APSTIPRINĀTS: Pļaviņu novada domes

2016. gada 26. maija sēdē

(lēmums Nr.10, protokols Nr.8)

Pļaviņu novads

PROJEKTS “LIETPRATĪGA PĀRVALDĪBA UN LATVIJAS

PAŠVALDĪBU VEIKTSPĒJAS UZLABOŠANA”

Apakštīkla T3-2 “Pašvaldību mājokļu politika – sociālās politikas un

infrastruktūras politikas sinerģija”

Pļaviņu novada pašvaldības

dzīvojamā fonda politika

Pļaviņās, 2016

2

Mērķis – izveidot Pļaviņu novada pašvaldības dzīvojamā fonda politiku

Aktualitāte – uz projekta iesaistīšanās brīdi, Pļaviņu novada pašvaldībā nav izvērtēts

pašvaldības īpašumā un valdījumā esošais dzīvojamais fonds un mājokļi, tā stāvoklis, nav

izveidota datu bāze par esošo dzīvokļu apsaimniekošanu un izīrēšanu, saistībā ar palīdzības

sniegšanu, nav noteikta īres maksa

Uzdevumi –

1. Pašvaldības dzīvojamā fonda izvērtēšana, nepieciešamība

2. Mājokļu apkopojums pēc labiekārtošanas pakāpes

3. Pašvaldības dzīvojamā fonda datu bāzes izveide

4. Neprivatizēto mājokļu īrnieku aktivizēšana sakārtot savas īpašumtiesības

5. Pašvaldības dzīvokļu, kuri nav nepieciešami pašvaldības funkciju

nodrošināšanai atsavināšana

6. Dzīvokļu rindas inventarizācija, aktualizēšana

7. Īres maksas noteikšana, atbilstoši nepieciešamajam ieguldījumam

8. Mājokļa izīrēšana nepieciešamajiem speciālistiem, saistībā ar pašvaldības

ilgtspējīgas attīstības prioritātes mērķiem, kas nosaka attīstīt uzņēmējdarbību

un infrastruktūru, lai veidotos un attīstītos uzņēmumi un darba vietas

9. Dzīvojamā fonda energoefektivitātes izglītojošie pasākumi

3

Saturs

1. Esošā situācija mājokļu politikā Latvijā.................................................................4

2. Mājokļu politika Pļaviņu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas

kontekstā……………………………………………........................................................7

3. Pļaviņu novada pašvaldības darbības teritorija....................................................8

3.1. Ģeogrāfiskais novietojums un sasniedzamība

3.2. Iedzīvotāji

3.3. Uzņēmējdarbība

3.4. Stiprās, vājās puses

4. Pašvaldības dzīvojamā fonda raksturojums un struktūra.......................................11

5. Īres politika .............................................................................................................15

6. Rīcības plāns............................................................................................................17

Izmantotie dati.............................................................................................................18

Pielikumi.....................................................................................................................19

4

1. ESOŠĀ SITUĀCIJA MĀJOKĻU POLITIKĀ LATVIJĀ

Nepieciešamība pēc mājokļa ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Latvijā apsildāma

dzīvojamā telpa nevar būt greznība – tā ir cilvēkam atbilstošu dzīves apstākļu pamats.

Mājokļa politikas veidošanā tieši un netieši ir iesaistīti gandrīz visi pilsētu un novadu

iedzīvotāji. Gan valstī, gan katrā pašvaldībā ir liels skaits dzīvojamā fonda, kurš būtu

veiksmīgi jāuztur ar mērķi – palielināt tā ilgspējību.

Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas nostādnēm - mājokļu politikas mērķis ir

veicināt mājokļa kvalitāti un pieejamību, nodrošinot normatīvo bāzi efektīvai dzīvojamo

māju pārvaldīšanai, sekmējot īres dzīvojamā fonda izveidi pašvaldību teritorijās un

atbalstot enerģiju taupošus pasākumus dzīvojamās mājās. Pēc statistikas datiem - kopumā

daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās dzīvo 68% Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana ir aktuāls jautājums lielākajai daļai Latvijas

iedzīvotāju, tādēļ ļoti svarīga ir dzīvojamo māju efektīva un kvalitatīva apsaimniekošana un

pārvaldīšana. Lai arī pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašniekiem, tomēr līdz šim dzīvokļu īpašnieki

savā pārvaldīšanā ir pārņēmuši tikai 21% no privatizēto pašvaldību māju skaita. Tā

rezultātā lielāko daļu dzīvojamo māju, t.i. gandrīz 80% apsaimnieko pašvaldību

kapitālsabiedrības. Valsts kontrole ir secinājusi, ka dotajā brīdī dzīvojamo māju

pārvaldīšana netiek virzīta mērķtiecīgi, jo valstij pagaidām nav skaidra redzējuma par

mērķiem māju pārvaldīšanas jomā.

Kopš 1992.gada namīpašumu denacionalizācijas un valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizācijas rezultātā notikusi mājokļu īpašuma struktūras maiņa. Uz 2005.gada 31.

decembrim privatizēti 423 576 dzīvokļi, kas ir 85 % no kopējā privatizējamo dzīvokļu

skaita. Tādejādi privātīpašumā esošo mājokļu skaits 2005.gadā ir 84 %. Valsts un

pašvaldību īpašumā 2005.gadā ir tikai 16 % mājokļu.

Latvijā māju būvniecība notika laika posmā no 1946. - 1992.gadam, kad tika

uzbūvēts 71 % no kopējā dzīvojamo māju skaita. Šajā laika posmā mājokļus būvēja,

galvenokārt izmantojot tādus būvmateriālus ārējās norobežojošās konstrukcijās, kas

neatbilst šodienas siltumtehniskajām un vides prasībām. Tātad, šādām ēkām raksturīga ļoti

zema siltumpretestība un energoefektivitāte.

Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas informāciju, lai nodrošinātu dzīvojamo

māju kvalitatīvu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, 2009. gadā ir pieņemts Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likums, kurš balstīts uz principiem:

5

pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība;

optimālu pārvaldīšanas metožu izvēle;

dzīvojamās mājas apkārtējās vides saglabāšana un uzlabošana;

indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība;

dzīvojamās mājas kvalitātes saglabāšana.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesa pilnveidošanai Būvniecības un mājokļu

politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļa ir izstrādājusi Ministru kabineta

noteikumus par dzīvojamās mājas sanitārās kopšanas prasībām, par mājas lietas vešanas un

aktualizēšanas kārtību, par darbībām, kas veicamas dzīvojamās mājas tehniskās apkopes,

kārtējā remonta, renovācijas un rekonstrukcijas ietvaros, par dzīvojamo māju pārvaldnieku

reģistra vešanu un aktualizēšanu, kā arī par minimālajām prasībām dzīvojamās mājas

energoefektivitātes nodrošināšanai. Pienācīgs mājoklis drošā vidē un par pieņemamu cenu

ir pamatvajadzība, un iedzīvotājiem ir uz to tiesības. Šīs vajadzības apmierināšana var

mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, tomēr daudzās Eiropas valstīs, tāpat kā Latvijā,

tā vēl aizvien ir būtiska problēma.

1.attēls Uzbūvētas jaunas dzīvojamās ēkas Latvijā 2002.-2015. (kvm)

Saskaņā ar 1.attēlu, Latvijā pēdējo gadu laikā aktīvāka jaunu mājokļu būvniecība ir

bijusi no 2007. gada līdz 2010.gadam. Lielāko skaitu (483.7 kvm/uz 1000 iedzīvotājiem)

2015.gadā sastāda Rīgas un tās apkārtnes reģionos notikusī būvniecība kas sastāda 77%

(374.3 kvm/ uz 1000 iedzīvotājiem).

Pēc ES Statistikas biroja datiem 2013. gadā 41,1 % Eiropas Savienības

(ES) 28 dalībvalstu iedzīvotāju mitinājās dzīvokļos, mazliet vairāk nekā viena trešdaļa

(34,0 %) — savrupmājās un 24,1 % — dvīņu mājās. Lielākais dzīvokļos dzīvojošo cilvēku

6

īpatsvars ES dalībvalstīs tika konstatēts Spānijā (65,4 %), Latvijā (65,3 %) un Igaunijā

(63,8 %) (1.pielikums).

Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, novērtējot apstākļu kvalitāti

mājoklī, ir pietiekamas platības nodrošinājums. Pārapdzīvotības rādītājs sniedz informāciju

par to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo pārapdzīvotā mājoklī, ko nosaka, ņemot vērā

mājsaimniecībā pieejamo istabu skaitu, mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī viņu vecumu

un ģimenes stāvokli. Saskaņā ar statistikas datiem, 2013. gadā 17,3 % no ES 28 dalībvalstu

iedzīvotājiem dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos (sk. 2. pielikums); augstākie pārapdzīvotības

rādītāji ES dalībvalstu vidū reģistrēti Rumānijā (52,9 %), Ungārijā (45,7 %), Polijā

(44,8 %), Bulgārijā (44,2 %) kā arī Latvijā (38%).

Lai izstrādātu pilnīgāku mājokļa kvalitātes rādītāju, papildus pārapdzīvotībai tiek

ņemti vērā vairāki sliktus sadzīves apstākļus raksturojoši aspekti, piemēram, vannas vai

tualetes neesamība, caurs mājokļa jumts vai par pārāk tumšu uzskatāms mājoklis. Ļoti

sliktu sadzīves apstākļu rādītāju definē kā to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo mājoklī, kas tiek

uzskatīts par pārapdzīvotu un kam tajā pašā laikā piemīt vismaz viens no iepriekš

minētajiem sliktus sadzīves apstākļus raksturojošiem aspektiem. ES 28 dalībvalstīs

2013. gadā kopumā 5,2 % iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem

(sk.3. pielikumu). Vislielākais īpatsvars iedzīvotāju, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves

apstākļiem ir Ungārijā- 17,6 %, arī Latvijā šis rādītājs ir ļoti augsts (16%).

Tātad, kopumā dzīvojamais fonds Latvijā ir novecojis, ar neatbilstošu labiekārtotības

pakāpi, pārapdzīvots.

Piedaloties projekta organizētajās sanāksmēs, pārrunājot reālo situāciju mājokļu

monitoringā Latvijā un arī Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, iepazīstoties ar citu

pašvaldību labās prakses piemēriem, radās jautājums, kādos mājokļos dzīvo iedzīvotāji

Pļaviņu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā? Tāpēc nolēmām uzsākt veidot savas

pašvaldības dzīvojamā fonda politiku.

7

2. MĀJOKĻU POLITIKA PĻAVIŅU NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS

STRATĒĢIJAS KONTEKSTĀ

Pļaviņu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas programmas "Pļaviņu novada

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. - 2035. gadam" gala redakcija apstiprināta ar domes

sēdes lēmumu 2013. gada 26. septembrī.

Pļaviņu novada ilgtspējīga attīstība tiek balstīta uz diviem galvenajiem stratēģiskajiem

mērķiem:

1. SM1 „Konkurētspējīgas un stabilas uzņēmējdarbības attīstība” un

2. SM2 „Iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšana un attīstība”.

Pirmais stratēģiskais mērķis nosaka pašvaldības ekonomiskās izaugsmes un dažāda

veida uzņēmējdarbības aktivitāšu paaugstināšanās būtiskumu. Savukārt otrais stratēģiskais

mērķis sekmēs iedzīvotāju dzīves telpas kvalitātes paaugstināšanos, kas ietvers

pakalpojumu iedzīvotājiem dažādošanu un pieejamību, mūsdienīgas pārvaldes veidošanu

un Pļaviņu pilsētas un ciemu tehniskās infrastruktūras modernizēšanu un labiekārtojumu.

Neskatoties uz nepieciešamību attīstīt visas novada nozares un jomas vienmērīgi,

Pļaviņu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija izvirza ilgtermiņā sasniedzamās prioritātes -

aktualitātes, kuru attīstībai tālākā periodā pašvaldība vēlas pievērst vairāk uzmanības.

Pļaviņu novada ilgtermiņa prioritātes līdz 2035.gadam ir :

1. IP1 - Novada ekonomikas revitalizācija (atjaunošanās);

2. IP2 - Mūsdienīgi un iedzīvotājiem pieejami pakalpojumi.

Novada attīstība ilgtermiņā ir vērsta uz novada ekonomikas iedzīvināšanu,

kvalitatīvu pakalpojumu un draudzīgas dzīves vides nodrošināšanu iedzīvotājiem.

Stimulējot resursu un potenciāla izmantošanu un attīstot infrastruktūru, aktivizējot

iedzīvotājus (īpaši jauniešus), kas iesaistās uzņēmējdarbībā un kopā ar esošajiem novada

uzņēmējiem veido darbavietas novada iedzīvotājiem, tiks sasniegta gan pašvaldības

ekonomiskā attīstība, gan iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanās.

Izvēlētā tēma „Pļaviņu novada pašvaldības dzīvojamā fonda politika” daļēji ir saistīta

ar pašvaldības stratēģiskajiem mērķiem, jo jebkura uzņēmējdarbības attīstība būs saistīta ar

8

speciālistu nepieciešamību, līdz ar to arī nodrošināšanu ar mājokli, jo tas ir viens no

cilvēkresursu piesaistes līdzekļiem.

Turpmāk pašvaldība uzturēs pastāvīgu dialogu ar uzņēmējiem, lai sekotu līdzi

vajadzībām, problēmām, attīstības iespējām, organizējot tikšanās. Savukārt iedzīvotājiem ir

svarīgi sajust, ka viņu vajadzības uzklausa un pakalpojumus piedāvā. Dzīvojamā

fonda kvalitātei jābūt adekvātai īres maksai.

3. PAŠVALDĪBAS DARBĪBAS TERITORIJA

3.1. Ģeogrāfiskais novietojums

Pļaviņu novada teritorija atrodas Latvijas Republikas centrālajā daļā, kur satiekas trīs

kultūrvēsturiskie reģioni - sirds forma,- Zemgale, Vidzeme un Latgale, Zemgales

plānošanas reģionā, 120 km attālumā no Rīgas, 35 km - no Aizkraukles un 21 km - no

Jēkabpils. Novada administratīvo teritoriju veido Pļaviņu pilsēta, Aiviekstes, Klintaines un

Vietalvas pagasti, aizņemot 376 km2 lielu teritoriju.

Administratīvo teritoriju šķērso starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes

transporta maģistrāles –

1) valsts galvenais autoceļš A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža

(Pāternieki) (Trans-Eiropas autoceļu tīklā E22),

2) valsts reģionālie autoceļi P78 Pļaviņas - Ērgļi un P37 Pļaviņas - Madona - Gulbene,

3) stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līnija Indra - Daugavpils - Krustpils – Rīga,

4) reģionālas nozīmes dzelzceļa līnijas Rīga - Zilupe, Pļaviņas - Gulbene un Jaunkalsnava -

Veseta.

Satiksmes maģistrāles veido tranzīta koridorus, kuri nodrošina starptautiskos un vietējos

kravu un pasažieru pārvadājumus. Pļaviņas ir stratēģiski svarīgs dzelzceļa mezgls, kurā

transporta plūsmas sadalās vairākos virzienos.

3.2. Iedzīvotāji

Novada iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās. 2015.gada laikā negatīvās

demogrāfiskās situācijas un migrācijas rezultātā samazinājies par 87 iedzīvotājiem,

(Pļaviņu pilsētā – par 33 iedzīvotājiem, Aiviekstes pagastā – par 26, Klintaines pagastā –

par 4, Vietalvas pagastā – par 24).

9

1.tabula

Iedzīvotāju skaits

novadā (pagastu

sadalījumā) Teritoriālais

iedalījums

Uz 01.01.2016. Uz 01.01.2015. Uz 01.01.2014. Uz 01.01.2013.

Pļaviņu pilsēta 3402 3435

3503

3565

Aiviekstes pagasts 714 740

769

783

Klintaines pagasts 771 775

797

826

Vietalvas pagasts 789 813

845

893

Pļaviņu novads Kopā 5676 Kopā 5763

Kopā 5914

Kopā 6067

Pašvaldības teritorijā iedzīvotājiem tiek nodrošināta izglītība - darbojas pirmskolas

izglītības iestāde ar filiālēm pagastos, Pļaviņu novada ģimnāzija ar Odzienas pamatskolas

filiāli un interešu izglītības iestādes - Pļaviņu mākslas un mūzikas skolas. Kultūras

aktivitātes veicina Pļaviņu kultūras centrs ar filiāli Vietalvas klubs, bibliotēkas, Pļaviņu

muzejs. Sākumskolas vecuma bērniem un jauniešiem attīstības un brīvā laika pavadīšanas

iespējas pieejamas bērnu un jauniešu centros. Sociālajā jomā darbojas sociālās aprūpes

centrs „Pļaviņas”.

Pozitīvi tiek vērtējams, ka bezdarba līmenis Pļaviņu novadā, salīdzinot 2013.-

2015.gadu, turpina samazināties. Ja 2013.gadā 345 bezdarbnieki, kas bija 10.1% no

darbspējīgajiem iedzīvotājiem, tad 2015. gadā 7.8 %, ko sastāda 266 bezdarbnieki.

3.3. Uzņēmējdarbība

Galvenokārt novada teritorijā esošie uzņēmumi darbojas vietējo dabas resursu

(derīgo izrakteņu, mežu u.c.), lauksaimniecības pārstrādes, derīgo izrakteņu ieguves,

mežizstrādes, kokapstrādes un pakalpojumu sniegšanas nozarēs. Pļaviņu novada

ģeogrāfiskais novietojums pie stratēģiskas nozīmes transporta maģistrālēm sekmē

uzņēmējdarbības vides attīstību un ir priekšnosacījums loģistikas attīstībai. Nozīmīgākie

uzņēmumi ir „Pļaviņu DM” (ieguves rūpniecība un dolomīta produkcijas ražošana), SIA

„Laktiņi K”, ”LV Black Bull (kokapstrāde), zemnieku saimniecības (lauksaimniecība).

10

Teritorijā darbojas vairāki tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumi, ir

aktīvās atpūtas un sporta objekti - atpūtas un sporta komplekss „Mežezers” pie Odzes

ezera, slēpošanas un atpūtas bāze „Mailes”, biatlona - slēpošanas bāze „Jankas”, SIA

„Liepkalni maizes ceptuve-kafejnīca” u.c..

3.4. Stiprās, vājās puses

Saskaņā ar attīstības programmu, novada stiprās un vājās puses ir:

Stiprās puses

plašs autoceļu tīkls, dzelzceļš

infrastruktūra

aktīvās atpūta, sports un tūrisms

ekoloģiski tīra vide

Vājās puses

demogrāfiskā situācija

trūkst pašvaldībai plaša teritorija

industriālā parka veidošanai

zema iedzīvotāju maksātspēja

darba vietu trūkums

nepietiekama ēku siltināšana

Risinājumi

iedzīvotāju piesaiste

uzņēmējdarbības attīstība

dabas resursu racionāla izmantošana

Draudi

iedzīvotāju skaita samazināšanās

nodokļu politikas nestabilitāte

mainīgā likumdošana

parādu piedziņas tiesiskais

regulējums

Kā svarīgākais ir uzskatāms Pļaviņu novada ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta.

11

4. PAŠVALDĪBAS DZĪVOJAMĀ FONDA RAKSTUROJUMS UN STRUKTŪRA

Iesaistoties projektā “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas

uzlabošana” apakštīklā T3-2 “Pašvaldības mājokļu politika- sociālās politikas un

infrastruktūras politikas sinerģija” Pļaviņu novada pašvaldībā nebija nekādas mājokļu

politikas, dzīvojamā fonda uzskaites, budžeta analīzes par pabalstiem, kas saistīti ar

dzīvojamo platību izīrēšanu, un skaidri noteiktiem mērķiem, tāpēc tika noteikti uzdevumi,

ko vajadzēja veikt pirmkārt :

1. Pašvaldības dzīvojamā fonda inventarizācija,

2. Pašvaldības dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa novērtēšana, atbilstoši

labiekārtošanas pakāpei

3. Īres maksas noteikšana pašvaldības dzīvojamajam fondam.

Pļaviņu novadā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju celtniecība pēc 1996.gada nav

notikusi. Ir divas daudzdzīvokļu māju jaunbūves, kuras ir palikušas būvniecības stadijā 30

dzīvokļi un 15 dzīvokļi, mazā pieprasījuma un lielo izmaksu dēļ.

Pļaviņu novada administratīvajā teritorijā esošais dzīvojamais fonds ir novecojis,

pēdējā daudzdzīvokļu māja tika būvēta 1995.gadā. Par pašvaldības līdzekļiem mājas nav

būvētas. Pašvaldības administrējamajā teritorijā atrodas 568 viensētas, 804 individuālās

mājas un 84 daudzdzīvokļu mājas, kurās ir 909 dzīvokļi. Pēc privatizācijas procesa

beigām, daudzi dzīvokļi ir neprivatizēti.

Saskaņā ar daudzdzīvokļu māju dzīvojamā fonda apkopotajiem datiem

(4.pielikums) pašvaldības īpašumā un valdījumā atrodas 243 neprivatizētie dzīvokļi, kas

sastāda 27 % no visa dzīvokļu kopējā skaita ar kopējo platību 13703,42 kvm. Vidējā

neprivatizētā dzīvokļa platība Pļaviņu pilsētā ir 47.81 kvm, Vietalvas pagastā 58.01 kvm,

Klintaines pagastā 54.45 kvm un Aiviekstes pagastā 26.92 kvm.

Aplūkojot 4.pielikumu, redzams, ka ļoti liels skaits - 59 mājas ir divu līdz

divpadsmit dzīvokļu, kuras nevarētu uzskatīt par daudzdzīvokļu mājām. Tās būtu jānodod

apsaimniekošanā pašiem iedzīvotājiem, jo saimniekot mājā pašiem bez starpnieka

palīdzības ir izdevīgāk nelielās mājās, kur dzīvokļu īpašnieki paši saviem spēkiem to var

veikt vai nu sabiedriskā kārtā vai par nelielu atalgojumu.

Mājas būvētas ir no 1895.gada 1987.gadam. Daudzu māju fiziskais nolietojums

sastāda 60%. Māju dzīvokļi pārsvarā arī ir izīrēti maznodrošinātām, trūcīgām personām, ar

12

uzkrātiem īres parādiem. 5 no dzīvokļiem ir atzīti par dzīvošanai nepiemērotiem un pašlaik

ir brīvi.

22 dzīvojamās mājas ir ar 12 līdz 56 dzīvokļu mājas, kurās, lai uzlabotu mājokļu

kvalitāti un samazinātu energoresursu patēriņu, nepieciešams būtu veikt energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumus, t.i. šo māju renovāciju vai rekonstrukciju, vispirms veicot

māju energoauditu. Visā novadā tikai viena no daudzdzīvokļu mājām ir renovēta un

siltināta. Divu dzaudzīvokļu mājām ir veikts energoaudits. Lielākā problēma ir iedzīvotāju

pasivitāte, vienaldzība un nezināšana šajā jomā, kā arī maksātnespēja.

Dzīvokļi, kuri pašvaldībai nav nepieciešami funkciju nodrošināšanai, varētu tikt

atsavināti, noslēdzot pirkuma līgumus, ar nomaksas termiņu līdz 5 gadiem. Laikā līdz

izpirkšanai pašvaldība reģistrē ķīlu Zemesgrāmatā.

Pašvaldībai ir pienākums pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar savstarpēju līgumu

deleģētai pilnvarotai personai. Dzīvojamā fonda apsaimniekošanu Pļaviņu novada teritorijā

nodrošina SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” 76 daudzdzīvokļu mājās, 2 mājas

apsaimnieko biedrības „Atvars”, „Ābeļdārzs”, 7 mājas nodotas apsaimniekošanā

fiziskām personām.

2. attēls Pašvaldības mājokļu apsaimniekošana 2013.-2015.g. (EUR)

Aplūkojot pašvaldības budžeta izpildes izdevumu sadaļu „Pašvaldības mājokļu

apsaimniekošana”, pēdējo trīs gadu griezumā, secinām, ka strauji pieauguši izdevumi, ko

pārsvarā sastāda brīvie pašvaldības dzīvokļi, kuri šķiet nepiemēroti īrniekiem, jo atrodas

tālu no pilsētas, ir sliktā stāvoklī, liela platība, augsti komunālie maksājumi.

Atsavināšanas procesā pastāv arī risks – kamēr notiek izsoles, visi komunālie

maksājumi ir no pašvaldības budžeta. Pirms lemt par atsavināšanu jāveic izvērtējums

ilgtermiņā, jāņem vērā arī izdevumi par:

dzīvokļa vērtējumu 90-140 EUR,

13

inventarizācijas lietu 70-125 EUR,

īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā -22 EUR,

tātad, izdevumi par vienu dzīvokli sastāda vidēji 233 EUR.

Visiem Pļaviņu novada teritorijā daudzdzīvokļu māju pašvaldības dzīvokļiem tika

apstiprināta dzīvokļu klasifikācija, kurā noteikts, ka :

„Labiekārtots dzīvoklis” - ir dzīvoklis/dzīvojamā telpa, kurš nodrošināts ar šādiem

pamatpakalpojumiem – centrālā siltumapgāde, ūdens apgāde un kanalizācija;

„Daļēji labiekārtots dzīvoklis” – ir dzīvoklis/dzīvojamā telpa, kas nodrošināts ar

šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, centralizētu ūdens apgādi dzīvoklī,

kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī vai ārpus tā,

„Dzīvoklis bez ērtībām” – ir dzīvoklis/dzīvojamā telpa, kas nodrošināts ar šādiem

pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu

novadīšanu ārpus dzīvokļa.

4.tabula

Pašvaldības dzīvokļu apkopojums pēc labiekārtošanas pakāpes

Labiekārtošanas Adrese Dzīv.skaits

Dzīv.skaits

Parāds EUR

pakāpe no tiem

parādā

Labiekārtoti

116

Pļaviņās 75 46 75423,65

Vietalvā 40 19 11238,16

Klintainē 0 0 0

Aiviekstē 1 1 11,46

Daļēji

labiekārtoti

45

Pļaviņās 14 9 6250,63

Vietalvā 19 12 2466,57

Klintainē 12 0 0

Aiviekstē 0 0 0

Bez ērtībām

82

Pļaviņās 71 48 28307,67

Vietalvā 8 7 678,69

Klintainē 2 0 0

Aiviekstē 1 1 9,07

KOPĀ 243 143 124385,9

Apkopojot informāciju par pašvaldības dzīvojamo fondu, var secināt, ka lielākais

skaits neprivatizēto dzīvokļu atrodas Pļaviņu pilsētā – 160, Vietalvas pagastā 67, Klintaines

pagastā – 14, Aiviekstes pagastā -2 dzīvokļi. Izvērtējos dzīvokļus pēc labiekārtošanas

14

pakāpes, 82 dzīvokļi jeb 34% dzīvokļu ir bez ērtībām, tātad ar krāsns apkuri, ūdensapgādi

un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu ārpus dzīvokļa, 45 dzīvokļi jeb 19% ir daļēji

labiekārtoti un 116 dzīvokļi jeb 48% no visiem ir labiekārtoti.

Var secināt, ka lielākā daļa - 53% no šiem dzīvokļiem ir bez ērtībām vai daļēji

labiekārtoti, līdz ar to, jo zemāks dzīvokļa labiekārtotības līmenis un sliktāks ēkas stāvoklis,

jo mazāka vēlme iedzīvotājiem ir bijusi to privatizēt.

Pašvaldība izvērtēja reālās vajadzības un dzīvojamā fonda uzturēšanas izmaksas. No

esošajiem 243 pašvaldības dzīvokļiem 2015. gadā tikai 13 ir izīrēti, lai sniegtu palīdzību

dzīvokļu jautājumu risināšanā. Vairāk pieprasīti dzīvokļi ir tieši pilsētā, dzīvokļu rindā

esošās personas reti grib īrēt pagastos. Pašvaldība neuzskata, ka būtu lietderīgi ieguldīt

lielus līdzekļus, lai būvētu vai renovētu kādu māju, ieguldot lielus līdzekļus, lai pēc tam tos

izīrētu iedzīvotājiem.

15

5. ĪRES POLITIKA

Pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi, kuri nav privatizēti ir gan jāapsaimnieko, gan

jāremontē, kam nepieciešami līdzekļi. Līdz 2015.gada 25.jūnijam Pļaviņu novadā nebija

noteikta īres maksa par pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksu

veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla

attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un

2) peļņa (turpmāk tekstā - īres maksas daļa par dzīvojamās telpas lietošanu).

Papildu dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļai līdz šim nebija

noteikta Pļaviņu novada pašvaldības noteiktā īres maksas daļa, ko īrnieks maksā par

dzīvojamās telpas lietošanu atbilstoši dzīvojamo telpu labiekārtošanas līmenim.

Civillikuma 2120. pants paredz, ka īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu,

tāpēc tās apmērs nedrīkst tikt noteikts, neievērojot šo prasību. Savukārt likuma "Par valsts

un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 5. panta pirmā daļa

nosaka, ka pašvaldības mantu aizliegts nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.

Lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus Pļaviņu novada pašvaldības valdījumā un

īpašumā esošo dzīvokļu uzturēšanai un saglabāšanai lietošanai derīgā stāvoklī un saņemtu

atlīdzību par to lietošanu, tika noteikta īres maksas daļa, ko īrnieks maksās par dzīvojamās

telpas lietošanu, nodrošinot vienādus īres maksas aprēķināšanas un piemērošanas

nosacījumus visiem dzīvojamo telpu īrniekiem Pļaviņu novadā.

Normatīvie akti tieši neregulē īres maksas peļņas daļu, savukārt judikatūrā (Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 16.11.2011. Lēmums lietā nr. SKC-195/2011) tiek

atzīts, ka Eiropas Kopienas 2005. gada 20. oktobra regulā (EK) 1722/2005 „Par mājokļu

pakalpojumu novērtēšanas principiem" norādīto var pielietot kā vienu no kritērijiem īres

maksā iekļaujamās peļņas daļas aprēķināšanai. Minētās regulas pielikumā tiek norādīts, ka

tīrais darbības rezultāts būtu aprēķināms, piemērojot nemainīgu, reālu gada peļņas normu

2,5 % no tīrās vērtības īpašnieku apdzīvoto mājokļu fondam pašreizējās cenās (aizstāšanas

izmaksas). Ar pašreizējo cenu tiek saprasta kadastrālā vērtība.

Pamatojoties uz likumu „Par dzīvojamo telpu īri" ll.1 panta pirmo daļu (paredz

pašvaldību tiesības noteikt īres maksu), likuma „Par pašvaldībām" 14.panta otrās daļas

3.punktu (nosaka pašvaldības pienākumu racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības

kustamo un nekustamo mantu), 21.panta pirmās daļas 14.punkta b. apakšpunktu

16

(pašvaldības domes kompetence izskatīt jautājumus par pašvaldības dzīvojamā un

nedzīvojamā fonda īri vai nomu), kā arī spēkā esošo judikatūru - Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta 16.11.2011. Lēmumu lietā nr. SKC-195/2011 (ietver īres maksā

ietilpstošās peļņas daļas komponentes aprēķināšanas principus), aprēķināta dzīvojamo telpu

īres maksa pēc šādas formulas:

ĪM = Iaps + (Kv/12/Plm) x k% ,

kur :

ĪM - īres maksa par vienu dzīvojamās telpas platības kvadrātmetru mēnesī;

Iaps - dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi (euro mēnesī par dzīvokļu īpašumu

kopējās platības kvadrātmetru);

Kv - mājokļu kadastrālā vērtība dzīvojamās mājās, kurās atrodas Pļaviņu novada

pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas;

Plm - dzīvojamo māju, kurās atrodas Pļaviņu novada pašvaldībai piederošas dzīvojamās

telpas, kopējā platība kvadrātmetros;

k – koeficients 2.5%.

Īres maksā ietilpstošā peļņas daļa tiek aprēķināta atbilstoši formulai, kurā ietverta

mājokļu kadastrālā vērtība, kas dalīta uz 12 mēnešiem, dalīta uz dzīvojamās mājas platību

kvadrātmetros un sareizināta ar procentos izteiktu koeficientu, kurš nepārsniedz 2.5 %.

Aprēķins (ar datiem uz 01.01.2015.)

(2058234 euro : 12 mēn. : 52703.30 m2) x 2.5% = 0.08 euro/ m2

Līdz ar to domes sēdē 2015. gada jūnijā tika pieņemts lēmums noteikt, ka Pļaviņu

novada pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksa mēnesī tiks aprēķināta,

izmantojot formulu:

ĪM = (īres maksas daļa par dzīvojamās telpas lietošanu + Apsaimniekošana) × Platība

ĪM – īres maksas apmērs (eiro mēnesī par dzīvojamās telpas kopējo platību)

Apsaimniekošana – dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi

(eiro mēnesī par dzīvojamās telpas kopējās platības kvadrātmetru)

Platība – dzīvojamās mājas platība (kvadrātmetri). Saskaņā ar apstiprināto dzīvokļu

klasifikāciju pēc labiekārtošanas pakāpes, tika noteikts, ka pašvaldībai piederošo dzīvojamo

telpu īres maksas daļa, ko īrnieks maksās par dzīvojamās telpas lietošanu, ir :

Labiekārtotam dzīvoklim - 0,12 EUR/m2 mēnesī;

Daļēji labiekārtotam dzīvoklim – 0,08 EUR/m2 mēnesī;

Dzīvoklim bez ērtībām – 0,04 EUR/m2 mēnesī.

17

Noteicot, ka apsaimniekošanas izdevumi sakrīt ar dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto

dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanas maksu, bet mājās kuru dzīvokļu

īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar

nodošanas un pieņemšanas aktu nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un kurās

dzīvokļu īpašnieku likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to, apsaimniekošanas izdevumi tiek

noteikti atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra MK noteikumiem Nr.1014

„Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu.”

Ar šo lēmumu tika noteikti risinājumi īres maksas ieviešanai:

1. Noteikts, ka izīrētajām dzīvojamām telpām, kuru īres maksa ir mazāka par šajā

lēmumā noteikto, paaugstināto īres maksu piemēro no brīža, kad beidzies likuma

„Par dzīvojamo telpu īri” 13. panta otrajā daļā noteiktais brīdināšanas termiņš.

2. Par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, īrnieks maksā

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Uzdots SIA „Pļaviņu Komunālie pakalpojumi” un novada pašvaldības pagastu

pārvaldēm savlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā brīdināt iedzīvotājus par izmaiņām

īres maksā, nosūtot vēstules

4. Līgumus par dzīvojamo telpu īri slēdz un īres maksu iekasē SIA „Pļaviņu

Komunālie pakalpojumi”, dzīvojamo māju pārvaldnieki un novada pašvaldības

pagastu pārvaldes. Par īres maksas iekasēšanu ar SIA „Pļaviņu Komunālie

pakalpojumi” tiek noslēgts līgums, paredzot, ka iekasētā īres maksa tiks izmantota

pašvaldības dzīvokļu remontam. Veicot ieguldījumus pašvaldībai piederošā

dzīvoklī, īres maksas apmērs tiek pārskatīts. Īres maksa tika piemērota ar 2016.

gada 1.februāri.

18

6. RĪCĪBAS PLĀNS

Pasākums, aktivitāte Periods

kurā notiek

Izpildītāji Rezultāts

Dzīvojamā fonda

kopsavilkuma

sagatavošana

2015.gada

janvāris-

aprīlis

Nekustamo

īpašumu speciālisti

Izveidota datu bāze

Mājokļu izvērtējums

pēc labiekārtošanas

pakāpes

2015.gada

maijs-

jūnijs

Nekustamo

īpašumu speciālisti

Izveidots kopsavilkums

turpmākai dzīvojamā fonda

administrēšanas uzlabošanai

Apstiprināt īres maksu

pašvaldības dzīvokļiem

2015.gada

jūnijs

Izpilddirektors Apstiprināta īres maksa,

2015.g.25.jūnija domes sēdē

Veikt dzīvokļu

monitoringu, izvērtēt

un pieņemt lēmumus

par pašvaldības

dzīvojamā fonda

lielumu, kas

nepieciešams

pašvaldības funkciju

nodrošināšanai

2016.gada

aprīlis-

decembris

Pagastu pārvalžu

vadītāji,

Dzīvokļu

jautājumu komisija,

Sociālo un

veselības jautājumu

komiteja,

uzņēmējdarbības

attīstības

speciālists,

izpilddirektors

Pašvaldībai nepieciešamā

mājokļu skaita noteikšana

Skaidrojošie pasākumi,

aicinot iedzīvotājus

izpirkt izīrētos

mājokļus

2016.-

2017.gads

Pagastu pārvalžu

vadītāji, māju

vecākie,

apsaimniekotāji,

jurists

Samazināsies īres dzīvokļu

fonds

Aktīvi sadarboties

pašvaldībai ar

apsaimniekotājiem,

Sociālo un veselības

komiteju un Dzīvokļu

jautājumu komisiju

2016.-

2017.gads

Izveidot darba

grupu

Izveidotās dzīvojamā fonda

politikas pilnveidošana

Nepieciešamo

speciālistu

piesaistīšana,

nodrošinot ar īrētu

mājokli, balstoties uz

turpmāku attīstību

2016.-

2017.gads

Darba grupa Saistošie noteikumi,

nepieciešamo speciālistu

piesaistīšana,

uzņēmējdarbības attīstība

Iedzīvotāju izglītošana,

informēšana par

dzīvojamo māju

energoefektivitātes

pasākumiem

2016.-

2017.gads

Darba grupa,

pieaicinot

speciālistus

Atbalsts projekta iesnieguma

dokumentācijas izstrādāšanā

19

”Pļaviņu novada pašvaldības dzīvojamā fonda politikas” dokumenta neatņemama

sastāvdaļa ir Sociālā dienesta, Dzīvokļu jautājumu komisijas izstrādātie dokumenti par

dzīvojamā fonda izīrēšanu, pabalstu piešķiršanu, kas tieši saistīti ar mājokli.

Izmantotie dati

Pļaviņu novada domes nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programma NINO

Budžeta plāna un izpildes pārskati grāmatvedības administrēšanas programma LOCIS

SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” apsaimniekošanas datu bāze

Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas dati

Ekonomikas ministrijas mājas lapas informācija

Pļaviņu novada domes publiskie pārskati, domes lēmumi, saistošie noteikumi

Projekta tīkla sanāksmju materiāli, citu pašvaldību pieredze

20

1.Pielikums

Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši mājokļu veidam 2013. gadā (% iedzīvotāju).

Informācijas avots: Eurostat (ilc_lvho01)

21

2.pielikums

Sadzīves apstākļi 2012.–2013. gadā (% iedzīvotāju).

Informācijas avots: Eurostat (ilc_mdho06a)

22

3.pielikums

Ļoti slikti sadzīves apstākļi 2012.–2013. gadā (% iedzīvotāju).

Informācijas avots: Eurostat (ilc_mdho06a

23

4.pielikums

Daudzdzīvokļu māju dzīvojamā fonda apkopojums

Daudzdzīvokļu mājas

adrese

Dzīvokļu

skaits

mājā

Neprivatizēto

dzīvokļu

skaits

Neprivatizēto

dzīvokļu

platība

Lielā iela 19 2 2 133,70

Vietalvas iela 1B 2 2 45,00

Lielā Krasta iela 35 2 1 40,50

Lielā iela 33 3 3 88,60

Lielā iela 14 3 1 144,60

Daugavas iela 48 3 1 129,60

Lielā Krasta iela 11 3 3 217,40

Bebrulejas iela 8 3 2 98,80

Rīgas iela 23 4 3 148,20

Vietalvas iela 4 4 2 150,60

Vietalvas iela 6 4 3 248,80

Odzienas iela 9 4 1 218,80

Odzienas iela 5 4 2 554,00

K.Štrāla iela 4 4 3 257,40

K.Štrāla iela 6 4 2 202,40

Raiņa iela 94 4 1 157,30

Lielā iela 15 4 1 98,00

Lielā iela 9 4 2 143,80

Lielā iela 47 4 1 63,40

Daugavas iela 15A 4 1 61,50

Raiņa iela 42 4 4 138,60

Odzienas iela 4A 5 3 921,00

Lielā Krasta iela 33 5 2 58,60

Lielā iela 31 5 3 135,50

Lielā iela 34 5 1 100,60

Daugavas iela 74 5 2 429,51

Daugavas iela 37 5 5 365,52

Odzienas iela 3 5 2 22,70

Raiņa iela 61 6 1 30,00

Daugavas iela 57 7 3 45,47

Rīgas iela 20 8 3 74,90

Rīgas iela 22 8 1 268,80

Rīgas iela 24 8 1 0,00

Rīgas iela 26 8 2 0,00

Rīgas iela 27 8 2 21,50

Bebrulejas iela 5 8 5 169,00

Raiņa iela 73 8 1 80,90

Raiņa iela 75 8 2 63,00

Daugavas iela 70 8 1 39,20

Stacijas iela 2 8 1 43,00

Lielā iela 17 11 2 107,10

24

K.Štrāla iela 1 11 11 20,80

Rīgas iela 29 12 3 138,20

Rīgas iela 29a 12 3 332,00

Odzienas iela 4 13 5 31,90

Dzirnavu iela 2b 15 5 76,30

Rīgas iela 29b 18 7 40,70

Bebrulejas iela 4B 18 4 95,80

Bebrulejas iela 4A 18 3 42,80

Rīgas iela 23a 24 3 119,80

Rīgas iela 25a 24 4 0,00

Daugavas iela 111 24 5 50,82

Dzirnavu iela 2 28 1 217,30

Dzirnavu iela 3 28 1 108,30

Rīgas iela 13 56 3 33,30

Rīgas iela 15 56 9 46,90

Raiņa iela 68 56 11 93,30

Raiņa iela 70 56 7 85,60

Raiņa iela 72 56 5 94,80

Avenes 12 9 552,40

Brūklenes 18 14 343,60

Atmodas 12 6 256,00

Dzērvenes 12 5 977,50

Zemenes 12 9 361,40

Alunēni 8 8 186,10

Pīlādži 8 5 220,00

Noras 8 8 494,00

Nākotnes 8 2 202,90

Ezermaļi 4 4 175,00

Skrapas 4 4 128,00

Veckaņepes 4 2 584,60

Kušnēri 3 0 100,90

Skola 3 3 128.00

Dankeri 7 2 82,9

Ķūģu jaunā māja 12 1 51,7

Dzelzceļa ēka 4.10 5 2 76.00

Jaunzemi 4 1 59,7

Balvas 2 1 50

Lakstīgalas 13 3 142,4

Pumpuri 7 5 149,5

Stukmaņi 6 4 91,5

Kopā 909 243 13703.42

25

Šis materiāls ir izstrādāts ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda

programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un

Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” atbalstu projekta

„Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros.

Par tā saturu pilnībā atbild Pļaviņu novada pašvaldība un tas neatspoguļo Programmas un

iesaistīto valstu oficiālo viedokli.