adugunsVOtrdiena � 2012. gada 4. septembris � Nr. 68 (8367)

Apsveicam!

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

10.

ISSN 1407 - 9844

�

�

CENA abonentiem Ls 0,33tirdzniecîbâ Ls 0,38

Nâkamajâ

Vadugunî

4. lpp.

Laba ziòa

Slikta ziòa

Nepalaid garâm

Interesanta ziòa

13. lpp.

DiençNacionâlajosbruòotajosspçkos.

Izcînîs Balvu ezera kaususpiningoðanâ un velcçðanâ

Visi spiningoðanas draugi un entuziasti15.septembrî Balvu ezerâ aicinâti uzBalvu ezera kausu spiningoðanâ unvelcçðanâ. Satikðanâs vieta pludmalç pieBalvu Sporta skolas, reìistrçðanâs nopulksten 6.00 lîdz 7.00, starts plkst. 7.00,finiðs - plkst.11.30. Lîdzi jâbût laivai,glâbðanas vestei un spiningam!

Tieslietu ministrsciemojas Baltinavâ

Vakar, 3.septembrî, Tieslietu ministrsJânis Bordâns ar savu klâtbûtni pago-dinâja Baltinavas vidusskolas skolçnusun skolotâjus. Viòð piedalîjâs svinîgâceremonijâ, kurâ pie skolas çkas piestip-rinâja iesvçtîtu plâksni ar skolas nosau-kumu latviski un latgaliski, kâ arî pacçlaLatgales karogu. Ministrs îpaði sveicapirmklasniekus, viòu vecâkus, skolçnus,skolotâjus, studentus un pasniedzçjus -vçlçja veiksmi, prieku zinîbu apguvç unto tâlâk nodoðanâ.

3.septembrî skolas pçc ilgâka pârtraukuma atkal sançjakâ biðu dravas – tajâs pulcçjâs saposti skolçni, kuri pa vasarupaauguðies krietni garâki, smaidîgi skolotâji un laimîgi bçrnuvecâki. Zinîbu dienâ svçtkus svinçja visâs mûsu novaduizglîtîbas iestâdçs - arî Tilþas vidusskolâ, ko ðajâ dienâapmeklçja bijusî absolvente, zemkopîbas ministre LaimdotaStraujuma.

Tilþas vidusskolas direktors Voldemârs Èeksis kuplajai pedagoguun skolçnu saimei jaunajâ mâcîbu gadâ vçlçja bût atvçrtiem radoðai,tehnoloìijâm bagâtai un garîgai dzîvei. Direktors teica paldies mâcîtâ-jiem, kuri aizlûdz, lai ðis jaunais mâcîbu gads bûtu veiksmîgs, paldiesskolotâjiem un vecâkiem par ieguldîjumu bçrnos un izglîtîbâ. Zem-kopîbas ministre Laimdota Straujuma, sveicot klâtesoðos zinîbu svçt-kos, pastâstîja, ka Tilþas vidusskolu beigusi pirms 44 gadiem. Ministreatzina, ka vçrtîbas, ko iedod skola, paliek uz ilgu laiku. Skolotâjiemun skolçniem viòa vçlçja izturîbu, aicinâja izvirzît lielus mçríus un

Uzdroðinâties un

mâcîtiesneatlikt darbus uz rîtdienu, kâ arî mudinâja mâcîties. “Varbût kâdsno jums nâkotnç bûs ministrs. Visa pasaule ir jûsu priekðâ,” sveicotskolçnus, teica L.Straujuma. Tiekoties ar vidusskolas klaðu skolçniem,ministre atzina, ka skolâ iegûtâs zinâðanas bija pamats, lai iestâtos unpabeigtu Latvijas Universitâtes Fizikas un matemâtikas fakultâti,aizstâvçtu doktora disertâciju. “Visu dzîvi esmu mâcîjusies. Nevaruteikt, ka mans sapnis bija kïût par ministri. Bet, saòemot premjeraaicinâjumu, neatteicos. Tâ ir uzdrîkstçðanâs, ko jums novçlu. Jâ, arîman sâkumâ bija bail runât Briselç ar citu valstu pârstâvjiem, betgalvenais ir uzdrîkstçties un ticçt, ka jûs to varat. Katrs no jums varbût ministrs vai skolas direktors. Tikai jâbût drosmei un sevis discipli-nçðanai,” teica L.Straujuma. Atbildot uz skolçnu un pedagogu jautâ-jumiem, izskançja doma, ka Latvijâ akcents jâliek uz vidçjâm saim-niecîbâm, to attîstîbu, uz mazo un vidçjo zemnieku izglîtoðanu, uzkooperâciju, jo tai ir nâkotne. Atgrieþoties pie skolas tçmas, ministreatzina, ka skolâ daþkârt bijusi spîtîga un, ja uzdoto vielu labi nezinâja,klusçja. Runâjot par profesijâm, ko skolçniem izvçlçties, L.Straujumaaicinâja apgût tehniskâs jomas zinâðanas. Var arî mâcîties parsociologiem, politologiem, psihologiem, bet jâdomâ, ko darîs pçcstudijâm, vai varçs atrast darbu. “Jaunie cilvçki, uzdroðinieties! Jûsvarat to, ko gribat! Ticiet sev un galvenais - mâcieties!” vçlçja ministre.

A.Socka

Kopâ ar labâko skolotâju. “Valçrija Loèmele (no labâs) ir mana mîïâkâ skolotâja. Viòa mâcîja matemâtiku, bija stingra. Bet tiestingrâkie skolotâji paliek labâ atmiòâ,” atzina zemkopîbas ministre Laimdota Straujuma.

Foto

- A

.Kirsanovs

Upîtç gatavojas svçtkiemSkançs latgalieðu valoda

Ielas remonts traucçtirdzniecîbuVeikalu nâkas slçgt

Naudas-kalnapagastâaizvadasportasvçtkus.

“Vaduguns” redaktorsuzraksta grâmatu

Bijuðais “Vaduguns” redaktors VitâlijsSanders uzrakstîjis un izdevis nu jau sestoromânu ar nosaukumu “Malvînes kok-teilis”. Grâmata ir bagâtîgi piesâtinâtaar intriìçjoðiem dzîves notikumiem. Arautora personîgajiem ierakstiemKudrjavcevu ìimenei un AndrejamOðeniekam ðî grâmata atceïojusi uzBalviem un tiek dâvinâta arî BalvuCentrâlajai bibliotçkai.

Lîdz Bçrþu baznîcaiasfalta nebûs

Balvu novada Bçrzpils pagastâ uzsâktsdarbs pie projekta “Ielu apgaismojumarekonstrukcija”, kura laikâ ar melnoasfalta segumu noklâs Dârza ielu noDomopoles lîdz pat Bçrzpils ciemanorâdei un vçl mazliet aiz tâs - lîdzceliòam uz Bçrþu kapsçtu. Diemþçlatlikuðo ceïa posmu lîdz Bçrþu baznîcaineasfaltçs.

Latvijâ

Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2012. gada 4. septembrisV2.

Vârds þurnâlistam

Pçdçjâ augusta sestdienâ, îsi pirms mâcîbu gadasâkuma, nu jau septîto reizi pçc kârtas piedalîties jautrotçrpu parâdç un izpriecâties jautrâs spçlçs unatrakcijâs Brieþuciema pagasta iedzîvotâjus aicinâjaaizrautîgâ un smaidîgâ Pepija Garzeíe (SandraPakalnîte). Ðîs vasaras tçrpu parâdes tçma bija brilles.Pasâkumâ 20 daþâdu vecumu dalîbnieki demonstrçjapaðu izgudrotâs un izgatavotâs brilles, piedalîjâsatrakcijâs, mielojâs ar gardu zupu un iemçìinâja tautasnama zâles jauno grîdu.

Pin bizes un tirgo mantasJautrajâs spçlçs varçja piedalîties visi – gan tie, kas ieraduðies

brillçs, gan bez tâm. Îpaði jautras izvçrtâs arbûzu çðanassacensîbas, kurâs, protams, uzvarçja draudzîba. SavukârtPepijas biþu pîðanas sacîkstes uzraudzîja stingra þûrija, kasvçrtçja ne tikai âtrumu, bet arî sapîto biþu kvalitâti. Jautrîbasun izklaides iespçju pasâkumâ netrûka – dalîbnieki cçla smilðupilis, zîmçja jautras sejiòas, spçlçja Pepijas relaksçjoðo spçli“Ha, ha, ha...” un piedalîjâs citâs atrakcijâs. Kâ vienmçr daudzsajûsmas saucienu izraisîja Brieþuciema ielu vingrotâju AròaTimirbulatova, Linarda Vaivoda, Austra Kaòepa un KristeraVoiciða uzstâðanâs.

Viena no jaunajâm aktivitâtçm bija krâmu tirdziòð, kurâbçrni tirgoja sev vairs nevajadzîgas, bet citiem noderîgas lietas– grâmatas, rotaïlietas, apavus un daudz ko citu. Veiksmîgâktirgoðanâs veicâs Renâtei un Patrîcijai Loèmelçm. “Kopâ arPatrîciju iepriekðçjâ vakarâ atlasîjâm vçl labi saglabâjuðâsrotaïlietas, meiteòu somiòas, vairâkas grâmatas, ko pârdottirdziòâ par simbolisku samaksu. Arî paðas tirdziòâ iegâdâ-jâmies spçïu maðînas un krosenes mazajam dçlçnam,” parpirmo reizi pasâkumâ notikuðo krâmu tirdziòu stâsta vienano svçtku organizatorçm un atbalstîtâjâm, biedrîbas “Saules-svece” vadîtâja Silvija Loèmele.

Iemçìina jauno grîduPçc jautrajâm spçlçm Pepija visus aicinâja uz pusdienu

pauzi pie ugunskura, kur skolas pavâres Marianna Langovskaun Helçna Loèmele pasâkuma dalîbniekus cienâja ar garduzupu. Savukârt, gaidot apbalvoðanu, kuras laikâ katrs jautrobriïïu izgatavotâjs saòçma Pepijas apgleznotu krûzîti ar viòas

Rotaïâs aicinâja Pepija Garzeíe

autogrâfu un paðportretu, bçrni labprât izlçkâjâspiepûðamajâs atrakcijâs.

Pasâkuma laikâ atklâja arî Brieþuciema tautas nama jaunoaktu zâles grîdu. Ðis notikums iepriecinâja visus pagastaiedzîvotâjus, jo vecâ grîda bija savu laiku nokalpojusi.Pirmajiem gods ieskandinât gaiðo telpu bija folkloras kopas“Soldanî” dalîbniekiem. No vecâs grîdas, kas nokalpoja 40garus gadus, bija palikuði vien daþi atmiòu puteklîði, kuruspasâkuma laikâ cîtîgi meklçja Pepija, uzlikusi savas visuredzoðâs brilles. “Nebûs vairs Brieþuciema ïaudîm jâliek rozâbrilles uz acîm, lai mûsu daudzfunkcionâlâ zâle izskatîtoslabâka, nekâ patiesîbâ, vai arî melnas brilles, lai izliktosneredzam to, ko negribam redzçt,” grîdas atklâðanas brîdîteica pagasta kultûras darba organizatore Zita Meþale.

Stâsta par brillçm. Pastâvîgâ Pepijas Garzeíes tçrpuparâdes dalîbniece Lîna Pundure (no labâs) labprâtpastâstîja par speciâli parâdei izgatavotajâm trîs brillçm.“Lego brilles lieku, kad kaut ko bûvçju. Braucot ar ritenivai motociklu, lieku motobrilles, bet, kad acis noguruðas,atspirdzinoðâs brilles,” skaidroja meitene.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Sveicot jaunpienâkuðos skolç-nus un skolotâjus, uzvelkot mastâMammadaba vçstniecîbas karoguun vizinoties zirga pajûgâ, sâkâsjaunais mâcîbu gads Balvu Valstsìimnâzijâ.

3.septembra rîtâ, sveicot skolas kolek-tîvu, Balvu Valsts ìimnâzijas direktoreInese Paidere vçlçja, lai kopîgais ceïð,kâpjot zinîbu kalnâ, nes prieku un gan-darîjumu gan skolotâjiem, gan skolç-niem un viòu vecâkiem. Direktore uzsvç-ra, ka skola ðo mâcîbu gadu sâk arvairâkâm jaunâm pârmaiòâm. Viena notâm ir ðogad ìimnâzijai pieðíirtaisMammadaba vçstniecîbas statuss. “Esamtreðâ skola bijuðâ Balvu rajona teritorijâlîdz ar Eglaines pamatskolu un Rugâjuvidusskolu, kam pieðíirts ðis godpilnaistituls,” ar prieku paziòoja direktore.Gandarîjumu par iegûto Mammadabavçstniecîbas statusu pauda arî latvieðuvalodas un literatûras skolotâja AijaDvinska. Viòa uzsvçra, ka tituls iegûts,pateicoties skolotâjas Veltas Uèelniecesvçrtîgajiem padomiem un neatlaidîbai,kâ arî 7. – 9.klaðu skolçnu un viòu audzi-nâtâju cîtîgajam darbam Mammadabaprojektâ visa mâcîbu gada garumâ,stâdot kokus, darinot putnu bûrîðus unpiedaloties meþa olimpiâdç. A.Dvinskateica paldies savas klases audzçkòiem parizcînîto iespçju skolotâjai ðovasar trîs

Balvu Valsts ìimnâzija soladzîvot zaïi

dienas atpûsties nometnç Ezerniekos.Savukârt a/s “Latvijas Valsts meþi”

Ziemeïlatgales meþniecîbas izpilddi-rektors Viktors Reblis, pasniedzot ìim-nâzijas direktorei Mammadaba vçst-niecîbas akreditâcijas rakstu, uzsvçra, kaðo godu nopelnît nav viegli. Viòð solîja,ka, turpinot sadarbîbu, “Latvijas Valstsmeþi” ðajâ mâcîbu gadâ skolçniem orga-nizçs putnu vçroðanas ekskursiju, no-vadîs Meþa karjeras dienu, bet skolotâjivarçs papildinât zinâðanas tâlâkizglîtî-bas kursos. Lai sadarbîba bûtu veiksmî-ga, arî skolçniem un skolotâjiem bûs jâ-pilda “zaïais godavârds”. Mammadabavçstniecîbas darbam visa gada garumâsekos trîs vçstnieki – skolas direktoreInese Paidere, skolotâja Inâra Konivaleun skolnieks Ervîns Dille, kuriem V.Reblissvinîgi pasniedza vçstnieku lentes.

Balvu Valsts ìimnâzijâ ðogad gaidâmiarî citi jauninâjumi. Skolâ darbu uzsâksvairâki jauni pedagogi. Vistâlâko ceïu –no Amerikas Savienotajâm Valstîm –mçrojusi angïu valodas skolotâjaBeatrise Fendrièa. Pirmo gadu BalvuValsts ìimnâzijas direktores vietnieceaudzinâðanas darbâ bûs Lelde Leja,ìeogrâfiju mâcîs Rçzeknes Augstskolasabsolvente Ieva Useniece, sociâlâs zinîbasun vçsturi pasniegs programmas“Iespçjamâ misija” dalîbniece LîgaAndersone, fiziku un matemâtiku mâcîsskolotâjs Edgars Kamenders, bet mûziku- Aija Nagle un Anastasija Loèmele,

Uzvelk karogu. Ðogad pie skolasplîvos trîs karogi – Latvijas, EiropasSavienîbas un Mammadaba vçstnie-cîbas karogi. Mammadaba vçstnie-cîbas karogu mastâ pacçla vçstniekiInese Paidere, Inâra Konivale unErvîns Dille.

I.Tuðinska

savukârt ekonomiku mâcîs BirutaÐâvele. Skolâ bûs arî jauns mâcîbupriekðmets – datordizains, kuru reizinedçïâ ìimnâzistiem pasniegs LieneÐaicâne.

Foto

- I

.Tuðin

ska

Strâdâ mazâk, saòem vairâk. Saeimas deputâtipar darbu sesijas starplaikâ jûlijâ saòçmuði lielâku atalgo-jumu, nekâ maijâ un jûnijâ, kad tautas kalpi sçdes apmek-lçja regulâri. Vasarâ deputâti saòçmuði arî dâsnas kom-pensâcijas par dzîvesvietu un transporta izdevumiem.Ðâdu atalgojuma sistçmu izstrâdâjuði paði Saeimasdeputâti, nosakot, ka sesiju starplaikos no atalgojumanaudas atvilkumus nepiemçro, savukârt par kavçtajâmsesiju laikâ notikuðajâm sçdçm deputâtiem no algasatvilkumus piemçro.

Daugavas krastos darbojas melnie arheologi.

Pçc ûdenslîmeòa pazeminâðanâs Rîgas HES Daugavaskrastos nelegâli aktîvi darbojas tâ saucamie melniearheologi jeb mantraèi, meklçjot senlietas, kas vçlâknonâk melnajâ tirgû un kolekcionâru rokâs. Aculieciniekipastâstîja, ka pçdçjo dienu laikâ upes krastos strâdâjaaptuveni 15 cilvçki, kuri bija uztaisîjuði telðu pilsçtiòu.Latvijas Vçstures institûta direktors Guntis Zemîtisinformçja, ka racçji Daugavas krastus nolûkojuði, jo tâskrasti bijuði gadsimtiem ilgi un blîvi apdzîvoti, turklâtglabâ bagâtu, senu kultûrvçsturisko mantojumu, un upeiblakus atrodas Daugmales pilskalns un senkapi.Arheologiem ðâda veida darbîbu nepiecieðams saskaòotar Valsts kultûras pieminekïu aizsardzîbas inspekciju(VKPAI) un zemes îpaðnieku. Par noteikumu neievçroðanudraud naudas sods lîdz 250 latiem.

Kultûras mantojuma dienas. No 7. lîdz9.septembrim Latvijâ norisinâsies ikgadçjâs Eiropaskultûras mantojuma dienas, kuras rîko Valsts kultûraspieminekïu aizsardzîbas inspekcija sadarbîbâ ar kultûr-vçsturisko objektu saimniekiem. Ðoreiz Eiropas kultûrasmantojuma dienas veltîtas tçmai “Baltijas jûras piekrastesun iekðçjo ûdeòu kultûras mantojums”.

Atklâj Zirgu pastu. Sestdien, 1.septembrî, LatvijasKultûras akadçmijas (LKA) teâtra mâjâ “Zirgu pasts”notika plaðas svinîbas par godu çkas renovâcijai.Rekonstrukcija bija sareþìîts uzdevums, jo vajadzçja netikai senatnîgu namu ar kultûrvçsturisku vçrtîbu, bet arîpielâgot to specializçtam mâcîbu procesam, tostarpnodroðinot çkas pieejamîbu personâm ar funkcionâliemtraucçjumiem. Moderni iekârtotâ çka ir pirmâ Latvijasvçsturç, kas atbilst topoðo teâtra aktieru, reþisoru, kâ arîlaikmetîgâs dejas horeogrâfu prasîbâm.

Mirst sadursmç ar alni. Svçtdien, 2.septembrî,Ludzas novada Pildas pagasta Zeiïovâ kâda 1982.gadâdzimuðâ vîrieða vadîtâ automaðîna cieta sadursmç ar alni,kurð uzskrçja uz ceïa braucamâs daïas. Ceïu satiksmesnegadîjumâ no gûtajâm traumâm notikuma vietâ gâjabojâ 1985.gadâ dzimusî automaðînas pasaþiere. Spçkratavadîtâjs nogâdâts slimnîcâ. (Ziòas no interneta portâla www.apollo.lv)

Vasarâ, atpûtusies no sacerçjumu, piedodiet, rakstusacerçðanas, reizç ar skolotâjiem un skolçniem atsâkustrâdât. Un tiem, kuri man rakstîja un zvanîja, jaunu-mus un notikumus klâstot, vçlos pateikt paldies unatgâdinât, ka atkal esmu darbâ un gaidu jûsu vçstules.Arî telefonu ar to paðu numuru turu rokas stiepienaattâlumâ... uz pulsa, kâ pieòemts teikt. Par vasarâredzçto un dzirdçto droði vien uzrakstîðu garajos ru-dens vakaros, ja vien saskatîðu piedzîvotajâ ko vairâkpar ikdienas notikumiem. Pierakstu klade pilna arfilmu nosaukumiem, kas jâredz, grâmatâm, kas jâizlasa,ar cilvçku vârdiem, par kuriem jâuzraksta. Varbût mansceïojumos iemantotais prieks spçs kliedçt kâdastîvumu, skâbumu un nopietnîbu? Nezinu gan... Zinutikai to, ka cilvçkam, kurð iemâcîjies priecâties no sirds,vieglâk pârciest skumjas, jo plaðâks ir viòa izjûtu spektrsun ir drosme bût arî vienatnç ar sevi. Droði viendzirdçts teiciens, bet atkârtoðu,- mûsu prieku nosakamûsu vçrtîbas. Tintç esot, ja sajûkot vçrtîbas, bet arîno ceïa caur tinti var mâcîties, vai ne? Ar dzîvi esotjâspçlçjas, lai Zelta teïð neaizietu pie cita.

Zinaida Logina

Îsumâ

Aktuâli Otrdiena � 2012. gada 4. septembrisV 3.

Viedokïi

Fakts

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lv

Re, kâ!

Pilngadîbas svçtki Medòevâ

25.augustâ Viïakas Jçzus Sirds Romas katoïu baznîcâtçvs Staòislavs Pilngadîbas svçtkos deva svçtîbu seðiemMedòevas pagasta jaunieðiem– Sintijai Pabçrzai, AlvimÐmitam, Ainim Strapcânam, Sandim Matisânam,Artûram Reniòam un Mârtiòam Briediòam. Medòevastautas nama vadîtâja Skaidrîte Ðaicâne pastâstîja, kajaunieðus tautas namâ ieveda svçtku vadîtâji RigondaÐakina un Gatis Babâns, kuri pilngadîbu sasnieguðosuzrunâja ar dzejas vârsmâm, kâ arî veltîja svçtku runu:“Ðodien atjaunotajâ tautas namâ Jaunîbas svçtkus svinseðas burvîgas zvaigznes, kas savâ dzîvç sasnieguðasnozîmîgu vecumu. Astoòpadsmit gadi – tâ ir brîvîbassajûta. Astoòpadsmit gadi – tas ir patîkamu mirkïu,saulainu dienu un romantisku vakaru laiks. Visbeidzot,astoòpadsmit gadi nav parasts skaitlis, bet gan tâds, kasjums, jaunieði, paredz lielâku atbildîbu, ïauj atskatîtiesuz padarîto, kâ arî sniedz iespçju izteikt viedokli skaïâkun droðâk.”

Pilngadîbas svçtkos jaunieðus suminâja Medòevaspagasta pârvaldes vadîtâjs Pçteris Pravs, vecâku vârdâlaba vçlçjumus teica Diâna Ðmite, savukârt dziedoðâsmeitenes un klases audzinâtâja Inita Raginska savuspirmos audzçkòus sveica ar dziesmu. Pasâkuma noslçgu-mâ jaunieði pie tautas nama puíu dobç atmiòai iestâdîjakoðumkrûmus. Katrs pilngadnieks izteica savu visdedzî-gâko vçlçðanos, to ierakstîja zvaigznçs un debesîs palaidaar hçliju piepildîtos balonus, lai turpmâkie gadi bûtuzvaigþòoti un sapòiem bagâti.Piedalies konkursâ “Apleicîne2”

Balvu Centrâlâs bibliotçkas darbinieki aicina piedalîtiesLatgales folkloras vâkðanas konkursâ “Apleicîne2”, kasveltîts Latgales novada folkloras vâcçju aktivizçðanai unrakstnieka, folkloras vâcçja un pçtnieka Antona Sliðânadzîvesziòas pieminçðanai. Konkursâ var piedalîties jebkurðLatvijas iedzîvotâjs, kurð apkopo Latgales novada folklo-ru un savas dzimtâs vietas vai kâdas citas Latgales vietasîpatnçjo, lokâlo folkloras klâstu. Konkursâ vçrtçs dalîb-niekus, kuri þûrijai piedâvâs vismaz 5 pasakas vai 20tautasdziesmas, 10 garâs dziesmas, 10 lîdz 20 îsâs folklorasvienîbas vai, piemçram, kâdas vietas tradîciju aprakstuvçrâ òemamâ apjomâ. Konkurss notiks lîdz ðî gada30.novembrim. Darbi jâiesniedz datorrakstâ vai skaidrisalasâmâ rokrakstâ Balvu Centrâlajâ bibliotçkâ. Iesniedzotdarbus, jânorâda sava adrese, e-pasta adrese, telefonanumurs vai cita informâcija, lai konkursa organizatoriar katru tâ dalîbnieku varçtu sazinâties.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Kâ vçrtçjat jaunâs partijas “Skaistâ nâkotne” izredzes vçlçðanâs?

Kâ vçrtçjat jaunâs partijas “Skaistâ nâkotne” izredzes vçlçðanâs?

Vai “Skaistâ nâkotne” domâs arîpar Latgali?

ANDRIS SLIÐÂNS, Upîtes tautas namavadîtâjs

Topoðâ partija “Skaistâ nâkotne” sevipieteikusi ar skaistiem saukïiem, jaukumanifestu, bet man, to dzirdot, nâk prâtâpçdçjo desmit gadu laikâ jauno partijuuzstâdîjumi pirms katrâm vçlçðanâm.Apkarosim korupciju un visi dzîvosimjauki! Bet, lai to izdarîtu, pirmkârt,jâizstrâdâ plâns, kâ to realizçt, otrkârt,jâiegûst vairâkums Saeimâ vai arî vadîba

lielâkajâs Latvijas paðvaldîbâs. Man ðíiet,ka iekïût Saeimâ ar lielu deputâtu skaituun paðvaldîbâs iegût vadîbu jaunajaipartijai ir maz izredþu. Pirmkârt, partijaiir uzstâdîjums, ka tâ ir jaunu un progre-sîvi domâjoðu cilvçku partija, kurâ dar-botos jaunieði un cilvçki lîdz 40 gadu vecu-mam. Domâju, ka Latvijâ vçlçtâji iedalâsnevis jaunajos un vecajos, bet tâdos, kuribalso par tâ saucamajâm latviskajâm unkrieviskajâm partijâm. Otrkârt, ja arîizdotos partijas labâs ieceres un tâiekustinâtu jaunieðus, tas bûtu ïoti labi. Ðîideja sakrît arî ar manu darboðanos, kaduzsvars darbîbâ jâliek uz jaunieðiem ungados jauniem cilvçkiem, kuri izauguðineatkarîgajâ Latvijâ, nevis okupçtajâLatvijâ. Kamçr Latvijâ nav ieviestaelektroniskâ balsoðana, “Skaistajainâkotnei” no jaunieðiem balsis bûs grûtiiegût, jo jaunieði tagad visas attiecîbas undarîjumus kârto ar datora, telefona uninterneta starpniecîbu. Tomçr “Skaistânâkotne” sevi popularizçt un reklamçtiecerçjusi interneta vidç daþâdajossociâlajos tîklos, ko izmanto gados jaunievçlçtâji. Treðkârt, idejas autori ir atraktîvi,zinoði, jauni cilvçki, bet viòi saka, ka ir

tikai organizatori – producenti. Sak,- mçssavâksim komandu, bet paði neiesim, jotur neko nesaprotam. Tas mani kâ vçlç-tâju attur balsot par ðo partiju, jo viens irïoti laba ideja, bet otrs, kas ideju realizç.Ja kâdam ir ïoti laba ideja, cits to nevarrealizçt tikpat labi, kâ ðîs idejas autors.Tomçr piekrîtu viòu uzstâdîjumam, kaLatvija nespçs attîstîties, kamçr ðeit bûsliela korupcija. Latvijas politikâ vajagjaunus cilvçkus, jo daïa veco tieðâm ir“aizsçdçjuðies”. Piekrîtu, ka sabiedrîbajâsaliedç, jo dalîðana latvieðos un krievosmûs neattîsta, bet tikai bremzç. Partijasmanifestâ ir daudz labu ideju, bet tâsdibinâðanas autoriem priekðâ liels darbs.Ja, piesaistot zinoðus speciâlistus, bûsizstrâdâta laba programma un pateikts,ar kâdiem partneriem kopâ to iespçjamsrealizçt, domâju, “Skaistâ nâkotne” mûsuvisu skaistâs nâkotnes labâ kaut ko arîiegûs. Man, protams, gribçtos dzirdçt unredzçt programmu, ko jaundibinâmâpartija domâ par Latgales un latgalieðuvalodas attîstîbu un perspektîvu tuvâkajânâkotnç.

Viedokïus uzklausîjaZ.Logina un I.Zinkovska

"jau

na s

lota

tîri

sla

uka":

(0%

)

nekas l

ab

âks

ne

bû

s:

(18%

)

ied

zîvo

tâji

alk

st

pçc

pârm

aiò

âm

:

(9%

)

bû

s, ja

ne

lab

âk, ta

ds

av

âd

âk

:

(36%

)

man

i ta

sn

ein

tere

sç:

(36%

)

Ko

pâ:

39

Lai tik darbojas!

IVARS SAIDE, SIA “Diogens – audio”projektu vadîtâjs

Mani priecç fakts, ka jauni cilvçki vçlasdarboties - vienalga, tas ir mûzikas, politi-kas vai kâdâ citâ darbîbas jomâ. Jaunajâpartijâ, kâ var saprast, darbosies cilvçki

ju, mani dara piesardzîgu.Simpatizç, protams, jaunâs partijas

dibinâtâju iestâðanâs par profesionâlismupolitikâ un citâs jomâs. Sava amataprofesionâïi nepiecieðami visur, tikai tadlietas var izdarît labi un virzît uz priekðu.Nemeklçsim vainu tikai “augðâs”. Sâksimno apakðas. Joma, kurâ darbojos, ir speci-fiska, taèu arî man nepiecieðams, piemç-ram, virpotâja vai atslçdznieka pakal-pojums. Bet nereti nav iespçjams atrastmeistaru, kas to spçtu izdarît profesio-nâli. Savukârt, ja man kâds pârmet, kato vai to varçja izdarît citâdi, es atbildu:“Izdari labâk!” Izdarît labâk nepiecieðamsarî jaunajai partijai, lai viòiem noticçtu,lai vòi sasniegtu izvirzîto mçríi. Mansnovçlçjums,- lai tik viòi darbojas!

lîdz 40 gadu vecumam. Lai darbojas, laitikai nebrauc projâm no Latvijas! Tomçr,domâjot par partijas turpmâko darbîbu,mani piesardzîgu dara jaunâs partijasnosaukums “Skaistâ nâkotne”. Spçcîgiteikts! Nosaukums pats pasaka priekðâ,kâdam jâbût partijas darbîbas mçríim unrezultâtam. Tâ ir liela uzdrîkstçðanâs unatbildîba. Kâdâ veidâ ðo mçríi sasniegs?Tas ir komandas darbs. Partijas dibinâtâji,kuri nav profesionâli politiíi, aizbildinâs,ka nebûs partijas lokomotîves un virzîtâji.Ðie cilvçki bûðot citi, ko viòi atradîs, uzru-nâs un virzîs gan vçlçðanu kandidâtusarakstos, gan valdîbas posteòos. Bet, javiòu izvirzîtie kandidâti pievils,neattaisnos cerîbas, ko tad?! Tad partijasdibinâtâji vainu uzvels viòiem, bet paðipaliks aizkadrâ. Vai tâ?! Manuprât, ja esinâcis klajâ ar ideju, tad cînies arî pats parto, parâdies publiskâ vidç, komentç no-tiekoðos procesus. Tâpat bûs nepiecieðamssadarboties ar jau esoðajâm partijâm unpolitiíiem. Tas, domâjot par jauno parti-

Latvijas Intelektuâlâs Attîs-tîbas fonda vadîtâjs un izglîtîbasspeciâlists Viesturs Dûle, mûziíisGustavs Butelis (Gustavo), reþi-sors Aivars Èivþelis un domu-biedri apvienojuðies partijâ“Skaistâ nâkotne”.

ReportâþaOtrdiena � 2012. gada 4. septembrisV4.

Z.Loginas teksts un foto

Pie Naudaskalna ezera cînâs par uzvarâmBalvu novada Balvu pagastâ sporta svçtkus ðogad

rîkoja salîdzinoði vçlâk - 1.septembrî, taèu tradîcijai irstipras saknes. Sporta diena pie Naudaskalna ezeranotika jau piecpadsmito reizi!

Tâ vienkop pulcçja ne tikai bçrnus un jaunieðus, bet arîìimenes. Ðogad kopîgi viens par otra uzvarâm fanojaPuðpuru, Jefimovu, Merkulovu un citas ìimenes. Brâïi Mârtiòðun Mâris Þugi piedalîjâs vairâkos sporta veidos, atbalstototra vçlmi pçc uzvaras. Mazais Lauris Jauntçvs tik ïoti bijasekojis lîdzi olimpiâdei, ka visus pârsteidza ar savâm pareiza-jâm atbildçm uz grûtajiem konkursa jautâjumiem. Laukumibija sagatavoti daudziem sporta veidiem - futbolam, volej-bolam, florbolam, ðauriòâm, lekðanai ar aukliòu, bet ikviensvarçja darboties arî citâs aktivitâtçs - uzspçlçt badmintonu,domino, cirku, dambreti, salikt puzli vai no plastilîna izveidotsporta galeriju. Uz ugunskura Ingrîda Þuga lielâ katlâ vârîjazupu, kuru pçc medaïu, kausu un balvu saòemðanas visinobaudîja, atzîstot par gardu jo gardu. Sporta svçtku organi-zatore Inâra Frolova atzina, ka viòai mîïi visi dalîbnieki, jotie iepazîti kâ jauki un darboties griboði cilvçki.

Skrçjiensapkârt

Naudaskalnaezeram. Lielspârdzîvojumsðis skrçjiens

bija mazajamKristoferamPuðpuram,

kuram ir tikaitrîs gadiòi. Laiarî tçta Aigara

stiprâ roka bijalabs balsts, visu

trasi puikaveica pats.Sportiskâs

ìimenesmamma Ilona

finiðâ dçliòusamîïoja, ar skaïiem ‘sarauj’ saucieniem atbalstîja arî

mâsa Kintija. Trasi apkârt ezeram palîdzçja izpïaut AldisPokulis. Uzvarçtâju gods ðajâ disciplînâ Robertai

Mûrniecei, Oskaram Martinovam un Mârim Þugam.

Trâpa mçríî unnopelnasaldumus.VecmâmiòaSvetlanaMerkulova armazbçrniemRenâru unMarekupârsteidzajauno tiesnesiLindiju Dubovu,jo metieni bijatrâpîgi unsaldumi godamnopelnîti.

Aktîvâkais sportists. Lai arî ðautriòu meðanâ vîriemuzvarçja Ivars Frolovs, aktîvâkais sportists svçtkos bijaOskars Martinovs. Ðautriòu meðanâ viòam mazliet pietrûkaveiksmes. Oskars ir labs basketbolists, labprât apmeklçtreniòus sporta zâlç.

Aktîvâs tiesneses. Roberta Mûrniece (no kreisâs)uzvarçja skrçjienâ apkârt Naudaskalna ezeram, bet AlînaGromova vinnçja ðautriòu meðanâ. Abas jaunietespalîdzçja tiesât sacensîbas.

“Dullâ desmitnieka” dalîbnieki. Lai arî uzdevumi “Dullajâ desmitniekâ” nebija grûti, puiði apsprieda to izpildîðanasstratçìiju.

Kurð kuru? Olimpisko spçïu konkursa uzvarçtâja IvetaSalcevièa (no labâs) un Kintija Puðpure cînâs par uzvaru.Iveta uz sacensîbâm bija atnâkusi kopâ ar dçliem.

Goda pjedestâls futbola bumbas þonglçðanâ. Ðajâsporta veidâ uzvarçja Raitis Vizulis ar 99 reizçm, aiz

sevis atstâjot Edmundu Anèu un Ralfu Frolovu.

Sacenðas sievieðu un spçïu tiesneðukomandas. Stafetç uzvarçja sievieðu komanda -Ilona Puðpure, Ginta Miezîte, Svetlana Merkulova,Natâlija Merkulova, Iveta Salcevièa un ElitaGromova.

Vîri uzspçlç volejbolu. Smilðu laukumâ Reivo Aleksejevs,Dainis Miezîtis un Mârtiòð Þugs cînîjâs pret OskaruMartinovu un Emîlu Jauntçvu.

Saruna

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2012. gada 4. septembrisV 5.

Klât septembris, un daudzâs ìimençs vakardienasrîts bija bezgala rosîgs un steidzîgs. Jâsâk pierast, kaatkal darbdienu rîti bûs saspringtâki, jo vecâkiemjâspçj pavadît uz skolu arî bçrnus, novçlot viòiemveiksmîgu dienu un labas atzîmes. Ðonedçï, iespçjams,audzçkòi vçl dzîvos bezrûpîgâk, taèu bûs vien jâpierodpie skolu dzîves ritma.

Svçtku diena ar jauku kopâ pasçdçðanu vakar bijatrîs dçlu mammai - balvenietei INGAI KOKOREVIÈAI.Ingas un Matîsa ìimenç tagad jau ir divi skolçni.

Ikdienâ esat visai kupla ìimenîte – aug trîs puikas.-Jâ, kopâ esam pieci cilvçki. Vecâkajam dçlam Rièardam

paliks 9 gadi, vidçjais dçlçns Markuss ðoruden kïûst parskolçnu, jo sâk savas skolas gaitas, bet jaunâkajam Kristeramir trîs gadi.

Tad jau visiem kopâ jâdzîvo lîdzi pirmklasniekaizjûtâm?

-Tâ ir. Markusam vasaras nogale patieðâm atnesa satrau-kumu, - puika sprieda, kâ viòð ies uz skolu, ko tur darîs. Jutu,ka zçns par to daudz domâ un jûtas pat satraucies. Pçdçjânedçïa bija atpûtas laiks, tad viòð uz bçrnudârzu vairs negâja.Puika cilâja sapirktâs mantas un mçìinâja iztçloties sevi parpirmklasnieku. Markuss dârziòâ ir daudz ko iemâcîjies. Zçnsjau tekoði lasa, raksta, rçíina. Domâju, ka skolas uzdevumigrûtîbas nesagâdâs un mâcîbâs veiksies. Pats viòð noskaòojiesjaunai dzîvei un saka, ka tagad bûs liels puika, jo bçrnudârzalaiks paliek aiz muguras. Vecâkajam puikam Rièardam mâcî-bâs veicas daþâdi, viòð daþkârt ir garastâvokïa cilvçks. Ne visimâcîbu priekðmeti patîk un padodas vienlîdz labi, vislabâkRièardam sokas matemâtika.

Divi skolçni ìimenç, tostarp pirmklasnieks, ðíiet,uzliek pienâkumu rûpîgi plânot kopçjo budþetu. Tâir?

-Par skolai nepiecieðamajâm lietâm un to iegâdi domâjâmvisu vasaru. Pirkðana sâkâs jau jûnijâ, jo visu uzreiz abiemdçlçniem patieðâm nevarçtu iegâdâties. Pirmajam skolas burt-nîcas un piederumus sapirkâm Rièardam, pçc tam jûlijâ –Markusam. Pirmklasnieka vajadzîbâm, lai sapostos skolai,iztçrçjâm aptuveni 60 latus, bet vçl jâiegâdâjas sporta tçrps.Markuss uz skolu devâs uzvalkâ. Iepirkâmies tepat Balvos,sekoju lîdzi akcijâm, kas piesolîja atlaides. Kopâ abu zçnuvajadzîbâm iztçrçts ne mazâk par 100 latiem.

Vai naudas tçrçðanas prasmi mâcât arî bçrniem?-Jâ, viòi to apgûst. Visiem trim puikâm ir kopîga krâjkasîte,

kur viòi met santîmiòus, kas paliek pâri no vecâku dotâskabatas naudas. Puikas krâjkasîti patieðâm netaisa vaïâ unnaudiòu krâj visu gadu. Pçc tam ir interesanti to atvçrt unsaskaitît, cik izdevies iekrât. Ðî nauda domâta viòu tçriòiemvasarâ, kad visi kopâ kaut kur dodamies. Lielâkais puikuiekrâjums lîdz ðim bijis 80 latu. Vasarâ braucam uz RîgasZooloìisko dârzu, arî Jûrmalu, kaut kur ciemos.

Jums kâ mammai apkârt tikai vîrieði. Kâ patijûtaties?

-Domâju, ka labi. Vçl jau puikas pamazi, bet, kad paaugsies,bûs lieliski palîgi. Jau tagad savu iespçju robeþâs viòi palîdz.Lielâkie puikas pçc dabas ir visai âtri, kustîgi, spçj tikai viòiemsekot lîdzi. Cerçju: ja ne otrais, tad vismaz treðais bçrns bûsmeitenîte. Nekas! Brâïi ir savstarpçji draudzîgi, labi sadzîvoviens ar otru. Par to arî prieks. Rièards ir visstraujâkais, vienmçrkustîgs un aðs. Tagad vasarâ ar draugiem taisîja ðtâbus unizdomâja sev par prieku daþâdas nodarbes. Viòam bija visgrû-tâk vârdu izdomât. Ielikâm ðo stipro un spçcîgo, un puikamtas atbilst. Markuss pie sava vârda tika pçc tçta izvçles. Viòðir nedaudz mierîgâks. Viòam patîk arî pasçdçt uz vietas unlikt, piemçram, puzles. Kristers, visjaunâkais puisçns, ir visatðíi-rîgâkais no brâïiem. Ïoti mierîgs un mîlîgs, lîdzinâs patmeitenei. Viòu vajag bieþi samîïot. Par Kristera vârdu vieno-jâmies abi ar tçti.

Kâdu iztçlojâties 3. septembri – pirmo skolasdienu?

-Man paðai tâ bûs agra darbdiena. Veikalu, kurâ strâdâju,vçrsim agri vaïâ, jo parasti ir daudz cilvçku, veidojas patrinda, un visiem vajag paspçt. Tçtis puikas vedîs uz skolu. Pçcpulksten deviòiem viòiem pievienoðos arî pati. Vakarâ droðivien aiziesim uz kafejnîcu un çdîsim saldçjumu.

Vai arî paðai nâk atmiòâ savi skolas gadi?-Esmu balveniete, mâcîjos Balvu Amatniecîbas vidusskolâ.

Uz skolu ïoti gribas doties pirmajos gados, pçc tam - ne pârâk.Mâcîjos normâli, bet biju viena no klusajâm klases meitençm.

Arî pirmklasniekam bûs garas darbdienas

Vislabâk padevâs zîmçðana, krievu valoda, kas mums ìimençbija otrâ sarunvaloda, patika rakstît domrakstus, lasît dzeju.

Noprotams, ka esat ïoti aizòemta mâmiòa. Vaitomçr atrodat laiku ieskatîties arî skolnieka mâjasdarbos?

-Vecâkais dçls parasti pçc stundâm mâcîjâs dienas grupâ.Cik paspçja, tik tur izmâcîjâs, taèu pçc vakariòâm bija laikssagatavot visu pârçjo. Un es arî pieskatîju, lai ir salikts vissvajadzîgais skolai. Tagad bûs jau divi skolçni. Markuss ceïuuz skolu sen zina, jo staigâja kopâ ar brâli. Arî viòð pçc stun-dâm paliks grupâ un mâcîsies, jo mums, vecâkiem, taèujâstrâdâ. Pçc grupas, iespçjams, nâks pie manis uz darbu vaiarî pie vecmammas. Markusam arî bûs garas darbdienas, joviòð vçl apmeklçs mâkslas skolu. Puika, ðíiet, ir visai talantîgs,ïoti cîtîgi, akurâti zîmç un krâso.

Pastâstiet par sevi – ko ikdienâ darât?-Strâdâjam abi ar vîru. Pati esmu veikala “Rûþeòa”

pârdevçja- floriste. Mani apmierina ðis darbs, zinot, ka Balvinav pilsçta, kur ir pietiekama darbavietu izvçle. Sâkotnçjipastrâdât veikalâ mani uzaicinâja draudzene. Iepatikâs. Darbsnav grûts, darba laiku varu pieskaòot bçrnu vajadzîbâm -aizvest uz dârziòu, palaist uz skolu. Arî floristika padodas.Kâdreiz gatavoju vainagus, bet tagad savu izdomu varupielietot daþâdu puðíu darinâðanâ. Darbs ir daudzveidîgsun interesants. Nesen, piemçram, kliente vçlçjâs saòemt“raganu slotiòas”, izveidotas no ziediem. Iepriekð tâds pasû-tîjums nebija bijis, vajadzçja domât, ko un kâ darît. Priecîgsnotikums parasti ir kâzu puðíi. Kâdus tos veidot un kâdusziedus izvçlçties,- tas iepriekð nav izstâstâms. Vien, paskatotiesuz konkrçtiem ziediem, redzu un saprotu, ko izvçlçties unlikt kopâ, lai puðíis izdotos. Arî klienti nereti atzîst, ka labâkbûtu bijis païauties uz mûsu – pârdevçju izvçli, nekâ mçìinâtkompozîciju izvçlçties pçc paðu ieskata.

Runâjât par ziediem. Vai arî pati tos audzçjat?-Dârzs mums ir, taèu laika ziedu audzçðanai gan man nav.

Tas mums vairâk ir sakòu dârzs, kur izaug dârzeòi ìimenesvajadzîbâm.

Pie reizes pastâstiet par dzîvesdraugu. Vai ilgi esatkopâ?

-Pirmajâ septembrî palika deviòi gadi, kopð pârnâcâm uzjauno èetristabu dzîvokli Balvos un sâkâm dzîvot kopâ arMatîsu. Viòð strâdâ uzòçmumâ “Balvu Enerìija”, kurina, laipilsçtai saraþotu siltumu. Tagad viòi gatavojas jaunajaiapkures sezonai un, kad tâ sâksies, strâdâs maiòu darbu.Tçtim ar puikâm patîk doties zvejâ, uz meþu ogâs vai sçnçs,kaut kur aizbraukt paciemoties. Þçl, ka ðovasar bija tik îsapeldçðanâs sezona. Visiem kopâ patîk apmeklçt arî koncertus.

Ko Jûs labprât darîtu tad, kad bûtu laiks tikaisev?

-Pat grûti atbildçt. Manas dienas ir tâ izplânotas unaizòemtas, ka nekâdi hobiji tur nav paredzçti. Man patîk,piemçram, mâju kârtot. Pirms skolas darîjâm to kopâ arRièardu, kurð sakârtoja vecâs grâmatas. Skolçniem sâkas jauns

Visi kopâ. Inga un Matîss audzina trîs dçlçnus. Daudzi brînâs, neticîgi pârjautâjot, vai tieðâm ârçji trauslajai sievieteijau ir trîs bçrni? Inga par to priecâjas: “Tas ir ïoti labi! Man gribçjâs, lai viss ir âtri un ìimeniski. Dçlçni taèu âtri izaugs,un es bûðu jauna un skaista mamma viòiem. Visi kopâ varçsim daudz ko labu darît.” Ingai Kokorevièai ir tikai 27 gadi.Viòa saka,- ja vien prot izplânot laiku, var paspçt visu, arî uz balli vai koncertu ar vîru aiziet un atpûsties. Protams, parto paldies jâsaka vecmammai, kura uzòemas mazbçrnu pieskatîðanu.

ikdienas ritms, tâpçc visam jâbût kârtîgam. Vecâkajam dçlamir atseviðía istaba un diviem jaunâkajiem zçniem – kopçjâ.Viòiem paðiem jârûpçjas par kârtîbu tajâs. Zçni to cenðasdarît. Pagaidâm gan Kristers viòiem vairâk traucç, nekâ palîdz.

Inga, kâ Jûs pati sevi raksturotu?-Esmu pçc dabas mierîga. Mçìinu uz visu skatîties pozitîvi

un nestresot. Jâdzîvo ar domu, ka viss bûs labi un, ja kâdaproblçma arî rodas, tâ atrisinâsies.

Esat balveniete. Kâ vçrtçjat dzîvi ðajâ mazpilsçtâ?-Droði vien nevajag ðausminâties un domât par to, kâ te

nav. Galvenais, lai cilvçkiem bûtu darbs. Protams, ïoti daudzi,tostarp arî mani paziòas un draugi, ir aizbraukuði prom unatrodas tâlu no Balviem. Balvi bûtîbâ ir skaista, maza pilsçtiòa.Esmu pabijusi daudz kur, un mûsu pilsçta starp tâm ir ïotisakopta un zaïa. Visvairâk mums patîk laukums pie strûklakas,arî parks, kur var pastaigât, mierîgi pasçdçt vai aiziet lîdz patezeram. Vairâk sakârtotu gribçtos redzçt Lâèa dârzu. Vakarostur ir tumðs, tâdçï staigât rudeòos un ziemâ kïûst baisi. Taèumûsu pilsçtâ netrûkst labu un atsaucîgu cilvçku. Manipaðreizçjâ dzîve patieðâm apmierina, nav iemesla sûdzçties.Jo vairâk tâdçï, ka te ir ìimene, mani trîs bçrni, tepat dzîvo arîvecâki.

M.Sprudzâne

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Atsakâs no bezmantinieka dzîvokïaDeputâti nolçma nepâròemt no VAS “Privatizâcijas

aìentûra” Balvu novada paðvaldîbas îpaðumâ par bez-mantinieka mantu atzîto dzîvokli Daugavpils ielâ 41 - 47,Balvos, jo dzîvoklim ir liels parâds un budþetâ nav brîvulîdzekïu.Zemes vienîbai pieðíir adresi

Deputâti nolçma Raimonda Celmiòa zemes vienîbaiun uz tâs esoðajâm çkâm Balvu pagastâ pieðíirt adresi:“Kièi”, Balvu pagasts, Balvu novads.Piedalîsies projektu iesniegumukonkursâ

Nolçma piedalîties projektu iesniegumu konkursâ arprojektu “Tîkla veidoðana, lai veicinâtu pieredzes un labâsprakses apmaiòu starp Balvu novada paðvaldîbu Latvijâ,Kupiðku rajona paðvaldîbu Lietuvâ, Pilvas pilsçtas pað-valdîbu Igaunijâ un Vegorzevas paðvaldîbu Polijâ”. Pro-jekta atbalsta gadîjumâ nodroðinâs lîdzfinansçjumu 30%apmçrâ jeb EUR 13 286 00 (ekvivalents Ls 9 337,45) noprojekta kopçjâm attiecinâmajâm izmaksâm – EUR44 286 (ekvivalents Ls 31 124,38). Projekta lîdzfinan-sçjuma un priekðfinansçjuma nodroðinâðanai òemskredîtu Valsts kasç.

S.Karavoièika

Balvu novada domç23.augusta ârkârtas sçdes lçmumi

Îsumâ Pieredze

StarpBrîdisV6. Otrdiena � 2012. gada 4. septembris

Nu jau trîs gadus bijuðais BalvuAmatniecîbas vidusskolas audzçk-nis DEIVIDS KRAVALIS dzîvo unmâcâs Lielbritânijas pilsçtâ Dçrbijâ(Derby). 17-gadîgais puisis atzîst,- laiarî mâcîbu gads Anglijâ ir daudzgarâks nekâ Latvijâ, tas ir mazâksaspringts un piemçrots skolçniemar daþâdu spçju lîmeni. Sveðâ zemepuisim pavçrusi iespçjas pilnveido-ties arî kâ sportistam, jo Deividalielais sapnis ir kâdreiz kïût parprofesionâlu basketbolistu.

Deivids ir viens no daudzajiem latvie-ðu bçrniem, kuru vecâki savulaik devu-ðies darba meklçjumos uz ârzemçm.“Mamma uz Angliju pârcçlâs aptuvenipirms 6 vai 7 gadiem. Kâdu laiku dzîvojukopâ ar vecmâmiòu, lîdz kopîgi nolç-mâm, ka man jâpârceïas uz dzîvi Lielbri-tânijâ, jo tur tomçr ir lielâkas iespçjasiegût labu izglîtîbu,” atmiòâs par dzîves-vietas maiòu, kas notika pirms trim ga-diem, dalâs puisis.

Lai gan angïu valodas zinâðanas, pâr-ceïoties uz britu salâm, jauneklim bijadiezgan labas, jo viòð cîtîgi mâcîjâs skolâ,kâ arî katru vasaru apciemoja ârzemçsstrâdâjoðo mammu, pirmais laiks angïuskolâ nebija viegls. “Mazliet galvassâpesradîja tas, ka visu dienu jârunâ angliski,arî draugu sâkumâ nebija,” atcerasDeivids. Tomçr adaptâcijas periods izrâ-dîjâs samçrâ îss, jo iejusties palîdzçjabasketbols.

Lielbritânijâ skolâmâcîties vieglâk

Pçc diviem gadiem Deivids, klausotbasketbola komandas trenera ieteiku-mam, nomainîja skolu un ðobrîd mâcâsNoel – baker language and comunity school,kas paver plaðâkas iespçjas nâkotnçiestâties universitâtç un veidot basket-bolista karjeru.

Lielbritânijas izglîtîbas sistçma atðíirasno mûsçjâs, tâdçï sâkumskolas izglîtîbu(Latvijâ - 9 klases) tur iegûst, pabeidzot11. klasi. Deivids atzîst, ka mâcîties Angli-jâ ir vieglâk nekâ Latvijâ, jo, lai ganmâcîbu gads britu salâs ir garâks, nekâpie mums (Deivids zinâðanas skolâapgûst no 10. septembra lîdz 23. jûli-jam), mâcîbu vielas apguve nav tiksaspringta. “Mâcîbu gada laikâ ir vairâkbrîvdienu. Pçc aptuveni 6 mâcîbu nedç-ïâm - nedçïu atpûðamies. Vienu vieluapgûstam aptuveni divus mçneðus. Varmâcîties âtri un atlikuðo laiku atpûsties,bet var visu apgût pamazâm. Ðî sistçmaïauj apgût vielu vienlîdz labi gan ïotispçjîgiem, gan mazâk spçjîgiem skolç-niem,” uzskata puisis.

Jaunajâ skolâ Deivids pavadîs vçldivus gadus. Kaut gan oficiâli ðis ir viòapçdçjais mâcîbu gads, puisis nolçmispaòemt papildus gadu, kura laikâ apgûsvçl daþus mâcîbu priekðmetus, kâ arîvarçs labâk sagatavoties basketbolistakarjerai.

Basketbolu iemîlBalvos

Trençties basketbola komandâ Deividssâka jau Balvu Sporta skolâ pie treneraAròa Voikas. Apsprieþot puiða pârcel-ðanos uz jauno mîtnes zemi, Deividsizteica vçlçðanos turpinât trençties

basketbolâ. Tâdçï pirmais, ko viòð darîja,ieradies Dçrbijâ – uzmeklçja basketbolaklubu “Derby Trailblazers”. Jau nâka-majâ dienâ puisi no Latvijas aicinâja uzpirmo treniòu. “Sâkumâ mazliet uztrau-cos, kâ sapratîðu visu, ko man liek darît,tâdçï turçjos laukuma aizmugurç,”atceras jaunietis.

Jâpiezîmç, ka Lielbritânijâ basketbols,salîdzinot ar citâm komandu spçlçm,piemçram, futbolu un regbiju, navseviðíi populârs. “Neraugoties uz to,pirmais iespaids bija, ka tur ir ïoti labitrençti basketbolisti. Lîmenis ir ïotiaugsts,” apgalvo jaunietis. Valstî irvairâkas basketbola lîgas, sâkot ar“Under 14”, “Under 15”, “Under 16”,“Under 17” un “Under 18”, kurâssacenðas skolçni, beidzot ar “Divîzijuceturto”, “Divîziju treðo” un “Divîzijupirmo”. Tâlâk seko augstâkâ BrituBasketbola lîga (BBL), kurâ spçlç profe-sionâli sportisti.

Deivids atklâj, ka ðajâ sezonâ spçlçsdivâs komandâs – “Darby Trailblazersacademy” un “Derby TrailblazersDivîzija ceturtâ”. Viòa mçríis ir kâdreizkïût par profesionâlu basketbolistu.“Nezinu, vai izdosies, bet mçìinâðu,”apgalvo puisis. Visa viòa dzîve aizjûraszemç pakïauta ðim mçríim. Sezonas laikâ

Sapòo par basketbolista karjeru

gandrîz katra nedçïas nogale aizrit,piedaloties basketbola spçlçs. Neretisacensîbas notiek arî nedçïas vidû. Arîvisu brîvo laiku puisis veltî treniòiem.“Trençjos ne tikai kopâ ar komandu,bet arî individuâli,” stâsta bijuðaisbalvenietis. Panâkumi neizpaliek.Pçrnajâ sezonâ “Under 18” komanda,kuras kapteinis viòð bija, kïuva parMazâs lîgas uzvarçtâjiem, savukârtNacionâlajâ lîgâ Deivida komanda tikalîdz otrajam raundam izslçgðanas spçlçs.

Kaut gan Deividam ir daudz drauguun viòð labi saprotas ar saviem vienau-dþiem, puisis neaizraujas ar klubuapmeklçðanu un jaunieðu tusiòiem.“Brîvajos brîþos labâk atpûðos unuzturu savu íermeni labâ formâ,”apgalvo jaunietis.

Savu dzimto pusi Deivids apmeklçsamçrâ reti. Bieþâk tas notiek vasarasbrîvlaikâ. Uz jautâjumu: “Vai pietrûkstLatvijas?” jaunietis atbild: “PietrûkstLatvijas plaðumu, jo Anglijâ viss ir it kâsaspiests – viena apdzîvota vieta lîdzâsotrai.” Deivids skumst arî pçc savasdraudzenes, kura dzîvo un mâcâs Tilþâ,kâ arî abâm vecmâmiòâm, brâlçniemun mâsîcâm. Par spîti tam savu nâkotnipuisis saskata tâlajâ aizjûras zemç, nevisLatvijâ.

Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

Zem groza. 1 metru 90 centimetrus garais Deivids (attçlâ ar bumbu) komandâspçlç kâ guard/small forward jeb aizsargs/mazais uzbrucçjs. Viòð ir universâlsspçlçtâjs. “Varu visu, ja vajag – iemest grozu, vadît saspçli, segt garosspçlçtâjus,” apgalvo basketbolists.

Deivida komanda. Deivids Kravalis (ar 20.numuru) savu dzîvi nolçmis veltîtbasketbolam un pârdomâti ar katru dienu virzâs tuvâk ðim mçríim. “Kâpçcpatîk ðî spçle? Nezinu, laikam pirmais treneris prata ieinteresçt,” prâtobasketbolists.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Tiekas pçc vasaras brîvlaikaJaunâ mâcîbu gada pirmajâ dienâ - 3. septembrî - uz

savu pirmo tikðanos Balvu Bçrnu un jaunieðu centrâieradâs aktîvo Balvu jaunieðu grupa “Kalmârs”. Jaunieðisprieda par tuvâkajiem nâkotnes plâniem un iespçju dibi-nât nevalstisko organizâciju ar nosaukumu “Kalmârs”,kâ arî gatavoja pârsteigumu jaunajai centra direktoreiOlitai Losevai.Aicina uz Atvçro durvju dienu

5.septembrî no pulksten 15 lîdz 18 Balvu Bçrnu unjaunieðu centra darbinieki laipni aicina Balvu jaunieðusuz Atvçrto durvju dienu, kuras laikâ viòi varçs iepazîtiesar centra piedâvâtajâm iespçjâm, kâ arî aizpildît anketas,kurâs izteikt savas vçlmes.Sveic Aristoteli

Nedçïas nogalç Aristoteïa svçtkus svinçja LatvijasUniversitâtes studenti. Pirmo reizi Aristoteïa sveicçju vidûbija arî bijusî Viïakas Valsts ìimnâzijas absolvente RigondaÐakina. Gatavoðanâs svçtkiem sagâdâja daudz saviïòo-joðu brîþu topoðajiem studentiem. “Pulcçðanâs, saukïu,deju, kustîbu un dziesmu iemçìinâðana – tâ bija tikaineliela daïa no darbîbâm, ko pirmkursniekiem mâcîjaPirmsaristoteïa svçtkos fakultâtç. Tâ bija kâ iesildîðanâs,lai grandiozajos Aristoteïa svçtkos savu fakultâti varçtupârstâvçt godam,” pieredzç dalâs pirmkursniece Rigonda.Viòa stâsta, ka Aristoteïa svçtki ðogad aizvadîti pacilâtâun patriotiskâ gaisotnç. “Dalîbnieki pulcçjâs Domalaukumâ, no kurienes, rektora, dekânu un citu studenturunu mudinâti, devâs svçtku gâjienâ, svinîgi nesot savasfakultâtes karogu un lâpas. Gâjiena noslçgumâ pie Lat-vijas Universitâtes çkas dalîbnieki vçl pçdçjo reizi centâsizkliegt savas fakultâtes vârdu. Desmitos vakarâ sâkâsballe LU Lielajâ aulâ. Par godu mums ðogad uzstâjâsgrupas “Pçrkons”, “Bermudu divstûris” un daudzas citas.Lieki piebilst, ka izturîgâkie studenti ballçjâs lîdz patpieciem no rîta, bet drosmîgâkie uzreiz pçc ballîtes devâsuz lekcijâm,” stâsta Rigonda, piebilstot, ka emocijas ungaisotne pasâkumâ bija fantastiska. “Tas noteikti bûs arînâkamâ gada gaidîtâkais pasâkums!” apgalvo pirm-kursniece.Piedalâs “Vosoruoðanâ”

No 21. lîdz 24. augustam Rogovkâ notikuðajâ vasarasnometnç – kursos “Vosoruoðana”, apgûstot jaunas zinâ-ðanas, pçdçjâs vasaras dienas pavadîja 30 skolotâji, kuruvidû bija arî pedagogi no Balviem, Rugâjiem, Baltinavasun Viïakas. Viòi apguva neformâlâs izglîtîbas program-mu “Latgales kultûrmantojuma apguve skolâ”. Ar lat-galieðu valodu internetâ, 16. – 18. gadsimta Latgalesvçstures pasniegðanas problçmâm pamatskolâs, latgalieðurakstu valodu un literatûru, kâ arî latgalieðu rakstuvalodas un literatûras standartu un programmu projek-tiem, latgalieðu folkloru, vietvârdiem, latgalieðu identitâtiun etnomentalitâti nometnes dalîbniekus iepazîstinâjaRçzeknes Augstskolas un Latvijas Universitâtes mâcîbuspçki Ilga Ðuplinska, Angelika Juðko – Ðtekele, Ilze Sperga,Lidija Leikuma un citi. Radoðâs darbnîcas vadîja pedagogiIneta Melne, Lîga Rundâne un Maija Gailuma. Nometnesdalîbniekus priecçja Baltinavas teâtra “Palâdas” izrâde,tikðanâs ar Annu Rancâni, Valentînu Lukaðçvicu, Lîpdru-vîti, Gunti Rasimu un citiem ievçrojamiem latgalieðiem.

Izvizina zirga pajûgâ

Vakar svinîgajâ mâcîbu gada atklâðanas pasâkumâBalvu Valsts ìimnâzijas jaunos skolotâjus vizinâja zirgapajûgâ. Jautâsiet,- kâpçc izvçlçts tieði ðâds transportaveids? Izrâdâs, tam ir loìisks izskaidrojums. Kïûstot parMammadaba vçstniecîbu, Balvu Valsts ìimnâzijaskolektîvs apòçmies dzîvot zaïi, tâtad arî transportam,kurâ pârvietojas skolçni un skolotâji, jâbût ekoloìiskam!

Foto

- I

.Tuðin

ska

FotomirkïiNodarbinâtîba

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2012. gada 4. septembrisV 7.

28.augustâ Nodarbinâtîbasvalsts aìentûras (NVA) Balvu filiâlçnotika seminârs “Nodarbinâtîbasvalsts aìentûras un sabiedriskoorganizâciju sadarbîba nodarbi-nâtîbas veicinâðanâ”.

Atklâjot seminâru, NVA Balvu filiâlesvadîtâja Sandra Kindzule akcentçjanevalstiskâ sektora lomu un nozîmisabiedrîbâ. Viòa uzsvçra, ka, zinot to,ka nevalstiskâs organizâcijas sniedzcilvçkiem iespçjas uzlabot savu un citusabiedrîbas locekïu dzîves kvalitâti,profesionâli paðapliecinâties un augtpersonîbâm, jo îpaði svarîgi veidot saiknistarp NVA un nevalstisko sektoru tâdasekonomiski un sociâli smagas problçmasrisinâðanâ kâ bezdarbs.

Seminâra sâkumâ S.Kindzule raks-turoja bezdarba situâciju un problçmasNVA Balvu filiâles teritorijâ. Viòaklâtesoðajiem atgâdinâja, ka NVA misijair bût par partneri darba devçjam undarba òçmçjam, veicinot bezdarbasamazinâðanu un nodarbinâtîbasuzlaboðanu valstî. Bezdarba lîmenisLatgales reìionâ augusta sâkumâ bija22,5% no ekonomiski aktîvajiemiedzîvotâjiem (valstî - 11,6%). Par darbadevçju sadarbîbu ar NVA Balvu filiâliliecina, piemçram, reìistrçtâs brîvâsdarbavietas. Pagâjuðajâ gadâ Balvufiliâlç tâs bija 326 no 148 darba devçjiem.2011.gadâ darbâ iekârtojâs 906 bez-darbnieki. Pieprasîtâkâs vakancespagâjuðajâ gadâ bija ðâdâs profesijâs:mazumtirdzniecîbas veikala pârdevçjs,apkures/krâðòu kurinâtâjs, palîgstrâd-nieks, apkopçjs, kokapstrâdes opera-tors. No 2983 gada sâkumâ Balvu filiâlçreìistrçtajiem bezdarbniekiem 49% bijasievietes, 61% no bezdarbnieku kop-skaita - ilgstoðie bezdarbnieki, 49% - bez-darbnieki vecumâ no 45 lîdz 60 gadiem,11% no bezdarbnieku kopskaita - jau-nieði. Tikai 42% bezdarbnieku ir profe-sionâlâ vai augstâkâ izglîtîba, pârçjiem- zemâka par pamatizglîtîbu, pamatiz-glîtîba vai vispârçjâ vidçjâ izglîtîba.Darba devçjiem bieþi vien, kâ zinâms,meklçjot darbiniekus, rodas problçmaspretendentu izvçlç, jo bezdarbniekiemdaþkârt zaudçtas profesionâlâs prasmes,raduðâs daþâdas atkarîbas problçmas,aizmirstas higiçnas iemaòas. “Bezdarbsir smaga sociâla problçma, kas saistîtaar jautâjumiem par noziedzîbu, alko-holismu, iedzîvotâju veselîbas stâvokïapasliktinâðanos, izglîtîbas lîmeòa paze-minâðanos un citâm grûti risinâmâmproblçmâm,” atzina S.Kindzule.

Apmâca bezdarbniekusNVA organizç un finansiâli atbalsta

darba devçjam nepiecieðamo speciâlistuapmâcîðanu. Darba devçjs izvçlas apmâ-cîbu programmu, kurâ nepiecieðamsapmâcît bezdarbnieku, savukârt NVAnodroðina apmâcîbas lîdz 8 mçneðiemun izmaksâ bezdarbniekam stipendiju(Ls 70). Kas jâdara darba devçjam? NVAfiliâlç viòam jâiesniedz pieprasîjumsapmâcîbas organizçðanai, jâpiedalâsbezdarbnieku atlasç, jâslçdz lîgums arNVA par atbilstoðâs mâcîbu program-mas organizçðanu. Beidzoties apmâcî-bâm, darba devçjam ir pienâkumspieòemt darbâ bezdarbnieku vismaz uz6 mçneðiem, nodarbinot viòu attiecîgajâprofesijâ.

Pârrunâ sadarbîbas jautâjumus

Iepazîstina ar NVA piedâvâtajiem pakalpojumiem. Koordinçjoðâ eksperteTatjana Kairiða (attçlâ), stâstot par subsidçto nodarbinâtîbu, atzina, ka tajâiesaista nelabvçlîgâkâ situâcijâ esoðos darbiniekus un bezdarbniekus arinvaliditâti.

2011.gadâ valstî apmâcîbâ (apsar-dzes darbs, projektu vadîðana, lokmeti-nâtâjs, SPA meistars u.c.) pçc darbadevçja pieprasîjuma bija iesaistîti 82 bez-darbnieki. “Viena no problçmâm ir tâ,ka darba devçji bieþi paði izvçlas meklçtsev nepiecieðamo darbinieku. Kad tasneizdodas, viòi nâk uz NVA, lai reìis-trçtu vakanci. Sadarbîbai ar darbadevçjiem jâbût ilgstoðai un stabilai. Jadarba devçjs zina, ka viòam, piemçram,vasarâ bûs vajadzîgi metinâtâji, NVApar to ir jâinformç laikus, nevis pirmsdarbu sâkðanas. Nereti ir tâ, ka mumsnav informâcijas par to, ka kâdam dar-ba devçjam vajadzîgs metinâtâjs vaicitas profesijas pârstâvis. Kvalitatîvadarba tirgus attîstîbâ visâm iesaistîtajâmpusçm bûtu aktîvi jâsadarbojas. Esampieraduði mçtâties ar frâzçm, ka bez-darbnieki ir slinki, ka nav, kas strâdâ. Irdaþâdi, taèu bieþi vien lietas mçdzamvispârinât,” atzina S.Kindzule. Viòauzsvçra, ka darba devçju ziòâ ir tas, kurudarbinieku izvçlçties. Ja datu bâzç navatbilstoða darbinieka ar vajadzîgo izglî-tîbu, NVA piedâvâ apmâcîbas pçc darbadevçja pieprasîjuma. Ðo iespçju mûsufiliâlç nav izmantojis neviens darbadevçjs!

Strâdâ paðvaldîbâsÐogad mûsu èetros novados jeb NVA

Balvu filiâles pârraudzîbâ esoðajâspaðvaldîbâs aktivitâtçs “Algotie pagai-du sabiedriskie darbi paðvaldîbâs”izveidotas 287 darbavietas (Balvu no-vadâ - 154, Viïakas - 78, Rugâju - 31,Baltinavas - 24). 2011.gadâ lîdzîgâpasâkumâ “Darba praktizçðana paðval-dîbâs ar stipendiju” izveidotas 963darbavietas. NVA Balvu filiâles vadîtâjaatzina, ka ðie cilvçki, lai arî reizçm pelti,ka maz un slikti strâdâ, tomçr ar savudarbu daudz darîjuði mûsu paðvaldîbuteritoriju sakopðanas un labiekârto-ðanas, kâ arî citos darbos. S.Kindzuleatgâdinâja Voltçra atziòu, sakot, kadarbs mûs atbrîvo no trim ïaunumiem:garlaicîbas, netikuma un trûkuma.

Seminârâ par NVA piedâvâtajiempakalpojumiem darba devçjiem (tajâskaitâ arî biedrîbâm un nodibinâju-miem) stâstîja NVA Balvu filiâles pro-jektu koordinçjoðie eksperti, pieredzesapmaiòâ par dalîbu aktîvajâ nodarbi-nâtîbas pasâkumâ “Atbalsts jaunieðubrîvprâtîgajam darbam” dalîjâs daþâdu

biedrîbu un nodibinâjumu pârstâvji.NVA Balvu filiâles speciâlisti informçjaarî par citiem pakalpojumiem - “Pasâ-kumi noteiktâm personu grupâm”,“Darbavieta jaunietim”, kâ arî aktivitâti“Atbalsts jaunieðu brîvprâtîgajamdarbam”.

Izmanto iespçjas“Seminârs bija izzinoðs un labs,”

atzina Latgales reìionâlâ atbalsta centra(LRAC) “Rasas pçrles” direktore IlzeAndþa. Viòa pastâstîja, ka ar NVA Bal-vu filiâli sadarbojas kopð 2010.gada.Pirmais pasâkums, ko izmantojâm, bija“Jaunieðu darba prakse”. Pieci jaunieðitrîs mçneðus mâcîjâs par bçrnu sociâ-lajiem aprûpçtâjiem, tad deviòusmçneðus strâdâja centrâ “Rasas pçrles”.“Viòi ir pirmie, kuriem mûsu bijuðajârajonâ ir ðâds dokuments. Domâju, kaðie jaunieði bûtu ïoti labi palîgi bçrnuvecâkiem. Þçl, ka beidzâs finansçjumsun ðo projektu vairs nepiedâvâ. Vçl esamizmantojuði iespçju iesaistît brîvprâtî-gajâ darbâ divas meitenes. Tâ kâ sep-tembrî viòas sâk studçt, 31.augustsbrîvprâtîgajiem jaunieðiem pie mumsbija pçdçjâ darba diena. Dalîba NVApiedâvâtajos pasâkumos ir vçrtîgs iegu-vums gan mums, gan jaunieðiem. Jâbûtzinâmam aicinâjumam, lai strâdâtubrîvprâtîgo darbu, jo 40 lati nav adek-vâts atalgojums prasîbâm, ko grib nojaunieðiem sagaidît. Mçs ar ðo meiteòudarbu bijâm ïoti apmierinâti. NVABalvu filiâlç piedâvâja lîdz novembrabeigâm ðo meiteòu vietâ paòemt divasjaunas mâmiòas, jau noslçdzâm lîgumuun ceram, ka brîvprâtîgajâ darbâ jaunâsmâmiòas iegûs vçrtîgu un noderîgupieredzi turpmâkajai dzîvei. Prieks, kaar NVA izveidojusies ïoti laba sadarbîba.Pateicoties viòu atsaucîbai, atradâm arîgrâmatvedi,” pastâstîja I.Andþa. NVABalvu filiâles organizçtajâ seminârâ viòaizteica priekðlikumu, ka nâkotnç bez-darbniekus, kuri iesaistâs pasâkumâ“Algotie pagaidu sabiedriskie darbipaðvaldîbâs” varçtu piedâvât ne tikaipaðvaldîbâm, bet arî biedrîbâm un nodi-binâjumiem, kas realizç kâdu valstsprogrammu. LRAC “Rasas pçrles” atbals-ta, protams, arî Rugâju novada dome,bet, ja “simtlatniekus” iedalîtu arî bied-rîbâm un nodibinâjumiem, paðvaldîbauz laiku nezaudçtu vairâkas darbarokas.

Paaudzçs saglabâts mantojumsKomisijas pârstâvji, kuri ðovasar vairâkas dienas brauca

ciemos pie Rugâju novada sakoptâko mâju îpaðniekiem,ievçroja, ka vairâkâs sçtâs ir ne tikai mâjîgi iekârtotspagalms, iestâdîtas krâðòas puíes, glîti nopïauts mauriòð,bet izveidota arî brîniðía lauku ainava ar daþâdiem senat-nîguma elementiem. Priekðmeti, ko ciemiòi aplûkoja,liecina par mâju saimnieku dzimtas un valsts saknçm, parvairâkâs paaudzçs saglabâto mantojumu. “Katrâ laukumâjâ guvâm pozitîvas emocijas, sajutâm mâju saimniekudvçseles bagâtîbu un skaistumu. Vairâkas nedçïas dzîvojuar prieku sirdî, ko deva ðo mâju apciemojums, sastaptieun iepazîtie cilvçki,” atzina konkursa komisijas locekleElita Leone.

Ïauj ienâkt veiksmei. Ineses Dûres îpaðumâ“Cirtums” pie daudzâm çku durvîm piestiprinâti zirgupakavi, kas simbolizç veiksmi un laimes ienâkðanumâjâs.

Senie darbarîki. Pçtera Jermacâna îpaðumâ“Liepiòas” pie saimniecîbas çku durvîm redzamidarbarîki. Ðíiet, tie simbolizç saimnieku èaklumu undarba vçrtîbas apzinâðanos.

Saglabâtradîcijas.“Sileniekuskolâ”, kur

saimnieko LîgaMoroza-

Uðacka ar vîruArti, par

senajâmprasmçm vçsta

vçrpjamaisratiòð, kas

kâdreiz bija vaiikvienâ

latvieðu sçtâ.

Uzrunâ mâla darinâjumi. Irçnas un Gunâra Svikïuîpaðumâ “Âdmiòi” par latvieðu pamatîgumu liecinane tikai saglabâtâ un iekoptâ mâja, bet arî redzamiemâla trauki.

Lappusi sagatavoja A.Socka

Foto

- A

.Socka

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Zini un izmanto

VeselîbaV8. Otrdiena � 2012. gada 4. septembris

Vai nav zinâms - veselîbas prob-lçmas cilvçkus neðíiro. Ðíiet, tikairetais nebûs uz paða âdas izjutis,ko nozîmç kaulu, locîtavu vaimuguras sâpes. Savu reizi ar tâmcînâs arî paði dakteri. Nav ko slçpt -pacienti juta lîdzi dakterei ÂRIJAIBARANOVSKAI un jutâs pârsteigtiun iepriecinâti, cik âtri viòa pçcoperâcijas atsâka darbu.

Aicinâju dakteri dalîties ârstçðanâspieredzç, pie reizes neskopojoties arpadomiem un ieteikumiem, kas varnoderçt ikvienam no mums. Veiksmîgapieredze taèu iedroðina un vairo ticîbumûsdienu medicînas panâkumiem!

Ko liecina Jûsu kâ ìimenesârstes pieredze - vai tieðâmmuguras kaites iet tikai plaðumâ?

-Viss sâkas agrâ bçrnîbâ, mazulimpiedzimstot, kad vajadzçtu bût pareiziveidotai un stingrai muguriòai. Pirmaisdzîves gads ir ïoti svarîgs bçrna attîstîbâ.Taèu kaulu sistçmas attîstîbuvar ietekmçt problçmas jaugrûtniecîbas laikâ, pçc tamvar gadîties dzemdîbu traumas.Svarîgas ir arî pareizi veidotaspçdiòas. Tiklîdz mugurkaulaattîstîba jebkâdâ veidâ irtraucçta, tas atstâj iespaidu uzvisu tâlâko mûþu. Tagad klâtnâkusi vçl viena bûtiskaproblçma – mazkustîgums. Tasir bezgala skumjð fakts, ja trîsgadu vecumâ bçrns prot ieslçgtsev multenes datorâ, sçþ unskatâs. Bçrniem jâbût iespçjamikustîgâkiem un jâatrodassvaigâ gaisâ, nevis otrâdi. Untad seko vçl viena problçma –tuklums, kas ir arî nepareizasbaroðanas un saldumulietoðanas rezultâts. Liekaissvars bçrniem liedz bûtaktîviem un sportiskiem. Skolas laikânçsâ pârâk smagas somas, kas velkmuguru atpakaï. Tâ viss krâjas, krâjas,lîdz cilvçkam rodas locîtavu unmuguras slimîbas. Ar pieauguðajiemarî tagad lîdzîgi – mçs, tostarp es pati,savas darbdienas atsçþam, esam ïotimazkustîgi un jûtamies slikti.

Ârstu adresç izskan pârme-tumi, ka viòi pârâk bieþiskolçniem izraksta atbrîvojumusno sporta stundâm.

-Ârsti noteikti gribçtu, lai skolçnikustas pçc iespçjas vairâk, taèuproblçma slçpjas citur. Mâjâs skolçniar fiziskâm aktivitâtçm nenodarbojasun, aizgâjuði uz sporta stundâmnesagatavoti, izjût veselîbas problçmas.Skolâs, uzskatu, vajadzçtu kârtîgufizkultûru, vingroðanu, kas stabilizçtuaudzçkòu stâju, bet notiek citâdi –pedagogi priekðroku dod râdîtâjiem unliek atzîmes, kas daudzus skolçnusneapmierina. Tâ gan ir atseviðías tçmassaruna.

Ko Jûs kâ ârste sakât pacien-tiem, kuri sûdzas par mugurassâpçm?

-Tâ arî saku – vispirms paðam kautkas jâdara sevis labâ. Izklausîsies jocîgi,bet daudziem muguras sâpes rodas

Stingrs un pareizs mugurkauls –visas dzîves balsts

emocionâlâ stresa rezultâtâ. Tâpatieðâm ir, jo uz stresu pirmâ reaìçorganisma vâjâkâ vieta. Katramcilvçkam neizbçgami novecoðanâsrezultâtâ rodas íermeòa izmaiòas.Trauma vai lûzumi - tâ ir cita lieta, taèuir pacienti ar sliktu paðsajûtu, kuriemobjektîvi izmeklçjumos neko neatrod.Pasaules prakse pierâdîjusi, ka ðâdosgadîjumos nevar iztikt bez psiho-terapijas. Bûtîbâ jâbût kompleksaipieejai, kâ mums mâcîja un râdîja mu-guras problçmâm veltîtâs skolas nodar-bîbâs: ir neirologa konsultâcijas, tadnodarbîbas pie psihoterapeita un treðâdaïa - ârstnieciskâ fizkultûra.

Muguras sâpes un kustîbu trau-cçjumi var pârvçrsties ïoti nopiet-nâ problçmâ, kad neizbçgamaoperâcija. Jums paðai arî tâ bija?

-Man ar muguru bija tieði tâpat, kâdaudziem citiem. Veselîbas traucçjumibçrnîbâ, nepareiza fiziska slodze unliekais svars, kas ïoti ietekmç locîtavasun muguru. Bet saasinâjums radâs pçc

nopietna kritiena.Neizbçgami bijavajadzîga endopro-tezçðana, kas notikaðovasar, kâ rezultâtâorganismâ tiku piejaunas detaïas.

Pacienti ievçrojaJûs ïoti âtri atsâ-kam darbu. Ar kot a sizskaidrojams?

-Pçc operâcijas it kâjâpaiet pusgadam.Centos vingrot, kus-tçties, iespçjami âtrâktikt uz darbu, jo, go-dîgi sakot, tagadnevar atïauties ilgis l i m o t .Pamatvingrojumus

cenðos kârtîgi izpildît, tie man aizòemminûtes èetrdesmit. Bûtîbâ jau gadustrîs pirms tam braucu uz Rîgu pie fizio-terapeitiem un vingroju. Vingrojumusbiju apguvusi un zinâju.

Vai baidîjâties no operâcijas?-Nezinu, kâpçc, bet baiïu nebija. Tuvi-

nieki gan teica, ka todien esot bijusisatraukta. Zinâju, ka nav citu iespçju,jo kïûs tikai sliktâk un sâpes pieòemsiesspçkâ. Uz operâciju gaidîju rindâ, betpçc konsîlija lçmuma mani ielika ârpus-kârtas rindâ, jo izmeklçjumi uzrâdîjaïoti nopietnas problçmas. Savu kârtuoperâcijai sagaidîju vçl pçc trîsmçneðiem. Man bija païâvîba uzspeciâlistiem, biju dzirdçjusi atsauksmes,ka dakteris Stradiòð ir fantastisks savâjomâ, un jutos droða. Cepuri nost visaiMadonas slimnîcai. To neizjutu tikai es,bûdama daktere, kâ varbût gribçtosdomât. Blakus palâtâ gulçja citapaciente gados, un arî viòai bija tâdapati aprûpe. Jau otrâ dienâ arpiepalîdzçðanu bija jâceïas kâjâs unjâkustas. Iegulçties nedrîkst, lai nevei-dotos trombi.

Pati operâcija ilga aptuveni stundu.Pçc tâs pacientu uz dienu ievieto inten-sîvajâ terapijâ, jo tâdi ir noteikumi.Vispârçjâ narkozç tagad vairs neoperç.

Atsâpina íermeòa lejasdaïu un arîvçnâ ielaiþ zâles, lai pacients nedzirdto, kas notiek operâcijas laikâ. Bûtîbâneko neatceros.

Kas Jums palîdzçja atgûtkustîgumu?

-Pirmkârt, paðam jâsaòemas unjâgrib kustçties un vingrot. TaèuMadonâ ir fantastiska fizioterapeite.Viòa nâca pie visiem pacientiem,uzrunâja un mâcîja, ko un kâ vajagdarît, lai âtrâk atgûtu veselîbu. Jauka,zinoða un prasîga speciâliste. Sâkumâstaigâjâm ar “staiguli”, tad ar kruíiem.Labs treniòð ir kâpðana pa kâpnçm unstaigâðana pa garo gaiteni turp unatpakaï. Balstoties uz kruíiem, vçlâkatnâcu arî uz savu darbavietu. Pçcoperâcijas ârsti ar kruíiem liek staigâtaptuveni seðas nedçïas. Tagad jûtospavisam cits cilvçks - locîtava nesâp.

Vai kaut kas mainîjies arîJûsu mâjas çdienkartç?

-Jau sen esam atteikuðies nokonkrçtiem uztura produktiem. Nelie-tojam baltos miltus, taukvielas, nepçr-kam desas. Protams, ir reizes, kad saga-tavojam arî treknâku gaïu. Taèu paruzturu un produktu izvçli vajadzçtupiedomât jebkurâ ìimenç. Maksimâlidaudz jâlieto dârzeòu çdieni, dienâjâizdzer pietiekams ûdens daudzums.Un, protams, dienas reþîmâ jâiekïaujkustîbas – pastaigas, vingroðana, pel-dçðana vai kas cits, atbilstoði savaipatikðanai.

Kâds ir ceïð lîdz reâlai endo-protezçðanas operâcijai?

-Tas nav pârâk sareþìîti, taèu var bûtilgi. Vispirms pacientam jâgrieþas piesava ìimenes ârsta, tad jâbrauc unjâveic visi iespçjamie izmeklçjumi. Pçctam jâapmeklç traumatologsortopçds, un pacienti parasti brauc vainu uz Rîgu, vai Madonu, kâ pati todarîju. Tad ârsti speciâlisti pieòemlçmumu, kâdâ rindâ pacientsierakstâms. Ir “âtrais variants” –ârpuskârtas rinda ar ârstu konsîlijaslçdzienu, kur liek cilvçkus, kuriemoperâcija vajadzîga vissteidzamâkajâkârtâ. Otrâ rinda ir nedaudz îsâka,kur 50% no izdevumiem apmaksâ patspacients. Vçl arî treðâ rinda ar valstsfinansçjumu apmaksâtas operâcijas,kas, manuprât, ir visnereâlâkâ rinda,kur uz operâciju jâgaida gadiem ilgi.Ir vçl iespçja operâciju pilnâ apmçrâapmaksât pacientam. Maksâjumi,protams, ir lieli. Pati gûþas protçze vienmaksâ vairâk par 1500 latiem, klât vçljâpieskaita operâcijas un ârstçðanâsizdevumi. Ceïgalu protçze maksâaptuveni 2000 latu. Skumji, bet daudzipadzîvojuði cilvçki ðo operâciju nekadnesagaidîs.

Vai ðâdâm nopietnâm operâ-cijâm pastâv vecuma ierobeþo-jums?

-Domâju, ka nç. Blakus palâtâ Ma-donâ gulçja kundzîte, kurai bija vairâknekâ astoòdesmit gadi. Gados veciemcilvçkiem, kuriem kauli kïuvuði trausli,bieþi gadâs gûþas kaula lûzumi. Tadarî jâtaisa endoprotezçðana, jo pretçjâgadîjumâ cilvçks paliks guloðs unkopjams.

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Ar gadiemjebkura cilvçkaíermenî notiekizmaiòas. Taèuir viennozîmîgiskaidrs: tagadmuguras unlocîtavuproblçmasvçrðas tikaiplaðumâ. Agrâktik daudz bçrnuar izteikti sliktustâju patieðâmnebija.

Latvijâ sâk apmaksât mâkslîgâsapaugïoðanas procedûras

Ar 1.septembri par valsts lîdzekïiem tiks apmaksâtasmedicîniskâs apaugïoðanas procedûras sievietçm lîdz 37gadu vecumam ieskaitot. Lai saòemtu valsts apmaksâtasmedicîniskâs apaugïoðanas procedûras, pacientam vispirmsjâveic izmeklçjumi, lai noteiktu neauglîbas iemeslus unapstiprinâtu diagnozi. Ievieðot ðâdu valsts apmaksâtuprogrammu, mçríis ir palielinât dzimstîbu par 3%, kâ tas irIgaunijâ.

Ja pacientam uzstâdîta diagnoze “neauglîba”, viòð varçsvçrsties iestâdçs, ar kurâm NVD bûs noslçdzis lîgumu parvalsts apmaksâtu medicîniskâs apaugïoðanas procedûruveikðanu, un pieteikties konsultâcijai pie speciâlista, kurðvar noteikt attiecîgâ pakalpojuma saòemðanu.

Neauglîbas diagnosticçðanai sievietçm var tikt veiktaginekoloìiska izmeklçðana; seksuâli transmisîvo infekcijuizmeklçðana; hormonâlâ izmeklçðana; ultrasonogrâfiskâizmeklçðana; olvadu caurlaidîbas noteikðana. Neauglîbasnoteikðanai vîrieðiem var tikt veikta seksuâli transmisîvoinfekciju izmeklçðana un spermogramma. Ârsts nosaka,vai pietiek tikai ar diagnosticçjoðiem izmeklçjumiem sievietei,vai papildus nepiecieðams veikt arî izmeklçjumus vîrietim.

Lai saòemtu valsts apmaksâtas ginekologa un urologakonsultâcijas un diagnostiskos izmeklçjumus, pacientamjâvçrðas pie ginekologa vai urologa, kuram ir lîgumat-tiecîbas ar NVD.

Îsumâ

Azerbaidþânas ârsti ciemojas Balvos Pieredzes apmaiòas vizîtç Balvus apmeklçja ârsti no

Azerbaidþânas. Sâkums ðai sadarbîbai meklçjams pirmsvairâkiem gadiem, kad Balvu ìimenes ârste Lîga Kozlovs-ka, bûdama Pasaules veselîbas organizâcijas eksperte,viesojâs Azerbaidþânâ un vadîja reproduktîvâs veselîbasseminârus ðîs valsts ìimenes ârstiem, feldðeriem unginekologiem.

Sekoja Azerbaidþânas Veselîbas ministrijas lûgumsorganizçt pieredzes apmaiòas seminâru viòu laukuìimenes ârstiem Latvijas ârstu praksçs. Projekta ietvarosLatvijas Lauku ìimenes ârstu asociâcijas ìimenes ârstiaizvadîtajâ nedçïâ uzòçma tâlos ciemiòus un stâstîjapar sava darba pieredzi Latvijâ. Viesi iepazinâs arî arpaðvaldîbas sociâlajiem dienestiem. Balvos ciemiòi ap-meklçja vairâku ìimenes ârstu prakses. Balvus viesiemprezentçja kâ Latgales reìionu.

Azerbaidþânâ ìimenes medicîna, kâ atzîst L.Kozlovska,ir paðos pirmsâkumos, tâdçï viòi mâcâs un vçro citu piere-dzi, lai zinâtu ðîs jomas plusus un mînusus. “Labâk irmâcîties no citu, nevis savâm kïûdâm, tâdçï, atklâjotsava darba pieredzi, ìimenes ârstu darbu vçrtçjâm kritiski.Vçlme ir, lai Azerbaidþânas kolçìi neuzkâpj uz tiempaðiem grâbekïiem, uz kuriem savulaik uzkâpâm mçs,”atzîst L.Kozlovska. Protams, ârstu darbâ ir arî daudz po-zitîvâ, un par to arî runâ un izrâda Latvijas ìimenesârsti, iepazîstinot ar darbu savâs praksçs.

Atbalsta dalîbu projektâAtbalstîja Balvu novada paðvaldîbas dalîbu Igaunijas –

Latvijas – Krievijas pârrobeþu sadarbîbas programmas pro-jektâ “Saglabât, lai nepazaudçtu – kultûrvçsturiskâ man-tojuma aizsargâðana”. Nolçma nodroðinât paðvaldîbaslîdzfinansçjumu 5% apmçrâ no projekta attiecinâmajâmizmaksâm, kâ arî segt projekta neattiecinâmos izdevumusun nodroðinât projekta priekðfinansçjuma daïu. Projektalîdzfinansçjuma, priekðfinansçjuma un neattiecinâmâsizmaksas segs no Balvu novada paðvaldîbas 2013. un2014.gada budþeta.Precizç indikatîvâs izmaksas

Noteica, ka Balvu novada attîstîbas programmas investî-ciju plânâ projekta “Balvu Valsts ìimnâzijas çkas siltinâða-na” kopçjâ indikatîvâ summa ir Ls 925 000 – tai skaitâBalvu novada paðvaldîbas budþeta lîdzekïi – Ls 225 633,17,Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda finansçjums Ls675524,60 un valsts budþeta dotâcijas apmçrs – Ls23842,23. Deputâti nolçma nodroðinât budþeta lîdzfinan-sçjumu projekta idejas “Balvu Valsts ìimnâzijas kom-pleksa rekonstrukcija” atbalsta gadîjumâ un uzòemtiesprojekta idejâ “Balvu Valsts ìimnâzijas kompleksarekontrukcija” plânotâs saistîbas.

S.Karavoièika

Balvu novada domç23.augusta ârkârtas sçdes lçmumi

Îsumâ

Daba Otrdiena � 2012. gada 4. septembrisV 9.

Dabas aizsardzîbas pârvaldesLatgales reìionâlâs administrâcijasvalsts vides inspektori sadarbîbâ arsabiedriskajiem inspektoriem uzsâ-kuði informatîvo zîmju uzstâdîðanudabas lieguma “Lubâna mitrâjs”funkcionâlo zonu un sezonas liegu-mu robeþu iezîmçðanai.

Dabas aizsardzîbas pârvaldes Latgalesreìionâlâs administrâcijas vecâkâ valstsvides inspektore REGÎNA INDRIÍEinformç, ka dabas lieguma “Lubânamitrâjs” Rçzeknes novada teritorijâuzstâdîs 48 zîmes, tostarp lieguma zîmesBargajâ sçklî, Gomelî un Salas purvâ,dabas parka zonas, dabas lieguma zonasun neitrâlâs zonas zîmes Lubâna mitrâjâ,un motorlaivas aizlieguma zîmes upçdabas parka zonâ. Savukârt Madonasnovada teritorijâ bûs 30 zîmes, tostarpsezonas lieguma zîmes Bargajâ sçklî,dabas parka zonas, neitrâlâs zonas undabas lieguma zîmes Lubâna mitrâjâ, kâarî motorlaivas aizlieguma zîmesAiviekstç.

Funkcionâlo zonu iezîmçðana uninformâcija par ierobeþojumiem no-derçs gan makðíerniekiem, zvejniekiem,medniekiem, ûdens tûristiem un citiemdabas lieguma apmeklçtâjiem, gankontrolçjoðo institûciju pârstâvjiem,veicot individuâlo aizsardzîbas unizmantoðanas noteikumu ievçroðanaskontroli, kâ arî nodroðinot dabas vçrtî-bu, tostarp zivju resursu, efektîvu aizsar-dzîbu. Informatîvo zîmju uzstâdîðanainepiecieðamo priekðmetu - stabu, stipri-nâjumu - izgatavoðanu un iegâdi finan-sçja Rçzeknes un Madonas novada pað-valdîbas.

Dabas pârvalde aicina saudzçt îpaðiaizsargâjamâ dabas teritorijâ “Lubânamitrâjs” uzstâdîtâs zîmes un bûtsabiedriski aktîviem, informçjot parzîmju bojâðanas gadîjumiem vai citiemvides aizsardzîbas pârkâpumiem (mob.tâlr. 26528739 vai 28689188).

Lubâna mitrâjs ir unikâls Eiropas unpasaules nozîmes dabas komplekss unnozîmîga teritorija îpaði aizsargâjamu

Vilkus medîs vairâkIedzîvotâji informç par manîtiem vilkiem un uztraucas,

vai plçsoòas nenodarîs skâdi mâjlopiem. Vilku meþoskïûst vairâk, ko sekmçjuðas pçdçjo gadu bargâs ziemasun barîbas pârpilnîba. Latgales pierobeþâ vilku skaitupalielina arî vilki ieceïotâji, kas ieklîst pâri robeþai nokaimiòu valstîm - Krievijas un Baltkrievijas.

Lai regulçtu vilku skaitu, ðogad Valsts meþa dienestspalielinâjis nomedîjamo vilku skaitu lîdz 200. Medniekiuzskata, ka nomedîjamo vilku limitu varçtu palielinâtvçl, jo vilku skaits aug un to reâlo daudzumu ir grûtiapzinât. Statistika liecina, ka pçrn Latvijas meþos bijauzskaitîts gandrîz tûkstotis vilku, taèu mednieki unmedîbu speciâlisti sprieþ, ka reâli pelçèu mûsu meþos irdivreiz vairâk. Paðreizçjais vilku skaits Latvijâ ir absolûtilielâkais, kâds bijis pçdçjos 300 - 400 gados, tâpçc vilkinodara skâdi nevienam vien lauku saimniekam.

Kopð vilku medîbu sezonas sâkuma, 15.jûlija, bijuðâBalvu rajona teritorijâ nomedîts viens vilks. To nome-dîjuði Ilmâra Ðtâla vadîtâ mednieku kolektîva “Mieriòi”mednieki 27.jûlijâ. Austrumlatgales virsmeþniecîbasteritorijâ kopð vilku medîbu sezonas sâkuma trîs vilkinomedîti Viïânu pusç, bet viens – Gaigalavas.

Laiks nosûtît Stâría dienasgrâmatuBaltâ stâría 2012.gada ligzdoðanas periods tuvojas

beigâm, un liela daïa putnu jau aizlidojuði uz ziemo-ðanas vietâm. A/s “Latvenergo” aicina iedzîvotâjus savusðî gada vasaras novçrojumus par tuvçjo baltâ stâría ligzduun ìimeni aprakstît “Stâría dienasgrâmatâ” un lîdzseptembra beigâm nosûtît uz akciju sabiedrîbu.

A/s “Latvenergo” un Latvijas Ornitologu biedrîbaizveidojusi “Stâría dienasgrâmatu”, ïaujot katramLatvijas iedzîvotâjam iesaistîties putnu pçtniecîbâ unsniegt savus novçrojumus zinâtniekiem par stâríuparadumiem. Jau kopð stâríu atlidoðanas brîþa iedzîvotâjiaicinâti fiksçt savus novçrojumus par to ligzdoðanasparadumiem, ko vçlâk varçtu izmantot ðo putnupçtnieki.

Dienasgrâmatâ jâizdara seði ieraksti: par ligzdas novie-tojumu (uz koka, kâdas çkas), elektrolînijas balsta vaicitur; ligzdas pamatu (putna paða vai cilvçka bûvçts);atlidoðanas datumu; apdzîvotîbu; izauguðo mazuïuskaitu; aizlidoðanas datumu, kâ arî jâsniedz informâcijapar ligzdas atraðanâs vietu.

“Stâría dienasgrâmatu” var aizpildît gan elektroniski,gan arî anketas veidâ - bukletâ. Bukletu iespçjams saòemta/s “Latvenergo” klientu apkalpoðanas vietâs, kâ arî piea/s “Sadales tîkls” montieriem. Elektroniskâ versija irpieejama www.latvenergo.lv. Aicinâm savus vçrojumussûtît uz e-pastu: starki@latvenergo.lv, klientuserviss@latvenergo.lv, vai pa pastu: a/s “Latvenergo”,Pulkveþa Brieþa iela 12, Rîga, LV-1230, vai arî iesniegttuvâkajâ a/s klientu apkalpoðanas centrâ.Uzvar Balvu komanda

25.-26.augustâ Rçzeknes upç notika Latgales atklâtaisèempionâts makðíerçðanâ ar pludiòa makðíeri, kasnoslçdzâs ar Balvu komandas uzvaru. Makðíernieki noBalviem - Artûrs Baltais, Andris Kukors un RaimondsKiners - divos sacensîbu etapos nozvejoja 14,504 kilo-gramus zivju, aiz sevis atstâjot komandas no Talsiem unKalsnavas. Individuâlajâ vçrtçjumâ A.Baltais ierindojâs2.vietâ (4 punkti), loma svars – 7,930 kilogrami.Izdots “Meþu ceïvedis”

Ðis izdevums palîdzçs gan atrast vietas, kur atpûsties,gan iepazît meþu, ar foto un interesantiem faktiemstâstot par augiem, dzîvniekiem, putniem, meþaveidiem un vçsturi. Çrts kabatas formâts ïauj ceïvediòemt lîdzi dabâ. Îpaða mçríauditorija ir bçrni unskolçni. Ceïvedim ir vairâkas sadaïas. Sadaïa “Meþuvçsture” domâta tiem, kuriem interesç meþu veidoðanâsgaita no aizvçsturiskiem laikiem. Sadaïâ “Ar kointeresanti mûsu meþi!?” varçs iepazît dabasdaudzveidîbu. Baltijas meþi ir unikâli ar to, ka atrodaspârejas joslâ starp ziemeïu skujkoku un Eiropasplatlapu koku meþiem. Sadaïâ “Sugu noteikðanaidabâ” ir apmçram 400 bieþi sastopamo sçòu, augu undzîvnieku sugu fotoattçli un îsi apraksti, kas palîdzçstos atpazît un noteikt dabâ. Sadaïâ “Òem vçrâ!” varizlasît praktiskus padomus, kas noderçs, ceïojot dabâ,bet “Zaïie padomi” palîdzçs ceïot videi un vietçjiemcilvçkiem draudzîgâkâ veidâ.

“Lubâna mitrâjâ” uzstâdainformatîvâs zîmes

sugu populâciju un biotopu saglabâ-ðanai. Lai nodroðinâtu Latvijas lielâkâiekðzemes mitrâju kompleksa vienotuaizsardzîbu, apvienojot 12 jau esoðusdabas liegumus, 2009.gadâ izveidotsdabs liegums “Lubâna mitrâjs”. Tâkopçjâ platîba ir 51 632 hektâri. Ministrukabineta 2009.gada 10.februâra notei-kumos Nr.135 “Dabas lieguma “Lubânamitrâjs” individuâlie aizsardzîbas unizmantoðanas noteikumi” noteiktasðâdas funkcionâlâs zonas: regulçjamâreþîma, dabas lieguma, dabas parka unneitrâlâ zona.

Dabas lieguma zona izveidota, lainodroðinâtu Latvijâ un EiropasSavienîbâ îpaði aizsargâjamu biotopuun sugu dzîvotòu aizsardzîbu unapsaimniekoðanu. Dabas lieguma zonâaizliegts pârvietoties pa ûdenstecçm unûdenstilpnçm ar jebkâdiem kuìoðanaslîdzekïiem, izmantojot iekðdedzesdzinçju, izòemot valsts un paðvaldîbuinstitûciju amatpersonu pârvietoðanos,ja tas saistîts ar dienesta pienâkumupildîðanu vai îpaðumu apsaimnieko-ðanu un kontroli.

Dabas parka zona izveidota, laimazinâtu saimnieciskâs darbîbasietekmi uz aizsargâjamâm sugâm unbiotopiem, nodroðinot iespçjas saudzîgiizmantot dabas resursus. Dabas parkazonâ no 16.marta lîdz 20.jûnijamaizliegts atrasties Lubâna ezerâ un pâr-vietoties tajâ ar jebkâdiem kuìoðanaslîdzekïiem, izòemot valsts un paðval-dîbu institûciju amatpersonu pârvie-toðanos, pildot dienesta pienâkumus.Tâpat dabas parka zonâ aizliegts pâr-vietoties pa ûdenstecçm un ûdenstilp-nçm ar jebkâdiem kuìoðanas lîdzek-ïiem, izmantojot iekðdedzes dzinçju,izòemot: valsts un paðvaldîbu institû-ciju amatpersonu pârvietoðanos, pildotdienesta pienâkumus - zivju dîíu ap-saimniekoðanu un kontroli; no 21.jû-nija lîdz 15.martam - pârvietoðanosLubâna ezerâ un Aiviekstç, izmantojotiekðdedzes dzinçjus, kuru jaudanepârsniedz 10 zirgspçkus.

Neitrâlâ zona ir izveidota, lai

nodroðinâtu teritorijas ilgtspçjîgusaimniecisko izmantoðanu un attîstîbu.

Dabas liegumâ “Lubâna mitrâjs”

noteiktas vairâkas sezonas liegu-

ma robeþas:

1) sezonas lieguma teritorija Nr.1(Salas purvs) noteikta no 1.februâralîdz 30. jûnijam, lai nodroðinâtunetraucçtu reto dienas plçsîgo putnu unpurva putnu ligzdoðanu;

2) sezonas lieguma teritorija Nr.2(Gomelis) noteikta no 1.aprîïa lîdz30.jûnijam, lai nodroðinâtu netraucçtuûdensputnu ligzdoðanu un spalvumeðanu;

3) sezonas lieguma teritorija Nr.3(Bargais sçklis) noteikta no augustaotrâs sestdienas lîdz 15.novembrim, lainodroðinâtu caurceïojoðo ûdensputnunetraucçtu baroðanos un atpûtumigrâcijas periodâ. Sezonas liegumâaizliegta cilvçku uzturçðanâs, izòemotzinâtnisko pçtîjumu veikðanu un valstsun paðvaldîbas institûciju amatpersonupârvietoðanos, pildot dienesta pienâ-kumus.

Lieguma teritorija “Bargais sçklis”.Lîdz novembra vidum ðeit aizliegtacilvçku uzturçðanâs, lai viòi netraucç-tu caurceïojoðo ûdensputnu baroða-nos un atpûtu.

Izglîtîba

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

Prieþu plantâcijâ. Ievai un Ilzei Jurjânçm, PaulaiÐimanovskai prieþu sçklu plantâcijâ nâcâs noteikt èiekururaþu.

Viena no akciju sabiedrîbas “Latvijas valsts meþi”funkcijâm ir jaunâs paaudzes izglîtoðana dabas aizsar-dzîbas jautâjumos, organizçjot daþâdus pasâkumus -konkursus, akcijas, ekskursijas.

Ðo pienâkumu uzòçmusies arî a/s “Latvijas valsts meþi”struktûrvienîbas LVM “Sçklas un stâdi” Latgales sçklkopîbasiecirkòa sçklu plantâcijas pârzine Anna Âze. Pavasarî viòa kopâar akciju sabiedrîbas Ziemeïlatgales meþsaimniecîbas Balvuiecirkòa vadîbu un Valsts meþa dienesta atbalstu organizçjameþa stâdîðanu, kurâ piedalîjâs Þîguru un Meþvidu bçrni. VasarâÞîguru pamatskolas vides pulciòa dalîbnieki un bçrni, kuriÞîguros ciemojâs pie vecvecâkiem no citâm apdzîvotâmvietâm, gan devâs lîdzi Annai uz sçklu plantâciju, gan iepazina,ar ko, piemçram, atðíiras izcilais koks no diþkoka. Redzot bçrzusçkliòas, kâda meitene izsaucâs: “Kâ putni lidojumâ!” Vai navbrîniðíîgs salîdzinâjums?!

Vides pulciòa aktîviste Ieva Jurjâne pastâstîja, ka, apmeklçjotegïu un prieþu plantâciju, viòa uzzinâja, kâ saskaitît koka gadus,kâ noteikt èiekuru raþu. Kopâ ar Ievu meþa un koku dzîvi iepazinaarî viòas mâsa Ilze Jurjâne, Paula Ðimanovska, Artûrs Meijers,Karîna Aleksâne, Lada Ðíeïonoka, Aleksandra Filimonova,Aleksa Jakuèeva un Çrika Zaharova.

Sçkliòas kâ putni lidojumâ

Zinâðanai

DzîveOtrdiena � 2012. gada 4. septembrisV10.

Lappusi sagatavoja S.Karavoièika, foto - no personîgâ arhîva

Apsveicam!

11. augustâ BalvuRomas katoïu baznîcâ,saòemot svçtîbu noprâvesta Jâòa Bârtuïa,viens otram “Jâ” vârduteica un gredzenus mijabalvenieði KRISTÎNEROMÂNE un SANDISSTRAPCÂNS.

Kâ izrâdâs, kâzu die-na 11.augustâ nebijaizraudzîta nejauði, joskaitlis 11 ir zîmîgs abujaunlaulâto dzîvç. Kris-tînei dzimðanas diena ir11. martâ, savukârt San-dim dzimðanas dienabija kâzu dienâ - 11. au-gustâ. Jaunlaulâtie atzi-nîgi novçrtç ðo interesan-to sakritîbu un smaidotsaka: “Vismaz kâzu jubi-lejas datums neaizmir-sîsies!”

Savâ kâzu dienâKristîne un Sandis vçlç-jâs pçc iespçjas ilgâkuzkavçties sev mîïajâpilsçtâ, kur abi arî iepa-zinâs, tâpçc pirmâ pie-turas vieta bija pilsçtassimbols - ûdensroze,pirms kuras viòus pârsteidza atraktîvi un oriìinâli vârti. Vçlâk Lâèa dârzâ, uz kurienipavadîja pats Laimes lâcis, ciemiòi sasveicinâjâs un ar jaunlaulâtajiem saskandinâjavîna glâzi. “Pârsteigums ciemiòiem, bet jo îpaði man ar Sandi, bija visiem tik ïoti zinâmâsolista Viktora Zemgala negaidîtâ parâdîðanâs un veltîjuma dziesma mums. Protams,netrûka arî citu jautru izdarîbu un pârsteigumu,” stâsta Kristîne.

Jaunlaulâtie atklâj, ka joprojâm dzîvo savas skaistâkâs dienas emociju varâ: “Ir tikdaudz ko atcerçties un par daudz ko pasmaidît. Liels prieks bija kopâ ar vedçjiemMadaru un Ventu Baloþiem piebraukt pie Cçsu rajona atpûtas kompleksa “Ungurmalas”ar plostu, uz kura akordeonists mûs pat ievilinâja dejâ. Tas viss ir mûþam neaizmirstamsnotikums, par ko nenovçrtçjams paldies jâsaka arî kâzu vadîtâjai Baibai Sipeniecei-Gavarei, kolosâlâkajiem muzikantiem Egîlam un Armandam un, protams, jaukajiemkâzu viesiem, kuri priecâjâs lîdz ar mums.”

Pçc kâzâm Kristîne un Sandis atgriezâs savâ mâjvietâ Rîgâ, kur abi dzîvo un turpinastrâdât privâtuzòçmumos. Jau tuvâkajâ laikâ viòi plâno doties ceïojumâ uz valsti, kur irsilts un daudz saules. Bet par laulîbu gredzeniem pirkstos abi teic: “Tie atgâdina paratbildîbu, pienâkumiem un dod lidojuma sajûtu!”

21.jûlijâ Balvu novada Dzimtsarakstu nodaïâ gredzenus mija bçrzkalnieði SANDRASÎLE un DAINIS SALENIEKS. Jauno pâri dzîvç ievadîja Daiòa vecâkais brâlis Mâris Salenieksar draudzeni Vinetu Beèu.

Sandru un Daini var saukt par pâri ar stâþu, jo viòi iepazinâs pirms deviòiem gadiem –2003.gada 19.jûlijâ – Sandras Pilngadîbas svçtkos Bçrzkalnç. “Kopð tâ laika esam kopâ, kautgan deviòu gadu laikâ visâdiem dzîves pârbaudîjumiem izgâjâm cauri. Taèu neskatoties ne uzko, vairâk kâ mçnesi esam vîrs un sieva,” teic Sandra.

Jau vairâkus gadus Sandra un Dainis par savâm otrajâm mâjâm sauc Lielbritâniju, kur viòidzîvo un strâdâ. Taèu brîdî, kad abi sâka plânot kâzas, par svinîbu vietas izvçli ðaubu nebija.“Savas dzîves skaistâkajâ dienâ vçlçjâmies bût mâjâs Latvijâ kopâ ar vecâkiem, radiem undraugiem. Bçrzkalnç ieradâmies tikai îsu brîdi pirms kâzâm, tâdçï vecâkiem un vedçjiem, bezkuru palîdzîbas noorganizçt kâzas nebûtu izdevies, esam parâdâ lielu pateicîbu. Protams,pârdzîvojâm, kâ viss izdosies, taèu satraukumam nebija pamata - viss bija ïoti skaisti,” teicjaunlaulâtie.

Kavçjoties savas baltâkâs dienas atmiòâs, Sandra un Dainis atminas, ka emocionâlâkaisbrîdis kâzu svinîbâs bija iespçja pçc vairâku gadu neredzçðanâs atkal satikt daudzos radus undraugus. “Kâzu diena gan paskrçja ïoti âtri - pçc laulîbu ceremonijas devâmies uz Rugâjuestrâdi, kur notika fotografçðanâs un citas aktivitâtes. Spilgtâkâ no tâm - lîgavas neðana, kurlîgavainim mani bija jânes tikai pâri vienam tiltam, taèu tas jâdara 7 reizes. Turklât katru reizijânes savâdâkâ veidâ,” stâsta Sandra. Savukârt svinîbas turpinâjâs Bçrzkalnes viesu namâ“Vizbules”, kur daïa aktîvo un atraktîvo viesu lustçjâs lîdz pat 7 no rîta, bet jau pçc pâris miegastundâm atkal bija enerìijas pilni un gatavi otrâs dienas aktivitâtçm.

Drîz pçc kâzâm jaunlaulâtie atkal kârtoja ceïasomas, lai atgrieztos Lielbritânijâ. Sandra unDainis stâsta, ka atvaïinâjumu darbâ izmantoja, lai atbrauktu uz Latviju, nosvinçtu kâzas unpabûtu kopâ ar tuvajiem un mîïajiem, tâdçï pagaidâm izpalicis medusmçneða ceïojums. Taèuplânots tas ir, un visticamâk, jau tuvâkajâ laikâ Sandra ar Daini kaut kur aizbrauks. Pçc kâzâmviòi turpina dzîvot un strâdât Lielbritânijâ ar cerîbu, ka kâdu dienu varbût atgriezîsies Latvijâ.

Cer atgriezties un dzîvot Latvijâ

Kâzâs brauc ar plostu

2. jûnijâ Vidsmuiþaskatoïu baznîcâ viens ot-ram “Jâ” vârdu teica unsolîjâs bût kopâ ganbçdâs, gan priekos DAIGAPUDULE no Galçniem unANDIS KOMAROVS noBalviem. Jauno pâri dzîvçievadîja Ginta Ðvekere unRenârs Mass.

Andis stâsta, ka viòadraugi ar Daigu bija pazîs-tami