TUA programmas ieguvumi un riski -skatījums no makroekonomiskā

viedokļa

Agnese RutkovskaLatvijas Bankas ekonomiste

02.02.2015

Prezentācija un tās komentāri pieejami

www.makroekonomika.lv

TUA programmas kopējais īstermiņa pienesums Latvijas ekonomikai ir pozitīvs.

• TUA programma vidēji veidoja ap 1.5% no IKP jeb 350 miljonus eiro gadā

o tiešā veidā 0.4-0.5% no IKP + netiešā ietekme (multiplikatīvie efekti u.c.).

• TUA programma nodrošināja vismaz 30 miljonus eiro jeb 0.5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā

o Faktiski samaksāto nodokļu un nodevu apjoms ir lielāks, jo novērtējumā nav iekļauti nodokļi, kuri tiek samaksāti par juridiskajiem, finanšu un citiem pakalpojumiem neilgi pirms un pēc darījumu kārtošanas, un tūlītējie labiekārtošanas darbi pēc nekustamā īpašuma iegādes. Nav iekļauti arī šo pakalpojumu sniedzēju ienākumu un nodrošināto darbvietu pienesums tautsaimniecībai un budžetam, kā arī multiplikatīvie efekti. Tāpat nav iekļauti tie nodokļu ieņēmumi, kurus nodrošina TUA pieteicējiem un viņu ģimenes locekļiem saistīto kapitālsabiedrību nomaksātie nodokļi.

2

Pēc Latvija Bankas aprēķiniem:

Tomēr TUA programma rada vairākus vidēja un ilgāka termiņa riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu nākotnē.

• Programmas rezultātā var pieaugt cenas NĪ nozarē kopumā un it

sevišķi - atsevišķos tirgus segmentos, tādejādi apgrūtinot Latvijas

iedzīvotāju iespēju tikt pie kvalitatīva mājokļa;

• Ilgstoši uzturot pārlieku atvieglotus TUA programmas

nosacījumus, ekonomiskā aktivitāte un darbaspēks arvien vairāk

var tikt novirzīts uz NĪ nozari un to apkalpojošo sfēru, atņemot tos

ražojošajām un Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju veidojošajām

nozarēm.

3

LB uzskata, ka NĪ un būvniecības nozaru atbalsts, mīkstinot TUA nosacījumus, ir tikai īstermiņa risinājums.

• Tas piemērojams tautsaimniecības atdzišanas fāzē, bet nekādā ziņā

nevar kalpot kā Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi

nodrošinošais stūrakmens!

o Šobrīd, kad Latvijas ekonomika strauji atdziest, būtu īstais laiks izmantot

iepriekšējos gados uzkrātās rezerves, lai tādejādi sildītu ekonomiku. Diemžēl

šādu rezervju uzkrājumu mums šobrīd nav;

o Diemžēl nav veikts arī pašu mājasdarbs – strukturālās reformas izglītības

nozarē, kas ļautu cerēt uz būtisku uz zināšanām balstītu ekonomiskās

aktivitātes pieaugumu tuvākajā nākotnē;

o Šādos apstākļos TUA nosacījumu mīkstināšana, šķiet, ir gandrīz vienīgais

pašlaik pieejamais ekonomikas sildīšanas instruments (vēl arī ES fondi), lai

arī nebūt ne perfekts.

4

Izaugsmei svarīgākas ir produktīvās investīcijas

• TUA programmas kontekstā nozīmīgākais uzdevums ir mainīt tās

akcentus un veicināt investīcijas tieši ražojošajā sfērā. Līdz ar to

būtu nepieciešams saglabāt maksimāli labvēlīgus nosacījumus

TUA pret investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā.

• Nepieciešama diskusija par TUA programmas pielāgošanu

ekonomiskā cikla attīstības fāzei, piemēram, ieviešot automātiskā

stabilizatora principu (tas nozīmētu mainīt investīciju sliekšņus,

ekonomikai sasniedzot noteiktus rādītājus, tas ir, "karstot" vai

"atdziestot“)

5

Makroekonomiskais fons skaitļos

IKP reālais gada temps (%, s.i.)

IKP pieauguma tempi palēninās

7

-10

-9

-8

-7

-6

-5

-4

-3

-2

-1

0

1

2

3

4

5

6

7

8

1.cet.

2010

1.cet.

2011

1.cet.

2012

1.cet.

2013

1.cet.

2014

Datu avots: CSP

4.8

2.42.0

0

1

2

3

4

5

6

2013 2014 2015 P

Būvniecības nozares ieguldījums samazinās, ja nebūtu ES fondu līdzekļu, tad situācija būtu vēl bēdīgāka

-4.0

-2.0

0.0

2.0

4.0

6.0

8.0

10.0

20

11 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

20

12 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

20

13 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

20

14 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

Produktu nodokļi

Publiskie pak.

Privātie pakalpojumi

Transports

Tirdzniecība

Būvniecība

Apstr. rūpn.

Enerģētika un ieguv. rūpn.

Lauksaimniecība

IKP, g/g, %

8

Nozaru devums reālā IKP gada pārmaiņās, procentu punkti

Datu avots: CSP

Investīcijas raksturojošie rādītāji (2010 = 100; %)

Ģeopolitiskā fona dēļ investori ir piesardzīgi. Investīcijas sarūk, bremzējas arī iepriekš strauji augošā ēku būvniecība (Imigrācijas un Maksātnespējas likumu grozījumu ietekme)

9

50

75

100

125

150

175

200

1.cet.

2010

3.cet 1.cet.

2011

3.cet. 1.cet.

2012

3.cet. 1.cet.

2013

3.cet. 1.cet.

2014

3.cet.

Kopējā pamatkapitāla veidošana Ēku būvniecība

Inženierbūvju būvniecība Kapitālpreču imports (nominālais)

Datu avots: CSP, Eurostat

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

201

0 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

201

1 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

201

2 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

201

3 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

201

4 1

.cet

.

2.c

et.

3.c

et.

Pārējās inženierbūves

Cauruļvadi

Ostas

Ceļi&tilti

Pārējās nedzīvojamās

Skolas

Rūpnīcas&noliktavas

Administratīvās ēkas

Viesnīcas

Dzīvojamās ēkas

Dzīvojamo ēku būvniecība sākusi straujāk augt 2013.g, pirms tam TUA kārotājiem galvenokārt tika piedāvāts jau esošais dzīv.fonds

Būvniecība un remonts, faktiskās cenas, tūkst. eiro, s.i.

Avots: CSP, LB aprēķini

Dzīvojamais fonds uz 1 iedz. būtiski audzis, bet tas neizslēdz piedāvājuma trūkumu jaunos kvalitatīvos projektos.

53

55

57

59

61

63

65

67

69

71

-400

-350

-300

-250

-200

-150

-100

-50

0

50

200

0

200

1

200

2

200

3

200

4

200

5

200

6

200

7

200

8

200

9

201

0

201

1

201

2

201

3

201

4

Dzīvojamais fonds (milj. m²) (labā ass)

Derīgās TUA par investīcijām (tūkst.)

Iedzīvotāji (tūkst., pārmaiņas pret 2000.g.1.janv.)

TUA programma stimulējusi mājokļu pieprasījumu,

kas:

*no vienas puses - samazina iespējas pašmāju ģimenēmnopirkt kvalitatīvu dzīvokli,

*no otras puses -veicinājusi jaunu ēku būvniecību, kas bez nerezidentu pieprasījuma nebūtu plānotas zemā iekšzemes pieprasījuma dēļ,

TUA programma palīdzējusi uzturēt emigrācijas dēļ nepieprasītās platības.

Datu avots: CSP, PMLP, autores novērtējums dzīvojamajam fondam starp tautskaišu datiem un 2013-2014, izmantojot datus par jaunajiem

uzceltajiem mājokļiem un pieņēmumus par likvidētajām platībām. Autores novērtējums arī derīgajām TUA uz 2015.g.1.janv.

NĪ cenas ietekmē nerezidentu pieprasījums, rezidentu ienākumi un kreditēšanas aktivitāte, būvniecības izmaksas, īres maksas u.c. faktori.

Datu avots: CSP

Mājokļu cenu indekss, 2010=100 Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz

vienu ģimenes locekli, eiro mēnesī

80

100

120

140

160

180

200

200

6 1

.cet

.

200

7 1

.cet

.

200

8 1

.cet

.

200

9 1

.cet

.

201

0 1

.cet

.

201

1 1

.cet

.

201

2 1

.cet

.

201

3 1

.cet

.

201

4 1

.cet

.

Mājokļi kopā

Jaunie mājokļi

Lietotie mājokļi

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Ienākumi vidēji

20% turīgāko ģimeņu ienākumi

Cenu kāpums vērojams luksusa segmentā –Vecrīgā un Jūrmalā, neietekmējot vidējas pārticības ģimeņu iespējas iegādāties mājokli.

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

4500

2010 1

.cet

.2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

2011 1

.cet

.2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

2012 1

.cet

.2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

2013 1

.cet

.2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

2014 1

.cet

.2.c

et.

3.c

et.

4.c

et.

Vidējā cena dzīvoklim

jaunbūvē Vecrīgas tuvumā

Vidējā cena dzīvoklim

jaunbūvē Rīgas centrā

Vidējā cena dzīvoklim

jaunbūvē Rīgas mikrorajonā

Sērijveida dzīvokļa cena

Cenu dinamika dzīvokļiem Rīgā, eiro/m2

Avots: Latio

Dzīvojamo ēku būvniecības izmaksas kopš 2010.g. augušas vien par 7.9%. Būvizmaksasnozīmīgāk ietekmēja ES fondi nevis TUA.

Būvniecības izmaksu indeksi objektu grupās, 2010.g.=100%

(svari, % no visiem objektiem)

Datu avots: CSP

90

100

110

120

130

140

201

0 I

201

1 I

201

2 I

201

3 I

201

4 I

VISI OBJEKTI (100%)

Dzīvojamās ēkas (11%)

Nedzīvojamās ēkas (30%)

Inženierbūves (59%)

..transporta objekti (45%)

..pazemes maģistrālie

cauruļvadi (13%)

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

I2008

I2009

I2010

I2011

I2012

I2013

I2014

Avots: FKTK

Kredītu maksājumu kavējumi (>180

dienām), milj. eiro

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

20

10 I

X

XII

20

11 I

II VI

IX XII

20

12 I

II VI

IX XII

20

13 I

II VI

IX XII

20

14 I

II VI

IX XII

Nefinanšu sabiedrības

Mājsaimniecības

Nerezidenti

>90 dienām kavētie kredīti* (milj. eiro)

* bez Parex bankas un Latvijas Krājbankas datiem

TUA pieprasījums ļāva pārdot liekos īpašumus un atdot parādu →artava privātpersonu, uzņēmumu un banku finanšu stabilizācijā

Latvijā viesojas un kādu laiku uzturas ne tikai TUA saņēmēji.

• Gan izsniegto TUA, gan vīzu skaits pieaug - valstis cīnās par

ārvalstu viesu naudas makiem.

• Šengenas vīzu var izsniegt uz 5 gadiem ar iespēju uzturēties 3

mēnešus katrā no pusgadiem, TUA var izsniegt uz 5 gadiem ar

iespēju uzturēties bez ierobežojumiem, priekšrocība salīdzinājumā

ar vīzām - tiesības strādāt un brīvāk pārvietoties Eiropas Savienībā.

TUA saņemšana vienlaikus ir ar augstākām drošības pārbaudēm un

piesaista vidēji vairāk naudas ekonomikai.

• Nedz vīzu, nedz TUA saņēmējiem nav tiesību uz sociālo atbalstu

no valsts, un to saņēmēji nevar piedalīties vēlēšanās.

16

2013. gadā tika pieteiktas 4.5 tūkst. TUA un 205 tūkst. Šengenas vīzas

TUA nereti vaino lielā krievu valodas skanējumā. 2013.g. pieteiktas 4.5 tūkst. TUA un 205 tūkst. vīzas.

0

50

100

150

200

201

0

201

1

201

2

201

3

TUA

pieteikto

personu

skaits

Latvijas

izsniegtās

Šengenas

vīzas

Datu avots: Eiropas Komisija, PMLP

Šengenas ieceļošanas vīzas, tūkst. vīzu TUA pieteikto personu skaits un Latvijas

izsniegtās Šengenas vīzas, tūkst.

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

2200

2400

2600

2009 2010 2011 2012 2013

Francija

Spānija

Vācija

Itālija

Somija

Grieķija

Polija

Lietuva

Latvija

Igaunija

TUA programmas ietekme vērtējama arī ārpus ekonomikas rāmja

• Makroekonomiskie rādītāji ir bezkaislīgi, un īstermiņā galvenokārt

uzrādīs tikai pozitīvu ietekmi – kamēr būvizmaksas, mājokļu cenas

nebūs “uzkarsušas”, nebūs bažu par nerezidentu kreditēšanu utt.

• Tomēr jāvērtē (bet bez publiskajā diskusijā nereti sastopamās

pārspīlēšanas) arī drošības riskus, sabiedrības intergrācijas

jautājumus u.c. citus faktorus.

• Pārdomām pievienoju vēl divus aspektus no makroekonomikas

skatījuma, kuri varētu ietekmēt sabiedrības noskaņojumu:

o augstā ienākumu nevienlīdzība Latvijā, kas pēc pēdējiem datiem atkal ir

augusi →vai TUA programma neveicina ienākumu plaisas palielināšanos?

o augstais ēnu ekonomikas līmenis

18

Kāpēc liela daļa sabiedrības ir pret TUA programmu?

Ja uzņēmēji godīgāk maksātu nodokļus, tad pārliecināt iedzīvotājus un Saeimu par nozaru devumu ekonomikā & budžetā būtu vieglāk

Ēnu ekonomikas lielums (% no IKP) nozaru dalījumā 2013. gadā privātajā sektorā.

Pārskatos neuztvertā ekonomika 2012.gadā (% no KPV)

Datu avots: SSERīga (Sauka ,Putniņš)

18.6

27.020.5 19.8

45.3

0

50

Ra

žoša

na

Vair

um

tird

znie

cīb

a

Ma

zum

tird

znie

cīb

a

Pa

ka

lpo

jum

i

Cel

tnie

cīb

a

25.031.0

25.0

32.026.0

38.0

48.0

0

50

Ap

strā

des

rū

pn

iecī

ba

Bū

vn

iecī

ba

Tir

dzn

iecī

ba

Vie

snīc

as&

ēd

inā

šan

a

Ju

rid

isk

ie, g

rām

atv

ed.,

arh

itek

tūras

pak

alp

.

Izn

om

āša

na

, tū

rism

a

bir

oji

, a

psa

rdze

Ind

ivid

uā

lie

pak

alp

.

(au

klī

tes,

ap

kop

ēja

s)

Datu avots: CSP

Paldies par uzmanību!

Prezentācija un tās komentāri pieejami

www.makroekonomika.lv