Valsts pirmā energoefektivitātes rīcības plāna ieviešana – izaicinājumi un ieguvumi

pašvaldībām

Inguna OzoliņaBūvniecības, enerģētikas un

mājokļu valsts aģentūraEnerģētikas departaments

Kopējie Eiropas Savienības dalībvalstu mērķi 2020. gadam

• 20% samazinājums siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām

• 20% paaugstinājums energoefektivitātei

• 20% atjaunojamo energoresursu daļa kopējā enerģijas patēriņā

• 10% biodegviela no kopējā degvielas patēriņa transportā

Kā sasniegt izvirzītos mērķus?

• ES direktīvas attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, ēku energoefektivitāti, biodegvielas izmantošanu, energoservisu un gala patēriņa efektivitāti…

• Nacionālā likumdošana • ES iniciatīvas klimata pārmaiņu

ierobežošanai• Nacionālās un Eiropas savienības atbalsta

programmas • ES dalībvalstu nacionālie

energoefektivitātes rīcības plāni

Latvijas Republikas pirmais energoefektivitātes rīcības plāns (I)

• Pieņemts 2008.gada 13.maijā• Sagatavots atbilstoši Direktīvas 2006/32/EK par

enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem prasībām

• 2008.gada oktobrī saņemts Eiropas Komisijas Transporta un enerģijas direktorāta novērtējums

• Līdz 2009.gada 1.jūlijam pilnībā jāpārņem direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā

• Sagatavošanā “Energoefektivitātes likums”

Latvijas Republikas pirmais energoefektivitātes rīcības plāns (II)

ENERĢIJAS IETAUPĪJUMA MĒRĶIS, GWh

2010Vidēja termiņa mērķis,

GWh

20169% enerģijas

ietaupījuma mērķis,GWh

Kopā: 67 3483

Mājokļi 52 2701

Pakalpojumi 8 408

Transports 4 204

Rūpniecība +lauksaimniecība

3 170

Enerģijas gala patēriņš (pēc CSP datiem)

0

30

60

90

120

150

180

210

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007

PJ

0%

20%

40%

60%

80%

100%

120%

140%

Lauksaimniecība, mežsaimniecība,medniecība, zvejniecība / Agriculture,forestry, hunting, fisheries

Rūpniecība / Industry

Pakalpojumi, būvniecība / Commercial,construction

Transports / Transport

Mājsaimniecības / Residential

Enerģijas intensitāte (2000=100) /Energy intensity (2000=100)

Kopējā primāro energoresursu piegāde /Total primary energy supply

Mājokļi - 2.pasākums – “Efektivitātes paaugstināšana

daudzdzīvokļu ēkās”

• Pasākumu programmas mērķis ir veicināt dzīvokļu īpašnieku aktivitāti mājokļa ilgmūžības un energoresursu ekonomiskas izmantošanas jomā, vienlaikus arī netieši nodrošinot iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanu.

• Darbības programmas aktivitāte 3.4.4.1. „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”

Mājokļi- 3.pasākums – “Energoefektivitātes

paaugstināšana Valsts un pašvaldību ēkās”

• Pasākumu mērķis ir paaugstināt ēku energoefektivitāti Valsts un pašvaldības ēkās, kas paralēli būtu, kā piemērs energoefektivitātes paaugstināšanai enerģijas patērētāju sektorā.

• Pasākuma ietvaros paredzēts realizēt energoefektivitātes pasākumus ēkās un samazināt kopējo siltumenerģijas patēriņu par 20 - 60%.

• Darbības programmas aktivitāte 3.4.4.2. „Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”

Mājokļi- 4.pasākums – “Enerģijas patērētāju informēšana”

• Pasākumu mērķis ir informēt gala enerģijas patērētājus par energoefektivitātes pasākumiem un to ekonomiskajiem ieguvumiem

• Gala enerģijas informēšanas procesā paredzēts:

- Reģionālo un pašvaldības informācijas centru izveidošana;

- brošūru un reklāmu publicēšana, utt.

Transports – 2. un 3.pasākums

• Esošo Rīgas pilsētas maģistrālo ielu tīkla efektivitātes palielināšana un transporta sistēmas plānošana (Rīgas pilsētas transporta plūsmas optimizācija)

• Rīgas piepilsētas dzelzceļa un Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas integrācija, lai uzlabotu publiskā transporta efektivitāti (Pasažieru plūsmas palielināšana sabiedriskā transportā Rīgā un Rīgas piepilsētā)

Lauksaimniecība un lauku attīstība – 4.pasākums - Latvijas Lauku attīstības

programmas 2007.-2013.gadam, pasākums

321 – Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem

• Pasākuma mērķis ir veicināt publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanos lauku teritorijās apdzīvotības saglabāšanai.

• Atbalsta saņēmēji:pilsētu, novadu vai pagastu pašvaldības, kuras administrē Latvijas lauku teritoriju, kas noteikta kā pasākuma īstenošanas vieta

• Pasākums nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu un nodrošinās pieejamību alternatīviem enerģijas avotiem.

Valsts sektora paraugloma - 1.pasākums

• Atbilstoši Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem prasībām kā obligāti ieviešamas prasības valsts parauglomas realizācijai ir izvēlētas:

– Energoefektīvu elektroierīču iegāde valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu vajadzībām

– Energoauditu realizācija un to rezultātā sniegto ekonomiski izdevīgo ieteikumu ieviešana

Valsts sektora paraugloma- 2.pasākums

• Jauno valsts administrācijas ēku būvniecība saskaņā ar energoefektīvas būvniecības labās prakses principiem un Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasībām (Ēku energoefektivitātes likums)

• Valsts un pašvaldību ēku energosertifikātu izvietošana apmeklētājiem redzamās vietās

• 2009.-2011. gados tiks izstrādātas un apstiprinātas energoefektīvu ēku būvniecības vadlīnijas. Sākot no 2011. gada, valsts pārvaldes ēku būvniecība tiks veikta saskaņā ar šīm vadlīnijām.

Pašvaldību loma energoefektivitātes jautājumu risināšanā

Pašvaldībām un valstij jāuzņemas vadošā un koordinējošā loma energoefektivitātes jautājumu risināšanā ēkās

• Pašvaldības ir atbildīgas par siltumapgādes organizēšanu savā teritorijā, bet ilgtermiņa siltumapgādes plānošanā viens no galvenajiem aspektiem ir siltumenerģijas pieprasījums, ko lielā mērā ietekmē energoefektivitāte ēkās

• Jāveicina reģionālo un pašvaldības enerģētikas aģentūru izveidošanu

• Informācijas centru izveidošana pie reģionālajām attīstības aģentūrām vai lielākām pašvaldībām

• Energoefektivitātes pasākumus atbalstošu fondu izveidošana pašvaldībās, kas palīdzētu ar līdzfinansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus realizēt dažādām sociālām grupām ar zemiem ienākumiem

Valsts loma energoefektivitātes jautājumu risināšanā (I)

• Valsts enerģētikas politikas divu galveno mērķu sasniegšanā (enerģijas apgādes drošība un vides kvalitātes saglabāšana) nozīmīga loma ir energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās.

• Valstij jādarbojas kā paraugam saistībā ar šīs direktīvas ieviešanu un jānodrošina labākās prakses piemēru popularizēša

• Iepirkuma procesa izvērtēšanas kritērijos jāparedz energoefektivitātes un energoresursu taupības rādītājus

• Dalībvalstis nodrošina, lai tarifu struktūrā netiktu iestrādāti stimuli, kas nevajadzīgi palielina pārvadītās vai sadalītās enerģijas apjomu

• Valstij jānodrošina, lai enerģijas tirgotāji un sadales sistēmu operatori:

- Vismaz reizi gadā iesniegtu statistisko informāciju par saviem gala patērētājiem;

- Atturētos no jebkādām darbībām, kas kavētu energoefektivitātes paaugstināšanas pakalpojumu pieprasījumu un tirgus attīstību.

Valsts loma energoefektivitātes jautājumu risināšanā (II)

• Dalībvalstis nodrošina, ka enerģijas sadales uzņēmumi saviem patērētājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos vai citos darījuma dokumentos dara zināmu šādu informāciju:– pašreizējās faktiskās cenas un faktisko enerģijas patēriņu– patērētāja pašreizējā patēriņa salīdzinājumu, vēlams,

grafiskā veidā, ar patēriņu tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā

– informāciju par organizācijām vai interneta adresēm, kurās var iegūt informāciju par energoefektivitātes pasākumiem un energoefektīvām iekārtām

Augstāk minētās prasības tiks realizētas pieņemot ”Energoefektivitātes likumu” (sagatavošanas stadijā) un veicot izmaiņas esošajā likumdošanā.

• Paldies par uzmanību !!!

Inguna OzoliņaEnerģētikas departaments

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrainguna.ozolina@ma.gov.lv