Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

Jānis KauliņšLU, EVF, Vides pārvaldības katedra

Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips 3. nodaļa3. nodaļa, , 3. daļa3. daļa

Vides informācija un Vides informācija un indikatoriindikatori

COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

SATURSSATURS

1. Ievads2.Vides informācija un indikatori3.Piekrastes informācijas kopīgas un

sistēmiskas uzkrāšanas iespējas4. Indikatori kā komunikācijas instruments5. Indikatori pašvaldības komunikācijā


PIEKRASTES INFORMĀCIJAS KOPĪGAS UN SISTĒMISKAS UZKRĀŠANAS IESPĒJAS


PAR PIEKRASTES INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZVEIDOŠANU

o Ir mērķtiecīgi izveidot nacionālo indikatoru sistēmu Latvijas piekrastes un tās atsevišķu daļu ilgtspējības novērtēšanai un salīdzināšanai,

o Ir nepieciešams izveidot vienotu piekrastes informācijas sistēmu, kas satur indikatoriem vajadzīgo informāciju

-----------------------------------------------------------------o Eiropā būtu mērķtiecīgi izveidot trīs piekrastes

ekoģeogrāfiskos reģionus ar individualizētām indikatoru sistēmām:– Ziemeļatlantijas,– Vidusjūras-dienvidatlantijas,– Baltijas.


PRIEKŠNOTEIKUMI ILGTSPĒJĪBASSEKMĪGAI MĒRĪŠANAI

Visu līmeņu līdzdarbība: nacionālā, reģionālā, municipālā, institucionālā. Problēma: finanšu avoti

Municipālais līmenis ir sistēmas mugurkauls: šeit rodas vairums statistiskās informācijas!

Piekrastes observatorija un tās informācijas sistēma kā vienojošais mezgls:– savāc un apstrādā informāciju,– nodod rezultātus ekspertiem un lēmumu

pieņēmējiem


PIEKRASTES ĢIS KĀ VIDES INFORMĀCIJAS INSTRUMENTA PIEMĒRS


VIENOTĀS IS VAJADZĪBA

Datu sadrumstalotība vai pat trūkums neļauj iegūt tos pietiekami operatīvi vai pat vispār iegūt bez birokrātiskas procedūras un sekojošas darbietilpīgas apstrādesPiekrastes ilgtspējīgas integrētās apsaimniekošanas plāna izstrāde prasa pietiekami pilnīgu un viendabīgu datu komplektu


Attīstības un ilgtspējības tendenču novērtējumsVides stāvokļa novērtējumsKopīgu projektu izstrāde pašvaldību apvienībām:– projektu informācijas bāze– projektu prezentāciju sagatavošana

Vietējā attīstības un teritorijas plānošanaLīdzekļu ietaupījums uz vietējo informācijas sistēmu rēķina

VIENOTĀS IS NOZĪME

}}INDIKATORUSISTĒMAS


VIENOTĀS IS FUNKCIJAS

Telpisko datu glabāšanaSkaitlisko datu glabāšanaDatu pieprasījumu apstrādeDatu izsniegšanaDatu apstrāde un ilustrēšanaKaršu serverisDatu ieguves vienotas metodikas


INFORMĀCIJA: TELPISKĀ DETALIZĀCIJA

Apdzīvotības telpiskā struktūra– Pilsētas un ciemi– Lauku teritorijas apdzīvotība (viensētas, u.c.)

Sociālā infrastruktūraTehniskā infrastruktūraUzņēmējdarbības vide un objekti


ĢIS KĀ SAISTOŠAIS ELEMENTS STARP DATU GLABĀŠANU UN INFORMĀCIJAS IEGUVI

+ + + + + +– Informācija ir vai var būt piesaistīta noteiktiem

telpiskiem objektiem– Var izmantot jaudīgus datu apstrādes rīkus– Iespējams datus sagatavot ērti demonstrējamā un

uzskatāmā veidā

- - - - - -– Vajadzīgs atbilstošas kvalifikācijas personāls– Lieli izdevumi par programmatūru, datiem un

personāla algošanu

Citi apsvērumi– Profesionāli informācijas servisi kā ārpakalpojums


KOPĒJĀ ĢIS DATUBĀZE…

…kā informācijas glabāšanas rīks:– konsorcija princips: katrai pašvaldībai, kura

dod datus par sevi, ir pieeja visu pārājo līdzīgo datu izmantošanā

– katram lietotājam nav nepieciešamība pēc speciālas ĢIS programmatūras: ĢIS tīklošana atļauj lietot interneta karšu servisus, tai skaitā jaudīgus, bet lietošanā vienkāršus tīkus datu pieprasījumu apstrādei un telpisko datu analīzei


PIEKRASTES ĢIS

UZBŪVETELPIS

KĀ

S IN

FO

RM

ĀC

IJA

S SL

ĀŅ

I

FIZISKĀ ĢEOGRĀFIJA

ADMINISTRATĪVITERITORIĀLAIS

IEDALĪJUMS

APDZĪVOTĪBASSTRUKTŪRA

VIDES VADĪBA UNPLĀNOŠANA

OBJEKTU ATLASE

INFRASTRUKTŪRAS

WWWHIPERSAITES

UZ CITIEM ĢISRESURSIEM

INTER

NETA

SER

VIS

I

SLĀŅU ATLASE

OBJEKTU ŠĶIROŠANA

APRĒĶINI

TELPISKĀS ATTIECĪBASREZULTĒJOŠĀSKARTESATTĒLS

DIAGRAMMASUN TABULAS

L I E T O T Ā J S


Jānis Kauliņš

PIEKRASTES IS VEIDOŠANA LATVIJĀ

Vienošanās par mērķtiecībuVienošanās par partnerībuVienošanās par veidošanas mehānismuVienošanās par saturu

PašvaldībaPašvaldība

PašvaldībaPašvaldība

Pašvaldība

DATU BĀZES UZTURĒTĀJS

DA

TI

INFO

RM

ĀC

IJA

KO

NSU

LTĀ

CIJ

AS

DARBA GRUPA

Pārstāvji

Vadītājs

LĒM

UM

I

KONSULTĀCIJAS RAPLM

VidM

CSPKONSULTĀCIJAS

INFO

RM

ĀC

IJA INFO

RM

ĀC

IJA

VZD

PIEKRASTES INTEGRĒTĀS PĀRVALDĪBAS PLĀNS

INFO

RM

ĀC

IJA

INFO

RM

ĀC

IJA


Jānis Kauliņš

GALVENĀS TEHNISKĀSPRASĪBAS INDIKATORAM((DAĻĒJI ARĪ INDIKATĪVAJAM RĀDĪTĀJAM)

1. Aprēķina rezultātu jāvar izteikt ar skaitlisku lielumu sakārtotu virkni vai matricu.

2. Mērījumu virknei ir jābūt veiktai pietiekami ilgā laika posmā un tā, lai varētu novērtēt tendences, vai arī jāparedz to veikt nākotnē.

3. Pēc iespējas ir jāspēj iegūt salīdzinājumu starp pētāmās teritorijas atsevišķām daļām vai ar analoģiskām blakus vai citām līdzīgām teritorijām.

4. No 2. un 3.p. izriet, ka ir jābūt definētam indikatora nosegumam un izšķirtspējai telpā un laikā, bet izejdatu kopai jāapmierina šo definējumu prasības.

5. Rādītājam jābūt salīdzināmam pašam ar sevi atšķirīgos laika momentos un dažādās teritorijas daļās vai ar analoģisku rādītāju citās teritorijās. Tas nosaka, ka mērījumiem (datu saturam, to ieguvei un sekojošam aprēķinam) dažādos laika momentos un dažādās vietās ir jābūt veiktiem ar metodiski vienveidīgu vai vismaz droši salīdzināmu paņēmienu.

6. Datiem ir jābūt iegūstamiem uz saprātīgiem noteikumiem (izmaksas, atļaujas, u.c.) un pietiekami uzticamiem.

7. Indikatoram ir doto parādību jāraksturo viennozīmīgi, pēc iespējas nepieļaujot būtiski atšķirīgus novērojumu traktējumus.


Skaitliskie rādītāji (tabulas)Skaitliskie rādītāji (tabulas)

Tendenču un salīdzinošās diagrammasTendenču un salīdzinošās diagrammas

ĢIS metodes sadalījuma novērtēšanai ĢIS metodes sadalījuma novērtēšanai un salīdzināšanaiun salīdzināšanai

REZULTĀTU ATSPOGUĻOŠANAS METODES


INDIKATORA NOSEGUMS UN IZŠĶIRTSPĒJA

Indikatora nosegums telpā raksturo teritoriju, kurā tiek ievākti dati attiecīgajam indikatoram.

− Parasti tā ir pārvaldāmā teritorija vai skaidri izdalāma tās daļa. Ja nepieciešama teritoriju salīdzināšana, var būt noteikta arī salīdzināšanas zona.

Indikatora telpiskā izšķirtspēja raksturo mazāko teritorijas vienību, par kuru nepieciešams iegūt informāciju.

− Ja nepieciešams pētīt faktora sadalījumu teritorijā, tās var būt atsevišķi bezdimensionāli punkti vai teritorijas definētas daļas, piem. lauku mājas vai kadastra vienības. Ģeotelpiski sadalītiem objektiem tā var būt patvaļīgi maza teritorijas daļa, ko ierobežo mēroga noteiktība, piem, Corine Landcover dati.

Indikatora nosegums laikā raksturo laika periodu, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt pētāmās parādības tendences, t.i., aptvert vismaz trīs mērījumu veikšanas periodus.

− Ikgadēji mērāmiem faktoriem tātad vismaz 3 gadi, tautas skaitīšanas datiem – 30 gadi. Jāņem vērā arī krasi tendenču lūzumi (piem., krīze pēc 2008. gada), ja zināms, ka tādi ir bijuši.

Indikatora izšķirtspēja laikā raksturo lielāko pieļaujamo intervālu starp atsevišķiem mērījumiem.

− Tas cieši saistāms ar datu ieguves metodoloģiju un noteiktās situācijās var likt to pat grozīt. Dažu faktoru, piemēram, tūrisma ikgadējs izvērtējums, neievērojot sezonalitāti, var būt nepietiekams vai pat bezjēdzīgs. Tai pašā laikā, piemēram, iedzīvotāju viedokļus varētu nebūt nepieciešams noskaidrot ik gadu.


INDIKATORA JĒDZIENISKĀ SAISTĪBA AR PIEKRASTI

Speciālais piekrastes indikators: atspoguļo tieši un tikai piekrastei raksturīgu struktūru.Vispārīgais piekrastes indikators: neatspoguļo kādu īpaši piekrastei raksturīgu struktūru, taču tā mērījumā ir iespējams korekti skaitliski izdalīt elementus, kas attiecas uz piekrasti konkrētajā sistēmā tās definētajā veidā un mērogā.Attiecināms uz piekrasti: sistēmas mērogā var pastāvēt apskatāmā elementa tieša vai netieša ietekme uz piekrasti vai piekrastes ietekme uz elementu, bet to nevar korekti skaitliski izdalīt un telpiski izšķirt. Tomēr iespējams kvalitatīvs vai puskvantitatīvs šīs ietekmes novērtējums.Nav piekrastes specifikas: piekrastes ietekme, ja tāda ir, sistēmas mērogā nav atdalāma, tomēr tā var tikt noteikta, salīdzinot rādītājus ar iekšzemes un citām, līdzīgām piekrastes teritorijām.


INDIKATORA SAISTĪBAAR PIEKRASTI (piemēri vietējās pašvaldības piemēri vietējās pašvaldības līmenim)līmenim)

Speciālais piekrastes indikators: atspoguļo tieši un tikai piekrastei raksturīgu struktūru.

– Piemēri: peldūdeņu kvalitāte, krasta erozija, ostas darbība.Attiecināms uz piekrasti: neatspoguļo kādu īpaši piekrastei raksturīgu struktūru, taču tā mērījumā ir iespējams korekti un skaitliski izdalīt elementus, kas attiecas uz piekrasti konkrētajā sistēmā tās definētajā veidā un mērogā.

– Piemēri: būvatļaujas, zemes lietošanas veidi, tūrisma mītnes.

Nosacīti attiecināms uz piekrasti: sistēmas mērogā var pastāvēt apskatāmā elementa tieša vai netieša ietekme uz piekrasti vai piekrastes ietekme uz elementu, bet to nevar korekti skaitliski izdalīt un telpiski izšķirt. Tomēr iespējams kvalitatīvs vai puskvantitatīvs šīs ietekmes novērtējums.

– Piemēri: bezdarbs, gaisa kvalitāte.

Piekrastes specifika sistēmas mērogā nav nosakāma: piekrastes ietekme, ja tāda ir, sistēmas mērogā nav atdalāma, tomēr tā var tikt noteikta, salīdzinot rādītājus ar iekšzemes un citām, līdzīgām piekrastes teritorijām.

– Piemēri: iedzīvotāju skaits, pašvaldības budžeta rādītāji.


Documents

Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra