1
27. marts, 2014 www.izglitiba-kultura.lv 5 VIEDOKLIS Pavasarīgi ceļojumi izglītības kvalitātes meklējumos Izskatās, ka ne tikai putni pavasarī meklē labu un drošu vietu, kur apmesties. Pēdējo nedēļu laikā uzkrītoši bieži nācies uzklausīt arī vēl tikai topošo skolēnu vecāku jau- tājumus ar vienojošu tēmu: „Bet kā pazīt labu skolu? Kā zināt, ka manam bērnam tajā būs labi?” Par izglītības kva- litātes pazīšanu runājām arī pieredzes braucienā Lietuvā, tiekoties gan ar praktiķiem skolās un bērnudārzos, gan Izglītības ministrijas un ar to saistīto iestāžu darbiniekiem. Tepat, Latvijā, izmantojot pavasara brīvdienas, daudz- viet pedagogi nāca kopā, lai apspriestos, dalītos un uz- lādētos, lai drupinātu prob- lēmas un aizspriedumus un iedvesmotos drosmīgam un mūsdienīgam darbam, kurā viens no atslēgas vārdiem ir mijdarbība – ar skolēniem, viņu ģimenēm, kolēģiem un patiesībā ikvienu, no kura kaut ko var mācīties vai kurš mudina padomāt un izlemt tālāko rīcību – labākas un kvalitatīvākas skolas virzienā. Jā, kā tad jaunajai (vai jebkurai) ģimenei zināt, ka šī skola ir laba un būs īstā viņu bērnam? Ja ieskatāmies skolu mājaslapās, atrodam staltu ēku bildes, skolas vēstures faktus un bijušo direktoru uzvārdus (un tas ir labi, ja šo cilvēku devums bijis būtisks labākas skolas veidošanā); uzskaitītas ieviešamās (daž- kārt arī realizējamās) pro grammas un projekti, dažās no tām ir pat skolas misija un attīstības plāns, bet reti kur atrodam smaidīgu, drošu un par savu skolu lepnu bērnu – pusaudzi – jaunieti, to, kuru ar vienu vārdu šajā kontekstā saucam par skolēnu (un, lū- dzu, ne izglītojamo! Lai juris- tu valoda paliek normatīvajos dokumentos) un kura pēc, manuprāt, šīs skolas pastāv un skolotājiem ir darbs. Cik Latvijā ir skolu, kuras par savu galveno uzdevumu izvirzīju- šas sniegt atbalstu katra bēr- na (skolēna) izaugsmei un izglītībai un to arī skaidri un nepārprotami dara zināmu visai sabiedrībai? Šajā vienkāršajā solījumā ir daudz klupšanas vārdiņu. Nu, piemēram, „sniedzam at- balstu” vai „izvirzām augstas prasības” (protams, ka nepie- ciešami abi, bet secība ir no svara, un augstām prasībām labāk pievienot apzīmētājus „skaidras, saprotamas, kon- sekventas un taisnīgas” – un apliecināt šo apzīmētāju iz- pratni un klātbūtni ikdienas darbā un saskarsmē)? „Kat- ram” vai tiem, kurus esam par labiem atzinuši un konkursa kārtā atlasījuši? Vai skolas kolektīvs ir vienojies par pašu būtiskāko: vai jūs ticat, ka ik- viens bērns spēj gūt panāku- mus? Un vai jūsu skolēni zina, ka jūs viņiem ticat? Viļakas novada metodiskajā dienā pamatskolas bērni nupat aiz- kustinoši dziedāja par to, ka ikvienai meitenei un zēnam „vairāk pat par konfektēm” gribas labus vārdus. Ceru, ka pedagogi apzinājās, kādus vārdus ielikuši skolēniem mutēs – ka tas ir ļoti, ļoti no- pietni un ka labie vārdi – at- šķirībā no konfektēm – nav nopērkami ar lielāku algu. Tiem jānāk no sirds. Jāvienojas arī par to, kā izpaužas atbalsta sniegšana. Skaidrs, ka tā nav ne visat- ļautība, ne latiņas nolaišana par zemu. Taču tā var sākties ar pavisam vienkāršām lie- tām – kopīgu papīra paku, sauju ar zīmuļiem, pildspal- vām, kastaņiem, sēklām vai auduma gabaliņiem un ci- tām vienkāršām lietām, lai par kaut kā tehniska trūku- mu nav jābaidās ne bērniem, ne vecākiem, kuriem ne no ļauna prāta neiznāca laika „uz rītdienu” sameklēt vaja- dzīgās lietas. Zinām taču, ka tā gadās arī pašiem apzinīgā- kajiem. Atbalsta sniegšana sākas ar abpusēju atklātību, ar sarunu, ar pedagoga ga- tavību atbildēt uz neērto „a priekš kam” man jādara tas vai tas, jo jēgas meklē- šanai jau nevajadzētu būt nekam nosodāmam, vai ne? Labā skolā aizvien nozī- mīgāks ir izglītības sociālais aspekts – kādu nākotnes (un jau pavisam tuvas nākotnes) modeli mēs paši sev veido- jam. Šajā sakarībā sev un sko- lēniem jāpatur prātā un acu priekšā trīs jēdzieni – izvēle, patstāvība un atbildība – kā izglītības mērķis, uzdevums, process un rezultāts. Ar izvēli sākas atbildība; kaut vai par uzdevumu risināšanas secību vai to, kuru dzejolīti mācīties. Ar izvēli pamazām virzāmies no „uzdevuma”, kas nāk no kāda cita, uz „darbu”, ko pati esmu vismaz piekritusi veikt. Mums, pašiem pieauguša- jiem, jāstiprina izpratne par izvēli kā personības attīstības pamatu, prasmi plānot, spē- ju atrast savu ceļu, gatavību atteikties no nevajadzīgā. Kur gan vēl citur, ja ne skolā būtu jāmācās (un jātrenējas) veikt izvēli. Cik daudz tas tā notiek? Skolotāja pienākums ir nodrošināt līdzvērtīgas iz- vēles iespējas, mudinot visus attīstīties, paveikt vairāk un pilnveidot savus sasniegu- mus. Tad ir gan atbalsts, gan rezultāts. Vai tas viss var notikt, ja mums „jāizņem programmas un grāmatas”? Tam jānotiek, jo bez aktīvas un apzinātas skolēna līdzdalības program- mas un grāmatas gudrības nekļūst manas un nav ilglai- cīgas. Vienā no jaukajām sko- lām, kuras apciemojām Viļņā, redzējām daudz labu pierādī- jumu bērncentrētai pedago- ģijai, taču nodarbībā, kuru vērojām, skolotājas uzdotais temps bija tik straujš, ka vai elpa aizrāvās: trīs minūtes tam un piecas šim; tagad tur un tagad te; skolotājas palīdze un praktikante grieza un lī- mēja, interaktīvā tāfele zibēja un… nebija īstas pārliecības, ka skolēniem vispār ir laiks iz- prast visa notiekošā kopsaka- rības, kur nu vēl iespraukties ar jautājumu vai savu ideju. Pārrunājot redzēto, skolotāja teica: „Man gribējās jums pēc iespējas vairāk parādīt.” Un te nu slazds aizcirtās: „man” un „parādīt” bija aizsteidzies priekšā „skolēniem” un „darīt, mācīties, domāt”, atklājot, ka izglītības paradigmas maiņa arī te vēl ir tikai pusceļā. Ne velti arī Lietuvas izglītības no- zares vadītāji, ar kuriem tikā- mies, teica, ka „jāstrādā pie tā, lai vārdi kļūst par darbiem”, jo, kā teica Laima Jankaus- kiene, ministrijas Vispārējās un profesionālas izglītības de- partamenta vecākā speciālis- te, „labākā programma ir tā, kas mainās, sastopot bērnus”. Nupat nesen vēroju stun- du arī kādā no Latvijas sko- lām. Aiz loga bija pirmā sau- lainā diena, pāri skolai lidoja gājputni, bet skolēni skatījās mācību video, kurā bija re- dzama grāmata ar augu at- tēliem un runājošās galvas. Pašiem aprunāties par to, vai šādi augi sastopami arī apkaimes mežos, īsti nebija laika; nevar jau visu paspēt, jūs zināt – tās stundas tik īsas… Tehnoloģijas, daba un cilvēks. Joprojām jāmācās sa- dzīvot, un tāpēc vairāk nekā par vēl vienu interaktīvo tāfeli es priecājos par katru skolu un klasi, kur vismaz uz palodzes kaut kas dīgst un aug, kur atrodas laiks iziet tuvējā parkā, pļavā vai mežā, lai redzētu, kā asni un pum- puri gatavojas pavasarim, jo tas ir vislabākais mācību materiāls. Man liekas, ka tā notiek labā skolā. Lietuvā dzirdēju vēl vienu vērtīgu atziņu: „Jo kompetentāks skolotājs, jo mazāk jāsa- traucas par mācību grāma- tu kvalitāti.” Taču skolotāja kompetence nav apliecībās norādītajās apmeklēto kursu stundās mērāma; tā ir tā lai- pa, pa kuru nonākts no „es zinu” līdz „es daru”. Viļņas bērnudārza „Bo- ruzele” (tā pati mūsu mārīte vien ir) pedagoģes stāstīja, ka par savas iestādes moto izvē- lējušies „Laimīgi šeit un ta- gad”, jo tieši tā, viņuprāt, labā pirmsskolas izglītības iestādē jājūtas gan bērniem un viņu vecākiem, gan darbiniekiem. Varbūt pēc šādiem izglītības kvalitātes rādītājiem jātaujā vecākiem? Tehnoloģijas, daba un cilvēks. Joprojām jāmācās sadzīvot, un tāpēc vairāk nekā par vēl vienu interaktīvo tāfeli es priecājos par katru skolu un klasi, kur vismaz uz palodzes kaut kas dīgst un aug, kur atrodas laiks iziet tuvējā parkā, pļavā vai mežā, lai redzētu, kā asni un pumpuri gatavojas pavasarim, jo tas ir vislabākais mācību materiāls. Skolotājas uzdotais temps bija tik straujš, ka vai elpa aizrāvās: trīs minūtes tam un piecas šim; tagad tur un tagad te; skolotājas palīdze un praktikante grieza un līmēja, interaktīvā tāfele zibēja un… nebija īstas pārliecības, ka skolēniem vispār ir laiks izprast visa notiekošā kopsakarības, kur nu vēl iespraukties ar jautājumu vai savu ideju. Ar izvēli sākas atbildība; kaut vai par uzdevumu risināšanas secību vai to, kuru dzejolīti mācīties. Ar izvēli pamazām virzāmies no „uzdevuma”, kas nāk no kāda cita, uz „darbu”, ko pati esmu vismaz piekritusi veikt. AIJA TŪNA IK Cik Latvijā ir skolu, kuras par savu galveno uzdevu- mu izvirzījušas sniegt atbalstu katra bērna (skolēna) izaugsmei un izglītībai un to arī skaidri un nepārpro- tami dara zināmu visai sabiedrībai, vaicā A. Tūna. FOTO: Andris Bērziņš IK_NR_ 6_27_03_14.indd 5 3/26/14 6:49 PM

Aija Tūna: pavasarīgi ceļojumi izglītības kvalitātes meklējumos

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Publicēts laikrakstā "Izglītība un kultūra" 2014. gada 27. martā Aija Tūna ir Sorosa fonda - Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespējas skolām" vadītāja | www.parmainuskolas.lv

Citation preview

  • 27. marts, 2014 www.izglitiba-kultura.lv27. marts, 2014 www.izglitiba-kultura.lv 5VIEDOKLIS

    Pavasargi ceojumi izgltbas kvalittes mekljumos

    Izskats, ka ne tikai putni pavasar mekl labu un drou vietu, kur apmesties. Pdjo nedu laik uzkrtoi biei ncies uzklaust ar vl tikai topoo skolnu vecku jau-tjumus ar vienojou tmu: Bet k pazt labu skolu? K zint, ka manam brnam taj bs labi? Par izgltbas kva-littes pazanu runjm ar pieredzes braucien Lietuv, tiekoties gan ar praktiiem skols un brnudrzos, gan Izgltbas ministrijas un ar to saistto iestu darbiniekiem. Tepat, Latvij, izmantojot pavasara brvdienas, daudz-viet pedagogi nca kop, lai apspriestos, daltos un uz-ldtos, lai drupintu prob-lmas un aizspriedumus un iedvesmotos drosmgam un msdiengam darbam, kur viens no atslgas vrdiem ir mijdarbba ar skolniem, viu imenm, koliem un patiesb ikvienu, no kura kaut ko var mcties vai kur mudina padomt un izlemt tlko rcbu labkas un kvalitatvkas skolas virzien.

    J, k tad jaunajai (vai jebkurai) imenei zint, ka skola ir laba un bs st viu brnam? Ja ieskatmies skolu mjaslaps, atrodam staltu ku bildes, skolas vstures faktus un bijuo direktoru uzvrdus (un tas ir labi, ja o cilvku devums bijis btisks labkas skolas veidoan); uzskaittas ievieams (da-

    krt ar realizjams) pro grammas un projekti, das no tm ir pat skolas misija un attstbas plns, bet reti kur atrodam smaidgu, drou un par savu skolu lepnu brnu pusaudzi jaunieti, to, kuru ar vienu vrdu aj kontekst saucam par skolnu (un, l-dzu, ne izgltojamo! Lai juris-tu valoda paliek normatvajos dokumentos) un kura pc, manuprt, s skolas pastv un skolotjiem ir darbs. Cik Latvij ir skolu, kuras par savu galveno uzdevumu izvirzju-as sniegt atbalstu katra br-na (skolna) izaugsmei un

    izgltbai un to ar skaidri un neprprotami dara zinmu visai sabiedrbai?

    aj vienkraj soljum ir daudz klupanas vrdiu. Nu, piemram, sniedzam at-balstu vai izvirzm augstas prasbas (protams, ka nepie-cieami abi, bet secba ir no

    svara, un augstm prasbm labk pievienot apzmtjus skaidras, saprotamas, kon-sekventas un taisngas un apliecint o apzmtju iz-pratni un kltbtni ikdienas darb un saskarsm)? Kat-ram vai tiem, kurus esam par labiem atzinui un konkursa krt atlasjui? Vai skolas kolektvs ir vienojies par pau btiskko: vai js ticat, ka ik-viens brns spj gt panku-mus? Un vai jsu skolni zina, ka js viiem ticat? Viakas novada metodiskaj dien pamatskolas brni nupat aiz-kustinoi dziedja par to, ka ikvienai meitenei un znam vairk pat par konfektm gribas labus vrdus. Ceru, ka pedagogi apzinjs, kdus vrdus ielikui skolniem muts ka tas ir oti, oti no-pietni un ka labie vrdi at-irb no konfektm nav noprkami ar lielku algu. Tiem jnk no sirds.

    Jvienojas ar par to, k izpauas atbalsta sniegana. Skaidrs, ka t nav ne visat-autba, ne latias nolaiana par zemu. Tau t var skties ar pavisam vienkrm lie-tm kopgu papra paku, sauju ar zmuiem, pildspal-vm, kastaiem, sklm vai auduma gabaliiem un ci-tm vienkrm lietm, lai par kaut k tehniska trku-mu nav jbaids ne brniem, ne veckiem, kuriem ne no auna prta neiznca laika uz rtdienu sameklt vaja-dzgs lietas. Zinm tau, ka t gads ar paiem apzing-kajiem. Atbalsta sniegana skas ar abpusju atkltbu, ar sarunu, ar pedagoga ga-

    tavbu atbildt uz nerto a priek kam man jdara tas vai tas, jo jgas mekl-anai jau nevajadztu bt nekam nosodmam, vai ne?

    Lab skol aizvien noz-mgks ir izgltbas socilais aspekts kdu nkotnes (un jau pavisam tuvas nkotnes)

    modeli ms pai sev veido-jam. aj sakarb sev un sko-lniem jpatur prt un acu priek trs jdzieni izvle, patstvba un atbildba k izgltbas mris, uzdevums,

    process un rezultts. Ar izvli skas atbildba; kaut vai par uzdevumu risinanas secbu vai to, kuru dzejolti mcties. Ar izvli pamazm virzmies no uzdevuma, kas nk no kda cita, uz darbu, ko pati esmu vismaz piekritusi veikt. Mums, paiem pieaugua-jiem, jstiprina izpratne par izvli k personbas attstbas pamatu, prasmi plnot, sp-ju atrast savu ceu, gatavbu atteikties no nevajadzg. Kur gan vl citur, ja ne skol btu jmcs (un jtrenjas) veikt izvli. Cik daudz tas t notiek? Skolotja pienkums ir nodroint ldzvrtgas iz-vles iespjas, mudinot visus attstties, paveikt vairk un pilnveidot savus sasniegu-mus. Tad ir gan atbalsts, gan rezultts.

    Vai tas viss var notikt, ja mums jizem programmas un grmatas? Tam jnotiek, jo bez aktvas un apzintas skolna ldzdalbas program-mas un grmatas gudrbas nekst manas un nav ilglai-cgas. Vien no jaukajm sko-lm, kuras apciemojm Vi, redzjm daudz labu pierd-jumu brncentrtai pedago-ijai, tau nodarbb, kuru vrojm, skolotjas uzdotais temps bija tik strauj, ka vai elpa aizrvs: trs mintes tam un piecas im; tagad tur un tagad te; skolotjas paldze un praktikante grieza un l-

    mja, interaktv tfele zibja un nebija stas prliecbas, ka skolniem vispr ir laiks iz-prast visa notieko kopsaka-rbas, kur nu vl iespraukties ar jautjumu vai savu ideju.

    Prrunjot redzto, skolotja teica: Man gribjs jums pc iespjas vairk pardt. Un te nu slazds aizcirts: man un pardt bija aizsteidzies priek skolniem un dart, mcties, domt, atkljot, ka izgltbas paradigmas maia

    ar te vl ir tikai pusce. Ne velti ar Lietuvas izgltbas no-zares vadtji, ar kuriem tik-mies, teica, ka jstrd pie t, lai vrdi kst par darbiem, jo, k teica Laima Jankaus-kiene, ministrijas Visprjs un profesionlas izgltbas de-partamenta veck specilis-

    te, labk programma ir t, kas mains, sastopot brnus.

    Nupat nesen vroju stun-du ar kd no Latvijas sko-lm. Aiz loga bija pirm sau-lain diena, pri skolai lidoja gjputni, bet skolni skatjs mcbu video, kur bija re-dzama grmata ar augu at-tliem un runjos galvas. Paiem aprunties par to, vai di augi sastopami ar apkaimes meos, sti nebija laika; nevar jau visu paspt, js zint ts stundas tik sas Tehnoloijas, daba un cilvks. Joprojm jmcs sa-dzvot, un tpc vairk nek par vl vienu interaktvo tfeli es priecjos par katru skolu un klasi, kur vismaz uz palodzes kaut kas dgst un aug, kur atrodas laiks iziet tuvj park, pav vai me, lai redztu, k asni un pum-puri gatavojas pavasarim, jo tas ir vislabkais mcbu materils. Man liekas, ka t notiek lab skol. Lietuv dzirdju vl vienu vrtgu atziu: Jo kompetentks skolotjs, jo mazk jsa-traucas par mcbu grma-tu kvalitti. Tau skolotja kompetence nav apliecbs nordtajs apmeklto kursu stunds mrma; t ir t lai-pa, pa kuru nonkts no es zinu ldz es daru.

    Vias brnudrza Bo-ruzele (t pati msu mrte vien ir) pedagoes ststja, ka

    par savas iestdes moto izv-ljuies Laimgi eit un ta-gad, jo tiei t, viuprt, lab pirmsskolas izgltbas iestd jjtas gan brniem un viu veckiem, gan darbiniekiem. Varbt pc diem izgltbas kvalittes rdtjiem jtauj veckiem?

    Tehnoloijas, daba un cilvks. Joprojm jmcs sadzvot, un tpc vairk nek par vl vienu interaktvo tfeli es priecjos par katru skolu un klasi, kur vismaz uz palodzes kaut kas dgst un aug, kur atrodas laiks iziet tuvj park, pav vai me, lai redztu, k asni un pumpuri gatavojas pavasarim, jo tas ir vislabkais mcbu materils.

    Skolotjas uzdotais temps bija tik strauj, ka vai elpa aizrvs: trs mintes tam un piecas im; tagad tur un tagad te; skolotjas paldze un praktikante grieza un lmja, interaktv tfele zibja un nebija stas prliecbas, ka skolniem vispr ir laiks izprast visa notieko kopsakarbas, kur nu vl iespraukties ar jautjumu vai savu ideju.

    Ar izvli skas atbildba; kaut vai par uzdevumu risinanas secbu vai to, kuru dzejolti mcties. Ar izvli pamazm virzmies no uzdevuma, kas nk no kda cita, uz darbu, ko pati esmu vismaz piekritusi veikt.

    AIJA TNAIK

    Cik Latvij ir skolu, kuras par savu galveno uzdevu-mu izvirzjuas sniegt atbalstu katra brna (skolna) izaugsmei un izgltbai un to ar skaidri un neprpro-tami dara zinmu visai sabiedrbai, vaic A. Tna.

    FOTO

    : And

    ris B

    rzi

    IK_NR_ 6_27_03_14.indd 5 3/26/14 6:49 PM