1

ES ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti

Antra TrenkoLatvijas Bankas

Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde

18.12.2015.

MANA VIZĪTKARTE

• Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti, maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.

• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību• Tādējādi sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas

Centrālās bankas padomē, ..• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos • Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un

makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

Saturs

Krīzes cēloņi Kopskats par ES iniciatīvām krīžu pārvaldībai Secinājumi - ES nākotnes perspektīvas un Latvijas pozīcija Diskusija

Krīzes iemesli– lēta finansējuma sekmēti būvniecības un aktīvu burbuļi

2001. - 2006: zemas procentu likmes, būtiski pazemināti kreditēšanas standarti

2008. – 2009: krīze ASV zemas kvalitātes hipotēku tirgū -> likviditātes nepietiekamība globālajos finanšu tirgos -> problēmas Eiropā -> SVF/EK programma Latvijai

2015:Joprojām aktuāli: izaugsmes/finansējuma pieejamības atjaunošana globālā un ES līmenī

2010.- 2014. gadsKapitulē Portugāle, Īrija , Grieķija, Kipra; aizdevumu programmas

NESABALANSĒTĪBAS

Krīze izcēla Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) nepilnības

• Centralizēta monetārā politika/decentralizētā fiskālā uzraudzība

• Ekonomikas politikas nepilnības

Nepilnīga institucionālā struktūra

• Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu neievērošana*

• Reformu trūkums DV konkurētspējas veicināšanaiNedisciplinētība

• Nacionāli atšķirīgas nodokļu, fiskālās, u.c. politikas• Segmentēts finanšu tirgus• Vienota politiskā redzējuma trūkums

Atšķirīgas integrācijas pakāpes

*parāda griesti 60% no IKP, budžeta deficīta griesti 3% no IKP

Stratēģiskie instrumenti ES pārvaldības uzlabošanai

Krīzes risināšanā iesaistījās daudzi

EIROPADOME (ES 27)

EIROPAS KOMISIJA

EIRO ZONAS VALSTU SAMITS

(Eirosamits) EIROPAS PARLAMENTS

ES 28 (ECOFIN Padome; ..)

ES 18- Eiro grupa

Īpašās ES PADOMES PREZIDĒJOŠĀ

VALSTS

Eiropas semestris

Fiskālais pakts

Eiropa 2020

Divpaka

Sešpaka Eiro +

Pakts

2010.-2011. gadā uzsvars uz ES ekonomikas pīlāra stiprināšanu

2012.- 2014. gadā sperti būtiski soļi, iezīmējot jaunu posmu EMS evolūcijā

Vienoti banku uzraudzības noteikumi - Banku savienība

Budžeta un parāda politikas kontrole ES līmenī - Fiskālā savienība

Nacionālo parlamentu dziļāka iesaiste ES politikas veidošanā - Politiskā savienība

Ekonomikas politiku koordinācija -Ekonomiskā savienība

4 ES EKONOMIKA S PĀRVALDĪBAS PĪLĀRI:

Tika izveidoti pastāvīgi finanšu instrumenti tūlītējai eiro zonas ugunsgrēka dzēšanai

€ 80.55 mljrd. iemaksātais kapitāls € 704.8 mljrd. kapitāls uz pieprasījumu € 500 mljrd. kopējā aizdevumspēja € ~136 mljrd. – izsniegtie/parakstītie aizdevumi Akcionāri – eiro zonas dalībvalstis ESM instrumenti – aizdevumi (pret programmu), ESM dalībvalstu

valdības vērtspapīru programmas, kredītlīnijas, banku rekapitalizācija

€ ~ 250 mljrd. eiro zonas valstīm pieejamie aizdevumi (pret programmu)

Eiropas stabilizācijas mehānisms(06.2012)

Starptautiskaisvalūtasfonds

€ 750 mljrd.

Tomēr ES izaugsme saglabājās vāja un investīcijas zemas

Avots: Eurostat

Investīcijas un izaugsme eiro zonā (10 gadu slīdošais vidējais) 20

05

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

19

20

21

22

23

0

0.5

1

1.5

2

2.5

Investīcijas (% no IKP) Reālā IKP izaugsme (%)

…tāpēc 2015. gadā tapa “patiesas EMS ceļa karte” 2015. gada jūnijs – t.s. 5. Prezidentu

ziņojums Tapis pēc Eiropadomes secinājumiem

2014. gada nogalē, ka nepieciešami papildu soļi EMS pārvaldības uzlabošanai

Paredz konkrētus posmus, lai līdz 2025. gadā labotu apzinātās EMS nepilnības

5 Prezidentu ziņojums tuvākajos gados paredz izveidot Finanšu savienību (Banku savienību, t.sk. noguldījumu garantiju fondu,

Kapitāla tirgus savienību, Eiropas Noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, u.c.)

Fiskālo savienību (Eiropas Fiskālo padomi, plašāku centralizēto lemšanu par valstu budžetu politiku, u.c.)

Ekonomisko savienību (ekonomiskās politikas koordināciju , Nacionālās konkurētspējas padomes, fokusu uz nodarbinātību un sociāliem jaut., u.c.)

Politisko savienību (uzlabot lēmumu caurskatāmību, stiprināt nacionālo parlamentu lomu, ES ārējo pārstāvniecību, u.c.)

Eiropas Komisija – tagad “mazāk ir vairāk”EK darba programmas salīdzinājums 2010 – 2014. gadā un 2015. gadā

1302010 - 2014.g.

232015. g.

Jaunas tiesību aktu iniciatīvas

Atceltie tiesību aktu priekšlikumi

262010-2014.g.

802015. g.

Avots: http://av.r.ftdata.co.uk

Banku savienība integrētas Eiropas finanšu sistēmas izveideiMĒRĶIS • pasargāt naudas noguldītājus• atjaunot uzticēšanos finanšu sistēmai • nodrošināties pret turpmākām banku krīzēm• stiprināt banku pārrobežu uzraudzību pēc vienotiem standartiem

ECB par Banku savienību

Banku Savienības galvenie elementi

Patlaban: Lielāko banku uzraudzība Eiropas

centrāla bankas pārraudzībā (kopš 2014. gada novembra)

Banku glābšana no banku nevis noguldītāju līdzekļiem (no 2015. gada jūlija)

Aktualitātes:Vienoti banku noguldītāju

aizsardzības nosacījumi ES (no ~ 01. 2016. ?)Eiropas noguldījumu

apdrošināšanas sistēma (EDIS)Risku mazināšanas priekšlikumiAtšķirīgas nacionālās pozīcijas

(Vācija vs Itālija, utml) Kapitāla tirgus savienība, u.c.

Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros uzraudzītās bankas

Eiro zonaNe-eiro zona

Avots: Eiropas Parlaments

LT (3)€19.7 bn

Kapitāla tirgus savienība (KTS)

• EK priekšlikums par visas 28 ES dalībvalstis aptverošu vienotu kapitāla tirgu līdz 2019. gadam

• KTS mērķis ir radīt iespējas ieguldītājiem, finansējumu ciešāk sasaistīt ar citām ekonomikas nozarēm un veicināt finanšu sistēmas noturību, ciešāku integrāciju un lielāku konkurenci

• Iespēja piesaistīt līdz €~60 mljrd. apmērā ES MVU* finansēšanai• KTS izveidi apgrūtina vairāki šķēršļi (juridiski, politiski, institucionāli, u.c.)

*Mazie vidējie uzņēmumi

Patlaban:Plašāka pārraudzība, stingri fiskālie noteikumi, valsts parāda ilgtspējīgums, sankcijasNacionālo budžetu saskaņošana ar Eiropas Komisiju

Integrēta budžeta sistēmaPriekšlikumi atbildīgas saskaņotas un efektīvas eiro zonas fiskālās politikas nodrošināšanai

Aktualitātes:Jaunas institūcijas (Eiro zonas finanšu ministrija, Nacionālās Konkurētspējas padome)? Politiku (piem. nodokļu) harmonizēšanaEsošo uzraudzības mehānismu efektivizēšanaNacionālās un eiro zonas dimensijas padziļināta integrēšana

Integrēta EMS ekonomikas politikas sistēma

Patlaban:Ikgadēja dalībvalstu budžeta, makroekonomiskās un strukturālās politikas saskaņošana 6 mēnešu ciklā Pastiprināta uzraudzība eiro zonaiValstīm adresētas konkrētas rekomendācijas Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Nozīmīgāko ekonomikas politiku reformu sistemātiska koordinācija eiro zonā

Aktualitātes:Ciešāka eiro zonas valstu sadarbība

t.sk. nacionāli lēmumi bloka kopējās interesēs

Uzkrājumi/rezerves “labajos laikos” “Automatizēti” nosacījumi Strukturālās reformas= konkurētspēja QE bez strukturālajām reformām =

strupceļš

Daudz-ātrumu Eiropa = šodienas ekonomiskā realitāte

EK rekomendācijas eiro zonai pastiprinātās uzraudzības ietvaros (2016. gads)

•Valsts parāda turpmāka samazināšana dalībvalstīs

Atbildīga fiskālā politika

•Sociālās nevienlīdzības mazināšanaEkonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšana

•Nodokļu politikas reforma (slogs no darbaspēka uz patēriņu, īpašumiem/kapitālu)

Strukturālās reformas

•“Junkera plāns”, ES fondu apguveInvestīciju vides uzlabošana

•Privātā parāda apjoma samazināšana, slikto kredītu problēmu risināšana finanšu sektorāFinanšu sektora stabilizēšana

EK vērtējums par eiro zonas valstu 2016. gada budžeta plāniem

Avots: EK

Pretrunīgā teorija un prakse “patiesas EMS” kontekstā

Vienots tirgus Fiskālās disciplīnas principi Ekonomikas politiku koordinācija Definētas atbildīgās institūcijas Visaptverošs redzējums par patiesu EMS

Daudz-ātrumu Eiropa SIP elastības tests (pagarinājumi, atlaides…) Politiska Eiropas Komisija (ex- politiskie smagsvari) Asimetrija (lēmumi vs ieviešana)

Atšķirīgas nacionālās intereses (t.sk. EMS pīlāru kontekstā)

Teorija

Prakse

Situācija Eiropā saglabājas nevienmērīga, vājo izaugsmi apdraud vairāki izaicinājumi

Avots: Eiropas Komisija

Nozīmīgākie Eiropas Savienības izaicinājumi: izaugsmes palēnināšanās

attīstības valstīsnaftas cenu ietekme uz

inflācijuģeopolitiskais saspīlējums pasākumi investīciju un

kreditēšanas atjaunošanai u.c.

Secinājumi par EMS un Latvijas nostāja Demokrātijā ātri panākumi nav iespējami Daudz-ātrumu ES ir šodienas realitāte

ES nākotni noteiks pašas spēja adaptēties Latvijas interesēs būt progresīvajā kodolā

Stingra nosacījumu ievērošana ir būtisks panākumu priekšnosacījums Vienlīdzīga attieksme pret visām DV neatkarīgi no to ekonomiskā svara

Jāturpina fokusēties uz strukturālo reformu īstenošanu Finansējums bez strukturālajām reformām ir neilgstpējīgs

ES nav tikai nacionālo interešu kopsumma Nacionālajām interesēm un kopējai solidaritātei jābūt līdzsvarā Panākumi atkarīgi no DV spējas praksē īstenot pieņemtos lēmumus

26

STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS

Darbu iesniegšana:Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27. maijam.

Naudas balvas:I vieta – 2000 eiro;divas II vietas – 1 250 eiro katram;trīs III vietas – 700 eiro katram.

Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.

Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

27

Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:

www.makroekonomika.lv

• Aktuālie dati, to analīze• Ekonomistu viedoklis• Pētījumi• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija

28

PALDIES PAR UZMANĪBU!Jautājumiem: Antra.Trenko@bank.lv

Papildus informācija: www.makroekonomika.lv