Monetārā politika eiro zonā

1

Egils Kaužēns, Latvijas Banka

04.11.2014.

Prezentācijas struktūra

• 1. Monetārās politikas pamatprincipi

• 2. Monetārās politikas īstenošana

• 3. Valsts parāda ilgtspēja monetārās politikas kontekstā

1. Monetārās politikas pamatprincipi

3

Eirozonas monetārās politikas mērķi

• Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas Savienības darbību, 127. pants)

o cenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa palielināšanai,

o monetārā politika var ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā,

o monetārā politika var ietekmēt reālo ekonomiku tikai īstermiņā.

• Citi mērķi:

o atbalstīt ES ekonomisko politiku,

o tai skaitā atbalstot “pilnu nodarbinātību” un “balansētu ekonomisko izaugsmi”,

o izvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības svārstībām,

o nodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība, stipras finanšu institūcijas, tirgus fragmentācijasnovēršana, cenu “burbuļu” nepieļaušana u.c.).

Monetārās politikas darbības sfēra un iespējas

• Miltons Frīdmans (Nobela prēmijas laureāts, ekonomists) 1967.g. teica: “… pastāv risks, ka mēs monetārajai politikai piešķiram lielāku nozīmi salīdzinoši ar to, ko tā var patiesībā sniegt; pastāv risks, ka mēs prasām no monetārās politikas to, ko tā nevar izdarīt; un rezultātā mēs ar monetārās politikas realizāciju varam nesasniegt to, ko varējām sasniegt.”

• Palielinot monetārās politikas (ie)darbības sfēru, mēs varam samazināt tās efektivitāti un palielināt inflāciju. Kad monetārā politika nespēj sasniegt kādu iedomātu mērķi un šis mērķis nav palielināt inflāciju. Kad monetārā politika nespēj sasniegt kādu iedomātu mērķi un šis mērķis nav inflācija, tās uzticamība samazinās.

Cenu stabilitāte

• Cenu stabilitāte attiecas uz cenu līmeni tautsaimniecībā. Tā nozīmē izvairīšanos no ilgstošas (un nozīmīgas) inflācijas un deflācijas.

• Ieguvumi no cenu stabilitātes:

o palielinās cenu mehānisma caurspīdīgums. Cilvēki labāk uztver preču cenu relatīvās izmaiņas, jo šo uztveri neietekmē kopējā cenu līmeņa celšanās. Līdz ar to var pieņemt labāku/efektīvāku lēmumu par patēriņu vai investīcijām; vai investīcijām;

o procentu likmēs samazinās inflācijas riska prēmija. Tas samazina reālās procentu likmes un palielina vēlmi investēt;

o nav vajadzības pēc finanšu instrumentiem, kas novērš inflācijas vai deflācijas ietekmi;

o nav tirgus izkropļojumu, ko rada inflācija vai deflācija;

o novērš ienākumu un turības pārdali, kas rodas negaidītas inflācijas vai deflācijas rezultātā;

o sekmē finanšu stabilitāti.

ECB uzdevumi monetārajā politikā

• Uzdevumi:

o interpretēt ekonomikas attīstību,

o analizēt ekonomiskās attīstības ietekmi uz nākotnes cenu stabilitāti,

o ņemt vērā, kā monetārās politikas lēmumi iedarbojas uz ekonomiku.

• Augsta nenoteiktība par:• Augsta nenoteiktība par:

o ekonomikas šoku raksturojumu un lielumu – piemēram, centrālā banka atšķirīgi reaģēs uz naftas cenu pieaugumu, ja būs dažādi iemesli – piemēram, ja palielinās pieprasījums, tas var liecināt par ekonomikas spēcīgumu, savukārt, ja samazinās piedāvājums, tas var liecināt par ekonomikas pavājināšanos; tāpat ir svarīgs naftas cenu pieauguma ilgums – īslaicīgs vai ilgtermiņa,

o makroekonomisko rādītāju savstarpējām sakarībām un šo sakarību stiprumu,

o monetārās politikas transmisijas mehānismu.

ECB monetārās politikas pamatnostādnes• Saglabāt transmisijas mehānisma funkcionēšanu.

• Naudas tirgus funkcionēšana ir ļoti svarīga ECB procentu likmju transmisijas mehānismā.

• Skatīties nākotnē. Monetārās politikas maiņa šodien ietekmēs cenu līmeni pēc dažiem ceturkšņiem vai gadiem.

• Fokuss uz vidēju termiņu, lai reālajā ekonomikā nebūtu nevajadzīgu īstermiņa svārstību.

• Īstermiņā monetārā politika var pretdarboties negaidītiem cenu līmeņa šokiem, piemēram, izmaiņām dabas resursu cenās.

• Virzīt inflācijas gaidas. Svarīgi, ka centrālā banka paziņo savus mērķus, stingri pieturas pie noteiktas monetārās politikas realizācijas, atklāti un skaidri komunicē savus lēmumus un aktivitātes.

• Balstīties uz plašu rādītāju loku. Jāņem vērā visa pieejamā informācija, jālieto vairākas metodes un modeļi, lai saprastu kādi faktori ietekmē inflāciju un ekonomisko izaugsmi.

Cenu veidošanās mehānisms Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums:

K. Beņkovskis, L. Fadejeva, K. Kalnbērziņa (2010, 2011), 2003-2009.g. dati

• Cenu elastība nosaka, cik ilgs pēc šoka būs cenu pieskaņošanās process. Priekš monetārās politikas svarīgi ir pārzināt cenu veidošanās procesu.

• Pētījums analizē mikro datus: aptaujas par individuālām precēm un preču grupām.

• Cenu elastība ietver cenu mainības biežumu un cenu izmaiņu lielumu.

• Konstantas cenas vidējais laika periods ir 3.5 mēneši, katru mēnesi tiek mainītas cenas 29% • Konstantas cenas vidējais laika periods ir 3.5 mēneši, katru mēnesi tiek mainītas cenas 29% patēriņa preču (18% uz augšu, 11% uz leju). Šie skaitļi norāda uz lielu cenu elastību.

• Augstākā elastība novērojama transporta, komunikāciju, pārtikas un dzērienu, apģērbu un apavu nozarēs; zemāka elastība - veselības aprūpes, izglītības, restorānu un viesnīcu nozarēs.

• Vidējā patēriņa preču cenu izmaiņa ir 3.1% (veselības aprūpē tā bija 17.2%, komunikāciju nozarē -5.2%).

• Cenu izmaiņu biežums 2003.-2009.gadā pieauga (no 22% 2003.g. līdz 30% 2009.g.).

Cenu veidošanās mehānisms Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums:

K. Beņkovskis, L. Fadejeva, K. Kalnbērziņa (2010, 2011), 2003-2009.g. dati

• Faktori, kas nosaka cenu izmaiņas varbūtību:

o kopējais inflācijas līmenis (augstāka inflācija nosaka īsāku laika periodu starp cenu izmaiņām) – rezultāti rāda kā kopējais inflācijas līmenis ir svarīgāks nekā produktu grupas inflācijas līmenis,

o laiks kopš pēdējās cenas izmaiņas,

o iepriekšējās cenu izmaiņas lielums,o iepriekšējās cenu izmaiņas lielums,

o pieprasījums (nozares apgrozījums u.c.),

o nodokļu likmes izmaiņas,

o cenas pievilcīgums (cenas beidzas ar 9, 5, 0) – uzņēmumi pievilcīgas cenas maina retāk,

o sezonālie un gada efekti,

o nozares rādītāji – cenu veidošanās mehānisms dažādās nozarēs un dažādos uzņēmumos atšķiras.

Inflācijas gaidas Latvijā (1), Latvijas Bankas pētījums: K. Beņkovskis, D.

Paula (2007)

• Inflācijas gaidas ietekmē ekonomisko aģentu uzvedību (izdevumus, uzkrājumus, investīcijas).

• Augstāka inflācija ietekmē cenas no piedāvājuma puses un tā palielina nominālās algas un ražošanas izmaksas. No pieprasījuma puses tā samazina reālās procentu likmes.

• Inflācijas gaidas nav tiešā veidā novērojamas:

o tās var novērot, izmantojot finanšu tirgus indikatorus vai arī patērētāju aptaujas,

o izmantojot ekonomiskos modeļus.

Patērētāju aptaujas (1)

• Patērētāju aptauja ir ietverta lielākā aptaujā, kas novērtē ekonomiskā noskaņojuma indeksu (economic sentiment index - ESI).

• Eiropas Savienībā ESI aprēķina kopš 60. gadu sākuma.

• Kopš 2001.g. “Latvijas Fakti” katru mēnesi veic sabiedrības aptauju par ekonomisko un sociālo situāciju, mājsaimniecību noskaņojumu un prognozēm.

• Tiek aptaujāti 1000 respondenti – Latvijas iedzīvotāji no 15 līdz 74 gadu vecumam.

• Izlasi veido atbilstoši pēdējiem Latvijas iedzīvotāju statistikas datiem (dzimums, vecums, nacionalitāte, ģeogrāfiskais izvietojums).

• Respondentiem vaicā par tagadējo patēriņa cenu līmeni, salīdzinoši ar cenu līmeni pirms 12 mēnešiem, un prasa prognozēt patēriņa cenu līmeni pēc 12 mēnešiem (salīdzinoši ar šodienu).

Patērētāju aptaujas (2)

Inflācijas gaidas Latvijā (2), Latvijas Bankas pētījums: K.

Beņkovskis, D. Paula (2007)• Inflācijas gaidu ekonomiskais (VAR) modelis.

• Mainīgie:

o inflācijas gaidas,

o faktiskā inflācija,

o faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība (ietver vietējo pieprasījumu, izmantojot mēneša rūpniecības ražošanas un mazumtirdzniecības datus),ražošanas un mazumtirdzniecības datus),

o naftas cena,

o nacionālās valūtas nominālais efektīvais kurss pret tirdzniecības partneru valūtām,

o inflācija tirdzniecības partneru valstīs,

o šoki, ko rada izmaiņas administratīvās cenās, nodokļu likmēs, pārtikas cenās.

• Rezultāti: o inflācijas gaidas statistiski nozīmīgi ietekmē inflāciju Latvijā, lai arī lēni reaģē uz šokiem,

o inflācijas gaidas ir endogēnas un tās atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma savstarpējo samēru, kā arī faktisko inflāciju.

Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija (1)

• Lai arī Līgums par Eiropas Savienības darbību nosaka ECB galveno mērķi, tas nedod precīzu definīciju cenu stabilitātei.

• Tādēļ ECB padome ir noteikusi: “cenu stabilitāte ir definēta kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada pieaugums eirozonā zem 2%”.

• ECB padome ir paskaidrojusi, ka nodrošinot cenu stabilitāti, tā cenšas noturēt inflāciju zem, bet • ECB padome ir paskaidrojusi, ka nodrošinot cenu stabilitāti, tā cenšas noturēt inflāciju zem, bet tuvu pie 2% vidējā termiņā.

• Cenu stabilitātes kvantitatīvās definīcijas pozitīvie momenti:

o padara monetāro politiku caurspīdīgāku;

o ECB parāda inflācijas lielumu, kura ievērošana raksturo ECB galvenā uzdevuma izpildi;

o dod norādi gaidām par nākotnes cenu attīstību.

• Fokuss uz (visu) eirozonu.

Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija (2)

• Inflācija zem, bet tuvu 2% ir pietiekoši zema priekš ekonomikas, lai pilnībā izmantotu cenu stabilitātes priekšrocības.

• Tā nodrošina arī:

o pietiekoši lielu rezervi, lai neiestātos deflācija. Ja cenu izmaiņas ir negatīvas, monetārā politika (izmaiņas bāzes likmē) nevar pietiekošā apjomā veicināt apkopoto pieprasījumu. Izmantojot monetārās politikas bāzes likmē) nevar pietiekošā apjomā veicināt apkopoto pieprasījumu. Izmantojot monetārās politikas instrumentus ir grūtāk cīnīties ar deflāciju nekā ar augstu inflāciju;

o pietiekošu rezervi, lai lielākajā skaitā novērojumu neiestātos deflācija (vai augsta inflācija) kādā atsevišķā eirozonas dalībvalstī, kas radītu tās ekonomikai negatīvas sekas.

Monetārās politikas transmisijas mehānisms (1)

• Monetārās politikas transmisijas mehānisms ir process kurā monetārās politikas lēmumi ietekmē ekonomiku kopumā un tai skaitā cenu līmeni. Šo mehānismu raksturo daudz rādītāju un ietekmes nobīde laikā (pie tam nobīdes ilgums nav zināms).

• Precīzu monetārās politikas lēmuma ietekmi uz ekonomiku un cenu līmeni ir grūti prognozēt. • Precīzu monetārās politikas lēmuma ietekmi uz ekonomiku un cenu līmeni ir grūti prognozēt.

Monetārās politikas transmisijas mehānisms (2)

Banku kredītu kanāls

• Banku kredītu kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu piedāvājumu

• Centrālās bankas procentu likmju samazināšana:

o var samazināt noguldījumus bankās un tas samazina banku aktīvus/pasīvus, kā rezultātā samazinās arī kredīti,

o var arī radīt nezināmu (varbūt pat pretēju) efektu, jo bankas noguldījumus var aizstāt ar tirgus o var arī radīt nezināmu (varbūt pat pretēju) efektu, jo bankas noguldījumus var aizstāt ar tirgus finansējumu jeb nodarboties ar vērtspapīrošanu (angl. – securitization) un iegūto finansējumu novirzīt kredītiem, tajā pašā laikā uzņemoties lielāku risku.

• Ja centrālā banka samazina likmes un palielina naudas piedāvājumu, banku kredītu piedāvājums var palielināties.

• Praksē banku kredītu kanāls darbojas tandēmā ar procentu likmju kanālu – ja procentu likmes ir zemākas, kredītu pieprasījums pieaug.

Strukturālās reformas darbaspēka tirgū un reālās algasreakcija uz monetārajiem šokiem

• Cenu un algu elastība ir ilgstošu diskusiju subjekts.

• Klasiskā teorija saka, ka reālās cenas un reālās algas ir elastīgas, bet izlaide ir konstanta.

• Ja nominālās algas ir neelastīgas, tad monetārās politikas (ekspansionārs) šoks samazina reālo algu – cenu līmeņa celšanās samazina reālo algu.

• Ja cenas ir neelastīgas, tad monetārās politika (ekspansionārs) šoks palielina reālās algas.

• Ja ir augstāka algu elastība, tad monetārā politika ir vairāk efektīva – monetārās politikas izmaiņas ātrāk tiek pārnestas uz inflāciju, bet mazāk notiek svārstības ekonomiskajā aktivitātē.

• Pētījumi par eirozonu nav vienprātīgi par monetāro šoku ietekmi uz reālajām algām – ir pētījumi, kas šoku novērtē ar negatīvu zīmi, bet ir pētījumi, kas šoku novērtē ar pozitīvu zīmi. Kopumā var teikt, ka algu neelastība eirozonā tomēr joprojām paliek problēma, tāpat kā citi ar darba tirgu saistīti jautājumi.

Monetārā politika un banku likviditātes situācija

• Banku sistēmas likviditātes vajadzību rada obligātās rezerves (ko nosaka ECB) un autonomie faktori (ko parasti ECB tieši nevar ietekmēt).

• Autonomie faktori: banknotes apgrozībā, valdības noguldījumi centrālajā bankā, citu institūciju noguldījumi centrālajā bankā u.c.

• ECB parasti nodrošina banku vajadzības pēc likviditātes ar atklātajām tirgus operācijām.• ECB parasti nodrošina banku vajadzības pēc likviditātes ar atklātajām tirgus operācijām.

• Ja tomēr likviditāte nav bijusi vienmērīgi sadalīta, bankas var dienas beigās izmantot ECB noguldījumu vai aizdevumu iespēju uz nakti.

• Likviditātes situācija nosaka, kur naudas tirgus likmes atrodas iepretim centrālās bankas noteiktajam procentu likmju koridoram.

Monetārā politika un banku uzraudzība

• ECB apstiprina darījumu partneru (finanšu iestāžu) sarakstu, kā arī to finanšu iestāžu sarakstu, kurām jāpilda rezervju prasības.

• ECB apstiprina darījumos akceptējamo vērtspapīru sarakstu.

• ECB ir tiesības izsniegt ārkārtas kredītus, kas nav monetārās politikas instruments, bet ir saistīts ar kādas bankas īslaicīgām grūtībām:ar kādas bankas īslaicīgām grūtībām:

o pastāv šī kredīta termiņa ierobežojums,

o bankai ir jāiesniedz plāns, kādu tā realizēs, lai atgūtu likviditāti.

• Finanšu stabilitāte ir viens no monetārās politikas mērķiem (bet ne svarīgākais).

Monetārās finansēšanas aizliegums

• ECB nedrīkst finansēt valdības – pirmkārt, tas nozīmē, ka nedrīkst izsniegt kredītu valdībām

• Tomēr var pastāvēt kādas citas shēmas:

o valsts valdība X var finansēt kādu banku Y ar valdības vērtspapīriem

o banka Y var šos vērtspapīrus izmantot, lai saņemtu kredītu no ECB

o tā rezultātā banka Y būs faktiski būs nofinansēta nevis no valdības X puses, bet no ECB puses

o valdība X būs izvairījusies no bankas Y glābšanas

• Šajā kontekstā ECB ir svarīgi zināt, vai konkrētās valsts valdībai ir pieeja finanšu tirgiem:

o kas pērk valdības vērtspapīrus sākotnējā tirgū?

o vai valdība pieturās pie emisiju plāna vai arī notiek kādas izmaiņas aizņemšanās praksē?

o cik aktīvs ir otrreizējais tirgus?

2. Monetārās politikas īstenošana

24

ECB monetāro operāciju iedalījums

•Fiksētas likmes izsoļu procedūra•Loti ilga termiņa refinansēšanas operācijas•Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas•Likviditāte ārvalstu valūtās•Ķīlas prasību atvieglošana

Papildu Papildu likviditātes likviditātes

atbalstsatbalsts

•Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas•Vērtspapīru tirgus programmaAktīvu Aktīvu

Regulārās operācijasRegulārās operācijas Ārkārtas operācijasĀrkārtas operācijas

•Galvenās refinansēšanas operācijas•Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas•Precizējošās•Strukturālās

Atklātās Atklātās tirgus tirgus

operācijasoperācijas

•Aizdevuma iespējas uz nakti

Pastāvīgās Pastāvīgās aizdevumu/aizdevumu/ •Vērtspapīru tirgus programma

•Tiešo monetāro darījumu programma•Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma

Aktīvu Aktīvu uzpirkšanas uzpirkšanas programmasprogrammas

•Rezerves prasību samazināšana•Nākotnes gaidu veidošanaCitasCitas

•Aizdevuma iespējas uz nakti•Noguldījumu iespējas

aizdevumu/aizdevumu/noguldījumu noguldījumu

iespējasiespējas

•Rezervju bāze•Reservju prasības•Atlīdzība par rezervēm

Minimālās Minimālās rezervju rezervju prasībasprasības

Kopš 2007.gada augusta

Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi

ar 1 nedēļas termiņu

1. Finanšu krīzes fāze

Fiks

ēta

s lik

me

s iz

soļu

pro

ced

ūra

Pir

mā

1-g

ada

op

erā

cija

Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze

gad

a o

pe

rāci

ju i

evi

eša

na

gad

u o

pe

rāci

ju ie

vie

šan

a

mē

ne

šu, 6

-mē

ne

šu u

n 1

-gad

a o

pe

rāci

ju p

ārtr

aukš

ana

250

300

350

400

250

300

350

400EUR, miljardiEUR, miljardi

Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās valstu dalījumā

Fiks

ēta

s lik

me

s iz

soļu

pro

ced

ūra

Pir

mā

1

Div

u 1

-gad

a o

pe

rāci

ju i

evi

eša

na

Div

u 3

-gad

u o

pe

rāci

ju ie

vie

šan

a

3-m

ēn

ešu

, 6o

pe

rāci

ju p

ārtr

aukš

ana

0

50

100

150

200

0

50

100

150

200

Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis

Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

Fiksētas likmes izsoļu procedūra ar pilnu piešķīrumu – dod iespēju eiro zonas bankām

neierobežoti aizņemties pa fiksētu likmi

0p.p.

10p.p.

20p.p.

30p.p.

40p.p.

50p.p.

0 %

1 %

2 %

3 %

4 %

5 %

0%

1%

2%

3%

4%

5%

Galveno refinansēšanas

operāciju procentu likme

PIRMS KRĪZES KRĪZES LAIKĀ

Likmju starpība (labā ass) Minimālā likme Robežlikme Fiksēta izsoles likme

0%

25%

50%

75%

100%

125%

0

100

200

300

400

500

Pieprasīts Piešķirts

0%

25%

50%

75%

100%

125%

0

100

200

300

400

500

Apmierināts, % (labā ass)

Pieprasītais un piešķirtais

galveno refinansēšanas

operāciju apjoms

Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi

ar termiņu no 1 par 12 mēnešiem

800

1000

1200

1400EUR, miljardi

3-mēnešu operācijas*tika izmantotas jau pirms krīzes

*sākoties krīzei, ECB nodrošināja papildu

operācijas

*papildu operācijas tika pārtrauktas 2009.XII

6-mēnešu*1. oper. – 2008.III

*pārtrauktas 2009. XII

* atjaunota 2011.VII

12-mēnešu*1. oper. – 2009.VII

*2. oper. – 2011.X

* 3. oper. – 2011.XII

Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa termiņiem

0

200

400

600

1-mēneša 3-mēneša 6-mēnešu 1-gada 3-gadu

* 3. oper. – 2011.XII

Avots: Thomson Reuters un Bloomberg datubāzes

Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – izmanto Eiropas parāda krīzes

vissmagāk skartās valstis

1. Finanšu krīzes fāze

Fiks

ēta

s lik

me

s iz

sole

s p

roce

dū

ra

Pir

mā

1-g

ada

op

erā

cija

Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze

gad

a o

pe

rāci

ju i

evi

eša

na

gad

u o

pe

rāci

ju ie

vie

šan

a

mē

ne

šu, 6

-mē

ne

šu u

n 1

-gad

a o

pe

rāci

ju p

ārtr

aukš

ana

600

800

1,000

1,200

600

800

1,000

1,200EUR, miljardiEUR, miljardi

Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa valstīm

Fiks

ēta

s lik

me

s iz

sole

s p

roce

dū

ra

Pir

mā

1

Div

u 1

-gad

a o

pe

rāci

ju i

evi

eša

na

Div

u 3

-gad

u o

pe

rāci

ju ie

vie

šan

a

3-m

ēn

ešu

, 6o

pe

rāci

ju p

ārtr

aukš

ana

0

200

400

600

0

200

400

600

Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis

Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa

Noguldījuma iespēja/aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var

izmantot, lai nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus/no tās

aizņemtos uz nakti pa noteiktu procentu likmi

2.0 %

2.5 %

3.0 %

3.5 %

4.0 %

4.5 %

5.0 %

500

600

700

800

900

1,000

1,100EUR, miljardi

Noguldījumu iespēja Aizdevumu iespēja uz nakti

2.5 %

3.0 %

3.5 %

4.0 %

4.5 %

5.0 %

5.5 %

10

12

14

16

18

20

22EUR, miljardi

-0.5 %

0.0 %

0.5 %

1.0 %

1.5 %

2.0 %

0

100

200

300

400

500

Noguldījumu iespēja, apjoms

Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass)

0.0 %

0.5 %

1.0 %

1.5 %

2.0 %

2.5 %

0

2

4

6

8

10

Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms

Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass)

Avots: ECB mājas lapa

Vērtspapīru pirkšanas programmas

• Ja jāveic liela apjoma intervences īsā laika periodā un

• Ja jāveic ilgāka termiņa intervences

• Jāņem vērā, ka :o vērtspapīru tirgus nav homogēns eirozonā, dažās valstīs tas ir aktīvs, bet dažās valstīs tas nav aktīvs

o ECB intervences var palielināt vērtspapīru cenas

ECB jāpērk vērtspapīri par izdevīgāko cenuo ECB jāpērk vērtspapīri par izdevīgāko cenu

o intervence vērtspapīru tirgū jāsamēro ar monetārās finansēšanas aizliegumu

Nodrošināto obligāciju 1. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka

nodrošinātās obligācijas no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam

• ieviesta ar mērķi:

o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem

o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt

• tika pieņemts lēmums pirkt tieši nodrošinātās obligācijas, jo:

o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu

o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments

• nodrošināto obligāciju nopirktais apjoms sasniedza plānotos 60 mljrd. eiro• nodrošināto obligāciju nopirktais apjoms sasniedza plānotos 60 mljrd. eiro

• nodrošinātās obligācija tika pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū

• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji:

o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā

o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām

o emisijas apjoms lielāks par 500 milj. eiro, bet ne zemāks kā 100 milj. eiro

o minimālais kredītreitings AA vai ekvivalents, bet jebkurā gadījumā ne zemāks par BBB-/Baa3

• nopirktās nodrošinātās obligācijas tika turētas līdz to termiņa beigām

• 2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija 31.9 mljrd. eiro

Nodrošināto obligāciju 2. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka

nodrošinātās obligācijas no 2011. gada novembra līdz 2012. gada oktobrim

• ieviesta ar līdzīgiem mērķiem kā 1. nodrošināto obligāciju pirkšanas programma:

o padarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem

o stimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt

• nodrošinātās obligācijas tika izvēlētas pirkšanai līdzīgu iemeslu dēļ kā iepriekš:

o eiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu

o nodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments

• tika plānots pirkt 40 mljrd. eiro apmērā, faktiski nopirktas16.4 mljrd. eiro apmērā• tika plānots pirkt 40 mljrd. eiro apmērā, faktiski nopirktas16.4 mljrd. eiro apmērā

• pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū

• nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram:

o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā

o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām

o emisijas apjoms lielāks par 300 milj. eiro un atlikušais termiņš ne ilgāks par 10.5 gadiem

o minimālais kredītreitings BBB- vai ekvivalents vismaz no vienas vadošās kredītreitingu aģentūras

• nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas var aizdot

• 2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €13.5 mljrd. eiro

Vērtspapīru tirgus programma – ECB tirgū aktīvi uzpirka vērtspapīrus no 2010.

gada maija līdz 2011. gada augustam• ieviesta ar mērķiem:

o atrisināt problēmas tajos vērtspapīru tirgus segmentos, kas kavē ECB monetārās politikas īstenošanu

o nodrošināt likviditāti vāji funkcionējošos tirgus segmentos

• eiro zonas valsts un privātie parāda vērtspapīri tika pirkti sekundārajā tirgū

• pērkot vērtspapīrus tika ņemti vērā attiecīgo eiro zonas valstu valdības vēlme un atsevišķos gadījumos papilduapņemšanās veikt nepieciešamos fiskālās politika mērus, lai sasniegtu īstermiņa un vidēja termiņa fiskālosmērķusmērķus

• radītā papildu likviditāte tiek sterilizēta ar iknedēļas 7-dienu termiņnoguldījumiem

• visvairāk vērtspapīru tika nopirkts:

o 2010.gada maijā, kad Grieķija iesniedza oficiālu atbalsta pieprasījumu

o 2011.gada augustā, kad strauji pieauga Itālijas un Spānijas valsts obligāciju peļņas procentu likmes

• oficiāli darbību beidza 2012.gada 6. septembrī, kad tika paziņots par Tiešo monetāro darījumu programmastehnisko ietvaru

• 2014. gada 26.septembrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €148.7mljrd. eiro

Tiešo monetāro darījumu programma – ECB vērtspapīru pirkšanas

programma, kas spēkā no 2012. gada septembra

• ieviesta 2012. gada septembrī

• eiro zonas valsts vērtspapīri tiek pirkti pie nosacījuma, ka valsts vienojas par EFSF/ESM atbalstu

• fokusēta uz vērtspapīriem ar termiņu no 1 līdz 3 gadiem

• pari passu statuss attiecībā pret pārējiem kreditoriem

• nav iepriekš noteikta limita• nav iepriekš noteikta limita

• tiek sterilizēta

• informāciju par nopirkto vērtspapīru apjomu plānots publicēt katru nedēļu

• informāciju par nopirkto vērtspapīru vidējo termiņu un dalījumu pa valstīm plānots publicēt katru mēnesi

• programma tiek novērtēta kā veiksmīga, lai gan netika nopirkts neviens vērtspapīrs

Eirozonas perifērijas valstīs valsts obligāciju peļņas procentu likmju starpība ar

Vācijas obligāciju peļņas procentu likmēm ievērojami sarukusi

bp.

700 bp.

1400 bp.

2100 bp.

2800 bp.

3500 bp.

4200 bp.

bp.

300 bp.

600 bp.

900 bp.

1200 bp.

1500 bp.

1800 bp.

Portugāle

Itālija

Spānija

Grieķija (labā ass)

10-gadu valsts obligāciju peļņas likmes

starpība ar Vācijas obligāciju peļņas likmi

NVPP–1 NVPP–2VTP TMDP

0.0

2.5

5.0

7.5

10.0

12.5

15.0EUR, miljardi

Vērtspapīru tirgus

programma

Nodrošināto obligāciju 2.

programma

Nodrošināto obligāciju 1.

programma

Grieķija (labā ass)

Nopirkto vērtspapīru apjoms nedēļā

Avots: Bloomberg datubāze

ECB Prezidents uzrunā De Nederlandsche Bank 200 gadiem veltītajā konferencē

iezīmē iespējamos ECB nākotnes rīcības virzienus

• Īstermiņa naudas tirgus likmju kāpums ietekmēs naudas tirgus likmju nākotnes izredzesvidējā termiņā, stingrāka monetārā politika citos reģionos veicinās eirozonas valsts obligācijupeļņas procentu likmju kāpumu, ievērojami nostiprināsies eiro valūtas kursso procentu likmju samazināšana, t.sk. negatīva noguldījumu iespēju procentu likme

ECB rīkosies, ja

o procentu likmju samazināšana, t.sk. negatīva noguldījumu iespēju procentu likme

o fiksētas likmes izsoļu procedūras ar pilnu piešķīrumu termiņa pagarināšana pēc 2015. gada jūlija

o jaunas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas

• kreditēšanas nosacījumi pakāpeniski neuzlabosies, kā paredzēts:o ilgtermiņa refinansēšanas operācijas ar nosacījumu, ka saņēmējs palielinās izsniegto kredītu apjomu

o ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma

• inflācijas vidēja termiņa nākotnes izredzes pasliktinātieso aktīvu uzpirkšanas programma

TLTRO – ilgāka termiņa mērķoperācijas, lai atdzīvinātu kreditēšanu

-20%

-15%

-10%

-5%

0%

5%

10%

AT BE CY DE EE ES FI FR GR

MFI privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps (%)

38Avots: ECB mājas lapa

-20%

-15%

-10%

-5%

0%

5%

10%

IE IT LU LV MT NT PT SI SK

2013 2014 I – VII 2014 VIII

Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperāciju shēma

2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.XII 2016.III 2016.VI2014. IX 2014. XII

C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8

1. – 2. izsole

C1+C2 ≤ 7% OL,

C1 un C2 ir aizdevuma apjoms

Banka pirmajās divās

izsolēs varēs aizņemties: 3. – 8. izsoles Ck ≤ 3 x (CNLk – BEk) – (C3+ C4 / + Ck-1)

C3 , C4, / Ck ir aizdevuma apjoms attiecīgi 3., 4. un k-tajā izsolē

Banka k-tajā izsolē varēs aizņemties:

ja starpība ir pozitīva

11.. unun 22.. izsolēsizsolēs bankasbankas kopsummākopsummā varēsvarēs aizņemtiesaizņemtieslīdzlīdz 77%% nono eiroeiro zonaszonas nefinanšunefinanšu sabiedrībāmsabiedrībām ununmājsaimniecībāmmājsaimniecībām izsniegtoizsniegto kredītukredītu atlikumaatlikuma 20142014..IVIV(izņemot(izņemot mājsaimniecībumājsaimniecību mājokļamājokļa kredītus)kredītus)

NaudasNaudas daudzums,daudzums, koko bankasbankas varēsvarēs aizņemtiesaizņemties 33.. –– 88.. izsolēsizsolēs irir atkarīgsatkarīgs nono tā,tā, cikcik daudzdaudz jaunujaunu kredītukredītutāstās izsniegsizsniegs eiroeiro zonaszonas nefinanšunefinanšu sabiedrībāmsabiedrībām unun mājsaimniecībāmmājsaimniecībām (izņemot(izņemot mājokļamājokļa kredītus)kredītus)

Ja bankas NEIZSNIEGS pietiekoši daudz JAUNU kredītu, tām TLTRO ietvaros aizņemtā

nauda pilnībā vai daļēji būs JĀATGRIEŽ ATPAKAĻ ĀTRĀK (2016. IX)

C1 un C2 ir aizdevuma apjoms

attiecīgi 1. un 2. izsolē;

OL – attiecināmo kredītu atlikums

2014. IV

C3 , C4, / Ck ir aizdevuma apjoms attiecīgi 3., 4. un k-tajā izsolē

CNLk – no 2014. V līdz noteiktam laikam īsi pirms k-tās izsoles uzkrātie neto attiecināmie kredīti

BEk – atsauces līmenis, kas aprēķināts, balstoties uz neto attiecināmo kredītu datiem no 2013.V

līdz 2014.IV

39

Ar aktīviem segto vērtspapīru (sāks novembrī) un nodrošināto vērtspapīru (sāka oktobrī) uzpirkšanas programmas

• ilgs vismaz 2 gadus

• programmu mērķis ir veicināt monetārās politikas transmisiju un kreditēšanu eirozonā

• tiks pirkti gan primārajā, gan sekundārajā tirgū

• nodrošinātās obligācijas

o emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonāo emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā

o atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām

o kredītreitinga ierobežojums

o nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas varēs aizdot

• ar aktīviem segtie vērtspapīri – mazāk zināmi vērtspapīri centrālo banku operācijās, mazāki apjomi

3. Valsts parāda ilgtspēja

41

Parāda ilgtspēja

• Viens no aktuālākajiem jautājumiem pasaulē

• To rēķina praktiski visas starptautiskās finanšu institūcijas, reitingu aģentūras

o programmu valstīm šis rādītājs nosaka programmu dziļumu un lielumu

o nepastāv vienota metodoloģija

o iekļauj vairākus scenārijus (liels parāds rada lielāku iespēju makroekonomiskiem šokiem)

• Parasti aplūko iespējamību:

o parāds turpina pieaugt, to nevar stabilizēt

o varbūtība, ka parāds/IKP pārsniegs kādu robežlīmeni

o nenoteiktības rādītājs – max un min scenārija starpība

ECB monetārā politika un parāda ilgtspēja

• ECB interese:

o ECB veic darījumus ar dalībvalstu bankām, plaši tiek izmantoti valsts vērtspapīri

o Līgumā par Eiropas Savienības dibināšanu tiek uzsvērts, ka centrālā banka nedrīkst finansēt valdību

• Svarīgi ir noteikt, vai konkrētajai valstij ir pieeja tirgum:

o valdība var ietekmēt vietējās bankas, lai tās pērk valsts vērtspapīrus,

o vai valsts vērtspapīru izsolēs piedalās arī ārvalstu bankas un kas ir valsts vērtspapīru turētāji?

o vai notiek valsts vērtspapīru izvietošana ārvalstīs?

o vai otrreizējā tirgū valsts vērtspapīri tiek tirgoti un kādas ir likmes?

o vai ir bijuši kādi banku glābšanas gadījumi? kāds tādā gadījumā bija finansējuma avots?

Daži pieņēmumi

• ECB piedāvā šādus robežlīmeņus parādam pret IKP: līdz 60%, 60-90%, virs 90%

• Aizņemšanās procentu likmei jāpārsniedz IKP pieaugums par 1% punktu

• Lai stabilizētu parādu, bieži ir nepieciešams budžeta pārpalikums:

o pie 60% parāda/IKP nepieciešams ilgāku laiku 0.5% budžeta pārpalikums

o pie 90% parāda/IKP nepieciešams ilgāku laiku 1% budžeta pārpalikums (kas bremzē ekonomikas attīstību)

• Jāņem vērā vēsturiskie rādītāji, kas liecina par valstu vēlmēs/iespējām turēties pie fiskālās disciplīnas

Valsts parāds pret IKP (%)

100

120

140

160

180 GrieķijaItālijaPortugāleĪrijaKipraBeļģijaIslande

0

20

40

60

80

100

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

IslandeSpānijaFrancijaLielbritānijaUngārijaVācijaAustrijaNīderlandeMalta

Avots: Eurostat

Valsts budžeta bilances prognozes

-1

0

1

SI ES CY

IE FR PT

IT SK BE

NL

EA MT

AT

FI LT LV EL EE LU DE

-1

0

1

SI ES CY

IE FR PT

IT SK BE

NL

EA MT

AT

FI LT LV EL EE LU DE

2014. gads, % no IKP 2016. gads, % no IKP

-7

-6

-5

-4

-3

-2

-1

June Sept

-7

-6

-5

-4

-3

-2

-1

Avots: autors46

SVF pētījumi (Ostry, 2010)

• Attīstītajās valstīs:

o maksimālais līmenis, kad valsts parādu var saukt par ilgtspējīgu ir 180-190%

no IKP

o ilgtermiņā valsts parādam ir jātiecas uz līmeni 50-60% no IKP o ilgtermiņā valsts parādam ir jātiecas uz līmeni 50-60% no IKP

• Attīstības valstīs:

o maksimālais līmenis ir 60-80% no IKP

o ilgtermiņā jātiecas uz 50-60%

Latvijas Banka

Latvijas Banka:

• līdzdarbojas monetārās politikas

noteikšanā un īstenošanā;

• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta

rezerves;

• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;

To dara:

• ekonomisti un ekonometristi;

• grāmatveži;

• finanšu tirgus analītiķi;

• statistiķi;

• maksājumu sistēmu eksperti;

48

• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;

• nodrošina starpbanku maksājumus;

• nodrošina raitu skaidras naudas apriti

valstī;

• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;

• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās

finanšu institūcijās.

• maksājumu sistēmu eksperti;

• finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;

• kases operāciju metodikas eksperti;

• maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss

Darbu iesniegšana:Darbu iesniegšana:Darbu iesniegšana:Darbu iesniegšana:

Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29.

maijam.

Naudas balvas:Naudas balvas:Naudas balvas:Naudas balvas:

I vieta – 2000 eiro;

Konkursa mērķisKonkursa mērķisKonkursa mērķisKonkursa mērķis: veicināt Latvijas

tautsaimniecības makroekonomisko

problēmu apzināšanu un analīzi un

stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu

pētnieciskās domas attīstību.

49

I vieta – 2000 eiro;

divas II vietas – 1 250 eiro katram;

trīs III vietas – 700 eiro katram.

Tēmas: Tēmas: Tēmas: Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko

tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,

Baltijas valstu vai eiro zonas

tautsaimniecības kontekstā.

Vairāk informācijas:

50

MAKROEKONOMIKA.LV

PALDIES PAR UZMANĪBU!

51

Diskusija

Aptaujas anketa