adugunsVOtrdiena � 2015. gada 24. februâris

Vai uzòçmumu pârdos?

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

3.

Îsziòas

ISSN 1407 - 9844

�

�

Nâkamajâ

Vadugunî

2. lpp.

11. lpp.

Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta � Nr. 15 (8711)

CENA abonentiem 0,53EUR

tirdzniecîbâ 0,65EUR

9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 90

AizvadaProjektunedçïu.

SaòemBoòukuSaòemBoòuku

Foto

- Z

.Login

a

Tûrismu pievieno Biznesacentram

20.februârî Balvu novada domesârkârtas sçdç deputâti nolçma reorga-nizçt Balvu Novada muzeju, nododotpaðvaldîbas aìentûrai “Ziemeïlatgalesbiznesa centrs” struktûrvienîbu “Tûrismainformâcijas centrs”. Turpmâk tassauksies “Ziemeïlatgales biznesa untûrisma centrs”.

Notiks jau desmitâsNotâru dienas

Pavirða attieksme pret juridiskiem darî-jumiem, zinâðanu un izpratnes trûkums,vçlme ietaupît vai apiet nodokïu maksâ-jumus – tie ir tikai daþi no iemesliem,kuru dçï daudzi Latvijas iedzîvotâji sevipakïauj nopietniem droðîbas riskiem,veicot darîjumus ar nekustamo îpaðu-mu. Lai izglîtotu un skaidrotu nekus-tamo îpaðumu darîjumu riskus, kâ arîikvienam Latvijas iedzîvotâjam sniegtubezmaksas palîdzîbu visdaþâdâkajosjuridiskajos jautâjumos, 4. un 5. martâgadskârtçjâs Notâru dienâs zvçrinâtinotâri sniegs bezmaksas juridiskâskonsultâcijas visâ Latvijâ. Notâre IneseBuða Balvos konsultâcijas sniegs 4. un5.martâ no plkst. 10.00 lîdz 16.00.

Izstâdç Rçzeknç arîfotogrâfijas no Susâjiem

Pçrn maijâ Susâju pagastâ notika foto-akcija “Viena diena Susâjos”. TagadLatgales vçstniecîbâ “Gors” lîdz 21.mar-tam skatâma fotoizstâde “Azari zili,bazneicas boltas”. Izstâdç ir arî 15 foto-grâfijas no Susâju pagasta, kas tapuðasfotoakcijas laikâ un ko iemûþinâjusiakcijas dalîbniece Silvija Danelsone.

Aicina uz konferenciLatgales Lauksaimniecîbas zinâtnes

centrs sadarbîbâ ar Rçzeknes novada pað-valdîbu aicina piedalîties Austrumlat-vijas reìiona graudu un rapðu audzçtâjukonferencç 6.martâ pulksten 10.30, kasnotiks Rçzeknes novada paðvaldîbaskonferenèu zâlç. Konferences laikâ bûsiespçja iegût jaunâko informâciju pargraudaugu ðíirnçm, mçslojumu vei-diem, augu aizsardzîbas lîdzekïiem, jau-nâko tehniku un 2014.gada izmçìinâ-jumu rezultâtiem.

Pirms 25 gadiem svinîgi pacçlaLatvijas sarkanbaltsarkanoAtceroties tâ laika notikumus

Krustneðutçrpos.

22.februâra vakarâ Latgales vçstniecîbâ “Gors” pasniedza

Latgalieðu kultûras gada balvas “Boòuks 2014” statuetes.

Nominâcijâ “Literatûra” par labâko izdevumu balvu saòçmaJuris Cibuïs, “Purlovas grâmatas” autors (attçlâ).

Ðîs balvas mçríis ir veicinât latgalieðu kultûrvides saglabâðanu unattîstîbu, kâ arî apkopot un godinât spilgtâkos un nozîmîgâkossasniegumus latgalieðu kultûrâ pagâjuðâ gada griezumâ. Ceremonijaspirmajâ daïâ klâtesoðie noskatîjâs uzvedumu “Francis”, kas veltîtsievçrojamajam valstsvîram Francim Trasunam. Pasâkuma otrajâ daïâgodinâja notikumus, cilvçkus, aktivitâtes, kas latgalieðu kultûrâ bijuðinozîmîgi aizvadîtajâ gadâ. Ðogad saòemtas 180 pieteikuma anketas,kopçjam balvas pretendentu skaitam sasniedzot 130 cilvçkus,notikumus un aktivitâtes. Kad video râdîja pirmos èetrus nominantus,Juris nezinâja, ka no èetriem izvçlçsies tikai vienu - viòu. “Tas manbija pârsteigums, patieðâm!” izbrînu neslçpa mûsu novadnieks. Kopâar viòu ðajâ nominâcijâ bija arî Inga Âbele ar grâmatu “Klûgu mûks”,þurnâls “A12”, Lidijas Leikumas un viòa izdevums “Skreineite”. Sarunâpçc apbalvoðanas ceremonijas Juris atzina, ka grâmatâ ieguldîtspatieðâm ïoti liels darbs. “Par Purlovu vairs neko jaunu neatrast, veciecilvçki - dzîvie liecinieki - aiziet. Kara laikâ Abrenes un Jelgavas arhîvi

gâja bojâ, citi arhîvi izpçtîti,” piebilda Juris. Viòð ðajâ vakarâ sajutâslepns ne tikai par sevi, bet visu Latgali. “Bagâta zeme - Latgale! Cikdaudzi cilvçki kaut ko dara savâs jomâs - dzied, spçlç teâtri, muzicç.Izrâde “Francis” vien ko nozîmçja! Un cik daudz nominantu! Kâ laiizvçrtç, ja katrs ko lielu paveicis?” latgaliski savu apbrînu pauda Juris,vçl nezinot, ka nâkamajâ gadâ arî viòam bûs jâstrâdâ þûrijâ. Filoloìijasdoktore, grâmatu autore un lîdzautore, valodas pçtniece LidijaLeikuma Boòuka balvu sauc par Latgales Oskaru un priecâjas, ka ðîbalva kïûst ar katru gadu vçrtîgâka. “Jura Cibuïa “Purlovas grâmata”ir daudzu gadu darbs, ar ðo ideju viòð dzîvoja ilgi, varbût gadusdivdesmit vai pat vairâk. Viòð ir vâcis materiâlus no mâtes, brâïa,kaimiòiem, arhîviem. Grâmatâ ir daudz neparastu latgaïu vârdu. Javiòam nebûtu savas dzimtâs izloksnes, varbût tik veiksmîgi neveidotosarî virsizlokðòu âbeces. Mûsu kopdarbu “Latgalîðu âbece (lementars)”,gan tagad “Skreineite” pamatâ ir liels Jura darbs. Tas pateicoties, kaviòð tik pamatîgi racis visu, kas ir viòa dzimtajâ izloksnç,” pastâstîjaLidija Leikuma piebilstot, ka grâmatas Juris pârsvarâ izdod par saviemlîdzekïiem. Juris Cibuïs un Lidija Leikuma izstrâdâjuði pirmo digitâlolatgalieðu âbeci, kas papildinâta ar darba burtnîcu “Skreineite. Vuicûsraksteit” un uzziòu materiâlu pedagogiem.

Z.Logina

VID vadîba BalvosZiemeïlatgalç nav veiktsneviens audits

Latvijâ

Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2015. gada 24. februârisV2.

Vârds þurnâlistam19.februârî Viïakas Novada muzeja vadîtâja Rita

Gruðeva un krâjuma glabâtâja Marija Boldâne pasâ-

kumâ “Dzîve viduslaiku pilî” ïâva skolçniem domâspârcelties 12.gadsimtâ, kad Viïakâ ieradâs krustneði,

lai izplatîtu ðeit kristîgo ticîbu. Skolçni uzzinâja Marien-

hauzenas pils noslçpumus, apskatîja no viduslaikiem

saglabâjuðos priekðmetus, mûrçja akmens aizsarg-

mûrus un spçlçja viduslaikos populâras spçles.

Viïakas Novada muzeja vadîtâja Rita Gruðeva atklâja, kapasâkuma mçríis bija pastâstît skolu jaunatnei, kâda bijaviduslaiku vçsture tieði Viïakâ. “Katru dienu ejam garâmViïakas ezeram, kur uz salas vçl saglabâjuðâs Marienhauzenaspilsdrupas. Apskatot mûsu muzeja eksponâtus, cilvçki aizvienvairâk sâk interesçties par ðo laika periodu. Tâdçï radâs idejanoorganizçt pasâkumu, lai pastâstîtu skolçniem parviduslaikiem Latvijâ un Viïakas apkârtnç, kâ arî par paðuMarienhauzenas pili, leìendâm, kas to apvij, un ierâdîtu daþasto laiku tradîcijas.”

Skolotâja Irçna Keiða no Upîtes pamatskolas atklâja, kaUpîtes skolçni Viïakas Novada muzejâ ciemojuðies arî agrâk.Arî ðoreiz bçrni labprât piedalîjâs muzeja rîkotajâ pasâkumâ,lai gan viòu skaits bija mazâks, jo ðajâ dienâ notika vairâkiciti pasâkumi, kâ arî gatavoðanâs mâcîbu olimpiâdçm.

Skolçni ar lielu interesi noklausîjâs R.Gruðevas stâstîjumupar viduslaikiem Viïakas novadâ, sâkot ar 12.gadsimtu, kadLatvijâ ieradâs vâcu krustneði un misionâri ar mçríi izplatîtkristîgo ticîbu pagânu zemçs, un beidzot ar 16.gadsimtu unLivonijas valsts sabrukumu. R.Gruðeva pastâstîja par 1293.ga-dâ uzcelto Marienhauzenas pili un tâs iemîtniekiem.

Savukârt M.Boldâne bçrniem sîkâk izskaidroja viduslaikupiïu nozîmi un to uzbûvi. Viòa atklâja, kâ Marienhauzenaspils, kas bija vienîgâ Latgalç, kas atradâs uz salas, mainîjâs

Iejûtas viduslaiku dzîvç

laika gaitâ. Pçc tam R.Gruðeva turpinâja stâstîjumu par to,kas apdzîvoja pilis, izskaidroja, ar ko nodarbojâs garîdzniekiun mûki, kâda loma viduslaiku dzîvç bija vasaïiem un zemnie-kiem, kâ arî to, kâ radâs dzimtbûðana. Taèu vislielâko interesiskolçnos raisîja iespçja pielaikot viduslaiku vasaïu un zem-nieku tçrpus, kâ arî iemçìinât roku viduslaiku nocietinâjumumûrçðanâ, izmantojot akmeòus un lîmi.

Upîtes pamatskolas 7.klases skolniece Anna Daòilovapastâstîja, ka ïoti interesçjas gan par pasaules, gan Latvijasvçsturi. Viòa neslçpa, ka vislabâk patika pielaikot viduslaikuapìçrbus, tomçr viòa negribçtu, lai tâdi bûtu jânçsâ mûsdie-nâs. Meitene atzina, ka seviðíi grûti bûtu staigât vîzçs, kurâsziemâ saltu kâjas.

I.Tuðinska

Pârvçrðas par viduslaiku zemniecçm. Viduslaiku

zemnieèu sievu tçrpus labprât uzlaikoja arî skolotâja Irçna

Keiða un viòas skolniece Agnese Razminovièa.

Foto

- A

.Kirsanovs

Krievijas propagandas medijs – Latvijâ. LatvijasTelevîzijas raidîjums “De facto” vçsta, ka Krievijas karapropagandas medijs “Sputnik” gatavojas izvçrst darbîbuarî Latvijâ, vervç þurnâlistus un plâno atvçrt internetaportâlu divâs valodâs - krieviski un latviski. Projektagalvenâ mçríauditorija iecerçti jaunieði. “Sputnik” plânoizvçrst darbîbu arî radio viïòos - gan FM diapazonâ, ganinternetâ. Medija pârstâvji aptuveni pirms divâm nedç-ïâm apmeklçja Latviju un piedâvâja sadarbîbu vairâkiemkrieviski rakstoðiem þurnâlistiem un masu medijuvadîtâjiem. Kaut gan daïai uzrunâto potenciâlo darbi-nieku “Sputnik” pârstâvji apgalvoja, ka ar propagandunenodarbosies, citiem atklâti teikts, ka vçlas prezentçtKrievijas skatîjumu uz pasaules notikumiem. Jâpiebilst, ka“Sputnik” ir daïa no Krievijas valsts informâcijas aìentûras“Rossija segodòa”, kuru vada skandalozais DmitrijsKiseïovs. Par savu propagandista darbîbu Kiseïovs iekïautsEiropas Savienîbas sankciju sarakstâ.

Paði sevi ievieto kredîtu melnajâ sarakstâ.Latvijas Nebanku kredîtdevçju asociâcijas (LNKA)piedâvâto iespçju cilvçkiem iekïaut sevi sarakstâ, kurâievietotajiem netiek izsniegts aizdevums, izmantojuðiaptuveni 200 cilvçki. Tas ir risinâjums cilvçkiem, kuriapzinâs, ka viòi krîzes situâcijâs vai citu apstâkïu dçïpieòem lçmumus, ko nevçlçtos pieòemt vai ko nespçjadekvâti izvçrtçt. Cilvçks var iekïaut sevi ðajâ sarakstâ uzpaða norâdîtu periodu - vienu, diviem, trîs gadiem.

Dzelzceïa dçï jâupurç privâtmâjas. Sâkot arpirmdienu, Baltijas infrastruktûras projekta “Rail Baltica”ietekmi uz iedzîvotâju dzîvi un îpaðumiem apspriedîspubliskâs sanâksmçs visâs 15 paðvaldîbâs, kuru teritorijâplânots ierîkot jauno dzelzceïa lîniju. Tomçr jau tagadskaidrs - atseviðías privâtmâjas Baltijas un pârçjâs Eiropasdzelzceïa savienoðanas vârdâ nâksies nojaukt un pilsçt-vide un dabas ainavas vietâm pamatîgi mainîsies. Ne-raugoties uz to, paðvaldîbâs uzsver: jaunâ infrastruktûranâkotnç paver iespçjas attîstît arî valsts iekðçjo satiksmi,turklât projekts arî reìionos radîs jaunas darbavietas. Kâzinâms, “Rail Baltica 2” projekts paredz jaunas 1435milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceïa lînijasizbûvi Baltijas valstîs. Latvijai tas izmaksâtu 1,27 miljarduseiro (880 miljonus latu), bet visâs trîs Baltijas valstîs kopâ- 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komi-sija varçtu lîdzfinansçt 85% no kopçjâm ðî projektaizmaksâm.

Latviju Eirovîzijâ pârstâvçs Aminata. 22.februâravakarâ noskaidrots, ka Latvijas valsti Eirovîzijâ pârstâvçsAminata. Viòa uz skatuves kâpa ar dziesmu “LoveInjected” un izpelnîjâs vislielâkâs skatîtâju simpâtijas.

(No interneta portâliem www.tvnet.lv, www.apollo.lv,www.delfi.lv )

Lai veicinâtu vietçjâs sabiedrîbas saikni ar paðval-dîbu, Rugâju novadâ pçc iedzîvotâju iniciatîvas uzsâktaIedzîvotâju konsultatîvâs (IK) padomes veidoðana.Kâpçc radusies ðâda vajadzîba un kâdi tâs mçríi, vai-râk atklâj viena no konsultatîvâs padomes aktîvistçmRugâju novadâ AIJA SOCKA.

Padome veidota ar mçríi aktivizçt dialogu starp iedzîvo-tâjiem un paðvaldîbu, tâdçjâdi veicinot viedokïu apmaiòupar novadam aktuâliem jautâjumiem. Padomes sçdes bûsatklâtas, lçmumiem bûs ieteicoðs un informçjoðs raksturs. Sçdessasauks ne retâk kâ reizi ceturksnî vai bieþâk, ja to pieprasîsvismaz trîs padomes locekïi vai vismaz treðdaïa domesdeputâtu.

Lai nodroðinâtu visu ieinteresçto puðu lîdzdalîbu jautâjumuapsprieðanâ, uz IK padomes sçdi aicinâs Rugâju novadadomes priekðsçdçtâju, izpilddirektori, novada domes deputâ-tus, paðvaldîbas darbiniekus un iedzîvotâjus. Galvenaisuzdevums bûs priekðlikumu izskatîðana un iesniegðana novadadomei par ðâdiem jautâjumiem: novada budþets, novadateritorijas attîstîba, nodokïu politika novadâ, iedzîvotâjusociâlâs, izglîtîbas, kultûras un sporta vajadzîbas, videsaizsardzîba, paðvaldîbas un iedzîvotâju savstarpçjâ infor-mâcijas apmaiòa, iedzîvotâju viedokïu noskaidroðana unnovada domes informçðana (rakstiska ziòojuma veidâ),pagasta iedzîvotâju informçðana par paðvaldîbai iesnie-dzamajiem priekðlikumiem, informâcija par novada iedzîvo-tâjiem aktuâlâm problçmâm, lai sekmçtu saimniecisko darbîbuun mazinâtu bezdarbu, un citiem svarîgiem jautâjumiem.

Viena no sâpîgâkajâm tçmâm, uzskata A.Socka ar domu-biedriem, ir novada attîstîba un nâkotne. Pçdçjâ laikâ masumedijos (arî laikrakstâ “Vaduguns”) izskan informâcija, kalauki paliek tukðâki, iznîkst ciemi, iedzîvotâji pârceïas uzdzîvi pilsçtâs vai ârzemçs. Latgalç no 2000. lîdz 2013.gadamiedzîvotâju skaits samazinâjies par 24,1%. Jâjautâ: uz kurienimçs ejam, cik cilvçku dzîvos laukos (arî Rugâju novadâ) pçc10 - 15 gadiem? Tâpçc jau tagad jâdomâ par atbalstu iedzîvo-tâjiem. Un ne tikai tiem, kuri iet uz paðvaldîbu lûgt pabalstus,bet arî tiem, kuri strâdâ savâs lauku saimniecîbâs unnodarbojas ar raþoðanu, lai nopelnîtu iztiku savai ìimenei.

Rugâju novadâ

Lai vienîgie svçtki nav kapusvçtkiPirms Saeimas vçlçðanâm þurnâlisti mçdz uzdot deputâtu

kandidâtiem jautâjumus, kas saistâs ar viòu turpmâko dar-bîbu. Par mçríi, ko deputâts vçlas sasniegt, par vîziju, kâduviòð redz savu valsti vai konkrçtas nozares attîstîbu. Arî Rugâjunovada domes deputâti, uzskata konsultatîvâs padomespârstâvji, varçtu iepazîstinât iedzîvotâjus ar savu redzçjumupar novada attîstîbu, problçmâm un tamlîdzîgi. “Daþkârtðíiet, ka dzîvojam kâ leiputrijâ, kur ik uz soïa valda izaugsmeun labklâjîba. Ikdienâ iedzîvotâjiem pietrûkst informâcijasne tikai par deputâtu un domes darbinieku nâkotnes redzç-jumu, bet arî pabeigtajiem un plânotajiem darbiem. Tadneviïus gribas jautât, kâdçï strâdâjam – iestâdes, savas labklâ-jîbas vai iedzîvotâju labâ?” jautâ A.Socka.

Sazinoties ar citu novadu domes juristiem vai IK padomjupârstâvjiem, uzzinâts, ka lîdzîgas problçmas eksistç arî citviet.Taèu , pateicoties paðvaldîbas un iedzîvotâju aktivitâtei, meklçun atrod risinâjumus. Piemçram, Rçzeknes novadâ, lai ieklau-sîtos iedzîvotâju viedoklî, ne tikai katrâ pagastâ darbojas IKpadomes, bet nesen veikta aptauja “Iedzîvotâju apmierinâtîbaar dzîvi Rçzeknes novadâ” (informâcija pieejama paðvaldîbasmâjaslapâ). Kâds no respondentiem aptaujâ raksta: “Janovads nesâks domât par uzòçmçjdarbîbas veicinâðanu unatbalstîðanu, tad ne pârâk tâlâ nâkotnç galvenie kultûraspasâkumi daþos novada pagastos bûs kapusvçtki.” Pârdo-mâm daþkârt der salîdzinât vairâku novadu budþetus, tadrodas priekðstats par katra novada prioritâtçm un jomâm,kur lîdzekïus varçtu pieðíirt vairâk vai mazâk. Piemçram,kultûrai, atpûtai un reliìijai Rugâju novadâ atvçlçti 11%, betBalvu novadâ – 7,4% no budþeta lîdzekïiem.

Ja pirms ðî un iepriekðçjo gadu budþetu pieòemðanas pað-valdîbas pârstâvji nejautâja iedzîvotâjiem (piemçram, Preiïunovadâ paðvaldîba aicinâja iedzîvotâjus uz diskusiju), laiuzzinâtu viòu domas par prioritâtçm un plânotajiem izde-vumiem, tad turpmâk caur IK padomi iedzîvotâji varçs izteiktsavus priekðlikumus. Tas, vai domes deputâti tajos ieklausîsies,protams, ir cits jautâjums.

Bieþi saka, ka dzîves kvalitâte un nâkotne atkarîga no lielâsvalsts politikas, taèu nevar noliegt, ka iespçjas mainît dzîvi uzlabo pusi ir arî vietçjo paðvaldîbu deputâtiem un darbinie-kiem. Tâds ir IK padomes veidotâju viedoklis Rugâju novadâ.

M.Sprudzâne

Ðajâ avîzes numurâ noslçdzas rubrika “Vaduguns -65”, kurâ katrs no þurnâlistiem analizçja avîzes gadu,kurâ dzimis vai sâcis strâdât laikrakstâ. Jokoju, ka esmupilnvçrtîgs padomju produkts, jo dienasgaismu pirmoreizi ieraudzîju 1989.gadâ vçl Latvijas Padomju Sociâlis-tiskajâ Republikâ, lai gan padomju darbaïauþu dzîvesplusus un mînusus izbaudît netika – nedz garâ rindâpçc desas luòía stâvçju, nedz zinâju, kâ ir mâcîties vaiar sasâpçjuðu kaklu aiziet pie daktera un ne niekanemaksât. Par to arî neskumstu, jo grûti ilgoties pçc tâ,ko neesi piedzîvojis. Arî vainîgs, ka pavisam neilgi pçcmanas piedzimðanas tâ arî neuzceltais komunismssabruka kâ kârðu namiòð, nemaz nejûtos. Toties varupalepoties ar faktu, ka, lai arî no redakcijas darbiniekiemesmu jaunâkais, no paðlaik strâdâjoðajiem esmuvienîgais, kurð turçjis rokâ, ðíirstîjis un pârlasîjislaikraksta “Vaduguns” priekðteces, kâdreizçjâs “BalvuTaisnîbas” pirmo numuru, kas pie lasîtâjiem nonâcatâlajâ 1950.gada 5.martâ. Avîþu lapas pamatîgi nodzel-tçjuðas, noputçjuðas un vietâm saplçstas, bet arvienrûpîgi iesietas guï noglabâtas Gaismas pilî LatvijasNacionâlâs bibliotçkas arhîvos, kalpojot par vçstnesistarp aizgâjuðajâm paaudzçm un cilvçkiem, kuri savuvârdu vçl tikai teiks. Gadi iet, bet drukâtais vârds paliek.

Artûrs Loèmelis

Komentârs

Aktuâli Otrdiena � 2015. gada 24. februârisV 3.

Viedokïi

Re, kâ!

Vai ticat, ka uzòçmumu “Balvu Enerìija” grasâs pârdot?

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ www.vaduguns.lv

Bezjçdzîgi iebilst pret to, kâ nav

ANDRIS KAZINOVSKIS,Balvu novada domes

priekðsçdçtâjs

20.janvâra intervijâ“Vadugunij” minçju vienu noiespçjamajiem variantiem, kârisinât siltumapgâdes jautâjumuBalvu pilsçtâ. Regulâri kopâ arspeciâlistiem analizçjam situâcijuarî citos novados, tostarp tosapmeklçjot. Piemçram, Tukumâparalçli paðvaldîbas uzòçmumam darbojas koìenerâcijasstacija, kas pieder privâtîpaðniekiem. Paðvaldîbanepiecieðamo siltumu, ja nepiecieðams, iepçrk, turklât tâdâpaðâ, vai lçtâkâ cenâ, kâ saraþo paðvaldîbas uzòçmums.Tâpat pçtîjâm pieredzi kaimiòvalsts pilsçtâ Viru, kurinvestors iegâdâjies paðvaldîbas siltumapgâdes uzòçmumuar visâm komunikâcijâm. Viru vadîba apliecinâja, kasadarbîba nesusi pozitîvus rezultâtus. Mûsu gadîjumâ mçsjoprojâm meklçjam pareizâko un optimâlâko risinâjumu.Jâpiebilst, ka savulaik pieòemtie lçmumi par koìenerâcijasstacijas izbûvi Balvos ir iebuksçjuði. Visticamâk tie arî netiksrealizçti, jo uzòçmçju interese ir zudusi. Treðais variants irgaidît jaunu programmçðanas periodu, kad varçtu bûtpieejams ES finansçjums katlu mâju un katlu atjaunoðanai,to renovçðanai. Ðo finansçjumu varçtu apgût akciju sabiedrî-ba “Balvu Enerìija”. Tiesa, jâòem vçrâ, ka pilsçtas domeslaikâ par “Balvu Enerìijas” îpaðniekiem kïuvuðas vairâkasprivâtpersonas. Tas nozîmç, ka akciju sabiedrîbai projektosir cits, mazâks intensitâtes atbalsts no ES fondiem – maksi-mâli lîdz 50%. Skaidrs, ka “Balvu Enerìijai” nâktos aizòem-ties un vçlâk atmaksât kredîtu, tâdçjâdi neizbçgami palie-linâtos siltumenerìijas tarifs. Gribu atgâdinât, ka novadadomei likums aizliedz a/s “Balvu Enerìija” ieguldît lîdzekïus.Ceturtais jeb teorçtiskais variants ir akciju atpirkðana noprivâtajiem uzòçmçjiem. Tas ir grûti izdarâms, jo jâbûtabpusçjai piekriðanai. Risinâjumus mçs viennozîmîgimeklçsim. Kaut kâda iedzîvotâju parakstu vâkðana parneesoðo privatizçðanu, pirmkârt, ir pilnîgi nevietâ, otrkârt,bezjçdzîga. Ja bûs nepiecieðams kâds konkrçts lçmums, kâto paredz likums, tiks veikta jautâjuma sabiedriskâ apsprie-ðana. Katrs varçs piedalîties lçmuma pieòemðanâ.

Runas par iespçjamo uzòçmumapârdoðanu nav bez pamata un par torunâ jau ilgâku laiku. Apmçram pirmspusotra gada uzòçmumu apmeklçja arîpârstâvji no Vâcijas, kuri vienîgie iztei-kuði interesi par tâ iegâdâðanos. Ðis jau-tâjums ir sareþìîts gan uzòçmuma vadî-bai, gan arî paðvaldîbai, un, atklâti runâ-jot, dotajâ brîdî nav îsti skaidrs, kâds bûs

Par uzòçmumu interesçjuðiesvâcieði

uzòçmuma liktenis un attîstîba nâkotnç.Jebkurâ gadîjumâ pirms lçmuma pie-òemðanas nopietni jâizsver visi apstâkïi.Ðobrîd katlu mâjâ no visiem apkureskatliem 60% ir vecie, Krievijâ raþotie katli.Balvu novada paðvaldîbai, lai sniegtunepiecieðamo ieguldîjumu uzòçmumaattîstîbâ, bûtu jâinvestç apmçram pusotrsmiljons. Paðvaldîbai ðâdas naudas nav.Turklât paðvaldîba “Balvu Enerìijas”attîstîbâ lîdzekïus nemaz arî nevarieguldît, jo tai uzòçmums nepiederpilnîbâ – 4% pieder privâtajiem. Lîdz arto nav iespçjas piesaistît arî Eiropasnaudu. Savukârt, ja uzòçmums òemtukredîtu, nevaram nodroðinât, ka iedzîvo-tâjiem netiks paaugstinâts siltumapgâdestarifs.

Biju devies vizîtç uz Igaunijas pilsçtuViru, kur vietçjâ paðvaldîba vienojâs arðiem paðiem privâtajiem investoriem noVâcijas un pilsçtas siltumapgâdes uzòç-mumu pârdeva. Apskatîjâmies katlumâjas un redzçtais patika. Arî uzòçmu-ma darbinieki ir apmierinâti. Savukârtpaðvaldîba par darîjumâ iegûto naudumoderni labiekârtoja pilsçtas ezermalu.Sakarâ ar iespçjamo uzòçmuma pârdo-ðanu “Balvu Enerìijâ” griezuðies arî Balvu

pilsçtas mâju vecâkie. Iedzîvotâji ir pretuzòçmuma pârdoðanu, bet pieïauju, kacilvçki nav izvçrtçjuði iespçjamo eko-nomisko situâciju vairâkus gadus tâlânâkotnç. Jebkurâ gadîjumâ, ja iedzî-votâji baidâs, ka uzòçmumu privatizçsârzemnieki un darbâ iekârtos savçjosdarbiniekus, tâ nav taisnîba. Viru pilsçtâkatlu mâjâ turpina strâdât tie paði dar-binieki. Protams, ja vâcieði uzòçmumunopirktu, birojâ, iespçjams, vajadzçtudaþus darbiniekus, kuri pârzina vâcuvalodu. Tâpat, ja uzòçmuma pârdoðananotiks, lîgumâ var paredzçt, ka, piemç-ram, siltumapgâdes tarifu nedrîkstpaaugstinât virs paðreizçjâ. Turklât tarifacenu nenoteiks privâtais uzòçmçjs, betgan Latvijas Sabiedrisko pakalpojumuregulçðanas komisija. Tâpat pieïauju, kaârzemju investori vçlas pirkt uzòçmumu,kas ir rentabls. “Balvu Enerìijai” peïòa irïoti minimâla, jo apmçram 10 000 eiromaksimâlâ peïòa gadâ ðâdam uzòçmu-mam nav nopietns skaitlis. Pçrkot uzòç-mumu, pircçjiem tas bûs jâpâròem arvisâm saistîbâm. Kâ notikumi attîstîsiesnâkotnç, râdîs laiks. Jebkurâ gadîjumâpersonîgi mani viens saimnieks uzòç-mumam nebiedç.

AIVARS ZÂÌERIS, a/s “BalvuEnerìija” valdes priekðsçdçtâjs

RUDÎTE ZIEMELE, namu Ezera 18 unEzera 16 mâju vecâkâ

Satraukums pa ðo jautâjumu iedzîvo-tâjiem radâs pçc intervijas laikrakstâ“Vaduguns”ar Balvu novada domes

Iedzîvotâji nav vienaldzîgi unpauþ nostâju

priekðsçdçtâju Andri Kazinovski. Mçs,mâju vecâkie, sazvanîjâmies, tapa vçstu-le. Varbût pagaidâm satraukumam arînav pamata, taèu iedzîvotâjiem jâparâ-da sava attieksme. Ceturtdien pagalmânotika iedzîvotâju sapulce, cilvçkiapsprieda ðo jautâjumu un izteica vçlç-ðanos parakstîties, nostâjoties pret.Pagaidâm ðî nostâja liecina vienkârði to,ka viòi nav vienaldzîgi un vçlas paustnostâju. Arî to, ka ðo jautâjumu nevarâtri un vienkârði izlemt, nerçíinoties armûsu viedokli. Skaidrs, ka visvairâkcilvçkus baida iespçjamâ tarifu celðana,jo iedzîvotâji vismaz pagaidâm vairâktic paðvaldîbai domâdami, ka tâ tomçrvairâk nostâjas viòu pusç. Bet privâtuz-òçmums vadîsies pçc savâm interesçmun viòu darbîbu nebûs ïauts ietekmçt.Pagaidâm par iespçjamo uzòçmumapârdoðanu nekas skaidrâk nav zinâms,taèu ðâda iespçja ir dzirdçta, runâ parkaut kâdu ârzemju investoru. Dzîve

pierâda, ka agrâk vai vçlâk katrâ baumâir arî kâds patiesîbas grauds.

Iespçjams, uzòçmuma pârdoðana arîattaisnotos, bet, lai to izvçrtçtu, saprastuun pieòemtu ðo jautâjumu, jâbût pietie-kami izsmeïoðai informâcijai. Cilvçkigribçtu, lai organizçtu kopçju tikðanos,uzklausîtu viòus un sniegtu arî infor-mâciju par iespçjamajiem plusiem unmînusiem, kas bûtu, pârdodot “BalvuEnerìiju”, un kâ tas nâkotnç var atsauk-ties uz namu iemîtniekiem. Namu iedzî-votâju interese ir jûtami sakâpinâta.Ðis ir viens no retajiem jautâjumiem, kadcilvçki paði man zvana, nâk, jautâ unizsaka vçlçðanos rîkoties, kaut vai pa-rakstot vçstuli. Dzîve pierâda, ka valdanesamçrîgums starp pakalpojumumaksas tarifiem un cilvçku maksâtspçju.Tâdçï tarifu celðanâs, kas parasti ir neiz-bçgama, iedzîvotâjus baida.

Viedokïus uzklausîjaA.Loèmelis un M.Sprudzâne

ÎsumâVecvecâku pçcpusdienas “Pîlâdzîtî”

Balvu pirmsskolas izglîtîbas iestâdç “Pîlâdzîtis” turpinâsiesâktâ tradîcija – janvârî un februârî aicinât ciemos bçrnuvecvecâkus. Tâ ir brîniðíîga kopâ bûðana, jo vecvecâki mûsudzîvç ieòem nozîmîgu vietu. Viòi ïoti aktîvi iesaistâs savumazbçrnu audzinâðanâ, ne tikai tos atvedot uz pirmsskolasizglîtîbas iestâdi, bet arî palîdzot mazbçrniem, atbalstot viòustik, cik tas iespçjams. Ar vecvecâkiem jau ir tikuðies visuvecâko grupu bçrni. Ðîs pçcpusdienas bija veltîtas mîïajiem,gâdîgajiem vecvecâkiem - omîtçm, mimmîtçm, opîðiem,babiòâm, vectçviem, dzedâm utt., kâ nu bçrni viòus mçdzdçvçt. Ar mîlestîbu, atbildîbu, sirsnîbu bçrni dziedâja, dejoja,runâja dzejoïus, pildîja daþâdus skolotâju uzdotos uzde-vumus un citas aktivitâtes kopâ ar vecvecâkiem, kuru acismirdzçja un tajâs bija redzams gandarîjums, prieks, patei-cîba, mîlestîba. Vismîïâkâs bija mazbçrnu gatavotâs dâva-niòas - vai tâ bija glezniòa râmîtî, vai no dzijas tîta saulîte,vai ar pçrlîtçm izðûts sveèturîtis.

I.LOÈMELE, Balvu PII “Pîlâdzîtis”

ReportâþaOtrdiena � 2015. gada 24. februârisV4.

E.Gabranova teksts un foto

Balkanos startç èetrdesmit slçpotâjiSvçtdien Ðíilbçnu pagasta slçpoðanas sacensîbâs

“Balkanu apïi” startçja 40 sportisti no mûspuses,Gulbenes, Alûksnes, Rçzeknes un Aglonas. Sacensîbugalvenais tiesnesis Pçteris Vancâns priecâjas, kaslçpotâju aktivitâte acîmredzot augusi: “Ðogad Balkanutrasi apmeklç neparasti daudz ziemas prieku mîïotâju.”

Pçteris Vancâns pçc operâcijas atzîst, ka bez palîgiem nespçtuuzturçt trasi tik labâ stâvoklî, kâda tâ ir. Jautâts, kâ vçrtç ðoziemu, viòð paskaidroja, ka Balkanos jau varçja slçpotpirmajos Ziemassvçtkos: “Kas gribçja, tas slçpoja!” Slçpoðanaspopularizçtâjs mûspusç uzslavç Aldi Loèmeli un AldiKoniðevski, bez kuru palîdzîbas, viòaprât, nesasniegtu tik laburezultâtu. Arî slçpju nomas darbiniece Natâlija Logina zinateikt, ka atsaucîba esot liela. Viòa pastâstîja, ka nomâ ir 20pâri slçpju zâbaku un vispieprasîtâkie, ticiet vai nç – 47.izmçraslçpju zâbaki! Natâlija filozofiski vçrtç faktu, ka regulâri salûztslçpes. “Nekas nav mûþîgs,” viòa uzskata. Savukârt P.Vancânssecina, ka nâkotnç atkal bûs jârisina inventâra problçma, joprojekta rezultâtâ iegûtie slçpju pâri lçnâm, bet pârliecinoðiaiziet nebûtîbâ.

Piecu posmu vietâ - viens. Preiïu novada sporta dzîvesorganizators Leonîds Valdonis (foto) lepojâs, ka arî Preiïosizveidota apgaismota slçpoðanas trase, turklât tajâ bezmaksas pieejami 60 slçpju pâri. Ðogad Preiïos bija iecerçtsnoorganizçt piecus nakts sprinta posmus. “Laika apstâkïudçï notika tikai viens,” viòð atklâja.

Balvu blice. Balvenieði Inârs Supe, Juris Kairiðs un ÇriksApðenieks ir aktîvâkie mûspuses slçpotâji. Jâpiebilst, kasestdien viòi startçja slçpoðanas sacensîbâs Vainagkalnâ,kur uz starta lînijas izgâja ap 400 slçpotâjiem. Çriks savâvecuma grupâ izcînîja 3.vietu, balvâ iegûstot slçpjuzâbakus. Arî svçtdien Balkanos viòi cînîjâs kâ lauvas.

Uz priekðu! Sacensîbu galvenais tiesnesis PçterisVancâns jaunos sportistus mudinâja trasç strâdât uz pilnuklapi. Tâpat viòð sportistiem pastâstîja par nâkotnesiecerçm: “Tâ kâ mums ir ïoti labi uzòçmçji un zemnieki,tad nâkamgad plânojam trasi pârveidot, izveidojot divuslielus nobraucienus, pçc kuriem sekos arî kâpumi.” Atgâdi-nâm, ka Balkanu slçpoðanas trase ir apgaismota, turpieejama arî pirtiòa un muzeja telpas.

Korekti un skaisti. Vecâko grupu slçpotâji trasç devâs vienlaikus un apliecinâja, ka ir korekti viens pret otru – gankalnâ augðup kâpjot, gan lejup laiþoties.

Kâ uzkâpt kalnâ? Pçdçjâs dienâs laika apstâkïi ziemasprieku cienîtâjiem nebija labvçlîgi. Par to pârliecinâjâs arîslçpotâji, kad nâcâs pârvarçt apledojuðus trases posmus.

Gaida apbalvoðanu. Rekavas vidusskolas audzçkòiSanija Puþule, Rinalds Logins un Estere Husare apgal-voja, ka viòiem patîk gan slçpot, gan ðûpoties, ganvizinâties ar ragaviòâm.

Cik garda! Pçc sacensîbâm slçpotâji baudîja karstu tçjuun zupu. Ðíilbçnietis Igors Prancâns (foto - no labâs)brînîjâs, kâpçc pçc sacensîbâm tçja ðíiet tik garda? “Mâjâstâda nekad nesanâk,” prâtoja puisis.

Novadnieks. Bijuðaisrugâjietis Jânis Anèsno Gulbenes bijavienîgais slçpotâjssavâ vecuma grupâ.72 gadus vecaissportists atzina, kaðajâ vecumâ kritieni irdaudz sâpîgâki nekâjaunîbâ. “Slçpojuprâtîgi,” viòðpaskaidroja. Jânisòçma rokâs arî lâpstu,lai trasç, kurizveidojusies leduskârta, uzbçrtu sniegu.

Apbalvoðana. Pirmâs vietas savâs vecuma grupâs izcî-nîja: D.Keiðs, E.Husare, M.Pînups, P.Loèmele, J.Anès,A.Upenieks, G.Pleiksnis, F.Puðòakovs, A.Prancâne, M.Mak-simovs, E.Veïíeris, S.Volodina, M.Puþulis un A.Grantiòa.

Ceturtajâ reizç aizgâja...Piecgadîgais Reinis Miès noÐíilbçniem pirmo reizislçpes pielaikoja trîs gaduvecumâ. Ðogad viòð braucaarî no lielajiem kalniem.Tçtis zinâja stâstît, katreniòos puisçns trîs reizesnokritis, “bet ceturtajâ reizçaizgâja,” lepojâs tçtis.

Vaduguns - 65 Otrdiena � 2015. gada 24. februârisV 5.

Pirmo rakstu uzrakstîju un laikraksta “Vaduguns”slejâs tieðajâ çterâ palaidu vçl augstskolas þurnâlistikasprakses laikâ pirms 7 gadiem, bet uz pilnu klapi redakcijâstrâdâju pçdçjos nepilnus trîs gadus, kad pârcçlos uzpatstâvîgu dzîvi Balvos. Vairumam maniem kolçìiem tâir niecîga daïa no viòu bagâtâ darba mûþa. Par to liecinakaut vai fakts, ka, pârlapojot 1989.gada “Vaduguns”avîzes numurus, jau zem pirmâs tâ gada laikrakstapublikâcijas redzams þurnâlistes vârds, ar kuru tagadsçþu plecu pie pleca un kopîgi gatavojam nu jau2015.gada kârtçjo avîzes numuru. Lîdzîgi kâ darbauzsâkðana redakcijâ bija jauns manas dzîves posms,1989.gadâ pârmaiòu vçji vairs nebija aiz kalniem arîpreses lauciòâ. Vçl pavisam nedaudz, un LatvijasKomunistiskâs partijas Balvu rajona komitejas un Balvurajona Tautas deputâtu padomes laikraksts nometa nosevis padomju vaþas, kïuva par Balvu rajona laikrakstuun ar katru dienu sâka lîdzinâties avîzei, kâdu “Vaduguni”varam vçrot ðodien.

Politika� Ir 1989.gads, un “Vaduguns” lasîtâji arvien bieþâk var

lasît rakstus, kuros apspçlçta komunistiskâs partijas lomadarbaïauþu dzîvç un tâ pat apðaubîta. Par to liecina publi-kâcijas ar virsrakstiem, piemçram, “Kâ atbrîvoties no partijasgûsta” un “Nav viegli, kad nav 99,99”. Piemçram, J.Grahoïskispublikâcijâ “Vadoðâ loma un sabrukums” raksta: “...PSKPnekâdâ veidâ nedrîkst palikt vadoðajâ lomâ. (..) Ir jâsaprot, kavaru uzurpçjuðais vienpartijas aparâts mûsu valsti ir novedispie ceturtâs pasaules valstu lîmeòa.” Savukârt R.Maèa, Kubuluciema izpildkomitejas priekðsçdçtâja, intervijâ ar virsrakstu“Nost vadoðo lomu!” pirms vçlçðanâm saka: “Pirmais ungalvenais punkts manâ vçlçðanu programmâ ir cîòa pretKomunistiskâs partijas diktatûru, tâ saucamo vadoðo lomu.”

� 24.janvârî lasâms raksts “Vai ir vajadzîga otra komu-nistiskâ partija” par Interfrontes kongresu, kurâ izskançja domapar otras komunistiskâs partijas veidoðanu.

� 2.februârî Latvijas Tautas frontes Balvu rajona nodaïasdomes rîcîbas komiteja pieòçma rezolûciju, ka “...nav citasalternatîvas – valsts valoda Latvijâ – tikai latvieðu valoda!”.

� 25.martâ balvenieði pulcçjâs pie Balvu kultûras nama,kur notika Staïinisko represiju upuru piemiòas dienai veltîtssçru mîtiòð.

� 26.martâ notika PSRS tautas deputâtu vçlçðanas. ParPSRS deputâtu ievçlçja padomju saimniecîbas “Vecumi”direktoru Voldemâru Ðïakotu.

� Aprîlî Latvijas Komunistiskâs partijas Balvu rajonakomitejas III plçnumâ pieòçma rezolûciju, kurâ nosodîjagrupas “Helsinki-86” un Latvijas nacionâlâs neatkarîbaskustîbas darbîbu. Tâpat rezolûcijâ uzsvçra: “...partijas komitejair pilnîgi atbildîga par rajona laikraksta idejisko saturu, tai irjâpanâk, lai avîze ar savu darbîbu veidotu tâdu morâloatmosfçru, kas nodroðina iniciatîvas bagâtu darbu, ar savâmpublikâcijâm palîdzçtu realizçt partijas lîniju...”

� 3.jûnijâ Balvu rajona prokurora vietnieks A.Lîgotnispublicçja rakstu “Par suverçnu Latviju domâjot”, kurâ viòðjautâja, vai Latvijâ vajadzîgs kongress, kas sastâv no 337deputâtiem?

� Oktobrî lasîtâjiem bija iespçja iepazîties gan ar komu-nistiskâs partijas rîcîbas programmu, gan ar Latvijas Tautasfrontes darbîbas programmu. Joprojâm laikraksta lappusçsatrodamas ziòas par sociâlistiskâs sacensîbas rezultâtiem.

� 18.novembrî “Vaduguns” pirmâ lappuse pirmo reizilaikraksta pastâvçðanas vçsturç atvçlçta Latvijas Republikasproklamçðanas dienai, bet 8.decembrî pirmo reizi Balvos notikapikets pie partijas komitejas çkas, kur cilvçki izteica protestupret kompartiju. Decembrî laikraksta “Vaduguns” redaktoreAgnese Buþa jautâta, vai rajona sesijâ izteiks priekðlikumu“Vadugunij” pârtapt par rajona laikrakstu, atzina: “Partijasrajona padome un Tautas deputâtu padome tikai nosacîti irsavas preses orgâna izdevçji... Kontrolçjot domu izpausmesbrîvîbu presç, izdevçji tâdâ veidâ pârkâpj vienu no paðuizvirzîtajiem demokratizâcijas principiem – nevienam navmonopola tiesîbu uz patiesîbu...”

Þurnâlists jautâ þurnâlistam

INGRÎDA ZINKOVSKA intervç ARTÛRU LOÈMELI

Kâdi ir Tavi karjeras plâni?-Mans ir viens liels dzîves plâns, kas sadalîts trîs daïâs un

vairâkâs apakðnodaïâs. Lai arî vçl esmu jauns, pirmâ unnozîmîgâkâ daïa ir veselîba – iespçju un gribasspçka robeþâsdzîvot tâ, lai vecumdienâs problçmas nepazîtu. Otrâ daïa irpersonîgâ dzîve – ìimene un gudri, skaisti bçrni. Treðâ daïair darbs – rît bût labâkam, nekâ esmu ðodien. Pagaidâmneko no tâ neesmu realizçjis.

Nenovçrtçjama lieta Tavâs mâjâs?-Dzîvniekus par lietâm laikam nesauc, bet tas ir kaíis

Patriks – melns kâ nakts, nedaudz apvçlies, ar raksturu, betïoti mîïð. Par godu viòam mâjâs pie sienas izveidota arîfotogalerija un ierâmçts avîþraksts. Nâkotnç gribçtulabradora sugas suni.

Tava lielâkâ blçòa?-Tâdu bijis daudz, par daþâm pat neçrti runât. Kopð

skolas pabeigðanas pagâjuði jau 7 gadi, un varu pastâstît,ka vidusskolas pirmajos gados liecîbâ smuki noviltoju1.semestra atzîmi matemâtikâ. Vecâki neko nepamanîja.Kâ tiku cauri sveikâ pçc tam, jo liecîba bija jânes atpakaï uzskolu un tajâ jâieraksta 2.semestra un gala atzîmes, neatceros,bet viss beidzâs laimîgi. Sveicieni nu jau bijuðajai BalvuAmatniecîbas vidusskolai!

Esi garð puisis. Kâ jûties, ejot blakus mazâkaauguma vîrietim, kurð ieòem augstâku amatu?

-Vîrieti, kurð darba dzîvç kotçjas augstâk, redzu gandrîzkatru dienu. Ðî cilvçka vârds ir Edgars Gabranovs. Jûtoslabi, bet, kad viòð uz mani paskatâs, tad gan instinktîvisaraujos!

Tu daudz smaidi. Kas pçdçjo reizi licis noraustasaras?

-Tas bija vectçva bçrçs pirms vairâkiem gadiem. Ir arîtâda lieta kâ prieka asaras, bet ðâdâs reizçs nemâku raudât.Tâ vietâ labâk izvçlos platu smaidu. Vîrieðiem no asarâm,tostarp citu klâtbûtnç, nav jâbaidâs.

Esi dzimis Èûskas gadâ. Kâ izpauþas TavaÈûskas daba?

-Negribu sevi celt debesîs, bet gluþi ap kâdu apvîties unviòu noþòaugt nav prâtâ. Bet, ja man bûs garlaicîgi, varutâpat vien uztaisît skandâlu pa visu mâju! Runâju arî tieðuvalodu, bet nesaskaòu laikâ pateikto âtri noþçloju, jûtosvainîgs un no draudîgâs èûskas vairs nav ne miòas. Jâteic,esmu ne tikai dzimis Èûskas gadâ, bet pçc zodiaka zîmesesmu arî Lauva.

Kâds ir tuvâkais notikums, ko gaidi ar nepa-cietîbu?

-Vçl pavisam nesen tâ bija automaðînas iegâde, kurasmeklçðana mijâs ar patîkamo un riktîgu besi. Tagad gaidukaut ko citu un tam nav nekâda sakara ar materiâlâmvçrtîbâm. Ko tieði, tas lai paliek noslçpums!

Vai tici, ka patiesîba ir tur, ârâ?-Esmu pârliecinâts, ka gandrîz viss, tostarp patiesîba,

atrodas iekðâ. Arî skaistums, kâ reiz teica kâds visiem labizinâms cilvçks, nâk no iekðâm!

Esi rîcîbas optimists?-Esmu sevi pieíçris pie domas, ka uz daþâdâm lietâm un

saviem darbiem cenðos skatîties ar nedaudz kritisku unnegatîvu pieskaòu, lai pçc tam, kad iecerçtais izdevies uzurrâ, varçtu paglaudît sev pa spalvu un teikt: “Artûr, tugan esi ìeniâls!” Bet kopumâ esmu optimisma, reâlisma unpesimisma apkopojums. Cenðos rîkoties un uz lietâm ska-tîties no daþâdâm pozîcijâm. Tajâ paðâ laikâ melotu sakot,ka domâs uzbûvçt sapòu pilis man galîgi nepatîk!

Kad pçdçjo reizi dzçri aliòu draugu kompânijâ?-Pçdçjo reizi draugu kompânijâ dzçru viskiju ar kolu

“Valentîndienas Cukurballç” Valmierâ. Tâ tâda tradîcija.Ar aliòu neaizraujos. Pçdçjo reizi alu malkoju laikam pirmspâris mçneðiem.

Vai esi paspçjis atzîties mîlestîbâ?-O, jâââ! Bet tas viss beidzâs traìikomiski – lieli smiekli

man un viòai. Starp citu, esmu saglabâjis arî vienu paðarakstîtu mîlas vçstulîti. Kad pirms daþiem gadiem par tâseksistenci atcerçjos un to izlasîju, pie sevis nodomâju: “Artûr,to tieðâm rakstîji tu?!” Ha, ha!

Pirms pieciem gadiem, “Vaduguns” 60. dzimðanas dienâ, visa gada garumâ atskatîjâmies uz notikumiem,par kuriem laikraksta veidotâji rakstîjuði 60 gadu laikâ, sâkot ar “Balvu Taisnîbu” lîdz pat mûsdienâm. Nu piecigadi ir aizskrçjuði vçja spârniem, tâpçc, lai neatkârtotos, avîzes 65.dzimðanas dienas gaidâs esam sarûpçjuðijaunu pârsteigumu – katrs no þurnâlistiem otrdienâs analizçs to gadu, kurâ ir dzimis vai sâcis strâdât “Vadugunî”.

?Mans gads

Komunisma celtniecîba tuvojasfiniðam

Ikdiena� 1989.gada janvârî lasîtâji þçlojâs, ka no veikala

plauktiem pazudis piens. Balvu pienotavas raþoðanas daïasvadîtâja R.Èupalova iedzîvotâjus mierinâja un paskaidroja,ka pienotavâ notiek pudeïu fasçðanas lînijas remonts.

� 13.maijâ pie Ïeòina pieminekïa notika mîtiòð pret tautasapdzirdîðanu. Tâpat maija nogalç laikraksta slejâs publicçtifakti par 1989.gada Vissavienîbas tautas skaitîðanas rezultâtiem.Balvu rajonâ reìistrçti 15 860 vîrieðu un 18 000 sievieðu.

� Jûnijâ rajona izpildkomitejas plânu komisija paziòoja,ka jûnijâ katram rajona iedzîvotâjam tiks pârdots: cukurs – 2kg; sâls – 6 kg; sçrkociòi – 12 kârbiòas; ziepes – 1 gabaliòð;mazgâjamie lîdzekïi – 2 gabali.

� 6.jûlijâ balvenieði uzzinâja, ka Balvu rajona padomesdeputâti piekrituði Balviem atgriezt pilsçtas ìerboni – vilkagalvu, bet skolotâjs A.Ðnepers mudinâja pilsçtas ielâm atgrieztvçsturisko nosaukumus.

� 5.septembra avîzç lasâms, ka Celtnieku dienas priekðva-karâ – 12.augustâ – rajona izpildkomitejâ suminâja konkursa“Gada labâkâ celtne - 88” uzvarçtâjus. Konkurss norit jau treðogadu un kïuvis par jauku tradîciju Balvu rajonâ. Pasâkumâplâksnîti “Gada labâkâ celtne” rajona arhitekts ViktorsBaðkirovs pasniedza Arnoldam Andersonam. Jâpiebilst, kapirms svinîgâ pasâkuma pretî autoostai uz stenda bija izvietotasvisu to objektu fotogrâfijas, kas tika vçrtçtas konkursa gaitâ.Diemþçl ilgi tâs tur neatradâs. Kâdam ïoti sagribçjâs sabojâtfotogrâfu un noformçtâju darbu.

Kultûra un sports� Janvârî “Vaduguns” publicçja fragmentus no

Margaritas Stradiòas grâmatas “Atòemtâ dzimtene”.� Daþas dienas pirms rajona dziesmu svçtkiem pienâca

pavçle, kuru parakstîjis Raimonds Pauls: “...Saskaòâ ar PSRSKultûras ministrijas kolçìijas 1989.gada 27.aprîïa lçmumu “ParVissavienîbas klubu iestâþu un atpûtas parku, muzeju1988.gada sociâlistiskâs sacensîbas rezultâtiem” pavçlu: atzîtpar uzvarçtâju un apbalvot ar PSRS Kultûras ministrijas unKultûras darbinieku arodbiedrîbas CK ceïojoðo Sarkano karoguun naudas prçmiju - 875 rubïi - Balvu rajona kultûras namu...”

� 29.augustâ lasâms raksts par divkârtçjo pasaulesèempionu biatlonâ Jâni Èauru no Balviem, bet 1. septembrîrajona iedzîvotâji laikrakstâ varçja lasît, ka Balvu pamatskolasaòçma Paula Kubuliòa dâvanu no ASV – sarkanbaltsarkanukarogu.

Noziedzîba� Ðodien, lasot “Vaduguns” sleju “Informç policija”,

likuma neievçrotâju vârdi paslçpti zem viòu dzimðanasgadiem. To paredz Fizisko personu datu aizsardzîbas likums.Savukârt vçl 1989.gadâ dzçrâjðoferu, garnadþu un cituïaunprâðu vârdu publiskoðana avîzes slejâs zem virsraksta“Milicijas hronika” bija pavisam ikdieniðía lieta. Avîzçlasâms: “Komunâlo uzòçmumu kombinâta atslçdznieksViktors Jasmanis pusgada laikâ paspçjis izdarît trîslikumpârkâpumus. Un allaþ tas noticis, kad prâtuaptumðojusi alkohola dvinga. Tâ 10.maijâ viòð aizbraucaar kravas automaðînu, bet 19.septembrî nolçma pavizinâtiesar Balvu kultûras namam piederoðo autobusu, izraisîjaavâriju. Kultûras namam nodarîti materiâlie zaudçjumi 2333rubïu apmçrâ.” Tâpat, kâ rakstîts laikrakstâ, nesen no sodaizcieðanas vietas atgriezâs 1968.gadâ dzimuðais Ivars Cakars.“Iestâjâs darbâ komunâlo uzòçmumu kombinâtâ, atlika viengodîgi dzîvot un strâdât. Diemþçl Cakars atkal izvçlçjâsnoziedzîbas ceïu. 19.novembra vakarâ uz Pilsoòu ielas viòðuzbruka pilsonim N., kuru izìçrba un apìçrbu piesavinâjâs.Patiesîbas labad jâsaka – aplaupîtais gan neko nespçjaliecinât, tik piedzçries bija.” Tâ, lûk!

� 5.maija numurs veltîts Preses dienai. Lasîtâji uzzinâja,ka redakcijâ nezinâmâ virzienâ nozudis avîzes “Atmodas”komplekts. Vadugunieði tolaik rakstîja: “...ðodien, savosprofesionâlajos svçtkos, gribas klauvçt pie kâdu (vai kâdu)sirdsapziòas durtiòâm: “Tuk,Tuk! Atnes, draugs, ðîstrîspadsmit avîzîtes un tikpat klusiòâm noliec atpakaï...”.”

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

Lûgums palîdzçt

ÍepasV6. Otrdiena � 2015. gada 24. februâris

Pârmaiòas dzîvç visbieþâk piemeklç, kad tâsvismazâk gaida. Tâ ir noticis arî ar Mariju Raèkovsku noLazdulejas pagasta, kura vçl pirms pavisam neilga laikapat nevarçja iedomâties, ka bûs jâdodas projâm.Pârmaiòas ir jâpieòem, bet tâs saistîtas ar sirdi plosoðudomu, ka jâatvadâs no saviem mîïajiem mâjdzîvniekiem,kurus viòa nevar paòemt lîdzi.

Kopð agras bçrnîbas Marija ir mîlçjusi dzîvniekus, bet, dzîvojotpilsçtâ, turçt mâjdzîvniekus nebija viegli. “Pilsçtas kòadâ reizpazudis kaíçns nekur nebija atrodams, tas skumdinâja mazabçrna sirsniòu. Tâdçï vçl jo vairâk apòçmos,- kad izaugðu liela,man apkârt noteikti bûs mâjdzîvnieki! Kad pirms 25 gadiempârcçlâmies uz dzîvi laukos, mums pieklîda kaíîtis, kuru, sekojotvietçjâm tradîcijâm, nosaucâm par Vasju. Saka, ka kaíis mâjâsnâk uz laimi. Tâ arî notika!” atmiòâs dalâs Marija. Kopð tâlaika viòas mâjâs vienmçr atradâs vieta kâdam pamestam,nelaimç nonâkuðam íepainim. Ne reizi vien viòa atsaukusiespazîstamâs dzîvnieku glâbçjas, balvas “Latvijas lepnums”laureâtes Lindas Kuikulîtes palîgâ saucienam, paòemot pie seviskârtçjo cilvçku pievilto dzîvo radîbiòu. Tagad, pçc traìiskapavçrsiena Marijas dzîvç, pienâkusi viòas kârta lûgt cilvçkupalîdzîbu: “Ir ïoti grûti iedomâties dzîvi bez viòiem, taèu citâdinevar. Tieði tâdçï vçlos lûgt lîdzcilvçku palîdzîbu atrast mîïasmâjas un gâdîgus, mîloðus saimniekus maniem pûkainîðiem!”

Ja Jums iepaticies kâds no Marijas èetrkâjainajiem mîluïiemun vçlaties dot viòiem jaunas mâjas, zvaniet viòu saimnieceipa tâlruni 20330776.

Kad dzîve apmet kûleni

Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

Mîïð, bet neatkarîgs. Marijas mâjas iemîtnieks - astoòga-dîgais kaíu puika Rikijs - ïoti atgâdina tîìeri. “Kâ jauîstenam kaíim pienâkas, viòð dara to, ko pats grib: kadgrib - nâk, kad grib - iet! Ïoti patstâvîgs kaíis! Riíis ir kastrçtskaíu puika, tâpçc kïuvis omulîgi apaïîgs. Viòam ïoti patîkmîlinâties. Aiz lielas mîlestîbas mçdz mazliet izlaistnadziòus, lai saimniekam atgâdinâtu par savu neatkarîbu,”atklâj Marija.

Paglâbta no ielas. Piecgadîgâ Pîka ir skaista, balti - raibakaíenîte, kuras raibumiòi drîzâk izskatâs pçc maziem,jaukiem ielâpiòiem! Tâ kâ Pîka ir ïoti medîga un pacietîga,viòai tuvçjâ pïavâ patîk íert pelîtes. Parasti pçc veiksmîgâmmedîbâm nâk mâjâs un atrâda medîjumu, par kuru tad arîvçlas bût dâsni atalgota! Kaut arî Pîka ir mazliet bailîga,viòai patîk pienâkt un pieglausties, taèu ne visai patîkdoties rokâs. “Savulaik Pîka, tâpat kâ Lakijs, pie mumsnonâca ar Lindas Kuikulîtes starpniecîbu, jo, vçl pavisammaza bûdama, bija izmesta uz ielas,” atceras kaíenîtessaimniece.

Dzimenîtç. Bredis - vecâkais no abiem suòiem (melnais)- ir varens suòu puika. “Mûsmâjâs Bredis nonâca, kadmûsu iepriekðçjais suns - vecais, labais un uzticamaisÈakiòð - jau bija pieklâjîgâ vecumâ. Kad dabûjâm Bredi,viòð bija tik maziòð, ka ietilpa plaukstâ. Èakiòð Bredimiemâcîja visu, ko prata pats. Mums teica, ka Bredis iraustrumeiropas vilku sugas suns, bet tad atklâjâs, ka viòamir arî labradora piejaukums,” par savu mîïo suòu draiskulistâsta Marija.

Draugi. Bredis (pa kreisi) ir izaudzis par krietnu mâjassargu un savas prasmes jau paspçjis nodot Lakijam (palabi). “Lakiju viòð pieòçma vçl pavisam mazîtiòu.Interesanti bija vçrot, kâ Bredis ar îpaðâm skaòâm Lakijamlika sevi klausît. Kaut arî Bredim jau ir 9 gadi, viòð ir ïotirotaïîgs un vienmçr pats atrod sev nodarbi. Mîl spçlçtiesar ûdeni. Piemçram, ûdenstilpnç viòð meklç akmeòus,kurus atradis tûlît pat velk laukâ. Bûtu ideâli, ja kâds gribçtupaòemt abus draugus, jo viòi kopâ dzîvo jau seðus gadus.Suòu puikâm lîdzi nâktu arî viòu sçta un bûdas,” piedâvâMarija.

Piedalâs “Latvijas lepnuma” pasniegðanas ceremonijâ.Lakijs savâ ziòâ ir slavenîba, jo savulaik (kâ mîïð pârstei-gums savai glâbçjai Lindai Kuikulîtei) kopâ ar Mariju iera-dâs televîzijas studijâ, kad Lindai pasniedza balvu “Lat-vijas lepnums”. “Pie Lindas viòð nonâca ceturtajâ dzîvesdienâ un, pateicoties viòas gâdîbai un rûpçm, Lakijambija tâ veiksme izdzîvot. Tâdçï arî viòa vârds ir Lakijs jebLaimîgais! Tâpat kâ Bredim, arî Lakijam patîk spçlçties,taèu viòð nemîl atrasties troksnî un kòadâ,” savu mîluliraksturo saimniece.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Risina klaiòojoðo dzîvniekuproblçmu

Balvu novada p/a “San – Tex” ir noslçgusi lîgumu ardzîvnieku patversmi “Meþvairogi”. Noslçdzot lîgumu,“Meþvairogi” apòemas Balvu novadâ veikt bezsaimniekaklaiòojoðu suòu un kaíu izíerðanu, suòu, kaíu un meþadzîvnieku izmitinâðanu, uzturçðanu, aprûpi, eitanâziju,lîía utilizâciju, kâ arî nobrauktu, noindçtu, beigtudzîvnieku lîíu aizvâkðanu, vietas dezinfekciju un lîíuutilizâciju saskaòâ ar lîguma nosacîjumiem.

Par klaiòojoðiem mâjas dzîvniekiem, kâ arî par ievai-notu dzîvnieku vai dzîvnieku lîíi sabiedriskâs vietâs Balvunovada administratîvajâ teritorijâ iedzîvotâjiem ir jâziòoBalvu novada Paðvaldîbas policijai vai Balvu novadapaðvaldîbas attiecîgajai pagasta pârvaldei. Biedrîba“Meþvairogi” veiks pakalpojuma izpildi tikai tajos gadîju-mos, ja to nepiecieðamîbu bûs apstiprinâjusi Balvu novadaPaðvaldîbas policija.

Uzsâkot lîguma izpildi, tiks ieviests pakalpojumureìistrâcijas þurnâls, kurâ atspoguïos informâciju par“Meþvairogu” veiktajiem pakalpojumiem un to pasûtî-tâjiem. Par dzîvnieku patversmç ievietotajiem mâjdzîv-niekiem regulâri sniegs informâciju “Balvu NovadaZiòâs”, mâjaslapâ www.meþvairogi.lv.

Ðobrîd tuvâkâ “Meþvairogu” patversmes filiâle atrodasRçzeknes novadâ – Feimaòu pagastâ, Vainovâ. Ikvienamdzîvnieku patversmç nonâkuðajam dzîvniekam tieknodroðinâta veterinârâ apskate, palîdzîba un aprûpe.Îpaðnieks, kura mâjdzîvnieks bûs nonâcis ðajâ patversmç,savu mîluli varçs atgût no “Meþvairogiem”, ja uzrâdîsBalvu novada paðvaldîbas policijas sastâdîtâ adminis-tratîvâ protokola kopiju par dzîvnieka turçðanas kârtîbaspârkâpðanu, dzîvnieka vakcinâcijas un reìistrâcijas aplie-cîbu un segs visus izdevumus, kas saistîti ar konkrçtâ dzîv-nieka noíerðanu, transportçðanu, baroðanu un aprûpi.Ja pçc 14 dienu termiòa iztecçðanas dzîvnieka îpaðnieksnepieteiksies, dzîvnieks tiks sterilizçts un piedâvâts adop-cijai. Adopcijai tiks atdoti tikai èipçti un LCD datu bâzçreìistrçti suòi. Tos iedzîvotâjus, kuri vçlas turçt dzîvniekus,aicinâm izskatît vienu no iespçjâm – paòemt dzîvniekusno patversmes, dodot viòiem otrâs mâjas.

Bezsaimnieku kaíus, ko notvers reidu laikâ, pçc steri-lizâcijas atgriezîs atpakaï. Atgâdinâm, ka mâjas dzîvniekuîpaðniekiem un turçtâjiem ir jâievçro ðâdi noteikumi:

• Turçt tikai vakcinçtus un reìistrçtus mâjasdzîvniekus.

• Nodroðinât, lai sunim, atrodoties ârpus tâ îpaðniekavai valdîjumâ esoðâs teritorijas, pie kakla siksnas bûtupiesprausts þetons, kurâ norâdîts reìistrâcijas numurs.

• Nepieïaut daudzdzîvokïu mâjâs mâjas dzîvniekuturçðanu un baroðanu koplietoðanas telpâs (bçniòi,pagrabs, kâpòu telpas utt.).

• Nepalaist suòus bez pavadas un uzpuròa daudz-dzîvokïu dzîvojamo mâju koplietoðanas telpâs vai taipieguloðajâ teritorijâ, ja nav saòemta koplietoðanas telpuîpaðnieku vairâkuma un apsaimniekotâja rakstiskaatïauja.

Aicinâm mâjas dzîvnieku îpaðniekus rûpîgâk pieskatîtdzîvniekus, nodroðinâties pret to patvaïîgu klaiòoðanu.Ja tomçr suns ir noklîdis no mâjas, dariet visu iespçjamo,lai to atgrieztu. Izmantojiet publiskos masu medijus,iesaistiet draugus un kaimiòus!

A.PUGEJS, p/a “San – Tex” komunâlais inþenieris

Durvis vçrusi pirmâ kaíumîïukafejnîca Latvijâ

Kaíumîïiem, kuri daþâdu apsvçrumu dçï mâjâs nevarvai nevçlas turçt èetrkâjainos mîluïus, jau labu laikudaþâdâs pilsçtâs pasaulç tiek piedâvâta iespçja pamurcîtkaíus îpaðâs kafejnîcâs, un tagad tâda atvçrta arî Rîgâ.

Februâra vidû Pârdaugavâ, Meþa ielâ, darbu uzsâkusi“Minka Cat Cafe”, kurâ apmeklçtâjiem piedâvâ ne tikaiçdienus, uzkodas un dzçrienus, bet arî iespçju samîïotvienu no pieciem kafejnîcâ dzîvojoðajiem kaíîðiem.

Kafejnîcas iemîtniekus “Minka Cat Cafe” saimniecesLaura Pûce un Zane Kurme adoptçjuðas dzîvnieku aizsar-dzîbas biedrîbâ “Íepu-Íepâ”. Kafejnîcas mçríis ir ne tikaiïaut baudît relaksçjoðo mieru, ko sniedz kaíi, bet arî veici-nât dzîvnieku adopciju un cilvçku rûpes par pamestajiemkaíiem. Tieði ðî iemesla dçï kafejnîcâ bûs iespçja iegûtizglîtojoðu informâciju par patversmju darbu Latvijâ unto, kâ katrs no mums var palîdzçt tiem dzîvniekiem, kuripalikuði bez pajumtes.

Aktuâli

Atzinîba

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2015. gada 24. februârisV 7.

Rugâju novada domç

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

19.februâra sçdes lçmumi

Sadala nekustamo îpaðumuIzskatîja Jevgçnijas Kozures iesniegumu ar lûgumu

sadalît nekustamo îpaðumu. Nolçma no nekustamâ îpa-ðuma “Bçrzmale” 26,8 hektâru kopplatîbâ atdalît zemesvienîbu 12,7 hektâru platîbâ. Atdalîtajai zemes vienîbaipieðíîra nosaukumu “Bçrzmale 1”, nosakot nekustamâîpaðuma lietoðanas mçríi – zeme, uz kuras galvenâsaimnieciskâ darbîba ir meþsaimniecîba.

Izskatîja Arta Vîcupa iesniegumu ar lûgumu atdalîtzemes vienîbu. Nolçma no nekustamâ îpaðuma “Nagliòi”16,68 hektâru kopplatîbâ atdalît zemes vienîbu 8,2 hektâruplatîbâ. Atdalîtajai zemes vienîbai pieíîra nosaukumu“Nagliòi 1” ar lietoðanas mçríi - zeme, uz kuras galvenâsaimnieciskâ darbîba ir meþsaimniecîba.

Pieðíir adresi un nosaukumuIzskatîja A/S “Sadales tîkls” lûgumu noteikt adresi un

nosaukumu. Nolçma pieðíirt zemes vienîbai 0,007 hektâruplatîbâ nosaukumu “Skujetnieku Transformatoru apakð-stacija” un apstiprinât bûvei adresi – Liepu iela 13 A, Sku-jetnieki, Lazdukalna pagasts, Rugâju novads, LV-4577.

Pieðíîra nosaukumu “Grâvîði” nekustamajamîpaðumam 3,3 hektâru platîbâ.

Izbeidz zemes lietoðanas tiesîbasIzskatîja Valsts zemes dienesta Vidzemes reìionâlâs no-

daïas vçstuli par zemes lietoðanas tiesîbu izbeigðanu.Nolçma izbeigt zemes lietoðanas tiesîbas Robertam Bûd-niekam uz zemes vienîbu 3,2 hektâru platîbâ, kâ arî uzai-cinât R.Bûdnieku noslçgt zemes nomas lîgumu ðai zemesvienîbai.

Iznomâ paðvaldîbas zemiIzskatîja Ivâra Logina lûgumu par zemes iznomâðanu.

Nolçma slçgt nomas lîgumu ar viòu par 0,91 hektâra pað-valdîbai piekrîtoðâs zemes platîbas iznomâðanu uz 10gadiem. Lîdzîgi nolçma slçgt nomas lîgumu ar IvetuMaruku par paðvaldîbas îpaðumâ esoðâs zemes 0,25 hek-târu platîbâ iznomâðanu uz 5 gadiem. Noteica zemes no-mas maksu gadâ 1,5% apmçrâ no zemes kadastrâlâs vçrtî-bas. Papildus tai nomnieki maksâs arî likumos noteiktosnodokïus.

Par îpaðumu atsavinâðanasierosinâðanu

Izskatîja Jâòa Gaiïa lûgumu atsavinât nekustamoîpaðumu, kas atrodas Lazdukalna pagastâ. Nolçma saga-tavot atsavinâðanai nekustamo îpaðumu “Draviòas” 6,67hektâru platîbâ un uzdot novada domes Paðvaldîbasmantas novçrtçðanas komisijai, pieaicinot vienu vai vairâ-kus sertificçtus ekspertus, novçrtçt nekustamo îpaðumu“Draviòas”.

Izskatîja arî Birutas Akmenes pilnvarotâs personas LauraCâlera iesniegumu par îpaðuma atsavinâðanu Lazdukalnapagastâ. Nolçma sagatavot atsavinâðanai nekustamoîpaðumu “Mazâs atpûtas” 5,42 hektâru platîbâ un, pieai-cinot vienu vai vairâkus sertificçtus ekspertus, novçrtçt to.

Izskatîja arî Genovefas Masas lûgumu atsavinât îpaðu-mu. Nolçma sagatavot atsavinâðanai nekustamo îpaðu-mu “Ritvari-2” 8 hektâru platîbâ, kas atrodas Lazdukalnapagastâ, un uzdot komisijai, pieaicinot sertificçtusekspertus, to novçrtçt.

Atsavina nekustamo îpaðumu2014.gada 17.aprîlî bija pieòemts domes lçmums par

nekustamâ îpaðuma “Zîle” 10,23 hektâru platîbâ sagata-voðanu atsavinâðanai. Saskaòâ ar SIA “LÎF Rçzekne” vçr-tçðanas atskaiti nekustamâ îpaðuma “Zîle” tirgus vçrtîba7800 eiro. Izdevumi par îpaðuma novçrtçðanu ir 160 eiro,kancelejas nodeva par zemesgrâmatas veiktajâm darbîbâm- 35,57 eiro. Lîdz ar to nosacîtâ cena ir 7995,57 eiro.Nolçma atsavinât nekustamo îpaðumu “Zîle”, kas atrodasRugâju pagastâ, par labu Andrim Skrebelim. Noteica, kalîguma slçgðanas dienâ A.Skrebelis veic nodroðinâjumaiemaksu 10% apmçrâ no nosacîtâs cenas - 799,56 eiro.Maksâðanas lîdzeklis – 100% eiro. Nomaksas termiòð - viensgads pçc pirkuma lîguma parakstîðanas.

Bûs tiesîga apliecinât vçlçtâjuparakstus

Dome saòçmusi Centrâlâs vçlçðanu komisijas vçstuli arlûgumu noteikt, kuri paðvaldîbas darbinieki bûs tiesîgiapliecinât vçlçtâju parakstus. Nolçma nozîmçt Dzimt-sarakstu nodaïas vadîtâju Lieni Pipuri apliecinât vçlçtâjuparakstus. Noteica, ka paraksta apliecinâðanas pakalpo-jums Rugâju novada Dzimtsarakstu nodaïâ ir bezmaksas.

Ar smaidu un uz priekðu!Latvijas Ârstu biedrîba sadarbî-

bâ ar Veselîbas ministriju pasniegusi“Gada balvu medicînâ 2014”. Ðogadpasniedza 11 balvas. Starp gada bal-vas nominantiem nosaukta arî far-maceite ALLA RÇDMANE, “Þîguruaptiekas” vadîtâja.

Tradicionâlâ “Gada balva medicînâ”ir iespçja un aicinâjums pateikties savamârstam, medicînas mâsai vai arî citasspecialitâtes ârstniecîbas personai parlabu un apzinîgu darbu. Par attieksmiun palîdzîbu cilvçkam svarîgâ dzîvesbrîdî, saistîtâ ar veselîbu. Ðî iespçjapacientiem ir ar savu balsojumu aplie-cinât, tieði kurð mediíis pelnîjis ievçrîbuun galveno balvu. Starp trim farma-ceitçm uz svinîgo balvu pasniegðanaspasâkumu Rîgâ bija uzaicinâta arî nomi-nante Alla Rçdmane, privâtaptiekasvadîtâja un darbiniece – farmaceiteasistente.

Vai ðis pasâkums Jums sagâ-dâja pârsteigumu?

-Un kâdu vçl! Jutos apmulsusi, patðokçta, jo nebiju domâjusi, ka par maninobalsos. Joprojâm nesaprotu, kas îstibija tie cilvçki, kuriem ienâca prâtâ maninovçrtçt. Þîgurieðus, protams, pazîstu,bet ðeit dzîvo gados vecâki cilvçki, unmaz ticams, ka viòi lietotu internetu.“Gada balva medicînâ”, manuprât, irlaba iespçja novçrtçt un pateiktiesmedicînas jomas darbiniekiem. Galvenobalvu pasniedza citai farmaceitei, betsuminâja mûs visas trîs. Mums uzdâvi-nâja skaistus svçtkus. Tâpçc no savaspuses saku lielu paldies visiem, visiem,kuri iedomâjâs nosaukt manu vârdu.

Kâpçc kïuvât par farmaceiti?-Vispâr vçlçjos kïût par ârsti, bet ðo

sapni neîstenoju. Man kâ jaunai meiteneipietrûka dûðas, redzot asinis un visupârçjo, kas saistâs ar ârsta darbu. Javarçtu laiku pagriezt atpakaï, es laikamtomçr bûtu izmâcîjusies par dakteri unstrâdâtu par terapeiti. Toties esmu ilgga-dçja farmaceite. Sâkotnçji strâdâjuLiepnâ, bet tagad februârî paliek 36 gadi,kopð esmu savâ dzimtajâ pusç Þîgurosun strâdâju ðeit. Pazîstu ðeit visus cilvç-kus, viòi man kïuvuði par savçjiem.

Kas Jûs gandarî farmaceitesdarbâ?

-Saskarsme ar cilvçkiem. Patîk viòusuzklausît, palîdzçt. Nâkas bût ne tikaimedikamentu pârdevçjam, bet arî kon-sultantam, psihologam, sarunbiedram.Grûtâkais ikdienâ laikam ir tikt galâ arlielo darba apjomu. Aptiekâ strâdâjuviena pati. Òemu darbu lîdzi uz mâjâmun vakaros strâdâju ar dokumentiem.Darba stundâs aptiekâ dokumentukârtoðanai pilnîgi nav laika.

Pârliecinos, ka arî mûsu saru-nas laikâ ik pa brîdim verasdurvis un Jums jâapkalpo klienti.

-Ziemas mçneðos, kad klejo vîrusi,cilvçki slimo, aptiekai patieðâm ir daudzapmeklçtâju. Vakar strâdâju lîdzpulksten 19.30. Ðonedçï ir izteiktspieplûdums, jo gripas laiks. Cilvçkiklepo, mokâs ar iesnâm, ir paaugstinâtatemperatûra. Dienâ tagad nâk aptuveni20, pat 30 cilvçku. Apmeklçtâji nâk arreceptçm, lai pârsvarâ iegâdâtos zâles aratlaidçm, bet tagad izteikti pçrk arîbezrecepðu medikamentus. Citreiz mancilvçki piezvana arî sestdienâs. Tad

nosaku laiku un eju atvçrt aptieku.Vai atvaïinâjumu sev pieðíirat?-Vispâr jau nç. Vasaras mçneðos

vienîgi saîsinu darba laiku, jo tad irizteikti maz apmeklçtâju.

Aptiekai ir savs aromâts. Jûsudarba telpa nav liela, taèu plauk-tos daudz, daudz daþâdu krâsai-nu paciòu. Vienmçr esmu domâ-jusi, kâ farmaceiti spçj tik veikliorientçties un atrast vajadzîgolietu?

-Katram darbam sava specifika. Esorientçjos savâs precçs. Tas jau lîdzîgikâ lielveikalâ, kur visi zina, kur kasatrodas.

Teicât, ka strâdâjat viena pati.Vai ir padomâ kâds palîgs, kurðvarçtu mâcîties un turpinâtfarmaceita darbu?

-Diemþçl nav! Man ir divi dçli, meitunav. Varbût jâcer uz mazmeitiòu? Taèutas bûs ilgi. Farmaceiti uz laukiem tagadnevçlas doties. Lauki ar katru gadu kïûstarvien tukðâki un klusâki. Vasarâapmeklçtâju aptiekai ir pavisam maz.

Cilvçki bieþi jautâ: kâpçc zâlesaptiekâs ir tik dârgas?

-Nezinu! Daudz kas atkarîgs nolieltirgotavâm. Aptieka medikamentussaòem jau ar PVN uzcenojumu, kaszâlçm ir 12% , uztura bagâtinâtâjiempat 21 %. Savukârt aptieka precei uzliekap 20% lielu uzcenojumu. Þîguros irliels bezdarbs, cilvçkiem nav darba,stabili ikmçneða ienâkumi ir tikaipensionâriem. Cenðos aptiekâ piedâvâtlçtâkus medikamentus. Zâles plâksnîtçsvar arî dalît, lai nav jâpçrk viss iepako-jums.

Vai tieðâm zâles pçrk kâ maizi?Paðai ne reizi vien nâcies redzçtcilvçkus aptiekâ, kuriem pasniedzpilnu iepirkumu maisiòu unklients samaksâ aptuveni 100eiro.

-Gluþi tik daudz pie manis nepçrk,bet zâles cilvçki patieðâm iegâdâjas ïotidaudz. Vienam otram, sprieþot pçcreceptçm, tâs ir neizbçgama vajadzîba:jâlieto rîtâ, pusdienâs, vakarâ… Do-mâju, îsti labi tas nav. Acîmredzot cilvç-kam ir visu slimîbu buíete un viòð dzîvovairâk ar medikamentiem.

Kâda ir Jûsu paðas veselîbasrecepte?

-Palietoju pretsâpju zâles, taèu daru

Jauka un zinoða farmaceite. Alla Rçdmane pçc dabas ir optimiste. Viòasdevîze: ar smaidu un uz priekðu!

Foto

- M

.Spru

dzâne

to neregulâri. Cenðos vairâk kustçties.Apmeklçju, piemçram, deju kolektîvanodarbîbas, dziedu ansamblî. Taèu vin-grot gan man slinkums. Iztieku bez zâïutçjâm, jo priekðroku dodu kafijai. Manvisiedarbîgâkâ recepte laikam ir dzîvotar smaidu un bût starp cilvçkiem. Patîkatrasties aptiekâ starp zâlçm un just ðoîpaðo aromâtu.

Interesanti, kâ garðo ðî zaïâ ka-fija, kas tepat priekðplânâ nolik-ta?

-Pati neesmu to garðojusi, taèu kliente,kura ðo kafiju nopirka, atzina, ka tâ irrûgta un negarðîga. Tas ir uztura bagâti-nâtâjs, domâts svara regulçðanai.

Uztura bagâtinâtâju tagad irbezgala daudz - lçtâki, dârgâki...Turklât tos bieþi reklamç arîtelevîzijâ. Kâda ir Jûsu attieksmepret ðo produkcijas veidu?

-Nenoliedzu, ir uztura bagâtinâtâjiar ïoti labu sastâvu. Ja man jautâ,iesaku konkrçtas firmas preci. Ziemasmçneðos noteikti vajadzçtu palietotzivju eïïu, daþâdus savam vecumamatbilstoðus vitamînus. Tagad paruztura bagâtinâtâjiem daudz raksta unstâsta.

Kâds Jums bijis tâlâkais ceïo-jums?

-Pirms diviem gadiem man bija iespçjaaizbraukt uz Sanktpçterburgu. Pabijunedçïu ilgâ ceïojumâ, un tâ bija brîniðíîgaatpûta, ko nespçju aizmirst. Ja rastos vçliespçja, noteikti brauktu, piemçram, uzItâliju vai Franciju. Taèu arî baidos, joman bailes lidot.

Vai ieteiktu apmeklçt solârijus?-Pati uz tiem noteikti neeju un neieðu.

Manuprât, tie atstâj sliktu iespaidu uzâdu. Labâk baudît saulîti, kad tâ ir!

Kâdi hobiji Jums iet pie sirds?-Krâju pildspalvas ar uzrakstiem. Man

to ïoti daudz – ap 600. Pagaidâm esmusavietojusi kârbâs, bet vîrs apsolîja izga-tavot speciâlu ieliktni, kur varçtu tâsizlikt. Vasarâ mana mîlestîba ir dârzs unpuíes. Pçrnvasar lepojos ar 55 ðíiròudâlijâm. Raizçjos, kâ tâs bûs pârziemo-juðas. Mîlu rozes, lilijas, orhidejas uz loga,visu skaisto. Mîlu vasaru un sauli – jokarstâks laiks, jo labâk jûtos. Vasarâs dzî-voju lauku mâjâs. Mans prieks ir arîastoòus mçneðus lielâ mazmeitiòa Anete,kura ar vecâkiem dzîvo Viïakâ. Tâ manir liela laime.

Par to rakstîjâm8. Otrdiena � 2015. gada 24. februârisV

Pirms 13 gadiem

Nav jau tâ, ka nekâ nav!“ … G a d u

gadiem bijapierasts, kab u d þ e t aizdevumus undarbus varçjâmplânot paðinovçrtçjot, kamnepiecieðams dotpriekðroku, kasjâdara vispirmsun tamlîdzîgi.Tagad tomçresam atkarîgi non o v a d ap a ð v a l d î b a s .Protams, mçsvaram iet, runâtun akcentçt savas vajadzîbas, taèu novada paðvaldîba ir jaunastruktûrvienîba ar citâdu darba organizâciju…”

(“Jâdzîvo pa jaunam”)Bûs apritçjuði pieci gadi, kopð esat Vîksnas pa-

gasta pârvaldniece, bet pagastâ strâdâjat vçlilgâk. Kas ðajâ laikâ mainîjies?

-Viegli ðajâ amatâ nav. Pirms uzòçmos pagasta pârvald-nieces pienâkumus, biju iedomâjusies, ka tie bûs vieglâki,bet esmu pieradusi, sapratusi, kâ strâdât. Sâkumâ visu ïotiòçmu pie sirds, jo gribçjâs izdarît pçc iespçjas vairâk, atrastveidus, kâ attîstîties, taèu naudas ir tik, cik ir. Tomçr navarî tâ, ka pagastâ ðajos gados nekas nav izdarîts. Ir veiktapagasta tautas nama rekonstrukcija, Vîksnas ciema ûdens-vada rekonstrukcija, remonts vairâkâs bçrnudârza telpâs,pagasta pârvaldes telpâs, skolâ izremontçts sanitârais mezgls(nosiltinâja skolu vçl bijuðâs pagasta vadîtâjas RegînasLivkes laikâ). Ðogad plânojam izremontçt bâriòtiesaskabinetu.

Pagastâ ir pamatskola un bçrnudârzs. Cik bçrnuapmeklç ðîs iestâdes?

-Vîksnas pamatskolas filiâlç ðajâ mâcîbu gadâ mâcâs 36skolçni. Gada sâkumâ mâcîbas uzsâka mazâk skolçnu, bettad bçrnu skaits palielinâjâs, jo daþi, kas bija aizgâjuði,atgriezâs. Skola ir nosiltinâta, izremontçta, taèu uz lieluskolçnu skaita pieaugumu cerçt nevar. Lauki paliek tukðâki.Pagasta bçrnudârzu apmeklç 23 bçrni.

Vai cilvçku dzîve pagastâ “iet uz augðu”?-Darbavietu pagastâ, protams, ir maz. Vienmçr esmu

priecâjusies par cilvçkiem, kuri ir gâjuði, gâdâjuði un rûpç-juðies par savu iztikðanu, nevis nâkuði un prasîjuði: manvajag pabalstu! Uzskatu, ka jebkurð vîrietis var atrast darbu,vienalga, lai arî atalgojums nav liels. Pagasta iedzîvotâjiembijis daudz iespçju strâdât simtlatniekos, bet daþs atteiciesvispâr, daþs nostrâdâ mçnesi, saòem samaksu un pazûd,melo, ka slims, lai gan labi zinu, ka ðajâ laikâ viòð klaiòo undzer. No tâ var secinât, ka cilvçki kïuvuði bezatbildîgâki, laigan ir arî tâdi, kas godprâtîgi strâdâ par tiem paðiem 142eiro.

Tagad sabiedriskajiem algotajiem darbiempieðíirts mazâks finansçjums? Ko tas nozîmçcilvçkiem un pagastam?

-Protams, 7 - 8 cilvçki varçja padarît vairâk nekâ divi,kas strâdâ tagad. Bezdarbniekiem bija arî iespçja nopelnît.Vienu brîdi bijâm satraukuðies, ka algoto sabiedrisko darbustrâdnieku nebûs vispâr, jo ðtatos mums strâdnieki ðâdiemdarbiem nav paredzçti. Bet iestâdçm ir jâsagatavo 250kubikmetri malkas, vasarâ jâpïauj zâle, bijâm pieradinâjuðiiedzîvotâjus, ka arî kapi ir sakopti. Tagad bûs vairâk darbakurinâtâjiem, paðiem iedzîvotâjiem.

Un kâ veicas ar saimniekoðanu?-Salîdzinot ar laiku pirms gadiem 15, zemnieki attîstâs,

viòu pulks papildinâs. Iveta un Jânis Laicâni sâka ar cûk-kopîbu, graudkopîbu, tagad audzç gaïas ðíirnes lopus,mçìina iet to ceïu, pa kuru ejot var nopelnît. Priecç, kacilvçki nestâv uz vietas. Jaunais zemnieks Jânis Lielbârdissâka ar nelielu piemâjas saimniecîbu, bet nu iet uz priekðu- ir iegâdâta tehnika, zemi gan nomâ, gan ir iegâdâjiesîpaðumâ.

Kas mainîjies dzîvç Jums paðai?-Meitas Liâna un Sanda ir izauguðas - abas apgûst pro-

fesijas, lai varçtu dzîvot un strâdât patstâvîgi. Paðai brîvâlaika nav kïuvis vairâk. Brîvajâ laikâ joprojâm patîk izmç-ìinât kâdu jaunu çdiena recepti. Kâdu laiku nodarbojosarî ar pçrïoðanu, bet tas ir dârgs vaïasprieks, arî atstâjiespaidu uz veselîbu - acîm, muguru.

Ciemojamies

“...Valentîna Dimitrijeva dzîvo Annasbirzç, kas ir viens nolielâkajiem pagasta ciemiem. Viòa ik dienu aprûpç âzi, divasslaucamas kazas, piecus kazlçnus, 10 truðus, trîsgadîgu íçvi, cûkupâri, trîs slaucamas govis, trîs teïus, divus kaíus, divus suòus, pârisvistas un tîtarus. Katram mâjdzîvniekam ir savs vârds. Piemçram,kazlçnus sauc Sosuns, Ragatiks, Pikaèû...”

(“Kazlçnu ielenkumâ”)

Annasbirzç piestâjam ceïa malâ, lai kâdâs mâjâs pajautâtuceïu pie DIMITRIJEVAS VALENTÎNAS, bet izrâdâs - viòa arîdzîvo ðajâs mâjâs. Pavisam mâjâ dzîvo èetri cilvçki - Valentîna,viòas civilvîrs, meita un vîramâte. Apjautâjoties par lopiòiem,Valentîna stâsta, ka saimniecîbâ tur divas govis, kazlçnus, bullîti,truðus, vistas, gribçjuði audzçt arî zosis, bet no olâm nekas navizperçts - tâs izrâdîjuðâs tukðas. Cûkas saimniecîbâ nav, zirgsnobeidzies. Visus lopiòus audzç paðu iztikðanai, jo neviens nomâjas iemîtniekiem algotu darbu nestrâdâ - visi ir bezdarbnieki.Valentînas meita Raisa, pabeigusi tehnisko skolu, ieguvusilietvedes un datorspeciâlistes profesijas, bet darbu pagaidâmnav atradusi. Darbu meklç gan pati, gan iestâjusies bezdarb-niekos, taèu lîdz ðim nav paveicies. “Dzîvojam no babas pen-sijas,” atzîst jauniete. Mâte piebilst: “Ja galîgi nebûs naudas,bûs jâgrieþ nost meþs un jâpârdod.” Ìimenei pieder 8,1 hektârszemes un nedaudz meþa.

Pirms 5 gadiem

Daudz Dieva radîbiòu

Kaziòa Bella un âzîtis Boriss. Valentîna un Raisa izvedano kûts divus mîlîgus kazlçnus, pçrnâ gada âzîti un kaziòu.“Âzîtis ir mîlîgâks, kaziòa - kaprîzâka,” apgalvoja saimniece.

Braucot uz Vîksnu un atpakaïceïâ sastopam vien daþas automaðînas, kas brauc pretî vai apdzen mûs.Pagasta centrs atrodas netâlu no Balviem, taèu tâlu no maìistrâlajiem ceïiem. Zeme te ir akmeòaina, unpagasts nekad nav lepojies ar plaðiem laukiem, auglîgâm labîbas druvâm, ar lielâm zemnieku saimniecîbâm,tâdçï jaunu cilvçku pagastâ uz dzîvi paliek maz. Ar gadiem iedzîvotâju skaits pagastâ sarucis, par ko varçjâmarî pârliecinâties, pârlapojot “Vaduguni”. Daudzi cilvçki, pie kuriem “Vaduguns” kâdreiz ciemojusies, ir jaumûþîbâ. Cilvçki kïuvuði arî noslçgtâki, nevçlas iziet no mâjâm un dalîties savâs izjûtâs. Ðíiet, ðî iemesla dçïizpalika arî sarunas ar rakstu varoòiem, kurus bijâm iecerçjuði apmeklçt.

Pirms 11 gadiem

“Melderu” saimnieks un viòakomanda

“...Jura Laicâna mâja acîmredzami atðíiras no to daudzo vîrieðumâjâm, kuri, palikuði bez sievas, nolaiþas un neredz dzîvei jçgu. ArJuri ir citâdi, lai gan sievu viòsaulç viòð aizvadîjis jau pirmsvairâkiem gadiem. Viòa mâja ir tîra, arî pagalms sakopts. Ìimenesgalvenais loceklis, bez kura ziòas pagalmâ nekas nenotiek, ir sunsReksis. Sveðiniekiem nopietna izskata suns iedveð bijîbu, bet, kadparâdâs saimnieks, kïûst pavisam mîlîgs. ..”

(“Meldermâju saimnieks”)“Melderos” pie JURA LAICÂNA “Vaduguns” ciemojusies

vairâkas reizes. Kad redakcijas maðîna iestûrç mâjas pagalmâ,þurnâlisti, arî es, minstinâs,- kâpt laukâ no maðînas vai nogaidît,jo lielais mâju suns patieðâm iedveð bailes. Taèu saimnieks, javien ir mâjâs, ikreiz iznâk pagalmâ pretî. Ðoreiz uz “Melderiem”braucâm cerîbâ, ka mâju sargs Reksis ir izsûtîts trimdâ. Kâpçc?Tâpçc, ka pirms daþiem gadiem pastrâdâja lielu nedarbu -iekïuva truðu aplokâ un nokoda vairâkus desmitus truðu.Saimniekam tas bija nepatîkams pârsteigums, viòð bija dusmîgsun solîjâs Reksi izsûtît trimdâ, atdodot to kâdam citam saim-niekam. Taèu liels bija mûsu izbrîns, kad, iebraucot pagalmâ,Reksis atkal izskrçja pretî. Arî saimnieks nelika gaidît. Iznâcispagalmâ, viòð mums pastâstîja, ka tomçr suòa kïuvis þçl. Armâjas sargu sarasts. Reksis nes gan malku no ðíûòa, gan avîzino pastkastîtes. Kâ lai tâdu gudrinieku soda?! Reksis ir mier-mîlîgs suns, jestrâks ir divus gadus jaunâkais Ðuriks. Pagalmakomandâ ietilpst arî ruds kaíis, tâ sauktais naudas kaíis, kurusaimnieks iemâcîjis uzlçkt sev uz pleca. Sveðinieku klâtbûtnçkaíis saimnieka komandâm tomçr neklausa, bet viòð par toneskumst. Saimnieks ved ciemiòus izrâdît mâju, kur viss spîdun laistâs tâpat kâ pirms gadiem. Lauku mâjâ ierîkota pirtiòa,uzstâdîta duðas kabîne. Nav ne par mata tiesu sliktâk kâ pilsçtâ.

Kïuvis slinks. Ejot gadiem, Reksis kïuvis slinkâks unnelabprât izpilda saimnieka komandas, arî pieòçmies svarâ.

Juris stâsta, ka tâ ir viòa vectçva mâja, ko viòð atpircis. Mâjabijusi pagalam sliktâ stâvoklî. Tagad viòð to savedis kârtîbâ, lainav kauns ciemiòus uzòemt. No Jura var pamâcîties, kâ mâjuuzturçt kârtîbâ un spodru.

GUNTA RAIBEKAZE, Vîksnaspagasta pârvaldes vadîtâja

Otrdiena � 2015. gada 24. februârisV 9.

Pirms 5 gadiem

Pirms 5 gadiemVîksnas pagastâ Pârkârto kabinetu“...Lai kâds aiz loga gadalaiks, lai puteòo vai spîd karsta

saule, Vîksnas pagastmâjâ allaþ zaïo puíes un netrûkst ziedu.Pçc mûsu lûguma Gunta Raibekaze apstaigâja visas 7 telpas,lai uzzinâtu, cik îsti puíu Vîksnas pârvaldç aug. Un izrâdâs,ka Vîksnas pagastmâjâ zaïo 68 puíes, no kurâm Regînas Livkeskabinetâ aug 21 puíe...”

(“Nomierina dvçseli un uzrunâ”)

Koðs akcents. Starp zaïajiem augiem un mierîgi zaïosienu krâsojumu pârvaldnieces kabinetâ pie sienasizceïas koðs akcents - glezna ar oranþi sârtâmmagonçm. Gunta Raibekaze to nopirkusi par savunaudu.

Arî tagad Vîksnas pagasta pârvaldç ir daudz zaïo augu,par kuriem, kâ var redzçt, darbinieki labi rûpçjas. Iespçjams,nedaudz mazâk to atrodas pârvaldnieces kabinetâ, jo pirmsdiviem gadiem te veikts neliels remonts. “Gribçjâs kabinetânelielas pârmaiòas, lai nav kauns, kad cilvçki ienâk un laipaðai ir çrtâk strâdât,” remonta nepiecieðamîbu pamatoGunta. Kabineta remonts veikts no novada pieðíirtâsnaudas, par ko nopirkuði materiâlus, bet remontdarbusizdarîjuði paðu cilvçki - bezdarbnieki, saimniecîbas pârzinis.Sanâk krietni lçtâk! Kabinetâ uzklâts jauns linolejs, izlîmçtasun nokrâsotas tapetes. Mçbeles palikuðas tâs paðas vecâs,tikai pârkârtotas, no jauna iegâdâts vienîgi datorkrçsls.“Iepriekð kabinetâ jutos nodalîta no cilvçkiem, no darbi-niekiem, tagad tâ nav,” pârmaiòas raksturo pârvaldniece.

Darbojas divi veikali“...Vîksnas centrâ veseli divi krogi. Diemþçl pieprasîjuma

trûkuma dçï nevienâ no tiem nevar paçst siltas pusdienas.“Raganiòâ” var mazliet uzkost, bet no dzçrieniem teiecienîtâkais ir ðòabis un vîns. Bieþâk apmeklçtâji nâk bariòos,nâk arî atseviðíi. Protams, reizçm arî izplûcas, reizçm òempreci uz parâda...”

(“Mâjiòa uz vistas kâjiòas”)

Iecienîtâkâsp r e c e s .P â r d e v ç j aÒina Brosovastâsta, katagad cilvçkiveikalâ vairâkpçrk maizi,desu, alu.

Tagad Vîksnânav nevienakrodziòa, betdarbojas diviveikali - “Pa-pardes” un“Vîksnas sau-lîte”, kas sagla-bâjies tajâs paðâstelpâs, kur dar-bojâs padomjulaikâ, kad pastâ-vçja rajona pa-

tçrçtâju biedrîba. Veikalâ sastopam pârdevçju ÒINUBROSOVU. Òina ðeit darbu sâkusi kâ 17-gadîga meitene1973.gadâ, vçlâk neklâtienç beigusi Rîgas Kooperatîvotehnikumu. Kad sâkâs privatizâcija, veikala çku palçnâmatpirka. Tirgo pârtikas produktus, arî rûpniecîbas preces.Òina atzîst, ka tagad strâdât ir daudz vieglâk, preces irfasçtas, arî pircçju mazâk. Protams, nav arî lielas peïòas.

Pirms 15 gadiem

“…Zemnieku saimniecîba “Stiebriòi” Vîksnas pagastâ savuikdienu plâno tâ, lai paspçtu izdarît mâjas un kûts darbus. VisaLaicânu ìimene iesaistîjusies lauksaimnieciska rakstura nodarbçs,un, kâ atzîst saimniece Iveta, ðie darbi sagâdâ prieku. Par dzîvi viòinesûdzas, vien uzsver, ka visiem ðajâ ìimenç iedalîti pienâkumi unatbildîba…”

(“Izdzîvot ïauj naturâlâ saimniekoðana”)“Stiebriòu” saimniece IVETA LAICÂNE situâciju toreiz un

tagad raksturo îsi,- paði kïûstam vecâki, bçrni aug lielâki! Vecâkâmeita Madara ðogad gatavojas absolvçt Balvu Valsts ìimnâziju,bet jaunâkâ - Marita - Balvu pamatskolas 6.klasi. “Tâ kâ mumsðogad bûs divi izlaidumi - viens nopietnâks un otrs - tâ kâ pajokam,” viòa saka. Vecâkajai meitai ir savi plâni, kâ jau visiem,atliek tikai vçlçties, lai tie piepildâs. Un, protams, arî censties,lai tie piepildâs. Madara vçlas studçt medicînu StradiòaUniversitâtç Rîgâ, tâdçï reizi mçnesî apmeklç íîmijas un bioloìijaskursus, kas ilgst divas dienas - sestdienâs un svçtdienâs. Maritassapòi vçl daudzreiz var mainîties, bet viòa vçlas mâcîties parvetârsti, uz ko acîmredzot vedina daudzie mâjlopi un mâj-dzîvnieki, kas “Stiebriòos” ir neatòemama Laicânu ìimenessastâvdaïa.

Iveta stâsta: “Sâkumâ saimniecîbâ turçjâm cûkas, tâs it kâturas visu laiku lîdzi, jo þçl atteikties. Tad iegâdâjâmies aitas.Tad populâri kïuva gaïas liellopi. Taèu palika ðauri ar ganîbâm,tâdçï nolçmâm atteikties no aitâm un attîstît gaïas liellopuaudzçðanu. Ja bûtu lielâkas ganîbas, turçtu arî aitas, bet apmâjâm ir pamaz zemes. Aptuveni 6 kilometrus no mâjâm ir 30hektâri zemes, bet ar lopiem tur nevar tikt, tâpçc pïaujam sienu,audzçjam graudus. Darba pietiek gan man, gan vîram, ganbçrniem. Ziemâ liellopus turam kûtî, ârâ nelaiþam - þçl, jo ziemâledus un sniegs sabojâ kâjas. Kamçr apdari visus darbus, esipiekusis, vairâk nekam arî neatliek laika.”

Beidzot ìimene ir arî saremontçjusi mâju. Iveta atzîst, ka tâbijusi briesmîgâ stâvoklî, kad viòi 1999.gadâ ðeit atnâca. “Ziemâsalâm nost. Dzîvojamajâ istabâ varçja nolikt kastroli uz grîdas,

Pirms 15 gadiem

Iveta un Sebis. Iebraucot“Stiebriòu” saimniecîbas pagalmâ,

pretî skrien suòu bars, no kuriemviens pamatîga teïa lielumâ. Tas irsanbernârs Sebis, kurð atvests no

Tukuma. Lîdz paðam TukumamLaicâni pçc suòa gan nav

braukuði, iepriekðçjie îpaðnieki toatveduði lîdz Rîgas lidostai, kur arî

darîjums noticis. Sanbernârs unmelnraibâs govis bijis Ivetas

sapnis, tagad tas ir piepildîjies.

Saimnieces sapnis - melnraibagovs un sanbernârs

un tajâ sasala ûdens,” atzîst saimniece. No rîta pamostoties,pirmais darbs, kas bija jâdara, jâkurina krâsns. No tiem laikiempalikusi apaïâ krâsns, kas joprojâm labi silda, un saimnieki tonesteidzas mest ârâ. Jaunie saimnieki ielikuði koka grîdu - kâsenos laikos, restaurçjuði vecos ozolkoka skapjus. Un tagadmâjâ valda patîkama aura. Ðîs ir Ivetas vîra Jâòa tçva mâjas,kur viòi tagad dzîvo, bet skapji mantoti no vectçva un tantes.Îpaða mâjas pazîme, ko savulaik ievçrojuði þurnâlisti,- lielasdekoratîvas vaboles uz priekðnama sienas, ko no Anglijasatvedusi Ivetas mâsa. Bet vaboles jau sâkuðas izbâlçt.

“… Vîksnas pagasta lepnums padomju laikâ bija pirts pie ezera.Kad nâca privatizâcijas laiki, viss pamazâm tika izpostîts unizvazâts, lîdz beidzot apskâdçto pirti privatizçja netâlu dzîvojoðiemâju saimnieki. Tagad pirts oficiâli pieder saimnieces jaunâkajaimeitai, kura dzîvo un strâdâ Cçsîs. Gunita Kiseïova arî dzîvo mâjâ,kas nu ir vienâ komplektâ ar pirti…”

(“Gribçtos, lai te atkal birst pirtsslotu lapas”)Kad pirms 15 gadiem “Vaduguns” apciemoja GUNITU KISE-

ÏOVU, kura dzîvoja Sprogu ezera krastâ, jaunâ sieviete atradâsbçrna kopðanas atvaïinâjumâ ar otro bçrniòu - meitu Çriku.Tolaik saruna vairâk bija par pirti ezera krastâ, kas bijaprivatizçta, bet nedarbojâs. Ðajâ ziòâ nekas nav mainîjies arîtagad. “Pirts pieder manai tantei, kura dzîvo citur. Tâpat kâmâja, es ar savu ìimeni tur tikai dzîvoju,” saka Gunita. ParGunitas dzîvi gan var teikt: viss notiek! Tagad ìimenç aug trîsbçrni, Gunita ir mainîjusi darbu, bçrni aug un mâcâs, katram irsavs vaïasprieks. Kâdu laiku Gunita strâdâja zemnieku saim-niecîbas “Rîtausma” veikalâ “Papardes”, bet tad pârdevçjuskaitu samazinâja. Gadu sieviete sabija bezdarbniekos, pabeidzadivus kursus un saòçma piedâvâjumu pastrâdât skolâ parapkopçju. Tagad darbâ par apkopçju viòa pieòemta patstâvîgiun apliecina,- darbs man patîk! Apkopçjas darbâ ir gan agrierîti, kas sâkas pulksten 7.30, gan vçlie, kas sâkas 8.30. No rîtanav vajadzîgas visas trîs apkopçjas, tâdçï viòas mainâs. Vienaierodas agrâk, lai izvçdinâtu skolu un sagaidîtu skolçnus, kuriskolâ ierodas pirmie. Uz darbu aptuveni trîs kilometrus garoceïu Gunita ar bçrniem brauc ar automaðînu. Divas reizes nedçïâved meitu uz mûzikas skolu Balvos. Pati reizi nedçïâ apmeklçpagasta dâmu deju grupu. Sieviete atzîst, ka zemes ceïð lîdzmâjâm ir slikts, seviðíi rudeòos un pçc lietus, bedres ir briesmîgas,

“Ezers nav mans hobijs!”

jo vietâm gandrîz nav grâvju, ûdens plûst pâri ceïam. Tagad,kad uzsalis un ceïð iztîrîts, braukt var bez bçdâm, vienîgi slidens.Gunitas meita Çrika tagad mâcâs 9.klasç, jaunâkais puika Ralfs- 3.klasç, bet vecâkais dçls Artûrs ir jau students Stradiòauniversitâtç, studç audio logopçdiju. Arî Gunitas vîra Aleksejaikdiena saistîta ar darbu ârpus mâjâm. Ar lauksaimniecîbuìimene nenodarbojas - mâjâs ir tik vien kâ suns un kaíis, pavasarîgan sçj un stâda, dârzu ìimene uztur.

Vîksnas pagastâ ciemojâs I.Zinkovska, foto - A.Kirsanovs

Ìimene atpûtâ. Laicânu ìimene - Jânis, Iveta, Marita,Madara - atpûtas brîdî kaimiòu novadâ uz ezera fona.

Citas intereses. Par savulaik daudzu atpûsties gribçtâjuiecienîto vietu - Sprogu ezeru - Gunita saka: “Ezers navmans hobijs!”

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

DzîveOtrdiena � 2015. gada 24. februârisV10.

Sveiciens februâra jubilâriem cienîjamâ vecumâ!

Lappusi sagatavoja S.Karavoièika

100 GADOSMedòevas pagastâMelânija Dzanuðka

98 GADOSBalvu pilsçtâAnna Usâne

95 GADOSTilþas pagastâÞenija Medne

94 GADOSRugâju pagastâAntoòina VîtolaViïakas pilsçtâAnna Prancâne

93 GADOSLazdukalna pagastâKonstancija KutkaVectilþas pagastâJânis MelnacisVecumu pagastâZinaîda MeïòikovaBalvu pilsçtâBroòislavs Martukâns

92 GADOSTilþas pagastâAnastasija JermacâneLeontîna MartuzâneViïakas pilsçtâNadeþda Aleksejeva

91 GADÂLazdukalna pagastâMarijanna StçrninieceMedòevas pagastâDevgasija AleksandrovaÞîguru pagastâAleksandrs KuzòecovsViïakas pilsçtâAgata DupkevièaBalvu pilsçtâAlma TreimanePansionâtâBroòislava RagovskaDome Loèmele

90 GADOSBalvu pagastâZinaida Vasiïjeva

Rugâju pagastâHelçna ZizlâneVectilþas pagastâAntonija KrampuðaBalvu pilsçtâOlga PavlovaBronislava Skraèa

89 GADOSBçrzpils pagastâGenovefa TiltiòaÐíilbçnu pagastâStepans ÐakinsVecumu pagastâAnastasija KokorevièaViïakas pilsçtâAleksandra BrigadereBalvu pilsçtâZinaida PuþuleNadeþda TrahnovaAnastasija PundureAntons MaèsPansionâtâMarija Ruðina

88 GADOSBaltinavas novadâDomicella LoginaLazdulejas pagastâLucija ÞogotaVîksnas pagastâMarija PukaRasma SpravòikovaMarija BarsovaViïakas pilsçtâJadviga DukaïskaAnele KokorevièaBalvu pilsçtâLidija TarasovaPansionâtâAnna Jegorova

87 GADOSBçrzpils pagastâJânis KozânsMedòevas pagastâBroòislava KokorevièaRugâju pagastâZinaida GriestiòaVecumu pagastâLidija BaikovaValentîna DaðèenkoValentîna Jakovïeva

Þîguru pagastâÏubova ZelèaBalvu pilsçtâAleksandrs BeïikovsMarija Lopotova

86 GADOSBaltinavas novadâAnna KeiðaMâra TimohinaKubulu pagastâAleksandrs PuèkoLazdulejas pagastâHelçna CirceneMedòevas pagastâMihalina ÐtotakaBalvu pilsçtâKatrîna SalmanePçteris KeiðsStaòislavs Kurtiðs

85 GADOSRugâju pagastâAgata BaranovskaKonstantîns MaslovskisTilþas pagastâLaima PauliòaVecumu pagastâPaulîna KokorevièaViïakas pilsçtâValerjans RundzânsBalvu pilsçtâArnolds VoiciðsAntoòina Cibule

84 GADOSÞîguru pagastâTadeuðs KuzmansViïakas pilsçtâAleksandra IvanovskaBalvu pilsçtâAinis KronîtisGenovefa ZujânePansionâtâJevìçnija ZikovaArvîds Buliòð

83 GADOSBrieþuciema pagastâValentîna DrozdovaLazdukalna pagastâIrma Aldonija MièuleVeronika Rutka

Rugâju pagastâVera VoiciðaÐíilbçnu pagastâJevìçnijs LoèmelisAnna PuþuleVîksnas pagastâZinaîda ViïumaViïakas pilsçtâValçrija LocâneBalvu pilsçtâStanislavs JaudzemsJevgenija GrigorjevaVilis Ozoliòð

82 GADOSBaltinavas novadâTamâra BogovaAnna DauksteBçrzpils pagastâOlga PimenovaBrieþuciema pagastâAnna LoèmeleKubulu pagastâAnastasija KalvîteLazdulejas pagastâAntoòina ComaSusâju pagastâAnna AugustâneÐíilbçnu pagastâEvelîna StrupkovaTilþas pagastâStaòislavs LoèmelisVectilþas pagastâVitâlijs LoèmelisVîksnas pagastâJuris KeiselisZinaida MelneVelta MednieceBalvu pilsçtâNikolajs PokrovskisJausma Junkure

81 GADÂKriðjâòu pagastâJâzeps PujatsKubulu pagastâSelga TeilâneValentîna ZiediòaLazdukalna pagastâAnna LesnieceMedòevas pagastâAnna Lapðâne

Þîguru pagastâAnna RoþkovaBalvu pilsçtâZinaida PetrovaPâvels FrolovsOsvalds SebrisValentîna ZaèestePansionâtâLidija Ðikova

80 GADOSBaltinavas novadâJadviga GrigorjevaValentîna KeiðaBalvu pagastâBiruta GulbeBçrzpils pagastâMarcijanna LivzenieceBçrzkalnes pagastâRanta AuziòaLazdukalna pagastâValija GabrâneRugâju pagastâMarija KukurâneSusâju pagastâLeontîna DvinskaÐíilbçnu pagastâLucija LoginaVecumu pagastâAntons KokorevièsVîksnas pagastâDarja FrolovaÞîguru pagastâVelta BeèaBalvu pilsçtâValentîna LoginaPansionâtâMarija StrapcâneJanîna Þeïezkina

Jaundzimuðie1.februârî pulksten 18.03 piedzima

meitenîte. Svars – 3,370kg, garums 57 cm.Meitenîtes mamma Vija Jermacâne dzîvoBrieþuciema pagastâ.

2.februârî pulksten 6.57 piedzimapuika. Svars – 3,920kg, garums 57cm.Puisçna mamma Ieva Pâvuliòa dzîvoAlûksnç.

2.februârî pulksten 11.37 piedzimameitenîte. Svars – 3,990kg, garums 59cm.Meitenîtes mamma Solvita Vîtola dzîvoÂdaþu novada Âdaþos.

3.februârî pulksten 10.32 piedzimapuika. Svars – 4,090kg, garums 60cm.Puisçna mamma Gunita Dþigure dzîvoBalvu novada Balvu pagastâ.

4.februârî pulksten 12.43 piedzimapuika. Svars – 3,500kg, garums 54cm.Puisçna mamma Santa Ïvova dzîvo Balvos.

Gulbenes novada Beïavas pagastâ.

14.februârî pulksten 17.09 piedzimapuika. Svars – 4,500kg, garums 60cm.Puisçna mamma Evija Bçrziòa dzîvo Balvunovada Vectilþas pagastâ.

17.februârî pulksten 4.15 piedzimameitenîte. Svars – 3,400kg, garums 53cm.Meitenîtes mamma Sindija Pçtersonedzîvo Gulbenes novada Stâmerienaspagastâ.

17.februârî pulksten 15.34 piedzimapuika. Svars – 3,330kg, garums 53cm.Puisçna mamma Samanta Jansone dzîvoAlûksnes novada Liepnas pagastâ.

22.februârî pulksten 8.01 piedzimameitenîte. Svars – 3,400kg, garums54cm. Meitenîtes mamma SvetlanaSoldatova dzîvo Alûksnes novada Alsviíupagastâ.

4.februârî pulksten 13.53 piedzimapuika. Svars – 3,800kg, garums 56cm.Puisçna mamma Kristîne Grîne dzîvoBalvos.

6.februârî pulksten 16.22 piedzimapuika. Svars – 3,100kg, garums 52cm.Puisçna mamma Inâra Blusa dzîvoKârsavas novada Mçrdzenes pagastâ.

10.februârî pulksten 9.26 piedzimapuika. Svars – 3,060kg, garums 54cm.Puisçna mamma Gunita Zelèa dzîvo Balvunovada Balvu pagastâ.

13.februârî pulksten 8.15 piedzimameitenîte. Svars – 3,070kg, garums 52cm.Meitenîtes mamma Olga Rundzâne dzîvoBalvu novada Balvu pagastâ.

13.februârî pulksten 20.18 piedzimapuika. Svars – 3,970kg, garums 59cm.Puisçna mamma Evita Sedliòa dzîvo

Iespçja pieteiktiesbezmaksas laulîbâm

Tçtis - tur, mamma – tur, un pa vidu es.Kâ lai salîmç kopâ ðîs pusîtes? Uz ðo jautâ-jumu atbildi mçìina rast Balvu novadaDzimtsarakstu nodaïas darbinieces, kurasjau otro gadu izsludina nebijuðu akciju. Pa-teicoties ðai iniciatîvai, 1.jûnijâ, Starptau-tiskajâ bçrnu aizsardzîbas dienâ, Balvu no-vada Dzimtsarakstu nodaïâ pâri, kuriem irkopîgi bçrni, varçs noslçgt laulîbu bez cere-monijas maksas.

Likums paredz, ka valsts nodeva par lau-lîbâm nav jâmaksâ maznodroðinâtâm per-sonâm un arî invalîdiem, ja vismaz viens notiem, kas stâjas laulîbâ, ir invalîds. Tâtadvienai lielai daïai cilvçku ðajâ dienâ ir iespçjalaulîbu noslçgt bez maksas, ietaupot 43 eiro.

Laulîbu pieteikuma pçdçjais datums ir30.aprîlis. Izmantojiet ðo iespçju un atcerieties- viens uzvârds ìimenç ir droðîba, stabilitâteun atbildîba!

Der zinât!

ÎsumâProjektu nedçïa

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2015. gada 24. februârisV 11.

No 16. lîdz 20. februârim BalvuValsts ìimnâzijâ notika Projektunedçïa, kuras laika skolçni piedalîjâsdaudzâs aktivitâtçs. Skolâ viesojâsLatvijas augstskolu mâcîbu spçki,biedrîba “Radoðâs idejas”, daþâduprofesiju pârstâvji. Arî paði skolçnidevâs uz iestâdçm, uzòçmumiem,tikâs ar cilvçkiem, lai noslçgumâprezentçtu savu veikumu.

Biedrîbas “Radoðâs idejas” pârstâvesAlise Vîtola un Renâta Petrova ar vecâkoklaðu skolçniem darbojâs divas dienas.Viòu mçríis bija gan strâdât ar idejuatraðanu, gan to apkopoðanu un iespç-jamo realizâciju Balvos. Abâm lektorçmradâs atziòa, ka jaunieði sâkotnçji irpesimisti un domâ, ka ðeit neko jaununevar ieviest un attîstît, taèu darba gaitâdomas mainîjâs, jo bûtîbâ sava pilsçtarûp katram. “Ja konkrçti, jaunieði vçlç-tos kâdu vietu, kur pulcçties, varbût tâvarçtu bût kafejnîca pie Balvu ezera. Viòigribçtu sakopt ezera krastus, apkârtni,lai ðo vietu darîtu acij tîkamâku. Vçlizskançja domas par veloceliòu, pastai-gu celiòu,” atklâja R.Petrova.

Balvu Valsts ìimnâzijas direktores viet-niece audzinâðanas jomâ, 12.c klasesaudzinâtâja Lîga Andersone pastâstîja,ka ðogad Projektu nedçïa notika it kâvairâkâs daïâs. 7. - 10.klaðu skolçni tikâsar vecâkiem, daþâdu profesiju pârstâv-jiem, uzòçmçjiem, paralçli tam viòi izstrâ-dâja þurnâlus, veidoja video par kon-krçtu profesiju un to prezentçja vispirmsklasçs, labâkos – konferencç. Vçl 11. un12.klaðu skolçni Projektu nedçïâ tikâs araugstskolu mâcîbu spçkiem. Katru dienuieradâs kâds no valsts augstskolu pasnie-dzçjiem vai vadîtâjiem, stâstîja pariespçjâm, ko katra no tâm piedâvâ.27.februârî visi 12. klaðu skolçni dosiesuz 21. starptautisko izglîtîbas izstâdi“Skola 2015”, kur bûs iespçja iepazît arîcitas augstâkâs mâcîbu iestâdes.

Rîgas Pedagoìijas un izglîtîbas vadîbasakadçmijas Alûksnes studiju filiâlesvadîtâja Anita Pçtersone pastâstîja, kaar jaunieðiem runâjusi par iespçjâm, kopiedâvâ augstskolas filiâle tuvu mâjâm,-Alûksne no Balviem atrodas tikai 45 km,bet tajâ ir iespçja iegût tikpat vçrîguaugstâko izglîtîbu kâ Rîgâ, turklât ietau-pot vecâku naudu. “Studentam ir iespç-ja strâdât un vienlaikus mâcîties. Mumslekcijas notiek otrdienâs, pârçjâ laikâ varstrâdât savâ izvçlçtajâ profesijâ. Pasnie-dzçji - profesori, doktori brauc no Rîgas.Mums ir ïoti laba bibliotçka, kur studen-tam ir pieejama visa nepiecieðamâ jau-nâkâ literatûra gan latvieðu valodâ, gansveðvalodâs,” pastâstîja A.Pçtersone.

Rîgas Tehniskâs universitâtes projektuun mârketinga nodaïas projektu vadî-tâja Santa Kazule uzsvçra, ka skolçniemstâstîjusi par to, ka ðîs mâcîbu iestâdesabsolventiem nav jâliek darba sludinâ-jumi - darbs viòus paðus atrodot. “Mûsuaugstskola ir vienîgâ, kur var apgût inþe-nierzinâtnes. Mums ir lielisks buklets, kurâviss ir pateikts, to dâvinâsim,” piebildaS.Kazule. Banku augstskolas praksesvadîtâjs Ilmârs Pilinieks pastâstîja, ka arskolçniem runâjis par augstâko izglîtîbuLatvijâ (kopâ ar koledþâm ir apmçram60 augstâkâs mâcîbu iestâdes). Viòð atve-da sarakstu, kurâ redzams, cik skolçnimâcâs tieði Banku augstskolâ.

Lappusi sagatavoja Z.Logina

Uzzina jaunas iespçjas

Ar 10.klases skolçniem tikâs Latgalesreìiona pârvaldes Satiksmes uzraudzî-bas rotas jaunâkâ inspektore Karîna Èe-revina. Viòa pastâstîja, ka ar jaunieðiemrunâjusi par savu profesiju un stâstîja,kâpçc to izvçlçjusies pati. “Runâju pardaþâdiem atgadîjumiem no savas darbadzîves, par to, kâ tik vîriðíîgâ profesijâjusties sievietei. Skolçniem interesçja ceïusatiksmes dalîbnieki, noteikumu pâr-kâpçji. Stâstîju, ka ðajâ profesijâ vajaglabu fizisko sagatavotîbu,” pastâstîjaPolicijas koledþas absolvente K.Èerevina,kura arî ir Balvu Valsts ìimnâzijas absol-vente. Ðobrîd viòa studç Rîgas Stradiòauniversitâtes Juridiskajâ fakultâtç tiesîbuzinâtnes.

11.a klases audzçkne Lolita Sekace argrupu “Radoðo ideju” darbnîcâs veidojaprezentâciju, kâ uzlabot Balvu jaunieðuikdienu un brîvâ laika aktivitâtes, lai bûtuinteresanti gan paðiem jaunieðiem, gancitiem. Ðajâ darba grupâ darbojâs arî ðîspaðas klases audzçknis Ralfs Frolovs, kurðuzskata, ka Balvos gribçtos attîstît spor-tiskâs aktivitâtes, ðeit varçtu râdît arîkino. Sintija Konivale no 12.klases pie-dalîjâs “Radoðo ideju” darbnîcâs. “Managrupa veidoja projektu, ko varçtu attîstîtBalvos. Tâ bûtu atpûtas vieta visiem pieBalvu ezera,” atklâja Sintija piebilstot,ka viòa domâjusi ne tikai par jaunieðiem,bet arî gados vecâkiem cilvçkiem. “Bijupamatskolâ, arî mûzikas skolâ. Vçrojâm,kâ notiek stundas, bet ðodien pati vadîjumatemâtikas nodarbîbas. Nu jârakstaþurnâls apmçram uz seðâm lapâm, jâvei-do video,” pastâstîja 8.a klases skolnieceZane Akmeòkalne.

Balvu Valsts ìimnâzijas direktore InesePaidere pastâstîja, ka, sekojot skolas attîs-tîbas plânam, kurâ viena no ðî gada priori-tâtçm ir karjeras izglîtîbas nedçïas pasâ-kumu ievieðana, Projektu nedçïas laikâ,BVÌ apmeklçja septiòu augstskolu -Latvijas Universitâtes, Vidzemes augst-skolas, Rîgas Tehniskâs universitâtes,Banku augstskolas, RPIVA, Rîgas Ekono-mikas augstskolas un Latvijas Kultûrasakadçmijas - mâcîbspçki, sabiedrisko attie-cîbu speciâlisti un studenti. “Ar vecâkoklaðu audzçkòiem tikâs un par uzòçmçj-darbîbu pieredzç dalîjâs biedrîba “Ra-doðâs idejas”. Koncepcija par ikgadçjukarjeras izglîtîbas pasâkumu iekïauðanuProjektu nedçïâ izstrâdâta ar mçríimazinât stundu kavçjumus,” pastâstîjaI.Paidere. Projektu nedçïas noslçgumâskolçni prezentçja apkopoto informâ-ciju, no katras klases izvirzot labâkokomandu, kura savu darbu - izdotu þur-nâlu par attiecîgo profesiju un videosiþetu - prezentçja jau skolas noslçgumapasâkumâ. Skolçnu darbus vçrtçja þûrijatrîs cilvçku sastâvâ - direktore I.Paidere,vietnieces Lîga Andersone un NadeþdaPizika. “Godalgotâs vietas ieguva 9.a,9.c, 7.c klases, atzinîbu – 8.a.klase. Ðâdasuzstâðanâs veicina skolçnu prezentatîvoprasmju uzlaboðanos, saliedç skolçnus.Uzvarçtâju klaðu komandu darbi bijaizstrâdâti ïoti radoði, þûrijas pârstâvjiemun skolçniem liekot pat notraust paprieka asariòai prezentâciju laikâ.Profesiju izpçte, protams, turpinâsies,”piebilda skolas direktore I.Paidere.Projektu nedçïa skolâ noslçdzâs arÞetonu vakaru.

Skolçni aizvada matemâtikaspçcpusdienu

11.februârî Baltinavas Kristîgajâ internâtpamat-skolâ notika matemâtikas pçcpusdiena.

No katras klases piedalîjâs trîs skolçni, kuri labprâtrçíina, domâ, secina un païaujas uz veiksmi. Matemâtikaspçcpusdienas sâkumâ skolçniem nâcâs izvçlçties vienuno trim krâsainâm lapiòâm, tâ sadaloties trîs komandâs.Matemâtikas skolotâjas Ausma Lipska un Emîlija Keiðaizstâstîja pçcpusdienas norisi un deva startu komandâm,kurâs darbojâs pârstâvji no katras klaðu grupas. Koman-das devâs katra uz savu telpu un íçrâs pie uzdevumuveikðanas. Pirmâ risinâja uzdevumus ar mainîtâm dar-bîbas zîmçm. Tas prasîja lielu uzmanîbu un koncentrç-ðanos. Visvairâk bija nepiecieðamas zinâðanas un prasmespar stundâs apgûto vielu. Otrai komandai nâcâs izman-tot rotaïu elementus, zinâðanas par daudzciparu skaitli,skaitïu ðíirâm, to salîdzinâðanu. Treðajâ skolçni darbojâsar interaktîvo tâfeli, pârbaudîja komandas zinâðanaspulksteòa pazîðanâ un laika noteikðanâ. Pçcpusdienâvarçja vçrot visu komandu sadarbîbu un sacensîbas garu.Skolçni palîdzçja viens otram, atbalstîja ar padomu, bijadraudzîgi. Kopvçrtçjumâ uzvarçja komanda, kurâ dar-bojâs Arnis, Aigars, Jûlija, Lîga, Ieva, Mârcis. Sarunâ arskolçniem noskaidrojâs, ka viòi labprât ðâdâ matemâtikaspçcpusdienâ piedalîtos vçlreiz. Bet, lai sasniegtu labusrezultâtus, nâksies mâcîties ikdienâ un darboties arskaitïiem.

Vectilþâ tiekas sievietes

Vectilþas atpûtas un sporta centrâ 20. februârînotika dâmu pçcpusdiena, kuras laikâ klâtesoðietikâs ar psiholoìi Anþeliku Baltmani.

Tikðanâs tçma bija: laimîga sieva, laimîga dzîve, untas, ka ikdiena ir nevis grûtîbâs, bet arî priekâ. A.Baltmanesievietçm deva izpildît daþâdus testus, kas ïâva analizçtsevi, saprast, kâpçc ðobrîd jûtas tieði tâ. Sekoja padoms,ka, izmainot ikdienas ieradumus, izdosies izmainît arîikdienas dzîvi. Anþelika lîdzi bija paòçmusi vairâkasgrâmatas, kuras ieteica sievietçm izlasît, lai padomâtupar savas dzîves kvalitâti. Anþelika pastâstîja, ka sievietçmsvarîgi sevi mîlçt, bagâtinât dzîves pieredzi. Kâpçc vienicilvçki ir orientçti uz uzdevumu, citi - uz attiecîbâm? Vieni- atklâti un komunikabli, citi - noslçgti? Pçc sarunâm undaþâdu uzdevumu veikðanas sievietes iepazina kosmç-tikas jaunumus, par ko pastâstîja Oksana Cveèkovska.Izrâdâs, to klâsts ir bagâtîgs un ne visi spçj âtri izdarîtizvçli, nereti vajadzîgas konsultâcijas vai vienkârði -sarunas. Vectilþas kultûras darba organizatore MarutaArule bija pacentusies, lai visi justos labi un omulîgi,- uzbaltâm galdsegâm apklâtiem galdiem bija izkârtotas sveèukompozîcijas.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

a

Foto

- Z

.Login

a

Iepazîstina ar mâcîbu iestâdi. Rîgas Pedagoìijas un izglîtîbas vadîbasakadçmijas Alûksnes studiju filiâles vadîtâja Anita Pçtersone mudinâjaizvçlçties augstskolu tuvâk mâjâm.

Klausâs uzmanîgi. Skolotâja Valija Muldiòa un 12.klaðu skolçni ieklausîjâsaugstskolu piedâvâjumâ.

AtpûtaOtrdiena � 2015. gada 24. februârisV12.

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Par ko raksta kaimiòi

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors saòems balvu.Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vaielektroniski – vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds,uzvârds (vçlams - tâlrunis).

Palauzi galvuPiedâvâjam paðlaik Eiropâ

populârâko galvas lauzîðanas mîklu,kuru atrisinot, iespçjams jûs sa-

òemsiet pârsteiguma balvu.

Tukðajos laukumos ielieciet ciparus

tâ, lai katrâ mazajâ kvadrâtâ un

visos kopâ horizontâlajâs unvertikâlajâs rindâs nebûtu divu

vienâdu ciparu. Atbildes gaidâm lîdz

15.martam.

2.

kârta

Atrodot foto 10 atðíirîbas, Jums ir iespçja iegût

balvu. Atbildes gaidâm lîdz 15.martam.

2. kârta

Vçrîgâ acsDaugavpilî bûs jauns dambisDaugavpils dome gatavojas îstenot jaunu ieceri –

uzbûvçt pilsçtâ vçl vienu aizsargdambi. Tas plânotsRuìeïos, jo ðî mikrorajona iedzîvotâjiem jau daudzusgadus problçmas rada pavasara pali. Nesen paðvaldîbaizpirka no privâtîpaðnieka kârtçjo zemes gabalu, kasatrodas teritorijâ, kur paredzçti bûvdarbi.

“Latgales Laiks”

Nerentabilitâtes dçï Limbaþuvecpilsçtu pamet vçl viens veikals

Limbaþu vecpilsçtâ slçgts vienîgais pârtikas veikals“top!”, tautâ saukts par “Andri”. SIA “Madara 93” îpað-nieks Andris Bçrzkalns skaidro, ka tas notiek vairâkuiemeslu dçï. Beidzas nomas lîgums, tâpat bûtu jâieguldalîdzekïi kases sistçmas un aprîkojuma modernizâcijâ. Betjau tagad veikals ir nerentabls. Viòð teic, ka darbdienuvakaros un svçtdienâs pircçju tikpat kâ nav, maz arîsestdienâs. Vienîgi vasarâs vairâk.

“Auseklis”

Plâno reorganizçt Alsviíu arodskoluPçdçjâ laikâ arvien vairâk tiek reorganizçtas vai slçgtas

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas pârraudzîbâ esoðâsizglîtîbas iestâdes. Patlaban, lai nepieïautu nelietderîguvalsts lîdzekïu izlietojumu vidusskolas çku uzturçðanaiun neefektîvu vidusskolas darbîbu, likvidâcijai atkalpieteiktas piecas profesionâlâs vidusskolas valstî, tostarpAlsviíu arodskola. Ministrija piedâvâ arodskolu pievie-not Smiltenes tehnikumam. Stingru nostâju ðajâ jautâ-jumâ paudis Vidzemes plânoðanas reìions uzskatot, kavitâli nepiecieðama ir arî tâdu skolu kâ Alsviíu arodskolasaglabâðana, kura paralçli aroda apmâcîbai îsteno arîsociâlu funkciju – sniedz iespçju integrçties sabiedrîbâcilvçkiem ar îpaðâm vajadzîbâm un invaliditâti. Jomassavstarpçji pârklâjas un, îstenojot reformas vienâ, nevaraizmirst par izvirzîtajiem mçríiem citâs, teikts Vidzemesplânoðanas reìiona paziòojumâ Izglîtîbas un zinâtnesministrijai. Alsviíu arodskolâ pçrn mâcîbas uzsâkuðigandrîz pusotra simta izglîtojamo, un ðajâ mâcîbu gadâskola îsteno septiòas izglîtîbas programmas. Tâpat arîðeit mâcâs audzçkòi ar bâreòa statusu.

“Malienas Ziòas”

Riepu pârstrâdes Cçsîs nebûsCçsu novada domes sçdç deputâti vienbalsîgi lçma, ka

priekðnomas lîgums par zemes gabalu Austrumu ielâ 5 aruzòçmumu “C12 TECH Latvia” tiek izbeigts. Uzòçmumaiecere par nolietoto autoriepu pârstrâdi Cçsîs realizçtanetiks. Cçsu novada paðvaldîba saòçmusi SIA “C12 TECHLatvia” iesniegumu, ar kuru uzòçmums, òemot vçrâizskançjuðo informâciju publiskajâ telpâ par plânotâsbûvniecîbas ieceres vietas piemçrotîbu un sabiedrîbasnegatîvo attieksmi par projekta îstenoðanu, lûdz Cçsunovada domi izbeigt zemes nomas priekðlîgumuAustrumu ielâ 5. Tâdçjâdi izbeigta arî kompânijas ierosi-nâtâ projekta îstenoðana.

“Druva”

Valmierieði apsoïos Augstrozesezeru

SIA “Gandrs” 28.februârî pirmoreiz îpaði valmierieðiemorganizçs pârgâjienu “Apkârt Augstrozes ezeram”. Tikspiedâvâts aptuveni 18 km garð marðruts, kas veicams 6stundâs. Pasâkuma dalîbniekiem sola krâðòus dabasskatus, simtgadîgu ozolu un platlapju meþa apskati, kâarî iejuðanos Rîgas arhibîskapa âdâ, kurð kâdreiz valdîjisAugstrozes pilskalnâ. Tur arî gâjiens sâksies un noslçgsies.

“Auseklis”

Dome lîdzfinansçs Rçzeknes Katoïuvidusskolu

Rçzeknes pilsçtas domes sçdç nolemts pieðíirt lîdzfi-nansçjumu Rçzeknes Katoïu vidusskolai – 13,50 eiromçnesî par vienu izglîtojamo, kura dzîvesvieta deklarçtaRçzeknes pilsçtas administratîvajâ teritorijâ un kurðminçtajâ iestâdç apgûst licencçtu pamatizglîtîbas vaivispârçjâs izglîtîbas programmu mâcîbu gada laikâ.Pagâjuðajâ gadâ domes lîdzfinansçjums uz vienu audzçknibija 12,80 eiro. Rçzeknes Katoïu vidusskola ir privâtaizglîtîbas iestâde, taèu reìiona ekonomiskâ stâvokïa dçïnav noteikusi maksu par izglîtîbas iegûðanu tajâ. Paðlaikskolâ ir 217 izglîtojamie, no tiem 151 skolçna deklarçtâdzîvesvieta ir Rçzeknes pilsçta, tâdçï pilsçtas paðvaldîbaatbalsta ðo vidusskolu, sniedzot lîdzfinansçjumu jaunorçzeknieðu izglîtoðanai.

“Vietçjâ”

1 3 9 4

9 7 8 1

6 3 7

8 1 2 6 7

4 1

7 5 4 9 2

6 5 3

4 8 7 6

9 1 5 2

Par februâra veiksmîgâkâs fotogrâfijas autoru atzîta GUNA KURGANE ar fotogrâfiju “Skats nâkotnç!”, kaspublicçta 3.februârî. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Lûk, tâdas bija ziemas. Iesûtîja Daniels Kivkucâns no

Balviem.

Iepriekðçjai kârtai iesûtîtas 33 pareizas atbildes. Konkursa “Vçrîgâ acs” 1. kârtâ veiksme uzsmaidîja VITÂLIJAMKUPÈAM no Lazdukalna pagasta. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Pareizas atbildes iesûtîja: D.Svarinskis, M.Reibâne, V.Nagle, Z.Pulèa, J.Poðeika, A.Anès, E.Íirsone, M.Pretice, L.Kivkucâne,B.Petrova, J.Voiciðs, E.Fjodorova, V.Gavrjuðenkova, S.Sirmâ, I.Dzergaèa, Z.Usâne, J.Blomniece (Balvi), V.Krçmere (Susâjupagasts), V.Kupès, V.Loèmele (Lazdukalns), O.Loèmele (Baltinava), V.Ðadurska, E.Pçrkone, L.B. (Rugâju novads) A.Siliòa,A.Sliðâns, A.Mièule (Tilþa), A.Jugane (Vectilþa), I.Pugeja (Kubuli), M.Keiða (Ðíilbçnu pagasts), A.Sideïòika, S.Kindzule (Bçrzpils),I.Homko (Medòevas pagasts), B.Sopule, M.Bleive (Vîksnas pagasts), V.Dragune (Kuprava), D.Zelèa (Kriðjâòu pagasts), Z.Ðulce(Liepâja).

1. kârtas uzvarçtâja ir JOLANTA BLOMNIECE. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Vitamîni. Iesûtîja Juris Kaðs Balvos.

Zemessardzç

Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2015. gada 24. februâris

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

14. un 15.februârî Alûksnç notika apmâcîbas, kurâs

Zemessardzes 31.Aizsardzîbas no masveida iznîci-

nâðanas ieroèiem (AMII) bataljona 1.Kâjnieku rotas

zemessargi no Balvu, Viïakas, Rugâju un Baltinavasnovadiem iepazina prettanku ieroèus “Carl Gustav”.

Zemessardzes 31. AMII bataljona 1.Kâjnieku rotas koman-dieris kapteinis GUNTARS MEÞALS stâsta, ka zemessargi2015.gadu uzsâka ar dalîbu atceres pasâkumâ, godinotViïakas laukos krituðos atbrîvotâjus 95.gadadienâ, kurâpiedalîjâs arî aizsardzîbas ministrs Raimonds Vçjonis. Gadasâkumâ zemessargi pulcçjâs arî rotas sanâksmç Balvu Valstsìimnâzijâ, kurâ piedalîjâs arî bataljona komandieris pulkveþ-leitnants Mâris Simsons. Tajâ zemessargi apsprieda ðogadplânotâs aktivitâtes, kâ arî pârrunâja naudas lietas. G.Meþalsstâsta, ka no ðî gada 1.janvâra zemessargu atalgojums, tostarpkompensâcijas un dienas uzturdeva ir palielinâjusies. Piemç-ram, par vienu dienu zemessargs, tâpat kâ profesionâlâdienesta karavîrs, saòem uzturdevu EUR 9,96 apmçrâ uzrokâm, kâ arî kompensâciju, kas atkarîga no zemessargaizdienas laika un ieòemamâ amata. Savukârt minçtajâsprettanku ieroèu apmâcîbâs februâra vidû zemessargi apguvagan teoriju – ieroèu tehniskos datus, gan arî veica praktiskosuzdevumus – ieroèu izjaukðana / salikðana un pielâdçðana /izlâdçðana. Kopumâ ðo apmâcîbu programmu paredzçtsrealizçt seðâs dienâs. Apmâcîbu noslçgumâ Âdaþu militârajâpoligonâ Kadagâ notiks kaujas ðauðana. To, kurus zemes-sargus pielaist pie kaujas ðauðanas, rûpîgi izvçrtçs. “Daïazemessargu, kuri dienç desmit un vairâk gadus, prettankuieroèus “Carl Gustav” apguvuði jau iepriekð. Pârçjiemzemessargiem tâ bija pirmâ ðâda veida pieredze. Kopumâzemessargiem apmâcîbâs veicâs labi – viòi darbojâs ar lieluatdevi un interesi,” stâsta G.Meþals. Jautâts, vai sakarâ arnotikumiem Ukrainâ mâcîbu intensitâte zemessargiem irpalielinâjusies, rotas komandieris stâsta, ka pagâjuðajâ gadâmâcîbas notika gandrîz katrâ nedçïas nogalç. Kaujas ðauðanasapmâcîbas notika arî aizvadîtâs nedçïas brîvdienâs, savukârt28.februârî sâksies zemessargu pamatapmâcîbas, kurasnoslçgsies maijâ.

Jâpiebilst, ka visâ Zemessardzes 2.novadâ, kurâ darbojasarî mûspuses zemessargi, ir septiòi bataljoni un katrâ no tiemir èetras - piecas rotas. 2013.gadâ 31.AMII bataljona1.Kâjnieku rota starp visâm labâkajâm novada bataljonarotâm dalîja 3. un 4.vietu. Savukârt kopð pagâjuðâ gadamûsçjie visâ Zemessardzes 2.novadâ atrodas 1.vietâ unG.Meþals atzîts par labâko rotas komandieri. Kritçriji vietusadalîjumam starp bataljonu rotâm ir mâcîbu intensitâte,zemessargu aktivitâte un apmâcîbu apmeklçjums.

Apgûst prettanku ieroèus“Carl Gustav”

Gatavs darbam. Attçlâ redzams zemessargs Aivars Ozols

no Balvu novada Kubuliem, kurð gatavojas prettanku ie-

roèa “Carl Gustav” izjaukðanas un salikðanas uzdevumam.

Kopbilde. 800 prettanku ieroèus “Carl Gustav”, tostarp 50 kravas automaðînas “Scania” un 50 viegli bruòotas “Mercedes

Benz” apvidus automaðînas Latvija iegâdâjâs pagâjuðajâ gadâ. Tas darîts ar mçríi, lai attîstîtu Zemessardzes kaujas

gatavîbu un mobilitâti. Kopçjâs izmaksas bija 4 miljoni eiro.

Pieðauj aci. Neilgi pirms prettanku ieroèu iegâdes, Nacionâlo

bruòoto spçku komandieris ìenerâlleitnants Raimonds

Graube teica, ka ðo ieroèu iegâde potenciâlajam agresoram

liks aizdomâties. Jâcer, lai attçlâ redzamajiem zemessargiem

Jânim Ivanovam (tuvplânâ) un Aivaram Ozolam tçmçt uz

mçríi reâla ienaidnieka veidolâ nekad nenâktos.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Informç robeþsardze

Robeþsargi ciemojas

ìimnâzijâLai popularizçtu robeþsarga profesiju un sniegtu

informâciju par iespçjâm mâcîties Valsts robeþsardzeskoledþâ (VRK), 18.februârî Valsts robeþsardzes Viïakaspârvaldes amatpersonas piedalîjâs Balvu Valstsìimnâzijas rîkotajâ pasâkumâ “Projektu un profesijunedçïa”. Robeþsargi ìimnâzijas 7. un 10.klases skolç-nus iepazîstinâja ar robeþsarga profesiju, veicamajiemdienesta pienâkumiem un tâ specifiku. Tâpat skolçniiepazinâs ar izglîtîbas iespçjâm VRK, robeþsardzesstruktûrvienîbâs un karjeras izaugsmi, turpinot mâcî-bas Rçzeknes Augstskolâ. Par to jaunieðiem plaðâkpastâstîja Punduru robeþapsardzîbas nodaïas priekð-nieks ROBERTS KAÏVA, kurð skolçniem prezentçjaViïakas pârvaldes sagatavoto prezentâciju “Robeþ-sarga tçls”.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Mâcies braukt droði!Gulbene no Balviem ir tikai nieka pusstundas

brauciena attâlumâ, tâdçï izbrîvç laiku un izmantoiespçju piedalît ies bezmaksas droðas ziemasbraukðanas konsultâcijâs, kuras no 16.februâra CSDDGulbenes nodaïa rîko sadarbîbâ ar Gulbenes novadadomi. Nodarbîbas notiek pie CSDD Gulbenesnodaïas, Parka ielâ 2, darba dienâs no pulksten 15lîdz 17. Konsultâcijas ilgst vienu stundu un tâm varpieteikties, zvanot pa tâlruni 64473857. Konsultâcijâsautovadîtâjiem tiek skaidroti droðas braukðanaspamati, veidota izpratne par bremzçðanas ceïagarumu, tâ ietekmçjoðiem faktoriem ziemas apstâkïos,par ðíçrðïu apbraukðanu un kâ izvairîties nosadursmes, ja bremzçðanas ceïð ir nepietiekams. Tâpatinteresentiem individuâli tiek sniegti skaidrojumi parauto riepu stâvokli un to izvçli atbilstoði ikdienasbraukðanas stilam. Nodarbîbâs drîkst piedalîtiesjebkurð autovadîtâjs ar savu transportlîdzekli, kasaprîkots ar ziemas riepâm, kuram ir derîga tehniskâapskate un obligâtâ civiltiesiskâ apdroðinâðana.Vçlams uz nodarbîbu ierasties çrtos, braukðanaiatbilstoðos apavos un çrtâ, siltâ apìçrbâ.

Nâkamajâ ziemâ CSDD droðas ziemas braukðanasbezmaksas konsultâcijas plâno turpinât.

Izmanto iespçju

Prezentâcija. Attçlâ tikðanâs laikâ ar skolçniem

redzams Viïakas pârvaldes Punduru robeþapsar-

dzîbas nodaïas priekðnieks Roberts Kaïva.

Kopbilde. Iespçjams, kâds no skolçniem pçc

tikðanâs ar Valsts robeþsardzes Viïakas pârvaldes

pârstâvjiem robeþsarga profesiju tagad aplûko kâ

savu nâkotnes nodarboðanos.

Afiða

InformâcijaOtrdiena � 2015. gada 24. februârisV14.

Îsumâ

Nakts DienaVeiksmes prognoze

Pareìe Ilga

* Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî www.vaduguns.lv, tâlr. 29365609

Martâ Latgales vçstniecîbâ GORS gaidâms îpaði

bagâtîgs kultûras piedzîvojumu klâsts. Marta sâkuma

baudai – Gruzijas skaòas, vidus - ar grandiozu mûziíusastâvu izcilâ koncertprogrammâ “Krievu mûzikas

pçrles III”, bet noslçgums - ar klusinâtu Baha mûziku

klavesîna skançjumâ. Tâpat martâ sagaidîsim ciemos

gan iemîïotus Latvijas mâksliniekus, gan viesus no

ârvalstîm, skatîsimies teâtri un svinçsim jubilejas.

“JOKA PÇC ALFABÇTS” Leïïu teâtra viesizrâdeOtrdiena, 3. marts plkst.17.00, Mazâ zâle, 3 - 4 EUR.Izrâdç atdzîvojas grâmatas “Joka pçc alfabçts” asprâtîgie tçli –

apaïais âbols, kas bumbierim cep èîbas, çrglis, kurð eglç fotografçgliemeþu ìimeni, un daudzi citi, kas vizuâlâ, asociatîvâ un rotaïîgâveidâ palîdz bçrniem âtri apgût un atcerçties sareþìîto alfabçtu.

GRUZÎNU VÎRU ANSAMBLIS “EGARI”Sestdiena, 7. marts plkst. 18.00, Lielâ zâle, 7-17 EURGruzînu etno dþeza grupa “Egari”, kura spçlç tradicionâlo gruzînu

mûziku simbiozç ar etno un modernajâm daþâdu citu kultûrumelodijâm, izmantojot gan etno dþezu, folku, improvizâciju, gruzînudaudzbalsîgo dziedâðanu, gan horeogrâfijas elementus.

DONS AR KONCERTPROGRAMMU “CEÏOJUMS”Svçtdiena, 8. marts plkst.18.00, Lielâ zâle, 10 -15 EURPçc vairâk nekâ 25 000 kilometru garâ ceïojuma lîdz pat

“pasaules malai” – Vladivostokai un Indijas vecâkajai pilsçtai,svçtvietai Varanasi, Dons devâs studijâ, lai savas emocijas, izjûtasun pârdzîvojumus apkopotu jaunâ albumâ. Ðîs visas emocijas unsajûtas savîsies jaunajâ koncertprogrammâ.

KRIEVU MÛZIKAS PÇRLES IIIPiektdiena, 13. marts plkst. 19.00, Lielâ zâle, 5 - 20

EUR

Latvijas Nacionâlais simfoniskais oríestris (diriìents AndrisPoga), solisti Kristîne Gailîte, Egils Siliòð, Jevgeòijs Akimovs unValsts Akadçmiskais koris “Latvija” ar izciliem krievu komponistudarbiem – Sergeja Rahmaòinova Kora simfonija “Zvani” unDmitrija Ðostakovièa “13. simfonija”.

INGA UN NORMUNDS. JUBILEJAS KONCERTS

Sestdiena, 14. marts plkst. 18.00, Lielâ zâle, 5 -10 EURDueta “Inga un Normunds” 15 gadu radoðâs darbîbas jubilejas

koncerts un jaunâ albuma “Dvçseleite” prezentâcija. Koncertâpiedalîsies Atis Auzâns, Rçzeknes 5. vsk. popgrupas “Pepijas” un“Ðurumburums”, akordeonistu ansamblis “Rondo”. Koncertavadîtâjs: Arvîds Babris.

Valmieras Drâmas teâtra komçdija “PROVINCESANEKDOTES”

Svçtdiena, 15. marts plkst.16.00, Lielâ zâle, 7-15 EURDivus krievu dramaturga Aleksandra Vampilova sarakstîtos

viencçlienus “Gadîjums ar metranpâþu” un “Divdesmit minûtesar eòìeli” apvieno vide – provinces viesnîca, kur var notikt neticamaslietas. Reþisors – Mârtiòð Eihe, lomâs: Inga Apine, Aigars Apinis,Rihards Jakovels, Januss Johansons, Ilze Lieckalniòa, RihardsRudâks, Kârlis Neimanis.

Izrâde bçrniem un vecâkiem “MISIJA “KROKODILS””Otrdiena, 17. marts plkst. 17.00, Mazâ zâle, 5 EURÂfrikâ zvçri lîdz ðim ir dzîvojuði kopâ itin draudzîgi, bet te nez

no kurienes krokodils ir nolçmis uzsâkt lielâs medîbas. Ko nu darît?Kâ tikt galâ ar lielo plçsoòu? Piedzîvojumu komçdija bçrniem no 4lîdz 10 gadu vecumam. Lomâs: Enriko Avots (Surikâts), IntaBankovièa (Papagailis), Gerda Dinsberga (Flamingo) un ArmandsEkðtets (Krokodils).

“CLASSICS-ART ENSEMBLE” (Maskava) KONCERT-PROGRAMMA “WIND ALIVE SHOW”

Piektdiena, 20. marts plkst. 19.00, Mazâ zâle, 7- 10EUR

Kamermûzikas ansamblis no Krievijas, Maskavas, “Classics-art Ensemble” sniegs neparastu kamermûzikas baudîjumu unpiedzîvojumu. Programma “Wind Alive Show” (Dzîvais vçjð) irîss un dzîvîgs ekskurss mûzikas un mûzikas instrumentu vçsturçno Akmens laikmeta lîdz mûsdienâm.

“MELO-M” KONCERTPROGRAMMA “NO MEÞA MÇSNÂKAM”

Sestdiena, 21. marts plkst. 18.00, Lielâ zâle, 7–15 EURÈellu trio “Melo –M” jaunâ koncertprogramma “No meþa

mçs nâkam” ir koncertuzvedums ar krâðòu, tematiski atbilstoðuskatuves scenogrâfiju, konceptuâlu vizuâlo ietçrpu un iespaiduspastiprinoðiem efektiem.

KBH RÇZEKNES MÇRA KAUSS 2015Svçtdiena, 22. marts plkst. 14.00, Lielâ zâle, 3–5 EURKustîba. Bauda. Humors – ðî vakara trîs galvenie vârdi. Par

galveno balvu cînîsies komandas no Daugavpils, Rîgas, kâ arî noMinskas (Baltkrievija) un Tallinas (Igaunija). Pasâkumu vadîsradiostacijas “SWH+ Latgale” programmu vadîtâji.

DZINTRAS GEKAS DOKUMENTÂLÂ FILMA “KURPALIKA TÇVI?”

Treðdiena, 25. marts plkst.18.00, Mazâ zâle, 3 EURReþisores Dzintras Gekas dokumentâlâ filma "Kur palika

tçvi?", kas vçsta par uz Sibîriju izsûtîto cilvçku skarbo dzîvi.GRUPA “OTRA PUSE” AR KONCERTPROGRAMMU

“MANA PILSÇTA”Piektdiena, 27. marts plkst.19.00, Lielâ zâle, 8–15EURKoncertos skançs gan “Otras puses” populârâkie hiti

“Vçstules”, “Ieskaties”, “Nakts vai Rîts”, “Dievs dod”, “AvePali”, “Pçc lietus”, gan dziesmas no albuma “Uzzîmç mani”, kâarî vairâki plaðai publikai mazâk pazîstami skaòdarbi. Rçzekneskoncerta viesmâkslinieki – Guntra Kuzmina un Sovvaïnîks.

“RAXTU RAXTI” KONCERTPROGRAMMA “ES ATRADUTAUTASDZIESMU”

Sestdiena, 28. marts plkst.15.00 (papildkoncerts) un19.00, Lielâ zâle, 7–15 EUR

Muzikâlâs apvienîbas “Raxtu Raxti” koncertprogrammu veidoImanta Kalniòa dziesmas tautas mûzikai pietuvinâtâ skançjumâ,latvieðu tautasdziesmu versijas un pavisam jauni oriìinâlmûzikasskaòdarbi.

TATJANA VASIÏJEVA UN STAÒISLAVS SADAÏSKIS.KOMÇDIJA “KAILÂ PATIESÎBA”

Pirmdiena, 30. marts plkst.19.00, Lielâ zâle,

12–20 EURKomçdija “Kailâ patiesîba” ar slaveniem krievu aktieriem

Tatjanu Vasiïjevu un Staòislavu Sadaïski galvenajâs lomâs. “Kailâpatiesîba” ir jautrs un tajâ paðâ laikâ nedaudz skumjð stâsts parsevi, par mîlestîbu, par nodevîbu, par aktieru profesijas gaiðajâmun tumðajâm pusçm. Reþisors – Vladimirs Ustjugovs.

IEVA SALIETE “BAHS KLUSAJ NEDÇÏ”Otrdiena, 31. marts plkst. 18.00, Mazâ zâle, 7–10 EURKlavesînistes Ievas Salietes solo koncerts, kurâ izskançs J.S.Baha

skaòdarbi.Programmâ iespçjamas izmaiòas, papildinâjumi un

precizitâtes. Lûdzam sekot lîdzi informâcijai!Biïetes: www.latgalesgors.lv, Latgales vçstniecîbas GORS,

“Biïeðu Paradîze” un “Biïeðu Serviss” biïeðu sistçmâs.

Marta kultûras notikumi Latgales vçstniecîbâ GORSReìistrçjot bçrna dzimðanu, vienlaikusvarçs deklarçt dzîvesvietu

Jaundzimuðo bçrnu dzîvesvietu paðvaldîbas

turpmâk deklarçs vienlaikus ar bçrna dzimðanas

fakta reìistrâciju Vienotajâ civilstâvokïa aktu

reìistrâ. To paredz Saeimâ konceptuâli atbalstîtie

grozîjumi Dzîvesvietas deklarçðanas likumâ.

Ar grozîjumiem paredzçts mazinât administratîvoslogu ìimençm, lai vecâkiem vairs nevajadzçtu apmeklçtdivas daþâdas paðvaldîbas iestâdes – vienu, lai reìistrçtubçrna dzimðanu, bet otru, lai deklarçtu viòa dzîvesvietu.

Tâpat ar grozîjumiem paredzçts novçrst situâciju, kadvecâki pçc bçrna reìistrçðanas nedeklarç viòa dzîvesvietu,jo uzskata, ka, reìistrçjot bçrna dzimðanu un parakstotdzimðanas reìistra ierakstu, kur norâdîta bçrna adrese,bçrna dzîvesvietu jau ir deklarçjuði. Tâdçjâdi daïai bçrnunav deklarçtâs dzîvesvietas adreses, un tas liedz izmantotiespçju saòemt paðvaldîbas piedâvâtos pakalpojumus,-norâda grozîjumu autori Iekðlietu ministrijâ.

Plânots noteikt, ka dzimðanas reìistra ierakstadatorizdruka, kurâ norâdîtas ziòas par deklarçtodzîvesvietu, bûs uzskatâma par dzîvesvietas deklarçðanasveidlapu.

Konkurss “Mans pastnieks”Latvijas Pasts uzsâcis konkursu “Mans

pastnieks”, lai tradicionâli katrâ Latvijas reìionânoteiktu to pastnieku vai pasta operatoru, kuruklienti atzinuði kâ zinoðâko, atbildîgâko unuzticamâko. Ðogad konkursa laikâ noteiks arîVislatvijas atsaucîgâko pastnieku vai pastaoperatoru, tâpçc aicinâm klientus ar anketu unvçstuïu starpniecîbu balsot tieði par savu vienasvai otras profesijas pârstâvi.

Konkursa “Mans pastnieks” laikâ noskaidros katraLatvijas reìiona - Rîgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgalesun Latgales - labâko pastnieku vai pasta operatoru, kâarî vienu pastnieku vai pasta operatoru, kuru atzîs kâatsaucîgâko darbinieku visas Latvijas mçrogâ. Kopâtitulu “Mans pastnieks” iegûs pieci pastnieki vai pastaoperatori, par kuriem bûs saòemts lielâkais aizpildîtoanketu skaits, un viens pastnieks vai pasta operators,par kuru saòemta sirsnîgâkâ un iedvesmojoðâkâ vçstule.

Iedzîvotâju vçrtçjumâ labâkie pastnieki vai pastaoperatori saòems vçrtîgas balvas 100 eiro vçrtîbâ noLatvijas Pasta, savukârt Latvijas Avîzes dâvanu kartipreses abonçðanai 50 eiro vçrtîbâ dâvinâs pieciem izlozeskârtîbâ noteiktiem anketu iesûtîtâjiem un labâkâsvçstules autoram. Ðiem konkursa dalîbniekiem arîLatvijas Pasts pasniegs visu 2014.gadâ izdoto pastmarkugada komplektu.

Konkursa “Mans pastnieks” anketas publicçtaslaikrakstâ Latvijas Avîze un izdevumos Mâjas Viesis unPraktiskais Latvietis – aizpildîtas tâs lîdz ðî gada13.martam jâievieto jebkurâ Latvijas Pasta vçstuïu kastîtçvai jânodod pasta nodaïâ; anketas nosûtîðana irapmaksâta. Savukârt piedzîvojumu stâsti un kuriozi,kâ arî pateicîbas un uzslavas vârdi par pastniekiem unpasta operatoriem lîdz 13.martam jâadresç laikrakstaLatvijas Avîze redakcijai: Dzirnavu ielâ 21, Rîgâ, LV-1010(ar norâdi konkursam “Mans pastnieks”).

25.februâris. Ðîs treðdienas devîze: ko sçsi, to pïausi. Cik spçka un prasmes bûsi ielicis savâ darbâ, tik daudz naudas unpateicîbas arî saòemsi. Nekâda cûkas laime ðodien nebûs. Iespçjams, Tev var gadîties arî kâda izdevîga iepazîðanâs, kas arlaiku atmaksâsies graudâ, naudâ vai baudâ. Ja bûsi godîgs un labvçlîgs, ðîs dienas beigâs jutîsies gandarîts.26.februâris. ‘Èika’ laika raibumi no plkst. 10.44 lîdz 24.00 padarîs Tavu dzîvi interesantâku. Savus iesâktos darbus ðodienpabeigt bûs vieglâk, ja cîtîgâk pameklçsi informâciju par sev interesçjoðo tçmu vai cilvçku (pasarg’, Dievs, neiesaku vâktkompromatu ne par kaimiòiem, ne par deputâtiem). Diena piemçrota arî savas darbavietas vai mâjas labiekârtoðanai, laigan sev, gan citiem bûtu patîkamâka dzîvoðana.27.februâris. Dienas pirmâs puses tukðajâs stundâs no plkst. 00.00 lîdz 14.50 cilvçki var izceltiesar tenkoðanas kâri, pârlieku garâm kafijas pauzçm un vieglprâtîgu attieksmi pret darbu. Pçc plkst.12.00 visi kïûsim atbildîgi un varçsim íerties pie nopietniem darbiem vai uzsâkt ko jaunu. Ja pirmsbrîvdienâm ir vajadzîba tâ kârtîgi iepirkties, kâpçc ne? Pirkumi bûs saprâtîgi un noderîgi.28.februâris. Mîïâs meitenes un sievietes, pçdçjâ februâra diena vçl nenozîmç pavasari, tâpçcðodien neskrieniet stringos, bet velciet vien siltâs bumbierenes. Vîrieði nav tik bailîgi un neìîbs, tâsieraugot. Bet, ja noìîbs, tad tas nebûs îstais. Îstais aukstâ laikâ Jums liks uzvilkt vçl otru pâri bumbiereòu,lai Jûs neapsaldçtos. Diena labvçlîga daþâdâm nodarbçm: atpûtai, svarîgu dokumentu noformçðanai,kursiem un mâcîbâm.

Informâcija Otrdiena � 2015.gada 24.februârisV 15.

Apsveikumi

SIA

“Pûres dârzi”sestdien,

27.februârî, Balvu tirgû un

turpmâk katru

otro sestdienu aicina

iegâdâties âbolus.Informâcija pa tâlruni

29249450. SIA RENEM P

Iepçrk jaunlopus, liellopus,

aitas, cûkas.

ELEKTRONISKIE SVARI.

Tâlr. 65329997, 29485520,

29996309, 26373728, 26393921

Z.s “Strautiòi”

iepçrk mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.Samaksa tûlîtçja. Labas cenas.

Tâlr. 29411033.

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk

liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.

Svari. Tâlr. 28761515.

SIA “AIBI” pçrkliellopus, jaunlopus, aitas,

kazas, zirgus, cûkas.

Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 26142514, 20238990.

SIA “Lauku Miesnieks”

iepçrk mâjlopus.Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari.

Tâlr. 20207132.

Pçrk visa veida meþus, zemi.

Tâlr. 29764751.

SIA “Sendija” pçrk lapu, skujkoku

taru - 35 EUR/m3; malku -

20 EUR/m3; papîrmalku. Cirsmas.

Zarus ðíeldoðanai.

Tâlr. 28628880, 29495199.

Pçrk cirsmas un meþu ar zemi

îpaðumâ, iespçjams avanss.

Tâlr. 26346291.

Meþus, cirsmas. Augstâkâs cenas.

Tûlîtçja samaksa. Tâlr. 29124128.

Pçrk 3m malku krautuvç.

Tâlr. 29208179.

Maina malku pret veciem

motocikliem. Tâlr. 26425960.

Kvalitatîvas pirtskrâsnis.

Tâlr. 26493318.

Veikalâ “Ïubavas Style”, Tautas 1,

visâm precçm - 90%.

Izpârdoðana! Mazlietotiem

apìçrbiem - 50%. Partizânu 14.

02.03.2015. Latvija-Anglija. Paku,

somu, sûtîjumu piegâde, zemas

cenas. Sûtîjumus piegâdâjam no un

lîdz adresâtam. Tâlr. 25950376.

Pieredzçjusi konditore-pavâre

meklç darbu. Tâlr. 27408790,

26800758, Arnita.

Iepazîðos ar sievieti

lîdz 53 gadiem.

Tâlr. 27323720.

Bçrzpils un Brîvîbas ielas

krustojumâ atrasta atslçga.

Zvanît 20263320.

Alûksnes ezera lielâ zive

Makðíerçjot Alûksnes ezerâ, lielu lîdaku izvilcis balvenietis DENISS TULEIKO. Jaunais vîrietis pastâstîja, ka artçvu un draugu bieþi dodas makðíerçt uz tuvâkajiem apkârtnes ezeriem. Izòçmums nav arî Alûksnes ezers, kurpviòi ar tçvu devâs agrâ 18.februâra rîtâ, kad turklât vçl nedaudz puteòoja. Zemledus makðíerçðanâ Denissizmantoja ûdu. Zivs pieíçrâs aptuveni pçc trîs stundu gaidîðanas, par ko vçstîja karodziòð, kas sakustçjâs unpacçlâs uz augðu, taèu izvilkt zivi nebija iespçjams. Zivs bija par lielu, bet âliòìis - par mazu un ðauru. “Tçvssteidzâs palîgâ. Nâcâs urbt otru âliòìi. Cînîjâmies aptuveni 40 minûtes, lîdz dabûjâm zivi no ûdens ârâ,” atcerasDeniss. Ìimene ar milzu zivi mielojâs vairâkas dienas - gan cepa, gan sautçja. Lîdakas galvu, kad tâ bûs izþuvusi,Deniss nolakos, bûs trofeja! Viòð ir priecîgs, ka paveicies, jo lîdakas atïauts makðíerçt tikai lîdz 1.martam. Arîagrâk viòam bijuði labi lomi. Lielâkie lomi lîdz ðim - 5,50 kg un 5, 80 kg smagas zaïsvârces, kas izvilktas Kalnezerâun Mezîða ezerâ. Tçvam lielâkais loms Alûksnes ezerâ -12,500 kg smaga lîdaka.

Ir, ko turçt! Alûksnes ezerâ izvilktâ lîdaka svçra 8 kilogramus un 600 gramus, bet tâs garums bija 1,05

metri.

Re kâ!

Pçrk Daþâdi

aduguniV

Pârliecinies,vai abonçji

martamun

turpmâkajiem

mçneðiem? !

Laikrakstu “Vaduguns” izdevîgâk abonçt

� REDAKCIJÂ, Teâtra ielâ 8, Balvos, darbdienâs no plkst. 8.00

lîdz 17.00 � VIÏAKÂ, Tautas 6 (otrdienâs)

Iepazîðanâs

Atrasts

Tev piedien roze, zvaigzne arî,

Vçl daudz, ko vârdos neizteikt,

Tavs aicinâjums - labu darît

Un dzîvç baltus darbus veikt.

(K.Apðkrûma)

Patiesi sveicieni Rutai Muraðkinai skaistajâ dzîves jubilejâ!

Bijuðâs Viïakas slimnîcas Bçrnu nodaïas kolektîvs

Gadu straumç vîtas aiziet dienas,

Dzîves jûrâ saplûst vienuviet.

Lai vçl ilgi mirdz Tev ceïazvaigzne,

Darbi veicas, gaiðas dienas rit.

Mîïi sveicieni ârstei Rutai Muraðkinai dzîves jubilejâ!

Enerìiju un spçku ikdienas rûpçm.

Viïakas poliklînikas kolektîvs

... starp saules puíçm un sniegu

var izstiept rokas un aizsniegt visu

kas nosapòots

(A.Zemdega)

Sirsnîgi sveicieni Rutai Muraðkinaiskaistajâ dzîves jubilejâ!

Viïakas Sociâlâs aprûpes centra kolektîvs

Lai notiek tâ, kâ vçlas Tava sirds,

Lai atspîd saule tad, kad lietus lîst.

Lai atskrien vçjð, kas bçdas aiznes lîdz,

Lai ar smaidu atnâk katras dienas rîts.

Mîïi sveicam Aiju Loginu skaistajâ dzîves jubilejâ! Lai visi

nâkamie gadi ir veiksmes, veselîbas un mîlestîbas pilni.

Vija, Jânis, Mâra, Maruta, Jânis

SludinâjumiOtrdiena � 2015.gada 24.februârisV16.

IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS

IZDEVÇJS

SIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ

Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,

Baznîcas 28TIRÂÞA - 4001

Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,

G.LIELMANIS

e-pasts: vaduguns@apollo.lvmâjas lapa: www.vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss

3004REKLÂMA,

SLUDINÂJUMI

D.DIMITRIJEVA

T. 64507018 26161959

FAKSS - 64522257 Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961

REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260A.LOÈMELIS -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÐOFERIS A.KIRSANOVS - T. 27870730

ÞURNÂLISTI- 29360851;

26555382

Atvadu vârdi

Nosargât sevî debesis,

Kad tikai ogle vairs pelnos viz

Kâ dzîvîba - vâra un sîka.

Maigi Dieviòð to plaukstâ tur,

tad atver sauju un palaiþ kaut kur

kâ zvaigznîti vientulîgu...

(A.Rancâne)

Izsakâm lîdzjûtîbu Inesei, Mârim,Inai Laizâniem un pârçjiem

piederîgajiem, TÇTI, VÎRATÇVU,VECTÇTIÒU mûþîbâ pavadot.

Balvu Tautas teâtris

Ikvienam rîtam pienâk novakars,

Ikvienam mûþam - saules riets.

(V.Kokle-Lîviòa)

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbutuviniekiem un draugiem, izvadot

mûþîbas ceïâ IVANU KAÏIÒINU.Bijuðâ sakaru lîniju tehniskâ ceha

vârdâ - Pokrovskis

Lûgsim svecçm râdît gaismu,

Skuju taku izrotât.

Dosim lîdzi smilðu sauju,

Ziedus mûþa gâjumam.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu RudîteiSalmanei ar ìimeni, mûþîbâ

pavadot tçvu LAIMONI.Ainârs, Âdolfs, Anna

Lai tçva mîlestîba visos ceïos vada,

Lai tçva miers jums jaunu spçku

dod.

Lai labâ, apklususî sirds vçl ilgi,

Teic padomus un ceïamaizi dod.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu unskumju brîdî esam kopâ ar sievuAnnu, bçrniem, mazbçrniem,

LAIMONI SALMANI mûþîbas ceïâpavadot.

Avotiòa, Zaèa, Salceviès, Solovjovi,Eòìi, Kokorevièi, Jaundþeikari

Vairs es nerodu to taku,

Kas uz mâjâm pârvest zin.

Laikam jâpaliek tai kalnâ,

Kur balts, balts klusums tin.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu sievaiAnnai un pârçjiem piederîgajiem,LAIMONI SALMANI guldot dzimtâs

zemes smiltâjâ.Kiukucâni “Reèos”

28.februârî, 4. un 7.martâ pârdosgaiïus, baltus, brûnus jaunputnus,

dçjçjvistas. Vistas mainîs pretgaiïiem. Tâlr. 22845900.

Kubuli-7.30, Balvi-7.40, Vîksna-8.05,Kuprava-8.25, Viïaka-8.45,

Þîguri-9.00, Semenova-9.20,Rekova-9.35, Brieþuciems-9.50,

Baltinava -10.05, Tilþa-10.25,Golvari-10.45, Bçrzpils-11.05,

Lazdukalns-11.20, Rugâji-11.35,Medòi-11.45, Naudaskalns-11.55,

Bçrzkalne-12.10.

Pârdod sausu, skaldîtu malku.Piegâde. Tâlr. 26425960.

Pârdod skaldîtu, sakrautu malku,kluèus. Arî sausu. Tâlr. 25442582.

Pârdod malku.Tâlr. 26211223.

Pârdod sienu rulonos ar piegâdi.Tâlr. 25930736.

Piegâdâ kartupeïus, burkânus,cukurbietes, graudus. Lopbarîbai.

Tâlr. 25442582.

Biðu maize.Tâlr. 28379008.

Pârdod govis. Zvanît vakaros.Tâlr. 28608774.

Pârdod teli (17 mçneði).Tâlr. 22450106.

Pârdod 18 mçneðus vecu teli.Tâlr. 27406908.

Pârdod MTZ-80, 1986.g.,starternieks, darba kârtîbâ, ar TA,

EUR 2700. Tâlr. 29203744.

Pârdod Opel Astra, 2001.g.,1,7 TDI, TA lîdz 25.05.2015.,

EUR 1250.Tâlr. 26498688.

Pârdod VW Passat, 1990.g., 2,0,TA. Tâlr. 26347403.

Piedâvâ darbu

SIA “Auto Kruîzs” aicina darbâAUTOATSLÇDZNIEKU ar darba

pieredzi.Tâlr. 29112111 vai interesçties

Brîvîbas 7, Balvos (bijuðajâ gaïaskombinâtâ).

Vajadzîgs atbildîgs DARBINIEKSdarbam veikalâ “Saimniekserviss”

un darbnîcâ. Tâlr. 29175334.

Z/S “Stâríi” vajadzîgsGRÂMATVEDIS. Tâlr. 22327220.

Tilþâ, kokzâìçtavâ, vajadzîgiSTRÂDNIEKI, LENTZÂÌA

OPERATORS, TARAS LÎNIJASOPERATORS, PALÎGS,

TRAKTORISTS, ÐOFERIS.Tâlr. 29198424. (Alkohola mîlçtâjiem

lûgums nezvanît).

Mums atmiòâs vçl ilgi kopâ bût...

Vissirsnîgâkie pateicîbas vârdi dr. Lîgai Kozlovskai,

dr. Sarmîtei Puþulei un terapijas nodaïas personâlam.

Sirsnîgi pateicamies mâcîtâja Mârtiòa Vaickovska

ìimenei, radiem, draugiem, kaimiòiem, bijuðajiem

darbabiedriem un visiem atsaucîgajiem cilvçkiem, kuri

bija kopâ ar mums grûtâkajâ dzîves dienâ, kad pa skuju

taku mûþîbâ pavadîjâm mîïo mâmiòu, tanti Melâniju Íeìi. Pateicamies SIA

“Ritums” un SIA “Senda Dz”.

DÇLS GUNÂRS UN TUVINIEKI

Sçru ziòa

Pa baltu sniega taku projâm aiziet

cilvçks,

Tik grûti noticçt, ka viòð nepârnâks.

Vien paliek pçdas sniegâ, kâda

klusa dziesma

Un gaiðas, mîïas, siltas atmiòas.

Juzefa, izsakâm visdziïâko

lîdzjûtîbu un domâs

esam kopâ ar Tevi, vîru ANTONU BOZOVIÈU guldot

Zemes klçpî.

Aina, Laima, Skaidrîte,

Daina, Skaidrîte

Dziïâs sçrâs paziòojam,

ka mûþîbâ aizgâjis

DONÂTS LAIZÂNS(01.09.1930. - 23.02.2015).

Izvadîðana piektdien,27.februârî plkst. 14.30 no

Rozu kapu kaplièas.BÇRNI

�

Bet - palikt.

Kâ jasmîna smarþai

Iekïût cilvçku dvçselç

Pa kâdu spraugu

Un mûþîgi palikt.

Ï. cien. Ineses Laizânesìimenei mûsu patiesa

lîdzjûtîba, mîïo tçvu DONÂTULAIZÂNU mûþîbas ceïâ

pavadot.Aija Meþale, NA Balvu nodaïa

Cilvçks kâ mirdzoða zvaigzne

Debesu plaðumos mît.

Ne zinât mums stundu, ne brîdi,

Kad dziestoða lejup tâ krît.

Skumstam par kaimiòa ANTONABOZOVIÈA aizieðanu mûþîbâ un

izsakâm patiesu lîdzjûtîbutuviniekiem.

Kaïvu ìimene

Dienu lapas dzîves kalendârâ

Nu lîdz paðam galam jânoplçð.

Tomçr paliks darbi, kurus darot,

Laiks ne visas pçdas dzçð.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbutuviniekiem, kad klusajâ mûþîbas

ceïâ jâpavada ANTONSBOZOVIÈS.

Bçrzpils ielas 8.mâjas iedzîvotâji

Kaut pa vistâlâko ceïu

Viens tu aizgâji, vecotçv,

Es vienmçr bûðu tev lîdzâs,

Tu vienmçr bûsi man klât.

Kad pa sniegotu taku Mûþîbâaizgâjis VECTÇTIÒÐ, izsakâm

patiesu lîdzjûtîbu Jurim Bozovièamar ìimeni.

BVÌ 7.a klases audzçkòi,audzinâtâja

Uz dzîvîbu un uz nâvi

Mirkïa vârti ir vienâdi plati.

(D.Avotiòa)

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu sievaiJuzefai, dçlam Ilmâram,

mazbçrniem un pârçjiemtuviniekiem, pavadot ANTONU

BOZOVIÈU pa mûþîbas taku.J.Boldâna un V.Timofejeva ìimenes

Nç, manas dzimtenes zeme,

Es no tevis neòemðu daudz,

Tikai tâs septiòas pçdas,

Ko par kapu cilvçki sauc...

(Â.Elksne)

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbuZinaîdai Èirkai, dzîvesdrauguÂDOLFU OZOLIÒU mûþîbâ

aizvadot.Kristapu ìimene

Lai mâtes mîlestîba visos ceïos

vada,

Lai mâtes sirds jums spçku dod.

Lai labâ, apklususî sirds vçl ilgi,

Teic padomus un ceïamaizi dod.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaJurim Vizulim ar ìimeni unpârçjiem tuviniekiem, mîïo

mâmiòu, vîramâti, vecmâmiòuVERONIKU mûþîbâ pavadot.

Miðku ìimene

Lîdzjûtîbas

Atvadoties no “Vaduguns” bijuðâ darbinieka Saòçmâm sçru vçsti - 76 gadu

vecumâ mûþîbâ aizgâjis ANTONSBOZOVIÈS, kâdreizçjais mûsulaikraksta “Vaduguns” darbinieks.

Viòa ceïð þurnâlistikâ sâkâs 1958.gadâ, strâdâjot laikrakstâ “PadomjuKârsava”. Pârnâcis no dienesta armijâ,vairâkus gadus nostrâdâja celtniecîbâ.Nâkt darbâ uz Balviem Antonuuzaicinâja toreizçjais laikraksta“Vaduguns” redaktora vietnieksVitâlijs Sanders. Ðajâ laikrakstâ viòðar nelielu pârtraukumu nostrâdâja lîdz pat 80. gadu sâkumam.

Antons nesagaidîja mûsu laikraksta 65.gadskârtu, ko atzîmçsim ðîgada 5.martâ. Kolçìi atceras, ka viòam tuvas bija raþojoðâs sfçras -celtniecîba, darbs gaïas kombinâtâ, autotransporta uzòçmumâ, visurtur, kur 70. un 80. kûsâja padomju darbaïauþu dzîve. Ar þurnâlistabloknotu un pildspalvu rokâs Antons rîta agrumâ bija paspçjis iegûtjaunâko informâciju un atnâcis uz redakciju deviòos rîtâ, apsçdâs piegalda un pçc pâris stundâm nodeva vairâkas informâcijas. Viòampatika rîta apgaitas, kamçr kolçìi vçl tikai domâja, kam zvanît unpalûgt interviju. Antons rakstîja arî dzejoïus un stâstus, ko publicçjagan “Vadugunî”, gan republikas presç.

Tieði viòam jâpateicas par 1969.gadâ dzimuðo laikraksta “Vaduguns”kausa izcîòu motokrosa trasç “Baltais briedis” Viïakas pievârtç. 23 gadus Antons Bozoviès bija ðo Vissavienîbas sacensîbu organizatorsun galvenais tiesnesis. Motosporta tiesâðanai viòð veltîja ap 40 gadiemun 1982. gadâ ieguva Vissavienîbas kategorijas tiesneða kvalifikâcijumotosportâ. Tiesâjis daþâdu rangu sacensîbas Krievijâ – Jaroslavïâ,Kostromâ, Tjumeòâ…

Antons Bozoviès saòçmis apbalvojumus – PSRS DOSAAF centrâlâskomitejas krûðu nozîmi, Balvu rajona izpildkomitejas Goda rakstu,Viïakas novada domes Atzinîbas rakstu, Balvu novada domes Atzinîbasrakstu par pilsçtas un rajona atpazîstamîbas veicinâðanu, arî 1991.gadabarikâþu dalîbnieka Piemiòas zîmi.

Bijuðo kolçìi, atceroties viòa aktîvâs darba gaitas, paturçsim gaiðâpiemiòâ.

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu sievai Juzefai Bozovièai, brâlimJurim Bozovièam un pârçjiem radiniekiem.

Izvadîðana rît, 25. februârî pulksten 13 nokaplièas uz Balvu pilsçtas katoïu kapiem.

LAIKRAKSTA “VADUGUNS” REDAKCIJA

Mûþs noslçdzies...

Stâv zirdziòð pagalmâ un skatâs,

Kâ aiziet vectçtiòð caur vârtiem

Savâs mûþa takâs...

Ðis mirklis atnâca negaidîts unskarbs. Lai mûsu patiesâ lîdzjûtîba

palîdz pârvarçt sâpju smagumumazbçrniem un pârçjiem

tuviniekiem, LAIMONI kapukalniòâ pavadot.

Þvartu vecmamma

Man palikuði tavi vârdi,

Man palikusi tava sirds.

Un liekas, ka ikvienâ zvaigznç,

Vçl tavas acis pretî mirdz.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaJânim Þvartam un visiemtuviniekiem, dârgo vectçvu

LAIMONI SALMANI mûþîbas ceïâpavadot.

Dzintra, Ilvetas un Arta ìimenes

Nu mûþs ir noslçdzies,

Stâv ozols pagalmâ un skatâs,

Kâ aiziet tçvs caur vârtiem

Savâs mûþa takâs... (J.Rûsiòð)

Izsakâm lîdzjûtîbu un skumju brîdîesam kopâ ar Rudîti Salmani un

viòas ìimeni, TÇVU smilðu kalniòâpavadot.

Kalna ielas 11, mâjas “Akâcijas”kaimiòi

Lîdzjûtîbas

Pateicîba

Pârdod