ES ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti

Antra Trenko

Latvijas Bankas

Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde

16.10.2014.

SATURS

1. Krīzes cēloņi

2. Kopskats par ES iniciatīvām krīzes risināšanai

ES ekonomikas pārvaldības arhitektūras elementi

ES finanšu ugunsmūris

3. Secinājumi - ES nākotnes perspektīvas

Krīzes iemesli– lēta finansējuma sekmēti būvniecības un aktīvu burbuļi

2001. - 2006. gads zemas procentu likmes, būtiski pazemināti kreditēšanas standarti

2008. – 2009. gads Krīze ASV zemas kvalitātes hipotēku tirgū rada likviditātes nepietiekamību globālajos finanšu tirgos, sākas problēmas Eiropā, Latvijai – SVF/EK programma

G20 līmenī sāk runāt par pasākumiem krīzes apturēšanai

JOPROJĀM:

Turpinās darbs pie izaugsmes/finansējuma pieejamības atjaunošanas globālā un ES līmenī

2010.- 2013. gads Kapitulē Portugāle, Īrija , Grieķija, Kipra; aizdevumu programmas

“Pateicoties” krīzei, acīmredzamas kļuva EMS nepilnības

4

EMS institucionālās struktūras nepilnības

un nepietiekamā disciplīna

EMS ievainojamība un nespēja efektīvi absorbēt šokus

• Centralizācija versus decentralizācija • Disciplīnas trūkums

• Atkarība

• Asimetrija

• Nesabalansētība

PARĀDU KRĪZE

ES valstu budžeta deficīts 2007. – 2013. gads, % no IKP

Avots: EK

ES valstu valdības parāda līmenis, 2007. – 2013. gads, % no IKP

Avots: EK

Parādu krīzes rezultāts – konfidences deficīts

Krīzes ietekmē cenas ievērojami kāpa 10 gadīgo valdības obligāciju cenas VISBŪTISKĀK - TIEŠI PROGRAMMVALSTĪS

Avots: ECB

Ugunsgrēka tūlītējai dzēšanai eiro zonas problēmvalstīs pieejams apjomīgs finansējums

Eiropas Finanšu stabilizācijas instruments

• 440 mljrd. eiro

• spēkā līdz 01.06.2012.

Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms

• 60 mljrd. eiro

Eiropas Stabilizācijas mehānisms

• 550 mljrd. eiro

• no 01.06.2012. aizvieto EFSI

ESM aktivizēšanas mehānisms

Eiro zonas valstij

nepieciešams stabilizācijas

atbalsts

EK, SVF izvērtē dalībvalsts

finansējuma vajadzības

+ ECB riska faktoru analīze (!)

EK un SVF (+ECB) izstrādā

stabilizācijas programmu, tiek

parakstīts Saprašanās memorands

Programmas nosacījumus

apstiprina eiro zonas finanšu

ministri

ESM Direktoru valde apstiprina

atbalsta vienošanās tehniskās detaļas

ES Padome apstiprina stabilizācijas programmu,

EK (eiro zonas vārdā) paraksta Saprašanās

memorandu ar dalībvalsti

ES EKONOMIKAS PĀRVALDĪBAS ARHITEKTŪRAS ELEMENTI

Krīzes risināšanā iesaistītie

EIROPADOME (ES 27)

EIROPAS KOMISIJA

EIRO ZONAS VALSTU SAMITS (Eirosammits)

MINISTRU PADOME

EIROPAS PARLAMENTS

COREPER (Dalībvalstu

vēstnieki)

Īpašās komitejas –

EFC, EPC

Ekspertu darba grupas

ES 28 (ECOFIN Padome; K-spējas

Padome ...)

ES 18- Eiro grupa

Eiropas pusgads

ESM

ESRB EBA

ESMA EIOPA

Fiskālais pakts

Eiropa 2020

Divpaka

Sešpaka

Eiro + Pakts

2010.-2011. gadā īstenotie ES ekonomikas pārvaldības arhitektūras elementi

2012.- 2013. gadā sperti būtiski soļi, kas vēsturiski iezīmēs jaunu posmu EMS evolūcijas procesā

Integrēta finanšu sistēma pamatojoties uz vienotiem noteikumiem:

•Vienota Eiropas banku uzraudzība

•Kopīga noguldījumu garantiju un noregulējuma sistēma

Integrēta budžeta sistēma

•Lielāka budžeta un parāda politikas kontrole ES līmenī

•ES līmeņa fiskālā iestāde

Demokrātiskā leģitimitāte un

atbildība

•Dziļāka un tiešāka nacionālo parlamentu iesaiste ES politikas veidošanā

Integrēta ekonomikas

politikas sistēma

• Uzlabota politiku koordinēšana

• Stiprināta dalībvalstu institūciju politiskā un administratīvā kapacitāte

• Reformu nacionālās atbildības stiprināšana

4 ES EKONOMIKAS PĀRVALDĪBAS PĪLĀRI

Avots: http://av.r.ftdata.co.uk

INTEGRĒTA FINANŠU SISTĒMA JEB BANKU SAVIENĪBA

MĒRĶIS • pasargāt naudas noguldītājus • atjaunot uzticēšanos finanšu sistēmai • nodrošināties pret turpmākām banku krīzēm • stiprināt banku pārrobežu uzraudzību pēc vienotiem standartiem

Banku savienība Eiropas finanšu tirgus stiprināšanai

Vienotais uzraudzības mehānisms no 4.11.2014.

Vienotais noregulējuma mehānisms no 1.01.2016.

Noguldījumu garantiju shēma no 07.2015.

Vienota pieeja banku uzraudzībai eiro zonā • ~ 120 lielākās eiro zonas bankas – ECB (+ nac. uzraugi) • Pārējās bankas – nac. uzraugi ( +ECB pārraudzība) • Citu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzība – nac. uzraugi

Banku glābšana no banku budžetiem • Finansējums - Vienotais noregulējuma fonds (55 mljrd. eiro, banku iemaksas 8 gadu laikā) • Pārvaldība - Vienotā noregulējuma valde (lēmumi par banku noregulējuma sākšanu, finansējuma piesaisti, utml.) • Īstenošana – nac. uzraugi

ES noguldītājiem vienāds aizsardzības līmenis •Noguldījumu garantiju fonds - līdz 100 000 eur katram noguldītājam • Pārvalda – nac. uzraugi Finansējums – banku iemaksas •Piekļuve NGF – 7 dienu laikā

VUM ietvaros uzraudzītās eiro zonas bankas

Eiro zona Ne-eiro zona

Avots: Eiropas Parlaments

• Priekšlikumi atbildīgas saskaņotas un efektīvas eiro zonas fiskālās politikas nodrošināšanai:

plašāka pārraudzība, stingri fiskālie noteikumi, valsts parāda ilgtspējīgums, efektīvas sankcijas un politikas koordinācija

INTEGRĒTA BUDŽETA SISTĒMA

19

Plašāka makroekonomikas pārraudzība

Makroekonomisko nelīdzsvarotību indikatoru kopums

19

Padziļināta analīze paaugstinātu risku gadījumos

Pārmērīgu nelīdzsvarotību novēršanas procedūra

Finansiālas soda sankcijas eiro zonas valstīm

Valdības parāda līmenis un budžeta deficīts – vienlīdz svarīgi

20

SIP* kritēriji nemainīgi: budžeta deficīts nevar pārsniegt 3% no IKP, valdības parāds – 60% no IKP BET - TURPMĀK ABI KRITĒRIJI KĻŪST VIENLĪDZ SVARĪGI

• Dalībvalstīm ar augstu valdības parāda līmeni ātrāk jāsamazina budžeta deficīts

• Tiek noteikts pieņemams pārmērīga parāda samazināšanas temps

• Pārmērīgā deficīta procedūra (PDP) ne tikai par pārmērīgu budžeta deficītu, bet arī par pārmērīgu parādu

* Stabilitātes un izaugsmes pakts

Sešpaka

Divpaka Fiskālais

pakts

ES “rīki” un “rīkstes” integrētās budžeta sistēmas nodrošināšanai

Fiskālais pakts - Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību EMS

• Mērķis: uzlabot fiskālo disciplīnu, ekonomikas politikas koordināciju un eirozonas pārvaldību

• Stājās spēkā 01.01.2013.

Lai saņemtu finansējumu no ESM, valstij ir jābūt ratificējušai šo Līgumu un noteiktajā termiņā jāpilda tā prasības

• Ekonomikas politikas koordinācijas uzlabošana:

svarīgākās ekonomikas politikas reformas dalībvalstis apsriež ex ante un vajadzības gadījumā savstarpēji koordinē

Sešpaka jeb sešnieks

• 5 Regulas un 1 direktīva ES ekonomikas pārvaldības stiprināšanai

Pastiprināta uzmanība ne tikai budžeta deficītam, bet arī valdības parāda līmenim

Noteikumi valstu budžeta politikas pastiprinātai uzraudzībai

Budžeta vidējā termiņa plānošana

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Sankcijas un to piemērošanas veids

Eiropas semestris

Divpaka - būtiskākais integrētās budžeta sistēmas elements

Budžeta plānu uzraudzība un novērtēšana

Uzraudzības stiprināšana eiro zonas valstīm ar nopietnām finanšu stabilitātes problēmām vai šādu problēmu risku

• Budžeta plānu saskaņošana un koordinācija (t.sk. ar Eiropas institūcijām līdz 15. oktobrim) • EK viedoklis un rekomendācijas budžeta pilnveidei • ES rekomendāciju integrācija nacionālajos budžetos • Pārmērīga deficīta savlaicīga uzraudzība • Fiskālās padomes • Ciešāka koordinācija

• Mērķis - nodrošināt, lai grūtībās nonākusī dalībvalsts rīkojas savlaicīgi un neapdraud citas dalībvalstis

•Pastiprināta uzraudzība valstīm ar nopietnām finanšu stabilitātes problēmām

• Automātiska uzraudzība programmvalstīm (pamatojoties uz stabilizācijas programmas nosacījumiem)

Sankcijas budžeta disciplīnas nosacījumu pārkāpējiem

25

• Preventīvas sankcijas/motivācija: eiro zonas valstīm, kas nepietiekami ātri konsolidē budžetu, bet nepārkāpj 3%, ienākumu nesošs depozīts kohēzijas fondu izmantošanas nosacījumu sasaiste ar strukturālajām reformām ne eiro zonas valstīm -ES fondu finansējuma apturēšana vai atcelšana

INTEGRĒTA EKONOMIKAS POLITIKA

Svarīgāko ekonomikas politikas reformu sistemātiska ex ante koordinācija eiro zonā

Integrēta EMS ekonomikas politikas sistēma

• Uzdevums – atjaunot izaugsmi un veicināt nodarbinātību

• Galvenie rīki integrētas ekonomikas politikas īstenošanai Eiropas semestris, valstīm adresētas konkrētas rekomendācijas

Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Eiro plus pakts

Eiropas semestris politiku koordinācijai

Eiropas Komisija sagatavoto gada izaugsmes pētījumu (GIP), kurā analizē galvenās ekonomikas problēmas un līdzšinējo apņemšanos ieviešanu, kā arī izvirza prioritātes, pasākumus turpmākai rīcībai Eiropadome vienojas par vadlīnijām

Dalībvalstis iesniedz EK stabilitātes vai konverģences programmas un valstu reformu programmas

EK izvērtē iesniegtās dalībvalstu programmas un sagatavo ieteikumus konkrētām valstīm

Eiropadome apstiprina ieteikumus konkrētām valstīm

marts

aprīlis

jūnijs, jūlijs

Eiropas semestra mērķis:

nodrošināt politikas koordināciju un saskaņotību

fiskālajā, strukturālajā un izaugsmes ilgtspējīguma jomās

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

• EK analizē ES valstu ekonomiku attīstību, novērtējot makroekonomiskās nelīdzsvarotības, pamatojoties uz noteiktiem makro indikatoriem un to robežvērtībām (Scoreboard), un sagatavo ikgadēju Brīdinājuma mehānisma ziņojumu

Ziņojums identificē dalībvalstis, kurās esošā situācija, liek veikt padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu vai pastāv/draud rasties nelīdzsvarotība

Makro indikatori Indikatīvās robežvērtības

Tekošā konta bilance (vidējais rādītājs par 3 gadiem, % no IKP)

+6/-4%

Neto starptautisko investīciju bilance (% no IKP) -35%

Reālais efektīvais valūtas kurss (% izmaiņas 3 gadu laikā salīdz. ar 35 industriālajām valstīm)

+/-5% eiro zonas valstīm +/- 11% ne eiro zonas valstīm

Eksporta tirgus daļas (% izmaiņas 5 gadu laikā) -6%

Vienības darbaspēka izmaksas (% izmaiņas 3 gadu laikā)

+ 9 % eiro zonas valstīm + 12% ne eiro zonas valstīm

Nekustamā īpašuma cenas (% izmaiņas gadā) +6%

Privātā sektora kredītu plūsma (% no IKP) +15%

Privātā sektora parāds (% no IKP) 160%

Valdības sektora parāds (% no IKP) +60%

Vidējais bezdarba līmenis (3 gadu vidējais rādītājs)

+10%

Banku/finanšu sektora novērtējums - finanšu saistību pieaugums (gads pret gadu, %)

Makroekonomisko nesabalansētību novērtējums 2014

• Nesabalansētība ES turpinās privātā sektora kreditēšana joprojām vāja

reformu progress nepietiekams

2014.g. ziņojumā EK konstatē nesabalansētības BE, BG, DE, IE, ES, FR, CR, IT, HU, NL, SI, FI, SE, UK, tsk. padziļināta pārbaude jāveic CR, IT un SI

• Pamatā ārējo faktoru ietekme

• BET Iepriekšējo periodu reformas sāk nest augļus ES 17 un ES 27 KMK deficīta līmenis pakāpeniski mazinās

neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu eksports lēnām pieaug

INTEGRĒTA EKONOMIKAS POLITIKAS SISTĒMA

Pasākumi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai

Eiropa 2020: pasākumi nodarbinātībai un ilgtspējīgai izaugsmei

5 KVANTITATĪVIE MĒRĶI:

• 75% iedzīvotāju 20-64 gadu vecumā jābūt nodarbinātiem

• ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā jāsasniedz 3% no IKP

• jāsamazina CO2 emisija par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu, jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20%

• skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvaram jābūt mazākam par 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotājiem (30-34 gadu vecumā) jābūt ar augstāko izglītību

• nabadzības riskam pakļauto personu skaits ir jāsamazina par 20 milj. cilvēku

3 GALVENĀS PRIORITĀTES:

• uz zināšanām un inovācijām balstītas ekonomikas izveide • videi draudzīga un konkurētspējīga ekonomika • augsts nodarbinātības līmenis

Eiro plus pakts

• Veicamos pasākumus katru gadu valsts nosaka pati un iestrādā tos nacionālajās reformu un stabilitātes programmās

• ES institūcijas veic uzraudzību Eiropas pusgada ietvaros Konkurētspējas

veicināšana Produktivitātes veicināšana

Nodarbinātības veicināšana

Darba tirgus reformas, mūžizglītība, nodokļu reformas

Valsts finanšu ilgtspējas veicināšana

Pensiju, veselības aprūpes un soc. pabalstu ilgtspēja, fiskālo normu iekļaušana nacionālajos tiesību aktos

Finanšu stabilitātes nostiprināšana

Regulāri banku stresa testi, Nac. regulējums par banku maksātnespējas noregulējumu

Nodokļu politikas koordinācija

Labākās prakses apmaiņa, nelabvēlīgās prakses novēršana

DEMOKRĀTISKĀ LEĢITIMITĀTE

• Leģitīmas un atbildīgas lēmumu pieņemšanas procedūras radīšana

nodrošinās, lai lēmumu pieņemšanas procesā pienācīgi tiktu ņemtas vērā visas savienības intereses

• Jauno „paku” un „paktu” u.c. instrumentu virtene radījusi sistēmu, kurā vairs nav skaidra institucionālā atbildība

Kaut arī pastāv politiska apņemšanās situāciju labot, centieni jautājumu risināt pēc būtības līdz šim ir bijuši diezgan samezgloti

Situācija Eiropā joprojām nevienmērīga, arī izaugsme nepietiekama

Avots: SVF, Eiropas komisija, Eiropas Parlaments

Nozīmīgākie izaicinājumi: •pieprasījuma atjaunošana • bezdarba un parāda līmeņa mazināšana •izaugsmi, nodarbinātību un produktivitāti veicinošas strukturālās reformas • nesabalansētības mazinoši pasākumi vidēja termiņa izaugsmes atjaunošanai • finanšu stabilitātes nodrošināšana • pieņemto lēmumu īstenošana paredzētajā apjomā

Dalībvalstu reālā IKP prognoze 2014. gadam, %

SECINĀJUMI – CEĻŠ UZ STIPRĀKU EMS JĀTURPINA

•Krīze:

pārbaudījums ES dalībvalstu vienotībai un gatavībai deleģēt nacionālo suverenitāti

tests ES pārnacionālo institūciju (Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padome) lomai

•Paveiktais:

ES institūcijas strādā pastiprinātā režīmā

Ir pieņemti daudzi tiesību akti, jaunas starpvaldību vienošanās, kas vērsti uz EMS stiprināšanu

•Rezultāts:

Pieņemto lēmumu ietekme uz ekonomikas atveseļošanos ir atkarīga no dalībvalstu spējas tos īstenot nolemtajā apmērā!

ES NĀKOTNE?

Latvijas Banka

Latvijas Banka:

• līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā;

• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;

• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;

• nodrošina starpbanku maksājumus;

• nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;

• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;

• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.

To dara: • ekonomisti un ekonometristi; • grāmatveži; • finanšu tirgus analītiķi; • statistiķi; • maksājumu sistēmu eksperti; • finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; • kases operāciju metodikas eksperti; • maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss

Darbu iesniegšana: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.

Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

Vairāk informācijas:

MAKROEKONOMIKA.LV

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Jautājumiem: Antra.Trenko@bank.lv