33
Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

  • Upload
    shakti

  • View
    131

  • Download
    13

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi. 1911.g. identificēja 1. vēža izraisošo vīrusu – Rous sarkomas vīruss (RSV, vistas retrovīruss), pētnieks saņēma Nobel prēmiju. 1960....1980.g. Kāpēc par to ir svarīgi runāt. Apmēram 90 – 95 % audzēju ir sporādiski. 5- 10 % pārmantoti. - PowerPoint PPT Presentation

Citation preview

Page 1: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Page 2: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

• 1911.g. identificēja 1. vēža izraisošo vīrusu – Rous sarkomas vīruss (RSV, vistas retrovīruss), pētnieks saņēma Nobel prēmiju.

• 1960....1980.g....

Page 3: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Kāpēc par to ir svarīgi runāt...

• Apmēram 90 – 95 % audzēju ir sporādiski.

• 5- 10 % pārmantoti.

• Mutācijas dzimumšūnu gēnos pārmanto.

• Mutācijas somatisko šūnu gēnos nepārmanto, bet tās izpaužas dzīves laikā (audzēji).

Page 4: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

4

Karnceroģenēzes teorijasStandarta dogma:

• Proto-onkogēni (Ras – melanoma)• Audzēja supersorgēni (p53 – pie dažādiem

audzējiem)Modificēta dogma

• DNS labotāj gēnu(repair gene) mutācijas noved pie nesalaboto mutāciju akumulācijas (xeroderma pigmentosum)

Agrīnas – nestabilitātes teorija• Galvenie gēni, kas atbild par adekvātu šūnu

vairošanos/dalīšanos ir “nederīgi” un rezultējās ar aneploīdijām (hromosomu skaita izmaiņām) mutācijām(Ph).

Page 5: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

5

Kanceroģenētiskas ķimikālijas

UV

starojums

Radiācija

Vīrusi

Translokācijas, delēcijas, amplifikācijas

Punktveida mutācijas

Noved pie DNS bojājuma, šūnu nekontrolētas proliferācijas

Audzēja šūnas

Vesela šūnaBijāts DNS

Audzēju ģenētisko izmaiņu cēloņi

Page 6: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Onkogēnu vīrusi

• Cilvēka papillomas vīruss - HPV

• Epšteina - Barra vīruss (EBV)

• Cilvēka herpes vīruss 8 (HHV8)

• B hepatīta vīruss - HBV

• C hepatīta vīruss - HCV

• HTLV-I, HTLV-II

Page 7: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

7

Page 8: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

8

Audzēja šūnas genoma hromosomālās izmaiņas: aizberga redzamā daļa

Termināla delēcija

http://www.tokyo-med.ac.jp/genet/cai-e.htm

Apļveida hromosomas

Robertsona translokācijas

Delēcija Reciprokās translokācijas

IzohromosomasInsercija Inversija

Duplikācija

Page 9: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

9

Audzēja šūnu genoma nukleotīdu izmaiņas: aizberga neredzamā daļa

Nukleotīdu delēcija Nukleotīdu insercija Nukleotīdu aizvietošana

http://www.tokyo-med.ac.jp/genet/cai-e.htm

Page 10: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Onkogēni

• Onkogēnus atklāja 1970.g. (vistas retrovīruss).

• Onkogēni – ir šūnu proto – onkogēnu mutētās formas.

• Proto – onkogēni kodē šūnu proteīnus, kas regulē normālu šūnu augšanu un diferenciāciju.

Page 11: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

5 proto – onkogēnu kodētie proteīni, kuri piedalās šūnu augšanas kontrolē

• I klase: Augšanas faktori

• II klase: Hormonu un augšanas faktoru receptori

• III klase: Intracellulāri signālu pārnesēji (transduktori)

• IV klase: Šūnas kodola transkripcijas faktori

• V klase: Šūnu cikla kontrolējošie proteīni

Page 12: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Onkogēni

Proto-onkogēni = ras

Oncogēni = mutētie ras

• Vienmēr aktivē

• Vienmēr stimulē

proliferāciju

• Tie ir dominējošie gēni

Page 13: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

13

Proto-onkogēnu aktivācijas mehānisms

Proto – onkogēns -> onkogēns

Page 14: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

14

aminoskābes pozīcija

Ras gēns 12 59 61 audzējs

c-ras (H, K, N) Gly Ala Gln normāla šūna

H-ras Gly Ala Leu plaušu caVal Ala Gln urīnpūšļa ca

K-ras Cys Ala Gln plaušu caArg Ala Gln plaušu caVal Ala Gln zarnu ca

N-ras Gly Ala Lys neiroblastomaGly Ala Arg plaušu ca

Murine sarkomas vīruss

H-ras Arg Thr Gln Harvey strainK-ras Ser Thr Gln Kirsten strain

Aminoskābju pozīcija RAS saimes proteīnā (inaktivēta GTPase)

Page 15: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

15

Hromosomu pārkārtošanās pie translokācijas

Audzējs Translokācija Proto-onkogēns

Burkitt limfoma t(8;14)80% gad. c-myc1

t(8;22) 15% gad. t(2;8) 5% gad.

Hroniska mieloleikoze t(9;22) 90-95% gad. bcr-abl2

Akūta limfoleikoze t(9;22) 10-15% gad. bcr-abl2

1c-myc is translocated to the IgG locus, which results in its activated expression

2bcr-abl fusion protein is produced, which results in a constitutively active abl kinase

Page 16: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

16

Gēnu amplifikācija (kopiju veidošanās)

Onkogēni Amplifikācija Audzēja veids

c-myc ~20 leikoze un plaušu ca

N-myc 5-1,000 neuroblastomaretinoblastoma

L-myc 10-20 sīkšūnu plaušu ca

c-abl ~5 HML

c-myb 5-10 AMLzarnu ca

c-erbB ~30 epidermoida ca

K-ras 4-20 zarnu ca 30-60 virsnieru ca

Page 17: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

17

Rezultāts:• Augšanas faktoru pārprodukcija;

• Šūnu pārprodukcija ar kopiju signāliem:

• Citu augšanas ceļu nekontrolēta stimulācija;

• Šūnu augšana pie transkripcijas faktora paaugstināta līmeņa.

Page 18: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

18

Audzēja supresorgēni (nomācējgēni)

• Normāla funcija – inhibē šūnas proliferāciju;

• Inhibīcijas trūkums/inaktivācija -> audzējs;

• Abu gēnu kopijas būs defektīvas.

Page 19: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

19

KNUDSON TWO HIT HYPOTHESIS IN FAMILIAL CASES

RB rb

rb rbRB

Familial RB (%30)

Audzēja šūna Vesela šūna

Vesela šūna

Supresora gēna inaktivācija 2 ceļos: inhereditāra un somatiska mutācija

RBLOH

Page 20: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

20

RB RB

RBLOH

RBMutation

Vesela šūna

Audzēja šūna

KNUDSON TWO HIT HYPOTHESIS IN SPORADIC CASES

RB RB

Page 21: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

21

Audzēja supersorgēni

Rezutāts atkarīgs, kurš gēns ir ietekmēts

Gēns/lokus Funkcija Ģimenes Sporādisks

DCC (18q) šūnas virsmas nezināms kolorektālais mijiedarbība ca

WT1 (11p) transcription Wilm’s tumor plaušu ca

Rb1 (13q) transcription retinoblastoma sīkšūnu plaušu ca

p53 (17p) transcription Li-Fraumeni sindroms krūts, zarnu, plaušu ca

BRCA1(17q) transcriptional krūts ca krūts/olnīcu ca

BRCA2 (13q) regulator/DNA repair krūts ca/aizkuņģa dziedzera ca

Page 22: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

22

Rb gene• Rb proteīns kontrolē šūnas ciklu G1 kontrolpunktā• Rb proteīns atbild par E2F transkripcijas factors regulāciju • E2F nepieciešams enzīmu sintēzei un replikācijai• E2F - Rb saistīti = nenotiek transkripcija/replikācija• Growth factor --> Ras pathway

--> G1Cdk-cyclin synthesized• Active G1 Cdk-cyclin kinase phosphorylates Rb• Phosphorylated Rb nevar itekmēt E2F --> S phase

– Rb gēna traucējumi/delēcija– Rg gēna proteīna inaktivācija

--> nekontrolēta šūnas proliferācija - > audzējs

Daugther cell

Mitosis

DNA replication

Control Point

Gateway

GrowthFactors

Cell cycle inhibitors

CELL CYCLE

Page 23: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

23

p53 gēns• Fosforilēts p53 gēns aktivē p21 gēna transkripciju• p21 Cdk inhibitors (binds Cdk-cyclin complex --> inhibē kināzes

aktivitāti)• Neļauj tālāk turpināties šūnas ciklam, DNA labošana• Ja bojājums nav salabots ->apoptoze

– p53 gēna traucējumi/delēcija– P53 gēna proteīna inaktivācija

--> nekontrolēts DNS bojājums --> Nekontrolēta šūnu proliferācija ->audzējs

Page 24: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Apoptoze

• Kad šūna “ sajūt” stresu, kā piemēram DNS bojājumu u.c., tad ieslēdzas kaskāde, kas ieprogrammēta šūnas nāvei.

• Apoptoze notiek pateicoties veselai proteīnu saimei ko sauc par caspase.

• Apoptoze notiek ar TNF: FAS vai citu TNF receptoru saimes proteīnu iestaisti.

Page 25: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Ar apoptozes traucējumiem acociētās slimības

Page 26: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Apoptozes regulētāji...

Page 27: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Maniati et al. 2008 Fig 1 The molecular basis of apoptosis. Simplified overview

Extrinsic or death receptor pathway

Page 28: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

28

Multiplas gēnu mutācijas pie zarnu audzēja,ģenētiskas izmaiņas ->veicina audzēja izmaiņas

Audzēja progresija

Page 29: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

29

Bilimsel Araştırmaların Kanserle Savaşa KatkısıHEREPTİN

HERCEPTIN

STI-571

Page 30: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

• Svarīgākie atklājumi bija specifikas hromosomu tranaslokācijas (hematoloģijā), piemērs, BCR-ABL onkogēns, kas kodē translokāciju starp 9. un 22. hromosomu (Filadelfijas translokācija).To aprakstījā jau 1960.g. >95 % slimniekiem ar hron.mieloleikozi atrod Ph. Jo mazāk šūnu kaulu smadzenēs ar Ph, jo lielāka dzīvildze.

• Translokācija izraisa saistīšanos starp BCR (bcr, breakpoint cluster region) gēnu no 22. hromosomas ar ABL gēnu (c-abl, protoonkogēns) no 9. hromosomas. Izveidojas BCR-ABL gēns, kas nosaka tirozīna fosfoproteīna kināzes sintēzi.

Page 31: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Imatinib inhibē saistīšanos ATP ar abl tirozīnkināzi

Page 32: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

32

Mērķi...mērķterpija

HERCEPTIN

STI-571

?

??

? ??

?

?

??

??

?

??

??

?

Page 33: Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi

Molekulārā bioloģija un vēža diagnostikas jautājumi