Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

Jānis KauliņšLU, EVF, Vides pārvaldības katedra

Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips 3. nodaļa3. nodaļa, , 2. daļa2. daļa

Vides informācija un Vides informācija un indikatoriindikatori

COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

SATURSSATURS

1. Ievads2.Vides informācija un indikatori3.Piekrastes informācijas kopīgas un

sistēmiskas uzkrāšanas iespējas4. Indikatori kā komunikācijas instruments5. Indikatori pašvaldības komunikācijā


VIDES INFORMĀCIJA


VIDES INFORMĀCIJAS SATURS

Pēc apjoma: visas jomas tiek aptvertas atbilstoši vides informācijas definīcijai, izņemot vides faktoru ietekmi uz cilvēku veselību, jo Veselības ministrijas informācijas sistēma neļauj to nodalīt no pārējās informācijas par cilvēku veselībuNo uztveramības viedokļa: sabiedrības un lēmumu pieņēmēju vajadzības tikai daļēji apmierinātas, jo vairums informācijas tiek sagatavota, orientējoties uz nozares profesionāļu izpratnes līmeni un vajadzībām.Ir uzskats, ka sabiedrības kopumā un lēmumu pieņēmēju atsevišķi izglītības līmenis daudzos gadījumos ir pārāk zems, lai spētu saprast arī vienkāršotu informāciju un skaidrojumus par to.


VIDES INFORMĀCIJA VIDES PĀRVALDĪBAS SEKTORĀ

Nosaka Vides aizsardzības likumsVides informācija tiek gatavota atbilstoši ES likumdošanas prasībāmVides informācija valsts institūcijās tiek gatavota galvenokārt speciālistu uztveres līmenimTikai daļa informācijas, kas sagatavota par nodokļu maksātāju līdzekļiem, ir brīvi pieejamaValsts vides informācijas sistēma atbilstoši likuma 1.20.p. definīcijai nav izveidota, jo tā nefunkcionē kā integrēta starpnozaru valsts informācijas sistēma


STARPTAUTISKIE DOKUMENTIPIEKRASTES ATTĪSTĪBAI

KONVENCIJA Par Baltijas Jūras reģiona jūras vides aizsardzību, 1974.gada Helsinku KonvencijaKonvencija Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. 1998. gada 25. jūnijs, Orhūsa, DānijaEiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23.oktobra Direktīva 2000/60/EC, kas nosaka struktūru eiropas kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomāEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/Ek (2007. gada 14. marts), ar ko izveido telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK ( 2007. gada 23. oktobris ) Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldībuRecommendation Of The EP And Of The Council Concerning The Implementation Of ICZM In Europe


LIKUMU IETVARS PIEKRASTES ATTĪSTĪBAI

• Aizsargjoslu likums• Attīstības plānošanas sistēmas

likums• Likums par īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām• Reģionālās attīstības likums• Teritoriju plānošanas likums


VIDES INFORMĀCIJA VIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMĀ

Vides aizsardzības likums nosaka:– vides informācijas definīciju– sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šo tiesību

aizsardzību– valsts un pašvaldību iestāžu pienākumus un tiesības

vides informācijas aprites nodrošināšanā– sabiedrības līdzdalības principus– vides informācijas sistēmas veidošanas un darbības

pamatprincipus, informācijas apjomu un saturu tajā– vides monitoringa principus– valsts un sabiedriskās kontroles sistēmu kā vides

informācijas aprites subjektus


VIDES INFORMĀCIJA LIKUMDOŠANAS INSTRUMENTOS: CITI NORMATĪVIE AKTI

• Konkrētu sfēru regulēšana: MK noteikumi– Monitoringa sistēma– Augsnes, ūdens un gaisa aizsardzība– Ietekmes uz vidi, to novērtējums, tehnogēnie riski– Dabas resursi un bioloģiskā daudzveidība– Atkritumu apsaimniekošana– Dažādu, t.sk. bīstamo vielu aprite– Radiācija un kodoldrošība

• Nozaru regulatori– Nozaru saimniecība (lauksaimniecība,

mežsaimniecība, zvejniecība)– Enerģētika– Teritoriju un attīstības plānošana


NACIONĀLIE PLĀNOŠANASDOKUMENTI

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.Nacionālais vides politikas plāns, 2004. – 2008.Nacionālais Attīstības plāns 2OO7. – 2O13.Vides politikas pamatnostādnes, 2009. – 2015.Latvijas piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam (projekts), RAPLM, 2010.


REĢIONĀLIE PLĀNOŠANAS DOKUMENTI PIEKRASTEI piemēri

Dabas parka “Piejūra” aizsardzības plāns, 2004. – 2015.Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma, 2005. – 2011.Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums, 2005. – 2025.Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns, 2007. – 2013.Rīgas rajona teritorijas plānojums, 2008. – 2020.Gaujas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns, 2010. – 2015.


VIDES INFORMĀCIJA NOZARU SEKTOROS

Lauksaimniecība: vērtīgās lauksaimniecības teritorijas un bioloģiski vērtīgās platībasMežsaimniecība: apjomīga vides informācijas integrācija. Aizsargājamās un bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas, ainavu ekoloģiskā plānošana. ĢIS instrumentārijs.Zvejniecība: resursu pārvaldībaEnerģētika: atjaunojamie resursi, emisijas, to kontrole un pasākumi to samazināšanaiReģionālā plānošana: nosacījumi, aizsargjoslas, stratēģiskais IVNĢeotelpiskā informācija: nozares profesionāļiem neasociējas ar vides informāciju. Ģeotelpiskā informācija vides informācijas sistēmā šobrīd ir integrēta ierobežoti un ne vienmēr apmierinoši pieejama.


VIDES INFORMĀCIJA MĒDIJOS I

• Drukātā preseNespecifiskajos izdevumos vides aktuālie jautājumi tiek

skarti samērā reti. Izglītojoša rakstura publikāciju maz, parasti veltītas dabas vides tīrībai un atkritumu saimniecībai. Tās veido jomas speciālisti vai arī žurnālisti, kas orientējas tematikā un to kvalitāte mēdz būt ievērojami augstāka, nekā aktuālajai problemātikai veltītā. Gadās, ka pēdējā ir sagrozīta, tendencioza. Vides informāciju biežāk un objektīvāk atspoguļo reģionālā prese.

Populārzinātniskā literatūra samērā bieži pievēršas vides tematikai. Publikāciju kvalitāte ir pietiekami augsta, jo rakstu autori ir nozares profesionāļi vai kompetenti NVO pārstāvji. Reizēm raksti cieš no sarežģītības, kas tomēr ir attaisnojams, ņemot vērā vidējo mērķa auditoriju un tās izglītības līmeni.


VIDES INFORMĀCIJA MĒDIJOS II

• Radio, televīzijaVides tematikai pievēršas gandrīz vienīgi radio un TV

kanāli, kas ir sabiedriskā pasūtījuma izpildītāji. Vides tematika satopama vairākos pastāvīgajos raidījumos, kuru vidū ir arī tieši vides jautājumiem veltīti, pie tam samērā lielā aspektu dažādībā. Raidījumi mēdz būt kvalitatīvi, jo tajos nereti piedalās vai pat tos veido dažādu vides jomu profesionāļi. Ar kvalitāti šeit saprotama pietiekams pasniegtās informācijas korektums, laba saprotamība, nereti arī atraktivitāte. Operatīvā vides informācija skarta samērā reti, galvenokārt kādu negadījumu sakarā. Reģionālajos mēdijos tēma tiek skarta mazāk, bet privātos mēdijos tikai gadījuma pēc.


VIDES INFORMĀCIJA MĒDIJOS III

• Internets– vietnes vispusīga rakstura profesionālajai vides informācijai– vietnes universāla rakstura vides informācijai plašai sabiedrībai– vietnes, kas sniedz specializētu (tematisku) vides informāciju– populārzinātniska satura vietnes– vispārējie ziņu portāli– blogu vietnes

• Pirmo trīs tipu vietnes veltītas tieši vides informācijas aprites nodrošināšanai un tajās nokļūstošā informācija ir labas kvalitātes. Reizēm grūta atrodamība, nepārskatāmības, arī nepietiekama aktualizācija. Informācija slikti piemērota tālākai apstrādei.

• Specializētu populārzinātnisko vietņu nav, bet vispārējās vides tematika tiek skarta samērā bieži. Gandrīz nav oriģinālmateriāla.

• Ziņu portālu līmenis vides informācijas pasniegšanā ļoti zems, nereti tendenciozs, ar noteiktas interešu grupas pasūtījuma raksturu.

• Blogošana par vides tēmām maz izplatīta; nav plašāk pazīstamu blogu vietņu, kas būtu veltītas šādai specifikai.


INDIKATORI ILGTSPĒJĪBAS PĀRVALDĪBĀ

MĒRĶI

VĪZIJA

STĀVOKLIS

PĀRVALDĪBAS LĒMUMI

UZDEVUMI

INDIKATORI

ĀRĒJĀS IETEKMES

REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

UZRAUDZĪBA

UZRAUDZĪBA

IZPILDE

VĒRTĪBAS

MĒRĀMĀ SISTĒMA


Jānis Kauliņš

PRIEKŠNOTEIKUMI ILGTSPĒJĪBASSEKMĪGAI MĒRĪŠANAI

Visu līmeņu līdzdarbība: nacionālā, reģionālā, municipālā, institucionālā. Problēma: finanšu avoti

Municipālais līmenis un nozaru sistēmas ir sistēmas mugurkauls: šeit rodas vairums statistiskās informācijas, taču pašvaldību griezumā līdz lietotājam tā praktiski nenonāk!

Piekrastes observatorija un tās informācijas sistēma kā vienojošais mezgls:– savāc un apstrādā informāciju,– nodod rezultātus ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem


Valsts un nozaru statistikaregulārā statistikaskaitīšanas

Ģeotelpiskā informācijaNozaru pārskatiPubliski pieejamās datu bāzesInstitūciju uzkrātā informācijaLauka pētījumi

GALVENIE INFORMĀCIJAS AVOTI


Praktiski visu indikatoru aprēķinu metožu pamatā ir ģeotelpiskās informācijas apstrāde ar digitālās kartogrāfijas metodēm.Problēmas:– Valsts statistikas telpiskā izšķirtspēja Latvijā ir

nepietiekama lielas daļas prasīto parametru aprēķināšanai.

– Praktiski nav iespējama datu salīdzināšana periodiem pirms un pēc administratīvi teritoriālās reformas 2008.-2009. gadā.

– Datu struktūras nav viendabīgas un ērti izmantojamas apstrādē.

METODOLOĢIJAS PAMATI


Pieļaujams izmantot tikai tādas pētījumu metodes, kas dod tiešā skaitliskā veidā izsakāmus rezultātus.Aptaujas

nemainīga, standartizēta metodikanemainīgi iztvēruma veidošanas principi

Novērojuminemainīga, standartizēta metodikaiespējami vieni un tie paši novērojumu veicēji vienā un tai pašā vietā vai apvidūnovērotāju apmācība

LAUKA PĒTĪJUMI KĀ INFORMĀCIJAS AVOTS INDIKATORU VAJADZĪBĀM


GALVENIE TIEŠSAISTES VIDESINFORMĀCIJAS AVOTI

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355 http://vidm.gov.lv http://www.lvgmc.gov.lv/public/ (pieeja tikai ļoti

vispārīgos griezumos un pastāvīgi tiek arvien vairāk apgrūtināta!!!)

http://www.vvd.gov.lv http://www.daba.gov.lv/ http://www.dabasdati.lv/ http://www.dabasretumi.lv/ http://www.ezeri.lv/


http://www.lvgmc.gov.lv/public/

PAŠVALDĪBU “PIENESUMS” ILGTSPĒJĪBAS INDIKATORU SARAKSTĀ

DemogrāfijaZemju apbūveZemju “attīstība”NodarbinātībaTūrismsSociālā izslēgtība, bezdarbs

Labklājība, izglītībaMājokļiLauksaimniecības rakstursAtkritumiŪdens apgādeRiska faktori


1. Administratīvi teritoriālā dalījuma izmaiņas: līdz šim zemākā līmeņa pašvaldības samērā labi atspoguļoja piejūras specifiku, salīdzinot ar iekšzemi. Tagad krasi pieaugs piekrastes pašvaldību telpiskais neviendabīgums. Salīdzinājums: Salacgrīvas un Limbažu novadi.

Salacgrīvas l.t.

Limbažu pag.

Viļķenes pag.

Ainažu l.t.

Pāles pag.

Umurgas pag.

Skultes pag.

Liepupes pag.

Katvaru pag.

Vidr

ižu

pag.

Salacgrīva

Limbaži

Ainaži

Li

mb

až

u

no

v.

Li

mb

až

u

no

v.

Sa

la

cg

rī

va

s

no

v.

Sa

la

cg

rī

va

s

no

v.

Rī

ga

s

jū

ra

s

lī

ci

s

INFORMĀCIJAS IEGUVES PROBLĒMAS


Jānis Kauliņš

INFORMĀCIJAS IEGUVES PROBLĒMAS

2. Vairums statistikas pieejama tikai par lielajām pilsētām vai pat tikai Rīgas/statistisko reģionu griezumā. Pašvaldību statistika Latvijā ļoti neapmierinoša un tikai kopš 2009. gada; vairumā gadījumu nav iespējams iegūt salīdzinājumu ar agrākiem periodiem.

3. Datu kvalitāte un formālie šķēršļi to ieguvē.


Documents

Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra