27. marts, 2014 www.izglitiba-kultura.lv27. marts, 2014 www.izglitiba-kultura.lv 5VIEDOKLIS

Pavasargi ceojumi izgltbas kvalittes mekljumos

Izskats, ka ne tikai putni pavasar mekl labu un drou vietu, kur apmesties. Pdjo nedu laik uzkrtoi biei ncies uzklaust ar vl tikai topoo skolnu vecku jau-tjumus ar vienojou tmu: Bet k pazt labu skolu? K zint, ka manam brnam taj bs labi? Par izgltbas kva-littes pazanu runjm ar pieredzes braucien Lietuv, tiekoties gan ar praktiiem skols un brnudrzos, gan Izgltbas ministrijas un ar to saistto iestu darbiniekiem. Tepat, Latvij, izmantojot pavasara brvdienas, daudz-viet pedagogi nca kop, lai apspriestos, daltos un uz-ldtos, lai drupintu prob-lmas un aizspriedumus un iedvesmotos drosmgam un msdiengam darbam, kur viens no atslgas vrdiem ir mijdarbba ar skolniem, viu imenm, koliem un patiesb ikvienu, no kura kaut ko var mcties vai kur mudina padomt un izlemt tlko rcbu labkas un kvalitatvkas skolas virzien.

J, k tad jaunajai (vai jebkurai) imenei zint, ka skola ir laba un bs st viu brnam? Ja ieskatmies skolu mjaslaps, atrodam staltu ku bildes, skolas vstures faktus un bijuo direktoru uzvrdus (un tas ir labi, ja o cilvku devums bijis btisks labkas skolas veidoan); uzskaittas ievieams (da-

krt ar realizjams) pro grammas un projekti, das no tm ir pat skolas misija un attstbas plns, bet reti kur atrodam smaidgu, drou un par savu skolu lepnu brnu pusaudzi jaunieti, to, kuru ar vienu vrdu aj kontekst saucam par skolnu (un, l-dzu, ne izgltojamo! Lai juris-tu valoda paliek normatvajos dokumentos) un kura pc, manuprt, s skolas pastv un skolotjiem ir darbs. Cik Latvij ir skolu, kuras par savu galveno uzdevumu izvirzju-as sniegt atbalstu katra br-na (skolna) izaugsmei un

izgltbai un to ar skaidri un neprprotami dara zinmu visai sabiedrbai?

aj vienkraj soljum ir daudz klupanas vrdiu. Nu, piemram, sniedzam at-balstu vai izvirzm augstas prasbas (protams, ka nepie-cieami abi, bet secba ir no

svara, un augstm prasbm labk pievienot apzmtjus skaidras, saprotamas, kon-sekventas un taisngas un apliecint o apzmtju iz-pratni un kltbtni ikdienas darb un saskarsm)? Kat-ram vai tiem, kurus esam par labiem atzinui un konkursa krt atlasjui? Vai skolas kolektvs ir vienojies par pau btiskko: vai js ticat, ka ik-viens brns spj gt panku-mus? Un vai jsu skolni zina, ka js viiem ticat? Viakas novada metodiskaj dien pamatskolas brni nupat aiz-kustinoi dziedja par to, ka ikvienai meitenei un znam vairk pat par konfektm gribas labus vrdus. Ceru, ka pedagogi apzinjs, kdus vrdus ielikui skolniem muts ka tas ir oti, oti no-pietni un ka labie vrdi at-irb no konfektm nav noprkami ar lielku algu. Tiem jnk no sirds.

Jvienojas ar par to, k izpauas atbalsta sniegana. Skaidrs, ka t nav ne visat-autba, ne latias nolaiana par zemu. Tau t var skties ar pavisam vienkrm lie-tm kopgu papra paku, sauju ar zmuiem, pildspal-vm, kastaiem, sklm vai auduma gabaliiem un ci-tm vienkrm lietm, lai par kaut k tehniska trku-mu nav jbaids ne brniem, ne veckiem, kuriem ne no auna prta neiznca laika uz rtdienu sameklt vaja-dzgs lietas. Zinm tau, ka t gads ar paiem apzing-kajiem. Atbalsta sniegana skas ar abpusju atkltbu, ar sarunu, ar pedagoga ga-

tavbu atbildt uz nerto a priek kam man jdara tas vai tas, jo jgas mekl-anai jau nevajadztu bt nekam nosodmam, vai ne?

Lab skol aizvien noz-mgks ir izgltbas socilais aspekts kdu nkotnes (un jau pavisam tuvas nkotnes)

modeli ms pai sev veido-jam. aj sakarb sev un sko-lniem jpatur prt un acu priek trs jdzieni izvle, patstvba un atbildba k izgltbas mris, uzdevums,

process un rezultts. Ar izvli skas atbildba; kaut vai par uzdevumu risinanas secbu vai to, kuru dzejolti mcties. Ar izvli pamazm virzmies no uzdevuma, kas nk no kda cita, uz darbu, ko pati esmu vismaz piekritusi veikt. Mums, paiem pieaugua-jiem, jstiprina izpratne par izvli k personbas attstbas pamatu, prasmi plnot, sp-ju atrast savu ceu, gatavbu atteikties no nevajadzg. Kur gan vl citur, ja ne skol btu jmcs (un jtrenjas) veikt izvli. Cik daudz tas t notiek? Skolotja pienkums ir nodroint ldzvrtgas iz-vles iespjas, mudinot visus attstties, paveikt vairk un pilnveidot savus sasniegu-mus. Tad ir gan atbalsts, gan rezultts.

Vai tas viss var notikt, ja mums jizem programmas un grmatas? Tam jnotiek, jo bez aktvas un apzintas skolna ldzdalbas program-mas un grmatas gudrbas nekst manas un nav ilglai-cgas. Vien no jaukajm sko-lm, kuras apciemojm Vi, redzjm daudz labu pierd-jumu brncentrtai pedago-ijai, tau nodarbb, kuru vrojm, skolotjas uzdotais temps bija tik strauj, ka vai elpa aizrvs: trs mintes tam un piecas im; tagad tur un tagad te; skolotjas paldze un praktikante grieza un l-

mja, interaktv tfele zibja un nebija stas prliecbas, ka skolniem vispr ir laiks iz-prast visa notieko kopsaka-rbas, kur nu vl iespraukties ar jautjumu vai savu ideju.

Prrunjot redzto, skolotja teica: Man gribjs jums pc iespjas vairk pardt. Un te nu slazds aizcirts: man un pardt bija aizsteidzies priek skolniem un dart, mcties, domt, atkljot, ka izgltbas paradigmas maia

ar te vl ir tikai pusce. Ne velti ar Lietuvas izgltbas no-zares vadtji, ar kuriem tik-mies, teica, ka jstrd pie t, lai vrdi kst par darbiem, jo, k teica Laima Jankaus-kiene, ministrijas Visprjs un profesionlas izgltbas de-partamenta veck specilis-

te, labk programma ir t, kas mains, sastopot brnus.

Nupat nesen vroju stun-du ar kd no Latvijas sko-lm. Aiz loga bija pirm sau-lain diena, pri skolai lidoja gjputni, bet skolni skatjs mcbu video, kur bija re-dzama grmata ar augu at-tliem un runjos galvas. Paiem aprunties par to, vai di augi sastopami ar apkaimes meos, sti nebija laika; nevar jau visu paspt, js zint ts stundas tik sas Tehnoloijas, daba un cilvks. Joprojm jmcs sa-dzvot, un tpc vairk nek par vl vienu interaktvo tfeli es priecjos par katru skolu un klasi, kur vismaz uz palodzes kaut kas dgst un aug, kur atrodas laiks iziet tuvj park, pav vai me, lai redztu, k asni un pum-puri gatavojas pavasarim, jo tas ir vislabkais mcbu materils. Man liekas, ka t notiek lab skol. Lietuv dzirdju vl vienu vrtgu atziu: Jo kompetentks skolotjs, jo mazk jsa-traucas par mcbu grma-tu kvalitti. Tau skolotja kompetence nav apliecbs nordtajs apmeklto kursu stunds mrma; t ir t lai-pa, pa kuru nonkts no es zinu ldz es daru.

Vias brnudrza Bo-ruzele (t pati msu mrte vien ir) pedagoes ststja, ka

par savas iestdes moto izv-ljuies Laimgi eit un ta-gad, jo tiei t, viuprt, lab pirmsskolas izgltbas iestd jjtas gan brniem un viu veckiem, gan darbiniekiem. Varbt pc diem izgltbas kvalittes rdtjiem jtauj veckiem?

Tehnoloijas, daba un cilvks. Joprojm jmcs sadzvot, un tpc vairk nek par vl vienu interaktvo tfeli es priecjos par katru skolu un klasi, kur vismaz uz palodzes kaut kas dgst un aug, kur atrodas laiks iziet tuvj park, pav vai me, lai redztu, k asni un pumpuri gatavojas pavasarim, jo tas ir vislabkais mcbu materils.

Skolotjas uzdotais temps bija tik strauj, ka vai elpa aizrvs: trs mintes tam un piecas im; tagad tur un tagad te; skolotjas paldze un praktikante grieza un lmja, interaktv tfele zibja un nebija stas prliecbas, ka skolniem vispr ir laiks izprast visa notieko kopsakarbas, kur nu vl iespraukties ar jautjumu vai savu ideju.

Ar izvli skas atbildba; kaut vai par uzdevumu risinanas secbu vai to, kuru dzejolti mcties. Ar izvli pamazm virzmies no uzdevuma, kas nk no kda cita, uz darbu, ko pati esmu vismaz piekritusi veikt.

AIJA TNAIK

Cik Latvij ir skolu, kuras par savu galveno uzdevu-mu izvirzjuas sniegt atbalstu katra brna (skolna) izaugsmei un izgltbai un to ar skaidri un neprpro-tami dara zinmu visai sabiedrbai, vaic A. Tna.

FOTO

: And

ris B

rzi

IK_NR_ 6_27_03_14.indd 5 3/26/14 6:49 PM