Kultūras nozares ieguvumi Latvijas dalībai ES

Kultūras nozares ieguvumi Latvijas dalībai ES

Latvija ir aktīvi izmantojusi iespējas piesaistīt ES finansējumu dažādiem kultūras jomas projektiem:

• Ar ES struktūrfondu līdzekļu atbalstu ir īstenota virkne kultūrizglītības iestāžu (Latvijas Baleta un dejas ģildes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Kultūras koledžas u.c.) projektu, kuru ietvaros paaugstināta pedagogu kvalifikācija, popularizēta kultūrizglītība jauniešu vidū, kā arī izstrādātas jaunas mācību programmas.

• Ar ES audiovizuālo programmu „Media Plus” un „Media 2007” atbalstu organizēti plaša mēroga kino festivāli, kā „Arsenāls”, „Baltijas pērle” un Baltijas jūras dokumentālo filmu forums. Atbalstīta arī dažādu filmu projektu attīstība („Rīgas sargi”, „Tumšie brieži” u.c.).

• ES programmas „Kultūra” ietvaros veikti vairāki ievērojamu literatūras darbu tulkojumi latviešu valodā (Augustīns „Atzīšanās”, Platons „Teaitēts”, A.Bariko „Šis stāsts” u.c.).


Sekmēta Latvijas kultūras atpazīstamība Eiropā un Latvijas kultūras darbinieku sadarbība ar citu ES dalībvalstu profesionāļiem:

• Ar ES programmas „Kultūra” atbalstu īstenots ievērojams skaits sadarbības projektu ar citu dalībvalstu profesionāļiem, kā, piemēram, Tēlniecības kvadriennāle un Latvijas Jaunā teātra institūta projekts „Teātra un komunikācijas mobilā laboratorija”, kas ietver 10 Eiropas festivālus un Latvijā norisinājās Eksperimentālā teātra festivāla „Homo alibi” ietvaros.

• Latvija ir iesaistījusies ES projektā „Eiropas Kultūras galvaspilsēta”. Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss katru gadu tiek piešķirts vienai vai divām pilsētām, kurās visa gada garumā norisinās kultūras pasākumu programma, kas atspoguļo attiecīgās pilsētas kultūru un kultūras mantojumu. Šobrīd noris atlases konkurss, lai noskaidrotu, kura Latvijas pilsēta 2014.gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.


Sekmēta Latvijas kultūras mantojuma saglabāšana un pieejamība:

• Latvija ir iesaistījusies projektā „Eiropas mantojuma zīme”, kura mērķis ir veicināt Eiropas kopīgā kultūras mantojuma atpazīstamību un pieejamību. Eiropas mantojuma zīme jau ir piešķirta Rundāles pilij, Rīgas vēsturiskā centra siluetam un panorāmai un Kuldīgas pilsētai.

• Ar ES struktūrfondu līdzekļu atbalstu ir atjaunoti un padarīti tūristiem pieejamāki desmit nozīmīgi kultūras mantojuma objekti, kā, piemēram, Rundāles pils ansamblis, Cēsu pils komplekss, Bauskas pils un ķieģeļu tilts pār Ventu Kuldīgā u.c.


Rundāles pils ansambļa rekonstrukcija:


Rundāles pils parka strūklaka pirms rekonstrukcijas:


Rundāles pils parka strūklaka pēc rekonstrukcijas:

Kultūras nozares ieguvumi Latvijas dalībai ESMālpils muižas rekonstrukcija:


Ventas tilta Kuldīgā rekonstrukcija:


Ventas tilta Kuldīgā rekonstrukcija:


Cēsu pils rekonstrukcija:


Biedrības “Mākslas menedžementa un informācijas centrs” projekts “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2008 – VAIRĀKUMA DIKTATŪRA”


Bauskas pils muzeja projekts ““Vēsturisko amatu renesanse un moderno tehnoloģiju sintēze 15. gs. Bauskas cietokšņa drupu konservācijā”


Biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” projekts “Teātra un komunikācijas mobilā laboratorija”


Nodrošināts atbalsts Latvijas kultūras pieejamībai digitālā vidē:

• Ņemot vērā ES ieteikumus un izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, ir īstenoti trīs kultūras institūciju informatizācijas un kultūras mantojuma digitalizācijas projekti: Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga, valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas un valsts vienotās arhīvu informācijas sistēmas izveide.

• Uzsākot Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas „Letonica” veidošanu, Latvija ir iesaistījusies Eiropas digitālās bibliotēkas attīstīšanā.


Latvijas dalības ES gūtās mācības:

Programmas „Kultūra” ietvaros atbalstu gūst galvenokārt vērienīgi projekti, kuri ilgst vairākus gadus. Latvijas kultūras pārstāvjiem šis apstāklis nereti sagādā grūtības, tāpēc nākotnē Latvija ir ieinteresēta sekmēt atbalsta piešķiršanu arī mazāka mēroga kultūras projektiem.


Aizspriedumi un mīti par Latvijas dalību ES:

Mīts: Latvija zaudēs savu kultūras identitāti.

Atspēkojums: ES neiejaucas dalībvalstu kultūras politikā, bet veicina to sadarbību un atbalsta dažādas dalībvalstu aktivitātes kultūras jomā. 5 gadu laikā Latvija ir saņēmusi nozīmīgu ES finanšu atbalstu gan kultūras mantojuma saglabāšanai, gan kultūras attīstībai, gan arī Latvijas kultūras popularizēšanai.


Aizspriedumi un mīti par Latvijas dalību ES:

Mīts: Reģionālajām kultūras iestādēm ES finansējuma iegūšana ir

apgrūtināta. Atspēkojums: Kaut arī programmas „Kultūra” ietvaros lielākoties

atbalstu gūst Rīgas kultūras iestādes, ES līdzfinansējumu 2006., 2007. un 2008.gadā ir ieguvis arī nodibinājums „Āraišu ezerpils fonds” sadarbības projekta „LiveARCH” īstenošanai, savukārt ES programmas „Eiropa Pilsoņiem” ietvaros atbalstu guvušas daudz Latvijas pilsētu sadarbības veidošanai un pieredzes apmaiņai ar citu ES dalībvalstu pilsētām.

Arī ES struktūrfondu atbalsts nodrošināts vairākām reģionālajām kultūrizglītības iestādēm un kultūras mantojuma objektiem reģionos, plānojot atbalstīt Latvijas reģionu līdzsvarotu attīstību arī turpmāk.

Documents

Kultūras nozares ieguvumi Latvijas dalībai ES