Kļūdu un neprecizitāšu kopīraiti Helmūtam Ancānam

Par ko šodien mēģināsim runātRealitāte un tukšumsKāpēc būtu svarīgi saprast tukšuma

jēdzienu?Kā mēs uztveram lietas un parādības?Kas ir mentālā marķēšana un kā tā

strādā?Kā meditēt par tukšumu?Tipiskākie maldi saistībā ar tukšuma

izpratni Laimīgās beigas

Realitāte un tukšumsBuddhismā tiek mācīts, ka visu lietu un parādību galējā

realitāte, to galējais eksistences veids, ir tukšums (šūnyatā)

Pretēji pirmajām asociācijām šis tukšums noteikti nav ne-eksistence, bet gan brīvība no neiespējamiem eksistences veidiem, šādu eksistences veidu neesamība

Būtībā mēs neapstrīdam, vai lietas eksistē; mūs interesē, kā tās eksistē

Lietas un parādības eksistē tikai tāpēc, ka tās ir brīvas no neiespējamiem eksistences veidiem -> realitāte

Dažādas buddhisma filozofiskās sistēmas dažādi postulē šos neiespējamos eksistences veidus -> dažādas tukšuma izpratnes

Tukšums kā neesamībaDr. Berzin uzskata, ka termini “voidness” un

“emptiness” (tukšums) dod nepareizu izpratni par šo parādību, tuvāks būtu termins “abscence” (neesamība)

Mēs runājam par eksistējošu lietu, un neesamība eksistē – teiksim, mēs redzam ziloņa neesamību šajā telpā

Tukšuma sakarā mēs savukārt runājam par kaut kā tāda neesamību, kas (atšķirībā no iespējamā ziloņa šajā telpā) neeksistē vispār

Toties iedomāšanās vai fantāzija, ka kaut kas tāds pastāv, noteikti eksistē un no tās jātiek vaļā

Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu?

Pēc mēneša Dr.Berzin sniegs komentāru par Sirds sutru, kas ir viena no īsākajām sutrām tukšuma izpratnes (vai gudrības pilnveidošanas) žanrā

Dziļākais iemesls: neziņa par realitāti, par to, kā mēs paši un viss ap mums eksistē, ir samsāras sakne

Līdz ar to, nesaprotot tukšumu vai neizprotot to pareizi, nevaram atbrīvoties ne no zināšanu šķēršļiem, ne arī traucējošām emocijām -> ciešanas

Lai kļūtu par buddhām vai arhatiem, nepieciešams atbrīvoties no šīs neziņas

Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu?Bez neiespējamiem eksistences veidiem ir

neskaitāmas citas neeksistējošas lietas – zaķa ragi, bruņurupuča vilna, utt. Kāpēc satraukties tieši par tukšumu?

Pieķeršanās lietu eksistencei “no savas puses”, pašām par sevi, ar savu dabisko esenci – šie maldi neskaitāmo dzīvju laikā ir kļuvušu par mūsu redzējumu, par to, kā mēs uztveram sevi un apkārtējo pasauli

Mēs esam pilnībā šīs ilūzijas varā un rīkojamies saskaņā ar šo iluzoro redzējumu, nevis realitāti -> rezultātā daudzveidīgas ciešanas

Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu?Pilnīga atbrīvošanās no neziņas ir garš un

darbietilpīgs process, bet...Zināma tukšuma jēdziena izpratne tagad

un tūlīt palīdz dzīvot mierīgāku, laimīgāku dzīvi bez nevajadzīgiem stresiem un pārdzīvojumiem, līdz ar to var uzskatīt par praktiski izmantojamu metodi dzīves uzlabošanā

Jo dziļāka tukšuma izpratne – jo spēcīgāki un paliekošāki rezultāti!

Terminoloģija, terminoloģija...Emptiness = voidness = tukšumsEntity = būtībaSelf = patiskums (individualitāte), avots:

Tildes datorvārdnīcaSelflessness = patiskuma neesamība =

pašneesamība(?)Inherent = raksturīgs, iedzimts, dabisks,

avots: Tildes datorvārdnīcaSubstantial = reālsReal = īstens

Tukšums budisma pamatnostādņu perspektīvā: 4 dzīves fakti

Pirmais fakts: dzīve ir grūta

Otrais fakts: mūsu dzīves problēmām ir cēloņi

Trešais fakts: no mūsu dzīves problēmām ir iespējams atbrīvoties

Ceturtais fakts: lai atbrīvotos no problēmām, jāatbrīvojas no to cēloņiem -> pamatā jātiek vaļā no neziņas

Neziņa – problēmu māteMēs nevajadzīgi ciešam neziņas dēļ, precīzāk,

nepareizas zināšanas dēļBuddhismā tiek runāts par divu veidu neziņu:

Par cēloņu un seku likumsakarībām (Kā?)Par realitātes būtību – kā mēs paši un viss

ap mums eksistē (Kāpēc?)Neapstrīdami ticot mūsu maņām, mēs

uzskatām, ka mēs un viss ap mums ir pašeksistējošs, reāls, autonoms, neatkarīgs un stabils

Neziņa – problēmu māteBalstoties uz šo maldīgo izjūtu, mēs izkopjam

pārspīlētu “Es”, kuru cenšamies visos veidos apmierināt, pat nodarot ļaunu citiem

Balstoties uz šo maldīgo izjūtu, mēs jūtam lepnumu, bailes, naidu un iekāri, mēs darām visu, lai iegūtu un noturētu

Tomēr rezultātā mēs nekļūstam laimīgāki –patiesībā mēs tikai stiprinām samsāru: nekontrolējamu dzimšanu/miršanu un cikliski atkārtojošos ķibeļu riņķa danci

Neziņa – problēmu māteMirkli aiz mirkļa mēs krītam šajos pašu

negribot radītajos slazdosGluži kā narkotikas, neatkarīgi eksistējoša

“Es” maldīgais koncepts rada nopietnas, pastāvīgi atkārtojošās, ilgtermiņa problēmas mums un apkārtējiem

Kā mēs uztveram lietas un parādības: 5 agregāti

Dr. Berzin terminoloģijā – mūsu pieredzes 5 agregātfaktori

Pamatideja: katru mūsu eksistences/pieredzes momentu veido 5 agregātfaktori, tas vienkārši ir mūsu pieredzes klasificēšanas veids

“Agregāti” = sastāv no daudzām, nemitīgi mainīgām daļām vai kopām

Parasti pilnībā fokusējamies uz kaut ko vienu, ignorējot visu pārējo“Es esmu resns” vai “Man sāp galva”

Secinājums: tas, kā mēs lietas uztveram, lielākoties atšķiras no realitātes

Kā mēs uztveram lietas un parādības: 5 agregāti

Forma – krāsas un formas, skaņas, smaržas, utt.

Sajūtas – patīkamas/nepatīkamas/neitrālasIzšķiršana –izdala/atpazīst vienu no

uztveres lauka objektiemApziņa – 6 primārās apziņas: redzes,

dzirdes, ožas, garšas, taustes un mentālāKompozicionālie faktori – visi pārējie

mentālie faktori: uzmanība, iekāre, dusmas, visas emocijas un konkrētā objekta uztveri pavadošās/”iekrāsojošās” lietas

Tukšuma otra puse -atkarīgā rašanās Ja reiz lietas ir tukšas no neiespējamiem

eksistences veidiem, tad kā īsti tās pastāv? Kas ir iespējamie eksistences veidi?

Lietas un parādības pastāv kā ne-neatkarīgas, tās pastāv mijiedarbībā vai rodoties/mainoties atkarībā no citiem faktoriem

Varam runāt par 3 atkarīgās rašanās skaidrojumiem vai līmeņiem:Atkarīgā rašanās cēloņu un apstākļu kontekstāAtkarīgā rašanās atkarībā no daļāmAtkarīgā rašanās saistībā ar mentālo marķēšanu

Mentālā marķēšana (labeling)Piemērs: kas tas ir?

Bet kas to padara par “A”, kas nosaka tā identitāti kā “A”? Vai slīpie sānu nogriežņi? Vai nogriežņu slīpuma leņķis?Vai horizontālais nogrieznis? Vai visi šie elementi kopā?

Mentālā marķēšana (labeling)No paša grafisko elementu kopuma puses nav

nekādas “A” identitātes, nevienā no tiem nav atrodama “A” esence

Mēs neesam pasīvi novērotāji, kuri uztver “A” identitāti vai tam dabīgi piemītošo esenci, kura kaut kādā veidā būtu atrodama šajā elementu kopumā

“A” ir kaut kas, ko mēs paši radām, tā ir nerakstīta vienošanās, kuras dalībnieki mēs esam – mēs piešķiram identitāti vai marķējam kā “A” noteiktas formas grafisko elementu kopumu

Mentālā marķēšana (labeling)Otrais piemērs: kas ir apelsīns? Vai tā ir sfēra?Vai tas ir kaut kas oranžs?Vai tā ir smarža?Vai tā ir garša?Vai tā ir taustes sajūta, paņemot doto objektu rokās?Vai tā ir skaņa, piemēram, nometot doto objektu

zemē?

Neviena no šīm lietām nav apelsīns, bet, balstoties uz dažādajām sensorām izjūtām, mēs varam piešķirt marķējumu “apelsīns”

Mentālā marķēšana (labeling)Trešais piemērs: kas ir smēķēšanas ieradums?Tā nav pati smēķēšanas fiziskā darbība, tā arī nav

mūsu tieksme vai impulss smēķēt (mentālā aktivitāte)Saskaņā ar buddhismu tā ir atkārtojošos līdzīgu

notikumu secībaUz šīs notikumu secības bāzes, izmantojot abstrakciju

mēs sakām: “Tas ir ieradums” -> mēs apzīmējam (marķējam) šo līdzīgo notikumu secību ar terminu “Ieradums”

Ieradums nav vārds, tā arī nav marķēšanas bāze –ieradums ir tas, uz ko attiecas vārds, balstoties uz marķējumu

Protams, līdzīgo notikumu secība var mainīties -> ieradums mainās

Mentālā marķēšana (labeling)Konvencionālais “Es” ir līdzīga konstrukcija:Mums ir līdzīgu subjektīvas pieredzes

notikumu secība - pamošanās, zobu tīrīšana, brokastu ēšana, skrējiens uz darbu, labas un sliktas sajūtas, strādāšana, komunicēšana ar citiem, atpūta pie TV, gulēšana

Tā ir notikumu secība, jo viens pieredzēšanas moments seko nākošajam

Izmantojot abstrakciju vai mentālo marķēšanu, mēs varam teikt: “Tas esmu es”, “Es daru to”, “Es daru šo”, utt.

Konvencionālais “Es” nav kāds mazs kontrolieris, kas sēž mums galvā un izrīko: “Tagad dari to”, “Bet tagad dari šo”

Mentālā marķēšana (labeling)Vēl viens konvencionālā “Es” piemērs:Es neesmu marķējums, es neesmu mans vārds (teiksim,

Helmūts)Kam tiek piemērots vārds “Helmūts”? Mūsu 5 pieredzes

agregātfaktoriem, mūsu ikdienas pieredzei: iešanai, runāšanai, jušanai, ēšanai, utt., kas ir marķēšanas bāze (pamats)

Marķēšanas bāzei jābūt atbilstošai, pretējā gadījumā nepareizs marķējums

“Es” vai “Helmūts” apraksta mani, balstoties uz šiem pieredzēšanas agregātfaktoriem

Tas ir kā ilūzija, jo parādās kā kaut kas “ciets” un konkrēts, lai arī patiesībā tāds nav. Tomēr šis konvencionālais “Es” eksistē!

Mentālā marķēšana (labeling)Būtiski: ja kaut kas eksistē kā mentālais

marķējums, tas nav tas pats, kā apgalvot, ka to ir radījis mentālais marķējums!

Teiksim, mazulis eksistē neatkarīgi no tā, vai izrunājam vārdu “mazulis” vai arī mēs redzam to. Mazulis eksistē un to mēs neapstrīdam!

Bet mazulis eksistē kā, teiksim, “Peciņa” uz mentālā marķējuma pamata

Tas pats mazulis eksistē kā “brokastis,” teiksim, odam, vai “bīstams objekts” kaķim

Mentālā marķēšana (labeling)Grūts punkts: mentālās marķēšanas processMentālā marķēšana sevī ietver 3

atšķirīgas lietas:Marķēšanas bāziMarķējumu (label)Mērķobjektu (referent object)

Piemērā ar apelsīnu marķēšanas bāze ir sfēriskā forma, oranžā krāsa, atbilstošā smarža, garša, utt.

Vārds “apelsīns” ir marķējums –apzīmējums

Apelsīns ir mērķobjekts - tas, uz kuru attiecas marķējums

Mentālā marķēšana (labeling)Apelsīns nav marķēšanas bāze - forma, krāsa,

smarža, utt. Ja forma būtu apelsīns, tad tikai sfēra būtu apelsīns, krāsa un smarža nevarētu būt apelsīns

Ja forma, krāsa un smarža būtu apelsīns, tad mums būtu trīs dažādas lietas, trīs dažādi apelsīni

Apelsīns nav vārds, skaņu kombinācija “apelsīns”

Apelsīns ir mērķobjekts – konvencionālais mūsu ikdienas pieredzes objekts, uz kuru attiecas skaņu kombinācija “apelsīns”. Tas ir kā ilūzija

Mentālā marķēšana (labeling)

Vēl viens piemērs: sarkana krāsa No gaismas spektra puses nav nekādu zīmju,

robežu vai kā cita, kas iedalītu gaismu oranžā, dzeltenā un sarkanā

Līdz ar to vienīgais, kas to iedibina ir koncepti, vārdi un marķējumi – būtībā cilvēku kopas arbitrāra vienošanās, bet nekas no objekta paša puses

“Krāsa ir vizuāla uztveres īpašība, kas cilvēkos atbilst kategorijām, ko sauc sarkans, dzeltens, zils, utt.” - avots: Wikipedia

Mentālā marķēšana (labeling)Runājot par tukšumu, mēs analizējam to, kas

tieši nosaka vai iedibina kāda objekta eksistenciBūtībā tukšums pasaka, ka nav nekā no paša

mērķobjekta puses, kas nosaka vai iedibina objektu kā šo objektu, kā pareizi izzināmu objektu

Un tikai tāpēc, ka lietas ir tukšas no “no savas puses”, ka tās ir pašneesošas, ka tās ir iedibinātas caur mentālo marķēšanu, lietas var eksistēt kā dažādas, atšķirīgas lietas vienlaicīgi – piemēram, kā pulkstenis vienam cilvēku kopumam, bet, teiksim, kā rotaļlieta bērnu pulciņam

Mentālā marķēšana (labeling)Ja mēs pieķeramies vīzijai par to, ka lietas

eksistē “no savas puses”, teiksim, kā pulkstenis – mēs nikni raujam doto priekšmetu bērnam no rokām, dusmīgi brēcot: ”Muļķa sīkais, tā nav nekāda rotaļlieta!”

Bet no bērna viedokļa dotais priekšmets ir pavisam pareizi nomarķēts kā rotaļlieta, bērnam tā ir rotaļlieta

Būtībā varam teikt, ka lietu eksistence ir relatīva: man – pulkstenis, bērnam – rotaļlieta

Buddhisms un fizikaHomer J. Simpson: “What is mind? No matter.

What is matter? Never mind!“Mūsdienu zinātne un buddhisms pieiet realitātes

analīzei no atšķirīgiem skatu punktiem:Buddhisms cenšas kvalitatīvā veidā saprast mūsu

pieredzes pasauli (ieskaitot gan fiziskās, gan mentālās parādības), lai atbrīvotos no ciešanām un sasniegtu garīgu atmošanos

Fizika kvantitatīvā veidā analizē fizisko parādību dabu, pieņemot, ka tās eksistē objektīvā pasaulē neatkarīgi no subjektīvās pieredzes, un šīs zināšanas tiek izmantotas tehnoloģiskiem uzlabojumiem un apkārtējās pasaules iekarošanai

Buddhisms un fizikaPar cik mūsdienu zinātne pamatā balstās uz

fizikas paradigmu, tad zinātniskajā skatījumā uz Visumu subjektīvās mentālās parādības ir noreducētas uz kaut ko visnotaļ nenozīmīgu, kas rodas no matērijas objektīva rakstura konfigurācijām

Agrīnajam buddhismam un klasiskajai fizikai raksturīgi pieņēmumi par striktu objekta-subjekta dualitāti, starp mērīšanas sistēmu un mērāmo parādību

Abas sistēmas pieņēma, ka fiziskā pasaule sastāv no nedalāmām pamatdaļiņām, kas eksistē pašas par sevi, neatkarīgi no novērojumiem un mērījumiem

Buddhisms un fizikaSavukārt Madhjamakas filozofiskā skola

apgāž subjektīvu un objektīvu parādību neatkarīgu eksistenci

Saskaņā ar šo redzējumu visas parādības eksistē kā atkarīgi saistīti notikumi, kas ir tukši no jebkādas pašeksistējošas identitātes

Visām parādībām piemīt tikai konvencionāla eksistence, kas ir relatīva attiecībā pret prātu, kas tās uztver

Buddhisms un fizikaVienīgā nemainīgā patiesība dažādo uztveres

līmeņu ietvarā ir tas, ka visas parādības ir tukšas no “iedzimtas” vai tajās esošas dabas

Līdz ar to var teikt, ka visu parādību dabiskas būtības ir šādas dabiskas būtības neesamība

Kvantu mehānikas eksperimentālie fakti liecina, ka fiziskā visuma pamatvienībām – matērijas un enerģijas kvantiem – nepiemīt dabiska daļiņu vai viļņu būtība

Īpašības, kuras šie kvanti uzrāda, atkarīgas no izvēlētās mērījumu sistēmas

Buddhisms un fizikaVēl vairāk – kvantu parādību eksistence pirms

mērīšanas ir dziļi abstrakta un tikai mērījuma rezultātā tās iegūst “reālu” eksistenci

Līdz ar to tā vietā, lai aplūkotu fiziskā visuma elementārdaļiņas kā diskrētas, neatkarīgas, lokālas “lietas”, tās drīzāk var raksturot kā nelokālus, atkarīgi saistītus notikumus, kas rodas atkarībā no mērījumu sistēmas, ar kuru tās tiek fiksētas

Kā vienkāršoti varētu formulēt t.s. kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju: ”Atomi veido potenciālu un iespēju pasauli, nevis lietas un faktus”

Buddhisms un fizikaKā teicis viens no kvantu mehānikas tēviem

Šrēdingers: “Ir pareizāk uzlūkot daļiņu ne kā nemainīgu būtību, bet gan kā acumirklīgu notikumu. Dažkārt šie notikumi sasaistās kopā, radot nemainīgas būtības ilūziju”

Bet amerikānu kvantu fiziķis Stapps rakstīja: “Elementārdaļiņa nav neatkarīgi eksistējoša, neanalizējama būtība (entity). Tā ir, būtībā, attiecību kopa, kas stiepjas uz citām lietām”

Buddhisms un fizikaĪsi apkopojot, var teikt, ka gan Madhjamaka, gan

kvantu mehānika uzskata, ka fenomena īpašības nav dabiski piemītošas fenomenam, tās nav “iedzimtas”

Tomēr starp Madhjamaku un kvantu mehāniku ir arī atšķirības – teiksim, kvantu mehānikā tiek postulēts, ka elektrona miera masa ir tam dabiski piemītoša īpašība

Madhjamaka un kvantu mehānika abas noliedz, ka novērotājam būtu tikai pasīva lomaJ.A.Wheeler: “Neviens elementārfenomens nav

fenomens, pirms tas ir reģistrēts fenomens”Tomēr Madhjamaka iet tālāk par kvantu mehāniku,

postulējot, ka pilnīgi nekam nav “objektīvas”, neatkarīgas, pašsaturošas eksistences vai dabiskās būtības

Buddhisms un fizikaProtams, jāpatur prātā, ka Madhjamaka

(tāpat kā viss buddhisms) ir atbrīvošanās līdzeklis, bet fizikas mērķi ir piezemētāki

Buddhisms un rietumu fizika nāk no atšķirīgām kultūrām, tiem ir atšķirīgi sākumpunkti, metodes un mērķi

Tāpēc vēl jo interesantāk ir tas, ka tie ir radījuši ļoti līdzīgas idejas

Tukšuma izpratnes līmeņiBuddhisma filozofiskās skolas var studēt

pakāpēs, iegūstot arvien smalkāku un niansētāku izpratni par noliegšanas objektu, jo katra nākošā skola noliedz smalkāku un smalkāku neiespējamās eksistences veidu

Nav zināms, vai Indijā šīs filozofiskās sistēmas tika apgūtas šādā veidā, tomēr tā tas notiek Tibetas buddhisma ietvaros

Tas ir visnotaļ efektīvs veids, jo mēs pakāpeniski, soli pa solim fokusējamies uz arvien precīzāku izpratni

Tukšuma izpratnes līmeņiMēs analizējam to veidu, kā mēs

iedomājamies lietas un parādības eksistējam, un caur loģiku un citiem instrumentiem pārliecināmies, ka šie veidi ir neiespējami

Izslēdzot šīs neiespējamo eksistences veidu projekcijas, mēs nonākam pie pārpalikuma

Būtiski: jāpārliecinās, ka neskatoties uz to, ka noteikta veida neiespējamais eksistences veids tiek noliegts, pārpalikušais nodrošina lietu un parādību funkcionēšanu

Tukšuma izpratnes līmeņiTad mēs ņemam pārpalikumu un

atmetam/noliedzam nākamo, vēl smalkāku neiespējamās eksistences veidu, un atkal pārliecināmies par to, ka lietas un parādības joprojām funkcionē

Tādā veidā mēs secīgi, pakāpienveidīgi nonākam pie smalkākās tukšuma izpratnes

Uzreiz ķeroties pie smalkākā izpratnes līmeņa, mēs riskējam lietas trivializēt, pārlieku vienkāršot, tādejādi negūstot pareizu izpratni

Tukšuma izpratnes secībaKopsavilkums:1. Saprotam bāzi, t.s. konvencionālo “Es”, kurš

eksistē2. Noskaidrojam iluzoro “Es”, neiespējamo

eksistences veidu, kas tiek projicēts uz konvencionālo “Es”

3. Atbrīvojamies no iluzorā, neiespējamā “Es”

Šīs secības neievērošana var būt psiholoģiski bīstama, jo nestabilas konvencionālās identitātes gadījumā riskējam palikt ar “neko” un, teiksim, pilnīgi nepareizu viedokli par jebkādas darbības bezjēdzību

Buddhisma filozofiskās skolasVaibhašikaSautrantikaČittamatraMadhjamaka

SvatantrikaPrasangika

Nianse: dažādo Indijas filozofisko skolu pieņēmumu interpretācijas atšķiras dažādās Tibetas buddhisma skolās!

Buddhisma filozofiskās skolasSvarīgi saprast, ka šīs interpretācijas nav

pretrunīgas, tās vienkārši izmanto nedaudz atšķirīgas definīcijas, vai analizē problēmu no nedaudz cita leņķa

Vienlaikus būtiski “nesapīties” atšķirīgos skaidrojumos, paturot prātā noteiktas skolas uzstādījumus un nejaucot to ar citām sistēmām...

...kā arī neieslīgt sektantismā un “vienas pareizās teorijas” pašpārliecinātībā, uzskatot pārējos skaidrojumus par nepareiziem, “zemākiem”, bērnišķīgiem vai muļķīgiem

Visas šīs sistēmas mācījis Buddha un komentārus šīm mācībām rakstījuši sava laika gaišākie prāti!

Buddhisma filozofiskās skolasPiemērs: “Visas parādības ir kā ilūzija”Šo teicienu akceptē visas Buddhisma

filozofiskās sistēmas, interpretācijas gan ir dažādas, bet pamatideja – lietas nepastāv tā, kā viņas parādās

Vaibhašika, nosacīti vienkāršākā sistēma, pieņem, ka, lai arī objekti izskatās cieti, patiesībā tie sastāv no sīkām daļiņām

Prāts “padara” mūsu uztveres objektus cietus, tomēr patiesībā tie sastāv no atomiem un elementārdaļiņām un liela apjoma tukšas telpas

Līdz ar to lietas ir kā ilūzijas: tās izskatās cietas, bet patiesībā tādas nav

Buddhisma filozofiskās skolasLīdz ar to Vaibhašikas sistēmas ietvaros mēs

varam teikt, ka lietas un parādības ir tukšas no eksistēšanas kā kaut kas ciets

Mēs tam piekristu arī no rietumu zinātnes viedokļa

Neskatoties uz to, ka lietas (mūsu ķermenis un visi apkārtējie objekti) nepastāv kā cieti objekti, tie tomēr pilda noteiktas funkcijas – teiksim, mēs neizkrītam cauri krēslam vai grīdai

To saprast ir grūtāk nekā pašu noliegšanas objektu (neiespējamo eksistences veidu)

Buddhisma filozofiskās skolasVēl viens piemērs: valodaVienā noteiktā laika momentā viss, ko mēs dzirdam,

ir tikai viena skaņa – patskanis vai līdzskanisŠis skaņa izbeidzas, kad sāk skanēt nākošā skaņa,

kura savukārt izbeidzas, uzsākot skanēt aiznākošajai, utt.

Mēs nekad nedzirdam vārdu vai visu teikumu pilnībā, līdz ar to nav nekā “cieta” vai fiksēta attiecībā uz vārdu vai teikumu

BET, neskatoties uz to, teikums pilda savu funkciju – mēs saprotam jēgu un komunicējam

Buddhisma filozofiskās skolasKāpēc gan to būtu noderīgi zināt un saprast?Piemērs: kāds mūs nosauc par idiotuMēs saprotam, ka tā ir bijusi gaisa svārstību

secība, šo īso skaņu virkne. Tā ir tikai skaņa, - nu un kas?! Tas palīdz mums neģenerēt sevī dusmas

No otras puses, mēs saprotam skaņu virknē iekodēto jēgu un izvērtējam, vai tas varētu raksturot kādu mūsu rīcību, un vai varbūt mūsu uzvedībā nepieciešamas kādas korekcijas

Buddhisma filozofiskās skolasAplūkojot buddhisma skolu uzskatu secību,

redzams, ka sākotnējās pieņem, ka personām piemīt cita veida pašneesamība nekā objektiem (ne-personām)

Neapstrīdot iepriekšējo sistēmu identificētos neiespējamās eksistences veidus, Madhjamaka-Prasangika pieņem, ka šī pašneesamība vai neiespējamie eksistences veidi ir vienādi personām un objektiem, atšķiras tikai bāzes, kuru pašneesamību mēs analizējam

Protams, Madhjamaka-Prasangikas identificētais neiespējamās eksistences veids ir vissmalkākais, tas ir plašāks nekā jebkurā citā sistēmā

Neziņas apkarošanas pakāpesTātad, balstoties uz mūsu pieredzes

agregātfaktoriem, tiek marķēts “es”. Šis konvencionālais “es” ir tas, uz ko attiecas marķējums “es”

Uz šo konvencionālo “es” mūsu neziņas ieradumu dēļ tiek projicēti dažādi neiespējami “es” eksistences veidi

No tiem jāatbrīvojas pakāpeniski, izbeidzot šādos veidos domāt, projicēt un ticēt šīm projekcijām

Neziņas apkarošanas pakāpesPirmā pakāpe: jāatbrīvojas no doktrināli radītas

neziņas vai apmulsumaTie ir iemācīti priekšstati par to, kā mēs

eksistējam, un specifiski attiecas uz ne-buddhistu Indijas filozofiskajām skolām, kuras vienā vai otrā veidā proponē patiskumu vai atman

Tie ir iemācīti veidi, mēs nepiedzimstam ar tiem, kādam bija tos mums jāiemāca

Lai arī šie filozofiskie viedokļi ir atšķirīgi dažādās skolās, tiem ir vairākas kopīgas pazīmes

Neziņas apkarošanas pakāpesNeatkarīgi no tā vai mēs to saucam par

patiskumu vai atman vai dvēseli (kas patiesībā ir citas sistēmas jēdziens), tam ir vairākas pazīmes, kas ir kopīgas ar rietumos bieži sastopamo dvēseles aprakstu

Dr.Berzin to sauc par “viltus “es”” un vienmēr atgādina, ka tas, ko mēs noliedzam ir “konvencionālā “es”” eksistēšana kā “viltus “es”” –t.i., “konvencionālais “es”” eksistē, bet “viltus “es”” neeksistē un nekad arī nav eksistējis

Neziņas apkarošanas pakāpesDoktrināli bāzēto “viltus “es”” raksturo 3

īpašības:Tas ir statisks –t.i., laikā nemaināsTas ir monolīts – t.i., tam nav daļuTas ir pilnīgi nošķirts/neatkarīgs no

agregātfaktoriem –t.i., vienkāršoti sakot, neatkarīgs no ķermeņa un prāta

Kad mēs nekonceptuāli uztveram tukšumu, saprotot, ka nav šādas lietas, ka tā neeksistē – tad mēs atbrīvojamies no ticības šim doktrināli bāzētajam “viltus “es””

Neziņas apkarošanas pakāpesNoliedzot šo neiespējamo eksistences veidu,

mēs paliktu ar redzējumu: “Patiskums, vai “es”, ir kaut kas, kas laikā mainās, kuram ir daļas un kurš nav neatkarīgs no agregātfaktoriem, bet tiek projicēts/marķēts uz agregātfaktoru bāzes” – tas būtu pārpalikums pēc pirmās noliegšanas

Neziņas apkarošanas pakāpesOtrā pakāpe – “automātiski rodošās neziņa”Pamatproblēma ir uzskats, ka mainīgo, uz

agregātfaktoru bāzes marķēto “es” iespējams zināt nepastarpināti un tieši, “pašu par sevi”“Es redzu Jāni”“Es runāju pa telefonu ar Jāni”

Vai mēs varam redzēt Jāni (personu), neredzot tā formu un krāsu?

Vai mēs varam runāt ar Jāni (personu) pa telefonu, nedzirdot balss radītās skaņas?

Pat saprotot, ka “es” ir apzīmējums uz agregātfaktoru bāzes, mums automātiski rodas šī sajūta, ka mēs varam domāt par “es”, nedomājot par ķermeni un prātu

Neziņas apkarošanas pakāpesMēs pat varam uzskatīt, ka “es” ir daļa no

agregātfaktoriem, bet vienalga šis “es” būtu kā boss, kā vienlīdzīgāks par pārējiem

Cenšoties nostiprināt, pasargāt un lolot šo pašizzināmo “es”, rodas daudzas traucējošās emocijas“Es vēlos, lai mani mīlētu ne dēļ manas naudas vai

izskata, bet gan manis paša dēļ”“Man ir jāizpauž sevi, savu individualitāti, lai citi

cilvēki zinātu mani!”Saprotot, ka šāds pašizzināms “es” neeksistē,

pēc noliegšanas mēs paliekam ar atziņu: ““Es” pastāvīgi mainās, tas nav neatkarīgs no agregātfaktoriem, tam ir daļas un tas nav pašizzināms”

Neziņas apkarošanas pakāpesTrešā pakāpe: smalkākais automātiski rodošās

neziņas līmenis, ko noraida Madhjamika-PrasangikaPamatproblēma ir uzskats, ka no paša “es” puses ir

kaut kas unikāls un atrodams, kas to padara par “es”, par unikālu indivīdu

Šis automātiski rodošais uzskats atrod plašu atspoguļojumu rietumu pasaulē ar tās izteiktu uzsvaru uz individualitāti“Man jāatrod savs patiesais “es””“Vakar, kad biju piedzēries, es nebiju es”

Prasangika noliedz, ka no paša objekta puses būtu jelkas, kas kā caurspīdīgs apvalks ietvertu objektu un padarītu to reālu un izzināmu, padarītu to tieši par šo objektu

Neziņas apkarošanas pakāpesBieži vien mēs to formulējam kā definējošās vai

nosakošās īpašības:“Tas ir tas, kas padara mani par mani”

Neskatoties uz šo pašneesamību, “es” netiek noliegts –es pastāvu, es jūtu prieku un bēdas, man jāstrādā, utt.

Bet tas viss var “strādāt” tikai tāpēc, ka nav nekā no objekta paša puses, kas to padarītu par šo objektu

Pretējā gadījumā lietas būtu fiksētas un nemainīgas, jebkādas mijiedarbības būtu neiespējamas un visi procesi apstātos – pasaule būtu statiska

Neziņas apkarošanas pakāpesPiemēram, mēs neko nevarētu iemācīties, jo

jebkura jauna informācija būtu kaut kas ārējs, kas nebūtu “es”, un, ja mēs kaut ko iemācītos, tad “es” būtu izmainījies –> tas vairs nebūtu “es”

Šo viltus identitāti mēs attiecinām ne tikai uz sevi, bet arī uz visu mums apkārt esošo“Mans dators”“Mana problēma”

Neziņas apkarošanas pakāpesKad mēs fokusējamies uz tukšumu, mēs

koncentrējamies uz atziņu, ko esam guvuši par neiespējamajiem eksistences veidiem: “Šāda lieta nepastāv, nekad nav pastāvējusi un arī

nepastāvēs”Neskatoties uz to, ka mums varētu būt šī “viltus

“es”” sajūta, mēs saprotam, ka šī sajūta ir maldinoša, tai nav nekāda sakara ar realitāti

Neziņas apkarošanas pakāpesPiemērs: gada nogalē mēs redzam uz

ielas vīriņu sarkanā tērpā ar bārdu un dāvanu maisu

Vīriņš ir ģērbies kā Santa Klauss, viņš izskatās kā Santa Klauss, mums liekas, ka viņš ir Santa Klauss

Bet pēc pamatīgas domāšanas un analīzes mēs saprotam, ka nav nekāda Santa Klausa

Kas mums paliek pāri pēc šī nolieguma? Vīriņš sarkanās drānās ar dāvanu maisu, - tā ir bāze vai pamats

Neziņas apkarošanas pakāpesMēs nenoliedzam vīriņa eksistenci, mēs

noliedzam maldinošo redzējumuPie tam mēs to darām tādā veidā, ka

gūstam pārliecību, - šis vīriņš nav Santa Klauss, bet arī tas otrs tālāk aiz stūra nav Santa Klauss, Santa Klausa nav vispār!

Tādā pat veidā tas attiecas uz “es”: ir parastais, konvencionālais “es”, kurš parādās eksistējam kā “viltus “es””. Bet šāds “viltus “es”” neeksistē, tam nav nekāda sakara ar realitāti

Neziņas apkarošanas pakāpesIznākumā mums ir konvencionālais “es”,

kurš mums šķiet kā “viltus “es”” esam, mēs pilnīgi to jūtam

Tomēr analizējot lietu eksistenci un atkārtoti pārliecinoties par neiespējamu eksistences veidu neesamību, kā arī pieradinot sevi pie šīs atziņas, beigu beigās mūsu prāts pārstāj ģenerēt šis maldinošās projekcijas

Tukšuma realizācija ceļa pakāpēs

Tipiskākie maldi attiecībā uz tukšumuJa lietas neeksistē no to pašu puses, tās

neeksistē vispārJa lietas ir tukšas, cēloņu-seku

likumsakarības nestrādāPar cik tukšums ir lietu galējā realitāte,

tukšums ir absolūts, pašeksistējošs vai dabīgi eksistējošs

Tukšums ir kaut kas absolūts “tur ārā”

Ieteicamā literatūrawww.berzinarchives.comAlan Wallace “Buddhism and Science”Gen Lamrimpa “Realizing Emptiness”Guy Newland “Introduction to Emptiness”Jeffrey Hopkins “Meditation on Emptiness”Matthieu Ricard&Trinh Xuan Thuan

“Quantum and the Lotus”Tenzin Gyatso “Essence of the Heart Sutra”