Slide 1

Ekonomika, vide, labkljba, laime1

2"Dzve pc augsmes" ir prskats, ko pastjis Laimes, ekonomikas un sabiedrbas ptjumu institts (the Institute for Studies in Happiness, Economy, and Society - ISHES), kas atrodas Tokija, Japna. Neilgtspjgs ekonomisks tendences rada prliecinou pamatu uzskatam, ka nepiecieams priet no tradicionls rpniecbas neprtrauktas izaugsmes plnoanas uz jaunu socil progresa redzjumu, kas pamatots ar personisko un socilo laimi un labkljbu.

"Dzve pc augsmes" 34 Vai cilvce kopum var bt laimga un apmierinta neizncinot pasaules dabas sistmas, no kurm ms esam atkargi ? is jautjums ska premt ptnieku prtus 20. gadsimta beigs, bet tagad, 21. gadsimt, tas ir kuvis par mslaiku aktulko jautjumu. Zintnieki arvien atsaucas un atsauksies uz o laika posmu - "Antropocenu", ar ko tiek raksturots Zemes vstures posms, kop pastv cilvki uz plantas un ietekm klimatisko, bioloisko un pat eoloisko sistmu. Msu skaits ir pieaudzis no viena miljarda 1800. gad ldz septiiem miljardiem gad 2012. gad, un paredzams, ka prsniegs devius miljardus 2050. gad. Lauksaimniecba, enerijas ieguves augi, pilstas, automanas, lidmanas, dambji, zvejas flotes, daudzas citas tehnoloijas ir mainjuies plantas izskatu. Msu ietekmes efekts uz pasaules ekosistmu pc apjoma ir ldzvrtgs ledus laikmetam vai milzga asteroda nokrianai, un ir paredzams, ka tas bs atstjis msu pdas noguls vl pc miljardiem gadu. "Dzve pc augsmes" Ja pieaugums valsts ekonomisk zi vienmr ir mris un, ja lielka izaugsme ir labka nek mazka, ko tas dod nkotnei ?

5 Globl ekonomika" nav monolta. Resursu izmantoana, radot vrtbu, un nodroinot cilvka vajadzbas un vlmes ir oti atirgas dads pasaules viets. Japnas ekonomika oti atiras no nas, ASV, Brazlijas vai Butnas ekonomikas. Visas pasaules lielks ekonomikas sistmas ir kopgas, ar absoltu atkarba no izaugsmes. Katras valsts ekonomisk veiksme pasaul btb tiek mrta cik tri katra valsts patr resursus, nodroina preu raoanu un pakalpojumu, un rezultt paplaina naudas plsmu. Strauj pieaugums ir labks nek lna izaugsme, ne-augsme ir slikta, bet "negatvs pieaugums" (lejupslde, recesija) jau tiek uzskatts par katastroflu, ja tas turpins ilgk nek daus mneus. GLOBLS EKONOMIKAS IESPJAS6

Atkritumu uzkrans un rotcija pasaules okenos Zeme mums reiz ita neizmrojami liela, bet tagad ar reaktvo lidmanu no vienas puses uz otru var aizlidot dienas laik. Ptnieki sprie, cik desmitgades (ne gadsimtus !) vl bs pieejami naftas produkti. Metlu, zivju, pat svaiga dens piegu lmenis kst zemks. Vl vairk satrauc tas, ka mjsaimniecbu un raoanas atkritumu daudzums turpina palielinties, veidojot, satraucous veidojumus - milzga plastmasas atkritumu koncentrans Klus okena vidusda. NELIELAS PLANTAS IEROBEOTS IESPJAS 7

Plastmasas atkritumi Klus okena konverences zonUZSKATS, KA AUGSME VAR TURPINTIES BEZGALGI, IR NE TIKAI SMIEKLGS, BET AR IR MALDGS

8 Ekonomika laika gait kst efektvka, bet inovcijas sniedz aizstjjus daiem resursiem, kad tie beidzas vai kst prk reti un drgi. Kd brd, vairk nav ar ko aizstt, ne ar iespjams pankt vl augstku efektivitti, k ar palicis prk maz resursu, lai apmierintu vajadzbas. Ja izaugsme vl nav prtraukta pirms tam un, ja ekonomika nav pietuvinjusies sistmm, kas neprasa neprtrauktu raoanas paplainanu patria nodroinan, tad sabrukums ir neizbgams. Lai panktu ilgtspjgu, katastrofu drou attstbu nkotn, ir nepietiekami runt par nepiecieamm izmaim globlaj ekonomik, - mums paiem ir jmaina daudzas dadas ekonomikas, vis pasaul. 9 Das valsts, piemram, Butn, konsekventi run par " Nacionlo Laimi un pat mint izmrt laimi izsmalcint veid, bet ptnieki no Austrijas nesen ir mrjui "subjektvo labkljbu", "dzves kvalitti" un "veiksmi" savas valsts iedzvotjiem.

Savukrt termini "patiess progress", "ilgtspjga sabiedrba", un pat "ne-augsme" pards arvien biek nopietns diskusijs par politiku.

Arvien vairk ietekmgko politisk, biznesa, un institucionlo lderu tagad atzinui, ka ekonomisk augsme, k ms obrd to definjam un novrtjam, nav viengais rdtjs saistb ar cilvku labkljbu.

Lielbritnijas premjerministra Dvida Kamerona, Francijas eksprezidenta Nikol Sarkoz un nas Komunistisks partijas vadbas izteikumi par o tmu ir pardjuies pasaules plasazias virsrakstos. "LAIME" VARTU KONKURT AR "IZAUGSMI 10

2012. gad, ANO Globls ilgtspjas augsta lmea grupa, ko vadja Dienvidfrikas Republikas prezidents Zuma un Somijas prezidente Halonena izteica nepiecieambu "starptautiskajai sabiedrbai izvrtt iekzemes kopprodukta nozmi un izstrdt jaunu ilgtspjgas attstbas indeksu vai atbilstou rdtju kopumu". Kpc starp valdbm un sabiedrisks domas lderiem palielins interese par izaugsmi un laimi ?11Tam ir trs galvenie iemesli: viens ir politiska rakstura, otrs ir vairk zintnisks un emprisks pc btbas, bet treais ir tisks.

12

Atjaunot sabiedrbas finanses

Palielint darba vietas

JAUNS: STARPPOSMA EKONOMISKAIS PRSKATSJAUNS: NEATLAIST NO DARBA VECKUS DARBINIEKUSJAUNS: STARPPOSMA EKONOMISKAIS PRSKATSAtjaunot sabiedrbas uzticbu

Atrast jaunas attstbas iespjasJAUNS: PTNIECBA UN ATTSTBAKas ir "augsme" ?

Parastos un pat saretkos gadjumos cilvki arvien biek saprot, ka Zeme nevar uzturt bezgalgu augsmi. Alternatvu mekljumi augsmei parasti tri ir noved pie koncepcijm par cilvku laimi un labkljbu.13"Augsme msdienu politisk un ekonomisk kontekst un, jo pai politisko runu ikdienas valod un avu rakstos, ir izsakma vismaz etros dados jdzienos:

1. cilvces fizisks kltbtnes paplainans uz Zemes (pilstu, zemnieku saimniecbu un rpniecisko teritoriju paplainans); 2. raoanas, k ar patria preu un pakalpojumi pieaugums (rpncu produkcija un biroju pakalpojumi); 3. monetrs aktivitte palielinans ekonomik (valtas plsma starp pircjiem un prdevjiem);4. visprjs tehniskais progress un rpniecbas attstba (pieaugo tehnoloiju uzlaboans un izmantoanas paplainans).13 - Kam vajadztu turpint pieaugt ? - K izaugsme jprtrauc ? - Kam vajadztu sarukt ? - Vai izaugsme turpinsies ? - Vai ms jau esam sasniegui "izaugsmes robeas" (gan ekoloisks , gan socils) ? - K vartu prkrtot ekonomisko augsmi, lai visi btu laimgi, dzvotu labkljb, un visiem btu atbilstoas iespjas, bet nesagraujot plantu.

14EKONOMISKS AUGSMES TAGADNES MODELIS Socilaj jom pasaule obrd piedzvo to, ka strauji aug iedzvotju skaits un atbilstoi palielins to cilvku skaits, kuri ir gatavi sacelties pret politisko un ekonomisko sistmu, kas tiem nav sniegusi gaidts iespjas.

Arbu pasaules pareizjs transformcijas izraisja eksistencils problmas - prtikas cenu kpums, dens trkums, darbavietu nepietiekamba jauniem izgltotiem cilvkiem, bet visiem negatviem blakusefektiem bija oti strauja attstans. Palaik arbu pasaules transformcijas rezulttu ir neiespjami prognozt, bet pasaule noteikti nekad nebs tda pati, k tagad.15 AUGSME, K PARASTI Modern pasaule ir apssta ar augou mranas mniju vai "monetro" ekonomisko izaugsmi. Tika izgudrots un ieviests jdziens par iekzemes kopproduktu IKP (Gross Domestic Product - GDP). is ir skaitlis, par kuru tiek visbiek ziots saistb ar pankumiem vai pankumu pasaules valsts. Tas atspoguo ar darba efektivitti un monetarizts ekonomikas aktivitti. Tomr im mrmajam lielumam ir daudz trkumu. Ar aplamba, ka katastrofas, nelaimes gadjumi un kari palielina IKP, jo ncija mobiliz savu ekonomiku, lai atgtos pc stihijas, veiktu atjaunoanas darbus vai dotos uzbrukum citai valstij. Turklt daudzas izmaksas, skot ar vides degradciju un ldz pat dziai socilajai nevienldzbai, biek izraisa IKP pieaugumu. Augsme, k parasti atstj mal kvalitatvu, laba-vai-slikta veida izaugsmi, un ignor sistmiskos izaugsmes ierobeojumus. Augsme, k parasti ir tik labi standartizta ar "IKP" indikatoru, ka ie divi termini ir gandrz sinonmi. Gada IKP pankumi liecina par Augsmes, k parasti uzvaras gjiena turpinanos. 16LAIMES EKONOMIKA Vrds, kas obrd visbiek pards vrda augsme viet ir "laime", lai apzmtu pasaules ekonomisk sistmas virzbas mri. Ja vados valstis, k na vai Apvienot Karaliste run par nkotnes attstbas jautjumiem, un sk procesu, lai atrastu alternatvas mrjumu iespjas visprjiem pankumiem, laime" ir vrds, kas liek sarosties. Attstbas pieauguma vrtjums ar "laimi" k galveno indikatoru prskatos par valsts mriem ir izsekojams nelielaj Himalaju valst Butn, kas atrodas starp nu un Indiju. Butnas karalis jau sen ir publiski veicinjis jaunas koncepcijas "Nacionl laime" un ts mranas procesa ievieanu, t cenoties aizvietot plai pazstamo indikatoru "IKP". Sasinjum un saldzinot ar IKP, vartu lietot indikatoru Iekzemes Kopj Laime IKL.

Britu ziu urnls The Economist nesen (12. 05. 2011.) rakstja: "Akadmisk interese par IKL un ts mranu bija spiesta pievrsties ezoteriskajam (noslpumainajam) Butnas piemram. Jau tagad Lielbritnijas konservatvo vadt valdba veido valsts laimes indeksu. Savukrt, Nikol Sarkoz, Francijas prezidents, vljs aizstt tradicionlos IKP mrjumus ar subjektv laimes lmea un vides ilgtspjas noteikanu.17

Butnas Karaliste 18BRICS Deklarcija Daudzas valstis tagad run par laimi un labkljbu, k alternatvo mri, saldzinot ar Augsmi, k parasti. 2011. gada "BRICS" ekonomikas konferenc Brazlijas, Krievijas, Indijas, nas un Dienvidfrikas valdbas izplatja kopgu paziojumu - "Sanya Deklarciju", kas nosaka:

BRICS valstis turpins izmantot spcgu un ilgtspjgu ekonomisko izaugsmi, ko uzskata par viengo ceu, lai mazintu nabadzbu.

Nabadzbas mazinanu nav lielks baas par ekonomikas izaugsmes politiku pasaules bagtks un visvairk rpnieciski attstts valsts. Bet vai tautas, kas jau dzvo labkljbas valsts var vai grib veidot un uzturt "laimes ekonomiku", aizvietojot neprtraukto ekonomikas augsmi ? Tas ir jautjums, kas obrd tiek nopietni ptts arvien pieaugo ekonomistu un politikas veidotju saim vis pasaul.Ptjumi par cilvku laimi liecina, ka pieaugot naudas ienkumiem, apmierintbai ar dzvi ir tendence pieaugt viss kultrs. Pc tam, kad tiek sasniegts noteikts ienkumu lmenis (starp 15 000 un 75 000 USD uz vienu personu, atkarb no t, kur valst persona dzvo), laime prstj augt. Nepiecieamo izaugsmi un stabilu lmeni par laimi tauta sasniegs, ja ienkumu lmenis palielinsies vismaz ldz 15 000 USD vienai personai. IKP/iedz. pieaugot vl vairk tiek pirktas vl daudzas lietas, bet papildu laimes, iespjams nav starp tm. Iedzvotju skaita pieaugums ir tikai viens no faktoriem, kas ietekm ekonomisko izaugsmi, bet tas ir acmredzami btisks faktors. Tas, oti iespjams, ir veckais faktors, jo veiksmga bioloisk pielgoans cilvku sugai va vairoties un izklst pa visu Zemi, ieemot daudz un dads ekoloisks nias. oti drz cilvki ska ar izgatavot darba rkus un to izmantoanas tehnoloijas (ieroi, metodes mjoku bvniecbai), k ar attstja kultru (valoda, dzvnieku un augu audzana), kas sistmiski uzlaboja samr bezpaldzgo cilvka mazuu izdzvoanas rdtjus, bet palielinja ma ilgumu un izplatans spjas. Cilvki prvietojs uz katru apdzvojamu plantas nostri un pat uz dam ne tik piemrotm, bet neapdzvotm vietm. Mei un purvi prvrts par lauksaimniecbas zemm. Apdzvotas vietas, bet vlk, pilstas ska aug k snes. Beidzot nelielu cilvku grupu bzes pardjs pat sasaluajos polos un kosmosa stacijs, kas rio ap plantu. Cilvku skaits palielinjs pastvgi, ldz ar patrto dabas resursu pieaugumu, jo bija jnodroina patri, raoanas rki un manas, kas gatavo vajadzgas lietas, k ar jnodroina prieku tie baudana. Bija nepiecieami izgudrojumi un inovcijas, bet rezultt sks konflikti ar vidi un ts destrukcija. Dados laikos ir bijui svargi pankumi, mehnismu un tehnoloiju attstba, kas veicinja arvien pieaugou un arvien produktvku resursu izmantoanu, lai uzlabotu cilvku materils dzves lmeni (Romieu cei un akvedukti; nas un Mongolijas sistmu attstba birokrtisks prvaldes organizan un tirdzniecbas vadb; banku raanos Renesanses laiku Itlij; neprtraukta zintnes attstba un tehnoloiju izplatba). Ms esam liecinieki tam, ka strauji izplats informcijas un komunikciju tehnoloijas, sablvans notiek tirdzniecbas tklu sablvans, ir scies fenomenls naudas vairoanas pieaugums un naudas plsma ap msu plantu kst arvien intensvka.

19EKONOMISKS AUGSMES PIRMSKUMI Iedzvotju skaita pieaugums ir veckais faktors, kas ietekm ekonomisko izaugsmi, bet tas ir btisks faktors, jo veiksmga bioloisk pielgoans cilvku sugai va vairoties un izklst pa visu Zemi, ieemot daudzas un dads ekoloisks nias. oti drz cilvki ska izgatavot darbarkus un attstt to izmantoanas tehnoloijas (ieroi, metodes mjoku bvniecbai), k ar attstja kultru (valoda, dzvnieku un augu audzana), kas sistmiski uzlaboja samr bezpaldzgo cilvka mazuu izdzvoanas rdtjus, bet palielinja ma ilgumu un izplatans spjas. Cilvki prvietojs uz katru apdzvojamu plantas nostri, bet mei un purvi prvrts par lauksaimniecbas zemm. Apdzvotas vietas, bet vlk, pilstas ska aug k snes. Beidzot nelielu cilvku grupas pardjs pat sasaluajos polu apgabalos un kosmosa stacijs, kas rio ap plantu. Cilvku skaits palielinjs pastvgi, ldz ar patrto dabas resursu pieaugumu, jo bija jnodroina patri, raoanas rki un manas, kas gatavo vajadzgas lietas, k ar jveicina prieku baudana. Bija nepiecieami izgudrojumi un inovcijas, bet rezultt sks konflikti ar vidi un ts destrukcija. Dados laikos ir bijui svargi pankumi, mehnismu un tehnoloiju attstba, kas veicinja arvien pieaugou un arvien produktvku resursu izmantoanu, lai uzlabotu cilvku materils dzves lmeni (Romieu cei un akvedukti; nas un Mongolijas sistmu attstba birokrtisks prvaldes organizan un tirdzniecbas vadb; banku raans Renesanses laiku Itlij; neprtraukta zintnes attstba un tehnoloiju izplatba). 201849. - 1972. - AUGSMES EKSPLOZVAIS UN ASIAINAIS GADSIMTSModern "augsmes izaugsme" ir saistta ar iziroiem pagrieziena punktiem - eiropieu jras braucju atkljumi un kolonizcija; Eiropas feodlisma izbeigans un komerctirdzniecbas valdbu izveidoans; patrinta jauno tehnoloiju izplatba.

Bet kd brd, augsmei bija "uzrviens pdjo pris gadsimtu laik. Vispirms, ap 1800-to gadu vidu visas attstbas lknes ir samr lzenas. Bet ap 1950-iem gadiem ir samr stvs paclums, kas tlk ks gandrz vertikls.

Zintnieki, kas pta s tendences ir devui tam nosaukumu "Lielais Patrinjums". Lai izprastu "Liel Patrinjuma" pardbu, ir lietdergi sasaistt os globlu sistmu "uzrviena punktus" ar reliem notikumiem vstur. K patrintas ekonomisks augsmes pirmo pagrieziena punktu un simbolisku "starta vienu", uzskata Kalifornijas zelta drudzi no 1849. gada.21NAUDAS RAKANA - KALIFORNIJAS ZELTA DRUDZIS Kalifornijas zelta drudzim ir simboliski svarga vsturiska nozme augsmes proces, jo tas notika eiropieu Amerikas ekspansijas beigas, ko daudzi vsturnieki atzst par brdi, kad tika " slgtas robeas", galvenokrt attiecb uz ASV, bet ar par Eiropas kolonizcijas kustbas beigm kopum. Pc tam bija palikusi vairs visai maza plantas daa (ar samr mrenu un patkamu klimatu) uz kurieni cilvki, neatkargi no to izcelsmes, vartu migrt. Gandrz visus labkos biotopus jau labi aizmui citi cilvki. Kalifornijas zelta drudzim bija svarga loma ar tdjdi, jo tas iezmja pdjo vsturisko brdi, kad cilvki varja doties uz vietu, kur vii varja rakt zeltu jeb burtiski "izrakt naudu". Zelts jau sensenis bija vlam valta daudzs ekonomikas sistms. Citus resursus, skot no naftas ldz kokiem un zivm, bija jprk vai jprdod -jprveido naudas form, lai ie resursi dotu iespja gt ekonomisku labumu. Plaa mroga bartera darjumi bija prk sareti, lai prveidotu "mantu" par "naudu", tpc bija nepiecieams starpnieks monetra ekonomisk sistma. du transformcijas soli varja izmantot ar "prdodot" zeltu, bet praktiski tas bija nevajadzgs, jo zelts bija ar nauda. Ldzgu ainu var vrot ar odien, vairkos veidos: Indija, cilvki joprojm biei izvairs no bankm un "valkt savu naudu uz sava ermea" - zelta aproces, kaklarotas, un citas rotaslietas. Centieni prliecint cilvkus prdot savu zeltu, un prvrst to par monetru bankas kontu sastop sptgu pretestbu, it pai, starp nabadzgajiem, das valsts valdbas joprojm aktvi mekl iespjas aicint cilvkus "likt zeltu bank, prvrst par naudu, lai uzlabotu ncijas bilanci.22

Process, apvienojot izejvielas ar darbaspku un tehnoloijm, lai raotu naudu tika ievrojami patrints saistb ar enertikas un tehnoloiju revolciju, kas sks vlnajos 18. gs. Pievienojot bagtgajiem enerijas avotiem - naftai, deggzei un oglm recepti, k izmantot ogles elektroenerijas raoan, pasaules ekonomikai tika nodots spcgs jauninjums, lai radtu papildus vrtbu, ko varja monetarizt. Ap 19. gs. skumu , automobii un citi rpniecbas produkti nonca no strauji augom raoanas lnijm, kuru darbbu nodroinja un virzja oti spcgas jauns enerijas formas. Rpniecisks raoanas process kuva arvien efektvks prvrot rdas par metliem un pc tam no metliem raojot preces daudzs forms un visda veida manas, kas, savukrt, vartu, izmantojot o pau pieejamo enerija veikt darbu arvien lielk apjom, par ko cilvki bija gatavi makst arvien lielkas naudas summas. Pasaules naudas reistrcijas manas pki ska darboties bstami tri. Lai iegtu o naudu, arvien vairk un vairk cilvku augoajos rpniecbas centros devs uz darbu, lai prdotu savu laiku, bet vartu iegdties produktus, ko vii pai vai citu rpncu strdnieki saraoja. Saites aj raoanas un patria d biei bija skaidri redzamas, piemram, Henrijs Fords t strukturja savu uzmumu, lai via auto rpncu darbiniekiem btu pietiekami daudz naudas un tie vartu atauties nopirkt auto, kamr vii turpinja darbu (pasptu atmakst neizbgamos aizdevumus). Tomr aj proces bija daudz problmu un konfliktu, jo jebkur ar vstures izpratni apvelttais atklj procesa btbu. Strdnieku cas, noveda pie arodbiedrbu raans, bet ar pie briesmgajiem un groteskiem trkuma gadjumiem rpnieciskajs prtikas apgdes sistms (to 1906. gad ir dokumentjis ameriku rakstnieks Uptons Sinclairs sav romn Dungi). Ca par varu, precm, resursiem izraisja asus politiskus strdus un tas, zinm mr, bija priekvstnesis Pirmajam Pasaules karam. Savukrt kar pieprasja ausminoas izmaksas gan par cilvkiem, gan parvidi. Dieml izrdjs, ka kar var bt diezgan pozitvs notikums, raugoties no ekonomisks augsmes perspektvm.

23IZAUGSMES "SLEPEN SASTVDAA": ENERIJA Process, apvienojot izejvielas ar darbaspku un tehnoloijm, lai raotu naudu tika ievrojami patrints saistb ar enertikas un tehnoloiju revolciju, kas sks 18. gs. Pievienojot bagtgajiem enerijas avotiem - naftai, deggzei un oglm recepti, k ts izmantot elektroenerijas raoan, pasaules ekonomikai tika nodots spcgs jauninjums, lai radtu papildus vrtbu, ko varja monetarizt. Ap 19. gs. skumu , automobii un citi rpniecbas produkti nonca no strauji augom raoanas lnijm, kuru darbbu nodroinja un virzja oti spcgas jauns enerijas formas. Rpniecisks raoanas process kuva arvien efektvks prvrot rdas par metliem un pc tam no metliem raojot preces daudzs forms un visda veida manas, lai vartu veikt darbu arvien lielk apjom. Pasaules naudas reistrcijas manas pki ska darboties bstami tri. Lai iegtu o naudu, arvien vairk un vairk cilvku augoajos rpniecbas centros devs uz darbu, lai prdotu savu laiku, bet vartu iegdties produktus, ko vii pai vai citu rpncu strdnieki saraoja. Henrijs Fords t strukturja savu uzmumu, lai via auto rpncu darbiniekiem btu pietiekami daudz naudas un tie vartu atauties nopirkt auto, kamr vii turpinja darbu (pasptu atmakst neizbgamos aizdevumus). Tomr aj proces bija daudz konfliktu briesmgi trkuma gadjumi rpnieciskajs prtikas apgdes sistms (to 1906. gad ir dokumentjis ameriku rakstnieks Uptons Sinklairs sav romn Dungi). Bet strdnieku cas, noveda pie arodbiedrbu raans. Ca par varu, precm, resursiem izraisja asus politiskus strdus un tas, zinm mr, bija priekvstnesis Pirmajam Pasaules karam, kas pieprasja ausminoas izmaksas gan par cilvkiem, gan par vidi. 24

Gaas prstrdes industrija, ~ 1900.Kari izaugsmeiPirmo un Otro Pasaules karu daji virzja t laika vrieng impriju un nacionlo valstu tras ekonomisks izaugsmes vlme. Faktiski kara virzba bija saistta ar kontroles ieganu par resursiem (enerija, zeme, izejvielas, tehnoloijas) un tirdzniecbas ceiem.Impriju veidoans procesu, kas ierakstts cilvces vsture, vienmr ir vadjusi politisks vzija par neprtrauktu un tru ekonomikas paplainanos.Dai msdienu komenttji interpret galvens kaujas darbbas Otraj Pasaules kar (Japnas ekspansija Dienvidaustrumu zijas virzien, Vcijas sirojumi Krievij un ASV pozcijas nostiprinana Atlantijas un Klusaj oken) ar nepiecieambu kontrolt galvenos resursus, piemram, naftu.

1914.1918.Pirmais Pasaules karDaudzi vsturnieki uzskata, ka dzi ekonomikas depresija, ko piedzvoja industrializt pasaul 1930-os gados beidzs tikai ar industrializto valstu prveidoanu par karu ekonomikm. Kara vajadzbm valsts invest milzgas summas, lai izstrdtu jaunas tehnoloijas un attsttu rpniecisko raoanu ldz ar to ikviens tiek iesaistts darb.

1939.1945.Otrais Pasaules karPasaules rpniecbas ekonomika turpina darboties kara laika rem ldz pat msdienm, ko apliecina gan "Aukstais kar", gan pavisam nesenie "kari pret teroristiem".Kar ir izrdjies par vienu no veidiem, lai nodrointu btisku ekonomikas augsmi un ts iekzemes kopprodukta" palielinanos. IKP pats sevi izmanto k savdabga veida kara ieroci.

Treais Pasaules kar

??? IKP augsmeIekzemes kopprodukts ir visu valst notiekoo ekonomisko darbbu monetra izteiksme noteikt laika period. Ja IKP skaitliskais lielums kst lielks, notiek "ekonomisk izaugsme", ja kst mazks - "lejupslde", bet, ja lejupslde turpins ilgku laiku, ir iestjusies "depresija".Monetrs ekonomikas aktivittes mrana sks pagju gadsimta vid, kad ska runt par "augsmes augsmi". IKP k indikatoru skotnji radja Amerikas ekonomisti, lai paldztu ASV valdbai tikt gal ar 1930-o gadu ekonomisko depresiju. Tas izrdjs vl jo vrtgks plnojot kara laika ekonomisko raoanu. IKP va valdbai atrast rpncas, kas netika pilnb izmantotas, lai nodrointu maksimlu raoanu.Atbilstoi ekonomikas vsturnieku vrtjumam, Hitlers neizmantoja IKP (vai tam nebija ldzgas kompleksas un efektvas valsts ekonomikas statistikas) un t rezultt daudzas Vcijas rpncas raoja daudz mazk nek ts varja. Tas noveda pie lielas un, iespjams, iziroas starpbas starp divm kar iesaisttm pusm attiecb uz tanku, lidmanu, bumbu utt.IKP izgudrotjs, Simons Kuznets bija noraizjies, ka via izgudrojums vartu tikt izmantots aunprtgi. Par to vi zioja ASV Kongresam jau 1934. gad, brdinot, ka jauno valsts ekonomikas statistiku nedrkst izmantot, lai novrttu kopjo tautas labkljbu. Vrtjums augsmei k parastiSkot ar 1950-iem gadiem augsmes lknes strauji pieauga. Tas it k bija jaun raeu un kosmosa izptes laikmeta atspoguojums ar straujajm izaugsmes tendencm uz msu plantas.Lzuma (pavrsiena) punkta" iemesli ir daudzi, ar aukstais kar starp kapitlistiskajiem Rietumiem un komunistu Austrumiem, kas t ar nekad uzliesmoja pasaules mroga bruot konflikt. Konkurjos pasaules ekonomisks un politisks sistmas, ko vadja ASV un PSRS, ieguldja milzgus ldzekus zintn, inenierzintns un raoan, k ar nepiecieamaj izgltba, kas bija nepiecieama tehnoloiskajam progresam.Rietumvalstis veicinja arvien komercializtku dzvesveidu, daji, lai pierdtu, ka Rietumu modelis ir labks nek valsts kontrolta vardarbg "vienldzba" padomju bloka tautm. Rezultt bija iespaidgs pieaugums, viss joms: vairk cilvku, vairk raoanas un patria, vairk naudas, kas prvietojs caur ekonomiku un patrinta tehnoloiju izstrde.Tomr bija brdinjumi no zintniekiem: Reiela Krsone (Rachel Carson) ar 1962. gada Kluso pavasari un Pauls Erlihs (Paul Ehrlich) ar 1968. gada Iedzvotju sprdzienu, kas pauda ideju, ka pastv plantas robeas cilvka augoajai darbbai.

30

1972. gads: globls diskusijas skana par augsmi1972. gads iezmjs ar ar ANO pirmo globlo vides konference Stokholm, kas atspoguoja daudzas jaunas baas un nepiecieams rpes par plantas nkotni. Stokholmas konference obrd tiek uzskatta par skuma punktu pasaules augstk lmea sanksmm par vides un attstbas jautjumiem.

Apollo-17 ekipa:no kreiss Harrison Schmitt, Eugene Cernan (s), Roland Evans

Eiens Kernans uz Mness virsmas 1972. gada 13. decembr.Vsturiski 1972. gads iezmjs k pavrsiena punkts. Tas bija gads, kad pacls pats pdjais ASV Apollo kosmosa kuis, jo ASV Mness izptes programma tika apturta valsts budeta spiedgo problmu d. Interpretjot to simboliski, vartu teikt, ka is pagrieziena punkts tika atzts klusucieot, jo cilvki ska saprast, ka Zeme ir msu viengs mjas. Ms nevaram izglbties aiz ts robem un atrast jaunas plantas vai to pavadous, kas btu apdzvojami tuvkaj laik.Romas klubsNeviens cits notikums neatspoguo 1972. gada, k pagrieziena punkta nozmi vstur, k Romas kluba un Masasetas Tehnoloisk institta ptjums Augsmes ierobeojumi. revolucionr grmata zioja uz ptjumu, kas izmantoja datora modeli, lai atrastu mijiedarbbu starp pasaules iedzvotju skaita pieaugumu, rpniecisko raoanu, resursu izmantoanu un piesrojums. Ts jaunie autori (vidjais vecums aptuveni 30 gadi) brdinja par nopietnm resursu un vides problmm nkotn, ja cilvki turpins savu pareizjo kursu. grmata tika prdota miljonos eksemplru, radja simtiem laikrakstu un urnlu virsrakstus un uzska saasints pasaules debates par ilgtermia perspektvas ekonomikas izaugsmes iespjm.

Dennis Meadows Donella Meadows Jrgen Randers Ekonomikas un ekonomistu nozmbaNozmgs balsts, lai uzturtu augsmes modeli ir saldzinoi augstais ekonomista statuss. Ekonomistiem ir izcila vieta msdienu rpniecbas sabiedrb. Viiem ir oti liela loma k viedoku lderiem, politikas veidotjiem, politikas padomniekiem un plasazias ldzeku komenttjiem. T k prsvar ekonomika ir intensvi vrsta uz monetro ekonomisko aktivitti k stimult ekonomiku", "k palielint nodarbintbu", "k izvairties no recesijas" - svargkais ekonomikas uzstdjums publiskaj sfr ir vrsts uz maksimlu izaugsmi.

Visvairk prliecinoais rdtjs par vsturisko augsmes modea dominanci ekonomiskaj doman - k ar indikators par modea nespju var tikt atrasts t saucamajs "Nobela prmijs ekonomik". oti publiskot Gada balva faktiski nav Nobela prmija forml zi. Nobela prmiju pieir no Nobela fonda, kuru izveidoja atbilstoi Zviedrijas izgudrotja Alfrda Nobela testamentam 1895. gad. Savukrt Ekonomikas balva tika pievienota daudz vlk, 1968. gad un to izveidoja Zviedrijas Banka. Oficilais ts nosaukums ir " Zviedrijas Bankas balva ekonomikas zintn par piemiu Alfrdam Nobelam".PROFESIJU NOZMBAK svargs rdtjs par ekonomistu lomu pasaules aprit, ir vrda "ekonomists" mekljums par pareizjiem ziu rakstiem, kas tiek indeksti interneta meklanas gigant Google - aptuveni 97500000 rezultti (27.11.2012.) Aptuveni 81400000 rezultti 18.05.2013.). To var saldzint ar citiem rezulttiem:

"dziedtjs" (565000000), "rsts" (324000000),"jurists" (306000000), "mziis" (260000000), "urnlists" (178000000), "zintnieks" (174000000), "sportists" (160000000),

"politiis" (95500000), "uzmjs" (80100000), "vides aizsargtjs" (9840000).

Ekonomisti ir elit, kad iet runa par profesijm kas ietekm msu ikdienas realittes interpretciju, bet interpretjot realitti, tie mdz stingri koncentrties uz augsmi un tai atbilstoiem jautjumiem.Valtas loma un monetrs sistmas 20. gadsimt oficili tika deklarts, ka nacionls valtas aizstj zeltu k dominjou naudas nodrointju monetraj sistm vis pasaul. jaun valtas sistma principili atrs no zelta nodroinjuma. Nauda vairs nebija "konvertjama" pamatojoties uz relo aktvu (zeltu), bet ts vrtba bija balstta tikai uz valdbas soljumu to atmakst un iekjo vienoans starp visiem tirgus dalbniekiem noteikt ts vrtbu. Atbrvota no saiknes ar zeltu, nauda tika ietverta kompleks aizdevumu-pirkumu sistmas mehnism, ko prvaldja pasaules centrls bankas. Msdiens nauda prsteidzo apjom ienk pasaul vairs ne k apmaias ldzeklis, kam segumu nodroina reli aktvi, bet k apgrtinjums pret nkotni (ar tiesbm aplt pardnieka paumu). Komercbankas btb rada naudu, aizdodot naudu (dodot kredtus) saviem lielkajiem aizmjiem. jaun aizdevuma nauda turpina ceu pasaules finanu sistm, paredzot obligtu pienkumu naudu atmakst ar noteiktiem procentiem. Procentus rada sistm iebvtais "pieprasjums augsmei": ekonomiskai aktivittei ir jpaplains, ja procentu maksjumi tiek izpildti. d un vl neskaitmos citos veidos, augsme ir ieveidota pa monetraj sistm.Patria izplatba un vlmju kultraRadt patrtju nciju bija stratija, lai radtu nciju ar kontroltiem, racionliem pilsoiem, kuri vartu btu pietiekami uzticami, lai piedalties demokrtijas stenoanas procesos.Brnaja darbs tika finansts ASV rpniecbas interess, un t skotnj motivcija bija novrst tirgus piestinjumu, jo preces tika raotas milzg daudzum, bet taupgiem patrtajiem. Brnajam izdevs prveidojot cilvku no vajadzbas iepirkans pieejas par vlmju pieejas pircju - par baismgm, uz sevi orienttm patria manm. .

Edward Louis Bernays( 22.11.1891. 9.03.1995.)Edvarda Brnajs 20. gs. pirmaj pus bija plai atzts k "Sabiedrisko attiecbu" profesijas izgudrotjs. Vi rkrtgi ietekmja ameriku politisko un biznesa dzvi no 1920. ldz pat 1950. gadam. Izmantojot manipulatvu masu psiholoijas ziojumu apmaias valsts mrog, kuras virzja spk augoi plasazias ldzeki, Brnajs bija izvirzjis mri maint veidu, ko ameriki dom par sevi un viu attieksmi par produktiem un pakalpojumiem. Prsteidzo veid, viam izdevs o mri sasniegt.Via darbs lika pamatus patrtju vlmju kultrai, kas ska izplatties no ASV uz prjo pasauli un kuva par strakmeni augsmes modelim.Brnajs cents saskaoti maint ameriku uzskatus no taupgiem iedzvotjiem uz badgiem patrtajiem.

Cilvku ietekmanas nozare (sabiedrisks attiecbas, mrketings, reklma) ir veidojusi dzvi miljardiem cilvku. Tomr tas, ka msu modern orientans uz patriu ir socils inenierijas ties, gadu desmitiem apzintas darbbas rezultts, mums paiem vl nemaz t sti nav zinms.odien laimes sasaiste ar vlmju apmierinanu, izmantojot ekonomisko patriu ir tik izplatta, ka t faktiski ir spcgkais elements ekonomisks augsmes model un, iespjams, visgrtk mainmais elements aj model.

ALTERNATVAS AUGSMES MODELISCilvki ne vienmr atbalstja ekonomikas izaugsmi. Vis msdienu vstur ir sastopami piemri par cilvkiem, kas cls pret izmaim, kas tika postultas ar mri uzturt vai patrint izaugsmi. Daas no m pretestbm ir bijuas pret militra spka invziju. Dareiz pretestba pret augsmi tika veikta k pretestba pret tehnoloiskajiem sasniegumiem, kas bija paredzti, lai patrintu izaugsmi. Zinmkais vsturiskais piemrs ir "Luditu" kustba Anglij, agrnajos 1800-os gados, pc ts vadtja Neda Luda vrda. "Luditi" bija tekstila raoanas darbinieki, kas izncinja jauns mehanizts stelles, jo vii uzskatja, ka tie ir draudi nkotnes darbam.Savukrt jauno tehnoloiju aizstvji apgalvoja, ka radot efektvkas stelles nesamazinsies darba vietas, bet raoana palielinsies. Vl viens svargs pretestbas veids bija strdnieku organizt pretoanos prasbm, ka viiem jstrd arvien garks stundas par zemu algu un parasti sliktos darba apstkos. Augo ekonomika pieprasja arvien vairk un vairk raoanas produkcijas, bet rpncu panieki vljs palielint ar savu peu. Arodbiedrbas izmisgi cnjs, jo pai 1900-o gadu skum un vid, lai tiktu noteikti ierobeojumi darba stundm un standarti darba apstkiem. Bija ar pretestba pret zemes un resursu piesavinanos, kas ir pai raksturgi daudzu iezemieu (pamatiedzvotju) cai pret kolonizatoru invziju.

Luditu vadtjs Neds LudsDarbagaldu lauana

KOLONIZCIJAAborigni (iezemieu tauta) Austrlij dzvoja "ldzsvara stvoka ekonomik" kdus 50 000 gadus pirms ierads Eiropas kolonisti. Aborigniem nebija nepiecieama ekonomisk augsme. Turpret, augsmes pieaugums bija nepiecieams kolonizatoriem, kas noveda pie ekspansijas okuptajs zems un resursu (koksne, metls) prmrgas ieguves - tas bija tiei tas, kam aborigni pretojs - un vl joprojm pretojas. Izmantojot juridiskas metodes, vii apel pie tikas un morles ar plasazias ldzeku starpniecbu un izmanto ar citus pamienus. Eiropas kolonizcijas izplatana pri visam Ziemeamerikas kontinentam ir pamcoa aplkojot ekonomisko situcija vien no pirmajm veiksmgajm angu kolonilajm apmetnm - Plimutas kolonij (msdienu Bostonas apkaim), kas tika nodibinta 1620. gad. Plimutas kolonijas ierkotjus odien atceras k "piligrimus" un k bgus pc reliisks brvbas, bet tie bija ar akcionri un katram cilvkam bija tikai viena akcija Plimutas kolonij. Kolonistu dzves ritmu Amerikas "Jaunaj Pasaul" lielkoties noteica mris pankt sev un citiem maksimlu peu, ieskaitot finanu investoriem London, mazk laika veltot reliiskiem dievkalpojumiem. Lai gtu peu bija nepiecieama darbbas paplainana: vairk cilvku, vairk raoanas un plaka tirdzniecba. is attstbas modelis tri radja kolonistu nesaskaas ar pamatiedzvotjiem, kurus gan Amerik vairk atceras ar Pateicbas dienas rituliem - draudzgiem sveicieniem un paldzbu kolonistiem. Skotnjais indiu draudzgums drz prvrts par pretestbu, kad iezemiei saprata, ka kolonistu mris ir iegt viu zemes un resursus. Tomr Amerikas indiiem nebija izredu pret aujamieroiem.Pateicbas diena

... un kar ar indiiemUtopisks kustbas

Vrds "utopija" nk no Tomasa Mora (Thomas Mores) romna ar tdu pau nosaukumu (1516.), kas attlo via vziju par perfektu sabiedrbu. Tomr, koncepcija par perfektu sabiedrbu ir daudz vecka, atskatoties atpaka vismaz ldz Platonam un via grmatai Republika (360. gads pirms msu ras).1960. un 1970. gada kultras revolcija Rietumu demokrtiju kultras vsture 1960. un 1970. gados ietver spcgus anti-kultras elementus nemieru laik, jo pai jaunieu grup. Kaut gan domas par ekonomiku reti tika izteiktas tie veid, daudzos nemieros bija prasba pret ekonomisks augsmes dominanti."Hipiji" un citi kultras protesttji nebija saistti ar vlmi palielint savus ienkumus, bet vii gribja palielint savu brvbas apziu.

Saistti ar darbu un algu, "strdjot priek The Man (to dienu ASV argons)", neuzskatja par iespjamu sevis "prdoanu" un uzskatja, ka jizvairs no vism izmaksm.

Hipiji Vudstokas festivla laik 1969. gad

Zviedrijas, Krievijas un ASV hipijiVienkrkas dzves iespjas Daudzus cilvkus iedvesmoja pirms Zemes fotogrfijas, kas bija uzemtas no kosmosa (ASV astronauti, PSRS kosmonauti) un lika maint priekstatu par Zemes lielumu, ts mainbu, k ar par ekonomiku un ts attiecbm ar ekosistmm. Frzi "Kosmosa kuis Zeme", kas bija aprit 1960-os gados plai izmantoja ekonomists Kenets Bouldings. Vsturisks kustbas izveidoja skatuvi ekonomistiem-domtjiem, piemram, E. F. mahers izdeva grmatu "Budisma ekonomika" 1966. gad, bet Hermans Deilijs pirmais ieviesa uzstdjumu par "vienmrgu valsts ekonomiku" 1973. gad. Viu idejas par mazka mroga, bet neaugoajm ekonomiskm, taj laik tika uzskattas par diezgan radiklm. Bet vii iedvesmoja pirmos eksperimentus par dzvesveidu un kopienas attstbu. 1981. gad ameriku rakstnieks Daiens Elgins (Duane Elgin) publicja grmatu Brvprtg vienkrba. Elgins pats atzina, ka is darbs ir radies iedvesmojoties no E.F. mahera idejas 1973. gad izdotaj grmat Mazais ir skaists - Small is Beautiful. Nkamo divu desmitgau laik izplatjs ideja par izvli dzvot vienkri - samazint savus ienkumus, lai mazintu ietekmi uz vidi, bet vienlaicgi palielint savas brvbas un iekj miera sajtu. Ideja, izvloties vienkrbu un pretoanos "urkas skrjienam" izraisja pat urnlu un televzijas interesi un iesaistanos, jo pai 1990. gad, kad aktualizjs jautjums par dzvesveidu.

urkas skrjiens ir bezgalgs, tiek veikts paa skrjiena d un ir bezjdzga pakadzans pc kaut k.

"Slow Food"

"Slow Food" ir starptautiska kustba, ko iedibinja Karlo Petrini 1986. gad k alternatvu Fast food, t cenas saglabt tradicionlo un reionlo virtuvi un mudinja lauksaimniecbu audzt augus, sklas un mjlopus, kas raksturgi vietjm ekosistmm. Kustba ir paplainjusies globli un iekauj vairk nek 100 000 biedru 150 valsts. Ts mri ir ilgtspjgas prtikas un vietjo mazo uzmumu attstbas veicinana, k ar politiska prasba, kas vrsta pret lauksaimniecbas produktu globalizciju. Mrti Rti, ir starptautisks Slow Food kustbas aizscjs Latvij, jo 1996. gad kop ar domubiedru Daini boliu nodibinja biedrbu Slow Food Riga. Tomr vienkrbas kustbas nav sasnieguas vairkuma kritisko masa, kas ir svargs parametrs, lai veicintu socil plsm domu apmaiu, kas, savukrt, paldz sagatavot augsni jaunai ekonomiskai domanai par laimi un labkljbu. Tomr vienkrbas individuls apemans paver ceu tda paa veida kolektvm saistbm, ko pieem mazs kopienas, ciemati un pilstas. "Slow Cities"

Rpes par Zemes lielajm vides problmas auga un izplatjs 1990-os gados un 21. gadsimta skum. Tas veicinja cilvku kustbas, kas minja pardt alternatva dzves veida iespjas, par kurm nevajadzs "samakst ar Zemi" un, kas bs elastgkas, saskaroties ar iespjamm vides, socilajm un ekonomikas problmm. Dai cilvki prvietojs, lai projekttu un izveidotu jaunas kopienas, skot no nulles, lai stenotu alternatvs ekonomikas un vides principus. "Eco-ciemati" parasti bija maza mroga apmetnes, kas tika izveidotas industrils sabiedrbas robeteritorijs, viets - pamests rpniecisks zons, rpilsts vai lauku rajonos. Projekti tika izstrdti, lai btu vairk videi draudzgi, k ar, lai nodrointu iztikas pietiekambu ekonomisk skatjum, bet ne pieaugumu. Citi projekti bija vairk tendti reformt pastvos kopienas. Rads "Slow Cities" kustbas (pai Itlij) un pat "Slow Society" koncepcija, kas guva atzinbu no biznesa lderiem Japn 21. gadsimta skum. Galvenie "Slow Cities" kustbas mri ir:- padart dzvi labku ikvienam, kas dzvo pilstvid, - uzlabot dzves kvalitti pilsts,- pretojoties pilstu homogenizcijai un globalizcijai vis pasaul, - aizsargt vidi,- veicint kultras daudzveidbu un unikalitti atsevis pilsts, - radt iedvesmu par veselgku dzvesveidu.Eko-ciemati

Eko-ciemati ir pai plnotas kopienas ar mri kt arvien vairk sociliem, ekonomiski un ekoloiski ilgtspjgiem.Eko-ciemati tiek plnoti 50-150 personm. Lielki Eko-ciemati ldz pat 2000 personm pastv k daudzu mazku vienbu veidojumi, lai saemtu lielku socilo fondu atbalstu. Dai Eko-ciemati pieaug uz tuvjo iedzvotju rina, kas ne vienmr ir stenie loceki, bet dzvo perifrij un efektvi piedals Eko-ciemata procesos.Eko-ciematu principi: tie ir painiciatvas radti un nav valdbas finansta projekti, iedzvotji augstu vrt kopienas dzvi, iedzvotji nav prk atkargi no valdbas, korporatviem uzmumiem vai citiem centraliztiem avotiem dens, prtikas, pajumtes, jaudas un citu pirms nepiecieambas nodroinan - drzk vii cenas sagdt os resursus pai, iedzvotji ir spcga kopgo vrtbu izjta, kas biei raksturojas garg zi, vii biei kalpo k ptniecbas un demonstrcijas vietas, piedvjot izgltbas un prakses pieredzi citiem."Jaun Ekonomika""Jaun Ekonomika" ir ekonomikas filozofija un teorija, kas vairk balsts uz idejm par pietiekambu nek izaugsmi, k ar uz Zemes sistmu ierobeojumu ievroanu.

Kop ar jaunm ekonomikas idejm ir radus jaunas metodes un pamieni, iesaistot uzlabotas matemtikas un datoru modelanas metodes, kas ir saskaota saretu pamienu kopa ar galven virziena indikatoriem, lai paldztu leitimt "Jauno Ekonomiku" tradicionls augsmes ekonomikas skeptisko politiu acs.

Palaik "Jauns Ekonomikas" domana aptver paplainoos masu, starp kuras lderi ir Nobela prmijas laureti ekonomik, k ar valstu vadtji.Atirbu starp "Jauno Ekonomiku" un pareizjo augsmes modeli sum var rezumt di: Plaki un daudz humnki mri. Koncentrjas uz reliem rezulttiem, kurus tradicionl ekonomika tikai ietami cenas pankt - uz labkljbu iedzvotjiem.tiska orientcija. Nevienldzbas problmas jrisina ne vien odien, bet ar rt. T pai uzsver godgumuar attiecb uz nkotnes paaudzm.Skaidras ekoloisks robeas. Izmanto os ierobeojumus, k skuma punktu, ap kuru veidot jaunu, darbojoos sistmu vrtanai, attstbai, nodarbintbas politikai utt.Vairk sistmisko rdtju. "Augsme k parasti" izmanto vienkrotus indikatorus, k galveno izceot IKP un tam analogus rdtjus. "Jaun Ekonomika" izmanto virkni msdiengu mrjumu, lai vartu iegt korektas atbildes uz jautjumiem, kas ir patiesi nozmgi, tai skait, vrtjumu par subjektvu laimi un dzves kvalitti. How are you feeling today ?

Za augsme

Zas augsmes intelektulais centrs saists ar Koreju, kur darbojas Globls Zas Augsmes Institts (GZAI; Global Green Growth Institute - GGGI). GZAI vald ir ekonomiskie domtji - Nicholas Stern, Jeffrey Sachs un Han Seung-soo (bijuais Korejas premjerministrs). GZAI atraans vieta Dienvidkorej atspoguo nopietnbu, ar kuru valsts ir stenojusi virkni politikas paskumu, jo pai pc 2008. gada finanu krzes, lai stimultu tradicionlo ekonomikas izaugsmi "zak" (galvenokrt "zema ogleka" izmantoanas) veid. GZAI izvietoana Korej atspoguo ar plaku starptautisku interesi, ko virzja ANO, paldzot zijas un Klus okena reioniem, veicot prlcienu pri Rietumu industrializcijas modeiem un izvairoties no slazda "vispirms augsme, bet satrana vlk". Klus okena un zijas reiona valstis arvien ir atzinuas atirgas pieejas nepiecieambu, lai atbalsttu uz eksportu orienttu saimniecisko darbbu reion, bet "Za augsme" ir kuvusi par vlamo pieeju augstk - valdbas lmea vadb. Za augsme tiek kritizta par "Zao" attieksmi samr ierobeot veid un to biei kritiz ekologi un ar anti-augsmes aktvisti, kuriem "Ne-augsme" ir vlamais reguljums. Zas augsmes galgais mris joprojm paliek augsme, bet dakrt pat uz esoo ekosistmu rina. Tomr Za augsme ir kuvusi par nopietnu un dominjou alternatvu Augsmei k parasti abos - gan vides, gan ar socilaj virzien.ANO Zas augsmes programmas uzsver ilgtspjga patria pieeja, koncepciju, kas nosaka, ka galvenie ieinterestie attstbas proces ir nabadzgie. Za augsme mudina izmantot ldzdalbas novrtjumu, kas paldz noteikt galvenos ierobeojumus, iespjas un problmas, ar ko saskaras trcgie cilvki un iekaut tos politikas plnoanas un stenoanas ciklos. T atbalsta neaizsargts kopienas, nodroinot nabadzgajiem socilos pakalpojumus un radot labvlgu vidi ilgtspjgai attstbai. "Za ekonomika"

"Za ekonomika" ir ANO iniciatva, atbalstta galvenokrt ANO Vides programmas (UNEP) ietvaros. UNEP vadtjs Ahims Steiners (Achim Steiner), vrt Zas Ekonomikas iniciatvu ziojumu k neitralizjou argumentu, attiecb uz to, ka ilgtspju var sasniegt tikai uz ekonomisks attstbas rina, t apstrdot mtu, ka za ekonomika ir futristiska (modernistiska) koncepcija. UNEP atbalstja ar "Zas stimulanas paketes" ideju 2008. gada finanu krzes laik un identificja konkrts joms, kurs plaa mroga publisk sektora ieguldjumi vartu iedarbint "Zao ekonomiku". Rpniecbai, kas prmrgi izmanto resursus, ik gadu vajadztu novirzot 1,3 triljonus dolru uz desmit zakm jomm, skot no ilgtspjgas mesaimniecbas ldz ku modernizanai. Investcijas aptuveni 2 procenti no pasaules ekonomikas produkta paldztu mazint siltumncefekta gzu emisijas un autu izvairties no cenu oka saistb ar atkarbu no fosilajs degvielas un citm precm. Dienvidkoreja ir galvenais piemrs da veida politikas praks. T ir ieguldjusi 80 % (vai USD 30 miljardus dolru) no 2008. gada Finanu stimulu paketes zema ogleka izmantoanas tehnoloiju izstrd, k ar darbojas saska gan ar Zas augsmes, gan ar Zas ekonomikas idejm. Za ekonomika bija ar viena no tikai divm galvenajm tmm "Rio+20" konferenc 2012. gad. Za ekonomika tika minta k centrl stratija daudzu valstu valdbu uzstdjum, bet daudzas NVO to uzskatja par galveno virzbu, lai tiektos uz ilgtspjgu attstbu. Tas btiski ir ietekmjis globlo politiku par ilgtspjgu attstbu. Tomr palaik izredzes pankt saistou vai brvprtgu vienoanos par Zao ekonomiku, paziojuma vai deklarcijas viet, nav uzskatmas ir augstm. Zas ekonomikas koncepcijas veicinan UNEP sadarbojas ar ideju eneratoriem (think tank) un komerciliem partneriem (piemram, Deutsche Bank) par uzticanos starptautiskiem aizdevumiem un ekonomisko analzi. Ilgtspjgas attstba Kaut gan "Zao izaugsmi" un "Zao ekonomiku" var uzskatt par "Ilgtspjgas attstbas" apakgrupm, tomr daudzi cilvki stingri nodala os terminus. Ilgtspjga attstba ir definta ar ANO mandtu 1987. gad izveidots Komisijas par vidi un attstbu (Bruntlandes komisija) ietvaros: "Ilgtspjga attstba ir attstba, kas nodroina pareizjs paaudzes vajadzbas, respektjot nkamo paaudu iespjas apmierint savas vajadzbas". is jdziens ir kuvis par starptautisko sarunu strakmeni un vienoans pamatu par dadiem sociliem, vides un ekonomikas jautjumiem, skot no klimata prmaim (Visprj konvenciju par klimata izmaim), bioloisko daudzveidbu (Visprj konvencija par bioloisko daudzveidbu) un socilajiem mriem (Tkstogades attstbas mri). Tomr Ilgtspjgai attstbai nav skaidri noteikta ekonomisk filozofija un stratija. IA kritii mdz teikt, ka t cenas aptvert visas lietas saistb ar visiem cilvkiem un atrisint visas problmas. Vairkums gan ir gatavi atbalstt Ilgtspjgu attstbu k galveno virzienu un alternatvu Augsmei k parasti. ANO Ilgtspjgas attstbas birojs (United Nations Office for Sustainable Development - UNOSD), kas tika atklts 2011. gada beigs un kst par "smaguma centru" attiecb uz Zao augsmi, Zao ekonomiku un "Ilgtspjgu attstbu" ANO kompetences zi. "Ilgtspjgu attstbu" ir kuvusi par visprjs plnoanas koncepciju un ko balsta plaas zinanas par konkrtm tmm (enertika, mjoklis, prtika) un procesu virzbu (ieinteresto puu konsultcijas, integrt plnoana, atbilstou indikatoru pielietoana). Vairums valstu gatavo Ilgtspjgas attstbas stratijas, programmas vai plnus. Tomr iem dokumentiem parasti ir vja pozcija attiecb pret valsts ekonomisko lmumu pieemanu. Ilgtspjg attstba atzst, ka izaugsmei jbt vismaz virztai un orienttai, bet daos gadjumos pat ierobeotai, lai spja nkoajm paaudzm apmierint savas vajadzbas" netiktu apdraudta. Dieml lielk daa valstu ilgtspjgas attstbas plnoanas procesos neidentific konkrtus ierobeojumus vai robeas augsmei paai par sevi. Zas augsmes, Zas ekonomikas un "Ilgtspjgas attstbas" indikatori

Kaut gan ir bijis plas darbs ilgtspjgas attstbas rdtju jom vairk nek divdesmit gadu period, joprojm nav vienota, galga un saskaota veida, k izmrt socilo progresu attiecb uz ilgtspjgu attstbu. Prliecinou prieklikumu par to, k nomaint IKP ir viens no iemesliem, kpc vienkrk ir izmantot alternatvas - piemram, Butnas nacionls laimes indikators ir izrdjies itin pievilcgs. nas ekonomists Niu Venjuans (Niu Wenyuan) nesen ieteica jaunu "IKP Kvalittes indikatoru". Vi jau agrk bija minjis ieviest nas "Zao IKP", bet sastapa svu pretestbu. Jaunais indikators ir kas vairk, nek Paties progresa indikators un ietver piecus elementus: enerijas intensitte uz vienu IKP vienbu, ienkumu atirbas starp bagtajiem un nabagajiem, atkritumu daudzums uz vienu IKP vienbu, dzves kvalitte (ma ilgums un citi cilvku attstba indikatori). Tas ir saistts ar ar prvaldbas kvalitti (komunl infrastruktra; valsts birokrtijas apmrs)."Nacionl Laime"Indikatoru izvle sakojs Butnas nacionlaj kultr, bet laimes defincija tika ieteikta Butnas kontekst.Svargkie indikatori ir di: savtbas sajtas bieums, clsirdbas sajtas bieums, domas par panvbu, zinanas par augu un dzvnieku sugu nosaukumiem (Vai js zint vietjs apkrtnes augu un dzvnieku nosaukumus ?), izgltbas lmenis, lastprasmes un rakstpratbas lmenis, vsturisk lastprasme, tradicionlo spu splanas bieums, dienu skaits gad apmekljot kopienas paskumus, mjsaimniecbas ienkumi, ienkumu pietiekamba ikdienas vajadzbm, telpu skaits (personu skaits vien telp), lietotu aprbu iegde, miega stundu skaits, uzticba kaimiiem, paldzba darb kopienas locekiem, "Vai Jsu imenes loceki patiem rpjas viens par otru ?", uzticans plasazias ldzekiem.

Ne-augsme

"Ne-augsme" ir visradiklkais jdziens, attiecb uz alternatvm, lai aizvietotu ekonomisks augsmes modeli. Tas nozm neko mazk pretji AUGSMEI k vien sarauanos. "Ne-augsmes kustba" sastv lielkoties no akadmisko ptnieku un ekonomikas aktvistu tkla, kuri pta un veicint domu, ka mris ir mazka mroga ekonomika, kas rads lielku cilvka labkljbu, vienlaikus samazinot spiedienu uz dabas resursiem un ekosistmm. Jdziens "Ne-augsme" guva starptautisko uzmanbu ldz ar ekonomista Tima Deksona (Tim Jackson) gada ziojuma publikciju, ko 2009. gada mart izdeva Apvienots Karalistes valdbas oficil Ilgtspjgas attstbas komisija. Tims Deksons bija pirmais, kas pauda du oficilu valdbas attieksmi. Tas vlk tika prpublicts k grmata Prosperity without Growth). grmata ir kuvusi par visplak lasto saistb ar Ne-augsmi un var kalpot k btisks atskaites punkts par izaugsmes tmu.

ATTSTBAS MODEU SPEKTRS

Globl finanu krze Jebkura diskusija par tuvko nkotni un alternatvo izaugsmi btu jsk ar tuvko pagtni. 2008. gad pasaul sks finanu un ekonomikas satricinjumu periods, kas turpins ar msdiens. Sabiedrisko lietu komenttji turpina uztraukties par globls ekonomikas stagnciju un iespjamo eiro sistmas sabrukumu. Cilvki regulri iziet Grieijas un citu valstu iels protestjot pret "taupbas paketm", kuru mris gan ir, lai "glbtu" os paus cilvkus. No k tad vii tiek glbti ? Lai gan vrdi aj kontekst atiras - "recesija, "depresija" un "sabrukums" monstrs, no k tdas valstis k Grieija tiek glbtas, ir nekas cits k "Ne-augsme". Ironiski, ka izdomtais rgs - "Ne-augsme", vislielko baiu apsstbu ir izraisjis banks un aizdevumu institcijs. Ir plaa vienprtba par to, ka krze, kas sks 2008. gad un izmaksja pasaulei triljonus ASV dolru, bija saistta ar prmrgu risku uzemanos, korupciju un dzanos pc lielkas peas par katru cenu. ASV Senta izmeklanas ziojums pauda, ka " Krze bija ... augsta riska, saretu finanu darbbu, neatspoguotu intereu konfliktu, k ar regulatoru un kredtreitingu aentru mazspjas rezultts Wall Streetas prmrbu pavad". Saldzinoi niecga cilvku skaita sistemtiski prdroa un mantkrga uzvedba radja pamatu saretm darjumu shmm finanu iestu sistm, k rezultt miljardiem cilvku tika nelabvlgi ietekmti, apdraudot to eksistences iespjas un radot visas sistmas sabrukuma risku. Pasaules valstu valdbas ska aizemties un ieguldt milzgus finanu ldzekus ar skaidru mri novrst vl lielku ekonomikas sarukanu, pat, ja ne sabrukumu pasaules ekonomiskaj sistm. du ieguldjumu mris un odienas paskumu uzdevumi, tostarp jaunu finanu ldzeku sknana uz valsts ekonomiku ("kvantitatvais spilvens"), ir atgriezt valsts ekonomiku atpaka uz izaugsmes cea. Tomr valstu valdbu interese novirzt uzsvaru no IKP uz laimes un labkljbas mranu, pardjs gandrz vienlaicgi ar finanu krzi 2008. gad. Francijas sponsort Saimniecisks darbbas un socil progresa noteikanas komisija (tiglica komisija) tika izveidota jau 2008. gada skum, bet publicja savu ziojumu 2009. gada skum.Joseph Eugene Stiglitz dzimis 1943. gadJozefs tiglics ir ameriku ekonomists un Kolumbijas Universittes profesors.2001. gad vi sama " Zviedrijas Bankas balvu ekonomikas zintn par piemiu Alfrdam Nobelam". Vi ir bijis Pasaules Bankas veckais vice-prezidents un galvenais ekonomists. Vi ir pazstams k globls prvaldanas un brv tirgus ekonomistu-fundamentlistu kritiis. Vi noraidoi izsaks par Pasaules Bankas un Starptautisk valtas fonda darbbu.

Katastrofas un atgans kopj ietekme Japna nebija vieng valsts, kas cieta no lielkajm katastrofm 2011. gad, bet milzgs izmaksas par o katastrofu un ietekme uz cilvku dzvi, infrastruktras un ekosistmu sagrauana, pievrsa pastiprintu pasaules uzmanbu. Trskr katastrofa (zemestrce, cunami, kodolenertikas iekrtu sabrukums) izraisja aptuveni 1 % IKP kritumu. Tas bija saldzinoi neliels piespiedu Ne-augsmes apjoms, galvenokrt pateicoties nelielam, tikai 5 % eksporta kritumam. Kaut gan katastrofa radja nopietnas ekonomisks izmaksas, tomr visai drz rads ar ekonomiskie ieguvumi, stingri emot, IKP izteiksm. Jau 2012. gada skum katastrofas seku novrana - remonti, prbve un skarts teritorijas atkrtota aprkoana ska pozitvi ietekmt valsts ekonomiku. Tika radtas jaunas darba vietas, modernizta infrastruktra, bet atjaunojams enerijas sektors guva pau labumu. Pakistnai, kura pieredzja postous pldus 2010. gad, tas izmaksja miljardiem dolru, k ar samazinja ar IKP mrmo ekonomisko izaugsmi par vairkiem procentiem. Atjaunoanas darbi un prbve vlk ska paaugstint IKP. Tomr tas ir iespjams viengi tad, ja ir finanu ldzeki, ko ieguldt un trt. Pakistn ts bija gada izmaksas 8 vai 9 miljardi ASV dolru, saldzinot ar IKP aptuveni 165 miljardiem. Dieml lielas naudas summas, kas nepiecieams reenercijas procesiem ir grti pieejamas un netiek garantta no starptautiskm finanu institcijm jaunattstbas valstm. Librijas tauta izkuva no pilsou kara pirms seiem gadiem ar salauztu hidroelektrostacijas dambi un spkstaciju. Aizsprosts joprojm nav saremontts, jo piemrots investors, kas btu gatavs ieguldt nepiecieamos 250 miljonus ASV dolru, vl nav atrasts. Ieguldjumi Librij joprojm tiek uzskatti par prk riskantiem, k rezultt, vairk nek 80 % no valsts galvaspilstas Monrovijas iedzvotjiem nav pieejama elektrba, jo elektrotkli lielkoties ir izncinti. Kopum, atgans no katastrofm bagtkm tautm paldz paaugstint izaugsmi, bet katastrofa nabadzgajm valstm to bremz. Tiem, kuriem tradicionl ekonomisk izaugsme ir nepiecieama, lai sasniegtu kdu dzves apmierintbas pamatlmeni, ir vl grtk to sasniegt. Savukrt bagtm valstm ir iespja saemt vairk pat to, kas viiem faktiski nav vajadzgs: augstka lmea materilo patriu un raoanu, kas IKP vl vairk palielina.Militarizcija, bruoti konflikti un kar 2010. gad ASV valdba iztrja vairk nek 170 miljardus dolru par kara darbbu Afganistn un Irk, kas ir vairk par visas Pakistnas IKP aj gad. T k s naudas lielk daa tika izlietota, lai samakstu ASV karavriem, par ASV raotiem ieroiem un ASV bztm lgumdarbinieku firmm, kara "izmaksas" veidoja aptuveni 1 % no kopj ASV IKP aj gad (aptuveni 14,7 triljoni dolru). Vai tas nozm kar ir "labs ekonomiskai izaugsmei" ? Tomr, iet, ka karam ir pozitva ietekme uz ASV ekonomikas izaugsmi, ko mra k IKP, jo preces un pakalpojumi ir pirkti un prdoti masveid. Tikpat skaidrs ir tas, ka kar nes sev ldzi milzgus zaudjumus - gan tie (nve, infrastruktras izncinana) un netie (piesrojums, normlas ekonomisks darbbas ienkumu zaudjumi) veid. Kar ldz ar to netiei palielina izmaksas par resursiem, jo tie tiek prvrsti par izncinanas manm un kst mazk pieejami ieguldjumiem humanitrm vajadzbm. ANO miera uzturanas karavru izmaksas Librij ir aptuveni 750 miljoni ASV dolru gad. Tas ir trs reizes vairk nek nepiecieams hidroelektrostacijas aizsprosta remontam, kas joprojm nav salabots un nenodroina ar elektroeneriju vietjos iedzvotjus. Pc gadiem ilga pastvga krituma, bruoto konfliktu skaits pasaul palaik vairs nesamazins. Palaik pasaul ir vairk nek 30 vietas, kur notiek kar, saldzinot ar gandrz 40 vietm, kur tas notika pirms desmit gadiem. Daudz svargk ir novrtt o bruoto konfliktu izmaksas, kas liel mr (pozitvi) ietekm globlo kopproduktu paskumus ts krasi pieaug. Pasaul iztrja vairk nek 1,5 triljonus ASV dolrus bruotiem konfliktiem 2010. gad. Tas ir par 0,5 triljonu dolru vairk nek pasaule izdeva kariem 2000. gad. Jem vr, ka ASV izmaksas vedot karus Afganistn un Irk, veido gandrz 20 % no kopjm pasaules kara izmaksm. Kar ir pasaules bizness, kas iesaista daudzas tautas, gan k uzbrucjus un aizstvjus, gan ar k ierou prdevjus. Kopum karu izmaksu apjoms palaik ir aptuveni 2 % no Pasaules kopprodukta, kura kopjais apjoms 2010. gad bija ap 75 triljoniem ASV dolru. Vai tas nozm, ka, ja kari pki izbeigtos, pasaules ekonomikas izaugsme (palaik aptuveni 5 % gad) samazintos par diviem procentiem ? Tas nozm, ka karu veicino ekonomisk izaugsme un IKP pieaugums (ne tikai no tieajiem izdevumiem saistta ar karu, bet ar saistb ar ekonomisk labumu guvju, piemram, ierou raotju peu), visticamk, turpinsies. Nabadzbas mazinana Divi miljardi cilvku pasaul dzvo ar mazk nek diviem ASV dolriem dien. Ekonomikas izaugsme - "Augsme k parasti", var ievrojami uzlabot o cilvku dzvi. Ja pasaules nabadzgajiem palielinsies ienkumi, viiem radsies labkas iespjas rpties par savu veselbu, izgltbu, sievieu vienldzbu, k ar citas priekrocbas. s oti btisks prasbas par prticbu materilaj dzv nav apsprieamas un ts attiecas uz lielko daa no pasaules nabadzgajm valstm. Pozitva saikne starp nabadzbas mazinanu un tradicionlo ekonomisko izaugsmi ir bijusi tik plai pierdta praks, ka tas ir praktiski pieemts par "dabas likumu", neskatoties ar uz kritikas bagtgm tradcijm par ldzeku raans iespjm un pieauguma nodroinanu (piemram, SVF aizdevumi, Pasaules Bankas atbalsta programmas). Tomr pastv dzias baas par nevienldzbu, kas biei turpins k srga pat tajs nabadzgajs valsts, kuru ekonomika faktiski ir augusi. Alternatva paldzbas kravu nosttana nabadzgajiem cilvkiem bez cerbm uz btisku dzves uzlabojumu - nav iedomjama.eopolitisks varas prmaias niei vartu uzemties ldera lomu 21. gadsimt kosmosa apgan. na, Indija, Dienvidkoreja, Brazlija un pat Indonzija, ieem arvien vairk un vairk vietas uz pasaules skatuves, bet ASV, Lielbritnijas un Francijas (kurm pieder trs no piecm pastvgajm vietm ANO Drobas padom) loma, iet, kst arvien mazka un mazka. Nesen na ir paziojusi par nodomu samazint IKP pieauguma mrus par labu cilvku labkljbas un vides veselbas uzlaboanai. Tomr nas pieauguma mris joprojm paliek agresvi. Galu gal, 8 % IKP gada pieauguma temps, stenojot nas pareizjo ikgadjo mri, sps divkrot ts nacionlo ekonomiku mazk nek desmit gados. Tomr iet, ka na tiem vlas izmaint savu izvirzto izaugsmes mri par labu videi un cilvkiem, rpm par veselbu, jo na var to atauties, jo t joprojm attsts galvu reibino trum. Esoos lielvaras, piemram, ASV mins pretoties jebkuram minjumam upurties citu lab vai atteikties no savas varas un ietekmes caur pagrimumu, kas nk ar masveida resursu, darbaspka, tehnoloijm un naudas plsmas samazinjumu. Citas jaunas valstis ar turpins izaugsmi ne tikai, lai uzlabot savas tautas dzvi, bet ar, lai paaugstintu savu statusu un aizstvtu viedokli par savm nacionlm interesm pasaul, kur lielvalstis cenas apvest ap stri citus spltjus, lai nostiprintu savu pozciju strauji maingajos globls konkurences apstkos. Kopum pasaules eopolitisks varas izmaias turpins darboties k Augsmes k parasti patrintji un k spcgi Jauns ekonomikas ideju opozicionri, vismaz tuvkaj nkotn.Demokrtisks kustbas Pieaugo "ekonomisks demokrtijas" kustba sasaucas uz citm protesta kustbm, kas notiek pasaul, piemram, Arbu pavasara" nemieri un protestjou cilvku pi Spnij un Grieij, pauot savu neapmierintbu attiecgajm valdbm. ie protesti visi ir oti atirgi pc izcelsmes, motivcijas un mra, bet tiem ir kas kopgs - vlme pankt lielku demokrtiju. ujorkas ielu protesttji sevi sauc par "99 %", lai atirtos no t 1 %, kuriem pieder aptuveni puse no tautas (valsts) bagtbas. Vii btb protest pret pieaugumu privtaj sektor un valsts kontroles pavjinanos. Protesttji uz ielm Srij, krasi atiras, jo uztraucas par varas un priviliju koncentrciju rem, ko vada valsts prezidents Asads - vii protest pret valsts varu. btisk atirba liecina, ka demokrtisks kustbas, kas tagad darbojas vis pasaul, iespjams, ir ar divm oti atirgm attieksmm pret Jauno ekonomiku, atkarb no situcijas valst. Vidusmra cilvks piedaloties ujorkas ielu protestos, iespjams, aptvert un veicina priekstatu par "Nacionlo laimi" un dod tai priekroku, saldzinot ar ekonomikas augsmi, un, protams, du uzskatu atbalsta vairkums. Tipisks iptes protesttjs, tomr ir par izaugsmi, jo t skatjum augsme var dot ieguvumus parastiem cilvkiem aj valst, kur prezidenta Mubaraka rema laik cieta no darbavietu trkuma un no augstajm prtikas cenm.

Privtais sektors: korporatvais biznesa un finanu institcijas Pdj desmitgad ir pieredzts ievrojams pieaugums uzmumu un finanu nozars, k ar palielinjusies korporatv socil atbildba (KSA) - korporatv ilgtspja, korporatv vides prvaldba, korporatvs klimata iniciatvas un korporatv atbildba (kas neizmanto ierobeojoo vrdu "socils"). Ap 2010. gadu KSA kst par vairkumu ar tkstoiem korporciju, kas public ziojumus, nodarbina KSA profesionus un ilgtspjgas attstbas vadtjus. Daudzs instancs, ilgtspja tiek nopietni un publiski iestrdta biznesa stratija daos no pasaules visveiksmgkajiem uzmumiem. Preja uz ilgtspju un KSA ir daudzu faktoru rezultts, ieskaitot patrtju un investoru spiedienu, palielinot "maigo" reguljumu eko-maranas sistmas un brvprtgs zioanas standartu form, arvien atkltk un adekvtk vadba (uzmumu padomes sk nopietnk emt vr draudus, piemram, klimata izmaias) un apzia, ka ilgtspjgi prvaldot uzmumus var samazint izmaksas un, daos gadjumos, palielint tirgus dau. Ekonomiskie faktori ir tie, kas nodroina relu procesu virzbu un nosaka tirgus apstkus. Daudzi uzmumi ir atkljui, ka KSA un ilgtspja nodroina dividendes, pat jaunajos tirgos. Turcijas Unilever, kas rao prtiku un mjsaimniecbas preces, ir viens no pasaules visattsttkajm uzmumiem, kas balsts uz ilgtspjgas attstbas principiem un ir iesaistjies brvprtgajos vides aizsardzbas paskumos. Unilever mris ir praktizt "Zao augsmi" sava uzmuma lmen, bet ne "Zao ekonomiku" vai "Ilgtspjgu attstbu" un, pavisam noteikti ne "Ne-augsmi. Unilever gadjums uzsver fundamentlo faktu par korporatvm un finanu institcijm: ts ir veidotas augsmei.

Rio+20 un citi starptautiskie procesi ANO konferenc par ilgtspjgu attstbu (Rio+20), kas notika 2012. gada jnij, noteikti kalpos k liels vstures pagrieziena punkts ilgtspjas veicinan kopum, bet, jo sevii Jaunas ekonomikas idejas attstbas vstur. Iespjams "Za ekonomika" saems pusi no oficils programmatisks uzmanbas, atstjot otru pusi dienas krtbas jautjumiem par institucionlo reformu un prvaldbu ilgtspjgai attstbai. Rio+20 konferences Deklarcija ietver tautu atbalstu Zas ekonomikas idejm, t simboliski iezm jaunu, svargu domanas veidu. Ja viss norits labi, s "divdesmit gadus pc Rio" prdomas par 1992. gada ANO konferenci par Vidi un ilgtspjgu attstbu bs tlredzgi iezmjuas Zas ekonomikas attstbas ceu un diskusiju dominanci pasaules liets. di bri dod iespju sasniegt jaunu starptautisks leitimcijas lmeni koncepcijm, kas iepriek bija klasifictas k "alternatvas". Palaik gan ir maz ticams, ka pasaules valstis drz nonks pie saistoiem lgumiem par jauna ekonomikas virziena uzskanu, balstoties uz Rio+20 secinjumiem. Lielkais, uz ko vartu cert, btu brvprtga vienoans, Agenda 21 stil un atjaunot Rio deklarcija (1992), kas paziotu pasaules tautm nodomu turpint zakas ekonomikas ceu.Ietekmes robeirtnes eopolitiskajiem jautjumiem par ilgtermia attstbu

NKOTNES REDZJUMSJaunais stvoklis, visticamk, var tikt raksturots di:

pasaules valsts, starptautisks institcijs un privt sektora organizcijas patrins preja uz "Zas ekonomikas" koncepciju, bet, iet, ka "Zas augsmes koncepcija, bs dominjo praktiskaj pielietojum); pieaugs Nacionls laimes paskumi, kas tiek modelti, izmantojot Butnas Nacionls laimes koncepciju, kas pielgota katras valsts kultras patnbm, k ar laimes un labkljbas izjtai; lielk daa bs gatava iesaistties, lai veidotu nkotni sev vlam virzien, bet tikai ekstrmks balsis aktvi noliegs jauno un turpins cnties viengi par sev vlamm idejm un ideoloijm; Zaajai augsmei un Nacionlajai laimei, ir pievilcgs piedvjums konsensusa pankanai gan no "alternatvajiem", gan ar no "konservatv vairkuma; pastv vairki nenovrami tikas jautjumi, kas liek sevi mant un tie ir jem vr.

Vai laime, kas pausta k mris, juzskata par cilvka tiesbm ?

Za ekonomika + Nacionl laime = Ilgtspjga pasaule72Patkamu 21. gadsimtu !