Embed Size (px)
Citation preview
1
Eiro zonas ekonomika un monetārā politika
Jūlija Pastušenko
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste
Anete Bērziņa
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomiste
2015.g. 05.maijā
Daugavpils Universitāte
2
SatursEiro zonas ekonomika
Eiropas integrācijas ceļš
Eiro zonas ekonomikas struktūra
Krīzes apkarošana un sekas
Aktuālās norises eiro zonas ekonomikā
ECBS, monetārās politikas mērķis un stratēģija
Monetārās politikas īstenošana eiro zonā
Regulārās operācijas
Jaunākie ECB Padomes lēmumi
Tirgus reakcijas
3
Eiro zonas ekonomika
Eiro zonas ekonomikas svarīgākie rādītāji salīdzinājumā ar ASV un Japānu
Vienība EZ ASV Japāna
Iedzīvotāju skaits Milj. 330.5 307.5 127.7
Īpatsvars pasaules IKP % 15.1 20.4 6.0
IKP uz vienu iedzīvotāju Tūkst. EUR 27.1 36.9 25.8
Preču eksports % no IKP 14.4 7.6 10.8
Eksporta īpatsvars pasaules eksportā (neieskaitot EZ
dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību)
% 16.9 10 5.5
4ECB
Gan eiro zonā, gan ASV un Japānā lielākais ekonomikas virzītājspēks ir pakalpojumu (un rūpniecības) sektors
24.1 21 27.3
74.3 77.9 71.1
0
20
40
60
80
100
120
EZ ASV Japāna
Pakalpojumi
Rūpniecība
Lauksaimniecība
5
Ekonomiskās aktivitātes pievienotā vērtība, % no kopējā
ECB
Kāpēc rādās ideja izveidot Eiropas Savienību un kādi ir galvenie ES mērķi?
Saglabāt un nostiprināt
mieru dalībvalstu
starpā Tuvināt Eiropas valstis
praktiskā sadarbībā
Garantēt Eiropas
iedzīvotājiem drošību
Veicināt ekonomisku un
sociālu solidaritāti
Saglabāt Eiropas valstu identitāti
un dažādību globalizētā
pasaulē
Aizstāvēt eiropiešu kopīgās vērtības
6Eiropas Komisija
Eiropas integrācijas ceļš: svarīgākie datumi
7
Gads Notikums
1951 Sešas dibinātājvalstis izveido Eiropas Ogļu un tērauda kopienu
1957 Romā paraksta Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgumu
1979 Notiek pirmās tiešās Eiropas Parlamenta Vēlēšanas.
1992 Tiek izveidots Eiropas vienotais tirgus
1993 Parakstot Māstrihtas līgumu, tiek izveidota Eiropas Savienība (ES)
1998 ECB dibināšana
2002 Apgrozībā tiek laists eiro
2009 Stājas spēkā Lisabonas līgums
ES paplašināšanās process notika vairākos posmos
8
Eiropas Vienotais tirgus = Eiropas integrācijas simbols
Cilvēku kustība
Preču kustība
Pakalpojumu kustība
Kapitāla kustība
• Kopējais vienotā tirgus IKP ir lielāks par jebkuras citas pasaules ekonomikas IKP (EUR 13.5 miljardi);
• 500 miljoni patērētāju, 20 miljoni MVU;
• Aptver 28 dalībvalstis;
• Lielākais pārtikas eksportētājs pasaulē;
• 7% no pasaules iedzīvotājiem;
• 20% no pasaules eksporta un importa.
Četras brīvības – tā ir brīva: Eiropas vienotais tirgus: fakti un cipari
9
Eiro zonas arējās tirdzniecības kompozīcija
41
23.6
16.6
6.9
6.5 2.5 2.9Mašīnas un iekārtas
Citas rūpniecībaspreces
Ķīmijas izstrādājumi
Pārtika, dzērieni untabaka
Enerģija
Izejmateriāli
28
22.610.5
6.1
26.6
4.7 1.6Mašīnas un iekārtas
Citas rūpniecībaspreces
Ķīmijas izstrādājumi
Pārtika, dzērieni untabaka
Enerģija
Izejmateriāli
Eksporta struktūra, % no kopējā, 2012.g. Importa struktūra, % no kopējā, 2012.g.
Eurostat, ECB 10
Eiro zonas arējās tirdzniecības svarīgākās partnervalstis
2008 - 2012
Exports Imports
Ne-ES tirdzniecības partnervalstis 39.57 43.56
ES dalībvalstis (ārpus eiro zonas) 32.68 27.41
Eiro zonas iekšienē 27.75 29.03
Valstu īpatsvari kopējā tirdzniecībā, % Dažām valstīm ir īpaši nozīmīgs īpatsvars eiro zonas ārējā tirdzniecībā
ECB, Eurostat 11
ASV: 11.*% (eksportā) un 8.5%
(importā)
Lielbritānija: 13.0% (eksportā) un 9.8%
(importā)
Kāpēc notika krīze? Notikumu ķēde
ASV mājokļu krīze
Lehman Brotherssabrukums
Ieguldītāji un bankas kļuva ārkārtīgi
piesardzīgi
Eiropas bankas cieta lielus zaudējumus
Palīgā nāca valdības, lai bankas glābtu no
bankrota
Taču tas izrādījās ļoti dārgi
Vairāk uzmanības sāka pievērst
valdības finansēm
Dažas valdības saskārās ar grūtībām
finansēt parādus
Sākotnējā banku krīze pārtapa valsts
parāda krīzē
Krīze atklāja vairākas nepilnības ES ekonomiskās pārvaldības sistēmā
• Pārāk liels uzsvars uz budžeta deficītiem – nepietiekami liels uz parāda lielumu
• Konkurētspējas un makroekonomiskās nestabilitātes uzraudzības trūkums
• Nepietiekama izpildes panākšana
• Lēna lēmumu pieņemšana
13
Kā Eiropas valstu valdības reaģēja uz finanšu krīzi?
Ārkārtas finansējums bankām
Krīze ir parādījusi, ka ES banku sistēma nespēj izturēt triecienus
Lēmums stiprināt finanšu nozares uzraudzību
EBA, ESMA, EIOPA
Banking Union - SSM
14
Un kā – uz parādu krīzi?
• European Financial Stabilisation Mechanism (EFSM)
• European Financial Stability Facility (EFSF)
• ESMTūlītējā reakcija
• Stabilu publisko finanšu nodrošināšana
• Konkurētspējas nodrošināšana un izaugsmes veicināšana
• …makroekonomikas jomā
• …izaugsmes jomā
• …ekonomisko reformu jomā
Ilgtermiņa reakcija
ES ieviesa stingrākus likumus
15
Krīzes rezultātā vairākās dalībvalstīs ievērojami saruka investīcijas (zem vēsturiskās normas)
Reālā bruto pamatkapitāla veidošana, indekss, 2007 = 100
16
Mazāk izteikts kritums
Ilgstošs dziļš kritums
Eiropas Komisija
Itālija, Portugāle, Spānija, Īrija, Grieķija
Vācija, Beļģija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija
Kāpēc investīcijas nepieaug un kādi būtu iespējamie rīcības varianti?
Zema investoru konfidence
Nenoteiktība & liels parādu līmenis dažās dalībvalstīs
Limitētās fiskālās manevrēšanas iespējas
Kāpēc investīcijas nepieaug Iespējamie rīcības varianti
Eiropas Komisija 17
• Vienkārši palielināt ES budžetu nav iespējams: tā apjoms ir ierobežots, tam ir jāspēlē katalizatora loma – taču jābūt papildinātam ar finansējumiem no citiem avotiem;
• Darbojoties kopā, tam jāpalīdz izveidot pareizo investīciju klimatu;
• Investīciju plāna mērķis – novirzīt pieejamo likviditāti produktīvajā virzienā
Atrasts optimālais risinājums Eiropā – trīs savstarpēji papildinošu politiku mijiedarbība
Fiskālā atbildība
Strukturālās reformas
Investīcijas
18
Trīs ekonomiskās politikas prioritātes Eiropā
Eiropas Komisija
1. Mobilizēt finanšu resursus
2. Panākt, lai tie resursi sasniedz reālo ekonomiku
3. Uzlabot investīciju vidi
Pieejamie dati liecina par ekonomiskās aktivitātes paātrināšanos eiro zonā šā gada 1. ceturksnī
-0.1
-0.3
-0.1
-0.4 -0.4
0.3
0.2 0.2
0.3
0.1
0.2
0.3
20
25
30
35
40
45
50
55
60
65
-0.5
-0.4
-0.3
-0.2
-0.1
0.0
0.1
0.2
0.3
0.4
2012Q1 2012Q2 2012Q3 2012Q4 2013Q1 2013Q2 2013Q3 2013Q4 2014Q1 2014Q2 2014Q3 2014Q4 2015Q1
IKP, % Eiro zonas PMI
Eiro zonas IKP, ceturkšņa izmaiņas, un PMI indikators
Eurostat, Markit
19
Konfidences līmenis eiro zonā uzlabojās jau vairākus mēnešus pēc kārtas
80.0
85.0
90.0
95.0
100.0
105.0
110.0
Vācija Francija Itālija Spānija Eiro zona
20
ESI indikators dažām EZ dalībvalstīm, sezonāli izlīdzināts
Source: Markit, EC
Patērētāju konfidences līmenis ir nostiprinājies, un mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi aug
1.31.6
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
-4.0
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0Mazumtirdzn. 3m/3m
Mazumtirdzn. g/g
Konfidence (labā ass)
21
Mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi un patērētāju konfidence
Eurostat, European Commission
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
III 2
009
VI 2
009
IX 2
009
XII
200
9
III 2
010
VI 2
010
IX 2
010
XII
201
0
III 2
011
VI 2
011
IX 2
011
XII
201
1
III 2
012
VI 2
012
IX 2
012
XII
201
2
III 2
013
VI 2
013
IX 2
013
XII
201
3
III 2
014
VI 2
014
IX 2
014
XII
201
4
SPCI Pamatinflācija
22
SPCI un pamatinflācija, %, gada pārmaiņas
Source: Eurostat, *ECB March MPE
Martā eiro zonas inflācijas kritums jau ir mazāk izteikts
Eiro zonas izaugsmes prognozes 2015. – 2017. g.
2015 2016 2017
ECB SPF 1.4 1.7 1.8
IMF 1.5 1.6 -
Euro Zone Barometer 1.4 1.8 1.6
Consensus Economics 1.4 1.7 -
European Commission 1.3 1.9 -
OECD 1.1 1.7 -
23
24
ECBS, monetārās politikas mērķis un stratēģija
Ekonomiskās un monetārās savienības trīs posmi
25
1990.g.1.jūlijs
• visu kapitāla kustības ierobežojumu atcelšana
1994.g.1.janvāris
• Eiropas monetārā institūta dibināšana
1999.g.1.janvāris
Neatsaucamā valūtas maiņas kursu fiksēšana
2002.g.1.janvāris –skaidra eiro
ieviešana
Konverģences kritēriji, kas jāievēro valstīm, kas vēlās iestāties eiro zonā
26
Cenu stabilitāte
% likmju konverģence
Valsts finanšu
disciplīnas ievērošana
Valūtas maiņas kursa
stabilitāte
NCB kā Eirosistēmas būtiskā daļa
“Eirosistēma, ko veido Eiropas Centrālā banka un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru naudas vienība ir eiro, īsteno eiro zonas monetāro politiku”.
28
Līguma par Eiropas Savienības darbību 282.pants:
Neatkarība un atbildība
Līguma par Eiropas Savienības darbību 130.pants:
• …nē ECB, ne arī kādas valsts centrālā banka, ne kāds to lemējinstančuloceklis nelūdz un nepieņem norādījumus no Kopienas iestādēm vai struktūrām, no kādas dalībvalsts valdības vai no kādas citas struktūras”
• Publikācijas
• Preses konferences
• Komentāri Eiropas Parlamentā
• Publiskās runas un intervijas
• Finanšu kontroles
Neatkarība Atbildība
29
Darba dalīšana Eirosistēmā
30
Eirosistēmas misijas paziņojums
“Gan stratēģijas izstrādē, gan darbībā mēs vienoti veicinām mūsu kopējo mērķu sasniegšanu, ievērojot decentralizācijas principu”.
Eirosistēmas uzdevumi
• Noteikt un īstenot monetāro politiku
• Veikt valūtas operācijas
• Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību
• Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES dalībvalstu ārējās rezerves
• Padomdevējfunkcija
• Statistisko datu vākšana un apkopošana
• Banknošu emisija
• Starptautiskā sadarbība
• Ieguldījums uzraudzībā un finanšu stabilitātē
Pamatuzdevumi Citi uzdevumi
31
ECB svarīgākie darba uzdevumi
• Monetārās politikas operācijas (lēmumu pieņemšana, koordinācija un uzraudzība
• Banknotes: stratēģiskā plānošana, koordinācija, saskaņošana, uzraudzība
• Valūtas tirgi: intervences (dažkārt kopīgi ar NCB)
• Maksājumu sistēmas (uzraudzība, integrācijas veicināšana)
• Sadarbība starptautiskā un Eiropas līmenī
• Pārskatu sniegšana
• Finanšu risku uzraudzība
• Padomdevēja funkcija (kopienas un valstu iestādes)
• ECBS IT sistēmas
• ECB ārējo rezervju aktīvi
32
NCB darba uzdevumi
• Monetārās politikas operāciju veikšana
• Ārējo rezervju pārvaldība
• Maksājumu sistēmu darbība (finanšu tirgus infrastruktūras un maksāšanas līdzekļu uzraudzība)
• Skaidras naudas operāciju pārvaldība un uzraudzība
• Statistisko datu vākšana (palīdzība ECB)
33
ECBS statūtu 12.1. pants:
“ECB, lai veiktu darījumus, kas ietilpst ECBS uzdevumos, vēršas pēc palīdzības valstu centrālajās bankās, ciktāl tā to atzīst par iespējamu un lietderīgu”.
34
Latvijas Banka
Latvijas Banka:
• līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;
• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
• nodrošina starpbanku maksājumus;
• nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;
• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.
To dara:• ekonomisti un ekonometristi;• grāmatveži;• finanšu tirgus analītiķi;• statistiķi;• maksājumu sistēmu eksperti;• finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;• kases operāciju metodikas eksperti;• maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
♦EIRO ZONA♦CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS♦VIENOŠANĀS PAR EIRO IZMANTOŠANU♦VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO
Ekonomikas un monetārā savienība - kuras valstis izmanto eiro kā nacionālo valūtu?
Eiro – vienotās valūtas – galvenās priekšrocības
36ECB
37
Eiro ieņem nozīmīgu vietu pasaules finanšu tirgos
63%
22%
Pasaules centrālo banku valūtas rezerves 2014. gadā
ASV dolārs
Eiro
Japānas jena
Lielbritānijas mārciņa
Kanādas dolārs
Austrālijas dolārs
Šveices franks
Citas valūtas
Avots: SVF, EK
• Otra nozīmīgākā pasaules rezervju valūta. 22% pasaules valūtu rezervju tiek glabātas eiro.
• Otra biežāk lietotā valūta valūtas maiņas darījumos (aiz ASV dolāra). 40% valūtas maiņas darījumos ir iesaistīts eiro.
• Nozīmīga norēķinu valūta starptautiskajā tirdzniecībā.
• Oficiālais maksāšanas līdzeklis 19 eiro zonas un 6 citās valstīs
• Daudzu valstu valūtas ir piesaistītas eiro (Dānijas krona, Maķedonijas dinārs, Centrālāfrikas franks,…)
Nozīmīgākie notikumi Latvijas ceļā uz ES un eiro zonu
1991 – EK atzīst Baltijas valstu
neatkarību
1993 –Kopenhāgenas
samitā ES apliecina gatavību uzņemt LV
1995 – LV iesniedz pieteikumu par iestāšanos ES
1998 – LV & ES Asociācijas līgums
2000 – Saeima pieņem stratēģiju
integrācijai ES
2002 – ES rekomendē
uzņemšanai ES 10 valstis (tostarp – LV)
2003 – referendums par pievienošanos
ES
2004 – LV kļūst par ES dalībvalsti
2014 – LV kļūst par eiro zonas dalībvalsti
Eiropas Komisija
39
Eirosistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti
Cenu stabilitātes definīcija:
"Eiro zonas valstīs cenu stabilitāti izsaka kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada pieaugumu, kas ir mazāks par 2%. Cenu stabilitāte jānodrošina vidējā termiņā."
ECB Padomes mērķis ir vidējā
termiņā saglabāt inflācijas līmeni mazāku par 2%, bet tuvu šai robežai
Cenu stabilitāte palīdz
saglabāt sociālo kohēziju un stabilitāti nodrošināt finanšu stabilitāti
lietderīgi izmantot resursusmazināt nodokļu sistēmu un sociālās apdrošināšanas
sistēmu deformējošo ietekmi
pamanīt relatīvo cenu pārmaiņas izvairīties no “inflācijas riska prēmijām”
40
Kas veido eiro zonas inflāciju?
-2
-1.5
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
20
09
M0
1
20
09
M0
4
20
09
M0
7
20
09
M1
0
20
10
M0
1
20
10
M0
4
20
10
M0
7
20
10
M1
0
20
11
M0
1
20
11
M0
4
20
11
M0
7
20
11
M1
0
20
12
M0
1
20
12
M0
4
20
12
M0
7
20
12
M1
0
20
13
M0
1
20
13
M0
4
20
13
M0
7
20
13
M1
0
20
14
M0
1
20
14
M0
4
20
14
M0
7
20
14
M1
0
20
15
M0
1
Pārtika Ne-enerģijas rūpniecības preces Enerģija Pakalpojumi Viss kopā
41
Atsevišķu komponenšu devumi pie eiro zonas inflācijas, p. p.
Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
Faktiskā inflācija eiro zonā bieži vien nesakrīt ar patērētāju domām par inflācijas lielumu
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
I 200
9 III V
VII IX XI
I 201
0 III V
VII IX XI
I 201
1 III V
VII IX XI
I 201
2 III V
VII IX XI
I 201
3 III V
VII IX XI
I 201
4 III V
VII IX XI
I 201
5 III
Faktiskā inflācija (kreisā ass) Uztvertā inflācija par pēdējiem 12 mēnešiem (labā ass)
42
Faktiskā un uztvertā inflācija eiro zonā
Eiropas Komisija, Eurostat
ECB monetārās politikas stratēģija
ECB Padome pieņem monetārās politikas lēmumus, pamatojoties uz vispārējo cenu stabilitātes risku novērtējumu no visa informācijas kopuma
43
Tautsaimniecības analīze
(Tautsaimniecības izaugsmes un šoku analīze)
Monetārā analīze (Monetāro tendenču
analīze)
Analīzes rezultātu
salīdzinājums
Tautsaimniecības analīze
44
Dažādu ekonomisko un finanšu norišu analīze
Piedāvājums Pieprasījums
Preču, pakalpojumu un faktoru tirgus,
perspektīvasizaugsmes
dinamiku
ekonomiskos šokus
lai novērtētu
Monetārā analīze
45
Monetāro rādītāju un kredītu dinamikas analīze
Ilgtermiņa sakarība starp naudu un cenām eiro zonā
Finansiālās nelīdzsvarotības un/vai aktīvu cenu nepamatota kāpuma noteikšana
Nauda kā vidēja termiņa un ilgtermiņa etalons
Kā procentu likmes ietekmē cenas?
46
Monetārās politikas transmisijas mehānisms (stilizēta ilustrācija)
ECB
Šoki, kas ir ārpus centrālās bankas kontroles
Veiksmīgas monetārās politikas galvenās iezīmes
Monetārās politikas mērķi ir šādi:• transmisijas mehānisma darbības saglabāšana• uz nākotni orientēta un proaktīva darbība• vidēja termiņa perspektīva• inflācijas gaidu stingra nostabilizēšana• visaptveroša
47
Ar monetārās politikas lēmumiem Padome tiecas ietekmēt naudas tirgus nosacījumus
ECB Padome Naudas tirgus
48
Monetārās politikas īstenošana eiro zonā
49
ECB monetāro operāciju iedalījums
•Fiksētas likmes izsoļu procedūra•Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
•Mērķētās ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
•Likviditāte ārvalstu valūtās•Ķīlas prasību atvieglošana
Papildu likviditātes
atbalsts
•Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas•Vērtspapīru tirgus programma
•Tiešo monetāro darījumu programma
•Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma
•Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma
Aktīvu uzpirkšanas programmas
•Rezerves prasību samazināšana•Nākotnes gaidu veidošana
Citas
Regulārās operācijas Ārkārtas operācijas
•Galvenās refinansēšanas operācijas•Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
•Precizējošās
•Strukturālās
Atklātās tirgus
operācijas
•Aizdevuma iespējas uz nakti•Noguldījumu iespējas
Pastāvīgās aizdevumu/noguldījumu
iespējas
•Rezervju bāze•Rezervju prasības•Atlīdzība par rezervēm
Minimālās rezervju prasības
Kopš 2007.gada augusta
50
Eirosistēmas refinansēšanas operācijas
Avots: ECB
Piešķir komercbankām kredītlīdzekļus
Nodrošina ķīlu
Eirosistēma
Komercbankas
€ €Atgriež ķīlu
Atgriež naudu + procentus
Eirosistēma
Komercbankas
€ %+€ %+
1. solis 2. solis
51
Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi ar termiņu 1 nedēļa
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EUR, miljardi
Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās (mljrd. EUR)
Avots: Bloomberg, ECB
→bankām tiek piedāvāti naudas līdzekļi pret ķīlu
→regulāras reversās operācijas
→biežums: parasti reizi nedēļā
→termiņš: 1 nedēļa
→īsteno NCBs
→šobrīd pilna apjoma piešķīrums
52
Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi ar termiņu garāku kā 1 nedēļa
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EUR, miljardi
1-mēneša 3-mēneša 6-mēnešu 1-gada 3-gadu ITRMO
Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa termiņiem (mljrd. EUR)
Avots: Thomson Reuters, Bloomberg
→bankām tiek piedāvāti naudas līdzekļi pret ķīlu
→regulāras reversās operācijas
→biežums: parasti reizi mēnesī
→termiņš: parasti 3 mēneši
→īsteno NCBs
→šobrīd pilna apjoma piešķīrums
→iespējamas neregulārās operācijas ar modificētiem nosacījumiem
53
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
2.5 %
3.0 %
3.5 %
4.0 %
4.5 %
5.0 %
5.5 %
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
22EUR, miljardi
Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms
Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass)
Aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var izmantot, lai no nacionālās centrālās bankas aizņemtos uz nakti, maksājot noteiktu procentu likmi
Aizdevumu iespēja uz nakti
Avots: ECB
→Izmanto komercbankas, kam nepieciešami naudas līdzekļi
→Iespēja aizņemties no centrālās bankas uz nakti, maksājot ECB noteikto aizdevuma iespējas uz nakti likmi
54
Noguldījuma iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var izmantot, lai nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus uz nakti, maksājot noteiktu procentu likmi
-0.5 %
0.0 %
0.5 %
1.0 %
1.5 %
2.0 %
2.5 %
3.0 %
3.5 %
4.0 %
4.5 %
5.0 %
-100
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1,000EUR, miljardi
Noguldījumu iespēja, apjoms Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass)
Noguldījumu iespēja uz nakti
Avots: ECB
→Izmanto komercbankas, kam ir brīvi naudas līdzekļi
→Iespēja noguldīt naudas līdzekļus centrālajā bankā uz nakti, saņemot ECB noteikto noguldījuma iespējas likmi
55
2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes
→ Stabilizēt cenu līmeni monetārajā savienībā
→ Uzlabot transmisijas mehānismu
→ Samazināt īstermiņa aizņēmumu procentu likmes eiro zonas starpbanku tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas attīstību
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Noguldījuma iespējas likme Galvenā refinansēšanas likme
Aizdevuma iespējas likmeAvots: ECB
Galvenās procentu likmes Eirosistēmā
56
Ko nozīmē negatīvas procentu likmes?
57
Ko nozīmē negatīvas procentu likmes?
• Kredītiestādēm jāmaksā par brīvajiem naudas līdzekļiem (kas pārsniedz minimālo obligāto rezervju prasības)
• Starpbanku darījumu likmes samazinās, kļūst pat negatīvas => bankas aizdod vairāk nekā saņem atpakaļ
-0.4%
-0.2%
0.0%
0.2%
0.4%
0.6%
0.8%
Noguldījuma iespējas likme Eonia
Euribor 3m Euribor 6m
Avots: ECB
Noguldījuma iespējas likme un naudas tirgus likmes Eirosistēmā
samazina galvenās procentu likmespaziņo par papildus monetāro stimulu ieviešanu
ECB:
Sept -2014
ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas
Okt-2014
Jūn -2014
nodrošināto obligāciju iegādes programma Nov -
2014
ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru pirkšanas programma
Mar-2015
paplašinātā aktīvu pirkšanas programma
Papildus procentu likmju samazināšanai ECB nolēma īstenot nestandarta monetārās stimulēšanas programmas
Avots: ECB
Jan-2015
paziņouzsāk
TLTRO – ilgāka termiņa mērķoperācijas, lai atdzīvinātu kreditēšanu eiro zonā
-4%
-3%
-2%
-1%
0%
1%
2%
-4%
-2%
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
14%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Hu
nd
red
s
ECB Galvenā refinansēšanas likme Kredītu gada pieauguma temps*Ceturkšņa IKP pārmaiņas eiro zonā (labā ass)
Eiro zonas ceturkšņa IKP izaugsme, banku kredītu privātajam sektoram gada pieauguma temps eiro zonā, ECB refinansēšanas likme (%)
* Koriģēts, ņemot vērā no MFI bilancēm izslēgtos aizdevumus sakarā ar to pārdošanu vai vērtspapīrošanuAvots: ECB 59
60
2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.XII 2016.III 2016.VI2014. IX 2014. XII
C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8
→Naudas daudzums, ko bankas varēs aizņemties 3. – 8. izsolēs ir atkarīgs no tā, cik daudz jaunu kredītu tās izsniegs eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (izņemot mājokļa kredītus)
1. un 2. izsolēs bankas kopsummā varēja aizņemties līdz 7% no eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma 2014.IV (izņemot mājsaimniecību mājokļa kredītus)
→Mērķis: Atdzīvināt kreditēšanu eiro zonā
→Operācijās piešķirto līdzekļu apjoms piesaistīts kredītiestādes kreditēšanai
→Ja netiek sasniegts kreditēšanas mērķis, līdzekļi jāatmaksā pirms termiņa
→Termiņš: 2018. gada septembris
→Likme: sākotnēji GRO likme + 0.1 procentpunkts, šobrīd GRO likme (0.05%)
Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO)
Avots: ECB
61
2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.XII 2016.III 2016.VI2014. IX 2014. XII
C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8
Kopā 310.0 mljrd. eiro
82,402 129,840 97,800
0 milj 50,000 milj 100,000 milj 150,000 milj 200,000 milj 250,000 milj 300,000 milj 350,000 milj
Sept Dec Mar
25.0 60.5 75.0
0 milj 50 milj 100 milj 150 milj 200 milj
Kopā 160.5 milj. eiro
ITRMO piesaistītie līdzekļi eiro zonā un Latvijā (milj. eiro)
Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās (ITRMO) eiro zonas kredītiestādēm līdz šim piešķirti 310 miljardi eiro
Avots: ECB, LB
62
Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) strādās?
Avots: ECB, BBC
Eirosistēma no finanšu institūcijām iegādājas parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2. 4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemties vairāk…
… kā rezultātā samazinās procentu likmes…
…veicinot uzņēmumu attīstību un mājsaimniecību patēriņu…
…stimulējot tautsaimniecības izaugsmi
63
Ko paplašināto aktīvu pirkšanas programma (PAPP/EAPP) ietvers?
PAPP/EAPP (expanded asset purchase program)
CBPP3 (covered bond purchase program)
Avots: ECB
ABSPP (asset-backed securities purchase program)
ar aktīviem nodrošinātas obligācijas
PSPP (public sector purchase program)
eiro zonas valstu valdību obligācijas, Eiropas starpvalstu institūciju parāda vērtspapīri
→ ik mēnesi Eirosistēma iegādāties aktīvus 60 mljrd eiro vērtībā→no 2015. gada marta līdz 2016. gada septembra beigām (19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim
→kopā programmas ietvaros ~ 1.14 triljoni eiro
nodrošīnātās obligācijas
uzsākta 2014. gada oktobrī,
līdz šim iegādāti aktīvi 5.5 mljrd. eiro vērtībā
uzsākta 2015. gada martā,
līdz šim iegādāti aktīvi 73.3 mljrd. eiro vērtībā
uzsākta 2014. gada septembrī,
līdz šim iegādāti aktīvi 69.7 mljrd. eiro vērtībā
→ aktīvu iegāde otrreizējā tirgū
→ 25% limits vienai emisijai
→ 33% limits vienam emitentam
→ atlikušais dzēšanas termiņš 2–30 gadi
→ Vērtspapīri atbilst ECB standarta operācijām noteiktajiem kritērijiem un kredītreitingam
64
Iero
bež
oju
mi
Iegā
de
sPSPP: svarīgākie elementi
→ katras valsts NCB pirks attiecīgās valsts valdības obligācijas, atbilstoši ECB kapitāla atslēgai
→ ja vietējā tirgus apjomi nebūs pietiekami, NCB iegādāsies Eiropas aģentūru vērtspapīrus
Avots: ECB, Reuters
65
Gaidāmā ECB un FRS diverģence
• ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) vērtspapīru pirkšanu lielos apjomos uzsāka 2008.g., kopumā bija 3 programmas un 2014. gadā tā nolēma pārtraukt vērtspapīru uzpirkšanu.
• Eirosistēma vērtspapīru pirkšanu uzsāka tikai šī gada martā.
• Kamēr FRS gatavojas galveno refinansēšanas likmju paaugstināšanai, ECB monetārā politika ir stimulējoša, iezīmējot pavisam drīz iespējamu diverģenci pasaules 2 nozīmīgāko centrālo banku politikās
66
Tirgus reakcijas
67
1
1.1
1.2
1.3
1.4
1.5
1.6
1.7
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EUR/USD valūtas kursa dinamika
Eiro vērtība samazinās. Visievērojamākais kritums pret ASV dolāru (12% kopš gada sākuma)
Avots: Bloomberg
68
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EER20
USD
JPY
GBP
Eiro efektīvā kursa izmaiņas un eiro valūtas kursa izmaiņas pret USD, JPY, GBP (Indekss: 01.01.2004=100)
Eiro vērtība turpina samazinās pret visām nozīmīgākajām valūtām
Avots: Bloomberg, LB aprēķini
69
Pēc vājas izaugsmes 2011 -2013 gadā, šogad Eiropas akciju tirgi piedzīvo strauju izaugsmi
30
50
70
90
110
130
150
170
190
210
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
MSCI World
ASV S&P 500
EuroStoxx 50
ASV, Eiropas un pasaules akciju tirgus indeksi (Indekss: 01.01.2004=100)
Avots: Bloomberg, LB aprēķini
70
-1%
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Eonia
Euribor 3m
Euribor 6m
Avots: Bloomberg
ECB stimulējošās monetārās politikas rezultātā naudas tirgus likmes Eirozonā ir nokritušās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem
Eirosistēmas naudas tirgus procentu likmes (%)
71
Kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir ievērojami samazinājušās
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
DE
ES
FR
GR
IE
IT
LV*
PT
EA
Avots: ECB, *Ar termiņu līdz vienam gadam
EA: 2.1%
LV*: 3.4 %
Kredītiestāžu aizdevumu likmes nefinanšu uzņēmumiem (%)
72
Hipotekāro Kredītu likmes samazinājušās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
DE
EE
ES
FR
GR
IT
LT
LV
PT
EA
Avots: ECB, *LB
EA: 3.1%
LV*: 3.3%
Kredītiestāžu aizdevumu likmes nekustamā īpašuma iegādei mājsaimniecībām (%)
73
Nefinanšu uzņēmumu aizņemšanās izmaksas finanšu tirgos samazinājušās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Kopā
10+ gadi
7-10 gadi
5-7 gadi
3-5 gadi
1-3 gadi
Avots: Thomson Reuters, *iBoxx Indeksi
Eiro zonas nefinanšu uzņēmumu parāda vērtspapīru peļņas likmes dažādiem aizņemšanās termiņiem*(%)
74
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Portugāle
Īrija
Francija
Austrija
Vācija
Grieķija
Itālija
Spānija
Slovēnija
Eirozonas valstu valdību obligāciju peļņas likmes ir nokritušās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem (izņemot Grieķiju)
Eirozonas valstu valdību 10 gadu obligāciju likmes (%)
Avots: Bloomberg
75
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana:Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam.
Naudas balvas:I vieta – 2000 eiro;divas II vietas – 1 250 eiro katram;trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
77
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa
