Ventspils 6. vidusskola

Dzīvojamā fonda atjaunošanas problēmas, risinājumi un ieguvumi

iedzīvotājiem un videi Ventspilī periodā 2009. – 2015.

Zinātniski pētnieciskais darbs vides zinātnē

DARBA NEPILNĀ VERSIJA PUBLIKĀCIJAI

Darba autori:

11. klases izglītojamie

Jana Bogmale

un

Ņikita Kovaļovs

Darba vadītāja:

Ventspils 6.vidusskolas bioloģijas, ķīmijas skolotāja

Mag. biol., mag. chem. Emīlija Lesiņa

Ventspils, 2017

Anotācija

Darba tēma: dzīvojamā fonda atjaunošanas problēmas, risinājumi un ieguvumi iedzīvotājiem

un videi Ventspilī periodā 2009. – 2015. Darba autori – Jana Bogmale un Ņikita Kovaļovs. Darba

vadītāja – Ventspils 6. vidusskolas ķīmijas un bioloģijas skolotāja Emīlija Lesiņa.

Zinātniski pētnieciskajā darbā izanalizētas galvenās problēmas, kas ietekmē iedzīvotāju

izvēli neatjaunot dzīvojamo fondu, kā arī izstrādāti priekšlikumi šo problēmu risināšanai un izpētīti

ieguvumi Ventspils daudzdzīvokļu māju iedzīvotajiem un videi.

Darba mērķis: iepazīties un izpētīt dzīvojamā fonda atjaunošanas problēmas, ieguvumus

iedzīvotājiem un videi Ventspilī periodā 2009. – 2015, kā arī ieteikt problēmu risinājumus.

Zinātniski ir pierādīts, ka māju apkures rezultātā apkārtējā vidē izdalās CO2, kas izraisa

globālo sasilšanu, radot nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotāju veselību. Pētījumā

secināts, ka to ir iespējams mazināt, atjaunojot dzīvojamo fondu. Ventspils dzīvojamais fonds ir

atjaunots tikai par 7 %, un galvenās problēmas, kāpēc iedzīvotāji nevēlas to atjaunot, ir informācijas

trūkums un nevēlēšanās ņemt kredītu. Atjaunojot tikai vienu māju, var ietaupīt 0,029 km2 meža

platības jeb 4351 koku gadā un izvairīties no 789 t CO2 izmešu gadā, kas attiecīgi mazina globālo

sasilšanu.

Atslēgas vārdi: māju atjaunošana, CO2 emisija, siltumenerģijas patēriņš, globālā sasilšana.

Darbs satur 29 lapas, 12 attēlus, 14 pielikumus. Darba praktiskajā daļā veiktas Ventspils

deviņstāvu neatjaunoto māju iedzīvotāju aptauja un atjaunotās deviņstāvu mājas Inženieru ielā 97

termogrāfija un iedzīvotāju aptauja, Ventspils pilsētas domes pārstāves, pētāmo dzīvojamo māju

pārvaldnieka un PSIA ,,Ventspils siltums” valdes locekļa intervijas, siltumenerģijas patēriņa, šķeldas

daudzuma, meža platības, koku skaita, CO2 izmešu salīdzinājums pirms un pēc atjaunošanas.

Saīsinājumi

ES – Eiropas Savienība

CO2 – ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds

AS – akciju sabiedrība

oC – grādi pēc Celsija

% – procenti

m3 – kubikmetri

m2 – kvadrātmetri

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

t.i. – tas ir

VNI – Ventspils nekustamie īpašumi

MWh – megavats stundā

g CO2/km – grami oglekļa dioksīda uz kilometru

PVN – pievienotās vērtības nodoklis

EUR – eiro

ber. m3 – berkubikmetri

ha – hektārs

km2 – kvadrātkilometri

gab. – gabals

t – tonnas

kg – kilograms

PSIA – pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību

ESCO – Energy savings company (Enerģijas ietaupījumu kompānija)

milj. – miljoni

Saturs

Ievads ................................................................................................................................................... 5

1. Literatūras apskats ....................................................................................................................... 6

1.1. CO2 emisijas izraisītās sekas ................................................................................................. 6

1.2. Siltumnīcas efekta mazināšana ............................................................................................. 7

1.3. Dzīvojamā fonda raksturojums Latvijā un Ventspilī ............................................................ 8

1.4. Paredzamie ieguvumi Ventspils iedzīvotājiem no dzīvojamo māju atjaunošanas................ 9

2. Rezultati un to analize ............................................................................................................... 10

2.1. Ventspils atjaunotās mājas Inženieru ielā 97 energoaudita un iedzīvotāju aptaujas

analīze ............................................................................................................................................ 10

2.2. Ventspils deviņstāvu neatjaunoto māju iedzīvotāju aptaujas un ēkas Inženieru ielā 91

energoaudita analīze ...................................................................................................................... 12

2.3. Atjaunotās un neatjaunotās mājas termogrammu analīze ................................................... 14

2.4. Ieguvumu izvērtējums no PSIA ,,VNI” ēku atjaunošanas .................................................. 15

2.4.1. Siltumenerģijas patēriņa analīze pirms un pēc daudzdzīvokļu māju atjaunošanas ..... 15

2.4.2. Šķeldas patēriņa analīze pirms un pēc daudzdzīvokļu māju atjaunošanas .................. 16

2.4.3. Meža platības šķeldas iegūšanai analīze pirms un pēc daudzdzīvokļu māju

atjaunošanas ............................................................................................................................... 16

2.4.4. Izlietotā koku skaita šķeldas iegūšanai analīze pirms un pēc daudzdzīvokļu māju

atjaunošanas ............................................................................................................................... 17

2.4.5. CO2 emisijas izmešu analīze pirms un pēc daudzdzīvokļu māju atjaunošanas............ 17

Secinājumi ......................................................................................................................................... 19

Priekšlikumi ....................................................................................................................................... 20

Literatūras saraksts ............................................................................................................................ 21

Pateicības ........................................................................................................................................... 23

Ievads

Darba tēma: dzīvojamā fonda atjaunošanas problēmas, risinājumi un ieguvumi iedzīvotājiem

un videi Ventspilī periodā 2009. – 2015.

Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka ES un Latvijas mērķis ir virzīties uz CO2 mazietilpīgu

attīstību. Ēku atjaunošana ir svarīgs process energoresursu patēriņa samazināšanā, CO2 emisijas

samazināšanā, kas rodas ēku apkures rezultātā, kā arī dzīvojamā fonda uzlabošanā, pagarinot māju

kalpošanas laiku, uzlabojot komforta līmeni tajās un samazinot apkures izmaksas.

Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir iepazīties un izpētīt dzīvojamā fonda atjaunošanas

problēmas, ieguvumus iedzīvotājiem un videi Ventspilī periodā 2009. – 2015., kā arī ieteikt problēmu

risinājumus. Šī mērķa sasniegšanai tika izvirzīti zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi:

1) izpētīt ar dzīvojamā fonda atjaunošanu saistītās problēmas, cēloņus un sekas,

risinājumus un ieguvumus cilvēkiem un videi;

2) izpētīt divu līdzīgu (atjaunotās un neatjaunotās) 467. sērijas 9 stāvu dzīvojamo māju

siltumtehnisko stāvokli Inženieru ielas mikrorajonā, Ventspilī;

3) aptaujāt Ventspils atjaunotās un visu neatjaunoto 9 stāvu māju iedzīvotājus un

noskaidrot viņu viedokļus;

4) intervēt Ventspils pilsētas domes pārstāvi, pētāmo dzīvojamo māju pārvaldnieku un

PSIA ,,Ventspils siltums” valdes locekli, kā arī saņemt informāciju no AS ,,Latvijas

valsts meži”;

5) iepazīstināt ar pētījuma rezultātiem pašvaldības atbildīgās struktūrvienības atbalsta

pasākumu izstrādei dzīvojamā fonda siltumnoturības uzlabošanai Ventspilī.

Zinātniski pētnieciskā darba hipotēze – dzīvojamo māju atjaunošanas rezultātā iedzīvotājiem

uzlabojas komforta līmenis dzīvokļos, samazinās CO2 izmešu daudzums, kas mazina globālo

sasilšanu.

Darbā izmantotās metodes:

1) statistiskās;

2) aptaujas;

3) intervijas;

4) termogrāfijas.

Darba struktūra. Darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, 12 apakšnodaļām, secinājumiem,

priekšlikumiem, izmantoto informācijas avotu saraksta, 12 attēliem un 14 pielikumiem.

1. Literatūras apskats

1.1. CO2 emisijas izraisītās sekas

No Saules starojuma Zemes virsma uzsilst, un Zeme izstaro infrasarkano jeb siltuma

starojumu kosmiskajā telpā, taču dažas atmosfēru veidojošās gāzes ir caurlaidīgas ienākošajam

starojumam, bet necaurlaidīgas no Zemes virsmas atstarotajam infrasarkanajam starojumam. Tas rada

siltumnīcas efektu uz Zemes, un tā rezultātā notiek globālā sasilšana. Viena no siltumnīcefekta gāzēm

ir ogļskābā gāze. Jo augstāka ir tās koncentrācija atmosfērā, jo vairāk pieaug Zemes virsmas

temperatūra. Svante Areniusa aprēķini, ka CO2 koncentrācijas dubultošanās atmosfērā izraisīs Zemes

temperatūras pieaugumu par 5 – 6 °C, mūsdienās pilnībā apstiprinās. Temperatūras izmaiņu rezultātā

mainās ledāju platība, okeāna līmenis, straumju režīms, biotopu izplatība, klimats. [1]

Klimata pārmaiņu dēļ visapkārt notiek katastrofāli plūdi, rodas liels karstums un sausums,

izžūst upes un akas, deg meži un purvi, līst lietus nepārtraukti, mēnešiem ilgi. Tas viss skar arī Latviju,

ietekmējot tās upju hidroloģisko režīmu, izraisot stipras lietusgāzes, ietekmējot Baltijas jūras līmeni,

Latvijas ezeru ūdens līmeņus un ledus režīmu. Piemēram, Baltijas jūras reģionā ir prognozēts

nokrišņu daudzuma pieaugums, kas attiecīgi palielinās gan jūras līmeni, gan upju noteces. Tiek

prognozēta arī ūdens virsējā slāņa temperatūras un ūdens sāļuma samazināšanās, kas ietekmēs

Baltijas jūrā dzīvojošās sugas, to dzīves ciklus un barības ķēdes. Ūdenī notiekošo pārmaiņu rezultātā

palielināsies ūdens duļķainība, pasliktināsies apgaismojums, tiks iztraucēta ūdenszāļu fotosintēze, kas

izraisīs ūdens ,,ziedēšanu”. Taču citās vietās, pieaugot temperatūrai, upju noteces var samazināties

iztvaikošanas procesu ietekmē. Intensīva sniega kušana pavasarī dažviet var izraisīt plūdus. Kopumā

ūdeņu režīma pārmaiņas var dažādi ietekmēt iedzīvotājus, tautsaimniecību, lauksaimniecību un

hidroenerģētiku ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. [2,3,4]

Lauksaimniecība un mežsaimniecība ļoti strauji reaģē uz laika un vides apstākļu pārmaiņām,

kuras izraisa siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā. Siltāks klimats var atnest Latvijai

neraksturīgus kultūraugu kaitēkļus un slimības, tādēļ būs jālieto vairāk augu pesticīdu un

lauksaimniecības dzīvnieku ārstēšanas preparātu, kas nelabvēlīgi ietekmēs cilvēka veselību.

Temperatūras paaugstināšanās rezultātā Latvijā jau ir parādījušies dažādi augu kaitēkļi, kas līdz šim

bija raksturīgi tikai dienvidu valstīm, piemēram, ķiršu muša un zirgkastaņu raibkode. Reģionos ar

nepietiekamu ūdens daudzumu samazināsies augsnes mitrums un notiks dažāda veida kultūraugu

postījumi. Siltāks un mitrāks klimats var veicināt mikroskopisko sēņu izplatīšanos un nokļūšanu

pārtikas produktos. Nokrišņu daudzuma palielināšanās gadījumā var pastiprināties augsnes un iežu

noārdīšanās un pārvietošanās, kā arī augu barības vielu izskalošanās no saknēm. Temperatūras

paaugstināšanās dēļ jau ir samazinājusies kviešu, kukurūzas un miežu raža visā pasaulē. [3]

Viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu avotiem ir cilvēks un viņa darbība, īpaši tas ir

novērojams kopš rūpnieciskās revolūcijas sākuma. Ekonomiskā izaugsme un cilvēku skaita

pieaugums ir galvenie faktori, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzumu. Kopš 2000. gada

ir novērojams siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums, kas notiek fosilā kurināmā sadedzināšanas

rezultātā. Pašlaik CO2 emisijas veido 78 % no kopējā emisiju apjoma. [3]

Secinājums: CO2 emisiju apjoma palielināšanās rezultātā izraisītā globālā sasilšana rada

nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību. Klimata pārmaiņas ietekmē Latvijas un arī

pasaules ūdeņu hidroloģisko režīmu, nokrišņu daudzumu, iedzīvotāju veselību, lopkopību,

augkopību, kopumā radot visas saimniecības un ekonomikas kritumu.

1.2. Siltumnīcas efekta mazināšana

Tā kā siltumnīcas efekts ir globāla problēma, kura ļoti ietekmē vidi, cilvēka dzīvi un

ekonomiku, to vajag mazināt un censties izvairīties no tās palielināšanās. Mūsdienās ir zināmas dažas

pieejas, kā to var darīt. Vispazīstamākās ir atjaunojamo energoresursu izmantošana, ietekmēšana ar

ekonomiskiem paņēmieniem un klimata politikas veidošana.

Bioenergoresursu pamatā ir bioloģiskas izcelsmes avoti, piemēram, augi. Ir zināms, ka šīs

enerģijas lietošana nodrošina aptuveni 10 – 15 % no pasaules enerģijas pieprasījuma un ka šīs

enerģijas priekšrocība ir tās atjaunojamība. Visi bioenergoresursi dalās trīs grupās – pirmās paaudzes,

otrās paaudzes un trešās paaudzes. Pie pirmās paaudzes pieder bioenergoresursi, kuri tiek ražoti no

lauksaimniecības kultūrām, kuras ražo cilvēki. Tas ir bioetanols un biodīzeļdegviela. Pieņemts, ka

šādu resursu izmantošana iekšdedzes dzinējos samazina siltumnīcas efekta gāzu emisiju daudzumu

par 33 – 46 %. Otrās paaudzes bioenergoresursi tiek ražoti no izejvielām, kuras nevar tieši lietot

pārtikas ražošanā, piemēram, ātraudzīgie krūmi, lapas. Šis kurināmā veids var konkurēt ar fosilo

kurināmo. Piemēram, biogāze tiek veidota anaerobā fermentācijas procesā (ar baktēriju palīdzību

bezskābekļa vidē). Trešās paaudzes resursu avots ir aļģes. Aļģēs ir augsts eļļas saturs, to audzēšanai

nav vajadzīgas iekoptas platības un augsta ūdens kvalitāte. [3]

Ir dažādi ekonomiskie paņēmieni, kuri var samazināt siltumnīcas efektu. Viens no

efektīvākajiem ir cenas noteikšana oglekļa savienojumu emisijām. Šī paņēmiena mērķis ir produkta

cenā ietvert tās izmaksas, kas rodas sabiedrībai CO2 emisiju dēļ. Šī produkta ražotājs negribēs, lai

viņa produkts maksātu dārgāk, un to neviens nepirktu, tāpēc viņš centīsies izlabot savu uzņēmumu,

piemēram, lietojot bioenergoresursus, kas mazinās CO2 emisijas daudzumu. Uzņēmējdarbībā ir

likums, kuru ievērojot, jebkura produkta ražošanā samazināsies CO2 emisija – visus ražošanas un

patēriņa atlikumus izmantot kā izejvielas. Ikviens iedzīvotājs var ietekmēt CO2 emisiju un līdz ar to

labvēlīgi ietekmēt vidi, kurus uz to var pamudināt pareiza valsts politika šajā jomā. Valsts vai

pašvaldība var informēt cilvēkus, ka visi resursi ir jālieto apdomāti, jo uz to ražošanu tiek tērēta

enerģija, kā arī var veidot velosipēdu celiņus, infrastruktūru elektromobiļiem un pamudināt lietot

sabiedrisko transportu, jo tas viss samazina siltumnīcas efektu, ja tas tiek darīts masveidā. [6,7]

Pasaulē ir daudz klimata politiku, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējā

konvencija par klimata pārmaiņām, Kiotas protokols, ES klimata politika, visām ir savas nianses, bet,

neiedziļinoties tajās, var pateikt, ka visām mērķis ir virzīties uz oglekļa mazietilpīgu attīstību. Latvija,

kā ES dalībniece, ievēro visas politikas, kuras ir ES un arī virzās uz oglekļa mazietilpīgu attīstību. [5]

Faktors, kurš ir saistīts ar šī zinātniski pētnieciskā darba pētījumu, ir māju atjaunošana. Ir

zināms, ka, atjaunojot mājas, samazinās enerģijas daudzums, kas tiek patērēts to apkurei.

Samazinoties enerģijas patēriņam, samazinās arī izmešu daudzums, kurš rodas tās ražošanas procesā.

Secinājums: Siltumnīcas efektu var mazināt, daļēji atsakoties no fosilā kurināmā: izmantot

bioenergoresursus, ekonomiskos paņēmienus, bet jebkurš cilvēks arī var mazināt siltumnīcas efektu,

piekrītot atjaunot daudzdzīvokļu māju, kurā viņš dzīvo.

1.3. Dzīvojamā fonda raksturojums Latvijā un Ventspilī

Latvijā dzīvo gandrīz 2 miljoni cilvēku, 68 % no tiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās.

Lielākā daļa māju ir būvētas padomju laikos. Tas nozīmē, ka minimālais ekspluatēšanas periods katrai

mājai ir aptuveni 25 gadi, bet ir arī tādas mājas, kuras ir celtas agrāk – tām ir ap 40 gadiem un vairāk.

Latvijā jaunas daudzdzīvokļu mājas praktiski netiek celtas, izņemot Rīgu. 2014. gadā tika uzbūvēts

2631 jauns dzīvoklis. To ietekmē ekonomiskā situācija valstī, jo cilvēkiem trūkst līdzekļu jaunu

dzīvokļu iegādei. Tas palielina pieprasījumu pēc dzīvokļiem agrāk būvētajās mājās, jo tajās dzīvokļi

ir lētāki. Agrāk būvētās mājas nav tik kvalitatīvas. Lielākā šo māju problēma ir neatbilstoša

siltumnoturība. Vienīgā iespēja, kā varētu mazināt siltuma zudumus šajās mājās, ir to atjaunošana.a[8]

Latvijā no 2009. – 2015. gadam tika piedāvāta māju atjaunošanas programma, kurā ES

finansējums bija 50 %. Latvijā ERAF līdzfinansētā programmā no 2010. – 2015. gadam tika

atjaunotas tikai 665 daudzdzīvokļu mājas. Tā kā daudzdzīvokļu mājās dzīvo lielākā daļa Latvijas

iedzīvotāju, tad ir svarīgi izpētīt ar šo māju atjaunošanu saistītās problēmas. Latvijā ir vairāk nekā

33a000 daudzdzīvokļu māju, tikai 2 % ir atjaunotas. Ja salīdzina atjaunotu māju skaitu Latvijas

dažādos reģionos, tad ir redzams, ka vismazāk atjaunotu daudzdzīvokļu māju ir Latgalē – 28 mājas

no 4765 (0,6 %). Vidēji gadā tika atjaunotas 5 mājas. Rīgā ir 11 913 daudzdzīvokļu māju, un sešu

gadu laikā tika atjaunotas 192 mājas (1,6 %). Salīdzinot ar Latgali, situācija Rīgā ir labāka. Zemgalē

ir atjaunotas 89 mājas no 4 726 daudzdzīvokļu mājām (1,8 %). Labākā situācija ir Vidzemē, jo tur

sešu gadu laikā tika atjaunotas 157 daudzdzīvokļu mājas no 4571 mājām (3,4 %). Salīdzinot

Vidzemes situāciju ar Latgales situāciju, var redzēt, ka Vidzemē ir 5 reizes vairāk atjaunotu māju.

Vidzeme ir māju atjaunošanas līderis Latvijā. Visvairāk atjaunotu māju ir Valmierā – 58. Kurzemē ir

visvairāk daudzdzīvokļu māju Latvijā – 7024 mājas, atjaunotas no tām ir 199 mājas (2,8 %). Šajā

reģionā visvairāk atjaunotu māju ir Liepājā – 89 un Ventspilī – 56. [9,10]

Ventspilī ir 800 daudzdzīvokļu māju, atjaunotas no tām ir 56 jeb 7 %. Salīdzinot ar kopainu

Latvijā, var secināt, ka Ventspilī tā ir labāka nekā Latvijā, jo Ventspils pašvaldība aicina iedzīvotājus

atjaunot mājokļus un ir izstrādāta atbalsta programma. Pateicoties projektiem, kuri jau ir realizēti, var

secināt, ka pēc atjaunošanas siltuma patēriņš dzīvoklī var samazināties pat par 60 %. [9,10]

Secinājums: Latvijā ir ļoti maz atjaunotu māju, taču Ventspilī to skaits ir 3,5 reizes vairāk

nekā vidēji Latvijā, taču 7 % no visām Ventspils daudzdzīvokļu mājām – nav pietiekami labs

rezultāts. Mājas ir ekspluatētas jau vairākus desmitus gadu, un tām noteikti ir nepieciešama

atjaunošana.

1.4. Paredzamie ieguvumi Ventspils iedzīvotājiem no dzīvojamo māju

atjaunošanas

Daudzdzīvokļu māju atjaunošana ir nepieciešama, jo tās rezultātā Ventspils iedzīvotāji iegūs

komfortu temperatūru telpās, sakārtotu ēku un samazinātu enerģijas patēriņu ēkā par 40 – 60 %. [11]

To var iegūt:

1) noblīvējot logus un durvis, kas ievērojami paaugstina daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti,

samazina no ielas nākošos trokšņus un putekļus, kā arī samazina izdevumus par telpu apkuri

līdz pat 4 %, atkarībā no logu un durvju stāvokļa, vecuma un konstrukcijas; [11]

2) nosiltinot mājas norobežojošās konstrukcijas ar piemērotiem siltumizolācijas materiāliem, var

iegūt līdz 30 % izdevumu samazinājuma par telpu apkuri. Īpaši būtu jāizceļ beramā ekovate,

kura ir piemērota mājas bēniņu grīdas atjaunošanai, turklāt virsmai nav jābūt līdzenai, kā arī,

šķidrumam nonākot ekovatē, šķiedras to nevis uzsūc, bet paliek sausas, un siltumvadītspēja

nepasliktinās; [12]

3) atjaunojot un uzlabojot ēkas iekšējo apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas, var iegūt ne

tikai sabalansētu siltuma sadalījumu mājā, bet arī individuālu regulēšanas iespēju un

individuālās siltumpatēriņa uzskaites mērierīces katrā dzīvoklī. Tā kā ~ 60 % siltumenerģijas

zudumu ēkā notiek caur vēdināšanas sistēmām, tad, ierīkojot kontrolētas gaisa apmaiņas

sistēmas dzīvokļos, var iegūt būtisku siltumenerģijas ietaupījumu. [11]

Pēc māju atjaunošanas pieaug dzīvokļu vērtība, kā arī mājokļu īpašnieki iegūst inženiersistēmas

labā kārtībā. Darba autori vēlas pētīt, kā māju atjaunošana ietekmē CO2 izmešu daudzuma izmaiņas

un kā izmainās cilvēku komforta sajūtas.

Secinājums: Noblīvējot logus un durvis, nosiltinot mājas norobežojošās konstrukcijas,

atjaunojot un uzlabojot ēkas iekšējo apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas, ierīkojot kontrolētas

gaisa apmaiņas sistēmas, dzīvokļos kļūst siltāk, uzlabojas mikroklimats, siltumtehniskais stāvoklis,

kā arī samazinās siltuma zudumi un siltumenerģijas patēriņš.

2. Rezultati un to analize

2.1. Ventspils atjaunotās mājas Inženieru ielā 97 energoaudita un iedzīvotāju

aptaujas analīze

Detalizēti tika izanalizētas divas līdzīgas vienas sērijas mājas: atjaunotā un neatjaunotā.

Daudzdzīvokļu māja Inženieru ielā 97 tika atjaunota 2015. gadā. Saskaņā ar veikto energoauditu, šai

mājai bija nepieciešama atjaunošana, jo tika konstatēts, ka kāpņutelpā bija bojātas sienas un durvis,

jumta segums nebija hermētisks, bēniņu pārsegumam bija nepieciešama papildus atjaunošana, vecos

koka logus bija nepieciešams nomainīt, apkures un silta ūdens padeves caurules nebija izolētas, bet

esošā apgādes sistēma bija novecojusi, tādēļ apkures sezonā bija ievērojami siltuma zudumi. Pēc

energoaudita datiem šai ēkai bija nepieciešama cauruļu izolācijas atjaunošana, kā arī ieejas mezglos

un kāpņu telpās bija nepieciešama sienu siltināšana un durvju nomaiņa. [15]

Ieteicamie ēkas atjaunošanas darbi:

1) apkures sistēmas atjaunošana, balansēšana, kā arī telpu temperatūras kontroles un

regulēšanas ierīču uzstādīšana, uzskaites izveide;

2) apkures sistēmas un karstā ūdens cauruļu izolēšana;

3) ventilācijas sistēmas atjaunošana, kas nodrošina pietiekošu telpu vēdināšanu;

4) pagraba pārseguma atjaunošana, ēkas cokola atjaunošana, kā arī pagraba logu

nomaiņa un gaismas šahtu pārbuve;

5) kāpņu telpas, bēniņu, pagraba, jumta un lifta durvju maiņa uz siltinātām;

6) dzīvokļos esošo koka logu un koka balkona bloku maiņa ar gaisa pieplūdes kamerām;

7) bēniņu pārseguma un jumta atjaunošana ar atbilstošu izolācijas materiālu, kā arī

jumta seguma nomaiņa;

8) ēkas sienu siltināšana ar izolācijas materiālu (120 mm biezuma) un logu un durvju

aiļu siltināšana. [15]

Šīs ēkas atjaunošana tika realizēta 2015. gadā. 2016. gada janvārī tika veikta iedzīvotāju

aptauja. Daudzdzīvokļu mājas Inženieru ielā 97 iedzīvotāju aptaujas mērķis bija noskaidrot:

1) vai dzīvoklī ir uzlabojies mikroklimats pēc atjaunošanas veikšanas;

2) vai dzīvoklī ir kļuvis siltāk pēc atjaunošanas veikšanas;

3) vai apkures izmaksas ir samazinājušās pēc atjaunošanas veikšanas;

4) vai ir uzlabojies mājas vizuālais izskats pēc atjaunošanas veikšanas;

5) vai 97. mājas iedzīvotāji ir apmierināti ar mājas atjaunošanu;

6) kādi ir iemesli 97. mājas iedzīvotāju neapmierinātībai pēc atjaunošanas veikšanas.

Informācijas iegūšanai tika izmantotas 54 respondentu – Inženieru ielas 97 iedzīvotāju

atbildes.

Uz jautājumu ,,Vai dzīvoklī ir uzlabojies mikroklimats?” 49 respondenti jeb 98 % ir

atbildējuši, ka mikroklimats dzīvoklī ir uzlabojies, bet 5 respondenti jeb 2 % ir atbildējuši, ka

mikroklimats dzīvoklī nav uzlabojies (skatīt 1.attēlu). No iegūtajiem rezultātiem var redzēt, ka

iedzīvotāju dzīvokļos ir uzlabojies mikroklimats, kas uzlabo cilvēku labsajūtu, un tikai daži cilvēki

nejūt mikroklimata uzlabojumu.

Uz jautājumu ,,Vai dzīvoklī ir kļuvis siltāk?” 49 respondenti jeb 98 % ir atbildējuši, ka

dzīvoklī ir kļuvis siltāk, bet 5 respondenti jeb 2 % ir atbildējuši, ka dzīvoklī nav kļuvis siltāk (skatīt

2.attēlu). Tas liecina par to, ka dzīvoklī ir sasniegts vēlamais mikroklimats, ka telpu temperatūra tagad

apmierina iedzīvotājus, un viņi dzīvokļos vairāk nesalst.

Uz jautājumu ,,Vai mājas vizuālais izskats ir uzlabojies?” 54 respondenti jeb 100 % ir

atbildējuši, ka mājas vizuālais izskats ir uzlabojies. Tas liecina par to, ka atjaunošanas rezultātā

uzlabojas ne tikai ēkas siltumtehniskais stāvoklis, bet arī vizuālais izskats, kas uzlabo iedzīvotāju

apmierinātību, un tas ir svarīgi pilsētas tēla veidošanā. Mājas vizuālais izskats var būt pozitīvs

piemērs citiem pilsētas daudzīvokļu māju iedzīvotājiem sakopt savu īpašumu.

Uz jautājumu ,,Vai apkures izmaksas ir samazinājušās?” 49 respondenti jeb 98 % ir

atbildējuši, ka apkures izmaksas ir samazinājušās, bet 5 respondenti jeb 2 % ir atbildējuši, ka apkures

izmaksas nav samazinājušās (skatīt 3.attēlu). Tas liecina par to, ka iedzīvotājiem ir samazinājušās

izmaksas par apkuri.

Uz jautājumu ,,Vai Jūs esat apmierināti ar mājas atjaunošanu?” 49 respondenti jeb 98 %

ir atbildējuši, ka ir apmierināti ar mājas atjaunošanu, bet 5 respondenti jeb 2 % ir atbildējuši, ka nav

apmierināti ar mājas atjaunošanu (skatīt 4.attēlu). Tas liecina par to, ka atjaunošanas ieguvumus spēj

98%

2%

SILTUMS

Ir kļuvis siltāk Nav kļuvis siltāk

1.attēls: ,,Mikroklimats”.

2.attēls: ,,Siltums”.

98%

2%

MIKROKLIMATS

Ir uzlabojies Nav uzlabojies

novērtēt ne tikai šīs jomas speciālisti, bet reālu labumu gūst arī mājas iedzīvotāji.

Sniedzot atbildi uz jautājumu ,,Kāpēc Jūs neesat apmierināti ar mājas atjaunošanu?”, visi,

kas bija neapmierināti ar mājas atjaunošanu, minēja tikai 1 iemeslu, ka dzīvoklī joprojām ir auksti.

Viņuprāt, mājas siltumtehniskais stāvoklis pēc atjaunošanas neizmainījās.

Pētījumā tika secināts, ka 98 % iedzīvotāju dzīvokļos ir uzlabojies mikroklimats, kļuvis

daudz siltāk, samazinājušās izmaksas par apkuri, kā arī tagad iedzīvotājiem ļoti patīk mājas vizuālais

izskats – izskanēja arī tādi viedokļi, ka tagad tā ir skaistākā daudzdzīvokļu māja visā Ventspilī.

Kopumā – 98 % šīs atjaunotās mājas iedzīvotāji, kuri ir piedalījušies aptaujā, ir pilnīgi apmierināti ar

mājas atjaunošanu un nenožēlo par savu lēmumu.

2.2. Ventspils deviņstāvu neatjaunoto māju iedzīvotāju aptaujas un ēkas

Inženieru ielā 91 energoaudita analīze

Neatjaunotā māja ir uzbūvēta 1983. gadā – māja ir ekspluatēta 33 gadus. Ēkā ir 9 stāvi, 2

kāpņu telpas ar 36 dzīvokļiem katrā. Pēc energoaudita, var secināt, ka mājai ir nepieciešama

atjaunošana, īpaši siltināšana, jo mājas esošais siltuma zudums ir lielāks par paredzētu pēc normatīva.

Lai samazinātu siltuma zudumu un uzlabotu mājas stāvokli, ir jāveic dažādi pasākumi: bēniņu,

pagraba vai visu sienu siltināšana. Atjaunošana ne tikai piedāvā samazināt savu maksājumu par

apkuri, bet arī uzlabot mikroklimatu dzīvoklī, kā arī uzlabot mājas ārējo izskatu. Kopā ar atjaunošanu

katrā dzīvoklī var ieviest individuālu siltumpatēriņa uzskaiti un radiatoru termoregulatorus, jo tad

iedzīvotāji varētu regulēt sev vēlamo temperatūru savā dzīvoklī. [16]

Šī ēka netika atjaunota, jo iedzīvotāji tam nepiekrita, līdzīgi, kā tas notika arī daudzās citās

98%

2%

APKURES IZMAKSAS

Ir samazinājušās Nav samazinājušās

98%

2%

APMIERINĀTĪBA

Ir apmierināti Nav apmierināti

3.attēls: ,,Apkures izmaksas”.

4.attēls: ,,Apmierinātība”.

neatjaunotajās daudzdzīvokļu mājās Ventspilī, tāpēc bija svarīgi noskaidrot iemeslus. Iemeslu

noskaidrošanai tika izmantotas 124 respondentu – Ventspils neatjaunoto daudzdzīvokļu māju

iedzīvotāju atbildes.

Uz jautājumu ,,Vai Jūs vēlaties, lai Jūsu mājai tiktu veikta kompleksā atjaunošana?” 68

respondenti jeb 55 % ir atbildējuši, ka vēlas māju atjaunot, bet 56 respondenti jeb 45 % ir atbildējuši,

ka māju atjaunot nevēlas (skatīt 5.attēlu). Tas liecina par to, ka daudzi būtu ar mieru, ja viņu mājas

tiktu atjaunotas, bet daži tam nepiekrīt, tātad tam ir noteikti iemesli, kurus ir jānoskaidro.

Sniedzot vairākas atbildes uz jautājumu ,,Kāpēc Jūs nevēlaties, lai Jūsu māja tiktu

atjaunota?”, kā svarīgāko iemeslu pret mājas atjaunošanu 31 reizi, kas ir 43 %, tika minētas lielās

izmaksas, kuru dēļ cilvēkiem būtu jāuzņemās kredītsaistības, taču daudzi to nevēlas darīt, jo nav

pārliecināti, ka tas atmaksāsies. 12 reizes, kas ir 17 %, tika atbildēts, ka mājas atjaunošana nav

nepieciešama, jo dzīvokļos ir komforta temperatūra, kurā cilvēki jūtas labi. Daži šī viedokļa

aizstāvēšanai kā iemeslu minēja, ka viņu dzīvokļos ir silts, jo tie atrodas dienvidu pusē, tātad cilvēki

domā, ka saule ,,apkurinās” viņu dzīvokļus. Tikpat daudz reižu respondenti ir atbildējuši, ka netic

solītajam rezultātam, jo publiskajā telpā ir maz informācijas par reālo situāciju pēc mājas

atjaunošanas. 6 reizes, kas ir 8 %, respondenti ir atbildējuši, ka, viņuprāt, mājas atjaunošana ir

neefektīva un neizdevīga, kaut gan viņiem tika uzrādīti dati par rezultātiem atjaunotajās mājās, kuros

ir redzams, ka mājas apkures izmaksas ir samazinājušās aptuveni par 52 % (skatīt 9.pielikumu), tomēr

cilvēki tam neticēja. 4 reizes respondenti ir atbildējuši, ka, nosiltinot māju, tā ,,neelpo”, un tikpat

daudz ir atbildējuši, ka nekādu atšķirību starp atjaunotajām un neatjaunotajām mājām nav. Šādi

viedokļi ir radušies cilvēku neinformētības dēļ un kopā veido 11 %. Viņi ir dzirdējuši, ka tas nav

efektīvi, taču viņiem nav pierādījumu šim apgalvojumam. Šo māju pārvaldnieka pārstāvis, PSIA

,,Ventspils nekustamie īpašumi” tehniskais direktors Valērijs Pliskovs, apstiprināja, ka mājas

55%45%

MĀJAS ATJAUNOŠANA

Atjaunot Neatjaunot

43%

6%8%

17%

6%

17%3%

NEVĒLĒŠANĀS IEMESLIKredītsaistības Māja ,,neelpo''Neefektīvi/neizdevīgi Nav nepieciešamsNav atšķirības Neticu rezultātamCiti kaimiņi nepiekrīt

6.attēls: ,,Nevēlēšanās iemesli”. 5.attēls: ,,Mājas atjaunošana”.

atjaunošana ir nepieciešama, jo maksājumi nepalielināsies, bet dzīvokļos kļūs siltāk un omulīgāk. To

viņš varēja pierādīt ar reālajiem datiem atjaunotajās mājās Ventspilī, kuri ir iegūti no siltumenerģijas

pakalpojumu sniedzēja. Kā vienu no iemesliem, kas ir 3 %, respondenti ir minējuši, ka labprāt vēlētos

māju atjaunot, taču nevēlas tērēt laiku kaimiņu pierunāšanai, jo zina, ka tas ir bezjēdzīgi. Kā zināms,

lai īstenotu daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, ir nepieciešams 51 % šīs mājas piekritēju (skatīt

6.attēlu).

Tie ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki nevēlas māju atjaunot. No tā var secināt, ka galvenā

problēma ir naudas un informācijas trūkums par māju atjaunošanu un tās ieguvumiem, tāpēc daži

Ventspils iedzīvotāji nezina, kas ir atjaunošana un kāpēc tā ir izdevīga.

2.3. Atjaunotās un neatjaunotās mājas termogrammu analīze

Termogrāfijas mērķis bija izpētīt māju siltumtehnisko stāvokli un virsmas siltuma zudumus.

Tas palīdzēja izvērtēt māju atjaunošanas efektivitāti un pierādīt tās nepieciešamību, apskatot

ieguvumus pēc ēkas sienu siltināšanas, kas ir svarīgs posms mājas atjaunošanas procesā.

Analizējot un salīdzinot māju termogrāfiju rezultātā iegūtos datus, ir redzams, ka neatjaunotās

mājas sienas virsmas ārējā temperatūra ir nevienmērīga un daudzās vietās sasniedz aptuveni +1,5 oC

(skatīt 7.attēlu, b), taču atjaunotās mājas sienas virsmas ārējā temperatūra ir vienmērīga un

7. attēls: ,,Ventspils, Inženieru ielas 91 neatjaunotās mājas (a – vizuālais izskats; b –

termogramma) un Inženieru iela 97 atjaunotās mājas (c – vizuālais izskats; d –

termogramma) sienu virsmu termogrāfijas”(Autoru fotogrāfijas)

a) b)

c) d)

nepārsniedz -2 oC (skatīt 7 attēlu, d). Var secināt, ka siltinātās sienas virsmas ārējā temperatūra ir

zemāka nekā nesiltinātās sienas virsmas ārējā temperatūra, ņemot vērā to, ka tika salīdzinātas līdzīgās

mājas no 467. sērijas, un mērījumi tika veikti vienā diennaktī, tātad vienādos vides apstākļos. Sienu

virsmu temperatūru atšķirība liecina par to, ka siltinātās sienas virsmas siltuma zudumi ir mazāki,

nekā nesiltinātajai sienai. Tas pierāda 97. mājas siltumtehniskā stāvokļa uzlabošanos, kas ir radusies

šīs mājas atjaunošanas rezultātā. Svarīgs ieguvums ir arī apkures izmaksu samazināšanās atjaunotajā

mājā, jo, samazinoties siltuma zudumiem, apkurei nepieciešamā enerģija tiek izlietota lietderīgāk,

tātad enerģijas ir nepieciešams mazāk, salīdzinot ar 91. māju, kur enerģija apkurei tiek izmantota

nelietderīgāk, tāpēc arī siltuma zuduma daudzums ir lielāks, un apkures izmaksas ir lielākas.

2.4. Ieguvumu izvērtējums no PSIA ,,VNI” ēku atjaunošanas

Pašvaldības SIA ,,Ventspils nekustamie īpašumi” ir Ventspils vislielākais daudzdzīvokļu

māju pārvaldītājs. VNI pārvalda 42 no 56 atjaunotajām daudzdzīvokļu mājām Ventspilī, tāpēc tika

pieņemts, ka ir jāpēta visas šīs mājas. VNI mājaslapā ir publicēti dati par šo māju siltumenerģijas

patēriņu, kuri ar VNI atļauju tiks izmantoti kā pamatdati tālākajam pētījumam. [17]

2.4.1. Siltumenerģijas patēriņa analīze pirms un pēc daudzdzīvokļu māju

atjaunošanas

Pēc daudzdzīvokļu mājas atjaunošanas samazinās enerģijas daudzums, kas ir jālieto, lai

apkurinātu šo māju (skatīt 8.attēlu).

Attēlā var redzēt, ka vidējais siltumenerģijas

patēriņš ir samazinājies, jo pirms atjaunošanas tika

patērēti 361,89 MWh, bet pēc atjaunošanas 177,14 MWh.

Var secināt, ka patēriņš samazinājās par 184,75 MWh

jeb aptuveni 52 % (skatīt 9. pielikumu). Pēc tabulas ar

apkopotiem datiem var redzēt, ka atjaunošana ir

piemērota dažādu platību mājām. To apstiprina tas, ka,

atjaunojot māju, kura atrodas Talsu ielā 37 ar platību

530,7 m2 un māju, kuras adrese ir Lielais prospekts 23 ar

plātību 2346,4 m2, faktiskais siltumenerģijas patēriņa

samazinājums ir līdzīgs, un tas ir attiecīgi 66 % un 67 %.

Atjaunojot tikai 42 mājas pilsētā, ietaupījums ir 7759,65

MWh gadā.

8.attēls: ,,Vidējais siltumenerģijas

patēriņš pirms un pēc atjaunošanas”.

362

177

VIDĒJĀ SILTUMENERĢIJAS PATĒRIŅA STARPĪBA PIRMS

UN PĒC ATJAUNOŠANAS

Vidējais siltumenerģijas patēriņšpirms atjaunošanas, MWh gadāVidējais siltumenerģijas patēriņš pēcatjaunošanas, MWh gadā

2.4.2. Šķeldas patēriņa analīze pirms un pēc daudzdzīvokļu māju atjaunošanas

Ja samazinās enerģijas daudzums, tad arī samazinās energoresursu daudzums, kas tiek

patērēts, lai saražotu enerģiju. Tā kā jau ir zināms, ka galvenais energoresurss Ventspilī ir šķelda, tad

var salīdzināt šķeldas daudzumu pirms un pēc atjaunošanas, kuru ir nepieciešams sadedzināt, lai

iegūtu atbilstošu enerģijas daudzumu (skatīt 9.attēlu).

Šķeldas daudzumu var izteikt ber un cieš kubikmetros. Tie atšķiras ar to, ka cieškubikmetros

nav gaisa, bet berkubikmetros ir gaiss. Tā daudzums var būt 36 – 42 % no kopēja šķeldas daudzuma.

Šajā pētījumā tiek izmantoti berkubikmetri. Tāpēc

sanāk, ka pirms atjaunošanas vidēji tika patērēti 568

berkubikmetri šķeldas, lai saražotu 362 MWh, bet pēc

atjaunošanas 278 berkubikmetri šķeldas, lai saražotu 177

MWh. Var secināt, ka pēc mājas atjaunošanas vidējais

šķeldas daudzums, kas ir nepieciešams, lai saražotu

atbilstošu enerģijas daudzumu, samazinās aptuveni par

52a% (skatīt 10. pielikumu).

2.4.3. Meža platības šķeldas iegūšanai analīze pirms un pēc daudzdzīvokļu māju

atjaunošanas

Ir zināms, ka enerģētiskā šķelda tiek ražota no

ciršanas atliekām kailcirtēs, jaunaudžu kopšanas cirtēs un

apauguma novākšanā. Šajā pētījumā tiks apskatīta šķelda,

kuru iegūst kailcirtēs un ir pieņemts, ka ciršanas mērķis

ir dabūt šķeldu.

Ja šķeldu ražo kailcirtēs, tad, lai apkurinātu vienu

neatjaunotu māju, vidēji ir nepieciešama 0,057 km2 liela

meža platība, bet, ja māja ir atjaunota, tad vidēji ir

nepieciešama tikai 0,028 km2 liela platība (skatīt

10.attēlu). Šajā attēlā var redzēt, ka vidējā meža platība,

kuru izmanto šķeldas iegūšanai, samazinājās no 0,057

9.attēls: ,,Šķeldas patēriņš pirms un

pēc ēku atjaunošanas”.

10.attēls: ,, Izlietotā meža platība

šķeldas iegūšanai pirms un pēc

atjaunošanas”.

568

278

VIDĒJĀ ŠĶELDAS PATĒRIŅA STARPĪBA PIRMS UN PĒC

ATJAUNOŠANAS

Vidējais šķeldas patēriņš pirms atjaunošanas,berkubikmetri

Vidējais šķeldas patēriņš pēc atjaunošanas,berkubikmetri

0,057

0,028

VIDĒJI IZLIETOTĀ MEŽA PLATĪBA ŠĶELDAS

IEGŪŠANAI PIRMS UN PĒC ATJAUNOŠANAS

Vidēji izlietotā meža platība šķeldas iegūšanaipirms atjaunošanas, km2

Vidēji izlietotā meža platība šķeldas iegūšanaipēc atjaunošanas, km2

km2 līdz 0,028 km2. Var secināt, ka, atjaunojot tikai vienu māju, nepieciešamā meža platība

samazinās aptuveni par 52 % jeb 0,029 km2. Ventspilī atjaunoto māju skaits ir 56, tad sanāk, ka

Ventspils katru gadu ietaupa 1,624 km2 meža platības. Lai labāk saprastu, tas ir apmēram divi vidēji

futbola laukumi (0,786 km2). Kā jau ir zināms, Ventspils pilsētā ir 800 daudzdzīvokļu māju. Ja visas

tiks atjaunotas, tad ietaupītā meža platība gadā būs 23,2 km2, un tas ir gandrīz 40 % no Ventspils

platības (58 km2). Var arī uzzināt, kas notiks visā valstī, ja pieņemt, ka visās pilsētās ir šķeldas katli.

Latvijā ir ap 33 000 daudzdzīvokļu māju, un, ja visas tiks atjaunotas, meža ietaupījums būs 957 km2

gadā. Tas ir 1,48 % no visas Latvijas teritorijas (64589 km2) vai trīs Rīgas platības (304 km2). Var

redzēt, ka māju atjaunošana labvēlīgi ietekmē dabu un mazina globālo sasilšanu, jo lielāka meža

platība absorbē lielāku CO2 daudzumu (skatīt 11. pielikumu). [18,19,20,21]

2.4.4. Izlietotā koku skaita šķeldas iegūšanai analīze pirms un pēc

daudzdzīvokļu māju atjaunošanas

Ja tagad jau ir zināms, kādu platību var ietaupīt,

atjaunojot mājas, tad arī var uzzināt, cik koku var

saglabāt, veicot atjaunošanu (skatīt 11.attēlu).

11. attēlā var redzēt, ka koku skaits samazinājās no

8523 līdz 4172. Var secināt, ka faktiski, atjaunojot tikai

vienu māju, koku ietaupījums aptuveni ir 52 % vai 4351

koku gadā. Ja atjaunot visas mājas Ventspilī, tad koku

ietaupījums būs 3.48.milj. gadā, bet, ja visā Latvijā, atkal

pieņemot, ka visās pilsētās ir šķeldas katli, tad 143,58

milj. koku gadā. Jo vairāk māju tiks atjaunotas, jo lielāks

būs ietaupīto koku skaits (skatīt 12. pielikumu).

2.4.5. CO2 emisijas izmešu analīze pirms un

pēc daudzdzīvokļu māju atjaunošanas

Tā kā samazinās šķeldas daudzums, kuru vajag

sadedzināt, lai apkurinātu māju, samazinās arī CO2

izmešu daudzums (skatīt 12.attēlu).

12. attēlā var redzēt, ka CO2 izmešu daudzums pirms

atjaunošanas bija 1545 t gadā, apkurinot vienu māju, bet

pēc atjaunošanas tas kļuva par ~ 52 % mazāk jeb 756 t

gadā. Var secināt, ka atjaunojot tikai vienu māju, var

8523

4172

VIDĒJAIS KOKU SKAITS PIRMS UN PĒC

ATJAUNOŠANAS ŠĶELDAS IEGŪŠANAI

Vidējais koku skaits pirms atjaunošanasšķeldas iegūšanai, gabVidējais koku skaits pēc atjaunošanasšķeldas iegūšanai, gab

11.attēls: ,,Vidējais koku skaits pirms

un pēc atjaunošanas šķeldas

iegūšanai”.

1545

756

CO2 IZMEŠU DAUDZUMS PIRMS UN PĒC ATJAUNOŠANAS

CO2 izmešu daudzums pirms atjaunošana, t

CO2 izmešu daudzums pēc atjaunošana, t

12.attēlls: ,,CO2 izmešu daudzums

pirms un pēc atjaunošanas”.

izvairīties no 789 t CO2 izmešu gadā, bet, ja atjaunot visu Ventspils dzīvojamo fondu, tad var

izvairīties no 631 200at CO2 izmešu gadā. Ja vidēji automašīna izdala 206 g CO2/km, tad vienas mājas

atjaunošana kompensēs 3,8 milj. km lielu braucienu gadā (skatīt13. pielikumu).a[22]

Secinājumi

1. CO2 emisiju apjoma palielināšanās rezultātā izraisītā globālā sasilšana rada nelabvēlīgu ietekmi

uz apkārtējo vidi un iedzīvotāju veselību;

2. Siltumnīcas efektu var mazināt, izmantojot bioenergoresursus, ekonomiskos paņēmienus, kā arī

atjaunojot daudzdzīvokļu mājas;

3. Ventspils dzīvojamais fonds ir atjaunots tikai par septiņiem procentiem;

4. Pateicoties ERAF atbalsta finansējumam ir iespējams panākt, ka pēc atjaunošanas mājas

uzturēšanas izmaksas nepalielinās kredīta maksāšanas periodā;

5. Atjaunotajās mājās ir iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu aptuveni divas reizes;

6. Informācijas nepietiekamības dēļ mājas iedzīvotājiem ir dažādi uzskati par nepieciešamību māju

atjaunot;

7. Ventspils pilsētas pašvaldība ir ieinteresēta veicināt dzīvojamo māju atjaunošanu, sniedzot

finansiālu atbalstu dzīvokļu īpašniekiem;

8. Atjaunojot tikai vienu māju, var ietaupīt 0,029 km2 meža platības jeb 4351 koku gadā un

izvairīties no 789 t CO2 izmešu gadā, kas attiecīgi mazina globālo sasilšanu;

9. Izvirzītā hipotēze apstiprinājās, jo dzīvojamo māju atjaunošanas rezultātā iedzīvotājiem dzīvokļos

uzlabojas komforta līmenis, un samazinās CO2 izmešu daudzums.

Priekšlikumi

1. Sniegt iedzīvotājiem informāciju par to, ka, atjaunojot māju, tiek veikta ne tikai tās siltināšana,

bet arī vēdināšanas sistēmas uzlabošana, tātad dzīvokļos būs iespēja kontrolēt svaiga gaisa

apmaiņu, un māja ,,elpos”, kā arī informēt iedzīvotājus, kā pareizi vēdināt telpu;

2. Dot iedzīvotājiem iespēju iepazīties ar atjaunoto un neatjaunoto māju termogrāfiju rezultātiem,

radot skaidrību par to, ka, nosiltinot sienas un noblīvējot logus, ievērojami samazinās siltuma

zudumi un apkures izmaksas;

3. Sniegt iedzīvotājiem pilnīgu un precīzu informāciju par visiem ieguvumiem, kurus ir iespējams

saņemt pēc mājas atjaunošanas, lai viņi spētu novērtēt, cik tas ir nepieciešams;

4. Parādīt iedzīvotājiem reālu piemēru, izmantojot atjaunotās mājas termogrammu un iedzīvotāju

aptaujas analīzi, lai viņi izprastu, ka iegūtie labumi ir reāli.

Ar pētījuma rezultātiem tika iepazīstināts uzņēmums PSIA ,,Ventspils nekustamie

īpašumi”a(skatīt 14. pielikumu) un visi Ekonomikas Ministrijas rīkotā semināra ,,Daudzdzīvokļu māju

energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi un renovācijas process Kurzemes reģionā”

dalībnieki.

Literatūras saraksts

1. Cebura, A. Kā cilvēks maina laikapstākļus. No: Laikapstākļi un mēs. Rīga: Izdevniecība

Avots, 2012. 120. – 122. lpp

2. Kļaviņš, M. Klimata mainība un globālā sasilšana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

174 lpp.

3. Kļaviņa, M., Zaļokšņis, J. Klimats un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,

2016. 384 lpp.

4. HELCOM. Past changes in the hydrography of the Baltic Sea No: Climate change in the

Baltic Sea Area HELCOM thematic assessment in 2013. Helsinki Commission, 2013. 20 lpp.

5. Bruņeniece, I. No problēmas apjēgas līdz strukturētai politikai. No: Klimata pārmaiņas:

izaicinājumi Latvijai starptautiskajā vidē. Rīga: Zinātne, 2008. 82. – 84. lpp.

6. Grīnberga, G., Gūtmane, I. Zinātnisko un tehnisko eksperimentu izglītojošais un

metodiskais materiāls. Ventspils: VATP, 2016. 66 lpp.

7. Rošā, M. Nākotnes enerģija ir atjaunojama. No: Ilustrētā zinātne. Rīga: Dienas žurnāli, 2016

novembris. 40. – 45. lpp.

8. Centrālās statistikas pārvalde. Uzbūvēto dzīvokļu skaits. [tiešsaiste]. [Skatīts 10.11.2015.].

Pieejams:

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/rupnbuvn/rupnbuvn__ikgad__majokli/MA0040.px/table/tabl

eViewLayout1/?rxid=d543db7b-f122-4e1f-aced-7a7707fd86e7

9. Ekonomikas Ministrija. Renovēto ēku statistika. [tiešsaiste]. [Skatīts 20.10.2015.].

Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/renoveto_eku_statistika/

10. Centrālās statistikas pārvalde. Dzīvojamās mājas statistiskajos reģionos, republikas

pilsētās un novados. [tiešsaiste]. [Skatīts 23.12.2015.]. Pieejams:

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/rupnbuvn/rupnbuvn__ikgad__majokli/MA0171.px/?rxid=d5

43db7b-f122-4e1f-aced-7a7707fd86e7

11. Auziņa, I. Īstais laiks ēku siltināšanai. [tiešsaiste]. [Skatīts 28.12.2015.]. Pieejams:

http://apollo.tvnet.lv/zinas/istais-laiks-eku-siltinasanai/423335

12. Grabis, J. Ēkas norobežojošās konstrukcijas. No: Mājas atjaunošana. Rīga: Izdevniecība

Avots, 1999. 143. – 166. lpp.

13. Zālītis, P. Mežzinātne – lauki – saimnieks. [tiešsaiste]. [Skatīts 05.12.2016.]. Pieejams:

https://www.vestnesis.lv/ta/id/7332

14. Pētersone, I. Koksne – resurss nākotnei. [tiešsaiste]. [Skatīts 11.11.2016.]. Pieejams:

http://miljons.jal.lv/Documents/ch_uzdevumi/ppt/lvm_sociala_kampana_ppt.pdf

15. Rapša, J. Ēkas energoaudita pārskats (Inženieru iela 97, Ventspils). 2011. 11 lpp.

16. Rapša, J. Ēkas energoaudita pārskats (Inženieru iela 91, Ventspils). 2010. 18 lpp.

17. PSIA ,,Ventspils nekustamie īpašumi”. Pārvaldīto dzīvojamo māju siltumenerģijas

ietaupījums apkurei pēc renovācijas. [tiešsaiste]. [Skatīts 18.10.2016.]. Pieejams:

http://vni.ventspils.lv/?page_id=275

18. Olimpiskais Centrs Ventspils. Centrālais sporta komplekss. [tiešsaiste].

[Skatīts 03.02.2017.]. Pieejams: http://www.ocventspils.lv/lv/kompleksi/centralais-sporta-

komplekss

19. Ventspils pilsētas dome. Ventspils skaitļos un faktos. [tiešsaiste]. [Skatīts

03.02.2017.].aPieejams:

http://www.ventspils.lv/lat/par_ventspili/ventspils_skaitlos_un_faktos/

20. Latvijas fakti. Latvijas teritorija. [tiešsaiste]. [Skatīts 03.02.2017.]. Pieejams:

http://latvijasfakti.lv/latvijas-teritorija/

21. Rīgas pašvaldība. Rīga skaitļos. [tiešsaiste]. [Skatīts 03.02.2017.]. Pieejams:

https://pasvaldiba.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm

22. Šteinfelde, I. Nodokļos par automašīnu būs jāmaksā vairāk. [tiešsaiste]. [Skatīts

01.02.2017.]. Pieejams: http://nra.lv/latvija/186464-nodoklos-par-automasinu-bus-jamaksa-

vairak.htm

Pateicības

Darba autori izsaka pateicību:

darba vadītājai Emīlijai Lesiņai par atbalstu un palīdzību!

Inetai Dejus un Viktoram Mazuram par konsultēšanu!

PSIA ,,VNI” tehniskajam direktoram Valērijam Pliskovam un projektu vadītājam

Aleksandram Dorogušam par sadarbību!

Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītāja vietniecei Irinai Boļezinai par

sadarbību!

PSIA ,,Ventspils siltums” valdes loceklim Atim Mertenam par sadarbību!

AS ,,Latvijas valsts meži” vecākajam meža ekspertam Kasparam Rižem un komunikācijas

daļas vadītājam Tomasam Kotovičam par sniegto informāciju!

aptaujas respondentiem par atsaucību un sniegtajām atbildēm!