Izmaiņas izglītības regulējumā un kvalitātes vērtēšanā

2016./2017.mācību gadā

2016. gada augusts

Izglītības kvalitātes valsts dienesta aktualitātes 2016./2017.mācību gadā

1) Izglītības kvalitātes vērtēšanas aktualitātes, t.sk. direktoru novērtēšana;

2) SAM 8.3.4. „Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumusˮ;

3) Izmaiņas normatīvo aktu regulējumā.

2

Plānotās izmaiņas izglītības iestādes un izglītības programmas akreditācijas noteikumos

1) Kvalitātes dienests pieņem lēmumu par akreditācijas

termiņa pagarinājumu, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem,

ja izglītības iestādes reorganizācijas laikā beidzas

akreditācijas termiņš;

2) Izglītības iestāde katru gadu līdz 1.septembrim nodrošina

izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojuma

aktualizāciju un tā pieejamību izglītības iestādes vai

dibinātāja tīmekļa vietnē;

3) Izglītības iestāde katru gadu līdz 1.februārim kvalitātes

dienestā iesniedz informāciju par ekspertu komisijas

ziņojumā norādīto ieteikumu ieviešanu

4) Izglītības iestādes dibinātājs saskaņo, kā arī regulāri

pārrauga un sniedz atbalstu izglītības iestādei ieteikumu

ieviešanā; 3

5)Kvalitātes dienests pieņem lēmumu par ārkārtas

akreditāciju un ārkārtas izglītības iestādes vadītāja

novērtēšanu, ja saņemts izglītības iestādes dibinātāja vai

Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums, kā arī, ja tiek

konstatēts, ka dibinātāja iesniegtais rīcības plāns ekspertu

komisijas ziņojumā norādīto nepilnību novēršanai un

ieteikumu ieviešanai netiek pildīts;

6)Akreditācijas komisijas priekšlikums var atšķirties no

ekspertu komisijas priekšlikuma;

7) Tiek ieviesta Izglītības iestādes vadītāju novērtēšana.

4

Izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšana

1) Novērtēšana tiek organizēta no 2017.gada1.janvāra reizi sešos gados kārtējāsakreditācijas laikā, izņemot:

pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju vērtē reizi sešos gados (no 2018.gada);

izglītības iestādes vadītāju, kurš stājies amatāpirmo reizi, vērtē divu gadu laikā, bet ne ātrākkā pēc sešiem mēnešiem no stāšanās amatā.

2) Dibinātājs izglītības iestādes vadītāju vērtē ne retāk kā reizi divos gados.

5

Izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšana

3) Izglītības iestādes vadītāju vērtēs šādās jomās:

Mērķu un uzdevumu izpilde;

Amata pienākumu izpilde;

Kompetences (darbinieku motivēšana un attīstīšana, komandas darbs, pārmaiņu vadīšana, izglītības iestādes materiāltehnisko resursu pārvaldīšana, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, stratēģiskais redzējums, ētiskums un lojalitāte);

Profesionālā kvalifikācija (izglītība, profesionālā pieredze, profesionālās zināšanas un prasmes, vispārējās zināšanas un prasmes).

4) Dibinātāja pārstāvis sniedz ekspertu komisijai atzinumupar izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību.

6

Izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšana

5) Izglītības iestādes vadītāju vērtēs ar šādiem vērtējumiem:

teicami;

ļoti labi;

labi;

jāpilnveido;

neapmierinoši.

6) Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja neatbilstībuieņemamajam amatam pieņem, ja ir saņemts kaut viensvērtējums „neapmierinoši”. Par to informē izglītības iestādesdibinātāju, pieprasot ar izglītības iestādes vadītāju pārtrauktdarba tiesiskās attiecības.

7

Būtiskākās izmaiņas izglītības iestādes darbības un izglītības programmu īstenošanas metodikā

Karjeras izglītības jautājumi;

Audzināšanas darba jautājumi, t.sk. atbalsts pozitīvai uzvedībai;

Valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas;

Apraksts jomā Izglītojamo sasniegumi;

Apraksts kritērijā Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;

Papildināta metodika par izglītības ieguvi tālmācībasformā;

Pilnveidoti visu kritēriju vērtējuma līmeņu apraksti(„pietiekami” un ,,labi’’).

8

Kvalitātes vērtējuma līmeņa „pietiekami” apraksts kritērijā

,,Personālresursi’’

Pedagogu, atbalsta personāla un bibliotekāra izglītība unprofesionālā kvalifikācija atbilst normatīvo aktuprasībām.

Pedagogi ir pilnveidojuši savu profesionālo kompetenciaudzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stunduapjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenčumodulī.

Personāls ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesībuaizsardzības jomā.

Izglītības iestādes vadītājs ir pieprasījis nepieciešamāsziņas par personālu Sodu reģistram.

Personāls ir lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei,ievēro politisko, reliģisko neitralitāti, ar savu rīcību unpausto viedokli nediskreditē izglītības iestādi un valsti. 9

Lēmuma pieņemšana par akreditāciju

Izglītības iestādi un izglītības programmas akreditē uz sešiem gadiem,

ja visi kritēriji novērtēti ar ,,pietiekami’’ vai augstāku kvalitātes vērtējuma līmeni.

10

Lēmuma pieņemšana par akreditācijas atteikumu

Ja kaut viens no kritērijiem:

Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas

Mācīšanas kvalitāte

Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Personālresursi

Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni „nepietiekami” akreditācija tiek atteikta.

11

Lēmuma pieņemšana par akreditāciju

Izglītības programmu akreditē uz diviem gadiem, ja kautviens no kritērijiem (Mācīšanās kvalitāte, Vērtēšana kā mācībuprocesa sastāvdaļa, Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskaisatbalsts, Mikroklimats, Fiziskā vide un vides pieejamība,Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana,Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām) novērtēti arkvalitātes vērtējuma līmeni ,,nepietiekami’’.

Ja pieņemts lēmums par akreditāciju uz diviem gadiem,dibinātājs mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas iesniedzkvalitātes dienestā rīcības plānu akreditācijas ekspertukomisijas ziņojumā norādīto nepilnību novēršanai un ieteikumuieviešanai.

12

Pasākumi izglītības kvalitātes un tās vērtēšanas uzlabošanai

Labās prakses piemēru apkopošana

Akreditācijas procesā tiks apkopoti izglītības iestāžu darbības labās prakses piemēri un par tiem informēta sabiedrība, publiskojot Izglītības kvalitātes valsts dienesta tīmekļa vietnē.

Anketas akreditācijas procesa efektivitātes uzlabošanai

Kvalitātes dienests ir sācis sadarbību ar Edurio platformas izstrādātājiem. No 2016./2017. mācību gada akreditācijas procesā eksperti varēs izmantot Edurio platformas elektroniskās anketas skolēniem, vecākiem un skolotājiem, kas ļaus ātri apkopot rezultātus un izdarīt secinājumus par izglītības kvalitāti.

13

Pasākumi izglītības kvalitātes un tās vērtēšanas uzlabošanai

Akreditācijas ekspertu mācības

27.septembrī profesionālās kompetences pilnveides kursi ekspertiem, kas šobrīd jau piedalās vispārējās izglītības iestāžu akreditācijā (30 cilvēki);

Septembrī tiks izsludināta pieteikšanās jaunu vispārējās izglītības akreditācijas ekspertu atlasei, kursi paredzēti novembrī;

2017.gada pirmajā pusgadā profesionālās kompetences pilnveides kursi izglītības pārvalžu vadītājiem un speciālistiem.

14

15

Ar mērķi apzināt otrgadniecības stāvokli, cēloņus un sekas vispārējā pamatizglītībā Latvijā un sniegt atbalstu izglītības iestādēm

aptaujātas 70 Latvijas vispārizglītojošās skolas: 58 (7%) dienas skolas un 12 vakara (maiņu) skolas (46%), kas īsteno pamatizglītības programmas un kurās ir otrgadnieki).

Prakses izpēte “OTRGADNIECĪBA IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS, KAS ĪSTENO VISPĀRĒJĀS PAMATIZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS LATVIJĀ”

Situācijas raksturojums

16

Izglītības iestādes reģionsOtrgadnieku skaits

Dienas skolās.

Otrgadnieku skaits

Vakara (maiņu) skolās.

RĪGA 90 169

ZEMGALE 74 18

VIDZEME 51 2

KURZEME 64 194

LATGALE 19 36

KOPĀ 298 419

2015.gada 1.septembrī bija: dienas skolās bija 1708 (0,98%) otrgadnieki vakara (maiņu) vidusskolās 481 (27,79%)

otrgadnieks

Pēc izpētes par otrgadniecību izdarītie secinājumi

Vismaz pusē skolu otrgadnieku skaits būtiski atšķiras no VIIS norādītā;

Trūkst vienotas atbalsta sistēmas esošajiem un potenciālajiem otrgadniekiem, tostarp pašvaldību iesaiste;

Izpētē konstatēti 28 trešgadniecības gadījumi, kas nav pieļaujams;

Vislielākais otrgadnieku skaits ir 1. un 9.klasē;

Otrgadnieku skaitā tiek uzrādīti izglītojamie, kas iegūst izglītību ārzemēs;

Daļa otrgadnieku mācās ģimnāzijās, kur ir palielināta mācību slodze;

Efektīva otrgadniecības novēršanas iespēja ir agrīna problēmu identifikācija un nekavējošs atbalsts izglītojamam.

17

Neattaisnoti kavējumi Latvijas izglītības iestādēs 2016.gada izpētes secinājumi

2015./2016. mācību gadā neattaisnotu kavētāju skaits vispārējā vidējā izglītībā, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem mācību gadiem, ir samazinājies (no 3,5% uz 1,4% no kopējā izglītojamo skaita).

Vislielākais neattaisnoto kavētāju skaits ir profesionālajā izglītībā (2014./2015. mācību gada 2.semestrī – 4,8%, 2015./2016. mācību gada 1.semestrī – 4,2% no kopējā izglītojamo skaita).

Pastāv nepilnības kavējumu uzskaitē, datu apkopošanā un neattaisnotu kavējumu novēršanā. Īpaši – profesionālajā izglītībā.

Uzlabojumu pamatā - izglītības iestādes un/vai pašvaldības darbs ar vecākiem un veiksmīga starpinstitucionālā sadarbība.

18

SAM 8.3.4. „Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot

preventīvus un intervences pasākumusˮ

Plānotais kopējais finansējums ir 39 812 376 eiro.

Projektu īstenos sadarbībā ar:

pašvaldībām;

valsts profesionālās izglītības iestādēm.

Plānotais projekta īstenošanas laiks:

no 2017.gada 1.ceturkšņa līdz 2022.gada 31.decembrim.

No 2016.gada septembra sāksies gatavošanās šādām projekta aktivitātēm:

PMP risku novēršanas vadlīniju sagatavošana;

Konsultēšanas vadlīniju izstrāde atbalstošas mācību vides izveidei PMP riska mazināšanai.

19

8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa„Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu,

īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” projekts

Skolēniem ar priekšlaicīgas

Mācību pamešanas risku

• Ēdināšana,

• Transports,

• Dienesta viesnīca,

• Individuāli mācību

līdzekļi,

• Individuālas speciālistu

konsultācijas;

• Papildu nodarbības.

Atbalsts pašvaldību projektu izstrādei un īstenošanai par priekšlaicīgas mācību pamešanas novēršanu

• PMP risku mazināšanas vadlīniju izstrāde pašvaldībām, skolām;

• Jauniešu iniciatīvu projekti PMP risku mazināšanai;

Atbalstošas mācību vides izveide

• Finansējums pedagogiem papildu konsultāciju nodrošināšanai skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pamešanas risku;

• Finansējums pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.

20

Paredzamie 8.3.4. SAM rezultāti

21

PMP skaita samazināšana

95 pašvaldības saņēmušas ESF atbalstu PMP

riska mazināšanai

700 projekti, ko īsteno Jaunatnes organizāciju un

biedrību vai nodibinājumu, kas

veic darbu ar jaunatni

80% izglītības iestāžu

saņēmušas ESF atbalstu PMP

riska mazināšanai

22

Grozījums Ministru kabineta 04.08.2009. noteikumos Nr.871 „Obligāto izglītības

vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība”

Apstiprināts valdībā 16.08.2016.

Grozījums paredz bērnu uzskaiti no piecu gadu

vecuma atbilstoši Izglītības likuma 4.pantānoteiktajam:

obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošanapamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vaipamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gaduvecuma sasniegšanai.

Noteikumi turpmāk attieksies uz izglītojamiem, kas apgūst

pirmsskolas, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības

programmas (izņemot profesionālās tālākizglītības,

profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības

programmas) (arī pilngadīgajiem).

23

Grozījumi Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumos Nr.89 „Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”

Precizēta kompetence un atbildība attiecībā uz kavējumu novēršanu:

-izglītības iestādei noteikts pienākums ievadīt VIIS informāciju par izglītojamā (t.sk. izglītojamā, kas iegūst izglītību tālmācības formā) ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem (vairāk nekā 20 stundu semestrī), to iemesliem, rīcību kavējumu novēršanai (piemēram, sazināšanās ar vecākiem, sadarbība ar kompetentām iestādēm u.tml.);

-pašvaldībai noteikts pienākums nepieciešamības gadījumā noskaidrot izglītības iestādes neapmeklēšanas cēloņus, koordinēt to novēršanu, sadarbojoties ar izglītības iestādi un citām institūcijām;

-kvalitātes dienestam noteikts pienākums reizi gadā apkopot un analizēt VIIS ievadīto informāciju un sniegt metodisku atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm PMP risku mazināšanai.

24

Grozījumi Ministru kabineta 17.08.2010. noteikumos Nr.788 „Valsts izglītības

informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”

Paredzēts VIIS iekļaut informāciju par:

- izglītojamo ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem, kavējumu

ilgumu, to iemesliem un rīcību to novēršanai;

- izglītojamā mācību statusu (eksternis, mācās ārzemēs, mācās

uz laiku, mājas apmācība, mājmācība, neapmeklē uz laiku,

devies līdzi vecākiem, kas nosūtīti diplomātiskajā dienestā);

- atskaitīšanas no izglītības iestādes iemeslu (beidzis, izstājies,

miris/bezvēsts prombūtnē, cits iemesls izglītojamā

atskaitīšanai).

25

Grozījumi MK 17.08.2010. noteikumos Nr.788 „Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs,

uzturēšanas un aktualizācijas kārtībaˮ

(stājās spēkā 11.03.2016.)

Pārbaude Sodu reģistrā veicama par izglītības iestādēnodarbinātām personām, t.sk. tehnisko personālu(noteikumu Nr.788 9.1 punkts)

9.1 Par izglītības iestādes (izņemot augstākās izglītības iestādiun pieaugušo izglītības iestādi) tehnisko personālu sistēmāiekļauj šādu informāciju:

9.1 1. vārds, uzvārds;

9.1 2. personas kods;

9.1 3. norāde, vai informācija par personu pieejama Sodureģistrā;

9.14. darba tiesisko attiecību nodibināšanas un izbeigšanasdatums izglītības iestādē.

26

! Par izglītības iestādes tehnisko personālu informācija VIIS

pirmo reizi bija jāievada līdz 01.06.2016.

Prakses izpēte „Ģimnāziju, valsts ģimnāziju un profesionālās izglītībaskompetenču centru atbilstības Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībāmun to funkciju izpildes novērtējums”

Izpētes norises laiks:

2016.gada septembris - decembris

Plānots analizēt:

VIIS ievadīto informāciju par izglītojamo skaitu 7.-9. un

10.-12.klasē;

VISC informāciju par izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem pēdējos divos mācību gados;

VISC informāciju par izglītojamo profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultātiem pēdējos divos mācību gados;

Izglītības iestādēs veiktās anketēšanas rezultātus.

27

MK 15.07.2016. noteikumi Nr.480„Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un

informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu

izvērtēšanas kārtība”

IZGLĪTĪBAS IESTĀDE

Izstrādā audzināšanas darba virzienus audzināšanasmērķa un uzdevumu īstenošanai triju gadu periodam;

Izstrādā audzināšanas darba plānu katram mācību gadam;

Sistemātiski organizē audzināšanas darba izvērtējumu unanalīzi;

Organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus;

Organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētāsaktivitātēs, kas sekmē izpratni pret notikumiem, kas saistīti arlikumā noteiktajām atceres un atzīmējamām dienām.

28

MK 15.07.2016. noteikumi Nr.480„Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un

informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu

izvērtēšanas kārtība”

PEDAGOGS

Ir profesionāli neatkarīgs;

Ir atbildīgs par informācijas, mācību līdzekļu,materiālu un metožu izvēli un to atbilstību;

Ir objektīvs;

Ir lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei;

Neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģiskoneitralitāti;

Ar savu rīcību un pausto viedokli nediskreditēizglītības iestādi un valsti;

Pilnveido savu profesionālo kompetenciaudzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stunduapjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējokompetenču modulī. 29

MK 15.07.2016. noteikumi Nr.480„Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un

informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu

izvērtēšanas kārtība”

VALSTS HIMNU izglītības iestādē izpilda likumā"Par Latvijas valsts himnu" noteiktajos gadījumos,

VALSTS KAROGU izglītības iestādē lieto Latvijasvalsts karoga likumā noteiktajā kārtībā ungadījumos,

KĀ ARĪ

Zinību dienā; Izglītības posma vai pakāpes noslēgumapasākumā;

Izglītības iestādes jubilejas svinībās; u.c. izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos.

30

MK 15.07.2016. noteikumi Nr.480„Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un

informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu

izvērtēšanas kārtība”

IZGLĪTĪBAS IESTĀDE ir tiesīga

Organizēt pasākumus vai atbalstīt pedagogu unizglītojamo dalību pasākumos;

Sadarboties ar fiziskām un juridiskām personām,t.sk. pieņemt dāvinājumus;

Piedalīties starptautiskajos projektos unpasākumos;

Izmantot informāciju, mācību līdzekļus,materiālus un metodes,

ja tie atbilst šādiem kritērijiem:31

atbilst Satversmei un cilvēktiesībām;

atbilst pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts izglītībasstandartos, kā arī MK 15.07.2016. noteikumos Nr.480noteiktajiem izglītības mērķiem un uzdevumiem;

atbilst vispārdidaktiskajiem principiem, t.sk. izglītojamāuztverei, pieredzei un interesēm attiecīgajā vecumposmā;

ir mērķtiecīgi, zinātniski un saprotami, nodrošinasistēmiskumu, objektivitāti, pozitīvu mācību unaudzināšanas emocionālo fonu;

neaicina uz cietsirdību un fizisku vai emocionāluvardarbību;

nesatur pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības unatkarību izraisošu paradumu propagandu;

32

nav vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā vai reliģiskānaida izraisīšanu un radikalizāciju;

nav vērsti uz personas vai personu grupasdiskriminēšanu;

nav vērsti uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienībasun nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pretcilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu pretLatvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publiskunoliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupjunoniecināšanu;

neaicina likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarībuun teritoriālo vienotību.

33

Izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu vai metožu atbilstības

izvērtēšanas shēma

izglītojamā vecāki pilngadīgais izglītojamais

kuru bērns/kurš mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi

pedagogs

sniedz argumentētu skaidrojumu

sniegtais skaidrojums neapmierina

iesniedz iesniegumu izglītības iestādes vadītājam

sadarbībā ar

izglītības iestādes vadītājs

izglītības iestādes padomi

patstāvīgi

citiem pedagogiem

izvērtē atbilstību un pieņem lēmumu

izglītības iestādes padome

pieņem lēmumu ar balsu vairākumu

34

gala lēmumupieņem izglītības iestādes vadītājs

Sūdzības

2015.gadā saņemti 570 iesniegumi par 1087 problēmjautājumiem no 684 personām (2014.gadā - 710 iesniegumi par 1860 problēmjautājumiem no 780 personām).

35

Iesniegumos visbiežāk minētās tēmas

• Pedagogu izglītības un profesionālās kvalifikācijas neatbilstība;

• Netiek ievērots mācību priekšmetu (studiju kursu) apguves secīgums un apjoms;

• Nav izstrādāti vai nepilnīgi izstrādāti Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšana kritēriji vai arī vērtēšana nenotiek atbilstoši tiem;

• Trūkumi izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos un drošības noteikumos, piemēram, nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos izglītības iestādes teritorijā, neatbilstoša izglītības iestādes rīcība izglītojamā traumas gadījumā;

• Pedagoga profesionālās ētikas pārkāpumi, t.sk. paaugstinātas balss vai aizskarošu izteicienu lietošana pret izglītojamiem;

• Pedagogu darba samaksa/slodze – netiek ievērota normatīvajos aktos noteiktā pedagogu darba samaksa u.c.;

• Izglītojamo tiesību neievērošana;

• Iesniegumi par izglītības iestādes vadītāja neatbilstību amatam;

• Pedagogu pienākumu nepildīšana, piemēram, nepietiekama sadarbība ar izglītojamā ģimeni, mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriju neizskaidrošana;

• Fiziskā vai emocionālā vardarbība pret izglītojamajiem.36

Izglītības kvalitātes valsts dienestsZigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīga, LV-1050

Tālr. +371 67222504, fakss +371 67228573, e-pasts: ikvd@ikvd.gov.lv, www.ikvd.gov.lv

Twitter konts: @IKVD_gov_lv

Uzticības tālrunis: +371 67358075 (automātiskais atbildētājs)

37