Ekonomikas zinātne valsts attīstībai

Baiba Rivža, profesore, Dr.habil.oec.

Ekonomikas zinātņu pielietojums sabiedrībā:

Valsts ekonomikas politika

Reģionālās un ekonomikas nozaru konkurētspējas novērtējums

Ekonomikas plānojums - attīstības scenāriji dažādiem ekonomikas novirzieniem

Latvijas pāreja uz zināšanu balstītu ekonomiku (cilvēkresursu un inovāciju attīstības process)

Valsts ekonomikas politika

Valsts ekonomikas politika

6 galvenie mērķiPalielināt IKP (sasniegt vienlīdzību ar ES vidējo IKP

uz vienu iedz.)

Sabalansēta reģionālā attīstībaCenu stabilitāteDarba likuma pilnīga īstenošanaNevienlīdzības samazināšana sabiedrībāPozitīva starptautiskās tirdzniecības

bilance

Īpaši faktori, kas jāņem vērā Latvijai :

Ierobežota dabas resursu daudzveidība

Mazas kapacitātes starptautiskais tirgus

Zemas pirkšanas spējas

Reģionālas konkurētspējas novērtējums

Reģionālās konkurētspējas novērtējums

Cilvēkkapitāls

Inovācijas

Koncentrācija KonkurētspējaInfrastruktūra

Uzņēmumi NākotnesInstitūti Pievilkšana izaicinājumiDzīves apstākļi un attīstība

Pilsēt - būvniecībasorganizācijas tīkls

Pašatjaunošanās iespējas

Radošs spiediens

Paš

reiz

ējās

sit

uāci

jas

anal

īze

Ekonomikas prognozes

Ekonomikas prognozes –

I Attīstības scenāriji Latvijai kopumā

II Lauku un lauksaimniecības attīstības scenāriji CAP reformas ietvaros

Attīstības scenāriji Latvijai kopumā:

Scenārijs 1: Somu modelisScenārijs 2: Silikona ielejas modelis

 Somu modelis ir pretējs Silikona ielejas modelim.

Somija: spēcīga valsts sadarbība ar nodarbinātajiem un uzņēmējiem. Valsts piemērojas starpnieka lomai un veicina sabiedrības izglītošanu, stimulē uzņēmējdarbību, stratēģiskās plānošanas sadarbības mehānismu.

Mūsdienu konkurence 75 valstu starpā

Somija (1)

Japāna (15)

Taivāna (21)

Ungārija (26)Turcija (33)

Lietuva (49)

Ukraina (60)

Bulgārija (68)Bolīvija (75)

ASV (2)

Izraēla (17)Īrija (22)

Igaunija (27)

Latvija (42)

Krievija (58)Rumānija (61)

Konkurences prognozes nākamajiem 5 gadiem

Somija (1)Taivāna (7)

Japāna (21)

Ungārija (28)

Turcija (54)

Lietuva (43)

Bulgārija (59)

Ukraina (69)Zimbabve (75)

ASV (2)

Īrija (11)

Izraēla (24)

Igaunija (29)

Latvija (47)

Rumānija(56)

Krievija (63)

Somu modeļa mērķi:

Paaugstināt intelektuālo kapitālu Paaugstināt labklājības līmeni un piedāvāt jaunas

darba vietas un ienākumu iespējas Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas informācijas un

zināšanu iegūšanā Uzlabot vidi uzņēmējdarbībai un veicināt konkrenci Palielināt savstarpējās sadarbības un līdzdalības

iespējas Pazemināt reģionālo nevienlīdzību Straujš inereses par Somiju pieaugums, kā par

valsti ar labvēlīgiem apstākļiem innovatīviem uzņēmumiem

Prognozes 2015 gadam

Somijai jākļūst par pasaules pionieri izglītības un inovāciju

jomā.

Kādēļ ne Latvija?

Cik studentu un profesoru ekonomikas un

uzņēmējdarbības jomās ir Latvijā?

Ekonomikas un uzņēmējdarbības studiju programmas, %

50

71

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Valsts augstskolas Juridisko personu augstskolas

Studentu uzņemšana augstskolās par budžeta līdzekļiem un pašfinansējumu,

%

0 20 40 60 80 100

Izglītības zinātne un skolotāju izglītība

Humanitārās zinātnes

Sociālās zinātnes

Dabas zinātnes un matemātika

Inženierzinātnes un tehnoloģijas

Lauksaimniecība

Veselība, veselības un sociālā aprūpe

Pakalpojumi

Pašfinansējums Budžeta līdzekļi

Avots: Augstākās izglītības padome, Baiba Rivža

Ekonomikas uz uzņēmējdarbības zinātne Latvijas universitātēs

Nozares Ekonomika

Vadības zinātnes

LU Profesoru un asoc.prof.skaits 22 9

Studentu skaits 6529 4811

RTU Profesoru un asoc.prof.skaits 6 11

Studentu skaits 858 5097

LLU Profesoru un asoc.prof. skaits 11 0

Studentu skaits 1877 0

RSU Profesoru un asoc.prof. skaits 1 0

Studentu skaits 0 154

DU Profesoru un asoc.prof. skaits 3 1

Studentu skaits 512 53

Budžeta vietas dažādās studiju jomās (2002/2003 ak.g., %)

05

101520253035

Sk

olot

āju

izgl

ītīb

a

Hu

man

itār

āszi

nāt

nes

Soc

iālā

s zi

nāt

nes

Dab

as z

ināt

nes

Inže

nie

rzin

ātn

es

Lau

ksa

imn

iecī

ba

Ves

elīb

asap

rūp

e

Pak

alp

oju

mi

Bakalaura studiju programmas Maģistra studiju programmas Doktora studiju programmas

Avots: Augstākās izglitības padome, 2003

Studentu skaits Ekonomikas studiju programmās Sociālo zinātņu jomā, %

Bakalaura un profesionālo

studiju programmas

17%Maģistra studiju

programmas20%

Universitāšu līmeņa

profesionālās studiju

programmas27%

Doktora studiju

programmas18%

Kopā 18%

Doktorantu skaits 2001/2002 ak.g.

Universitāte Kopā Eknomikas

jomāLatvijas Lauksaimniecības

universitāte 136 41 – 30%

Rīgas Tehniskā universitāte

293 56 – 19%

Latvijas Universitāte

615 216 – 35%

Kopā 1044 313 – 29%

Doktora grādu ieguvušo cilvēku skaits Latvijā 2001.gada beigās

Kopā No kuriem sievietes

Piešķirtie doktora grādi 2001 gadā

Kopā 5559 2116 50

No kuriem pēc izglītības jomām :

Ekonomika un vadībzinātnes 420 173 7

inženierzinātnes 1340 171 9

veselība 661 339 1

dabas zinātnes 1448 629 11

skolotāju izglītība 315 188 7

humanitārās zinātnes 515 311 5

lauksaimniecība 239 100 2

datorzinātnes 108 13 1

Profesora amata vakanču štata vietas un asociētie profesori izglītības jomās

55

1944 35 31

14 5

8799

71

108

42 41

12

020406080

100120

Inže

nier

zinā

tnes

Hum

anit

ārās

zinā

tnes

Dab

as z

ināt

nes

Soci

ālas

zin

ātne

s

Ves

elīb

as a

prūp

e

Skol

otāj

uiz

glīt

ība

Lau

ksai

mni

ecīb

a

Profesoru vakances Asociētie profesori

Avots: Augstākās izglītības padome, Baiba Rivza

Sievietes profesores pēc izglītības jomām (%)

8

16

21

20.5

33

4

0 5 10 15 20 25 30 35

Sociālās zinātnes

Dabas zinātnes un matemātika

Skolotāju izglītība

Veselība, sociālā un veselības aprūpe

Humanitārās zinātnes

Inženierzinātnes

Ekonomikas jautājumu būtība nemainās.

Mainās tikai atbildes uz tiem.

V.P.MorissOregonas Universitāte

Paldies par uzmanību!