv ārpus valodas sistēmas.

Lingvokulturēma var būt gan leksiska, gan sintaktiska vienība: vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts.

Piemēram, lingvokulturēma aka.

Lingvokulturēma akaZīme: [acs:] / acs

Nozīme: 1. Redzes orgāns. 2. Redze, redzes spēja. 3. Skatiens; redzes loks. 4. … 5. … 6. … LLVV1, 34.-37.

Kultūrjēga: Simbols, kas norāda uz maģisku spēku. Mitoloģiskie priekšstati par skatiena maģisko varu, ļauno aci un nāvi nesošo skatienu tālāk attīstīti folklorā un daiļliteratūrā. Acis – dvēseles spogulis.

TEKSTS

1. līmenis grafēmiskais apvalks

2. līmenis• valodas līmenis• runas līmenis

3. līmenis• skaidri uztveramā objektīvā satura līmenis• skaidri uztveramās autora pozīcijas, vērtējuma līmenis

4. līmenis • netiešā, nojaušamā objektīvā satura līmenis• netiešās, nojaušamās autora pozīcijas, vērtējuma līmenis• “vertikālais konteksts” /O. Ahmanova/Степанова Л.С. Система работы с текстом на уроках русского языка и литературы. Москва: Вербум-М, 2005. c. 21.

Kulturoloģiska teksta atlases kritēriji Daiļdarbā skartas filozofiska un ētiska rakstura

problēmas, kas dominē kultūras vērtību sistēmā un atspoguļo tai svarīgākās „pasaules redzējuma un apjēgsmes formas” (M. Bahtins), kā arī sniedz informāciju par tautas etnogrāfijas vērtībām.

Kā zināms, daiļdarba teksts ir kā palielināmais stikls,

kas fokusē iepriekšējos gadu simtos uzkrāto kultūras informāciju. Līdz ar to, izmantojot tekstu, ir reāla iespēja mācību procesā organizēt skolēna dialogu ar tautas kultūras pamatvērtībām, kas ar valodas izteiksmes līdzekļiem atspoguļotas daiļdarbā.

Kulturoloģiska teksta atlases kritēriji

Tekstos ietvertā kulturoloģiskā informācija jāizvēlas tā, lai skolēns varētu to pakāpeniski paplašināt, proti, viena un tā pati lingvokulturoloģiskā tēma pēctecīgi jāattīsta vairākās klasēs, izmantojot dažādus tekstus.

Tekstos jābūt informācijai, ko skolēni varētu

izmantot ne tikai iekškultūras, bet arī starpkultūru dialogam nepieciešamo zināšanu un prasmju veidošanai.

Salīdzinot savas kultūras faktus ar citu kultūru faktiem, skolēns veido starpkultūru dialoga prasmes.

Vārda portreta veidošana, izmantojot koncepta pamatpazīmes

Maize ir kā pasaule — apakšā zemes garoza,pāri — debesu garoza,pa vidu — mīkstums — dzīve. (I. Ziedonis. Viddivvārpa.)

Maize ir kā pasaule — vienāpusē gaiša, otrā — tumša. Un to ēd no abām — no gaismas un no Tumsas puses. To ēd melnais un baltais, labais un ļaunais. (I. Ziedonis.

Viddivvārpa.)

Mūsu dienišķā maize,sūra un salda tu esi,Upurus daudzus un grūtus cilvēks kopš mūžiem tev nesis. (Ā. Elksne. Uz tavu veselību, zeme.)Dveš svaigi izcepts klaips vēl siltu

krāsns elpuUn dzisdams piepilda ar vārpu

smaržu telpu… (Ā. Elksne. Vārpu

valoda.)Bet vectēva padoms ir prātīgs,Kā ir, kad rupjmaize zied, — Tad kumoss ir ass, bet sātīgs. (H. Heislers. Atstāj vienu labu vārdu.)

Autora teksta uztveres nodrošināšana

Es atceros, kā bērnībā abrā rūga rupjmaizes mīkla. Kad no mīklas bija izveidoti kukuļi, kad tiem pāri bija uzvilkti krusti, tad ar lizi - mazliet lāpstai līdzīgu koka rīku - kukuļus iešāva lielajā, dziļajā, mazliet mūsdienu kamīnam līdzīgajā maizes krāsnī, kas pirms tam bija izkurināta ar garo maizes malku. No mīklas pārpalikumiem abrā man ļāva izcept pašam savu mazu rupjmaizes kukulīti, ko sauca par abrkasi. Abras bieži gatavoja no dēļiem, bet man Usmā ir saglabātas divas abras, kuras dobtas no koka. Lielā abra — rupjmaizei, mazā abra - baltmaizei. (V. Ļūdēns.)

Informācijas avoti

• dažādas vārdnīcas (skaidrojošās, etimoloģijas, sinonīmu, frazeoloģijas u.c.),

• enciklopēdijas (mitoloģijas, simbolu u.c.),• komentāri, zinātnisku darbu fragmenti (arheologu,

etnogrāfu, valodnieku u.c. pētījumi),• dialektu atlanti, kartes, • interneta avoti,• vizuālais materiāls u.c.

Vizuālais materiāls

Uzdevumi starpkultūru dialoga prasmju attīstīšanai

Vispirms atbildiet, lūdzu, uz jautājumiem, pēc tam lasiet tekstu.

• Kā jūs domājat, par ko tiks stāstīts tekstā (spriežot pēc virsraksta)?

Kaķis dažādu tautu kultūrā

• Ko jūs gribētu uzzināt, lasot šo tekstu?• Lasiet tekstu pa daļām un atbildiet uz jautājumiem.

Kaķis dažādu tautu kultūrā Kaķim dažādu tautu kultūrā ir liela nozīme. Bet cilvēku

attieksme pret šo dzīvnieku laika gaitā bijusi atšķirīga.  Kādu domu autors atklās tālākajā tekstā?

Senie ēģiptieši pielūdza kaķi. Kad kaķis nomira, to mumificēja, līdzās mūmijai nolika peli, lai mīlulim aizkapa dzīvē būtu ko ēst un ar ko spēlēties. Kaķiem bija pat ierīkota īpaša nekropole Būbastija, bet kaķa nogalināšana tika uzskatīta par smagu un sodāmu pārkāpumu.  

Ko nozīmē mumificēt kaķi? Ko vēl Senajā Ēģiptē mumificēja? Uz kādu jautājumu jūs gribētu iegūt atbildi nākamajā

teksta fragmentā?

Kaķis dažādu tautu kultūrā Ēģiptē kaķis bija svēts dzīvnieks, jo tika uzskatīts, ka tas nes

labumu. Ēģiptieši pielūdza prieka un līksmības dievieti, mājas, mātes un bērnu aizbildni Bastu jeb Bastetu, kura tika attēlota kā sieviete ar kaķa galvu un kuras svētais dzīvnieks bija kaķis. Būbastijā atradās grezns dievietes templis.

  Vai guvāt atbildi uz savu jautājumu? Kā jūs domājat, par ko tiks stāstīts nākamajā rindkopā?   Senie romieši augstu vērtēja kaķa neatkarīgo dabu un brīvības

mīlestību, tāpēc uzskatīja to par brīvības simbolu. Kas kaķa uzvedībā ir tāds, kas ļauj uzskatīt to par neatkarīgu, brīvību mīlošu dzīvnieku? Paskaidrojiet izteiciena kaķis iet, kur tam tīk nozīmi. Kādu domu autors būs izklāstījis nākamajā rindkopā?

Kaķis dažādu tautu kultūrā

Dažas tautas kaķi uzskata par ļaunuma iemiesojumu. Tā negatīvais tēls saistīts arī ar dzīvnieka uzvedību: acis, kas tumsā spīd; acu zīlīšu paplašināšanās, kad kaķis ir nikns; spēja ievilkt un izlaist nagus; noskaņojuma pēkšņā maiņa — te viņš ir mīlīgs un rāms, te jau — nikns un plēsonīgs. Tieši tāpēc šo pūkaino bestiju uzskata par ļauno spēku iemiesojumu. Piemēram, ķīnieši ir pārliecināti: kaķis nes nelaimi. Arī Japānā satikt kaķi ir slikta zīme. Viduslaikos kaķi (īpaši melnu) saistīja ar raganām, bet melnus runčus uzskatīja par velna simbolu. Daudzi uzskata, ka melns kaķis nes nelaimi.

 Ko jūs uzzinājāt no šīs rindkopas? Kas vēl kaķa uzvedībā var šķist biedējošs vai cilvēkam nesaprotams? Piedāvājiet, lūdzu, savu teksta nobeiguma variantu.

Uzdevumi pēc iepazīšanās ar tekstu

1. Kāds ir bijis autora mērķis, rakstot šo tekstu? Vai autoram izdevās sasniegt izvirzīto mērķi? Kur jūs varēsit izmantot no teksta iegūto informāciju? Arī latviešiem kaķis bijis maģisks dzīvnieks, pret kuru

jāizturas ar bijību. Senči kaķi uztvēruši gan kā sātanisku radījumu, ar kuru jāuzmanās, citādi nolādēs, gan kā laimes nesēju.

5. Ir vairāki ticējumi, kas saistīti ar kaķi. Paskaidrojiet, izmantojot tos, kādas īpašības un spējas latvieši piedēvējuši kaķim.

Kaķis ticējumos

• Mājās jātur daudz kaķu, jo tie raganām izskrāpē acis.• Ja kaķi ņaud mājās, tad saka, ka viņi paredzot mājās

kādu nelaimi. • Ja kaķis kustina asti, tad viņš kādu soda. • Kaķim uz mēles ir deviņas nelaimes, bet sunim deviņas

laimes.• Kad kaķis aiziet no mājas, tad būs liels sliktums; bet,

kad svešs kaķis ienāk mājā, tad būs liels labums.

Darba virzieni• darbs ar tekstā ietverto lingvokulturoloģisko

informāciju (tās meklēšana, interpretācija, vērtēšana);

• darbs ar citiem avotiem (informācijas precizēšana, papildināšana);

• tautas priekšstatu par vērtībām rekonstruēšana (piemēram, izmantojot tautasdziesmas, frazeoloģismus, sakāmvārdus, parunas, mīklas, skolēni noskaidro, kāda nozīme tautas dzīvē ir dažādiem faktiem, reālijām, parādībām, kā tās izpratuši un vērtējuši mūsu senči, salīdzina to tradicionālo un mūsdienīgo izpratni);

• dažādu kultūru faktu salīdzināšana un starpkultūru dialoga veidošana;

Darba virzieni

• dialogs ar teksta autoru - ievērojamu attiecīgās kultūras personību: rakstnieku, dzejnieku, mākslinieku, zinātnieku u. c. (skolēni mācās saprast kultūrā nozīmīgas personības ētisko pozīciju saistībā ar kādu vērtību, salīdzināt savu un autora pozīciju);

• jaunās kulturoloģiskās informācijas iekļaušana savā runas pieredzē - sava teksta radīšana (skolēni rada lingvokulturoloģiskās etīdes, esejas, vārda portretu u. c., tādējādi apgūstot jaunu kulturoloģisku pieredzi).

PALDIES PAR

UZMANĪBU!

Lai arvien apzināmies, ka mūsu valoda ir lielākā mūsu tautas vērtība, ka tā ir augsts un pilnvērtīgs tautas gara veidojums, pats spilgtākais mūsu tautas gara izpaudums.

Mums jāsmeļas spēks no mūsu valodas, tāpat kā to smeļamies no sasniegumiem savā pagātnē, un šī mūsu tautas pagātne ar visiem saviem sasniegumiem ir izpausta mūsu tautas valodā. Neaizmirsīsim, ka nacionāli mēs būsim tik stipri, cik mums pietiks gribas runāt savu valodu skaistu un neskartu un cik mums pietiks spēka šādu ieskatu un spēju saglabāt arī mūsu tuviniekos un pārējos tautiešos. /E. Blese/