2013. gada 3. oktobrī

Vēža skrīningi

Doc. Jānis Eglītis

Vēža reģistra uzskaitē esošiepacienti ar ļaundabīgiem audzējiem Latvijā

+ 3,62%

+ 4,50%

+ 4,19%

Ļaundabīgie audzēji Latvijā 2003.–2012. gadā:Pirmreizējo slimības gadījumu skaits un mirušo skaits

(t.sk. pēc nāves diagnosticēto)

Latvijā pēdējos 10 gados:• ar ļaundabīgiem audzējiem saslimušo skaits palielinājies par 23,20%• mirušo no ļaundabīgiem audzējiem skaits palielinājies par 11,14%

Pirmreizēji reģistrēto onkoloģisko pacientu sadalījumspēc dzimuma un vecuma Latvijā 2012. gadā

Saslimstība un mirstība ar biežāk izplatītajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem Latvijā 2012. gadā

Saslima Saslima 54795479 vīrieši vīrieši Nomira Nomira 32243224 vīrieši vīrieši

Saslimstība un mirstība ar biežāk izplatītajiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm Latvijā 2012. gadā

Saslima Saslima 60296029 sievietes sievietes Nomira Nomira 27922792 sievietes sievietes

Ļaundabīgie audzēji Latvijā 2003.–2012. gadā: Diagnostika I–II un IV stadijā (%)

2012. gadā palielinājās I–II stadijā diagnosticēto ļaundabīgo audzēju īpatsvars,

samazinājās IV stadijā diagnosticēto ļaundabīgo audzēju īpatsvars,

palielinājās neprecizētā stadijā diagnosticēto ļaundabīgo audzēju īpatsvars

Mirstība no galvenajiem nāves cēloņiemLatvijā 2008.–2012. gadā

Skrīninga izmeklējumi

• Dzemdes kakla vēža skrīningtesta citoloģiskais izmeklējums:• sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem• reizi trijos gados

• Krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi:• sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem• reizi divos gados

• Slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (no trim secīgām vēdera izejām) – kā skrīningtests zarnu vēzim:• pacientiem vecumā no 50 gadiem• reizi gadā

Skrīninga organizēšana

• 2013. gadā uzaicinājuma vēstules saņēma:

• uz dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu – visas sievietes, kurām šajā gadā palika 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi

• uz krūts vēža skrīninga izmeklējumu – sievietes, kurām palika 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi

• Dzemdes kakla skrīningizmeklējums (uztriepes paņemšana) nodrošināta:• vismaz 151 ārstniecības iestādē Latvijā• un aptuveni 70 ģimenes ārstu praksēs

• Uztriepes testēšana nodrošināta 20 laboratorijās• Skrīningmamogrāfija nodrošināta 23 ārstniecības iestādēs (24 vietās)

Skrīningizmeklējumu rezultātu aprakstsIztriepes no dzemdes kakla kanāla

citoloģiskā izmeklēšana laboratorijāKrūts skrīninga mamogrāfija

(rezultāts pēc mamogrāfijas apraksta)

C0Nevar nolasīt (maz materiāla, eritrocīti klāj redzeslauku)

R1 Norma

C1 Norma, I grupa R2Potenciāli labdabīga atrade/atsevišķs labdabīgs veidojums

C2 Norma, II grupa (iekaisums) R3Aizdomas par patoloģiju/lokālas patoloģiskas izmaiņas

C3CIN1 = LSIL (viegla cervikāla intraepiteliāla neoplāzija)

R4Potenciāla malignitāte/aizdomas par ļaundabīgu veidojumu

C4CIN2/CIN3 = HSIL (mērena vai izteikta cervikāla intraepiteliāla neoplāzija)

R5 Pierādīta malignitāte/ļaundabīga atrade

C5 Vēža šūnas

C6 Saplīsis stikliņš, tehniska kļūda

Sievietes izmeklēšanas algoritmspēc citoloģiskā testa rezultātu saņemšanas

Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr.1046"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība",37. pielikums "Valsts organizētais vēža skrīnings"

Sievietes izmeklēšanas algoritmspēc mamogrāfijas izmeklējuma rezultāta nolasīšanas

Skrīninga mamogrāfijas efekti

Vēža atrade mamogrāfijā:• Pirmajā (izejas) MG vēzi atrod vidēji 5–7 no katrām 1000 izmeklētajām sievietēm• Atkārtotajās MG vēzi atrod vidēji 2–3 no katrām 1000 izmeklētajām sievietēm:

• Ja tā patiešām ir skrīninga MG• Jo vairāk pieredzējis radiologs, jo vēža incidence būs lielāka

Mirstības samazinājums:• 50–69 gadu vecumā par 16–35%• 40–49 gadu vecumā par 15–20%

• Mazāka incidence• Biežāk strauji augoši audzēji• Rentgenoloģiski blīvāki krūts audi un grūtāk interpretējami mamogrāfijas rezultāti

• Atrod mazāka izmēra audzējus• MG iespējams tos konstatēt 3–5 gadus, pirms tie kļūst sataustāmi• Palielinās atklāto pienavadu "in situ" audzēju proporcija

• Agrīni atklāti audzēji ir izārstējami

Zarnu vēža skrīningsLai veiktu slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs, ģimenes ārsts vai ārsta

palīgs/feldšeris vai medicīnas māsa:• mērķa grupas pacientam sniedz informāciju par zarnu audzēju skrīningu• nodrošina testa veikšanu• nodrošina pacienta informēšanu par testa rezultātiem• informāciju par organizētā vēža skrīningizmeklējuma testa rezultātiem

testa izpildītājs ievada aģentūras Vadības informācijas sistēmā

Izmeklēšanas algoritmspēc slēpto asiņu testa rezultātu nolasīšanas fēču paraugā

Saslimstība ar kolorektālo vēzi (C18-21) unmirstība no tā Latvijā 1983.–2012. gadā (abs. skaitļos)

• Saslimuši ar kolorektālo vēzi • Miruši no kolorektālā vēža

Zarnu vēža skrīnings: populācijas aptvere

RAKUS un LU pētījuma mērķis

Izvēlēties optimālo veidu resnās zarnas vēža skrīninga programmas īstenošanai Latvijā:

• Sūta pa pastu• 3 dažādi testi

Pētījuma shēma

Saņemto testu proporcija no izsūtītajiem

Iedzīvotāju zvanu skaits dienā

20.04.23 21

Saslimstība ar krūts vēzi (C50) un mirstībano tā Latvijā 1983.–2012. gadā (abs. skaitļos)

• Saslimuši ar krūts vēzi • Miruši no krūts vēža

2012. gadā krūts vēža skrīningā diagnosticēja 184 vēža gadījumus (2011. gadā 180)

Krūts vēža skrīnings: populācijas aptvere

Krūts vēzis Latvijā 2009. un 2011.gadā: Pacienšusadalījums vecuma grupās (skaits)

166/17%205/16,6%

273/27%397/32,1%

499/50,5%633/51,3%

938 gadījumi/94,5%1185 gadījumi/96%

Saslimstība ar prostatas vēzi (C61) un mirstība no tāLatvijā 1983.–2012. gadā (abs. skaitļos)

• Prostatas vēzis (saslimuši un miruši vīrieši)

Prostatas vēža skrīnings: populācijas aptvere

• PSA noteikšana asinīs pēc 50 gv• ~70% gadījumu pastāv korelācija starp šī audzēja marķiera

palielināšanos un iespējamo prostatas vēzi• PSA normas:

• Līdz 60gv 0,0-4,0 ng/ml• 60-69gv 0,0-4,5 ng/ml• Pēc 70gv 0,0-6,5 ng/ml

Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi (C53)un mirstība no tā Latvijā 1983.–2012. gadā (abs. skaitļos)

• Dzemdes kakla vēzis (saslimušas un mirušas sievietes)

2012. gadā dzemdes kakla vēža skrīningā diagnosticēja 17 vēža gadījumus (2011. gadā 15)

Dzemdes kakla vēža skrīnings: populācijas aptvere (Nacionālā veselības dienesta dati, 2012)

Secinājumi

• "Pārbaudi veselību, valsts maksā!“

• 2012.gada novembrī Latvijas Republikas Veselības

ministrija un Nacionālais veselības dienests uzsāk šo sociālo kampaņu, kuras mērķis ir palielināt iedzīvotāju izpratni par profilaktisko pārbaužu nozīmīgumu un aicināt tās veikt