s1c87fb20dc6cc7bd.jimcontent.coms1c87fb20dc6cc7bd.jimcontent.com/download/version/... · Web viewPiemēram, veicot ieguldījumus izglītības iestāžu infrastruktūrā, ir jāvērtē,

ROKASGRĀMATA PAŠVALDĪBĀM

DARBAM AR ES FONDIEM

Gala redakcija

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Rokasgrāmatas gala redakcija, 31.01.2012

ROKASGRĀMATA PAŠVALDĪBĀM

DARBAM AR ES FONDIEM

Saturs

1. PROJEKTU PLĀNOŠANA..................................................................................................61.1. ES struktūrfondu finansējums pašvaldībām.............................................................................................6

1.1.1. Ievadinformācija par ES fondiem............................................................................................................61.1.2. Stratēģiskais ietvars................................................................................................................................9

1.2. Pašvaldības „projektu grozs” un sasaiste ar vietējās pašvaldības attīstības plānošanu...........................111.2.1. Augstāka līmeņa attīstības pānošanas dokumenti................................................................................111.2.2. Attīstības plānošanas normatīvā bāze..................................................................................................131.2.3. Stratēģiskie projekti..............................................................................................................................141.2.4. Sadarbības iespējas pašvaldībām ES struktūrfondu ietvaros.................................................................161.2.5. Pašvaldību savstarpējā sadarbība.........................................................................................................161.2.6. Pašvaldības un nevalstiskās organizācijas sadarbība............................................................................171.2.7. Pašvaldības un valsts iestādes sadarbība..............................................................................................17

1.3. Pašvaldību projekti uzņēmējdarbības atbalstam....................................................................................191.3.1. Esošā situācija.......................................................................................................................................191.3.2. Iespējamie ES struktūrfondu līdzfinansētie pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam pašvaldībās...........201.3.3. Komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktu prasības..........................................................29

1.4. Projekta izmaksu-ieguvumu analīze.......................................................................................................321.5. Projekta ietekme uz vidi........................................................................................................................43

1.5.1. Iespējamo tiešo un netiešo vides pārmaiņu veidi..................................................................................431.5.2. Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pamatprincipi, mērķi, procedūru veidi..........................................441.5.3. Laika grafiks un nepieciešamie resursi..................................................................................................461.5.4. Iespējamie riski un to novēršanas veidi.................................................................................................47

1.6. Būvniecības tehnisko projektu sagatavošana.........................................................................................481.6.1. Tehnisko projektu izstrādes laika grafika plānošana.............................................................................481.6.2. Darba uzdevuma tehniskā projekta izstrādei sagatavošana.................................................................501.6.3. Līgumā par tehniskā projekta izstrādi iekļaujamie noteikumi...............................................................511.6.4. Būvniecības tehniskā projekta kvalitātes kontrole................................................................................51

1.7. Administratīvā kapacitāte projektu ieviešanai.......................................................................................551.7.1. Projekta komanda un tās vadība...........................................................................................................551.7.2. Finanšu kapacitāte................................................................................................................................561.7.3. Laika plānošana un vadība....................................................................................................................571.7.4. Iekšējā un ārējā komunikācija administratīvās kapacitātes stiprināšanai.............................................571.7.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšanas virzošie spēki......................................................................581.7.6. Iespējamie riski un to novēršanas veidi.................................................................................................59

2. PROJEKTU IEVIEŠANA...................................................................................................602.1. Saskaņa ar horizontālajām prioritātēm..................................................................................................60

2.1.1. Teritoriālās līdzsvarotības attīstība.......................................................................................................602.1.2. Rīgas starptautiskā konkurētspēja........................................................................................................612.1.3. Makroekonomiskā stabilitāte...............................................................................................................612.1.4. Vienlīdzīgas iespējas..............................................................................................................................622.1.5. Ilgtspējīga attīstība...............................................................................................................................632.1.6. Informācijas sabiedrība.........................................................................................................................63

2.2. Projekta īstenošanas dokumentācija un finanšu vadība.........................................................................662.2.1. Projekta grāmatvedības organizācija....................................................................................................662.2.2. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas............................................................................................662.2.3. Projekta īstenošanas dokumentācija, tās aprite un glabāšana.............................................................692.2.4. Finanšu vadībā iesaistīto pušu funkcijas................................................................................................70

2.3. Projekta risku vadība.............................................................................................................................742.3.1. Risku veidi.............................................................................................................................................742.3.2. Risku vadības process............................................................................................................................75

2


2.3.3. Risku mazināšana un/vai novēršanas veidi...........................................................................................762.4. Iepirkumu procedūru plānošana un organizēšana..................................................................................77

2.4.1. Iepirkuma plānošana............................................................................................................................772.4.2. Iepirkuma organizēšana........................................................................................................................792.4.3. Biežāk sastopamās problēmas būvniecības iepirkumu organizēšanā un norisē....................................812.4.4. Jaunās tendences iepirkumu organizēšanā...........................................................................................88

2.5. Elektroniskā iepirkumu sistēma.............................................................................................................922.6. Projekta pārskatu sagatavošana............................................................................................................94

2.6.1. Projekta pārskatu veidi.........................................................................................................................942.6.2. Projekta progresa pārskats...................................................................................................................952.6.3. Maksājumu pieprasījums......................................................................................................................962.6.4. Pārskats par horizontālo prioritāšu ieviešanu.......................................................................................972.6.5. Pārskats par pievienotās vērtības nodokļa summām............................................................................972.6.6. Projekta pēcieviešanas pārskats...........................................................................................................982.6.7. Praktiski ieteikumi projektu pārskatu un to pavaddokumentu noformēšanai.......................................99

2.7. Projekta grozījumu veikšana................................................................................................................1012.8. Projekta publicitāte.............................................................................................................................103

2.8.1. Informācijas un publicitātes pasākumu būtība....................................................................................1032.8.2. Informācijas un publicitātes pasākumu veidi......................................................................................1032.8.3. Īss informācijas un publicitātes pasākumu tehniskais raksturojums...................................................1052.8.4. Kas ir „jaunums” vai „ziņa” projektā?.................................................................................................1052.8.5. Inovatīvi informācijas un publicitātes pasākumu veidi un risinājumi...................................................1062.8.6. Iespējamie riski un to novēršanas veidi...............................................................................................107

3. PROJEKTA REZULTĀTU UN IETEKMES IZVĒRTĒJUMS....................................................1083.1. Projekta rezultātu un ietekmes izvērtējums.........................................................................................108

3.1.1. Izvērtējuma veidi.................................................................................................................................1083.1.2. Izvērtējumu nepieciešamība................................................................................................................1103.1.3. Izvērtējuma kritēriji un jautājuma formulējumi...................................................................................1103.1.4. Izvērtējuma norise un metodes...........................................................................................................1113.1.5. Galvenās datu analīzes metodes.........................................................................................................1133.1.6. Rezultatīvo rādītāju sistēma................................................................................................................116

3.2. Projekta rezultātu ilgtspēja..................................................................................................................1183.2.1. Ilgstpējas veidi....................................................................................................................................1183.2.2. Multiplikatīvais efekts.........................................................................................................................119

3.3. Pārbaudes projekta īstenošanas vietā..................................................................................................121

4. PRAKTISKI DOKUMENTU PARAUGI..............................................................................123Pielikums 1.2.nodaļai............................................................................................................................................123Pielikums 1.6.nodaļai............................................................................................................................................124Pielikums 1.7.nodaļai............................................................................................................................................126Pielikums 1.8.nodaļai............................................................................................................................................129Pielikums 2.2.nodaļai............................................................................................................................................131Pielikums 2.3. nodaļai...........................................................................................................................................133Pielikums 2.6.nodaļai............................................................................................................................................134Pielikumi 2.8.nodaļai............................................................................................................................................136Pielikumi 3.1. nodaļai...........................................................................................................................................137Pielikums 3.3.nodaļai............................................................................................................................................140

Izmantotie materiāli.......................................................................................................141

3


Ievads

Valsts reģionālās attīstības aģentūra piedāvā rokasgrāmatu pašvaldību un plānošanas reģionu projektu speciālistiem ES fondu projektu sagatavošanā un ieviešanā.

Šī rokasgrāmata ir pēc kārtas otrā (pirmā 2008.gadā), un ir veidota kā praktisks palīgs pieredzējušiem projektu speciālistiem, tā kā Latvijā ar ES fondu projektiem strādā jau kopš 2004.gada un pašvaldībās ir uzkrāta zināma pieredze.

Rokasgrāmata palīdzēs izvairīties no potenciāliem riskiem projektu plānošanā un ieviešanā, sniegs praktiskus ieteikumus, lai atvieglotu projektu speciālistu ikdienas darbu.

Rokasgrāmatā aktualizētas pirmajā grāmatā iekļautās tēmas, un tā papildināta ar vairākām tēmām, kas sevi pieteikušas kā aktuālas pašvaldību projektu speciālistiem pēdējos gados.

Rokasgrāmatai ir informatīvs raksturs. Tā apkopo Latvijas pašvaldību un plānošanas reģionu projektu speciālistu pieredzi, risinājumus par sarežģītām projektu vadības situācijām, pašvaldībās aprobētus projektu dokumentu paraugus un izpratni par labu projektu pārvaldību pašvaldībā 2011.gada normatīvo aktu ietvaros. Priecāsimies, ja grāmata noderēs jūsu projektu darbā.

Rokasgrāmatai ir trīs daļas. Pirmajā daļā apskatīti projektu plānošanas jautājumi – projektu intergrēšana pašvaldības attīstības plānošanā, pašvaldību sadarbības projekti, uzņēmējdarbības atbalstam virzītie projekti, izmaksu un ieguvumu novērtēšana, būvniecības tehnisko projektu un citu iepirkumu darba uzdevumu sagatavošana un citi.

Otrajā daļā apskatīti projektu ieviešanas gaitā aktuālie jautājumi – jaunās tendences iepirkumu organizēšanāi, zaļais iepirkums, elektroniskais iepirkums, dokumentācija un finanšu vadība, risku vadība, praktiski ieteikumi projektu pārskatu un to pavaddokumentu noformēšanai, informācijas un publicitātes pasākumi un citi.

Trešā daļa pievēršas projekta rezultātu un ietekmes izvērtējumam un projekta rezultātu ilgtspējai. Ieteikumus ilustrē piemēri no pašvaldību projektiem. Ceturtajā daļā ietverti praktiski dokumentu paraugi – vienošanās, iesniegumu, darba plānu, risku reģistra, jautājumu pirms pārbaudes projekta īstenošanas vietā un citi praktiski paraugi.

Rokasgrāmatas sagatavošanā Valsts reģionālās attīstības aģentūra pieaicināja ekspertus (iepirkums „Ekspertu pakalpojumi par ES fondu projektu labās prakses piemēru pašvaldībās apkopojumu” (ID Nr. VRAA/2011/08/ERAF/MI), finansēts no ES struktūrfondu Tehniskās palīdzības.- Arta Kronberga, Zemgales plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja,- Neils Balgalis, SIA „Grupa 93” valdes priekšsēdētājs,- Gunta Ozoliņa, Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības daļas vadītāja,- Marika Rudzīte-Griķe, projektu eksperte, SIA „Ar Gaumi” valdes priekšsēdētāja.

Izsakām lielu paldies arī pašvaldību un plānošanas reģionu projektu vadītājiem, juristiem, grāmatvežiem, komunikāciju speciālistiem, attīstības plānošanas speciālistiem, pašvaldību vadītājiem, kas piedalījās tematiskajās diskusijās un projektu speciālistu aptaujā.

Rokasgrāmata piejama Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, kā arī mājaslapā www.vraa.gov.lv.

Aģentūra arī turpmāk sniegs metodisku atbalstu pašvaldībām projektu plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā. Būsim pateicīgi saņemt Jūsu komentārus un priekšlikumus uz [email protected].

Jūsu Valsts reģionālās attīstības aģentūra

4

http://www.vraa.gov.lv/


Saīsinājumi.

3D trīsdimensijuAPIA Atklāta projekta iesniegumu atlaseB/C Ieguvumu un izmaksu attiecības (angļu val. - benefit-cost ratio)BI Biznesa inkubatorsCV Cirruculum vitea jeb autobiogrāfijaCVP Iepirkuma nomenklatūras kodsDP Darbības programmaDPP Darbības programmas papildinājumsEK Eiropas KomisijaENPV Ekonomiskas neto pašreizējas vērtībasERAF Eiropas Reģionālās attīstības fondsES Eiropas SavienībaESF Eiropas Sociālais fondsFNPV Finansiālā neto tagadnes vērtībaFRR Finansiālā ienesīguma vērtībaIIA Ieguvumu izmaksu analīzeIIN Iedzīvotāju ienākumu nodoklisIRR Iekšējā peļņas norma (angļu val. - internal rate of return)IKP Iekšzemes kopproduktsIKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijasIPIA Ierobežota projekta iesniegumu atlaseIUB Iepirkumu uzraudzības birojsIVN Ietekmes uz vidi novērtējumsKF Kohēzijas fondsLBN Latvijas būvnormatīvsLIAA Latvijas investīciju attīstības aģentūraLIAS Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadamLNPVA Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācijaLSAP Latvijas stratēģiskais attīstības pāns 2009.-2013.gadamLSIF Sabiedrības integrācijas fondsLR Latvijas RepublikaLVL LatsMK Ministru kabinetsNVO Nevalstiskās organizācijasMVU Mazie un vidējie uzņēmumiNAP Nacionālais attīstības plānsNĪN Nekustamā īpašuma nodoklisNPV Neto tagadnes vērtība (angļu val. - net present value)OP Operacionālā programmaPIL Publisko iepirkumu likumuPPP Privātā publiskā partnerībaPVN Pievienotās vērtības nodoklisRAPLM Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijaSEZ Speciālā ekonomiskā zonaSIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildībuSIP Saimnieciski izdevīgākais piedāvājumsSPSIL Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumuTEP Tehniski ekonomiskais pamatojumsVARAM Vides aizsatdzības un reģionālās attīstības ministrijaVAS Valsts akciju sabiedrībaVID Valsts ieņēmumu dienestsVPA Vienas pieturas aģentūraVRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra

5


VSID Valsts stratēģiskais ietvardokumentsZIP Zaļā publiskā iepirkuma pamatkritērijiem

1.Projektu plānošana

1.1. ES struktūrfondu finansējums pašvaldībām

1.1.1. Ievadinformācija par ES fondiem

Latvijai ES fondi ir pieejami kopš 2004.gada, uz kuriem var pretendēt gan valsts, gan pašvaldību iestādes, gan uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas, investējot ekonomikas attīstībā, publiskās infrastruktūras sakārtošanā, tehnoloģiskā izcilībā un cilvēkresursu attīstībā.

2007.-2013.gada periodā Latvijai ir pieejami 4 530 447 634 eiro, no kuriem 33,99% ir Kohēzijas fonda līdzekļi, 12,15% Eiropas Sociālā fonda finansējums un vairāk nekā puse - 58,86% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Kohēzijas fonds (KF) ir viens no Eiropas Savienības reģionālās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošas ekonomiskās un sociālās atšķirības. Finansējumu no šī fonda saņem tikai mazāk attīstītie reģioni Eiropas Savienībā. Latvija ir izvēlējusies šos līdzekļus ieguldīt vides aizsardzības, ceļu infrastruktūras un transporta attīstības jomā.

Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF) – atbalsta dzīves līmeņa atšķirību mazināšanu reģionos, publiskās infrastruktūras uzlabošanu, ražošanas un uzņēmējdarbības attīstību.

Eiropas Sociālais fonds (ES) – veicina nodarbinātību, novērš visa veida diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, iegulda cilvēkresursos, lai uzlabotu to konkurētspēju darba tirgū.

ES fondu apguvē 2007.-2013.gada periodā ir noteiktas trīs galvenie atbalsta virzieni vai prioritātes: Cilvēkresursu attīstība un efektīva izmantošana (12% no visiem ES fondu līdzekļiem); Konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku (16%); Publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošana (72%).

Eiropas Sociālā fonda atbalsts pašvaldībām:Izglītības un prasmju attīstībai, īstenojot atbalsta pasākumus jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrācijai izglītībā.

ESF finansētā projekta „Atbalsta pasākumi atstumtības risku mazināšanā sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni”” īstenošana dod iespēju finansēt iestādes audzēkņu iepazīšanos ar ražošanas uzņēmumiem un veikt apmācību uzņēmumos. Jauniešiem pēc izvēles ir iespēja iziet 35 stundu ražošanas praksi metālapstrādes uzņēmumā „Kalnmesteri”, konditorejas cehā maiznīcā „Liepkalni” vai šinšillu fermā. Pēc skolēnu rudens brīvdienām 12 audzēkņiem Valmieras pārtikas ražotāju vidusskolā paredzēts 48 stundu ievirzes nodarbību kurss pārdevēja, pavāra palīga, piena un gaļas pārstrādes speciālista profesijās. Cerams, ka jaunieši jutīsies drošāki savas turpmākās arodizglītības izvēlē,” stāsta D.Čākurs (http://www.naukseniskii.edu.lv sniegtā informācija).

Nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, sekmējot vietējo nodarbinātības plānu ieviešanu, darba praktizēšanu pašvaldībās ar stipendiju, atbalstot institucionālajai aprūpei alternatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām;

6

http://www.naukseniskii.edu.lv/


Laika posmā no 2009.g. septembra līdz 2011.gada septembrim Ventspils pilsētas dome sadarbībā ar NVA Ventspils filiāli ieviesusi projektu „Apmācības darba iemaņu un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”, kopā izveidojot 1051 praktizēšanās darba vietas, piedāvājot bezdarbniekiem strādāt pie pilsētas parku un ielu labiekārtošanas, kā arī palīgdarbus sociālajā aprūpē, kultūras un izglītības iestādēs (www.ventspils.lv informācija).

Administratīvās kapacitātes stiprināšanai, atbalstot publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kvalitātes vadības sistēmas izveidi un ieviešanu pašvaldībās vai to iestādēs, kas izveidojušās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā; atbalstot kapacitātes stiprināšanu ES struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanā un piesaistot pašvaldībām kvalificētus speciālistus, kā arī uzlabojot pašvaldību stratēģiskās plānošanas rīcībspēju.

2011.g. jūlijā Jēkabpils novada pašvaldībā ir pabeigta projekta „Inovatīvu pasākumu īstenošana Jēkabpils novada pašvaldībā publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai” ieviešana. „Projekts veicināja administratīvā darba uzlabošanu jaunā novada darbībā, ir paaugstināta pašvaldības kapacitāte, sniegts atbalsts jaunu, efektīvu darba metožu meklēšanā”, tā domes priekšsēdētājs E. Meņķis. Projekts īstenots, bet tā rezultātus izmantosim vēl ilgi gan pielietojot iegūtās zināšanas, prasmes, pieredzi, gan arī strādājot inovatīvi un radoši, tā raksta www.jekabpilsnovads.lv

Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsts pašvaldībām: Izglītības un zinātnes infrastruktūras attīstībai, uzlabojot materiāli tehnisko bāzi dabaszinātņu kvalitatīvākai apguvei vismaz vienā vidusskolā katrā Latvijas novadā, atbalstot izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, uzlabojot infrastruktūru „uzņemošajā” skolā, uzlabojot speciālās izglītības iestāžu infrastruktūru un mācību vidi, kā arī nodrošinot vides pieejamību izglītojamiem ar funkcionāļiem traucējumiem gan profesionāli tehniskajās skolās, gan vidusskolās, gan speciālajās izglītības iestādēs.

Daugavpils 12.vidusskolā ERAF realizētā projekta ietvaros ir modernizēti un aprīkoti četri kabineti: fizikas, matemātikas, bioloģijas un ķīmijas kabineti. Kabineti ir renovēti, iegādātas jaunas, mūsdienīgas mēbeles. Matemātikas kabinets tika aprīkots ar interaktīvo tāfeli un datu kameru. Pēc skolotāju I.Puncules un I.Siņavskas domām ar šī aprīkojuma palīdzību matemātikas mācīšana kļuva aizraujošāka un interesantāka skolēniem un skolotājiem.„Daugavpils 12.vidusskola jau vairāku gadu garumā iesaistās projektos, lai mācītos strādāt ar izglītojamajiem, kuriem ir fiziskās attīstības traucējumi,”. stāsta Daugavpils 12.vidusskolas direktore Elita Boļina. „Dzīve ir nežēlīga, un katru no mums var piemeklēt nelaime, katrs no mums var nonākt ratiņkrēslā vai gūt kādu traumu, kas apgrūtina pārvietošanos. Tāpēc mēs esam ļoti pateicīgi projekta finansētājiem, ka skolā tiks uzstādīts lifts, lai visas skolas telpas būtu pieejamas izglītojamajiem, vecākiem, visiem skolas apmeklētājiem, kuriem ir kustību traucējumi” (www.daugavpils.lv informācija).

Sociālās infrastruktūras attīstībai, uzlabojot alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību novados, savukārt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros risinot jautājumus par pirmskolas izglītības iestāžu pieejamības uzlabošanu.

„Dobeles novada iedzīvotāji var būt gandarīti, jo ar Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu „Pirmskolas izglītības iestādes „Spodrība” rekonstrukcija” pilnībā ir atrisināts jautājums par rindu uz vietām pašvaldību bērnudārzos. Tagad ikvienai Dobeles novadā deklarētai ģimenei, kas vēlēsies pieteikt pirmskolas vecuma bērnus izglītības iestādē, pakalpojums tiks nodrošināts”, tā apgalvoja Dobeles novada projektu vadītāja Taiga Gribuste (www.dobele.lv informācija).

Veselības aprūpes infrastruktūrai, uzlabojot ģimenes ārstu, it īpaši pediatru pieejamību, sakārtojot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī investējot līdzekļus stacionāro veselības pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošanā.

Projekta 1.kārtas īstenošanai no ES struktūrfondiem, valsts budžeta finansējuma un pašvaldības līdzfinansējuma atvēlēti vairāk nekā trīs miljoni latu, un nupat sākušies paši lielākie darbi-jaunas piebūves būvniecība. Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks: „Līdz 2011.g.beigām jaunajam korpusam jau jābūt uzceltam. Tajā būs plaša Konsultatīvā nodaļa, Dienas stacionārs, operāciju bloks un Sterilizācijas dienests. Jāuzsāk arī centrālā korpusa siltināšana un ventilācijas sistēmas modernizācija. Savukārt no 2012.gada jāapgūst vēl aptuveni septiņi miljoni latu. Mēs varam būt gandarīti par padarīto. Liepājas slimnīca ir otra lielākā medicīnas iestāde ārpus Rīgas – 18 000 izārstētu pacietu, 4,5 tūkstoši operāciju un 1000 dzemdību,” raksta Liepājas reģionālās slimnīcas avīze , Nr.36, 05.2011.

Transporta sistēmas attīstībai, uzlabojot satiksmes drošību apdzīvotās vietās ārpus Rīgas, likvidējot „melnos punktus”, sakārtojot tranzīta ielas pilsētās.

7

http://www.dobele.lv/

http://www.daugavpils.lv/

http://www.ventspils.lv/


Cēsu novada pašvaldība pagājušajā gada nogalē noslēdza vienošanos ar CFLA par ES fonda projekta īstenošanu un ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu projektam „Satiksmes drošības uzlabojumi pie Cēsu pilsētas 3.pirmskolas izglītības iestādes. Sakārtojot ietves gar bērnudārzu, ir novērsta satiksmes drošībai potenciāli bīstama vieta, uzlabota gājēju un velosipēdistu ielas šķērsošanas organizācija un nodrošināta vienmērīga transporta plūsma, stāsta Laine Madelāne, projektu vadītāja („Cēsu vēstis”, 28.10.2011.).

Vides aizsardzības infrastruktūras attīstībai, uzlabojot ūdenssaimniecības infrastruktūru apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000, samazinot Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudus, nodrošinot hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, rekultivējot vides aizsardzības prasībām neatbilstošās izgāztuves, veicot izglītojošās un informatīvās infrastruktūras uzstādīšanu NATURA 2000 teritorijās, lai samazinātu antropoloģisko slodzi un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

„Jēkabpils vēsturiski ir bijusi viena no plūdu visapdraudētākajām vietām, jo vižņu masa, kas nāk no Daugavas augšteces, nenonāk Pļaviņu ūdenskrātuvē, bet piepilda upes gultni garā posmā, radot plūdu draudus. Pateicoties dambja rekonstrukcijai situācija uzlabosies un pilsēta būs pasargāta no plūdiem”, atzīst R.Vējonis (www.jekabpils.lv informācija).

2011.g.21.jūlijā svinīgi noslēdzās rekultivācija vienā no lielākajām izgāztuvēm Latvijā – „Demenē”. Laika posmā no 1986.gada līdz 2008.gadam Demenes izgāztuvē ievesti apmēram miljons tonnu sadzīves atkritumu un 10 000 tonnas kaprolaktāna atkritumu no Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas. Šī ķīmiskā viela, kas savulaik izmantota zeķbikšu un automašīnu riepu ražošanā, saskaroties ar ūdeni, rada amonjaka savienojumus un, nonākot gaisā, veido ļoti bīstamu savienojumu.... Izgāztuve netiek izmantota jau kopš 2008.gada (www.latgale.lv informācija).

Tūrisma infrastruktūras attīstībai, nodrošinot nacionālas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu, kultūras, aktīvā un rekreatīvā tūrisma produktu attīstību, atbalstot velotūrisma infrastruktūras izveidi.

Ventspils pilsētā projekta ietvaros tiek plānota veloceliņu izveide 10,17 km garumā, maršrutā iekļaujot iecienītākos pilsētā tūrisma objektus- Ostas ielas promenādi, Spīķeru piekrasti, Livonijas ordeņa pili, Dienvidu molu, Jūrmalas parku, Piejūras brīvdabas muzeju, mazbānīti un piedzīvojuma parku. Radot kvalitatīvu velotūrisma produktu, ir pamats prognozēt, ka velotūristu skaits pilsētā palielināsies...(www.ventspils.lv informācija).

Kultūras infrastruktūras attīstībai, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros izveidojot daudzfunkcionālus centrus profesionālās mākslas pasākumu rīkošanai, attīstot kultūras mantojuma objektus ar augstu sociālekonomisko potenciālu un palielinot to nozīmību starptautiskā mērogā.

„Realizējot ERAF projektu „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta”, paredzēts atjaunot pils krāšņo dekorējumu – fasāžu un iekštelpu akmens kalumus, podiņu krāsnis, pagalma bruģi. Ikvienu restauratora darbību pamato iepriekš veikta zinātniskā izpēte. Projekts paredz pilnībā pabeigt Bauskas pils jaunākās daļas atjaunošanu. Restaurētajās telpās atradīsies interjera iekārtojuma ekspozīcijas un telpas mākslas kolekciju izstādīšanai, festivāliem, koncertiem, muzejpedagoģisko programmu vai mūžizglītības nodarbībām, u.tml. norisēm. Rezultātā bagātināsies pils muzeja piedāvājums un kultūras aktivitātes, Bauskas pils varēs pilnvērtīgi papildināt populāro tūrisma maršrutu uz Rundāles pili un piesaistīt vairāk tūristu”, tā stāsta Bauskas pils muzeja direktors M.Skanis (www.bauska.lv informācija).

Enerģētikas nozares attīstībai, uzlabojot sociālo dzīvojamo māju siltumnoturību, veicot pasākumus centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanā, atbalstot koģenerācijas stacijas, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, kā arī ieviešot daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumus.

„Ir pagājis vairāk nekā gads un kooperatīvai sabiedrībai, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, ir izdevies sakārtot māju tā, lai iedzīvotāji dzīvotu ne tikai vizuāli skaistākā, bet arī daudz ekonomiskākā daudzdzīvokļu mājā”, tā saka Jēkabpils pilsētas domes deputāts Aivars Kraps par pirmo siltināto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Bebru ielā 13, Jēkabpilī (www.jekabpils.lv informācija).

Pilsētvides infrastruktūras attīstībai, 16 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un Rīgā, īstenojot projektus saskaņā ar pašvaldību integrētajām attīstības programmām, uzlabojot pilsētu pievilcību un pakalpojumu pieejamību. Mazākā apjomā atbalsts tiek sniegts arī 11 lielo novadu pašvaldību kompleksai attīstībai, arī saskaņā ar sava novada attīstības programmu.

8

http://www.jekabpils.lv/

http://www.bauska.lv/

http://www.ventspils.lv/

http://www.latgale.lv/

http://www.jekabpils.lv/


Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā tika atklāts 2010.gada 16.novembrī. «Šis tornis ir dāvana gan Jelgavai, gan visai Latvijai, un mēs šodien nododam torni jūsu vērtējumam. Tornī atrodas tūrisma informācijas centrs un ekspozīcijas, kurās ikviens var ielūkoties vēstures lappusēs, no skatu laukuma paveras pilsētas panorāma, savukārt zvanu skaņas gan modinās no rīta, atgādinot, ka jādodas uz darbu, gan vakarā aicinās mājās,» klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Gandarījumu par notikumu pauda arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāves, kuras uzsvēra – tornis ir izcils, augstākās raudzes restaurācijas paraugs un piemērs tam, kā kultūras mantojuma pieminekli iesaistīt ekonomiskajā apritē (www.jelgavasvestnesis.lv informācija).

Talsu novada attīstības programmas publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji nekritizēja Talsu novada attīstības vīziju, noteiktos stratēģiskos mērķus un prioritātes, bet vairāk diskutēja par katra pagasta vajadzībām un nepieciešamajiem rekonstrukcijas un renovācijas darbiem pagasta infrastruktūrai, piemēram, autoceļu rekonstrukcija, kultūras infrastruktūras atjaunošana, sporta infrastruktūras – sporta laukumu labiekārtošana, raksta „Talsu novada ziņas” 2011.g.novembrī.

1.1.2. Stratēģiskais ietvars

Eiropas Savienības līmenī ES fondu apguvi reglamentē Kopienas stratēģiskās vadlīnijas, kas nosaka vispārīgās prasības attiecībā pret ES fondu atbalsta jomām, bet ES regulas nosaka galvenos fondu piešķiršanas principus, atbalsta nosacījumus un vispārīgās procedūras. Regulu prasības ir iestrādātas Latvijas normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos.

Nacionālā līmenī ir izstrādāts Valsts stratēģiskais ietvardokuments (VSID), kas ir galvenā 2007.-2013.gada struktūrfondu (ESF un ERAF) un Kohēzijas fonda apguves stratēģija, aptverot augstākminētos trīs atbalsta virzienus. Katram atbalsta virzienam atbilst sava Darbības programma (DP): „Cilvēkresursi un nodarbinātība” „Uzņēmējdarbība un inovācijas” „Infrastruktūra un pakalpojumi”

DP ir analizēta aptverto sektoru situācijas analīze, sniegti prioritāšu apraksti, dots finanšu plāns un administratīvais ietvars, nosakot, kura no institūcijām administrēs konkrēto programmu. Detalizētāka informācija ir atrodama katras Darbības programmas papildinājumā (DPP).

Savukārt katras aktivitātes vai apakšaktivitātes ieviešanu regulē speciāli MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā īsteno attiecīgo aktivitāti vai apakšaktivitāti, sniedz projektu vērtēšanas kritērijus, nosaka prasības projekta iesniedzējiem, kā arī to iestāžu, kas iesaistītas aktivitātes vai apakšaktivitātes ieviešanā, funkcijas.

2007.g.-2013.g. visas aktivitātes tiek īstenotas divos projektu konkursu veidos: Atklāta projektu iesniegumu atlase (APIA), projektu iesniedzējiem vienlīdzīgi konkurējot uz aktivitātei vai apakšaktivitātei pieejamo finansējumu; Ierobežota projektu iesnieguma atlase (IPIA), MK noteikumos nosaucot konkrētos ES fondu projektu iesniedzējus, kam ir tiesības pretendēt uz konkrēto aktivitāti vai apakšaktivitāti. Projektu apstiprina, ja tas atbilst attiecīgajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Saskaņā ar ES fondu aktivitāšu ieviešanas indikatīvo plānu, kas publicēts www.esfondi.lv, pavisam ES struktūrfondos tiek īstenotas 152 aktivitātes. Vairāk nekā 34 ir domātas tieši pašvaldībām un to iestādēm. Lielākais vairums (27) ir ERAF finansētas ar mērķi attīstīt publisko infrastruktūru un pakalpojumus. Vairāk nekā puse no tām ir piedāvāta APIA. Arī septiņas ESF aktivitātes tiek izsludinātas kā APIA.

Katrai aktivitātei un apakšaktivitātei ir savi MK regulējošie noteikumi. Taču ir arī ES fondu apguvi reglamentējošie vispārīgie normatīvie akti, kas attiecas uz visām aktivitātēm. Svarīgākais no tiem ir ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums 2007.-2013.gadam, kas nosaka kopējos ES fondu administrēšanas principus, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un ES fonda finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī regulē ES fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Ar visiem ES fondu politikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem var iepazīties mājas lapā www.esfondi.lv

9

http://www.esfondi.lv/


http://www.jelgavasvestnesis.lv/


10


1.2. Pašvaldības „projektu grozs” un sasaiste ar vietējās pašvaldības attīstības plānošanu

Katrs projekts ir kā solis ceļā uz pašvaldības izvirzīto attīstības mērķu sasniegšanu. Ikdienas steigā tas nereti aizmirstas, jo beidzas projekts, beidz darbu eksperti, iesniegtas atskaites un jāsteidz sekot nākamām izsludinātajām aktivitātēm. Projektiem vajadzētu papildināt vienam otru, mērķtiecīgi virzoties uz pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos nospraustajiem mērķiem.

Jau aizpildot projekta iesnieguma veidlapu, jāpamato, kā projekta rezultāti sekmēs ES struktūrfondu plānošanas dokumentos (VSID Darbības programmās) minēto problēmu risināšanu un projekta iesniedzēja organizācijas darbības jomas plānošanas dokumentus.

Daudzās pašvaldībās pazīstama situācija, ka projektu iesniegumi nereti tiek sagatavoti steigā, sekojot un pielāgojoties izsludinātajām fondu aktivitātēm. Nereti pat pati projekta ideja tiek radīta ierobežotā laikā. Tam par iemeslu – stratēģiskās plānošanas trūkums, administratīvo resursu neietderīga izmantošana, vai vēl sliktāk – dažādu politisko spēku deputātu solījumi vēlēšanās, konkrētas poltiskas intereses. Tad pašvaldību attīstības plānošanas un projektu nodaļām nākas vienlaikus redzēt gan stratēģisko attīstību, gan „pārliecināt” politiķus par viena vai otra projekta nepieciešamību, vai tieši pretēji – nelietderību, gatavot projektu iesniegumu, ieviest, un visbeidzot – arī novērtēt.

Svarīgāko (stratēģisko) savstarpēji saistītu projektu ideju ģenerēšanu jeb projektu groza sastādīšanu loģiski būtu jāveic, jau izstrādājot pašvaldības attīstības dokumentus.

2007.-2013.gada periodā no ESF līdzekļiem tiek finansētas divas aktivitātes, kuru: 1.5.3.1. aktivitāte „Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem”; 1.5.3.2. aktivitāte „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana”.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra veic pilnu aktivitātes administrēšanas ciklu. Aktivitātes „Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem” ietvaros plānošanas reģioni un lielākā daļa pašvaldību izstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Savukārt no aktivitātes „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana” bija pieejams finansējums speciālistu darba apmaksai un attīstības plānošanas dokumentu izstrādes laikā organizētajiem pasākumiem.

1.2.1. Augstāka līmeņa attīstības pānošanas dokumenti

Projekta mērķiem vienlaikus jāsniedz ieguldījums attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanā. Lai orientētos attīstības plānošanas dokumentos, jāzina to hierakhija un termiņi (1.2.-1.attēls).

Plānošanas dokumentu hierarhiju Latvijā nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums. Hierarhiski augstākie ir ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenti, kam pakārtojas vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti un tiem savukārt – īstermiņa plānošanas dokumenti.

Pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti ir vietējā līmeņa dokumenti, kas ir hierarhiski pakārtoti reģionālā un nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.

Eiropas līmeņa augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Stratēģija „Eiropa 2020”. Atsevišķā nozarē var būt izstrādāti savi termiņa attīstības plānošanas dokumenti. Tomēs atsauces uz Eiropas līmeņa dokumentiem nav obligāti jānorāda, jo Attīstības plānošanas sistēmas likums norāda, ka „Starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu.”

11


Piemēram, Ūdensstruktūras direktīvas mērķi ir iestrādāti LR Ūdens apsaimniekošanas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, Eiropas līmeņa nozaru mērķi ir iestrādati Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, utt.

1.2.-1.attēls . Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija

Latvijas plānošanas dokumenti

Visi plānošanas dokumenti jāsaskaņo ar ilgtermiņa konceptuālo dokumentu ”Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”, kas Saeimā ir apstiprināts 2005.gada 26.oktobrī. šajā dokumentā iezīmēts valsts attīstības ilgtermiņa mērķis – pakāpeniski 20-30 gadu laikā nodrošināt būtisku cilvēka dzīves labklājības pieaugumu.

Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (LIAS), apstiprināta 2010.gada 10.jūnijā. Stratēģija nosaka septiņas prioritātes: Kultūras telpas attīstība; Ieguldījumi cilvēkkapitālā; Paradigmas maiņas izglītībā; Inovatīva un ekoefektīva ekonomika;

12


Daba kā nākotnes kapitāls; Telpiskās attīstības perspektīva; Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.

Katrā no prioritātēm ir definēts mērķis un noteikti attīstības virzieni, kuru ietvaros ir nosauktas rīcības virzieni un risinājumi.

Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr. 564 „Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam”) nosaka valsts izaugsmes mērķi, stratēģiskos mērķus, prioritātes un valsts izaugsmes priekšnosacījumus: izaugsme reģionos; iekļaujošs un noturošs darba tirgus; vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā; droša, pilsoniska un saliedēta sabiedrība; moderna infrastruktūra un pakalpojumi; Latvijas izaugsmes starptautiskā dimensija; pieejams mājoklis un sakopta dzīves telpa; laba pārvaldība kā ilgtspējīgas izaugsmes politikas nodrošinājums.

Dokumentā katras prioritātes ietvaros noteikti rīcības virzieni un to ietvaros risināmie uzdevumi. Rezultatīvie rādītāji tika apstiprināti vēlāk – 2006.gada oktobrī. Uzraudzības pārskats par NAP īstenošanu ir gatavots tikai par 2007.gadu.

Kopš 2010.gada Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam stratēģijas īstenošanu veic atbilstoši Latvijas Stratēģiskās attīstības plānam 2010.-2013.gadam (LSAP), ko izstrādāja, reaģējot uz ekonomisko krīzi (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr. 203). Plāns izvirza mērķi „Kāpināt valsts konkurētspēju” un nosaka trīs prioritātes: Ekonomiskā izaugsme; Sociālā drošība; Publiskās pārvaldes reformas.

Teritorijas attīstības dokumentu savstarpēju saskaņotību nodrošina VARAM (kā RAPLM tiesību pārņēmējs), tās deleģējot plānošanas reģioniem. Politikas plānošanas dokumentu savstarpēju saskaņotību nodrošina Valsts kanceleja. Nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām veic 2011.gada 27.septembrī Ministru kabineta izveidotais Pārresoru koordinācijas centrs, kurš koordinēs nacionālā attīstības plāna 2014.2020.gadam izstrādi.

Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā - http://helios-web.saeima.lv/bi8/laspaz?dd=0815 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam - http://www.latvija2030.lv/upload/latvija2030_lv.pdf, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam kopsavilkums: http://www.latvija2030.lv/upload/2030parluks_saeima.pdf Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam - http://www.nap.lv/upload/nap/national_development_plan_2007-2013_lat.pdf Attīstības plānošanas dokumenti- http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/?doc=9323, kā arī politikas un plānošanas dokumentu datu bāzē www.polsis.gov.lv Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādē reģionālā un vietējā līmenī: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/metodika/?doc=13662

1.2.2. Attīstības plānošanas normatīvā bāze

Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu, Latvijā ir šādi attīstības plānošanas dokumentu veidi: Politikas plānošanas dokumenti; Institūciju vadības dokumenti; Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Visu līmeņu, veidu un termiņu politikas plānošanas dokumentos un institūciju vadības attīstības plānošanas dokumentos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas un spēka zaudēšanas kārtību, darbības termiņu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī to ietekmes novērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu) nosaka Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi (MK noteikumi Nr 1178, 13.10.2009).

13

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/metodika/?doc=13662

http://www.polsis.gov.lv/

http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/?doc=9323

http://www.nap.lv/upload/nap/national_development_plan_2007-2013_lat.pdf

http://www.latvija2030.lv/upload/2030parluks_saeima.pdf

http://www.latvija2030.lv/upload/latvija2030_lv.pdf

http://helios-web.saeima.lv/bi8/laspaz?dd=0815


Politikas plānošanas dokumentu veidi ir pamatnostādnes, plāns un koncepcija. Institūciju vadības dokumenti ir institūcijas darbības stratēģija un gada darba plāns.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumentus līdz šim noteica Reģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums. Līdz ar 2009.gada 15.jūlijā apstiprināto Telpiskās attīstības plānošanas koncepciju, uzsāktas izmaiņas teritorijas attīstības plānošanas sistēmā. 2011.gada 1.decembrī spēkā stājas jaunais Teritorijas attīstības plānošanas likums. Tas nosaka, ka līdz šī plānošanas perioda beigām - līdz 2013.gada 31.decembrim – katrā vietējā pašvaldībā jābūt apstiprinātiem: ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentam – vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai; ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentam – vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam; vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentam - vietējās pašvaldības attīstības programmai.

Teritorijas plānošanas jomā normatīvo bāzi turpina izstrādāt. Savukārt attīstības programmu izstrādē pašvaldības vadās pēc Attīstības plānošanas sistēmas likuma, noteikumiem par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā (MK noteikumi Nr. 970, 25.08.2009.), kā arī pēc ministrijas metodiskajiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādē reģionālā un vietējā līmenī (2010.gada 23.septembrī aktualizētā redakcija).

Plānošanas reģioni ir apstiprinājuši savu kārtību un apstiprinājuši kritērijus, pēc kuriem vērtē pašvaldības attīstības programmas atbilstību normatīvo aktu prasībām un metodiskajiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei.

Ministrijas metodiskajos ietiekumos minētas pašvaldības attīstības programmas sastāvdaļas, tostarp investīciju plāns (pasākumi un projekti laika posmam līdz trim gadiem).

Nozīmīgākajiem projektiem jābūt izvēlētiem jau attīstības programmas izstrādes laikā. Plānošanas reģioni cita starpā vērtē, piemēram, vai investīciju plānā ir iekļauta informācija, lai novērtētu plānoto projektu/ projektu ideju ieguldījumu pašvaldības attīstībā, investīciju plānā ir norādīta plānoto projektu/ projektu ideju papildinātība ar citiem investīciju plānā ietvertajiem projektiem/ projektu idejām, investīciju plānā ir norādīti plānoto projektu/ projektu ideju iespējamie finanšu avoti.

Plānošanas reģions izvērtē pašvaldību attīstības programmu, vai tajā ir parādīts konkrētās pašvaldības ieguldījums plānošanas reģiona attīstības veicināšanā, veicinot saites un sadarbības projektus ar pašvaldībām plānošanas reģiona robežās, ārpus plānošanas reģiona, kā arī ievērojot projektu īstenošanas pēctecību.

1.2.3. Stratēģiskie projekti

Svarīgākajiem (stratēģiskajiem) projektiem būtu jāizriet no pašvaldības attīstības programmā definētajām prioritātēm, rīcībām vai pasākumiem. Investīciju plānā būtu jāiekļauj konkrētie projekti, kas viens otru papildinot, nodrošina stratēģisko projektu virzību. Investīciju plānu aktualizē katru gadu, līdz ar to atsevišķie projekti var mainīties mainīties, tomēr tiek saglabāta virzība uz prioritātēm, par kurām politiķi ir vienojušies apstiprinot programmu.

Investīciju plānu veido, ņemot vērā tā izpildes progresu un kārtējam gadam apstiprināto pašvaldības budžetu.

Investīciju plānā atspoguļo visas plānotās investīcijas plānošanas reģiona/pašvaldības attīstības veicināšanai – gan plānošanas reģiona/pašvaldības investīcijas, gan investīcijas, ko plānots piesaistīt ES, ārvalstu un nacionālā atbalsta ietvaros, gan sadarbības projektu ietvaros, kuru īstenošanā piedalās vairākas partneri – vairākas pašvaldības vai partneri no nevalstiskā un privātā sektora.

Saskaņā ar ministrijas metodiku, investīciju plāns ietver šādu informāciju par projektiem:

14


informācija par projekta ideju – projekta nosaukums, mērķis, aktivitātes un rezultatīvie radītāji; informācija par projekta pamatojumu – saistība ar attīstības programmas noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm, rīcības virzieniem un uzdevumiem, kā arī projektu savstarpējā papildinātība; informācija par projekta partneriem un finansējumu; informācija par plānoto projekta uzsākšanas un noslēguma laiku.

Ņemot vērā, ka uz investīciju plāna izstrādes brīdi vairākas projektu idejas var būt neskaidras, tās tiek iekļautas projektu rezerves sarakstā, kas tiek pārskatītas investīciju plāna aktualizācijas periodā.

Atbilstoši attīstības programmā iekļautajiem stratēģiskajem projektiem būtu jānotiek pašvaldības budžeta plānošanai. Līdz ar to jau programmas izstrādes laikā būtu jāveic pašvaldības finanšu prognoze plānošanas dokumenta periodam. Pašvaldības budžeta izdevumu daļā būtu jāparedz projektu līdzfinansējums. To izdarīt ne vienmēr ir iespējams, tā kā aktivitātēs atbalstāmo projektu atbalsta nosacījumi budžeta plānošanas brīdī ir skaidri.

Labākie piemēri, kur izdodas secīgi ieviest savstarpēji papildinošus projektus un sekot prioritātēm, ir no tām 17 pašvaldībām, kuras bija noteiktas par finansējuma saņēmējām ES fondu 3.darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 6.prioritātes „Policentriska attīstība” 3.6.1.1.aktivitātes „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”) ietvaros. Pirms finansējuma saņemšanas pašvaldības izstrādāja attīstības programmas, kurā bija pamatota stratēģisko projektu nepieciešamība.

Daugavpils pilsētas attīstības programma 2008.-2014.gadam Mana pils Daugavpils:- Daugavpils cietokšņa kompleksā attīstība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa kā unikāla kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, izveidojot to par administratīvo, kultūras, darījumu, atpūtas un tūrisa centru.- Marka Rotko mākslas centra izveide Daugavpils cietokšņa teritorijā pastiprinās Cietokšņa unikalitāti un atpazīstamību daudz plašākā, starptautiskā mērogā un kļūs par ievērojamu kultūrvēsturisku objektu.- Starptautiskās reģionālās lidostas „Daugavpils” izveide nodrošinās pieejamību pilsētai un visam pārrobežu reģionam, veicinās uzņēmējdarbības attīstību.- Videi draudzīga sabiedriskā transporta – tramvaja attīstība risinās svarīgās sabiedriskā transporta problēmas pilsētā un veidos pievilcīgu vidi.- un citas rīcību programmas.

Tiek realizēts Daugavpils pilsētas Domes projekts „Daugavpils Rotko mākslas centra ēkas rekonstrukcija un pieguļošās teritorijas labiekārtošana” Cietokšņa atjaunošanai ir piesaistītas dažādas investīcijas – Valsts nekustamo īpašumu aģentūra realizē jaunas ēkas būvniecību Valsts policijas vajadzībām, no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta realizēts projekta „Ūdenstorņa ēkas paraugrestaurācija un apsaimniekošana Daugavpils cietoksnī".

Iespējamie riski un to novēršanas veidi

Iespējamais risks

Ieteicamais riska novēršanas veids *Preventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais

pasākumsProjekta un tam nepieciešamā pašvaldības līdzfinansējuma apstiprināšana domē

Izpratni par projektu lietderību paaugstina lēmumu pieņēmēju personīga pārliecināšanās par labo praksi citās pašvaldībās;Savlaicīga deputātu iepazīstināšana ar projekta ideju. Lēmuma lobēšana.

Papildus finanšu avotu meklēšana un pašvaldības līdzfinansējuma summas samazināšana.Līdzšinējo projektu pozitīvās prakses popularizēšana deputātiem un pētījumi par iedzīvotāju grupu vajadzībām, kuras risina konkrētais projekts

Projekta pieteikumu (un ideju) uzkrāšana nākamajiem konkursiem. Priekšlikumi nākamā gada investīciju plāna aktualizēšanai.

Politisko prioritāšu maiņa nacionālā līmenī, finansējuma

Projektu atbilstība iedzīvotāju vajadzībām pēc būtības, sapratne par

1) Aktivitātes terminoloģijas lietošana un jau esoša projekta

Citu papildinošo projektu pārplānošana

15


kavēšanās, jautājuma risināšanas atlikšana nacionālā līmenī

to, ko ar projektu vēlas panākt

piemērošana atbilstoši projektu atlases noteikumiem.2) Vai attīstības programmas grozījumi un investīciju plāna aktualizēšana

.

1.2.4. Sadarbības iespējas pašvaldībām ES struktūrfondu ietvaros

2007.-2013.gada ES struktūrfondu ietvaros, īstenojot VSID noteiktos mērķus un aktivitātes, bija diezgan ierobežotas iespējas veidot kopējus sadarbības projektus. No Eiropas Sociālā fonda (ESF) var minēt tikai šādas aktivitātes, kurās bija pieļaujami un vēlami sadarbības partneri:

VRAA administrētajā aktivitātē „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšanai”;

LSIF administrētajās aktivitātēs „Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana”, „Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī”, „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” un „Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”;

VIAA administrētajās aktivitātēs „Atbalsts pasākumu īstenošanai jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā”.

Diemžēl ES struktūrfondu programmēšanas periodā 2007.-3013.gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros nav bijis iespējams ieviest projektus partnerībā, veicot investīcijas kopīgas infrastruktūras izveidē un apsaimniekošanā. VRAA pārziņā esošajā aktivitātē tiek īstenots viens projekts par sabiedrisko interneta pieejas punktu izveidi un attīstību lauku pašvaldībās, kura ietvaros investīcijas tiek veiktas vairākās vietās, taču to īsti nevar nosaukt par sadarbības projektu, jo neveidojas partnerattiecības starp projekta labuma guvējiem.

Ļoti pozitīvi sadarbības projektu piemēri atrodami dažādu pārrobežu sadarbības programmu ietvaros, vairākām pašvaldībām vai projektu partneriem apvienojoties partnerībā un veidojot savstarpēji saistītu infrastruktūru.

Latvijas –Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gada ietvaros Zemgales Plānošanas reģions ieviesa investīciju projektu „Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkla kā Latvijas –Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs”. Seši Latvijas un četri Lietuvas partneri, strādājot partnerībā, izveidoja amatniecības un lietišķās mākslas pārrobežu sadarbības tīklu. Katrs partneris savā teritorijā ieguldīja investīcijas savā amatniecības centrā, taču marketinga pasākumi tika veikti kopīgi.

Partnerības projektos ir identificējami dažādi sadarbības veidi: pašvaldību savstarpējā sadarbība, pašvaldību un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbība, pašvaldību un valsts iestāžu sadarbība.

1.2.5. Pašvaldību savstarpējā sadarbība

Tā kā vietējo pašvaldību reforma bija tikai 2009.gada jūlijā, tad daudzas pašvaldības joprojām ir saglabājušas kontaktus ar saviem kaimiņiem, jo vēl atmiņā ir kopējais darbs rajonos. Pēc reformas daudzi kvalificēti darbinieki, kas bija strādājuši rajona padomē, nokļuva novadu domēs, un turpina uzturēt kontaktus ar saviem bijušajiem kolēģiem. Tā rezultātā ir tapuši daudzi veiksmīgi sadarbības projekti.

Skrundas un Kuldīgas novadu pašvaldības īsteno projektu „Kuldīgas un Skrundas novadu teritoriju plānojumu izstrāde VRAA administrētajā aktivitātē. Projekta ietvaros līdz 2013.g.jūnijam tiks izstrādāti divi jauni teritorijas plānojumi Kuldīgas un Skrundas novadam. Kā teikts www.kuldiga.lv publicētajā informācijā par projektu, „Projekta īstenošana radīs vienotus nosacījumus novadu integrētai un līdzsvarotais attīstībai un teritorijas izmantošanai, kā arī ļaus pilnvērtīgi izmantot abu novadu sadarbības potenciālu”.

16

http://www.kuldiga.lv/


Integrēta teritorijas attīstības plānošana paredz ņemt vērā apkārtējās teritorijas un to ietekmi. Nav iedomājama veloceliņa būvniecība, nepārliecinoties, vai tam būs turpinājums blakus pašvaldības teritorijā. Novads nevar plānot lidostas celtniecību, ja blakus esošajā administratīvajā teritorijā tiek būvēts vēja ģeneratoru parks. Kopīgi vai sasaistīti projekti plānošanas jomā var palīdzēt atrast ilgtspējīgākus un efektīvākus risinājumus gan kultūras, gan tūrisma, gan pakalpojumu jomā.

Sadarbība ir vēlama ne tikai teritorijas attīstības plānošanā, bet arī nozaru pētījumu veikšanā, jo pētījumam ir pavisam cita vērtība, ja konkrētā joma ir pētīta tās funkcionālā nevis administratīvajā teritorijā.

Daugavpils novada domes projektā „Dienvidlatgales lauku pašvaldību kapacitātes stiprināšana ekonomiskā rakstura projektu identificēšanā un izstrādē” tiek veikta vietējās uzņēmējdarbības vides izpēte, piedāvātas apmācības par inovācijas procesiem un investīciju izvērtēšanas metodēm. Daugavpils un Krāslavas novadu pašvaldības strādāja kopā uzņēmējdarbības nozaru attīstības darba grupā, iesaistot arī iedzīvotājus, uzņēmējus un NVO.

Visizplatītākā sadarbības tēma ir kopēju apmācību organizēšana. Ja pašvaldība ir maza, tad specifisku apmācību organizēšana ir samērā dārga un ir finansiāli izdevīgāk sadarboties vairākiem novadiem.

Ogres novada pašvaldības projektā „Ogres, Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma novadu pašvaldību darbinieku kapacitātes stiprināšana” paredzēts izstrādāt vienotu projektu darba organizācijas shēmu un sagatavot speciālistus tās nodrošināšanai pagastos, apvienojot vairāku pašvaldību tehniskos, finanšu un cilvēkresursus, plānojot nākotnes investīcijas. Paredzēti arī vairāki pieredzes apmaiņas pasākumi, lai pārņemtu labās prakses piemērus projektu īstenošanā. Savukārt Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Cēsu, Valkas, Ventspils, Smiltenes un Amatas novada pašvaldībām īsteno projektu „Pašvaldību speciālistu kapacitātes paaugstināšana būvniecības projektu sagatavošanā un īstenošanā”. Projekta ietvaros izstrādāja metodiskos materiālus un apmācīja pašvaldību speciālistus par ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto būvniecības projektu sagatavošanu un ieviešanu.

Sadarbība notiek arī starp pašvaldību iestādēm. Piemēram, Durbes un Grobiņas novada izglītības pārvaldes līdz 2011.g.decebrim ieviesa ESF projektu „Sociālās atstumtības riska mazināšana Grobiņas un Durbes novada izglītības iestādēs”, aptverot 4 Grobiņas novada pamatskolas un 3 Durbes novada izglītības iestādes. Tā kā šajā aktivitātē bija ļoti liels konkurss, tad tieši sadarbības projektiem bija iespējas gūt lielāku atbalstu no fonda, jo rezultātā viena projekta ietvaros varēja aptvert lielāku mērķa auditoriju.

1.2.6. Pašvaldības un nevalstiskās organizācijas sadarbība

Diemžēl no ES struktūrfondiem finansētu pašvaldības un NVO sadarbības projektu piemēru nav daudz, jo NVO kapacitātes stiprināšanai un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai ir paredzētas atsevišķas apakšaktivitātes, kas nepieļauj citas mērķa grupas iesaisti, lai arī sākotnēji LSIF administrētajā 1.5.2.2.3.apakšaktivitātē kā finansējuma saņēmēji bija paredzēti gan pašvaldības, gan NVO, taču 2009.gadā veicot apakšaktivitāšu pārvērtēšanu un finansējuma pārdali, NVO no šis aktivitātes tika izsvītroti.

Kā pozitīvo piemēru pašvaldību un nevalstiskā sektora sadarbībai LSIF min Zemgales NVO Centra projektu NVO administratīvās kapacitātes stiprināšanas aktivitātē.

Zemgales NVO centra projekta ”Sociālās partnerības attīstības veicināšana Zemgales plānošanas reģionā” ietvaros izveidota sociālās partnerības programma Jelgavas NVO, kura izstrādāta sadarbojoties ar pilsētas aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām, plānošanas reģionu un Jelgavas pilsētas domi. Programma visaptveroši iekļauj jautājumus, kas ir svarīgi pilsētas NVO sektoram, tai skaitā NVO finansējuma sadali.

Nevalstiskais sektors nenoliedzami var dot kvalitatīvu pienesumu jebkuras pašvaldības attīstības plānošanas jautājumos, palīdzot pašvaldībai izvēlēties gan prioritātes, gan mērķus, neaizmirstot norādīt uz problēmām konkrētā teritorijā.

1.2.7. Pašvaldības un valsts iestādes sadarbība

ESF aktivitātē „Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanas valsts, reģionālā un vietējā līmenī” ir atrodami pāris pozitīvie piemēri pašvaldību un valsts sektora sadarbībai.

17


Durbes novada projektā „Durbes novada domes administrācijas kapacitātes paaugstināšana teritorijas plānošanā-izmantošanā un e-pakalpojuma ieviešanā Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai” kā sadarbības partneris bija VRAA. Projekta mērķis bija nodrošināt Durbes novada zemes īpašniekiem un valdītājiem iespēju iegūt informāciju par NĪN maksājumiem, izmantojot e-pakalpojumu radītās iespējas. Projekta ietvaros tika izveidots e-pakalpojums sadarbībā ar bankām, lai klienti savā i-bankas profilā varētu iegūt informāciju par maksājamajiem NĪN apmēriem, par īpašumiem, kas atrodas Durbes novada administratīvajā teritorijā. Sadarbībā ar VRAA, iegūtās zināšanas un pieredzi par e-pakalpojuma ieviešanu NĪN maksājumu veikšanā paredzēts nodot arī citām Latvijas pašvaldībām.

Valsts vai nacionāla līmeņa iestādes var palīdzēt ar informācijas izplatīšanu un nodrošināt sasniegto rezultātu pavairošanu. Projektam ir lielāka vērtība, ja projektā radītos rezultātus var izmantot reģionālā un pat nacionālā līmenī.

Taču bieži kapacitātes paaugstināšanas projektos tiek risinātas arī komunikācijas problēmas, kas radušās saskarsmē ar valsts iestādēm. Piemēram, Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes Plānošanas reģionu ieviesa projektu „Publisko pakalpojumu izvērtēšana un uzlabošana komercdarbības attīstībai Zemgales reģionā” uzņēmējdarbības vides sekmēšanai, ar mērķi nodrošināt efektīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu stratēģiskās un telpiskās plānošanas jomās.

Projekta ietvaros pašvaldību speciālisti –teritorijas plānotāji no Zemgales un Kurzemes tikās vairākās darba grupās ar valsts pārvaldes iestādēm, risinot informācijas pieejamības un efektīvākas komunikācijas jautājumus ar reģionālajām vides pārvaldēm, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi”, Veselības inspekciju, Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienību, valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, akciju sabiedrību “Latvijas gāze”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldi, Valsts meža dienestu, valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, Dabas aizsardzības pārvaldi, utt.

Šajā gadījumā reģions uzņēmās neitrālā mediatora lomu, lai pašvaldībām atvieglotu saskarsmi ar valsts atbildīgām iestādēm, kas ir kontrolējoša statusā vai no kurām ir jādabū dati, kas nepieciešami vietējo plānošanas dokumentu izstrādei. Tā kā projektā sadarbojās divi reģioni, aptverot gandrīz pusi no Latvijas teritorijas, tad arī atbildīgās iestādes daudz labprātāk nāca uz atklātām sarunām. Zemgales un Kurzemes pašvaldību sadarbības pieredze ar iestāžu reģionālajām nodaļām bija diezgan atšķirīga un tieši personīgie kontakti ar iestāžu darbiniekiem ir tie, kas palīdz sekmīgai komunikācijai.

Jāatzīmē plānošanas reģionu loma izglītojošo pasākumu organizēšanā pašvaldību darbiniekiem un plānošanas nodrošināšanā, šim mērķim piesaistot fondu līdzekļus. ESF aktivitātes “Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” ietvaros katrs plānošanas reģions, sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, NVO un Labklājības ministriju izstrādāja sociālo pakalpojumu attīstības programmu, iezīmējot nepieciešamos alternatīvos sociālos pakalpojumus novados, taču saglabājot reģionālo skatījumu plānošanā, lai novērstu pakalpojumu dublēšanos un neefektīvus līdzekļu tēriņus nākotnē.


Iespējamais risks


pasākumsProjekta partnera organizācijā mainās politiskā vadība un projekta partneris atsakās no dalības projektā, kad jāparaksta partnerības līgums. Rezultātā projekts vispār netiek ieviests un arī pārējie partneri savus plānus

Veidojot projektu, ir jāpārliecinās par partnera stabilitāti. Ja pastāv šaubas, ka partnerim šis projekts nav prioritārs, tad labāk šādu partneri projektā neņemt. Tiek noslēgta rakstiska vienošanās vēl pirms projekta ieviešanas.

Mēģināt nomainīt partneri un atrast organizāciju, kam šīs aktivitātes ir ļoti svarīgas vai pārliecināt partneri, ka viņa rīcība neatgriezeniski ietekmēs arī pārējo partneru plānus. Ja partneri ir pašvaldības, tiek pieprasīts rakstisks padomes lēmums par dalību projektā, pat, ja

Panākt partnera nomaiņu vai izslēgt doto partneri no projekta, pārējiem pārņemot dezertējoša partnera funkcijas, ja iespējams. Izdarīt secinājumus nākotnes projektiem.

18


nerealizē. netiek prasīta dotās pašvaldības finansiāla iesaiste.

Lai mazinātu augšminēto risku, jau pirms projekta iesniegšanas būtu nepieciešams noslēgt rakstisku vienošanos starp partneriem, atrunājot katra partnera lomu un atbildību, finansiālo ieguvumu un sadarbības metodi. Pielikumā ir dots partnerības apliecinājuma paraugs, kas būtu jānoslēdz ar visiem projektā iesaistītajiem partneriem pirms projekta iesniegšanas.

1.3. Pašvaldību projekti uzņēmējdarbības atbalstam

1.3.1. Esošā situācija

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas, t.sk. arī Latvijas, ekonomikas mugurkauls. Tie ir lielākie darbavietu radītāji, kas stingri sakņojas vietējā un reģionu sabiedrībā un kalpo kā garantija sociālai kohēzijai un stabilitātei. Darbaspēka pieprasījuma, darba vietu skaita palielinājums ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbības attīstību. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir sakārtota uzņēmējdarbības vide jebkurā pašvaldībā, kas ir nosacījumu kopums, uzņēmumam pieņemot lēmumu uzsākt vai turpināt ekonomisko darbību noteiktā teritorijā un laikā. Kvalitatīva uzņēmējdarbības vide veicinās uzņēmumu attīstību un jaundibinātu uzņēmumu skaita pieaugumu – līdz ar to arī jaunu darba vietu radīšanu.

Šobrīd lielākie trūkumi un šķēršļi pašvaldību projektu uzņēmējdarbības atbalstam ieviešanā ir: Valsts politikas trūkumi, likumdošanas šķēršļi (komercdarbības atbalsta kontroles jomā, nodokļu politikā) Zināšanu, informācijas un izpratnes trūkums par pašvaldību iespējām uzņēmējdarbības veicināšanai Nepietiekošas uzmanības pievēršana teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem kā investīciju piesaistes, teritoriju vietējā un reģionālā mārketinga instrumentiem Pašvaldību īstenotie projekti vairāk saistās ar vispārējās dzīves vides kvalitātes un pamata pakalpojumu uzlabošanu nevis ar mērķtiecīgu uzņēmējdarbības attīstību Nepietiekoša skaidrība un izpratne par publisko pakalpojumu sniegšanas veidiem un saturu Vāji attīstīta prakse kopīgu PPP iniciatīvu īstenošanā

Lielā daļā pašvaldību attīstības plāni tiek veidoti „uz papīra”. Taču realitātē tiem jārisina daudzi aktuāli jautājumi, t.sk. kā izveidot “pelnīšanas” nevis “tērēšanas” stratēģiju pašvaldībā, ietverot pasākumus un atbalsta iespējas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai pašvaldībā, nepārkāpjot komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktu prasības.

Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti jāveido saskaņā ar Latvijas nacionālās reformu programmas „ES 2020” stratēģijas īstenošanai projektā, Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmā, Uzņēmēju plānā Latvijas ekonomikas stimulēšanai noteiktajiem galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Lai veicinātu pašvaldību projektu uzņēmējdarbības atbalstam ieviešanu, nepieciešami vairāki valsts līmeņa pasākumi, piemēram, jāaktualizē reģionālās un vietējās plānošanas normatīvie akti un metodika, liekot uzsvaru uz tādu stratēģiju izveidi, kas kalpo kā pašvaldības ienākumu avots, pamatojoties uz uzņēmējdarbības izaugsmes potenciālu pašvaldībā; jāveic komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktu plašāka skaidrošana, lai pašvaldības tos labāk izprastu un spētu nostiprināt savu lomu uzņēmējdarbības veicināšanā.

19


Ļoti svarīgi ir pašu vietējo pašvaldību uzdevumi uzņēmējdarbības atbalstam: Veicināt sadarbību ar uzņēmējiem dažādās formās, izzinot to vajadzības un prasības uzņēmējdarbības attīstīšanai konkrētajā teritorijā; Izstrādāt sabalansētus, investoriem pievilcīgus, integrētus, efektīvus un pamatotus attīstības plānošanas dokumentus (ilgtermiņa attīstības stratēģija, teritorijas plānojums, vidējā termiņa attīstības programma, investīciju plāns u.c. nozaru attīstības politikas) Ieviest attīstības dokumentos plānotos pasākumus un projektus, uzlabojot uzņēmējdarbības un dzīves vides kvalitāti pašvaldībā (t.sk. fiziskās infrastruktūras projekti - ielu, daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu, pašvaldības ēku infrastruktūras sakārtošana, radot pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem; kā arī apmācību, pieredzes apmaiņas, motivācijas un pašaktivitātes veicināšanas programmas, paaugstinot reģiona un novada ekonomisko aktivitāti un apgūstot projektiem pieejamo finansējumu).

2010.gadā Līvānu novada pašvaldība bija izstrādājusi un iesniegusi 29 projektu pieteikumus, no tiem 23 projekti guva apstiprinājumu, un 2010. gadā atradās dažādās realizācijas stadijās. Kopējā apstiprināto projektu summa sastādīja 15,36 miljonus latu, no tiem 9,4 miljoni latu piesaistīti 15 ERAF projektos dzīves vides kvalitātes uzlabošanā pašvaldībā, radot pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem.Šo projektu rezultātā tiks radītas jaunas darba vietas un papildus pieprasījums pēc vietējo uzņēmēju precēm un pakalpojumiem. Rezultātā ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan pašvaldība un reģions kopumā.

1.3.2. Iespējamie ES struktūrfondu līdzfinansētie pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam pašvaldībās

1. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti (teritorijas attīstības plāns)

Vietējiem attīstības plānošanas dokumentiem – attīstības programmai un teritorijas plānojumam – ir būtiska loma uzņēmējdarbības atbalsta nodrošināšanā pašvaldībā. Lai nodrošinātu šo dokumentu kvalitāti un atbilstību reālajai situācijai, daudzas pašvaldības to izstrādei papildus līdzekļus piesaista no ES struktūrfondiem (ESF). Šo dokumentu uzdevums ir apzināt un novērtēt pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvāt skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai, sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaistei), sekmēt teritorijas atpazīstamību (teritoriju “mārketings”). Kvalitatīvas attīstības programmas pazīmes, kas šo dokumentu padarīs saprotamu un praktiski pielietojamu arī uzņēmumiem, ir: stratēģisks redzējums par teritorijas attīstību (vīzija, prioritātes, uzdevumi, rīcības), teritoriāli un tematiski integrēts skatījums uz teritorijas attīstību, vadošo uzņēmējdarbības jomu/veidu izvirzīšana, nosakot teritorijas ekonomiskās attīstības pamatu un perspektīvos uzņēmējdarbības virzienus, izceļot pašvaldības unikālo teritorijas attīstības potenciālu teritorijas salīdzinošo priekšrocību noteikšana salīdzinājumā ar citām teritorijām Latvijā un ārpus tās, izvērtējot riskus, kas var rasties, īstenojot līdzīgus pasākumus vairākās pašvaldībās.

Galvenie kritēriji pieejamo resursu izvērtēšanai: infrastruktūras nodrošinājums/kapacitāte, darbaspēks un tā pieejamība, dabas resursi, zināšanas (izglītības līmenis, iespējas, tehnoloģiskais nodrošinājums un tā attīstība u.c.), privātā sektora aktivitāte – spēja/vēlme iesaistīties, citi pašvaldības īpašie piedāvājumi, priekšrocības. Plānošanas darbā ieteicams izmantot pašvaldības rīcībā esošo statistiku, centrālās statistikas pārvaldes datus, kā arī iesaistīt vietējos uzņēmējus un iedzīvotājus apzinot viņu viedokli.

2. Ekonomikas pamata infrastruktūras plānošana un attīstība

ES struktūrfondu (galvenokārt ERAF) līdzekļus ieteicams ieguldīt vienā no pašvaldību nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem - ekonomikas pamata (publiskās) infrastruktūras izveidē un kvalitatīvā uzturēšanā. Tas ietver transporta infrastruktūras sakārtošanu un kvalitatīvu uzturēšanu visās sezonās, ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, ūdens un kanalizācijas saimniecības, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu, gāzes, elektro un sakaru tīklu ierīkošanu un nodrošināšanu.

Pamata infrastruktūru, kā pievadceļus un komunālo infrastruktūru, pašvaldība savu projektu ietvaros var nodrošināt līdz uzņēmuma zemes gabala robežai. Taču pašvaldībai svarīgi komunicēt ar uzņēmumiem, lai uzzinātu privāto zemes īpašnieku attīstības plānus un kopīgi, saskaņoti plānotu ieguldījumus šādas infrastruktūras izveidē (t.sk. ēku būvniecībā vai teritorijas ierīkošanā) arī privātajos īpašumos.

20


Viens no mūsdienu uzņēmējdarbības svarīgākajiem pamata infrastruktūras elementiem ir IKT infrastruktūra. Vienkārši datortīkli un interneta piekļuve lielākajā daļā uzņēmumu ikvienā nozarē nav nekas neparasts. Šīs tehnoloģijas ir tik plaši izplatītas, ka tām ir ļoti liela nozīme uzņēmējdarbībā. Taču moderna informācijas infrastruktūra un pakalpojumi paver iespēju veidot jaunas darījumu attiecības un uzņēmējdarbības modeļus. Pašvaldību uzdevums ir palīdzēt nodrošināt šo ikdienā nepieciešamo uzņēmējdarbības resursu pēc iespējas augstākā kvalitātē.

3. Publiskā-privātā partnerība (PPP) - kopīgi pašvaldību un uzņēmēju projekti

PPP projekta būtība ir ilgtermiņa līgums (parasti 20-30 gadi) starp pašvaldību un uzņēmēju par kādas pašvaldības funkcijas nodošanu privātajam sektoram. Privātais partneris veic nepieciešamos kapitālieguldījumus, lai izveidoto pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru, veic tās apsaimniekošanu, bet pašvaldība līguma termiņā veic samaksu par šo pakalpojumu. Iesaistīšanās kopīgos PPP projektos lielā mērā ierobežo Publisko iepirkumu likums, Komercdarbības atbalsta kontroles likums, kā arī Latvijas pašvaldībām nav pietiekošas pozitīvas pieredzes publiskās-privātās partnerības projektos. 2006.-2008.gadā tika realizēti daži PPP projekti valsts nozīmes ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībā vairākās pašvaldībās. PPP projektu rezultātā ieguvēji ir gan pašvaldība, jo tās funkcijas tiek nodrošinātas bez lieliem sākotnējiem ieguldījumiem (būvniecības izmaksas), gan privātais uzņēmējs, jo brīvais kapitāls tiek ieguldīts drošā ilgtermiņa pasākumā, kas līguma beigās atmaksājas arī ekonomiski.

Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, ir iespējams īstenot gan līgumisko, gan arī institucionālo PPP, abos no tiem slēdzot vai nu partnerības iepirkuma līgumu, vai nu koncesijas līgumu.

1.4.-1.attēls. Publiskās-privātās partnerības īstenošanas veidiAvots: http://www.ppp.gov.lv/view_6704.html

Līdz ar to publiskajam partnerim ir plašas iespējas piemeklēt un pielāgot PPP īstenošanas veidu pēc vajadzības, piemēram, ņemot vērā konkrētā objekta vai pakalpojuma specifiku.

PPP projektu realizācijas prakse apsīka kopš finanšu krīzes 2009.gadā, jo saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, tika pieņemts lēmums jaunus PPP projektus no publiskā sektora puses neuzsākt un nefinansēt. Taču tuvākajā nākotnē tie varētu atjaunoties

4. Publisko pakalpojumu sistēmas uzlabošana

Aktuāli ES struktūrfondu projekti saistīti ar pašvaldības publisko pakalpojumu sistēmas uzlabošanu, lai samazinātu administratīvo slogu, MVU vajadzībām ieviestu Vienas pieturas aģentūras (VPA) principus un e-pakalpojumus.

Eiropas līmeņa iniciatīvas/rekomendācijas, kas izriet no Mazās uzņēmējdarbības akta Eiropai vadlīnijām un ko ieteicams ņemt vērā arī pašvaldībām pakalpojumu sistēmas uzlabošanā, aicina veidot likumdošanu,

21


ievērojot „Domā par mazajiem vispirms” principu, kā arī veidot MVU vajadzībām draudzīgu publisko pārvaldi.

Jēkabpils novada pašvaldība projekta „Inovatīvu pasākumu īstenošana Jēkabpils novada pašvaldībā publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai” ietvaros 2010.gadā izstrādājusi Jēkabpils novada pašvaldības publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas pasākumu plānu ar uzsvaru uz informācijas tehnoloģijām (IT). Pasākumi paredz dokumentu aprites sistēmas ieviešanu, Vienas pieturas aģentūras izveidi, apstākļu radīšanu, lai Jēkabpils novada iedzīvotāji nepieciešamo palīdzību/pakalpojumus no pašvaldības pārvaldes varētu saņemt jau pagastā, nedodoties uz novada centrālo administrāciju. Liela nozīme ir arī interneta pieejamības un datorprasmju attīstībai dažādām sociālajām grupām.

Izstrādājot pašvaldību mērogā MVU administratīvo slogu samazinošus pasākumus, tos nepieciešams padarīt pieejamus MVU e-vidē (t.i. e-pakalpojumu ieviešana MVU vajadzībām).

VPA principa īstenošana paredz pakalpojumu satura pilnveidošanu (pakalpojumu skaita optimizācija, pakalpojumu integrāciju pēc “dzīves situāciju” principa, procedūru pārskatīšanu, standartizāciju), kā arī pakalpojumu piegādes veidu uzlabošanu un diversifikāciju (pakalpojumu elektronizāciju, pakalpojumu piegādātāja nodalīšanu no pakalpojumu sniedzēja, klātienes valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas koncentrāciju).

Pakalpojumu sistēmas uzlabošanas projekti ietver arī pašvaldības pakalpojumu aprakstīšanu (t.sk. pašvaldības sniegto pakalpojumu uzskaitījums, secīgas darbības (soli pa solim), kas personai jāveic, lai saņemtu pakalpojumu, pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti, norādot saiti uz pieteikuma veidlapu (ja tāda ir), pakalpojuma sniegšanas termiņš, pakalpojuma maksa, ja tāda ir) un publicēšanu gan savā mājas lapā, izmantojot esošās tehniskās iespējas, gan vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

5. Speciālas uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības atbalsta programmas

Šādas programmas - sadarbībā ar NVO, privātiem partneriem un bankām – dažas pašvaldības līdz šim ieviesušas savu budžeta iespēju robežās, kad tiek īstenoti, piemēram, biznesa ideju konkursi un granti, biznesa projektu ideju banku veidošana, tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbība, atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai u.c. Taču līdzīgus pasākumus pašvaldības var ieviest arī ES struktūrfondu (galvenokārt ESF) projektu ietvaros.

Vairāku pilsētu pašvaldības organizē un nākotnē plāno MVU atbalstu projektu konkursu ietvaros, t.i. veids, kā pašvaldība konkursa kārtībā var sekmēt savstarpējo sadarbību, infrastruktūras un ražošanas attīstību, jaunu darbavietu radīšanu, sniedzot finansiālu atbalstu komercsabiedrību projektiem, kuros komercsabiedrība gatava investēt savu finansējumu.

Konkursu mērķis var būt pašvaldības atbalsts projektiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu eksportēšanu, ražošanas attīstību un jaunu darbavietu radīšanu. Piem., atbilstoši pašvaldības izstrādātam nolikumam reizi gadā tiek izsludināts konkurss, kā rezultātā pašvaldība no pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir līdzfinansējumu komercsabiedrību projektiem. Rīkojot šādus grantu konkursus, pašvaldībām jāizpēta un jāievēro LR Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas, t.sk. maksimāā atbalsta intensitāte (piem. 50%) u.c., tieši tāpat kā tas notiek, ja šādus projektu konkursus organizē LIAA un citas ES struktūrfondus administrējošās iestādes.

Līdz Latvijas Krājbankas maksātnespējai tā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām piedāvāja inovatīvu mikrokreditēšanas programmu „Savējo atbalsta programma”, kuras ietvaros pirmos kredītus jau bija saņēmuši Rēzeknes, Ludzas un Dagdas novadu pašvaldību uzņēmēji. Lai arī banka vairs nedarbojas, mikrokreditēšanas programmas būtība no vietējo uzņēmēju atbalsta viedokļa (sevišķi attālākos valsts reģionos) ir vērtējama pozitīvi.

Šīs programmas būtiskākā atšķirība no citiem banku realizētajiem kreditēšanas projektiem bija vietējās pašvaldības iesaistīšana uzņēmējdarbības atbalsta un kreditēšanas ciklā. Pašvaldības Nodibinājums izvērtēja iedzīvotāju iesniegtos projektus un garantēja 30% no projektam nepieciešamo līdzekļu apjoma, bet kredītu izsniedza banka. Programmas mērķis bija palīdzēt veidot un attīstīt mikro uzņēmumus (piešķirtie kredīti parasti ir 2000 – 5000 LVL apmērā), kā arī veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti

22

http://www.latvija.lv/


Latvijas reģionos. Pašvaldībai bija būtiska loma šajā sadarbībā, veicinot tieši tādu projektu realizāciju, kuri ir nepieciešami vietējās ekonomiskās vides attīstībai.

Pašvaldības var ieviest arī specifiskus atbalsta projektus, kas palīdz uzņēmējiem modernu tehnoloģiju absorbcijā, jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādē un ieviešanā ražošanā, starptautisko standartu ieviešanā, dalībā starptautiskās izstādēs (piemēram, sniedzot konsultatīvu atbalstu komersantu dalībai LIAA administrētajās ES programmās). Pašvaldības atbalsts var izpausties klasteru attīstības pilnveidē, sekmējot komersantu savstarpējo kooperāciju, sadarbību ar izglītības, zinātnes un pētniecības un citām iesaistītajām institūcijām, mērķtiecīgu klasteru stratēģiju izstrādi un īstenošanu, rūpniecības nozaru specifisko vajadzību risināšanu, t.sk. rūpnieciskā dizaina attīstību. Pašvaldības var koordinēti palīdzēt vietējiem uzņēmējiem pilnīgāk izmantot Eiropas Savienības tirgus iespējas, kā arī Eiropas Savienības institūciju īstenoto politiku un finanšu instrumentu piedāvātās iespējas rūpniecības sektora restrukturizācijai un konkurētspējas palielināšanai, tāpat arī apgūt citu Eiropas Savienības valstu labāko pieredzi un tās ieviešanu.

Neskatoties uz to, kāda veida specifisku komercdarbības atbalsta projektu pašvaldība ievieš, tai – tieši tāpat, kā jebkuram citam atbalsta sniedzējam - jāievēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas likumību, t.sk. maksimālo intensitāti u.c. (Valsts atbalsta raksturojošie kritēriji detalizēti apskatīti 1.3.3. sadaļā!)

Ja konkrētās nozares/jomas uzņēmumiem likumā noteikta maksimālā valsts atbalsta intensitāte 50%, tad tādai tai arī jābūt (pārējiem 50% jāfinansē komersantam pašam). Šajā gadījumā komercsabiedrības projekta finansējums var sastāvēt vai nu, piem., no ERAF līdzfinansējuma 50% apmērā (kādas LIAA administrētās programmas ietvaros) un pašas komercsabiedrības finansējuma 50% apmērā; vai arī no pašvaldības granta 50% apmērā (kas piešķirts konkursa ietvaros) un pašas komercsabiedrības finansējuma 50% apmērā. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas tiks pārkāptas gadījumos, ja komercsabiedrība saņems valsts atbalstu kopā vairāk kā 50% apmērā no jebkādiem publiskā finansējuma avotiem.

6. Teritorijas mārketinga aktivitātes

Teritorijas mārketinga mērķis ir „ekonomiski izdevīgā veidā pievērst potenciālo pircēju uzmanību teritorijai, fokusējoties uz attiecību veidošanu ar pircējiem un ieinteresētajām pusēm, pretstatā tikai fokusam uz pārdošanu.”1

Pašvaldības var veicināt teritorijas vērtības un tēlu, lai potenciālie klienti būtu zinoši par teritorijas īpašajām priekšrocībām. Pašvaldības atbildība šajā jomā ietver: Starp-sektorālus integrētos jautājumus, t.sk. uz „tirgu” orientētu stratēģisko plānošanu, infrastruktūras un transporta attīstību, galamērķa mārketingu, informācijas izplatīšanu, kongresu un pasākumu vietu uzturēšanu, kvalitātes standartu uzturēšanu un veicināšānu tūrisma sektorā, pamata pakalpojumu (elektrība, ūdens, Internets u.c.) nepārtrauktību, vispārējo drošību, medicīnisko aprūpi, ugunsdrošību, apkārtējās vides uzturēšanu (tīras ielas, sakopti parki), pilsētas dizainu, apskates objekti un piesaistes vērtības, cilvēkresursu jautājumus (dzīvesveids, stereotipi, izglītības līmenis, draudzīgums, vide); kā arī Specifiskus teritorijas mārketinga projektus, piemēram, vietējo ražotāju izstāžu un gadatirgu organizēšana, uzņēmēju iesaistīšana reģionālos un starptautiskos pieredzes apmaiņas pasākumos, izstādēs, uzņēmēju informācijas un sludinājumu publicēšana pašvaldības mājas lapā, piem., atsevišķa sadaļa “Uzņēmējdarbība novadā”, kur bez maksas tiek ievietota gan aktuālā datu bāze ar uzņēmumu kontaktinformāciju un īsu darbības aprakstu, biznesa un sadarbības piedāvājumi, reklāmraksti, sludinājumi un cita informācija, kuru iesniedz paši uzņēmēji. Teritorijas reģionālā mārketinga pasākumu veiksmi palielinās arī kopēja pašvaldības zīmola izstrāde.

Savulaik ES INTERREG IIIA programmas projekta „Regional Marketing for Euroregion „Saule”” ietvaros Jelgavas rajona padome (Latvija), Šauļu (Lietuva) apgabala administrācija un Zemgales plānošanas reģions (Latvija) izstrādāja mārketinga programmu Eiroreģionam „Saule” – kā jaunu un inovatīvu dokumentu pārrobežu sadarbības teritoriju attīstībai, veicinot reģiona konkurētspēju un izaugsmi.

1 (Davidson R., Rogers T., “Marketing Destinations and Venues for Conferences, Conventions and Business Events”, 2006)

23


Šobrīd teritorijas mārketinga veicināšana ir izdalīta kā mērķtiecīgs uzdevums Beverīnas, Līvānu un citu novadu jaunajās attīstības programmās.

Igors Klapenkovs uzsvēris, ka teritorijas tēlam jābūt: piemērotamun galamērķim atbilstošam, reālistiskam, pielietojamam, ticamam, vienkāršam, tam ir jāuzrunā un emocionāli jāierosina konkrētu mērķa grupu domas un rīcību, kā arī jābūt atšķirīgam, unikālam.

1.4.-2.attēls. Teritorijas mārketinga instrumentiPēc Davidson & Rogers, 2006

7. Uzņēmējdarbības cilvēkresursu attīstība, informācijas, zināšanu, prasmju un iemaņu attīstīšana, mūzizglītība

Pašvaldību līdzdarbība un loma mūžizglītības principa ieviešanā ir ļoti svarīga un var tikt iekļauta ESF projektos. Uzņēmējdarbības zināšanu un prasmju attīstībai pašvaldība var ieviest vairākus projektus, t.sk.: informēšana un apmācība, konsultāciju uzņēmējdarbībā organizēšana (bezmaksas vai par pazeminātu maksu; dzīves, darba prasmju attīstības aktivitāšu, vasaras prakšu un radošo darbnīcu organizēšana ar uzsvaru uz pārdodamiem produktiem, skolēnu mācību uzņēmumu veidošana, apmācības darba drošības, uzņēmējdarbības vadības, projektu vadības, svešvalodu, mārketinga u.c. jomās); pieredzes apmaiņas pasākumi pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem, vietējiem uzņēmējiem; zināšanu pārnese, kvalitatīvu cilvēkresursu piesaistīšana komersantiem (t.sk. studentu prakšu vietu veicināšana, sadarbības stiprināšana ar izglītības iestādēm, saiknes un sadarbības ar profesionālo un augstāko izglītības iestāžu studentiem attīstība absolventu piesaistei dzimtajam novadam); vietējās „Biznesa ideju bankas” izveide un regulāra papildināšana; motivācijas, kreativitātes programmas (ar mērķi attīstīt komersanta garu un prasmes jau no agras bērnības – sākot ar pamatskolas līmeni, nodrošināt nepieciešamo prasmju apgūšanas iespējas veiksmīgai komercdarbības uzsākšanai).

Daugavpils pilsētas pašvaldības biznesa informācijas centrs vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem piedāvā informāciju par pieejamo nekustamo īpašumu biznesa vajadzībām, investīciju iespējām pilsētā, ES finansējuma iespējām MVU, darba iespējām Daugavpilī un pierobežas zonā Lietuvā (Zarasos). Centrs sniedz arī atbalstu biznesa partneru meklēšanā Latvijā un ārzemēs, sadarbību ar komercdarbību veicinošām organizācijām, biznesa misiju organizēšanu.

Daudzās Latvijas pašvaldībās izveidotas atsevišķas uzņēmējdarbības atbalsta struktūras (centri), kas nodrošina atbalstu Biznesa dienu organizēšanā, sadarbības partneru meklēšanā (ievietojot informāciju pašvaldības mājas lapā), informatīvi konsultatīvu atbalstu (piem., projektu pieteikumu izstrādē), kā arī IT tehnikas nomu, telpas un biroja pakalpojumus uzņēmējiem.

24


Jebkurā uzņēmējdarbības cilvēkresursu attīstības posmā papildus atbalstu vietājai uzņēmējdarbībai nodrošinās arī, piemēram, vietējo izejmateriālu, vietējo uzņēmumu produktu, pakalpojumu izmantošana apmācību procesā vai ikgadējas gada balvas „Novada UZŅĒMĒJS” organizēšana.Jo tālāk no Rīgas vai reģionāliem centriem pašvaldība atrodas, jo vairāk jādomā par pieaugušo izglītības pieejamību un tehnoloģiju attīstību.

Dobeles pieaugušo izglītības centrs realizē projektus, kas vērsti uz uzņēmējdarbības prasmju attīstību, piesaistot augsta līmeņa speciālistus no lielpilsētām tiešsaistē.

8. Biznesa inkubatori

Biznesa inkubators (BI) ir infrastruktūras un personāla apvienojums, kas veidots, lai palīdzētu attīstīties jauniem un nelieliem komersantiem, atbalstot tos agrīnās attīstības stadijā (parasti līdz 3 gadu vecumam) ar infrastruktūras, ikdienas konsultācijām un pakalpojumiem par pamata komercdarbības attīstības jautājumiem. Inkubējamais komersants ir jauns komersants, kas saņem ERAF līdzfinansētus pakalpojumus no biznesa inkubatora operatora un/ vai atrodas biznesa inkubatora telpās. Pakalpojumi komersantam ir pieejami ne ilgāk kā četrus gadus. Latvija ir viena no nedaudzām Eiropas valstīm, kur ir izveidots reģionālo BI tīkls, t.sk. vairāki BI katrā Latvijas reģionā. Pastāv vairāki atšķirīgi viedokļi par nelielu reģionālo BI dzīvotspēju ilgtermiņā. Vietējo pašvaldību uzdevums ir nodrošināt esošos un potenciālos komersantus ar informāciju par tuvāko BI aktivitātēm, nodrošināt esošo BI pieejamību potenciāliem komersantiem. Pašvaldībai ar ESF atbalstu iespējams organizēt vairākas biznesa inkubācijas aktivitātes uz vietas arī gadījumā, ja konkrētajā pašvaldībā nedarbojas BI.

15.11.2011.: Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Valmieras pilsētas pašvaldību un vadošo Drupal izstrādātāju uzņēmumu Mearra Latvia šī gada 24. novembrī Valmierā organizē pasākumu DrupalCamp Valmiera, kas veltīts atvērtā koda satura vadības sistēmai Drupal.

31.10.2011.: Valmieras Pārgaujas ģimnāzija) sadarbībā ar Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatoru) 24. un 25.oktobrī, skolēnu rudens brīvlaikā, īstenoja projektu „Rudens akadēmija”, kura mērķis bija karjeras vadības prasmju apguve uzņēmējdarbībā ieinteresētiem 50 pilsētas vidusskolēniem

Lielākā daļa šo inkubatoru sadarbībā LIAA īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu “Biznesa inkubatoru attīstība Latvijā”. Projekta mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar komercdarbībai nepieciešamo vidi un konsultatīvajiem pakalpojumiem. Atbalsts jaunajiem komersantiem paredzēts līdz 2014. gada 31. oktobrim. Taču pēc līdzīgas shēmas biznesa inkubēšanas pakalpojumus var attīstīt Latvijas pašvaldības pašas, piesaistot ārējo publisko un/vai privāto finansējumu. Atkal jāpiemin, ka šādā gadījumā pašvaldībai jāievēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas, t.sk. maksimālās atbalsta intensitātes „griesti” u.c. – tāpat kā šīs likumdošanas prasības ir iestrādātas valsts atbalsta programmā „Biznesa inkubatori Latvijas reģionos”.

01.07.2011.: Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora saime no jūlija papildināsies ar trīs jauniem uzņēmumiem. Ambiciozākie plāni ir uzņēmumam SIA "EuroLCDs", kas līdz 2012.gada vasarai plāno uzcelt trīsdimensiju (3D) attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīcu.10.2011: Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Kurzemes Biznesa inkubators un SEB banka kopīgi īsteno Konkursu "Drosmīgu ideju atbalsta programma", kuras ietvaros ambiciozu un radošu biznesa ideju autoriem ir iespēja iegūt nepieciešamo finansiālo atbalstu un padomu biznesa attīstībai.

Svarīgi aspekti, kas pašvaldībai jāņem vērā, veidojot BI: potenciālo jauno komersantu „kritiskā masa”; mērķtiecīgu, patiesi ieinteresētu un motivētu cilvēku komanda BI vadībā, neskatoties uz BI vai tā administratora juridisko statusu (biedrība, nodibinājums vai SIA); saikne ar augstākās izglītības iestādēm jaunu biznesa ideju ģenerēšanā un attīstībā; pārdomāta un pamatota jauno komersantu uzņemšanas procedūra.

„Godīgi sakot, esmu ļoti patīkami pārsteigts par to darbu, ko manis apmeklētie inkubatori dara. No Rēzeknes inkubatora negaidīju, ka tur būs tik modernas iekārtas. Ja jūs vēlaties kaut ko rūpnieciski ražot un Jums ir nepieciešams

25


izstrādāt prototipus (metāla, polikarbonāta), tad Rēzeknes inkubators Jums ļoti palīdzēs.” /Edgars Letinskis, Biznesa inkubatori manā dzīvē/

Viens no svarīgiem BI pakalpojumiem turpmākajos gados Latvijā plānots atbalsts pētniecībai un attīstībai un inovācijai. Inovācijas veicināšana ir vairāku nākošajā plānošanas perioda stratēģisko dokumentu prioritāte. Pašvaldībām ieteicams izstrādāt projektus, lai pastiprināti varētu: stimulēt zināšanas un inovācijas, sekmējot privātā sektora ieguldījumus zinātniskajā darbībā un attīstībā; veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi ražošanā (nodrošinot saikni ar tehnoloģiju pārneses kontaktpunktiem Latvijā); palielināt inovācijas kapacitāti, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi; sekmējot zinātnes, izglītības un privātā sektora sadarbību; atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, tajā skaitā sekmējot komersantu izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzību; veicināt komersantu, kuri izmanto e-komercijas aplikācijas komercdarbības procesos, īpatsvara pieaugumu.

9. Biznesa (jeb industriālo) parku attīstība

Arvien turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas līdzekļu un laika ekonomijas dēļ savus birojus izvēlas pārcelt uz biznesa parkiem, tādējādi izvietojot tuvāk ražošanas un administrācijas telpas. Uzņēmumiem ļoti svarīgāka ir ērta ražotnes un administrācijas sadarbība, blakus servisu pieejamība un ātra informācijas, kā arī produktu un pakalpojumu aprite, ko ir salīdzinoši grūtāk nodrošināt, ja birojs atrodas attālumā.

Biznesa parku veidošana prasa ļoti ievērojamus līdzekļus, tāpēc pašvaldībai ir rūpīgi jāizvērtē biznesa parka projekta pamatojums, reālā ilgtspēja un nepieciešamo finanšu, t.sk. ERAF līdzfinansējuma, piesaiste.Esošo vai bijušo industriālo teritoriju kompleksai sakārtošanai pašvaldībās iespējami vairāki attīstības scenāriji:

1.4.-3.attēls. Jaunu industriālu teritoriju attīstīšanas scenāriji pašvaldībā

Neskatoties uz to, kuru attīstības scenāriju pašvaldība izvēlas, tai (vai arī kopā ar biznesa parka attīstītāju) jāveic vairāki obligātie pasākumi, lai industriālās teritorijas attīstos veiksmīgi.

26


1.4.-4.attēls. Pasākumi jaunu industriālu teritoriju attīstīšanai pašvaldībā

Saskaņā ar LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas dokumentu „Zemes politikas pamatnostādnes 2008. – 2014.gadam”, Latvijā par problēmu ir uzskatāma neefektīva zemes izmantošana un pārpalikums, bet citās valstīs tiek runāts par izmantojamās zemes trūkumu. Vairāki ārzemju investori un uzņēmumu apvienības no Eiropas un Krievijas izsaka vēlēšanos un gatavību izvietot Latvijā meitas uzņēmumus, kas pārstāvētu viņu kompāniju Baltijas reģionā. Tomēr joprojām tiek atzīmēta infrastruktūras attīstības un nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumu neatbilstība pieprasījumam2. Pašvaldības ir nozīmīgi „spēlētāji” biznesa parku izveidē, tajos esošās infrastruktūras attīstībā un nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumu izstrādē.

Lielu daļu no Latvijā esošajiem Industriālajiem parkiem ir izveidojuši un apsaimnieko privātie uzņēmumi, taču ir arī vairākas vietējo pašvaldību izveidotas un apsaimniekotas Industriālo parku teritorijas. Šādu teritoriju izveides un attīstības projektos (jo sevišķi pievedceļu, inženierkomunikāciju pievadu utml. pasākumos) svarīgi izvērtēt, vai jaunveidojamā/renovējamā infrastruktūra ir vispārējā infrastruktūra (kad pašvaldība drīkst finansēt šo infrastruktūru pilnībā), vai tā tiek veidota konkrētas komercsabiedrības atbalstam (kad pašvaldībai atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normām jāpieprasa konkrētā uzņēmuma līdzfinansējums).

Jēkabpils pilsētas dome izveidojusi Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parku, kas darbojas kopš 2004.gada. Projekta rezultātā pilsēta ieguva divas jaunas ēkas — industriālo un administratīvo, kas pilnībā aprīkotas ar modernām komunikācijām. Industriālajā ēkā ir 5760 m2 ražošanas platība, kā arī vēl 1548 m2 ražošanas platību administratīvajā ēkā, vienlaikus tur atrodas vairākas biroju telpas un mācību klase. Tāpat tika iegādāts biroja un mācību centra aprīkojums un izstrādāta biznesa parka attīstības stratēģija 5 gadiem. Ražošanas telpas ir nodrošinātas ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām, un tās tiek iznomātas kokapstrādes uzņēmumiem kā moderna infrastruktūra. Šo industriālo parku apsaimnieko pašvaldības sabiedriskā organizācija „Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks”, kurai pašvaldība ik gadu paredz finanšu līdzekļus kokapstrādes uzņēmējdarbības parka apsaimniekošanai.Diemžēl Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parkam nav izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Jēkabpils biznesa inkubatoru - abas organizācijas darbojas praktiski neatkarīgi viena no otras.

Olaines industriālais parks ir viens no pirmajiem Latvijas industriālajiem parkiem, kuru 1997.gadā izveidoja SIA „Nordic Industrial Park”. Olaines industriālais parks veiksmīgi darbojas kādreizējās Olaines plastmasas rūpnīcas teritorijā, kur nodrošina uzņēmējus ar ražošanas uzsākšanai pilnībā sagatavotām telpām, infrastruktūru un sniedz visus iespējamos ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus (grāmatvedības, finanšu, juridiskos, personālvadības u.c.). Tas ir pirmais un lielākais Eiropas līmeņa industriālais parks Baltijā - piedāvā ražošanas, noliktavu un biroju telpu nomu, vienlaicīgi sniedzot visplašāko servisa un pakalpojumu klāstu. Industriālā parka teritorijas kopējā platība ir 14 ha. Ir 16 atsevišķi ražošanas vajadzībām piemēroti korpusi, kuri aizņem 75 000 m², biroju ēka – 4800 m². Šis veiksmīgais NIP un Olaines pilsētas sadarbības piemērs uzskatāmi liecina, ka tieši sakārtota un uzņēmējdarbības attīstību veicinoša vide efektīvi samazina tādu akūtu un sabiedrībai visnotaļ sāpīgu problēmu kā bezdarbs, t.sk. teritorijas apsaimniekotājs ik gadu teritorijas sakopšanas un uzturēšanas darbos Olainē nodarbina ap 20 cilvēkus.

2 Scientific Journal of Riga Technical Universtity „Economics and Business. Economy: Theory and Practise”, 124 page

27


Ventspils pilsētas dome sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi ir noteikusi vairāk nekā 800 ha plašu teritoriju, kas paredzēta industriālo projektu realizēšanai. Būvdarbiem sagatavoti zemes gabali, kuru izmēri ir no 1 ha līdz 200 ha, pieļaujot iespēju vajadzības gadījumā tos paplašināt. Zemes gabali tiek piemeklēti un piedāvāti atbilstoši potenciālā investora vajadzīgajiem parametriem un aprīkoti ar visiem nepieciešamajiem inženierkomunikāciju pievadiem. Ventspils brīvostas pārvalde piedāvā noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus par rūpnieciskajai darbībai pieejamajām teritorijām.

FORUMS Industriālais parks Rīgā vienuviet piedāvā tādus pakalpojumus kā biroju, noliktavu, ražošanas telpu nomu, grāmatvedības un audita pakalpojumus, konsultācijas biznesa plānu izstrādē, Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē un projektu izstrādē, īpašumu vērtēšanu, kā arī juridiskos pakalpojumus un izsoļu organizēšanu.

Bez tam jebkura augstāk minētā pasākuma un projekta ietvaros svarīga ir dialoga veidošana un uzturēšana ar vietējiem uzņēmējiem, kura mērķis ir panākt abpusēju sadarbību, uzņēmēju atbalstu un ticību pašvaldības darbam, attīstības plānošanai, lai kopīgi tiktu risināti uzņēmumiem svarīgi jautājumi. Dialoga veicināšanai iespējams izmantot vairākas formas: Uzņēmēju konsultatīvā padome (tikai uzņēmējdarbības pārstāvji) – šāda padome būs efektīva, ja pašvaldībā ir pašaktīvi, motivēti un ieinteresēti uzņēmēji, kuri ir gatavi veltīt laiku dalībai padomē, jo jūt pašvaldības morālu un politisku atbalstu; Divpusēja vai trīspusēja konsultatīvā padome (uzņēmējdarbības, pašvaldības, arodbiedrību pārstāvji) Diskusiju cikli (uzņēmēju forums) Uzņēmumu (uzņēmēju) biedrība Neformāla savstarpējā komunikācija, t.sk. pašvaldības profila izveide sociālajos tīklos (Draugiem.lv, Twitter un Facebook) Konkrētas atbildīgās kontaktpersonas nozīmēšana pašvaldībā (ātrai un efektīvai komunikācijas nodrošināšanai ar uzņēmējiem)

Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvā padomes, kura darbojas uz Nolikuma pamata, galvenais uzdevums ir priekšlikumu izskatīšana un iesniegšana Jūrmalas pilsētas domei dažādu jautājumu risināšanai saistībā ar pilsētas Attīstības plānu, pasākumiem labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai, kopīgu projektu īstenošanu sadarbībā ar domes struktūrvienībām, uzņēmēju līdzdalību pilsētas tēla veidošanas pasākumos u.c.

Jelgavas pilsētas domei ir atsevišķa atbildīgā kontaktpersona darbam ar uzņēmējdarbības jomas jautājumiem pašvaldībā - uzņēmējdarbības attīstības speciālists. Citās pašvaldībās šo funkciju veic speciālists ekonomikas un finanšu jautājumos, attīstības plānošanas speciālists vai cits darbinieks.

ES struktūrfondu projektos ieteicams pievērst uzmanību un plānot mērķtiecīgas aktivitātes arī: pašvaldībā esošo uzņēmumu preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai – šobrīd tiek

izstrādāts Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns, kurā tiks iekļauti pasākumi, kas nosaka pašvaldību līdzdalību ārvalstu tiešo investīciju piesaistes pasākumu īstenošanā;

ārvalstu tiešo investīciju veicināšanai - te pašvaldībām var palīdzēt valsts līmenī plānotā Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija un Rīcības plāns stratēģijas ieviešanai. Tas būs investoru motivācijas paaugstināšanas pasākumu kopums (investīciju stimulu piedāvājums, atbilstošs darbaspēks, attīstītas industriālās platības, mārketinga aktivitātes, u.c.). Pašvaldībām ir būtiska loma šādu projektu ieviešanā, galvenokārt, attiecībā uz administratīvo prasību izvirzīšanu (teritorijas izmantošanas nosacījumi, būvatļauju saņemšana u.c.) kā arī uz cilvēkresursu nodrošināšanu. Saskaņā ar Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas 2011.-2015.gadam projektā plānoto ir noteiktas mērķa nozares ārvalstu tiešo investīciju piesaistei (POLARIS procesa ietvaros): kokapstrāde, metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, dārtikas ražošana ar augstu pievienoto vērtību.Pašvaldībai ir jāidentificē savas stiprās puses un iespējas, kas vienlaikus var izcelties ar savu specifiku un konkurētspēju, tādejādi nodrošinot zināmas priekšrocības. Kopējās attīstības un ilgtspējīga piedāvājuma izstrādes nolūkos ir jāizvērtē un jāattīsta sadarbības iespējas kā ar citām pašvaldībām, tā ar valsts un nevalstiskām institūcijām, privātajām personām. Pašvaldībām jāveido sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kas ir pirmais kontaktpunkts, ar ko sazinās ārvalstu un vietējie investori un uzņēmumi, kas ir ieinteresēti attīstīt savu

28


uzņēmējdarbību. Tādēļ pašvaldības interesēs ir regulāri sniegt aktuālo informācija LIAA par pieejamajiem pašvaldības resursiem un prioritātēm attiecībā uz investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības veikšanas iespējām.

Rīgas Dome, Zemkopības ministrija un Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija sadarbojas projekta „Pārtikas produktu eksporta veicināšana uz Maskavu” ietvaros, lai nodrošinātu šādu mērķu sasniegšanu:- Eksporta veicināšanas plāna izstrāde Latvijā ražotu pārtikas produktu eksportam uz Maskavu;- Latvijā ražotu pārtikas produktu realizācija Maskavas tirgū ar vienotu preču zīmi;- Eksportējamo produktu atpazīstamības un noieta veicināšana Maskavas tirgū.

1.3.3. Komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktu prasības

Plānojot jebkura veida atbalsta iniciatīvas, jāizvērtē Komercdarbības atbalsta kontroles likums, LR Likums „Par pašvaldībām” un tajā noteiktās pašvaldību funkcijas, kā arī Eiropas Komisijas regulējumi.

[izņemts teksts]Valsts sniegta palīdzība, kas deformē konkurenci Kopienas iekšienē, ir aizliegta saskaņā ar EK līgumu. Nostādot atsevišķus uzņēmumus vai produktus privileģētā stāvoklī, tādejādi kaitējot citiem uzņēmumiem un produktiem, tiek nopietni apdraudētas normālu konkurences spēku funkcijas. Taču atsevišķos gadījumos Eiropas Komisija nosaka arī izņēmumus, ko pieļauj EK līgums, ņemot vēra palīdzības programmas kopējo devumu Savienībās kontekstā, ka arī apstiprina palīdzības sniegšanu, ja tā, piemēram, balstās uz reģionālās attīstības principiem vai veicina nozaru attīstību, kas ir visu kopējas intereses: vides aizsardzība, pētniecība un attīstība, izglītība utt. Piemēram, sekmē to reģionu attīstību, kuri ir ļoti cietuši, veicina kādas dalībvalsts ekonomiskas situācijas atveseļošanu, rosina darbības vai pasākumu īstenošanu, kas ir visu dalībvalstu intereses, palīdz realizēt noderīgu sociālu, ekonomisku vai citu visām dalībvalstīm kopīgu mērķi.

[izņemts teksts]Lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par valsts atbalstu, tai jāatbilst visiem valsts atbalstu raksturojošiem kritērijiem:

Kritērijs AprakstsPubliski resursi Līdzekļi pasākumam tiek piešķirti no valsts, pašvaldību vai Eiropas Kopienas finanšu resursiem. Atbalsts

var izpausties gan kā izmaksas, gan kā ieņēmumu samazinājums valsts vai pašvaldības institūcijām.Ekonomisks ieguvums Lai pasākums būtu uzskatāms par atbalstu, tam ir jārada ekonomiskas priekšrocības, kādas uzņēmums

nevarētu gūt parastos apstākļos, ja atbalsts netiktu sniegts, piemēram, komercsabiedrība no valsts saņem riska kapitālu ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā to būtu iespējams saņemt no privāta investora, komercsabiedrība saņem nodokļu atvieglojumus.

Selektivitāte Atbalsts ir selektīvs, ja tas attiecas tikai uz konkrētām, noteiktām komercsabiedrībām (nevis uz visām komercsabiedrībām vienādi), ekonomikas nozarēm vai teritorijas daļām, piemēram, nozaru un reģionālā atbalsta programmas. Finansiālā palīdzība ir selektīva, ja tā paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem, vai arī ir paredzēta tikai kādai konkrētai komercsabiedrībai. Atbalsta saņemšanas iespēju selektivitāte ietekmē līdzsvaru starp dažādām komercsabiedrībām un konkurentiem. Par selektīviem ir uzskatāmi arī pasākumi, ja atbalstu administrējošajām institūcijām ir zināma rīcības brīvība, jo pastāv iespēja subjektīvi izlemt – piešķirt vai nepiešķirt attiecīgo atbalstu.

Ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

Atbalsts ietekmē konkurenci un tirdzniecību kā valsts iekšienē, tā arī starp ES dalībvalstīm (ietekmē konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū). Savukārt minimālā apmēra atbalsts (de minimis atbalsts) nav uzskatāms par tādu, kurš var ietekmēt konkurenci starp dalībvalstīm.

[izņemts teksts]1.4.-1.tabula: Valsts atbalsta raksturojošie kritēriji

[izņemts teksts]

Tātad valsts atbalsts uzņēmumam, kura piešķiršanā stingri jāievēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas, būs jebkāda veida tieša vai netieša selektīvi piešķirta finansiāla palīdzība no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas institūcijām, kuras mērķis vai rezultāts būs paaugstināt šī uzņēmuma konkurētspēju (t.i. ekonomisks ieguvums šim uzņēmumam) un kā rezultātā tiks ietekmēta konkurence un tirdzniecība Latvijas iekšienē, kā arī ES iekšējā tirgū. Ja izpildās, piem, pirmie trīs atbalstu raksturojošie kritēriji, taču finansiālā atbalsta rezultātā netiek ietekmēta konkurence un tirdzniecība ES iekšējā tirgū (starp ES dalībvalstīm) – tas nav uzskatāms par valsts atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma

29


kontekstā. Jāmin gan, ka dažkārt iespējami projekti, kad nelielam uzņēmumam (kurš pat nav eksporta uzņēmums) piešķirtais atbalsts VAR ietekmēt tirdzniecību ES iekšējā tirgū.

Komercdarbības atbalsta veidi ir dotācijas/subsīdijas, galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, nodokļu vai VSAOI jomā veiktie pasākumi, pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm (pašvaldības komercsabiedrībā), ieguldījums komercsabiedrībā, parādu norakstīšana, preferenciālu tarifu noteikšana (valsts komercsabiedrību sniegto pakalpojumu izmantošanā), īpašuma pārdošana vai telpu iznomāšana zem tirgus vērtības u.c. Tās var būt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides pašvaldības teritorijā strādājošam uzņēmumam, ceļa uz rūpniecisko zonu renovācija, biznesa ideju konkursa rezultātā uzņēmumam piešķirtais grants u.c.

Lai pašvaldība izvērtētu jebkuras finansiālās palīdzības būtību – ir vai nav valsts atbalsts – vispirms jānosaka, vai aktivitāte ir ekonomiska darbība ar saimniecisku mērķi. Ja jā, tad papildus vispārējā regulējuma par valsts un pašvaldību mantas neizšķērdēšanu jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles normatīvie akti, lai identificētu, vai izslēgts nelikumīgs komercdarbības atbalsts.

Komercdarbības atbalsta kontroles likuma kontekstā „komercsabiedrība” var būt jebkura persona neatkarīgi no tās juridiskā statusa (t.sk. SIA, biedrība, pati pašvaldība), kura ir iesaistīta saimnieciskās darbības / ekonomiskās aktivitātes veikšanā, piedāvājot preces vai pakalpojumus konkrētajā tirgū. Tas nozīmē, ka Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas jāizvērtē un jāievēro arī jebkuros projektos, kur pašvaldības objekts veic kādu ekonomisku aktivitāti, piem., biznesa inkubatori, kultūras centri, multifunkcionāli centri, muzeji, tūrisma objekti u.c.

Komercdarbības atbalsta kontroles likums, 11.pants:„Ikvienu plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kā arī ikvienu plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos pirms tā īstenošanas uzsākšanas iesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā.”Līvānu novada dome 2011.gada vidū nolēma neiesaistīties Latvijas Krājbankas piedāvātajā uzņēmējdarbības atbalsta programmā, jo netika saņemts Finanšu ministrijas rakstisks saskaņojums pasākuma leģimitātei.

Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta politikas pamatprincipi ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantā. Šie noteikumi ir interpretēti un konkretizēti sekundārajos normatīvajos aktos, Eiropas Komisijas lēmumos un Eiropas Kopienu Tiesas spriedumos. Komercdarbības atbalsta galvenais pamatprincips ir: “Izņemot tos gadījumus, kad šajā līgumā paredzēts citādi, jebkura kādas dalībvalsts piešķirta vai arī no valsts resursiem jebkurā tās izpausmes formā sniegtā palīdzība, kas izjauc vai draud izjaukt konkurenci, radot labvēlīgākus apstākļus kādām komercsabiedrībām vai arī zināmu preču ražošanai, ciktāl tā ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav saderīga ar kopējo tirgu.”

Sīkāk ar komercdarbības atbalsta pamatprincipu tiesiskā regulējuma apkopojumu un skaidrojumiem var iepazīties Eiropas Komisijas izstrādātajā t.s. Valsts atbalsta rokasgrāmatā - Vademecum on state aid rules – jeb Ieskatā kopienas noteikumos par valsts atbalstu, kas ir pieejams arī latviešu valodā Eiropas Savienības mājas lapā: http://ec.europa.eu/competition/state_aid/studies_reports/studies_reports.html#vademecum

Svarīgi atcerēties, ka ne vienmēr var mehāniski pārņemt citu pašvaldību pieredzi, jo teritorijas, pieejamie vietējie resursi ir dažādi un viena pieeja nedarbosies vienādi visur. Bez tam, lai izslēgtu nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanas iespējas, neskaidrību gadījumā ieteicams individuāli konsultēties ES fondu vadošās iestādes LR Finanšu ministrijas Komercdarbības un atbalsta departamentā.


Iespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veids

Preventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums

Kompensējošais pasākums

Pašvaldības iecerētā uzņēmējdarbības atbalsta projekta neatbilstība

Regulāras komunikācijas uzturēšana ar uzņēmējiem - konsultatīvā padome,

Pašvaldības iecerētā uzņēmējdarbības atbalsta projekta pārplānošana un

Katras neveiksmes gadījuma izpēte, „lessons learnt” saraksta veidošana

30


uzņēmēju iecerēm un vajadzībām

Uzņēmēju dienas, uzņēmēju aptaujas, individuālas tikšanās ar potenciāliem jauniem uzņēmumiem

pielāgošana citu sabiedrības grupu vajadzību apmierināšanai

līdzīgu neveiksmju novēršanai nākotnē

Uzņēmējdarbības atbalsta projekta neatbilstība komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktu prasībām

Detalizēta iepazīšanās ar komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktu prasībām, citu pašvaldību pieredzes apgūšana, atbalsta programmas vai individuālu atbalsta projektu gadījumā Finanšu ministrijas saskaņojuma iegūšana

Veikt nepieciešamos dokumentālos papildinājumus vai labojumus pēc būtības, izmantojot citu pašvaldību pieredzi līdzīgos pasākumos

„Rezerves fonda” veidošana/ paredzēšana izmaksu neattiecināšanas gadījumā

Uzņēmējdarbības un/vai investīciju jomas speciālists pašvaldībā „runā citā valodā nekā uzņēmējs”

Liela uzmanība jāpievērš pašvaldības personāla atlases procesam, no pieejamajiem pretendentiem izvēloties atbilstošāko, t.sk. kandidātu izvērtēšanai piesaistot reālus uzņēmējus

Paredzēt līdzekļus vajadzības gadījumā piesaistīt neatkarīgus ekspertus, „ārējos palīgus” problēmsituāciju risināšanai vai identificētas iespējas savlaicīgai izmantošanai

Katras neveiksmes gadījuma izpēte, „lessons learnt” saraksta veidošana līdzīgu neveiksmju novēršanai nākotnē

31


1.4. Projekta izmaksu-ieguvumu analīze

Jebkuram projektam pirms tā uzsākšanas ir nepieciešams veikt izmaksu-ieguvumu analīzi, jo tās uzdevums un būtība ir dot skaidru un ekonomiski pamatotu atbildi projekta realizētājām, vai atmaksājas projekta realizācija – tas ir, vai ieguvumi (gan finansiālie, gan sociāli-ekonomiskie) būs lielāki par nepieciešamajiem ieguldījumiem un uzturēšanas izmaksām. Biznesa vidē šāda analīze vismaz vienkāršotā veidā ir pašsaprotama, bet publiskajā sektorā to nereti uztver kā formālu prasību, jo publiskā sektora projekti finansiālā ziņā visbiežāk ir zaudējumus nesoši, bet ieņēmumu daļu veido sociāli-ekonomiskie ieguvumi, jeb sabiedrības labums. Projekta izmaksu-ieguvumu analīzē projekta iesniedzējam ir jāpierāda projekta pamatotība gan no sociālekonomiskā, gan finansiālā viedokļa, atspoguļojot projekta atdevi naudas izteiksmē.

Prasību ES projektiem veikt izmaksu-ieguvumu analīzi nosaka EK vadlīnijas http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/cost/guide2008_en.pdf un LR Finanšu ministrijas izstrādātās vadlīnijas atbildīgajām iestādēm „Eiropas Savienības fondu projektu izmaksu efektivitātes novērtēšanas un izmaksu-ieguvumu analīzes pamatprincipi” http://www.esfondi.lv/upload/02-kohezijas_fonds/Vadlinijas/izmaksu_efektivit__tes_nov__rt__anas_vadl__nijas_170408.pdf, kas ir sagatavotas, pamatojoties uz Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta 2007.-2013.gada plānošanas perioda Metodisko 4.darba dokumentu „Metodiskie norādījumi izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai” un MK noteikumiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu”

Ņemot vērā, ka ES fondu aktivitātes, uz kurām šīs prasības saskaņā ar noteikumiem tiek attiecinātas ir ļoti dažādas un specifiskas, tas, kā tieši konkrētajā aktivitātē ir izmantojami vadlīnijās aprakstītie projektu analīzes instrumenti ir jāizvērtē un jāprecizē katrai atbildīgajai iestādei, izstrādājot aktivitātes īstenošanas kārtību, kā arī metodiskos norādījumus finansējuma saņēmējiem par projekta izmaksu-ieguvumu analīzes veikšanas kārtību un tajā iekļaujamajiem analīzes instrumentiem. Līdz ar to, projekta izmaksu-ieguvumu analīzes veikšana nedaudz atšķiras starp dažādu aktivitāšu projektiem, atkarībā no atbildīgās iestādes izstrādātās metodikas konkrētajai aktivitātei.

Ūdenssaimniecības projektiem – atbilstoši VARAM metodikai ir obligāti jāizstrādā tehniski-ekonomiskais pamatojums, kurš ietver arī izmaksu ieguvumu analīzi.Pilsētvides projektiem pastāv izvēle starp izmaksu un ieguvumu analīzi vai izmaksu efektivitātes analīzi projektiem, kam nav paredzēti ieņēmumi Regulas 1083/2006 izpratnē, abu veidu analīze jāveic atbilstoši VARAM metodikai. „Mazās pilsētvides” projektiem ir noteikts, ka ir jāveic tikai izmaksu-ieguvumu analīzi atbilstoši VRAA metodikai. Finansējuma saņēmējam pirms projekta izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanas ir rūpīgi un detalizēti jāiepazīstas ar atbildīgās iestādes vadlīnijām, īpašu uzmanību pievēršot tieši metodes izvēles nosacījumiem, piemēram, vai projektā nav ieņēmumu pēc būtības, pat tad, ja tie sastāda nenozīmīgu daļu no projekta izmaksām.Rūgtā pieredze radās vairākām pašvaldībām, kuru projekti tika noraidīti pilsētvides aktivitātē, jo projektu ietvaros rekonstruējamo ēku atsevišķu telpu nomas maksas netika uzrādītas projekta ieņēmumos, tādejādi pašvaldības kļūdījās metodes izvēlē, veicot izmaksu efektivitātes analīzi, kas ir atļauta tikai tiem projektiem, kam nav nekādu ieņēmumu.

Tā kā izmaksu efektivitātes analīze ir vienkāršots izmaksu un ieguvumu analīzes veids, tad šajā rokasgrāmatā tiks apskatīta izmaksu-ieguvumu analīze IIA vai cost-benefit analysis, kas ir visbiežāk lietotais analīzes veids, ietverot alternatīvu analīzi, finanšu analīzi, sociālekonomisko analīzi risku un jūtīguma analīzi.

Alternatīvu analīze

Projekta īstenošanas alternatīvu analīze ir nepieciešama, lai pilnvērtīgi novērtētu iespējamās problēmas risinājuma alternatīvas, pilnīgi un skaidri formulētu projekta pamatojumu, kā arī, lai izvēlētos sociālekonomiski optimālāko un efektīvāko plānotā projekta īstenošanas stratēģiju. Alternatīvu analīze palīdz prognozēt projekta finansiālos un ekonomiskos ieguvumus, pieprasījumu pēc projekta rezultātiem, kā arī projekta rezultātu ietekmi uz projekta mērķa grupām.

32

http://www.esfondi.lv/upload/02-kohezijas_fonds/Vadlinijas/izmaksu_efektivit__tes_nov__rt__anas_vadl__nijas_170408.pdf

http://www.esfondi.lv/upload/02-kohezijas_fonds/Vadlinijas/izmaksu_efektivit__tes_nov__rt__anas_vadl__nijas_170408.pdf

http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/cost/guide2008_en.pdf


Alternatīvu analīzes process dalās divos posmos:1. alternatīvo risinājumu meklēšana;2. lēmuma pieņemšana par vienas no alternatīvām izmantošanu.

Lēmumu pieņemšanu par konkrēto alternatīvu izmantojumu var veikt ar alternatīvu analīzes palīdzību, kura paredz noteikt: panākamos ilgtermiņa mērķus un ietekmi; atšķirīgos līdzekļus un mērķus, ņemot vērā veicamo darbību secību, kas atspoguļota problēmu/iespēju kokā; izvērtējumu, kura alternatīva vai alternatīvu komplekss nodrošina vislabāko stratēģiju noteiktā mērķa sasniegšanai.

1.5.-1.attēls Alternatīvu analīzes procesa shēma

Galvenie soļi ieguvumu naudas vērtības aprēķināšanai ir: identificēt ieguvumu saņēmējus – tās var būt gan atsevišķas sociālās grupas (strādājošie, mazturīgie, bērni, pensionāri), gan sabiedrība kopumā; katras alternatīvas ietvaros izvērtēt katras mērķa grupas ieguvumu apjomu; noteikt ieguvumu apjoma izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā; diskontēt ieguvumus, vadoties no valstī pieņemtās vai konkrētam projektam atbilstošās diskonta likmes.

Izmantojot ES fondu iespējas, pašvaldības nereti infrastruktūras būvniecību vai rekonstrukciju uztver kā pašmērķi, nepietiekošu uzmanību veltot citu alternatīvu meklēšanai, kas var būt ievērojami izdevīgākas ekonomiskajā ziņā, gan atrisinot problēmu, gan ietaupot pašvaldības līdzekļus.

Problēma: pašvaldības iedzīvotājiem nav pieejami sociālie pakalpojumi tuvu dzīvesvietai. Projekta ideja: alternatīvās aprūpes centra būvniecība pašvaldībā. Mērķa grupas: pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, to ģimenes.Grupu vajadzības: aprūpe mājās, īslaicīga sociālā aprūpe, dienas centrs, ilglaicīga sociālā aprūpe. Esošā situācija: daļa pakalpojumu tiek sniegta ārpus pašvaldības robežām, nepietiekamā apmērā pakalpojumi pieejami sociālajā dienestā, infrastruktūra ir daļēji piemērota personām ar funkcionāliem traucējumiem. Ietekmes aspektu izvērtējums: klientu skaits, kam nepieciešami minētie pakalpojumi, attālums līdz pakalpojumu saņemšanas vietai iedzīvotājiem; pašvaldības izmaksas par pakalpojumu savstarpējos norēķinos; esošo pakalpojumu pietiekamība un kvalitāte, jaunā aprūpes centra būvniecības izmaksas, centra ikgadējās uzturēšanas izmaksas, apkalpojošā personāla un speciālistu pieejamība novadā, klientu piesaistes iespējas no blakus novadiem, tehniskie aspekti (būvniecības vieta, īpašuma tiesības, inženierkomunikāciju pieejamība) utml.Iespējamie problēmas risinājumi (alternatīvas), aprēķinot katra varianta izmaksas un ieguvumus:1) pakalpojumu iepirkšana no sociālo pakalpojumu sniedzējiem novadā vai tā tuvākajā apkārtnē, izmantojot pašvaldības īpašumā jau esošo infrastruktūru vai pakalpojumu sniedzēja īpašumā jau esošo infrastruktūru;2) sociālā dienesta kapacitātes palielināšana, telpu pielāgošana nepieciešamajiem pakalpojumiem;3) vairāku pašvaldību sadarbība jauna alternatīvā aprūpes centra būvniecībā un uzturēšanā visiem sadarbības partneriem ģeogrāfiski izdevīgā vietā; 4) jauna alternatīvās aprūpes centra būvniecība un uzturēšana tikai no pašvaldības līdzekļiem; 5) jauna alternatīvās aprūpes centra būvniecība un uzturēšana, piesaistot ES fondu finansējumu; 6) neveikt nekādus uzlabojumus esošajā situācijā.

Izvērtējot un salīdzinot alternatīvas, jāņem vērā šādi aspekti, kas īsi jāapraksta analīzes ietvaros:

33


sociālekonomiskā ietekme; finanšu izmaksas un ilgtspēja; tehniskā iespējamība; institucionālā iespējamība.

1.5.-2.attēls. Alternatīvu analīzes vispārīgā shēma

Veicot alternatīvu analīzi, nedrīkst aizmirst arī par dažādajām tehniskajām risinājuma iespējām projektā, piemēram izvērtēt gājēju celiņu segumu no bruģa vai asfalta, izvērtējot kopējās ekspluatācijas izmaksas un riskus visā projekta dzīves ciklā. Attiecībā uz ceļu būvniecību vai rekonstrukciju var būt tehniski iespējami dažādi satiksmes organizācijas veidi (pārvadi, krustojumi, izvietojums). Veicot ēku rekonstrukciju vai būvniecību tehniskās alternatīvas ir ļoti plašas, tāpēc finansējuma saņēmējam ir jāizvērtē, kādas tehnoloģijas būs vislabāk piemērotas projekta mērķiem, un vai tās būs ekonomiski izdevīgas ekspluatācijā.

Alternatīvu analīze jāizstrādā, salīdzinot divus projekta īstenošanas scenārijus: situāciju „ar projektu” un situāciju „bez projekta”. Projekta īstenošanas alternatīvu analīzes rezultāti ir projekta sagaidāmie rezultāti, iznākumi un projekta ilgtermiņa ietekme, un šie rādītāji ir kvantificēti.

Salīdzinot situāciju „ar projektu” un situāciju „bez projekta”, projekta sociālekonomiskie ieguvumi, kas rodas projekta sociālekonomiskās ietekmes rezultātā, ir jāatspoguļo naudas izteiksmē, lai varētu novērtēt projekta izmaksu efektivitāti. Par sociālekonomiskajiem ieguvumiem nevar uzskatīt projekta dzīves cikla laikā radušos darbības izmaksu ietaupījumus, kas attiecas tieši uz projekta darbības nodrošināšanu. Ietaupītās projekta darbības izmaksas ir izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs ietaupa, īstenojot projektu, kas veidojas no alternatīvas „bez projekta” darbības (tajā skaitā uzturēšanas) izmaksu un alternatīvas „ar projektu” darbības izmaksu starpības. Projekta sociālekonomiskos ieguvumus pamato un aprēķina, atsaucoties uz uzticamiem datu avotiem un pētījumiem.

Ar situāciju „bez projekta” tiek saprasts, ka infrastruktūras uzturēšanas darbības tiek veiktas esošajā apjomā (netiek paredzētas nekādas izmaiņas vai ieguldījumi situācijas uzlabošanā), kā arī tiek izmantots teorētisks pieņēmums, ka projektā paredzētā infrastruktūra vispār netiek uzbūvēta vai uzlabota. Situācijā „ar projektu” ir jāņem vērā infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas izmaksas, kā arī infrastruktūras „pamatlīdzekļu” atlikusī vērtība (jāiekļauj projekta īstenošanas perioda pēdējā gada darbības izmaksās).

Finanšu analīze

Parasti jebkura veida ieguldījumam vienmēr ieteicams veikt finanšu analīzi. Īpaši svarīgi ir saprast, cik lielā mērā ir iespējams gadu gaitā vismaz daļēji atgūt projektā ieguldīto kapitālu. Tas būtu iespējams, piemēram, pārdodot pakalpojumus, ja tas ir paredzēts, vai citā pastāvīga finansējuma veidā, kas var radīt naudas pieplūdumu, kurš ir pietiekams, lai segtu izdevumus visā projekta īstenošanas periodā. Finansiālā analīze jeb projekta dzīves cikla naudas plūsma var sastāvēt no vairākām tabulām, kurās apkopoti dati par projekta investīcijām, uzturēšanas izmaksām, ienākumiem un finanšu avotiem visā projekta dzīves cikla laikā, kas ir atkarīga no jomas, kurā projekts tiek īstenots. Tā, piemēram, vidējais dzīves cikla garums infrastruktūras projektiem tiek definēts ~20-30 gadu, bet rūpniecības projektiem ~10 gadu. Lai aprēķinātu nepieciešamo investīciju apjomu un spētu to precīzi atspoguļot projekta dzīves cikla naudas plūsmā, nepieciešams zināt, par kādām cenām nepieciešamie ieguldījumi tiek iegādāti. Pareiza cenu noteikšana un izmantošana ieguldījumu vērtības aprēķināšanai ir nākošais solis aiz izmaksu identificēšanas. Parasti

34


projekta ieguldījumus veido materiālie ieguldījumi, sabiedriskā infrastruktūra, darbs, zeme un pakalpojumi.

Naudas plūsmas sagatavošanā ir jāievēro: naudas plūsmu projektam sagatavo atbilstoši projekta dzīves ciklam; naudas plūsmā iekļauj visā projekta dzīves ciklā plānotās investīcijas, darbību izmaksas (paredzamās atjaunošanas un uzturēšanas izmaksas) un ieņēmumus. Nepieciešamības gadījumā naudas plūsmu pozīcijas var izvērst detalizētāk, par pamatu ņemot projekta iesnieguma un tehniskās dokumentācijas informāciju; naudas plūsmā iekļauj kopējās projekta izmaksas (gan attiecināmās, gan neattiecināmās);

Aprēķinu ietvaros tiek salīdzinātas divas alternatīvas – situācija „bez projekta” un situācija „ar projektu”. Salīdzinot šīs alternatīvas, tiek iegūta neto salīdzinošā naudas plūsma, kam jāatspoguļo starpība starp naudas plūsmu „ar projektu” un naudas plūsmu „bez projekta”. Finanšu analīzē ietver tikai tos ieņēmumus un izdevumus, kas rodas no projekta produkta vai uzlabotās situācijas/infrastruktūras. Tātad analīzē ietver to apjomu, kas ir starpība starp situāciju pirmsprojekta fāzē un situāciju pēc projekta. Nav jāskatās kopējie ieņēmumi/izdevumi, bet šī starpība, piemēram, ja pirms projekta telpas tika iznomātas par 100 Ls mēnesi, un pēc uzlabojumiem jaunā maksa ir 150 LVL, tad finanšu analīzē jāiekļauj tikai šī starpība – 50 LVL. Tikai tā var novērtēt projekta ieguvumus/ieņēmumus

Finanšu analīzei nepieciešamos datus par projekta dzīves cikla ieņēmumiem var iegūt - ar būvniecību saistītās izmaksas – tehniski ekonomiskais pamatojums vai būvniecības tāmes vai būvniecības speciālistu novērtējums, ietverot gan tehniskā projekta izstrādes un ekspertīzes izmaksas, būvniecību, būvuzraudzību, autoruzraudzību un citas projekta nodošanai ekspluatācijā nepieciešamās izmaksas; - izmaksas pamatlīdzekļu un inventāra iegādei – potenciālo piegādātāju piedāvājumi, telefoniskas cenu aptaujas, informācija internetā; - ar infrastruktūras uzturēšanu saistītās izmaksas – grāmatvedības informācija, iestāžu ikgadējie budžeti, kuros ir norādīta informācija par izdevumiem komunālajiem maksājumiem, personāla atalgojumam, remonta un uzturēšanas izdevumiem. Minētajiem datiem var būt nepieciešama korekcija, piemērojot samazinājuma vai palielinājuma koeficientu, piemēram, ja plānota ēkas siltināšana, tad apkures izmaksas samazina par 15% atbilstoši plānotajam energoefektivitātes uzlabojumam. Ja ir plānotas jaunas štata vienības, tad attiecīgi ir jāpalielina personāla izmaksas. Ja ir plānots klientu skaita pieaugums, kas izmantos jauno infrastruktūru, tad attiecīgi ir jākoriģē ēkas uzturēšanas un palīgmateriālu iegādes izmaksas. - projekta ieņēmumi - grāmatvedības informācija, iestāžu ikgadējie budžeti, kuros ir norādīta informācija par ikgadējiem ieņēmumiem, koriģējot to atbilstoši plānotajām tendencēm ieņēmumu jomā pēc projekta realizācijas.- ja tiek plānota pilnīgi jauna infrastruktūras objekta būvniecība un pašvaldības rīcībā nav nekādas informācijas par līdzšinējām uzturēšanas izmaksām vai ieņēmumiem plānotajā darbības jomā, tad ir ieteicams sazināties ar kādu līdzīgu pašvaldību vai iestādi, kur šāda struktūrvienība jau darbojas, doties pieredzes apmaiņā, lai labāk izprastu, kā faktiski darbojas iecerētā struktūrvienība, kā arī lūgt vismaz aptuvenu informāciju par plānojamām uzturēšanas izmaksām.Ja finanšu analīzes gaitā tiek konstatēts, ka nav pieejama kāda nepieciešamās informācijas daļa, lai veiktu pilnīgus aprēķinus, tad ir jāveic viss iespējamais, lai iegūtu objektīvu informāciju. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, kad pašvaldība uzņemas ilgtermiņa finanšu saistības (projekta rezultātu uzturēšanu), neapzinoties, cik patiesībā tas izmaksās pašvaldības budžetam.

Izmaksu un ieguvumu ilgtermiņa novērtēšanas pamatā ir izpratne par naudas vērtības izmaiņu laikā. Jebkurai pašlaik pieejamai naudas vienībai ir lielāka vērtība nekā tai pašai naudas vienībai nākotnē. Izskaidrojumi var būt vairāki – pirmkārt, naudas vērtība var samazināties inflācijas dēļ; otrkārt, lielāka vērtība vienmēr ir tai naudai, kuru cilvēki izmanto nekavējoties, jo cilvēkiem ir raksturīgi dot priekšroku tūlītējam patēriņam, nevis patēriņam tālā nākotnē; treškārt, nekad nav pilnīgi drošu garantiju, ka nākotnē būs iespējams saņemt to pašu naudas daudzumu atpakaļ. Ikvienā projektā tiek ieguldīta zināma naudas summa ar cerību, ka ilgākā laika posmā šis ieguldījums dos ieguvumus, kuri, izteikti naudas izteiksmē, pārsniegs patreizējās izmaksas. Lai tagadnes un nākotnes ienākumi un izdevumi būtu savstarpēji salīdzināmi, tiem piemēro diskonta likmi, kas ir naudas vērtības samazinājums procentos viena gada laikā (ES fondu finansētajos projektos iesaka lietot 5-5,5% diskonta likmi). Finanšu diskontēšanas faktors jeb likme ir jāizmanto, lai projekta ieguvumu un izmaksu attiecības aprēķins būtu korekts, jo gan ieguvumu un ietaupījumu, gan arī zaudējumu un izmaksu vērtība nākotnē ir mazāka par tagadnes vērtību. Piemērojot diskonta likmi projekta ieņēmumiem un izdevumiem visā projekta dzīves cikla laikā, veidojas diskontētā naudas plūsma, kas atspoguļo ieguvu un izmaksu starpību šodienas naudas vērtībā.

35


Veicot izmaksu - ieguvumu analīzi investīciju projektiem, to ieviešanas lietderīgumu raksturo trīs galvenie parametri: 1. neto tagadnes vērtība NPV (Net present value)2. iekšējā peļņas norma IRR (Internal rate of return) 3. ieguvumu un izmaksu attiecības B/C (benefit-cost ratio) Šo indikatoru aprēķināšana ir obligāta prasība, veicot finansiālo un ekonomisko analīzi pirms investīciju projektu iesniegšanas ES Struktūrfondu, kā arī Kohēzijas fonda finansējuma pieprasījumam.

Investīciju finansiālo ienesīgumu var novērtēt, aplēšot investīciju finansiālo neto tagadnes vērtību un finansiālo ienesīguma vērtību (FNPV/C un FRR/C). Šie rādītāji norāda uz neto ienākumu spēju atmaksāt investīciju izmaksas neatkarīgi no to finansējuma veida. Lai pieprasītu projektam Fondu finansējumu, FNPV/C ir jābūt negatīvam, bet FRR/C tādējādi ir jābūt zemākam par analīzē izmantoto diskonta likmi. Aprēķinot pašu (valsts) kapitāla (FNPV/K, FRR/K) finansiālo ienesīgumu, projektā investētos finanšu resursus –– bez ES finansējuma ––, uzskata par izejošo naudas plūsmu nevis par investīciju izmaksām. Kapitālieguldījumus jāņem vērā tajā brīdī, kad tos faktiski izmaksā saistībā ar projektu vai atmaksā (aizdevumu gadījumā).

Finanšu analīzes būtiskākie iznākumi, kas jāņem vērā salīdzinot projektu iesniegumus, ir aprēķinātie investīciju un kapitāla ienesīguma rādītāji: FNPVc, FRRc, FNPVk un FRRk. Šie rādītāji tiek vērtēti pēc to atbilstības šādām vērtībām: FNPVc <0 – ja rādītāja vērtība ir nulle, projekta ieņēmumu tagadnes vērtība ir vienāda ar projekta izmaksu tagadnes vērtību un tīrie ieņēmumi sedz investīcijas izmaksas. Parasti ES fondu projektiem šis rādītājs ir negatīvs, ja tas ir pozitīvs, tam iespējams nav nepieciešams ES līdzfinansējums vai nepieciešams mazākā apmērā; FRRc < finansiālā diskonta likme (5%) – rādītājs parāda projekta ieņēmumu iespējamību segt investīcijas un darbības izmaksas, aprēķinot investīciju ienesīguma likmi (procentuālā izteiksmē). Ja FRRc ir lielāks par aprēķinos izmantoto diskonta likmi, tad projektam ir pietiekami ieņēmumi, lai segtu investīcijas un darbības izmaksas, un iespējams, ES līdzfinansējums nav nepieciešams vai nepieciešams mazākā apmērā. Otrs gadījums, kad FRRc var būt lielāks par aprēķinos izmantoto diskonta likmi, ir, kad projekta nediskontēto un diskontēto naudas plūsmu summa ir negatīva. Gadījumos, kad nediskontēto un diskontēto naudas plūsmu summa ir nulle (vai tuvu nullei, t.i. izmaksas tiek nosegtas ar ieņēmumiem), FRRc ir mazāks par aprēķinos izmantoto diskonta likmi. FNPVk > 0 - rādītājs ir nulle vai lielāks par nulli ieņēmumus gūstošiem projektiem, un tas nozīmē ka projekta iesniedzēja paša finansējums ir ieņēmumus nesošs un spēj segt darbības izmaksas. FRRk > finansiālā diskonta likme (5%) – rādītājs norāda projekta ieguldījumu finansiālo ienesīgumu.

Sociāli-ekonomiskā analīze

Izstrādājot projekta sociāli-ekonomisko naudas plūsmu un aprēķinot sociālekonomiskās atdeves rādītājus, tajā iekļauj gan sociāli-ekonomiskās izmaksas un ieguvumus, gan finanšu izmaksas un ieguvumus. Sociālekonomiskie ieguvumi un izmaksas ir projekta dzīves ciklā plānotie ieguvumi un izmaksas projekta iesniedzējam un netiešajiem labuma saņēmējiem, kā arī sabiedrībai kopumā. Sociālekonomiskajiem rādītājiem jābūt izmērāmiem, piemēram, ienākums uz vienu iedzīvotāju, patēriņš uz vienu iedzīvotāju utt.

Raksturīgas kļūdas:• nepārliecinošs apgalvojums, ka projekts veicinās ekonomikas attīstību vai ka sociālo labklājību kā mērķi nav iespējams izmērīt;• jaunu skolu skaits ir viegli izmērāms, bet pats par sevi tas nav sociāls mērķis — tie ir projekta iznākums, nevis tā rezultāti;• IKP uz vienu iedzīvotāju kādā reģionā ir izmērāms sociālais mērķis, tomēr vienīgi ļoti lielu, varbūt starpreģionu vai valsts mēroga projektu ietekmi uz to var izmērīt; un tikai šādos gadījumos varētu būt lietderīgi prognozēt, kā kopējais reģiona IKP mainīsies ilgtermiņā, projektu īstenojot vai neīstenojot.

Vērā ņemamajiem mērķiem jābūt sociālekonomiskiem rādītājiem, nevis vienīgi fiziskiem rādītājiem. Tiem jābūt loģiski saistītiem ar projektu, un finansējuma saņēmējam būtu jāsniedz norādes, kā izmērīt projekta mērķu sasniegšanas līmeni.

Attiecībā uz sociālekonomisko mērķu definīciju projekta ierosinātājam jāspēj atbildēt uz turpmāk sniegtajiem galvenajiem jautājumiem:

36


Pirmām un galvenām kārtām: vai varam teikt, ka projekta radītie labklājības ieguvumi ir tā izmaksu vērti? Otrām kārtām: vai ir ņemta vērā projekta visa svarīgākā tiešā un netiešā sociālekonomiskā ietekme uz tautsaimniecību? Trešām kārtām: ja nav iespējams izmērīt visu tiešo un netiešo sociālo ietekmi informācijas trūkuma dēļ — vai ir identificēti kādi aizstājēji saistībā ar šo mērķi?

Sociālekonomisko mērķu skaidra un pilnīga definīcija ir nepieciešama, lai noteiktu projekta ietekmi. Tomēr bieži iespējamas grūtības, prognozējot visu kāda projekta ietekmi. Sociālās labklājības izmaiņas arī sastāv no vairākiem komponentiem. Piemēram, informācija par pašvaldību vai reģionu parasti nevar sniegt ticamu provizorisku aprēķinu visu atsevišķo projektu vispārējai ietekmei uz tirdzniecību ar citiem reģioniem, kā arī grūti noteikt netiešās ietekmes uz nodarbinātību kvantitatīvos rādītājus. Tomēr šajos gadījumos bieži iespējams atrast citus rādītājus, kas ir saistīti ar sociālekonomiskajiem mērķiem. Lai šos saistīto sociālekonomiskos rādītājus varētu identificēt, ir jāatbild uz sociālekonomisko mērķu definēšanas kontroljautājumiem:

Vai projektam ir skaidri definēti mērķi, kas izteikti kā sociālekonomiski rādītāji?, Vai projekta īstenošana var dot šos sociālekonomiskos ieguvumus? Vai mērķi ir loģiski saistīti? Vai projekta radītie labklājības ieguvumi ir tā izmaksu vērti? Vai ir ņemtas vērā visas svarīgākās tiešās un netiešās projekta sociālekonomiskās sekas? Ja nav iespējams izmērīt visus tiešos un netiešos sociālos rezultātus — vai ir identificēti visi aizstājēji saistībā ar šo mērķi? Vai ir norādīti līdzekļi sasniegto mērķu izmērīšanai?

Transporta projektu sociālekonomiskie mērķi parasti ir saistīti ar preču un pasažieru pārvadājumu apstākļu uzlabošanu gan pētāmajā teritorijā, gan uz to un no tās (pieejamība), kā arī vides kvalitātes uzlabošanu un apkalpoto iedzīvotāju labklājību.Konkrētāk, transporta problēmas, ko risina projekti, un to mērķi var būt šādi:• sastrēgumu mazināšana, novēršot atsevišķu tīkla posmu un mezglu jaudas ierobežojumus vai uzbūvējot jaunus un alternatīvus posmus vai ceļus;• tīkla posma vai mezgla darbības uzlabošana, jo īpaši, palielinot braukšanas ātrumu un samazinot darbības izmaksas un negadījumu skaitu, ieviešot drošības pasākumus tīkla posmos;• transporta pieprasījuma pārvietošana uz īpašiem transporta veidiem (daudzi no pēdējos gados veiktajiem ieguldījumiem, ja vides ārējo faktoru problēma kļuvusi par kritisku faktoru, par mērķi izvirza transporta pieprasījuma modālu pārnešanu no vispiesārņojošākajiem veidiem uz tādiem, kas ir draudzīgāki videi);• trūkstošo posmu vai neapmierinoši savienotu tīklu pabeigšana. Transporta tīkli bieži ir attīstīti valsts vai reģiona mērogā, kas vairs neatbilst prasībām; • perifēru apgabalu vai reģionu pieejamības uzlabošana.

Izglītības nozares projekti var būt saistīti ar šādiem sociālekonomiskajiem mērķiem:• pamatizglītību;• arodmācībām;• augstākā līmeņa izglītību (universitātes, biznesa skolas utt.);• īpašām vajadzībām specializācijai ražošanas jomās;• jauniešu izvietošanas darba tirgū pilnveidošanu;• skolu pakalpojumu nevienmērīga ģeogrāfiskā izvietojuma izlīdzināšanu (projekti lauku vai izolētos apvidos);• diskriminācijas izskaušanu sabiedrības šķiru, dzimumu starpā;• invalīdu iespēju pilnveidošanu.Par ieguvumu identifikācijas izejas punktu var kalpot šādi mainīgie lielumi:• faktiskais reģistrēto audzēkņu skaits salīdzinājumā ar prognozēto;• izglītojamo daudzums, kuri atkārto mācību gadu;• skolēnu skaits, kuri pabeidz pilnu mācību kursu;• vidējā apmeklētība uz vienu skolēnu; • iepriekš noteiktu, izmērāmu mācību standartu sasniegšana;• pedagoģiskā materiāla kvalitāte;• iekārtu piemērotība ekspluatācijā un izmantošanas apjoms;• pedagoģiskā personāla sagatavotība un atdeve, balstoties uz objektīvu izpēti;• pedagoģiskā satura aizvietojamība pēc iespējas lielākā daudzumā situāciju.Ekonomiskie ieguvumi: skolēnu skaits (vai procentuāla daļa), kuri ir atraduši (vai kuri, domājams, atradīs) ienesīgu darbu un kuri bez šīm speciālajām mācībām būtu bez darba vai nepietiekami nodarbināti. Ja galvenais mērķis ir

37


uzlabot potenciālo audzēkņu iespējas darba tirgū, ieguvumus var izteikt skaitliski, izmantojot gaidāmo audzēkņu ienākumus iegūtās izglītības dēļ (izvairīšanās no nepietiekamas nodarbinātības, labāka pozicionēšana darba tirgū).

Tūrisma nozares projekti var būt saistīti ar šādiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem:• Sociālie ieguvumi: novērtējumu var balstīt uz iedzīvotāju gatavību maksāt par muzeju, arheoloģisko parku pakalpojumiem utt.• Projektiem, kas pārsvarā saistīti ar tūristu atpūtu: tūristu plūsmu prognozes, ieskaitot sezonas tendences utt.• Tūristu atpūtas ieguvumus iespējams izteikt skaitliski, izmantojot apmeklētāju “gatavības maksāt” metodi, vai skaitliski aprēķināt realizēto tūrisma produktu, kas novērtēts tirgus cenās bez sagrozījumiem. Ja ir iespējams prognozēt, vajadzētu pieskaitīt arī tūrisma nozares ienākumus un ienākumus no saistītajiem pasākumiem blakus esošajās vai attiecīgo parku vai mežu saistītajās zonās.• Ieguvumus, kas rodas no lauku vides pilnveidošanas un vides aizsardzības, var novērtēt, balstoties uz lielāku “gatavību maksāt” vai lielākiem ienākumiem no tūrisma salīdzinājumā ar situāciju bez šā pasākuma.

Uzņēmējdarbības atbalsta projekti var būt saistīti ar šādiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem:• Sociālie ieguvumi: esošo uzņēmumu labāks pozicionējums tirgū, uzņēmējdarbības zināšanu un prasmju izplatīšanās starp labuma guvējiem uzņēmumiem un ārpus tiem, personāla pārkvalifikācija, dažādo ražošanas faktoru ietekme uz nodarbinātību un ienākumiem, jaunu ražošanas uzņēmumu rašanās, jaunu privātu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu rašanās utt.• Sociālo ieguvumu izteikšana skaitliski: pieeja, kuru dažreiz var izmantot, ir apkalpošanas rajona potenciālo labuma guvēju uzņēmumu sadalījums pēc lieluma un darbības nozares. Pēc tam katrai grupai iespējams novērtēt ieguvumus, atsaucoties, piemēram, uz pievienotās vērtības pieaugumu izdevīgāka novietojuma dēļ (piemēram, transporta izmaksu ietaupījums, lielāka iespiešanās iepriekš grūti pieejamos tirgos, iespējamais reklāmas pasākumu efekts jaunajās izstāžu zonās, zemākas pamatpakalpojumu izmaksas utt.) vai vispārējas nozīmes ekonomisko pakalpojumu pieejamība (piemēram, labāks pozicionējums tirdzniecības pakalpojumu dēļ, labāka iespiešanās tirgū un izmaksu ietaupījums, izmantojot tirdzniecību pa telefonu, tehnoloģiju pilnveidošanu vai jaunas ražošanas tehnoloģijas, uzlabotu profesionālo līmeni mācību rezultātā utt.).• Izejmateriālu un izmantotās zemes saimnieciskās izmaksas projekta būvniecībai jānovērtē atbilstoši sabiedrības zaudējumiem, kas rodas, novirzot tos no labākas alternatīvas izmantošanas. Personāla izmaksas jānovērtē līdzīgā veidā.• Vides izmaksas arī jāizsaka skaitliski (zemes, ūdens un gaisa piesārņojums, vizuālā iespaida bojājums, troksnis, atkritumi utt.), tāpat kā jebkura iespējama pilsētvides un transporta noslogotība, ko rada infrastruktūras izveide. Tomēr jāņem vērā: tā kā izskatāmā ietekme pieaugs rajonos, kas aptver jauno infrastruktūru, tai būtu jāsamazinās pārējā apkalpošanas rajonā, kopējais efekts — kas būtu jāizskata analīzē — var būt vai nu uzlabojums, vai pasliktinājums

Iespējamie sociālekonomiskie ieguvumi no projekta īstenošanas rezultātā radītās vai uzlabotās infrastruktūras var būt sekojoši: ieguvumi, kas rodas, samazinoties ceļu satiksmes negadījumu skaitam – satiksmes negadījumi veido izmaksas, savukārt, uzlabojot ceļu infrastruktūru, tiek veicināta satiksmes drošība un attiecīgi samazinās ar to saistītie izdevumi; ieguvumi no izglītojamo un izglītoto skaita palielinājuma. Mikroekonomikas līmenī – izglītoto iedzīvotāju finansiālie un sociālie ieguvumi, līdz ar izglītības līmeņa paaugstināšanos pieaug, sakarā ar to palielinās arī labklājības līmenis mājsaimniecībās un pašvaldībā. Makroekonomikas līmenī – līdz ar darbaspēka izglītības līmeņa pieaugumu uzņēmumu un valsts iestāžu darbības efektivitāte pieaug, kā arī uzlabojas kopējais tautsaimniecības un ekonomikas stāvoklis. Iesaistot jauniešus jaunrades un izglītības iestādēs, samazinās potenciālais huligānisma un kriminalitātes līmenis. Šos ieguvumus raksturo uzņēmējdarbības aktivitātes līmeņa pieaugums, ekonomikas un tautsaimniecības nozaru darbības paplašināšanās un pieaugums, huligānisma un kriminālaktivitāšu samazinājums reģionā; ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas izglītības jomā. Izveidojot jaunu izglītības iestādi, tiek nodrošinātas jaunas darba vietas izglītības jomā, samazinās bezdarba līmenis reģionā, kas ietekmē izglītības jomā strādājošo skaita izmaiņas, izmaiņas bezdarba līmenī un līdz ar to arī pašvaldības budžetu; ieguvumi no tūrisma plūsmas piesaistīšanas. Attīstot satiksmes infrastruktūru tiek palielināta iespēja piesaistīt tūrisma plūsmu un piekļūšanu tūrisma un kultūras objektiem. Līdz ar to tiek veicināta arī jaunu tūrisma objektu attīstība, kas ietekmē tūrisma nozares pieaugumu, jaunu tūrisma un kultūras objektu skaita pieaugumu; ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanas. Uzlabojot dzīvojamās vides kvalitāti, pieaug iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves apstākļiem, līdz ar to attiecīgā reģiona pašvaldībā tiek nodrošināti

38


iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas ietekmē pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjomu un iedzīvotāju skaita pieaugumu pašvaldībā; ieguvumi no vides piesārņojuma mazināšanās un zaļās zonas labiekārtošanas. labiekārtojot zaļās zonās un uzlabojot ielu satiksmes caurlaidību, mazinās to esošais piesārņojuma līmenis (sakopjot vidi), kā arī tiek nodrošināta vides kvalitātes līmeņa uzturēšana nākotnē, kas uzlabos iedzīvotāju veselības rādītājus un samazinās izdevumus ārstēšanai; ieguvumi no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iekļaušanas darba tirgū. Attīstot uzņēmējdarbību, tiek veicināta reģiona iedzīvotāju nodarbinātība, tie tiek iekļauti darba tirgū un samazinās bezdarba līmenis, kā arī samazinās pašvaldības budžeta sociālie izdevumi.

Novērtēt finansiālos projekta ieņēmumus un izdevumus grūtības parasti nerodas, bet problēmas rada sociāli-ekonomisko ieguvumu (arī izmaksu) novērtēšana naudas izteiksmē, jo pašvaldībai ir jāizvēlas tie lielumi, kas visprecīzāk raksturos veiktos uzlabojumus un jāaprēķina tos naudas izteiksmē ilgam laika periodam (vidēji 20 gadi). Veicot šo sociāli-ekonomisko ieguvumu aprēķinu, pašvaldībai ir jāsaglabā objektivitāte ieguvumu novērtēšanā, bet tajā pašā laikā tiek „paturēts prātā” nepieciešamais rezultāts, lai projekts tiktu atbalstīts. Šis nosacītais interešu konflikts rada risku, ka sociāli-ekonomiskie ieguvumi tiek novērtēti pārāk optimistiski, vai arī infrastruktūras objekta ikdienas vai periodiskās uzturēšanas izmaksas tiek mākslīgi samazinātas, kā rezultātā veiktā izmaksu-ieguvumu analīze nav objektīva un patiesa. Lai gan sākotnēji var likties, ka izmaksu-ieguvumu analīzes rezultāti ir tikai „uz papīra” un projekta ilgtspēju tie praktiski neietekmē, bet tas tā nav, un problēmas pašvaldībai var rasties tieši projekta pēcieviešanas periodā.

Piemēram, pašvaldība, veicot izmaksu-ieguvumu analīzi projektam par koncertzāles būvniecību, lai iegūtu projekta atbalstam nepieciešamo minimālo atdeves efektivitāti, ir par 15% samazinājusi jaunās koncertzāles uzturēšanas izmaksas, kā arī kā galveno sociāli-ekonomisko ieguvumu uzrādījusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu pašvaldības budžetā par 30%. Pabeidzot projekta realizāciju un aprēķinot koncertzāles funkcionēšanai nepieciešamās faktiskās izmaksas, kā arī novērtējot faktiskos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldības budžetā 3 gadu periodā pēc projekta ieviešanas, tiek secināts, ka projekta izmaksas ievērojami pārsniedz projekta ieņēmumus, līdz ar to projekts pēc būtības ir zaudējumus nesošs pašvaldībai un neatbalstāms no ES fondu viedokļa, kas rada risku sadarbības iestādes lēmumam par ES finansējuma atmaksu no pašvaldības līdzekļiem. Pat tad, ja sadarbības iestāde neveic izmaksu-ieguvumu analīzes pārrēķinu atbilstoši faktiskajām projekta izmaksām un ieguvumiem, pašvaldība katru gadu cieš zaudējumus no realizētā projekta, ko sedz no sava budžeta līdzekļiem uz citu pašvaldības funkciju vai projektu rēķina.

Novērtējot katra konkrētā projekta sociālekonomiskos ieguvumus naudas izteiksmē, finansējuma saņēmējām ir maksimāli reāli un piesardzīgi jānovērtē šie lielumi. Šobrīd tikai satiksmes infrastruktūras projektiem ir pieejama vispāratzīta metodika ar konkrētiem skaitļiem par sociālekonomiskajiem ieguvumiem, veicot ieguldījumus ceļu un ielu uzlabošanā. Pašvaldības var izmantot VAS „Latvijas Valsts Ceļi” izstrādātās vadlīnijas IIA veikšanai ceļu un transporta projektos http://www.lvceli.lv/lv/Files/Publications/316/Metodiskie_noradijumi_2011%20_2_.pdf, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes izstrādātos metodiskos materiālus par autoceļu ekspluatāciju http://www.bf.rtu.lv/documents/edu/autocelu_ekpl.pdf Citās nozarēs šādas metodikas nav, līdz ar to arī nav noteikti ieguvumi naudas izteiksmē, kas rodas no vienas izveidotas jaunas vietas bērnudārzā, rekonstruēta tūrisma objekta vai kultūras nama. Tas rada ievērojamas grūtības finansējuma saņēmējiem aprēķināt sociālekonomiskos ieguvumus to projektiem, bieži šie ieguvumi tiek pārspīlēti un subjektīvi, pamatojoties uz nepieciešamību iegūt pozitīvu izmaksu-ieguvumu analīzes rezultātu. Ir jāapzinās, ka veicot ieguldījumus kādā vienā pašvaldības pakalpojuma vai publiskās infrastruktūras uzlabojumā, faktiski nebūs iespējams būtiski palielināt vienu vai divus galvenos sociāli-ekonomiskos ieguvumus, piemēram, nodokļu ieņēmumus pašvaldībā, līdz ar to ir rūpīgi jāvērtē vairāki sociālekonomiskie ieguvumi, tādejādi summējot kopējos ieguvumus no vairākām daļām.

Piemēram, veicot ieguldījumus izglītības iestāžu infrastruktūrā, ir jāvērtē, kāds ir skolēnu skaits iestādē, cik liels īpatsvars no pašvaldības iedzīvotājiem izmanto šīs izglītības iestādes pakalpojumus, vai ir plānojamas skolēnu skaita izmaiņas, kāds ir izglītības kvalitātes līmenis – cik daudz skolēnu turpina studijas augstskolās, cik daudz skolēnu iesaistās uzņēmējdarbībā (šie dati ir pieejami izglītības iestādēs). Pieņemot, ka arī turpmāk 10% no skolas beidzējiem dibina savus uzņēmumus, var aprēķināt, kāds būs potenciālais ieguvums no nodokļiem no jaunajiem uzņēmumiem. Atbilstoši statistikas datiem tiek ņemts vērā darbinieku vidējais skaits un atalgojums uzņēmumā, attiecīgi aprēķinot nodokļu ieņēmumus. Kā papildus sociālekonomiskais ieguvums var tik vērtēts zaudējumu samazinājums no huligānisma un kriminālaktivitāšu samazinājuma pašvaldībā, iekļaujot noziegumu samazinājuma skaitu x vidējo zaudējumu vērtību vienā nodarījumā (atbilstoši statistikas datiem). Ja skolā tiek realizēta arī pirmsskolas izglītības

39

http://www.bf.rtu.lv/documents/edu/autocelu_ekpl.pdf

http://www.lvceli.lv/lv/Files/Publications/316/Metodiskie_noradijumi_2011%20_2_.pdf


programma, tad pie sociālekonomiskajiem ieguvumiem var pieskaitīt arī bērnu vecāku iespējas atsākt strādāt, jo to bērni būs pieskatīti pirmsskolas grupā, rēķinot nodokļu ieņēmumus no vidējās darba algas x vecāku skaits, kas varēs atsākt strādāt.

Veicot šos daudzos aprēķinus par iespējamajiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem, projekta realizētājam ir objektīvi jānovērtē šie iegūtie rezultāti, salīdzinot ar statistikas datiem par iepriekšējiem periodiem un līdzšinējām tendencēm, analizējot atšķirības un sniedzot pārliecinošu skaidrojumu gan sev pašam, gan arī projektu vērtējošām iestādēm par to, kādu faktoru ietekmē un par cik %, kā arī naudas izteiksmē mainīsies izmaksu-iegumu analīzē iekļautie rādītāji projekta realizācijas rezultātā.

Jāņem vērā, ka var būt ne tikai sociālekonomiskie ieguvumi, bet arī sociālekonomiskie zaudējumi, kas arī jānosaka un jāaprēķina alternatīvu analīzē, ja tādi ir. Sociālekonomiskie zaudējumi var rasties, ja vienu sociālekonomisko ieguvumu dēļ nepieciešams atteikties no citiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem.

Izmaksu efektivitātes novērtējums ir izmaksu un ieguvumu salīdzinājums, ņemot vērā gan finansiālos ieņēmumus un izdevumus, gan sociālekonomiskos ieguvumus un zaudējumus. Lai noteiktu projekta izmaksu efektivitāti, jānosaka projekta ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C), kam jābūt lielākai par viens (B/C > 1). Tas nozīmē, ka projekta kopējiem ieguvumiem un ietaupījumiem visā tā dzīves ciklā ir jābūt lielākiem par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā. Ja projekta ieguvumu un izmaksu attiecība ir lielāka par vienu, tad projekta izmaksu efektivitātes novērtējums ir pozitīvs. Lai aprēķinātu projekta ieguvumu un izmaksu attiecību, diskontēto finansiālo un sociālekonomisko ieguvumu summa, kas sastāv no projekta sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ietaupītajām izmaksām un projekta atlikušās vērtības tā dzīves cikla beigās, jāattiecina pret projekta diskontēto izmaksu summu, kas sastāv no projekta investīciju izmaksām un projekta papildus izmaksām projekta dzīves cikla laikā.

Līdz ar to, sociālekonomiskās analīzes rezultāts ir šādu rādītāju aprēķins: ENPV > 0, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijos noteikta šī rādītāja minimālā vērtība; ERR > sociālā diskonta likme 5.5% - ja rādītājs pārsniedz sociālo diskonta likmi tad projekts ir ekonomiski izdevīgs sabiedrībai; B/C – ja rādītājs ir lielāks par 1, tad projekta laikā radītie ieņēmumi un ieguvumi (finansiālie un sociālekonomiskie) pārsniedz izmaksas un zaudējumus (finansiālos un sociālekonomiskos).

Riska un jūtīguma analīze

Risku un jūtīguma un analīzes posms ietver šādus soļus: Risku analīze (risk analysis). Jūtīguma analīze (sensitivity analysis);

Risku analīze ir risku identificēšana, novērtēšana un prioritizēšana, sadalot tos augsta, vidēja un zema līmeņa riskos, vienlaikus paredzot arī to vadības pasākumus.

Analīzē ir jāietver risku izvērtējums, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riska faktorus un piedāvātu novēršanas pasākumus. Risku analīzes izvērtējums jāattiecina uz visu projekta dzīves ciklu. Katrai nozarei ir raksturīgi riska faktori, kurus var iedalīt četrās grupās: finanšu riski (piemēram, cenu izmaiņas, problēmas ar finansējuma piesaisti konkrētajam projektam), vides riski (piemēram, dabas stihija), politiskie riski (piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos) un tehniskie riski (piemēram, projekta ietvaros radītās infrastruktūras vai iegādātā aprīkojuma tehniskas problēmas).

Projekta iesniedzējam jāsniedz iespējamo risku uzskaitījums atbilstoši definētajām riska grupām, norādot pasākumus katra identificētā riska novēršanai, kā arī norādot iespējamā riska iestāšanās un ietekmes varbūtību, izmantojot trīs līmeņu skalu (zema, vidēja vai augsta riska iespējamība). Projekta iesniedzējs, aizpildot veidlapu, risku uzskaitījumu drīkst papildināt ar citiem risku veidiem.

Riska ietekmes līmeņu skaidrojums: zema riska ietekme – riska iestāšanās neaizkavēs projekta īstenošanas procesa gaitu un kvalitāti; vidēja riska ietekme – riska iestāšanās nebūtiski ietekmēs projekta īstenošanas procesa gaitu. Riska iestāšanās prasa papildus darbību veikšanu; augsta riska ietekme – riska iestāšanās būtiski aizkavē projekta īstenošanas procesa gaitu. Riska iestāšanās prasa papildus darbību veikšanu.

40


1.5.-1.tabula. Risku novērtējuma veikšanas piemērs

Risku grupa Risks Riska analīze un novēršanas pasākumi Riska

iespējamībaRiska

ietekme

Finanšu riski

Cenu pieaugums būvniecībā līguma darbības laikā

Iepirkumā un līgumos par būvdarbu veikšanu tiks strikti noteikta būvdarbu līgumsumma, cenu korekcijas iespēju inflācijas ietekmē paredzot konkrēta procenta ietvaros, kā arī tikai ilgtermiņa saistībām.

Vidēja Augsta

Vides riski

Negatīva ietekme uz vidi

Pašvaldības integrētās attīstības programmā ir iekļauts stratēģiskās ietekmes uz vidi pārskats, kura ietvaros ir veikts katra plānotā projekta, tai skaitā arī šī projekta iespējamo negatīvo ietekmes uz vidi apzināšana, ir izstrādāti veicamie pasākumi, lai negatīvā ietekme nerastos. Būvdarbi notiks, ievērojot vides aizsardzības prasības un neradot ilgstošu negatīvo ietekmi uz vidi. Vides aizsardzības prasības tiks iekļautas būvdarbu iepirkuma nolikumā, tiks veikts „zaļais iepirkums”

Zema Zema

Politiskie riski

Izmaiņas normatīvajos aktos par ES fondu vadību

Projekta īstenošanas komanda izvērtēs izmaiņas normatīvajos aktos un sagatavos nepieciešamo dokumentāciju projekta turpmākai īstenošanai atbilstoši jaunajai kārtībai. Pašvaldībai ir finanšu rezerves, ko var papildus novirzīt projekta realizācijai, ja mainās finansēšanas shēma vai rodas neattiecināmās izmaksas.

Vidēja Augsta

Tehniskie riski

Projekta ietvaros radītās infrastruktūras vai iegādātā aprīkojuma tehniskas problēmas

Risks ir zems, jo projekta ietvaros no tehnoloģiskām iekārtām plānots atjaunot apgaismojumu, kas ir standarta risinājums un pārbaudītām kvalitātes prasībām. Kontrolējot darbu izpildi, tiks pievērsta uzmanība izmantoto materiālu kvalitātei un līgumos tiks paredzēts garantijas laiks un garantijas laika nodrošinājums, kas tehnisku problēmu rašanās gadījumā varēs tikt izmantots to novēršanai.

Zema Zema

Jūtīguma analīze

Jūtīguma analīze projektam tiek veikta, lai novērtētu projekta sagaidāmo rezultātu atkarību (jutīgumu) no to ietekmējošo parametru svārstībām, iespējamajam izmaiņām un apzinātu projekta kritiskos mainīgos.

Jutīguma analīzes ietvaros jāveic: Mainīgo parametru (mainīgo) identifikācija - jāidentificē visi svarīgākie mainīgie lielumi un pieņēmumi, kas var ietekmēt projekta sasniedzamos rezultātus); Savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšana - Identificējot mainīgos, jāpārbauda un jānovērš savstarpēji saistīto mainīgo izmantošana projekta aprēķinos, jo tie izraisa dubultu kalkulāciju un var sagrozīt projekta sasniedzamos rezultātus. Piemēram, izmantojot projekta pieņēmumos prognozes darba ražīgumam un vispārējam ražīgumam, pēdējais jau iekļauj sevī pirmo mainīgo. Tādēļ jācenšas izmantot pēc iespējas neatkarīgus mainīgos, aprēķinos izslēdzot mazāk nozīmīgu mainīgo. Kritisko mainīgo un pārslēgšanās punktu noteikšana - lai noteiktu kritiskos mainīgos, tiek veikta ekonomiskas neto pašreizējas vērtības (ENPV) jūtīguma pārbaude attiecībā pret identificētajiem mainīgajiem. Katram mainīgajam tiek veikta jūtīguma pārbaude, mainot to par 1% un nosakot, kā mainās

41


ENPV. Par jūtīgiem tiek uzskatīti tie mainīgie, kuru izmaiņu par 1% rezultātā arī ENPV mainās par 1% vai vairāk. Šiem jūtīgajiem mainīgajiem tiek aprēķinātas kritiskās mainīgās vērtības jeb pārslēgšanās punkti, pie kuriem ENPV vērtība ir vienāda ar nulli.

Biežākas kļūdas un problēmas izmaksu-ieguvumu analīzes izstrādē

Iespējamais risks Ieteicamais riska novēršanas veids *Preventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais

pasākumsProjekta izstrādes gaitā izvēlētā alternatīva nav optimāla un ekonomiski pamatota problēmas risinājumam

Detalizēta un objektīva esošās un prognozējamās situācijas analīze, īpašu uzmanību pievēršot izmaksu-ieguvumu analīzes rezultātiem;

Nozares speciālistu iesaiste projekta plānošanā

Regulāri veikt projekta ieņēmumu-izmaksu kontroli, nodrošināt visus iespējamos pasākumus plānoto rezultātu nodrošināšanai (sadarbības līgumi ar citām pašvaldībām, iestādēm klientu piesaistei, jauni pakalpojumu veidi, maksimāli efektīva telpu un citu resursu izmantošana).

Papildus finansējums no pašvaldības budžeta infrastruktūras uzturēšanai un plānotā pakalpojuma nodrošināšanai.

Projekta izmaksu-ieguvumu analīze neatbilst faktiskajai situācijai pēc projekta realizācijas

Profesionālu speciālistu iesaiste izmaksu-ieguvumu analīzes izstrādē, izmantoto datu par prognozētajām izmaksām un ieguvumiem detalizēta ticamības pārbaude, salīdzinot prognozētos lielumus ar līdzšinējiem statistikas datiem un tendencēm.

Faktisko projekta izmaksu-ieguvumu kontrole, aprēķinu precizēšana, identificējot iegūtos sociālekonomiskos ieguvumus, nodrošinot pozitīvu izmaksu-ieguvumu analīzes rezultātu. Savlaicīga sadarbības iestādes informēšana par izmaiņām projektā, veicot nepieciešamās darbības grozījumu saskaņošanai.

Papildus finansējums no pašvaldības budžeta infrastruktūras uzturēšanai un plānotā pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī daļējai projekta izmaksu segšanai.

Nepietiekams risku novērtējums

Risku analīzes stadijā identificēt visus iespējamos riskus, objektīvi novērtējot to iestāšanās varbūtību

Risku novērtēšana un vadīšana atbilstoši plānam

Risku seku un turpmākās ietekmes novēršana

42


1.5. Projekta ietekme uz vidi1.5.1. Iespējamo tiešo un netiešo vides pārmaiņu veidi

Jebkura saimnieciskā darbība, neatkarīgi no tās veida un formas, rada ietekmi uz vidi. Šīs ietekmes raksturs var būt gan pozitīvs, gan negatīvs (dažkārt arī neitrāls), tomēr visbiežāk tā ir abu šo ietekmju veidu kombinācija noteiktā proporcijā un izpaužas kā tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē.

1.6.-1.attēls: Projektu darbību piemēri tiešai un netiešai ietekmei uz vidi

Saskaņā ar 14.10.1998. likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta 1. punktu pārmaiņas vidē ietekmē vai var ietekmēt: cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu, visu minēto jomu mijiedarbību.

Būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi potenciāls ir tām darbībām, kas paredz tiešu un apjomīgu iejaukšanos dabas vidē vai kas paredz priekšnoteikumus perspektīvā īstenojamām darbībām, kuras var radīt būtiskas pārmaiņas vidē. Visbiežāk tie ir ERAF fonda līdzfinansēti projekti. Šādām darbībām ir obligāti jāveic t.s. ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).

Saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” par darbībām, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, uzskatāmas „aprīkojuma, iekārtas un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, projekta īstenošana, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, cilvēka darbības neskartu vai maz pārveidotu teritoriju un ainavu ietekmēšana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi” (likuma 1. panta 3. punkts).

ESF projekti lielākoties saistīti ar saskarsmes, izglītības un sociālo grupu mijiedarbības problēmu risināšanu, tai skaitā integrācijas jautājumu risināšanu, līdztiesības un sociālās vienlīdzības jautājumu risināšanu. ESF projektos parasti netiek veikta tieša iejaukšanās vidē un dabā ar fiziska darba radītām pārmaiņām. Faktiski tā nav saistīta ar būvniecību, bet gan tādām risinājumu formām kā semināru organizēšana, jauna dienesta vai struktūrvienības izveide pašvaldībā, tūrisma centra izveide kultūras nama telpās u.c. Šādu projektu ieviešana tiešā veidā būtisku negatīvu ietekmi uz vidi nerada, tādēļ ietekmes uz vidi novērtējums tām nav nepieciešams.

Svarīgi ir apzināties, ka vides aizsardzības jautājumi nav atdalāmi no ekonomiskās un sociālās attīstības jautājumiem un projektu pieteikumu ailēte saistībā ar vidi nav tikai formāla. Risinot kādu sociālu vai ekonomisku jautājumu, nepārdomātas rīcības rezultātā var tikt nodarīts kaitējums videi, un ir liela varbūtība, ka šis kaitējums summējoties ar citām nelabvēlīgām vides pārmaiņām, var negatīvi ietekmēt ekonomisko vai sociālo jomu un radīt būtiskus zaudējumus. Kļūdas pareizo risinājumu izvēlē var būt ļoti sāpīgas attiecībā pret iedzīvotājiem.

Rīgā publiskās transporta infrastruktūras uzlabošanai uz apvedceļa tiek veidota luksoforu sistēma, kas no vienas puses uzlabos satiksmes drošību, bet no otras puses ievērojami palēlinās mašīnu plūsmu, ar ko iedzīvotāji ir neapmierināti, jo apvedceļa būtība ir pilnīgi pretēja.

Saistībā ar tiešu un apjomīgu iejaukšanos dabas vidē Eiropas Komisijas un līdz ar to arī Latvijas normatīvajos aktos ir nostiprināta preventīva vides aizsardzības pieeja šādas ietekmes identificēšanai,

43


prognozēšanai un negatīvo aspektu priekšlaicīgai novēršanai ar mērķi sekmēt tādu tautsaimniecisko izaugsmi, kas pēc būtības atbilstu ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem.

1.6.1-2.attēls: Ilgtspējīgu attīstību veidojošo aspektu mijiedarbība

Šādas pieejas mehānisms ir ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra. Ietekmes uz vidi novērtējumu Latvijā regulē 14.10.1998. likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 25.01.2011. MK noteikumi Nr. 83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”, 06.06.2006. MK noteikumi Nr. 455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) un 17.02.2004. MK noteikumi Nr. 91 „Kārtība, kādā reģionālās vides pārvaldes izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums”. Kompetentās institūcija valstī ietekmes uz vidi novērtējuma jomā ir Vides pārraudzības valsts birojs (www.vidm.gov.lv/ivnvb.gov.lv).

1.5.2. Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pamatprincipi, mērķi, procedūru veidi

Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pamatideja ir saistīta ar priekšlaicīgu būtiskas ietekmes novēršanu vai mazināšanu, nodrošinot līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, kur darbības negatīvās ietekmes ir apzinātas un novērstas jau projektēšanas stadijā, panākot, ka projektu ieviešana ir vērsta uz sociālās vides, ekonomiskās vides un dabas vides interešu sabalansēšanu.

Ietekmes uz vidi novērtējums NAV nepieciešams visām darbībām – tas nepieciešams darbībām, kuru radītā ietekme uz vidi var būt būtiska. INV visbiežāk nepieciešams, izstrādājot ERAF projektus.

Ietekmes uz vidi novērtējuma pamatprincips – panākt, ka, risinot kādu problēmjautājumu vienā sfērā, netiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums videi, tādējādi atrisinātās problēmas vietā radot vienu, divas vai vairākas jaunas problēmas. Attīstībai ir jābūt kā mērķim, bet tikai tādā formā, lai uz tās rēķina netiktu nodarīts būtisks kaitējums videi.Projekta ietvaros paredzētās darbības, kuras saistītas ar pārmaiņām vidē, pēc videi nodarītā kaitējuma potenciāla būtiski atšķiras. Darbībām ar izteikti augstu ietekmes varbūtību tiek veikta padziļināta un kompleksa („lielā”) ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, bet darbībām ar vidēji augstu negatīvas ietekmes uz vidi varbūtību tiek veikta vienkāršota, bet ne mazāk rūpīga („mazā”) ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procedūra.

PIEMĒRS: „lielais” IVN PIEMĒRS: „mazais” IVN Notekūdeņu attīrīšana iekārtu būvniecība, ja

to jauda pārsniedz 150 000 cilvēkekvivalentu Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja

to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentu

Nav šaubu, ka jaunas valstiskas nozīmes automaģistrāles būvniecības radītā ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā jauna ielas posma izbūvei pilsētas teritorijā. Tieši tādēļ pieeja, novērtējot šo darbību radīto ietekmi uz vidi, var būt diferencēta – pastāv vairāki novērtējuma procedūras veidi.

ietekmes uz vidi novērtējums - procedūra, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;

ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums - ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata

44

http://www.vidm.gov.lv/ivnvb.gov.lv


apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu;

sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums - procedūra, kuru var salīdzināt ar projekta idejas palikšanu zem lupas, jo ir virkne darbību, kurām var būt būtiska ietekme uz vidi, ja kādi tās parametri un to radītā ietekme summējas atkarībā no citu faktoru klātbūtnes. Šādas darbības nav iekļautas likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumā, jo netiek uzskatīts, ka to nelabvēlīgās ietekmes potenciāls pats no sevis ir izteikti augsts. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde izdod darbības īstenošanas tehniskos noteikumus, kuros ietvertas speciālas vides aizsardzības prasības;

ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju novērtējums - padziļināts, bet sašaurināts darbības negatīvās ietekmes uz vidi izvērtējums, kas fokusēts tikai uz ietekmes uz aizsargājamās teritorijas novērtējumu kopskatā ar nelabvēlīgās ietekmes novēršanas pasākumu priekšlikumiem un iespējamām sākotnējo ieceru alternatīvām. Ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, bet nav jāveic IVN, pēc sākotnējā IVN tās ietekmi uz teritoriju (Natura 2000) novērtē saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību, ko nosaka Ministru kabinets. Ja paredzētajai darbībai, kura var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), veic arī IVN, tad papildus veikto ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju novērtējuma ziņojumu ietver IVN ziņojumā.

Darbības, kurām piemīt izteikti augsts nelabvēlīgas ietekmes uz vidi potenciāls, ir iekļautas likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. pielikumā, un tām novērtējuma procedūra ir obligāta.

1.6.-3.attēls: Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras galvenie soļi

Ietekmes uz vidi novērtējums (gan „mazais”, gan „lielais”) tiek veikts, lai identificētu iespējamās ietekmes, prognozētu to raksturu un izšķirtu, kuras no tām ir būtiskākās, lai pēc tam izstrādātu priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz to mazināšanu vai novēršanu. Lai identificētu ietekmes un novērtētu to būtiskumu, tiek ņemti vērā noteikti kritēriji. Šos kritērijus var izmantot arī projektu pieteikumu izstrādē, kad jāaizpilda pieteikuma anketas ailīte par projekta ietekmi uz vidi.

1.6.-1.tabula: Ietekmes uz vidi novērtējuma kritēriji1. Paredzēto darbību raksturojošie faktori:

apjoms; paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme; dabas resursu izmantošana; atkritumu rašanās; piesārņojums un traucējumi; avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas).

2. Paredzētā darbības vieta un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktori: līdzšinējais zemes izmantošanas veids; attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums; kvalitāte un atjaunošanās iespējas; dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību ar mežu klātajām teritorijām; teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi;

45


iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā; vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas.

3. Paredzētās darbības ietekme uz: īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas

jūras līča piekrastes aizsargjoslu, aizsargjoslām ap pazemes ūdens ņemšanas vietām un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām;

īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.4. Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi, ko vērtē atbilstoši 1., 2. un 3. kritērijam, ņemot vērā paredzētās

darbības: apjomu (ietekmei pakļautās teritorijas lielumu un cilvēku daudzumu tajā); iespējamo pārrobežu ietekmi; ietekmes nozīmīgumu un kompleksumu; ietekmes varbūtību; ietekmes ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu.

Svarīgi nodrošināt sabiedrības pieeju informācijai par paredzēto darbību un tās alternatīvām, kā arī pieņemto lēmumu saturam, to pieņemšanas pamatojumam un pasākumiem, kuri tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Sabiedrības viedokļa uzklausīšanai tiek rīkotas speciālas IVN rezultātu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kā arī izmantoti citi sabiedrības līdzdalības veidi.

Ja projekta ietvaros tiek plānota koku izciršana, tad sagaidāma liela iedzīvotāju pretestība, pat ja uz publiski izstādītā maketa viss izskatās skaisti. Arī hidrobūvju izveide var sagaidīt ļoti lielu iedzīvotāju pretestību, jo tās var aizsegt vai bojāt skatu. Jēkabpilī daudzi iedzīvotāji ir gatavi samierināties ar ikgadējiem plūdiem, bet ne ar betona bloku aizsegtu skatu no savām mājām. Risinājums būtu izvēlēties nevis lētāko betona bloku hidrobūvju risinājumu, bet meklēt acij tīkamākus (kaut arī dārgākus) risinājumus vai maksimāli labiekārtot teritoriju.

1.5.3. Laika grafiks un nepieciešamie resursi

Gatavojot projekta iesniegumu, ar ietekmes uz vidi novērtējumu būtu svarīgi rēķināties jau laikus. Atkarībā no tā, vai novērtējuma procedūra tiek piemērota, vai ne, novērojamas acīmredzamas izmaiņas gan projekta sagatavošanas (un tālākas realizācijas) laika grafikā, gan finanšu aprēķinu sadaļā. Ietekmes uz vidi novērtējums prasa gan laika, gan finanšu resursus.Vides aizsardzības jautājumus nepieciešams integrēt jau agrīnā projektu plānošanas stadijā (kas daļā gadījumu var mainīt visa projekta saturu – sākotnēji izvēlēto risinājumu, darbības īstenošanas vietu vai laiku utt.). Novērtējuma rezultāti ir arī tie, kas projektētājam sniedz lielu daļu informācijas par to kur, ko, kā un cik lielā apmērā drīkst darīt. Atkarībā no šāda vērtējuma rezultātiem ar mērķi novērst būtisku piesārņojuma risku vai avāriju risku var fundamentāli mainīties projekta saturs – kāds izvēlētais risinājums, darbības īstenošanas vieta, vai laiks utt.

Ietekmes uz vidi novērtējums sākas ar pieteikumu Vides pārraudzības valsts birojā, Valsts vides dienestā vai Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē (atbilstoši 25.01.2011. MK noteikumi Nr. 83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” 2. punkta prasībām). Ierosinātājs paredzētās darbības iesniegumam pievieno arī teritorijas karti mērogā 1:10000 vai citā atbilstošā mērogā, kurā uzskatāmi attēlota paredzētās darbības atrašanās vieta. Lai projektētājs saņemtu lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu, ir nepieciešams vismaz mēnesis. Laiku prasa gan korespondence, gan iesnieguma sagatavošana. Turklāt gadījumā, ja nav iesniegta visa informācija, kas nepieciešama vērtējuma veikšanai, process kļūst tikai garāks. Par sākotnējā IVN veikšanu ir jāmaksā valsts nodeva – 150 LVL. Bez tam ,ja nepieciešams eksperta atzinums sākotnējam izvērtējumam, izdevumus, kas saistīti ar eksperta darbu, atbilstoši 25.01.2011. MK noteikumiem Nr. 83, sedz ierosinātājs. Zinot kritērijus, pēc kuriem identificē ietekmes un novērtē to būtiskumu, projekta pieteicējs jau pats var izdarīt aptuvenu minējumu par to, vai papildus „mazajam” izvērtējumam būs nepieciešams arī „lielais” izvērtējums. Tādējādi laicīgi var sagatavoties vides institūciju lēmumam;

Kad ar lēmumu zināms, kāda IVN procedūra jāpiemēro, var aptuveni izrēķināt tālāk nepieciešamo laiku – t.s. „lielā” novērtējuma pilna procedūra, kuras ietvaros kā obligāts nosacījums ir vairāku sabiedrisko apspriešanu veikšana u.c., var ilgt no pusgada līdz diviem gadiem. Protams, viss ir atkarīgs no tā, kādā tempā un kvalitātē veikti uzdotie „mājasdarbi”. Arī novērtējuma procedūras izmaksas variē atkarībā no projektā paredzētajām aktivitātēm un nepieciešamā pētījuma lauka plašuma - var izmaksāt no pāris tūkstošiem līdz desmitiem tūkstošu latu un vairāk;

46


Pēc IVN noslēgšanas pašvaldības ir vienas no institūcijām, kuras pieņem gala lēmumu par paredzētās darbības realizācijas akceptēšanu vai aizliegšanu savā teritorijā. Ja IVN gaitā tiek izskatītas vairākas alternatīvas teritorijas, pašvaldību loma kļūst vēl lielāka īstenošanas vietu izvēlē. Pašvaldības IVN procesā iesaistās arī kā vidutājs, nodrošinot informāciju par projektiem tās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem. Ja pašvaldība ir arī projekta ierosinātājs, tad tās loma IVN procesā ir vēl lielāka.

1.5.4. Iespējamie riski un to novēršanas veidi

Iespējamais risks

Ieteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākums Ierobežojošais

pasākumsKompensējošais

pasākumsProjekta pieteicējs aizmirst vai nepadomā par sākotnējā IVN veikšanas nepieciešamību

Pieņemt un atcerēties „kā likumu”, ka VISĀM darbībām ir/var būt kāda ietekme uz vidi (negatīva, pozitīva);Detalizēti iepazīties ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un MK noteikumu Nr. 83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” prasībām

Uz laiku apturēt projekta ieviešanu, lai veiktu sākotnējo IVN un skaidri zinātu projekta darbību turpmāko attīstību

Veidot pieļauto kļūdu sarakstu, lai nepieļautu līdzīgas kļūdas nākošajos projektos un pasākumos

Projekta pieteicējs nepareizi aprēķina „lielā” IVN veikšanai nepieciešamo laiku

Sākotnējā IVN detalizēta izpēte, veicamo pasākumu paredzēšana un plānošana;Pieredzes apmaiņa ar citām pašvaldībām līdzīgu pasākumu veikšanā

Ja IVN tiek veikts projekta periodā (nevis pirms projekta uzsākšanas), projekta laika grafika grozījumu veikšana un saskaņošana ar finansētāju

Citu (sekojošo) projekta aktivitāšu pārplānošana, lai tās ieviestu īsākā termiņā nekā sākotnēji plānots

Projekta pieteikuma ailīti par projekta ietekmi uz vidi aizpilda tikai „ķeksīša pēc”

Iepazīšanās ar praktiskiem negatīvajiem piemēriem, kad nepietiekošas uzmanības un nopietnības pievēršana projekta ietekmei uz vidi „izgāzusi” visu projektu;Projektu speciālistu apmācības;Neparedzēto izmaksu ieplānošana projekta budžetā

Kad atklājas papildus nepieciešamās darbības saistībā ar IVN, veikt grozījumus porjekta laika grafikā un budžetā

Izvērtēt iespēju uz laiku apturēt projekta ieviešanu;Izdarīt secinājumus nākotnes projektiem

47


1.6. Būvniecības tehnisko projektu sagatavošana

Izmaksu un realizācijas laika ziņā apjomīgākie ES projekti ir saistīti ar dažādu objektu būvniecību vai rekonstrukciju. Pamats jebkurai būvdarbu veikšanai ir būvniecības tehniskais projekts, kurā detalizēti, gan rasējumu, gan darbu veidu uzskaitījumu un apjomu veidā ir jābūt iekļautiem pilnīgi visiem veicamajiem būvdarbiem objektā, kas ir nepieciešami, lai būve atbilstu būvniecības normatīvajiem aktiem, pasūtītāja interesēm un projekta mērķiem. Diemžēl, praktiskā pieredze liecina par to, ka nekvalitatīvi būvniecības tehniskie projekti bieži ir galvenais pamats tam, ka projektā nav iespējams pilnā apjomā sasniegt plānotos rezultātus, ir nepieciešami projekta grozījumi vai arī rodas dažāda veida izmaksas, kas nav apmaksājamas no ES projektu līdzekļiem, un rada ievērojamus papildus izdevumus pašvaldības budžetam.

Biežāk sastopamās kļūdas tehniskajos projektos:

Tehniskajos projektos netiek iekļauti būtiski darbu apjomi, pat veselas sadaļas, kas ir nepieciešami normālai objekta ekspluatācijai (ārējie pieslēgumi elektrotīkliem, iekšējie telekomunikāciju tīkli, signalizāciju sistēmas, siltummezgli, siltinājums atsevišķām ēkas daļām, lieveņu uzjumteņi utt.); Nekvalitatīvi veikta objekta apsekošana un tehniskā izpēte pirms tehniskā projekta izstrādes uzsākšanas (topogrāfiskā uzmērīšana, tehniskā ekspertīze, mērījumi u.tml.), kā rezultātā paredzētie būvdarbi nav pietiekoši, lai atrisinātu visas esošās problēmas un nodrošinātu normālu objekta ekspluatāciju (piem., pietiekoša lietu ūdens novadīšana vai novērsta jumta tecēšana); Neprecīzu tehnisko noteikumu, esošo komunikāciju tīklu kartogrāfiskā materiāla kļūdu dēļ tehniskajos projektos paredzētos apakšzemes tīklus nav iespējams savienot ar maģistrālajiem tīkliem, vai būvdarbu laikā tiek bojātas esošās pazemes komunikācijas; Tehniskajos projektos paredzētie vides pieejamības pasākumi nav atbilstoši ES projektā paredzētajiem pasākumiem vai arī projektētāja kļūdu dēļ veiktie vides pielāgojumi faktiski nedarbojas (stāvas, šauras, slidenas uzbrauktuves, šauras tualetes, nepietiekami plaši apgriešanās laukumi utt.); Savstarpējās neatbilstības starp rasējumos iekļautajiem darbiem un darbu apjomos norādītājiem darbu veidiem un apjomiem; Tehniskajā projektā iekļautie risinājumi neatbilst pasūtītāja vajadzībām (telpu plānojums, apdares materiālu veidi, apkures, signalizāciju sistēmu veidi, labiekārtojuma un aprīkojuma veidi utt.); Tehniskajā projekta paredzētie risinājumi neatbilst pasūtītāja izvirzītajiem mērķiem, piemēram, energoefektivitātes vai ekspluatācijas izmaksu ziņā.

Iemesli nepilnīgiem tehniskajiem projektiem ir dažādi, tomēr lielu daļu no tiem pasūtītājam ir iespējams būtiski samazināt vai pat novērst, savlaicīgi un pārdomāti organizējot tehnisko projektu izstrādi.

1.6.1. Tehnisko projektu izstrādes laika grafika plānošana

Tehniskā projekta izstrāde sevī ietver vairākus būtiskus darba posmus, kuriem ir jāplāno objektīvi nepieciešamais laiks

1.7.-1.tabula. Tehniskā projekta izstrādes posmi

Nr.p.k. Tehniskā projekta izstrādes posms Optimāli plānojamais laiks Iesaistītās institūcijas

1. Būvniecības pieteikuma izstrāde 1 nedēļa Pasūtītājs un būvvalde2. Arhitektūras un plānošanas

uzdevuma izstrāde2 nedēļas (10 darba dienas)

Būvvalde

3. Projektēšanas tehnisko noteikumu savākšana no dažādām institūcijām

4-12 nedēļas (atkarībā no iesaistīto institūciju daudzuma)

PasūtītājsUgunsdzēsības departaments, VAS „Latvijas Valsts ceļi”,Veselības inspekcija;Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji (ūdens, kanalizācijas, siltuma, elektroenerģijas,

48


Nr.p.k. Tehniskā projekta izstrādes posms Optimāli plānojamais laiks Iesaistītās institūcijas

telekomunikāciju piegādes pakalpojumu sniedzēji)

4. Darba uzdevuma izstrāde projektēšanai

2 nedēļas Pasūtītājs, iestādes vadītājs sadarbībā ar būvvaldi

5. Iepirkums tehniskā projekta izstrādes pakalpojumiem (ja nepieciešams)

2 -8 nedēļas (atkarībā no prognozētās līguma summas un iepirkuma veida)

Pasūtītājs, juridiskā daļa

6. Objekta apsekošanas un tehniskās ekspertīzes veikšana

4-8 nedēļas (topogrāfisko uzmērīšanu nevar veikt ziemā, kad zemi klāj sniegs)

Projektētājs, tehniskie eksperti, mērniecības darbu veicēji

7. Tehniskā projekta izstrāde 12 – 48 nedēļas (atkarībā no objekta sarežģītības pakāpes)

Projektētājs, pasūtītājs

8. Tehniskā projekta 1.redakcijas saskaņošana ar pasūtītāju

1-2 nedēļas Pasūtītājs, iestādes vadītājs, būvvalde

9. Tehniskā projekta gala redakcijas izstrāde

4 nedēļas Projektētājs, pasūtītājs

10. Tehniskā projekta gala redakcijas saskaņošana ar pasūtītāju

2 nedēļas Pasūtītājs, iestādes vadītājs, būvvalde

11. Tehniskā projekta ekspertīze 2-4 nedēļas Neatkarīgie eksperti12. Tehniskā projekta saskaņošana ar

tehnisko noteikumu izdevējiem2 - 8 nedēļas (atkarībā no iesaistīto institūciju daudzuma)

Projektētājs un institūcijas, kas izdevušas tehniskos noteikumus

13. Tehniskā projekta akcepts būvvaldē 3 nedēļas(15 darba dienas)

Pasūtītājs, Būvvalde

Optimālais tehniskā projekta izstrādes laiks vidēji sarežģītam tehniskajam projektam, piemēram, bērnudārza ēkas rekonstrukcija, plānojams 40 nedēļas jeb ~10 mēneši. Protams, ka vairākus darbu posmus var veikt paralēli, kā arī īsākos laika termiņos, ja konkrētā tehniskā projekta izstrāde ir steidzami nepieciešama un ir noteikta kā galvenā prioritāte. Tāpat pasūtītājam ir jāsaprot, ka tehniskie projekti savstarpēji ļoti atšķiras pēc objektu sarežģītības pakāpes, kas tieši ietekmē minimāli nepieciešamo laiku tehniskā projekta izstrādei objektīvu apstākļu dēļ, tāpēc ieteicams konsultēties ar būvniecības speciālistiem par katra konkrēta tehniskā projekta izstrādei nepieciešamo laiku, ko arī ņemt vērā gan izstrādājot iepirkuma nolikumu projektēšanai, gan plānojot kopējo projekta realizācijas laika grafiku.

Asās konkurences dēļ, kad iepirkumos bieži tiek piemērots saimnieciskā izdevīguma princips, kurā pie vērtēšanas kritērijiem iekļauj ari darbu izpildes termiņu, projektētāji nereti piedāvā veikt tehniskā projekta izstrādi ļoti īsā laika sprīdī, kas rada ļoti augstu risku nekvalitatīvam darbam un ievērojamām problēmām būvniecības laikā. Lai šo risku samazinātu, ieteicams, konsultējoties ar būvniecības speciālistiem aprēķināt optimāli nepieciešamo laiku kvalitatīva tehniskā projekta izstrādei, un iepirkuma nolikumā paredzēt, ka papildus punktus pretendentiem par īsāku laiku darba veikšanai nepiešķir. Pasūtītājam ir jāapzinās, ka iepirkuma nolikuma darba uzdevumā paredzot pārāk īsu laiku tehniskā projekta izstrādei, kvalitatīvu tehnisko projektu nebūs iespējams izstrādāt, kā arī faktu, ka augsti kvalificēti projektētāji šādā iepirkumā nemaz nepiedalīsies, bet darbu uzņemsies veikt maz pieredzējuši vai zemes kvalitātes projektētāji, kas negatīvi ietekmēs visu turpmāko projekta realizācijas gaitu un rezultātu. Būtisks iemesls nepietiekošam

49


laikam tehnisko projektu sagatavošanai ir fakts, ka līdz šim vairumā ES projektu kā projekta kvalitātes kritērijs to atlasē ES finansējuma piešķiršanai, tika vērtēta projekta gatavības stadija – akceptēta tehniskā projekta esamība, kas daudzas pašvaldības rosināja izstrādāt un akceptēt tehniskos projektus ļoti īsā laikā, tādejādi nepietiekoši uzmanības veltot to saturam un kvalitātei. Šo faktoru varētu novērst, ja valstiskā līmenī tiktu pieņemts lēmums par citiem principiem ES finansējuma sadalei, piešķirot tos pēc teritorijas un kvotu principa, nevis pēc atklāta konkursa projektu iesniegumu atlasei.

Ieteikums pašvaldībām jau šobrīd izvērtēt savas vajadzības, sastādīt prioritāri realizējamo projektu sarakstu nākamajam ES plānošanas periodam 2014.-2020.gadam un jau 2012.un 2013.gadā uzsākt tehnisko projektu izstrādi, plānojot pietiekošu laiku to kvalitātes nodrošināšanai.

1.6.2. Darba uzdevuma tehniskā projekta izstrādei sagatavošana

Būvniecības tehniskā projekta darba uzdevuma pamatu veido būvvaldes izsniegtais plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas top pēc pasūtītāja būvniecības pieteikuma. Būvniecības likumdošanā nav stingri reglamentēts, kādas specifiskās prasības ir jāizvirza būvprojektēšanai, pieslēgumiem vai īpašajiem noteikumiem. Tas, cik stingras un detalizētas prasības būs iekļautas plānošanas un arhitektūras uzdevumā, ir tikai būvvaldes kompetencē, tāpēc nereti tiek sagatavota nepieciešamā veidlapa, norādot minimāli nepieciešamo informāciju, kā rezultātā arhitektūras un plānošanas uzdevumā, kā arī darba uzdevumā projektēšanai ietvertās prasības ir vispārīgas un nepilnīgas.

Pasūtītājam, jau sākotnēji sagatavojot būvniecības pieteikumu būvvaldei, ir maksimāli detalizēti jāapraksta savas vajadzības, kas realizējot izstrādājamo tehnisko projektu būs jāapmierina. Būvvalde, izvērtējot pasūtītāja sniegto sākotnējo informāciju, izvērtē, kādas specifiskas prasības ir jāiekļauj plānošanas un arhitektūras uzdevumā, no kādām iesaistītajām institūcijām ir jāsaņem tehniskie noteikumi un tehniskā projekta akcepts. Daudzās pašvaldībās būvvaldes funkcijas un pašvaldības būvniecības speciālista funkcijas nereti veic viens vai daži darbinieki, kas ir savstarpēji cieši saistīti. Šajā gadījumā priekšrocība ir mazāks nepieciešamais laiks savstarpējai komunikācijai un dokumentu apritei, bet rodas risks, kad nepietiekoši kvalitatīvi un objektīvi tiek izvērtētas tehniskajā projektā iekļaujamās prasības, piemēram, tehniskās ekspertīzes nepieciešamība, sākotnēji ietaupot projektēšanai nepieciešamās izmaksas un laiku, bet rezultātā akceptējot zemas kvalitātes tehniskos projektus.

Sastādot darba uzdevumu tehniskā projekta izstrādei, ir jāpiesaista visas puses, kas būs tieši saistītas ar konkrēto projektu un būvējamo objektu gan projekta realizācijas gaitā, gan arī pēc tā beigām.

Sagatavojot darba uzdevumu pašvaldības bērnudārza ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei, ir nepieciešams piesaistīt bērnudārza vadītāju, speciālistus (medmāsu, sporta pedagogu, virtuves darbiniekus, audzinātājas un auklītes utt.), ES projekta vadītāju, pašvaldības būvniecības speciālistu, vietējos komunālo un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, izpilddirektoru un būvvaldes speciālistu.

Protams, ka atsevišķie speciālisti varēs norādīt tikai tieši ar to darba vietu saistītās prasības un galīgo darba uzdevumu būs nepieciešams izstrādāt būvniecības speciālistiem, bet konkrētās iestādes specifiskās prasības (telpu platības un izmantošanas mērķi, aprīkojums, esošo un nepieciešamo ārējo pieslēgumu jaudas, izvietojums un teritorijas labiekārtojums) detalizēti definēt var tikai speciālisti, kas ikdienā strādā šajā objektā. ES projekta vadītāja funkcijas darba uzdevuma projektēšanas gaitā ir sekot, vai tehniskajā projektā paredzētas visas specifiskās prasības, no kurām ir atkarīga ES finansējuma saņemšana, piemēram, ēkas izmantošanas mērķu atbilstība projekta mērķim, vides pielāgojumi personām ar funkcionāliem traucējumiem, aprīkojums, energoefektivitātes rādītāji utt. Izpilddirektora uzraudzība darba uzdevuma izstrādes gaitā ir nepieciešama, lai jau projektēšanas sākuma stadijā saskaņotu iestādes vēlmes ar pašvaldības un projekta iespējām, pretējā gadījumā rodas risks, ka tehniskā projekta darba uzdevumā iestādes darbinieki iekļauj pārāk augstas prasības telpu platībām, aprīkojumam un citiem tehniskajiem risinājumiem, kas būtiski sadārdzina tehniskā projekta realizāciju un neatbilst pašvaldības finansiālajām iespējām, līdz ar to tehnisko projektu nav iespējams realizēt vai tas ir jāpārstrādā.

Ieteicams tehniskā projekta darba uzdevumā kā obligātu prasību ietvert detalizētu tehnisko apsekošanu (topogrāfiskā uzmērīšana ar augstuma atzīmēm, dažādi mērījumi un ekspertīzes), jo bez tās bieži vien sākotnējā informācija par objekta tehnisko stāvokli ir aptuvena, kā rezultātā projektā var rasties būtiskas kļūdas aprēķinos un tehniskajos risinājumos. Šāda tehniskā apsekošana pirms projektēšanas ir objektīva

50


sākotnējā informācija par tehnisko stāvokli, pamatojums un atskaites punkts, ja vēlāk rodas neparedzētie darbi, vai laika gaitā objekta tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, kas ir būtisks arguments, pieprasot ES projekta grozījumus un/vai papildus finansējumu no projekta attiecināmajām izmaksām.

1.6.3. Līgumā par tehniskā projekta izstrādi iekļaujamie noteikumi

Lai izstrādājamais tehniskais projekts atbilstu pasūtītāja vajadzībām, nepieciešams ne tikai kvalitatīvi un detalizēti izstrādāts darba uzdevums, bet arī līgumā ar darbu izpildītāju noteikti atbildības mehānismi, jo, diemžēl, praktiskā pieredze liecina, ka par tehniskā projekta kļūdām visbiežāk augstu cenu maksā pasūtītājs (dažreiz būvnieks, atkarībā no būvniecības līguma noteikumiem).

Ieteicams līgumā iekļaut projektētāja profesionālu un materiālu atbildību par tehniskā projekta atbilstību pasūtītāja izstrādātajam darba uzdevumam, būvnormatīviem un vides pieejamības un citām specifiskām prasībām, nosakot soda sankcijas (konkrēta naudas summa vai summa procentos no kļūdas labošanas izmaksām) par tehniskā projekta realizācijas gaitā konstatētajām neatbilstībām. Lai izvairītos no riska, ka būtisku kļūdu rezultātā aprēķinātās ievērojamās soda sankcijas paliek nesamaksātas, jo projektēšanas uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, ieteicams jau iepirkumā no pretendentiem pieprasīt bankas garantijas vai apdrošināšanas kompāniju profesionālo civiltiesisko apdrošināšanu, kas ir spēkā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Lai palielinātu projektētāju atbildību par sava darba kvalitāti, līgumā var iekļaut punktu, ka pasūtītājs būtisku tehniskā projekta kļūdu gadījumā informē attiecīgo pilnvaroto sertificēšanas institūciju, kas ir izsniegusi sertifikātu projektētājam, par nekvalitatīvu darbu (pienākumu informēt sertificēšanas institūcijas par tehniskajiem projektiem, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai tehniskajiem noteikumiem nosaka vispārīgie būvnoteikumi). Ja līguma soda sankciju nosacījumos lieto formulējumu „būtiska kļūda”, tad ir jādod arī precīzs formulējums robežām, līdz kurām kļūdas ir uzskatāmas par būtiskām vai nebūtiskām, pretējā gadījumā šāda līgumā ietverta soda sankcija kļūst formāla un strīdīgi piemērojama.

Par būtisku tehniskā projekta kļūdu var uzskatīt papildus būvniecības darbus projektā virs 10000 LVL (virs 5-10%) vērtībā vai kopējā būvniecības laika pagarinājumu par 3 mēnešiem, bet šie lielumi ir atkarīgi no kopējā tehniskā projekta sarežģītības, izmaksām un apjoma.

Iepirkumā par tehnisko projektu izstrādi vēlams pie darba uzdevuma un piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem iekļaut arī tehniskā projekta autoruzraudzību būvniecības laikā. Līgumā ieteicams noteikt autora pienākumu pilnvarot noteiktā termiņā citu atbilstošu speciālistu, ja pats autors kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt veikt autoruzraudzību, kā arī pasūtītāja tiesības izvēlēties autoruzraugu bez autora piekrišanas, ja tehniskā projekta autors pats ir atteicies veikt šo darbu un noteiktajā termiņā (piemēram, 1 mēneša laikā no pasūtītāja uzaicinājuma) nav pilnvarojis kādu citu speciālistu veikt konkrētā objekta autoruzraudzību. Šādi iepirkuma un līguma nosacījumi novērstu risku par neprognozējamām autoruzraudzības izmaksām, jo tās būtu jau noteiktas iepirkuma par projektēšanu laikā, kā arī novērstu risku par būvdarbu apstāšanos sakarā ar autora atteikumu veikt autoruzraudzību.

Kādā pašvaldībā apstājās apjomīga projekta realizācija un būvdarbi, jo tehniskā projekta autors atteicās pats veikt autoruzraudzību, kā arī atteicās pilnvarot citus speciālistus veikt autoruzraudzību. Citā pašvaldībā, kur iepirkums bija veikts tikai par tehniskā projekta izstrādi, būtiski aizkavējās būvdarbu uzsākšana, jo tehniskā projekta autors par autoruzraudzības veikšanu sākotnēji pieprasīja samaksu 7% apmērā no būvniecības izmaksām, kas ~5 reizes pārsniedz vidējās izmaksas autoruzraudzības darbiem (parasti 1-2% no būvdarbu izmaksām). Abos gadījumos pašvaldība bija situācijas ķīlnieks vairākus mēnešus, līdz izdevās vienoties ar tehniskā projekta autoru.

1.6.4. Būvniecības tehniskā projekta kvalitātes kontrole

Izstrādātā būvniecības tehniskā projekta kontrole ir pēdējais posms, kad pasūtītājam ir neierobežotas iespējas ietekmēt projektu un tajā iekļautos risinājumus. Ir jāapzinās, ka parakstot no pasūtītāja puses un akceptējot no būvvaldes puses tehnisko projektu, mainīt to drīkst tikai ar tehniskā projekta autora piekrišanu, veicot būvniecības normatīvajos aktos nepieciešamo dokumentu sagatavošanu (ieraksti autoruzraudzības žurnālā, precizējumi un papildus saskaņojumi tehniskajā projektā u.c.), apmaksājot papildus projektēšanas darbus, kā arī saskaņojot nepieciešamās izmaiņas ar ES projektu sadarbības iestādēm, lai izmaiņas akceptētu un varētu iekļaut attiecināmajās.

51


Pašvaldības bieži vien, taupot finanšu līdzekļus, būvekspertīzi izvēlas veikt tikai tad, ja tā ir obligāta prasība no būvniecības normatīvo aktu puses (piem., sabiedriski nozīmīgām būvēm). Taupības nolūkos ekspertīze tiek veikta tikai atsevišķām tehniskā projekta daļām, nevis kopumā visam tehniskajam projektam. Tomēr praktiskā pieredze liecina, ka bieži vien uz tehniskā projekta izstrādi un ekspertīzi ietaupītā nauda daudzkārt lielākā apmērā ir jāizdod par tehniskā projekta kļūdu labojumiem būvniecības laikā. Ir ieteicams veikt ekspertīzi gan arhitektūras daļai, gan arī inženiersistēmu daļai, uzticot to veikt neatkarīgiem nozares ekspertiem, kas ir specializējušies uz noteiktām projektēšanas jomām.

Tehnisko projektu ekspertīzes bieži vien netiek veiktas arī tādēļ, ka eksperts, kas vērtē izstrādāto tehnisko projektu, ir vai nu netieši saistīts ar projektētāju (personīgo paziņu loks būvniecības nozarē), vai arī savus pienākumus veic virspusēji, piemēram, pats personīgi būvniecības objektu nemaz neapmeklējot un tehnisko projektu vērtējot tikai „uz papīra”. Rezultātā formāli tehniskā projekta ekspertīze ir veikta, bet būtiskās kļūdas var palikt nepamanītas. Risinājums šāda riska novēršanai ir arī eksperta atbildības par tehniskā projekta kvalitāti pastiprināšana līgumā par darbu veikšanu, līdzīgi kā projektētājam nosakot soda sankcijas (konkrēta naudas summa vai summa procentos no kļūdas labošanas izmaksām) par tehniskā projekta realizācijas gaitā konstatētajām neatbilstībām. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka „atbildīgais eksperts, kurš sniedzis pozitīvu atzinumu par būvprojektu, kopā ar būvprojekta atbildīgo projektētāju ir solidāri atbildīgs par būvprojekta risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Atbildīgajam ekspertam jāapdrošina sava profesionālās darbības atbildība par veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai.

Profesionālā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana:Arhitektu/inženieru/būvuzraugu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir nepieciešama gadījumam, ja trešā persona (tajā skaitā pašvaldība) iesniedz prasību fiziskai vai juridiskai personai, kas veikusi projektēšanas, būvuzraudzības vai inženiera darbības par to zaudējumu atlīdzību, kas radušies pieļaujot kļūdu projektētāja/ inženiera vai būvuzrauga profesionālajās darbībās. Kādi zaudējumi tiek atlīdzināti? Tiek atlīdzināti zaudējumi trešajām personām (gan būvniecībā neiesaistītām, gan iesaistītām), sakarā ar finansiālo kaitējumu, kas izriet no kaitējuma trešās personas veselībai vai īpašumam. Par apdrošināšanas gadījumu tiek uzskatīta jebkura reāla vai iespējami notikusi nolaidība, kļūda vai neizdarība apdrošinātās profesijas praktizēšanā, par kuru vēlāk var tikt celta prasība vai izvirzīta pretenzija. Apdrošināšanas līgumā var paredzēt arī zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar finansiālo kaitējumu, ja projekta kļūdu dēļ nākas kaut ko pārbūvēt, jo tās neatbilst prasībām.

Ir skaidrs, ka būvniecības tehnisko projektu izstrādē vienmēr būs kādas precizējamas nianses, kas atklāsies būvniecības laikā, it īpaši tas attiecas uz esošu objektu rekonstrukciju, kad visdetalizētākās ekspertīzes pilnībā nevarēs novērtēt objekta stāvokli un tā izmaiņas būvdarbu veikšanas gaitā (LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” ir paredzēts, ka koptāmē ietver pasūtītāja finanšu rezervi neparedzētiem darbiem un izdevumiem – būvdarbu izpildes laikā atklātu papildus veicamo darbu un sadārdzinājumu finansēšanai.). Tomēr ES projektu kontekstā, kad IUB neatbalsta finanšu rezerves iekļaušanu būvdarbu tehniskajās specifikācijās un līdz ar to arī būvdarbu līgumu tāmēs, tehniskajam projektam veiktās ekspertīzes ir būtisks arguments, lai pašvaldība spētu pamatot sadarbības un uzraugošajām iestādēm radušos papildus būvdarbus kā iepriekš neparedzētos un panāktu to iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās no projekta rezerves neparedzētajām izmaksām, pirms tam veicot nepieciešamās iepirkumu procedūras.

Lai pietiekoši izvērtētu tehniskā projekta atbilstību pasūtītāja un turpmākās objekta ekspluatācijas vajadzībām, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu piedalīšanās tehniskā projekta izstrādes darba sanāksmēs ar projektētāju, regulāri sekojot līdz sev svarīgo lietu iekļaušanai projektā (projekta vadītājam – rezultatīvie rādītāji, iestādes vadītājam un nozares speciālistiem– atbilstība un funkcionalitāte, būvvaldei – atbilstība būvnormatīviem u.tml.). Saskaņojot izstrādāto tehnisko projektu, visām iesaistītajām pusēm pirms tehniskā projekta parakstīšanas ieteicams uzrakstīt atzinumu par tām tehniskā projekta sadaļām, kas atbilst to kompetencei. Rokasgrāmatas pielikumā ir pievienoti jautājumi tehniskā projekta kvalitātes pārbaudes veikšanai iesaistītajiem speciālistiem, kas var palīdzēt daudzpusīgi izvērtēt tehnisko projektu. Tādejādi tiks panākts, ka visas iesaistītās puses būs detalizēti iepazinušās ar izstrādāto tehnisko projektu un izvērtējušas, vai tas atbilst to jomas specifiskajām vajadzībām un iespējām. Pretējā gadījumā nereti ir situācija, kad iestādes vadītājs vai speciālisti tehnisko projektu paraksta, īsti neizprotot ne tajā iekļauto telpu izvietojumu, ne aprīkojumu, ne paredzētos tehniskos risinājumus, bet sākoties būvniecībai un redzot praktiski paredzētos risinājumus, tiek celtas pretenzijas un pieprasīti tehniskā projekta grozījumi, kas rada

52


lielu risku būvdarbu kavēšanai, nepieciešamībai pēc jaunām iepirkumu procedūrām vai neattecināmām izmaksām projektā.

Alternatīvā aprūpes centra vadītāja ar tehniskajā projektā paredzēto labiekārtojumu un iebūvējamām iekārtām detalizēti iepazīstas tikai pēc līguma noslēgšanas ar būvnieku, rezultātā tiek konstatētas būtiskas neatbilstības iestādes vajadzībām, ir nepieciešamas izmaiņas tehniskajā projektā, kas rada izmaiņas iepirkuma priekšmetā un nepieciešamību pēc jauna iepirkuma, kā rezultātā vai nu tiek kavēti projekta realizācijas termiņi veicot nepieciešamos saskaņojumus un jaunu iepirkumu, vai rodas neattiecināmas izmaksas pašvaldībai, vai arī tiek uzbūvēts atbilstoši tehniskajam projektam, kas neapmierina ēkas lietotājus.

Ir jāņem vērā, ka detalizētai tehniskā projekta kvalitātes kontrolei ir nepieciešams laiks, lai visi speciālisti varētu iepazīties ar savas jomas sadaļām. Šī procesa atvieglošanai ieteicams jau projektēšanas darba uzdevumā iekļaut pienākumu projektētājam periodiski un detalizēti prezentēt un izskaidrot tehnisko projektu tā izstrādes gaitā visām iesaistītajām pusēm vienkopus, tādejādi tiktu panākta vienota izpratne un interešu saskaņošana jau tehniskā projekta izstrādes laikā, kas rezultātā būtiski uzlabotu tehniskā projekta atbilstību pasūtītāja un projekta mērķiem. Arī būvvaldes speciālistiem ir jābūt pietiekoši kvalificētiem un nepārslogotiem, lai veltītu nepieciešamo uzmanību tehniskā projekta kvalitātes un atbilstības būvniecības normatīviem kontrolei pirms tehniskā projekta akceptēšanas.

Ja tiks veikti visi iepriekš minētie pasākumi būvniecības tehnisko projektu izstrādes organizēšanai un kontrolei, tad kopumā būtiski uzlabosies tehnisko projektu kvalitāte un samazināsies būvdarbu veikšanas laiks, kā arī uzlabosies infrastruktūras lietotāju apmierinātība ar objekta kvalitāti un ievērojami samazināsies risks par neattiecināmām izmaksām ES projektos. Būvniecības projektu jomā noteikti ir jāievēro princips: 80% laika plānošanai un 20% realizācijai, jo risks un izmaksas šo projektu realizācijai ir ļoti augsts, kā arī projekta rezultāti un kvalitāte tiks vērtēta vēl vairākus gadu desmitus.


Iespējamais risks


pasākumsNekvalitatīva tehniskā projekta rezultātā rodas dažādi papildus būvdarbi, papildus izmaksas, kavējas darbu izpildes termiņi, projekts nav tehniski realizējams, objekts daļēji atbilst iestādes vajadzībām un/vai projekta mērķiem

Kvalificēta projektētāja piesaiste, paredzot pastiprinātu materiālo atbildību par iespējamām kļūdām tehniskajā projektāObjektīva laika plānošana tehniskā projekta izstrādei Detalizēta darba uzdevuma izstrādeNozaru speciālistu iesaiste darba uzdevuma izstrādēTehniskā projekta ekspertīzes veikšana, paredzot atbildīgā eksperta solidāru un materiālu atbildību ar projektētāju par tehniskā projekta kļūdāmTehniskā projekta izstrādes gaitas un kvalitātes kontrole no visām iesaistītajām pusēm

Tehniskā projekta labojumi autoruzraudzības līguma ietvaros (līgumā par tehniskā projekta izstrādi ir jābūt noteikumam, ka visus nepieciešamos papildus projektēšanas darbus tehniskā projekta izstrādātājs veic autoruzraudzības kārtā bez papildus samaksas);Nepieciešamo projekta grozījumu (laika grafiks, izmaksas, projekta rezultāti utml.) saskaņošana ar sadarbības iestādi, noformējot izmaiņas visos saistītajos dokumentos;Nepieciešamo iepirkumu procedūru veikšana, precizējot iepirkumu plānu, saskaņojot sarunu procedūru ar IUB (ja attecināms) un sadarbības iestādi;

Projekta neattiecināmo vai neatbilstoši veikto izmaksu segšana no pašvaldības budžeta līdzekļiem;Radušos zaudējumu piedzīšana no projektētāja un eksperta, vai apdrošināšanas atlīdzības saņemšana, ja ir bijusi profesionālā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana.

53


Iespējamais risks


pasākumsNepieciešamo papildus būvdarbu veikšana, lai objektu nodotu ekspluatācijā.

Projektētāja un eksperta kļūdu tehniskajā projektā dēļ, pasūtītājam rodas zaudējumi.

Kvalificēta projektētāja piesaiste, pieprasot obligātu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par iespējamiem zaudējumiem tehniskā projekta kļūdu dēļ; Kvalificēta eksperta piesaiste tehniskā projekta ekspertīzes veikšanai, pieprasot obligātu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par iespējamiem zaudējumiem tehniskā projekta kļūdu dēļ.

Nepieciešamo tehniskā projekta labojumu veikšana un attiecīgo saskaņojumu un citu darbību veikšana, lai pēc iespējas samazinātu iespējamo zaudējumu (neattiecināmo izmaksu) rašanos.

Nepieciešamās dokumentācijas noformēšana, lai pierādītu projektētāju un ekspertu kļūdu tehniskajā projektā;Radušos zaudējumu kompensācijas saņemšana no apdrošināšanas kompānijas, ja ir bijusi profesionālā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana;Tiesvedības uzsākšana pret projektētāju un ekspertu par zaudējumu piedzīšanu to kļūdu dēļ.

54


1.7. Administratīvā kapacitāte projektu ieviešanaiViens no projekta ieviesēja kapacitātes rādītājiem ir projekta iesniedzēja rīcībā esošie resursi, t.sk. gada ienākumi, cilvēkresursi – pilnas un nepilnas slodzes darbinieku skaits kategorijās (piemēram, cik ir projektu vadītāju, grāmatvežu utt.), biroja aprīkojums un telpas, auto transports, sadarbības tīkli un citi būtiski resursi. Kopējā administratīvā kapacitāte sastāv no cilvēkresursiem (projekta komandas), finanšu iespējām, laika plānošanas un vadības. Bez tam svarīgi neaizmirst ārējā vidē esošās iespējas.

1.7.1. Projekta komanda un tās vadība

ES struktūrfondu līdzfinansētajos projektos ar projekta komandu saprot projekta iesniedzēja konkrētajam projektam veidotu projekta komandu, kurā iespējamas šādas pozīcijas:

projekta atbildīgā amatpersona – pašvaldības priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona; projekta vadītājs; projekta komandas darbinieki (piemēram, projekta vadītāja asistents); projekta īstenošanā iesaistītie speciālisti (projekta finanšu eksperts, iepirkumu speciālists,

tehniskais eksperts, grāmatvedis utt.);Projekta vadītājs ir darbinieks, kam dotas pilnvaras vadīt projektu, tai skaitā, vadīt projekta plānošanu un attīstību projekta mērķu sasniegšanai. Projekta vadītājs ir tieši atbildīgs par projekta budžeta un darba plāna, kā arī visu projekta vadības procedūru vadību. Viens no būtiskākajiem jautājumiem projekta sekmīgai īstenošanai ir sekmīga personāla atlase un vadīšana. Personāla atlase projektā ietver sekojošus posmus:

darba uzdevuma izstrāde katrai individuālai projekta štata vietai; nepieciešamo kvalifikāciju uzskaitījums; autobiogrāfiju atlasīšana (CV), atlases intervijas; kandidātu vērtēšana; līgumslēgšana; projekta personāla datu uzglabāšana.

Projekta personāla vadīšana ietver šādas praktiskas aktivitātes: darbu ikdienas plānošanu, nosakot atbildību, pienākumus, piešķirot nepieciešamās pilnvaras, nosakot

darbības virzienu un kontrolējot darbu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi; motivācijas veidošanu un uzturēšanu, sniedzot efektīvu atgriezenisko saiti par darbu izpildi, izsakot

pamatotu kritiku vai uzslavas, nodrošinot nepieciešamo apmācību un tehniskos instrumentus; risinot projekta komandas konfliktsituācijas un palīdzot pārvarēt ar darbu izpildi saistīto stresu.

Projekta vadītājs veido projekta komandu. Latvijas pašvaldību praksē (sevišķi mazajos novados) bieži vien projektu vadītājs vienā personā pilda visas lomas, veic visus darbus, nereti pat apvienojot ar citiem amata pienākumiem. Rezultātā projekta vadītāji ir ļoti noslogoti ar atskaitēm, kas atņem laiku saturiskajam darbam un nomāc radošumu. Taču, lai novērstu vairākus riskus un projekts būtu sekmīgs, nepieciešama speciālistu KOMANDA.Atšķirība starp projektā iesaistītu darbinieku grupu un projekta komandu ir tā, ka projekta komanda kopīgi spēj sasniegt vairāk, nekā būtu iespējams sasniegt, katra tās dalībnieka individuālā darba rezultātu summējot kopā.

Projekta komandas spēks ir tās pozitīvajā enerģijā, kur 2 + 2 = 5

Projekta komanda nerodas uzreiz brīdī, kad tiek atlasīts atbilstošs personāls. Tā izveidojas projekta īstenošanas gaitā. Taču ieteicams, jau atlasot projekta personālu, mēģināt komandā aptvert visas galvenās komandas pamatlomas (vienam cilvēkam var piemist arī vairākas lomas):

Ideju ģenerators (iedvesmotājs) – radošs, izvirza jaunas idejas un stratēģiju, veltot īpašu attieksmi galvenajām problēmām, risina sarežģītus jautājumus, iesaka radikālus risinājumus, bet ignorē nejaušības, pārāk aizņemts ar savām domām, bieži neiesaistās komunikācijā ar pārējiem un komandas darbā;

Sagādnieks (resursu pētnieks) – ekstraverts, komunikabls, veido jaunus kontaktus, atklāj jaunas iespējas, atrod un paziņo par jaunām idejām, izstrādājumiem un resursiem, bet var būt pārāk optimistisks un zaudēt interesi, ja optimisms mazinās, viņa dinamika ir cieši saistīta ar kopējo komandas dinamiku;

55


Direktors (noformētājs) – rosinošs, dinamisks, izdara spiedienu, virza uzmanību un cenšas izveidot darba rezultātu kopsavilkumu, drosmīgs šķēršļu pārvarēšanā, ja projekts nonācis strupceļā, spēj vispusīgi izprast problēmu, iespējamo risinājumu, bet viņa komunikācijas veids var ievainot „maigās dvēseles”;

Koordinators – nosvērts, pašapzinīgs, precizē uzdevumus, meklē pareizo ceļu mērķu sasniegšanai, nodrošinot pareizāku resursu pielietojumu, labi pārredz „spēles laukumu”, spēj nodrošināt pilnu katra komandas dalībnieka potenciāla pielietojumu, bet var manipulēt, deleģējot pienākumus citiem;

Novērotājs (kritiķis) – nopients, stratēģisks, apķērīgs, var uzvesties kā „skeptiķis”, it kā pasīvs vērotājs, bet ar pragmātisku viedokli analizē problēmas, vērtē idejas, iesaka savus risinājumus, izlemj taisnīgi un tā, lai komanda spētu pieņemt sabalansētus risinājumus, bet var trūkt dinamikas un spējas citus iedvesmot;

Ieviesējs („darba bite”) – disciplinēts, uzticams, konservatīvs, plānus pārvērš par konkrētu darbību, sistemātiski, savlaicīgi un efektīvi pilda pienākumus, strādā, nepievēršot sev īpašu uzmanību, bet viņas ir svarīgi, lai „spēles noteikumi” (termiņi, apjomi, kvalitātes prasības) būtu skaidri jau no paša sākuma;

Komandas balsts (psihologs) – uz sadarbību vērsts, elastīgs, uztur komandas garu, diplomātisks, izprotošs, nodrošina palīdzību sarežģītās situācijās, cenšas uzlabot kolēģu savstarpējās attiecības un ovērst jebkādas domstarpības, bet izšķirošās situācijās neizlēmīgs, grūti pateikt „Nē”;

Noformētājs („Iesaiņotājs”) – rūpīgs, apzinīgs, nemierīgs, meklē kļūdas un nolaidības, uztur komandas darbu līdz panākts vēlamais rezultāts vai sasniegts nospraustais mērķis, visuss darbus veic laikā, bet nosliece pārmēru uztraukties, negrib deleģēt, neļauj citiem veikt savus pienākumus, visu grib kontrolēt.

Ieteicams visas lomām piemītošās funkcijas sadalīt uz pieejamo (plānoto) projekta komandas biedru skaitu un ņemt vērā veicot projekta personāla atlasi (lai tiktu pārstāvētas visas lomas), kā arī iekļaut darba uzdevumos vai amata aprakstos. Jārēķinās, ka lielā mērā šo lomu izpilde ir atkarīga nevis no cilvēka zināšanām, pieredzes un profesionālām spējām, bet gan no cilvēciskajiem faktoriem.

Pienākumu, funkciju aprakstam jābūt konkrētam, detalizētam. Personāla kvalifikācijas aprakstam jāatspoguļo fakts, ka projektam ir piesaistīti atbilstošas kvalifikācijas speciālisti - zinoši, protoši, ar pietiekamu pieredzi un izglītības līmeni. Maldīgs ir uzskats, ka projektā vajag iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, tad nebūs problēmu tā īstenošanā. Otrs projektu neveiksmes cēlonis ir neprofesionālu cilvēku iesaistīšana projektā.

1.7.2. Finanšu kapacitāte

Jelgavas pilsēta savā integrētās attīstības programmā paredzēja 351 miljomnu LVL investīcijas, bet reāli nebija iespējams visu īstenot kredītierobežojumu dēļ. Tieši finanšu resursu nepietiekamības dēļ 2008.gadā Jelgavas dome neparakstīja līgumu par veloceliņu infrastruktūras ieviešanu, lai arī bija izturēts konkurss. Pašvaldību vēlmes ir jāsabalansē ar finanšu ierobežojumiem un jāveic rūpīga finanšu plānošana pa gadiem. Parasti tieši 2-3 gadus no projektu plānošanas sākuma ir vislielākie finanšu ieguldījumi. Attīstības programmā ir jābūt uzskaitītām visiem projektiem, ko taisās realizēt, saskaņā ar noteiktajām prioritātēm.

Pašvaldībai ir svarīgi apzināties, cik lielu finanšu apjomu tā ir spējīga „pacelt” līdz-finansējuma un priekš-finansējuma kontekstā. Lai pilnībā atjaunotu kādu objektu (kurš pēc projekta beigām sāk arī „dzīvot”, t.i. tas ir piepildīts ar saturu), bieži ir jākombinē vairāku finanšu instrumentu vai aktivitāšu ieguldījumi.

Jēkabpils dome ievieš KPFI projektu, siltinot kultūras namu, savukārt pārējie ieguldījumi šajā ēkā tiek veikti no ERAF „Pilsētvides prioritātes” ietvaros. Visus būvdarbus nodrošina viens būvuzņēmējs, taču finansējums tiek kombinēts no diviem fondiem.

Šādos gadījumos pašvaldībām ieteicams detalizēti izplānot, kuri konkrētie darbi un kādos apjomos tiks finansēti no katra fonda, lai izslēgtu jebkādu pārklāšanos - starpniekinstitūcijas ir ļoti piesardzīgas šādu risinājumu ieviešanā. Par ERAF līdzekļiem var veidot ēkas, bet par NVA un ESF līdzekļiem nodrošināt to papildus aprīkošanu un pakalpojumu ieviešanu. Tādējādi iespējams nodrošināt gan cieto infrastruktūru, gan tās saturu. Otrs izaicinājums ir abu projektu savlaicīga saskaņošana un integrēta ieviešana (t.sk. nepieciešams būvdarbus sadalīt kārtās, lai var nošķirt finanšu instrumentu ieguldījumus). Lielākais ieguvums ir pilnībā rekonstruēts objekts un ietaupīts finansējums, jo nav jāmaksā par diviem tehniskiem projektiem, ietaupās arī administratīvās izmaksas. Attiecībā uz plānošanu jāatceras, ka plānot varam daudz un dažādi, bet arī investīciju plānu izstrādājot jāparedz iespējamie ienākumu avoti. Pašvaldība var uzņemties saistības, ja tai ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi pašvaldības budžetā. Normālos apstākļos mēs nedrīkstam un nevaram paļauties, ka mums iedos aizdevumu Valsts kase. Visus projektus jāplāno reālos laika grafikos, nevis vienā finanšu gadā, kad sakrīt liela nepieciešamība pēc pašu finansējuma nodrošināšanas.

56


1.7.3. Laika plānošana un vadība

Viens no projekta biežāk sastopamajiem riska faktoriem ir laika vadība. Projekta laika vadība noris divos līmeņos, kas ietver:

Projekta laika grafika un darba plāna vadību, kas tieši veicina projekta mērķu sasniegšanu; Projektā iesaistītā personāla individuālā laika vadības iemaņas, kas netieši veicina projekta mērķu

sasniegšanu.Projekta laika vadība ir vienkārša no tā viedokļa, ka katrs individuāls projekts tiek apstiprināts, lai

paveiktu konkrētu darbu konkrētā laikā ar konkrētiem finanšu, tehniskajiem un cilvēkresursiem. Tādējādi, projektā iesaistītajiem darbiniekiem ir vienota izpratne par darba ilgumu, prioritāro secību, sākuma un beigu termiņiem un sasniedzamo rezultātu.

Ļoti daudz laika paņem atklātajos konkursos (ar milzīgu konkurenci) noraidīto projektu iesniegumu (arī tehnisko projektu) atjaunošana un aktualizēšana iesniegšanai citā programmā.

Projekta laika vadība ir sarežģīta no tā viedokļa, ka visu uzskaitīto resursu projekta īstenošanas gaitā vairumā gadījumu izrādās PAR MAZ, un nav iespēju tos dabūt papildus pat pamatotas nepieciešamības gadījumā.No projekta darba plāna un laika grafika izriet individuālais darbu un laika plāns katram projektā iesaistītajam darbiniekam, neatkarīgi no tā, vai tas ir projekta vadītājs vai sadarbības partneris, un neatkarīgi no tā, vai viņš projektā strādā pilnu vai nepilnu slodzi. Projekta darbiniekiem savu laika un darba plānu jāpapildina katru nedēļu un pie tā arī reāli jāpieturas.

Sāc ar projekta iesnieguma pavaddokumentu sagatavošanu, kas var aizņemt daudz laika!Viens no lielākajiem „klupšanas akmeņiem” laika plānošanā ir iepirkumi!

1.7.4. Iekšējā un ārējā komunikācija administratīvās kapacitātes stiprināšanai

Tehnikas un instrumenti, ko izmanto projektu vadītājs, projektu specifikas dēļ (t.sk. vienmēr sākuma un beigu datums, augsts riska līmenis u.c.) atšķiras no tradicionālajām menedžmenta tehnikām un instrumentiem. Visu tehniku, instrumentu un darba metožu izvēlē vienmēr jāpatur prātā projektu galvenais mērķis, t.i. projekta kvalitāte, kas attiecināma uz katru plānoto darbību. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir komunikācija.

Kas gan var būt sliktāks par projektu, kurš pabeigts laikā un iekļāvies budžetā, bet neapmierina mērķa grupas vajadzības!

Iekšējā komunikācija un integratīva sadarbība projektos Būtiski paredzēt informācijas plūsmu starp projekta komandu, sadarbības partneriem, kā arī starp projekta vadītāju un iestādes, kas veic konkrētās aktivitātes administrēšanu, kontaktpersonām. Iekšējā komunikācija nosaka to, kā informācija cirkulē 1) projekta komandā (t.sk. lai pirms projekta uzsākšanas visi ir iepazīstināti ar saviem pienākumiem un atbildību), 2) starp projekta komandu un pašvaldības vadību, 3) starp projekta komandu un citiem pašvaldības speciālistiem.Projekta vadītājs nevar pārzināt visu, piemēram, ka logiem ir vismaz 7 dažādi parametri, kurus var aprakstīt iepirkuma tehniskajā specifikācijā, lai garantētu vajadzīgo piedāvājuma kvalitāti. Projekta darbiniekiem jāizmanto sadarbība ar citiem pašvaldības speciālistiem, lai uzlabotu kopējo darba efektivitāti.

Bieži redzama nepietiekami pedantiska attieksme pret projekta dokumentāciju - iepirkuma arhivēšana, visas projekta dokumentācijas saglabāšana, kārtošana (nomenklatūra). Tas ir svarīgs, pat kritisks nosacījums veiksmīgai projektu vadībai gadījumā, ja mainās personāls, lai varētu orientēties un atrast nepieciešamos dokumentus arī projekta rezultātu uzraudzības laikā pēc projekta ieviešanas.

Iekšējai komunikācijai izmantojami šādi instrumenti: sapulces, kopētie materiāli, e-pasti, telefons un fakss, Skype, projekta mājas lapa, Interneta forums mājas lapā, ziņu lapas u.c. Svarīgas ir projekta darbinieku programmu lietošanas prasmes (Excel formulas u.c.)

57


Ārējā komunikācijaKvalitatīva ārējā komunikācija var ievērojami uzlabot kopējo administratīvo kapacitāti. Ārējā komunikācija nosaka, kādi būs projekta informācijas un publicitātes pasākumi, kā arī veidu, kādā tie tiks īstenoti, kāda būs komunikācija ar projekta mērķa grupām, sadarbības partneriem un ES struktūrfondu sadarbības iestādi.Ja projektu plāno īstenot kopīgi ar vienu vai vairākiem sadarbības partneriem, ļoti svarīgi ņemt vērā sadarbības partnera kompetenci un pieredzi projektu īstenošanā. Skaidri jāsaprot pamatojams sadarbības partnera nepieciešamībai un lomai projektā (varbūt partneris nemaz nav vajadzīgs), jo partneris var sniegt gan ievērojamu pozitīvu ieguldījumu projektā, ghan arī radīt nevajadzīgas problēmas.Ārējais komunikācijai izmantojami šādi instrumenti: sanāksmes, masu mēdiji (vietējā, reģionālā, nacionālā līmeņa), Internets, video klipi, brošūras, plakāti, stendi, u.c.. Bez tam ārējā komunikāciaj ietver arī ārpakalpojumu sniedzēju kvalitātes uzraudzību (būvniecības līgumu izpildes procesa kontroli). Būtiska ir preventīva pieeja saadarbībā ar uzraugošajām iestādēm (konsultācija pirms problēmas nevis risinājuma mekējumi pēc tās). Šeit kritiski svarīga ir arī uzraugošo iestāžu vēlme sadarboties nevis tikai kontrolēt un sodīt.

1.7.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšanas virzošie spēki

Detalizēta projekta personāla atlaseProjektu vadītāju un komandas biedru piemērotību un kvalifikāciju ieteicams vērtēt ne tikai pēc teorētisko zināšanu bāzes un praktiskās pieredzes. Atlases kritēriju pamatam var izmantot starptautiskās projektu vadīšanas speciālistu sertifikācijas sistēmu, kur tiek izvērtētas kandidāta zināšanas, pieredze un arī personīgās īpašības.

Kā palīgmateriālu projektu vadītāju zināšanu un prasmju izvērtēšanai var izmantot kādu projektu vadīšanas kompetences vadlīnijām. Taču Latvijā strādājošiem projektu vadītājiem galvenais saistošais dokuments ir Projekta vadītāja standarts, kurā atbilstoši MK noteikumu Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 2.pielikumam noteiktas visas projekta vadītāja (profesijas kods pēc Profesiju klasifikatora – 2422 01, atsevišķa grupa 2422 „Politikas pārvaldības vecākie speciālisti”) kompetences un prasmes, t.sk. profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences (piemēram, spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai), vai arī pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas (piemēram, profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par civiltiesībām, komerctiesībām, apdrošināšanu).Pilns projekta vadītāja standarts sniegts pielikumā rokasgrāmatas beigās.

Pašvaldības vadības un darbinieku izpratnes par projektu specifiku attīstīšanaProjektu vadītājiem jāspēj izpildīt politiķu dotos uzdevumus. Atklātajos konkursos noraidītajos projektos vadība var vainot projektu vadītājus par nolaidību, darba nekvalitatīvu veikšanu nesaprotot projektu specifiku.

VIAA atklātajā projektu konkursā „Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā (2.kārta)” no aptuveni 200 pieteikumiem atbalstīja 14. Ne jau visi atlikušie 186 bija nekvalitatīvi izstrādāti!

58

http://www.likumi.lv/doc.php?id=50253



Jāuzlabo sadarbība ar politiķiem, jāveicina politiķu, pašvaldības vadības un visu speciālistu izpratne par projektu izstrādes un ieviešanas specifiku.

Citu pašvaldības darbinieku vidū ir nepietiekoša izpratne par projekta vadītāja īpašu lomu, ir nepietiekama sadarbība starp speciālistiem, nodaļām, pašvaldības uzņēmumiem. Citi pašvaldības speciālisti (iepirkuma speciālisti, grāmatveži, preses sekretāri) nenovērtē projektu vadības specifiku, to, ka kritiski nepieciešama atbilstība visām fondu prasībām, lai izdevumi netiktu uzskatīti par neattiecināmiem.

Projektu speciālistu motivācijas un darba efektivitātes celšana

Viens no pirmajiem nosacījumiem ir personāla funkciju skaidrs apraksts (amata apraksts, darba uzdevums), tajā ietverot galvenos uzdevumus, nepieciešamo kvalifikāciju, prasmes u.c. Būtiski arī meklēt risinājumus darbinieku entuziasma saglabāšanai, kas lielā mērā atkarīgs no cilvēkiskā faktora.

Ļoti būtiski ir cilvēku, kas strādā konkrētā kultūras objektā, ieinteresētība. Jēkabpils cietokšņa, Bauskas muzeja, u.c. kultūras objektu vadītājiem ir idejas vismaz nākamajiem 50 gadiem uz priekšu, lai saglabātu mākslas un vēstures mantojumu un to pārvērstu konkurētspējīgā piedāvājumā.

Projektu vadības „saime” jau šobrīd daļēji sevi izjūt kā vienotu grupu, to iespējams attīstīt tālāk, t.sk. veicināt praktiskās pieredzes apmaiņu, kā arī vienotas atlīdzības likuma izstrādi.

Inovatīvu tehnoloģiju, programmu pielietošanaDarba atvieglošanai jāizmanto īpašas sistēmas, mājas lapas projektu darbam (piemērotu fondu un programmu meklēšanai, normatīvo aktu meklēšanai, projektu sadarbības partneru meklēšanai u.c.). Nākotnē jāattīsta dokumentu pārvaldības sistēmas, pašvaldību iespējas visus dokumentus uzglabāt elektroniski. Savas sistēmas, piemēram, ir Ventspils, Jelgavas un Rīgas pilsētu pašvaldībām. Būtiski, lai sistēma spētu nodrošināt dažādus analīzes rīkus un lai ar sistēmu strādātu visi darbinieki.

Ārējās sadarbības izmantošana administratīvās kapacitātes stiprināšanai

Svarīgi neaizmirst, ka mēs neesam vieni! Kopējo administratīvo kapacitāti var stiprināt, izvēloties atbilstošus un uzticamus projektu partnerus, iesaistot iedzīvotājus, nodrošinot regulāru komunikāciju ar „gala saņēmēju”, kā arī ar uzraugošo institūciju. Pieredzes apmaiņas braucienu un projektu speciālistu praktisko semināru rezultātā iespējams pārņemt citu pašvaldību vērtīgo pieredzi.


Iespējamais risks

Ieteicamais riska novēršanas veids Preventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais pasākums

Projekta vadītāja saslimšana

Nodrošināt, lai projekta vadībā ir iesaistīti vismaz 2 cilvēki

Nekavējoties veikt grozījumus aktivitāšu laika grafikā, nodrošināt komunikāciju ar iesaistītajām pusēm

Projekta vai starp-posma rezultātu nesasniegšanas gadījumā gatavot detalizētu skaidrojumu par nesasniegšanas iemesliem

Pēc projekta apstiprināšanas atklāsme, ka projektu nevar ieviest finanšu nepietiekamības dēļ

Detalizēta iepazīšanās ar budžeta iespējām; projektu plānošana reālos laika grafikos, nevis vienā finanšu gadā

Neparakstīt līgumu, atlikt projekta realizāciju uz vēlāku laiku

Pārstrādāt, aktualizēt projekta dokumentāciju iesniegšanai vēlāk citā projektu konkursā

Laika nepietiekamība visu aktivitāšu kvalitatīvai veikšanai

Detalizēta aktivitāšu, atbildīgo un laika plāna izstrāde

Regulāra aktivitāšu, atbildīgo un laika plāna pārkatīšana katru nedēļu, nepieciešamo korekciju ieviešana nekavējoties

Projekta periodā vēlāk sekojošo aktivitāšu ieviešana īsākā termiņā nekā plānots; daļa aktivitāšu nodošana ārējiem ekspertiem

59


2.Projektu ieviešana

2.1. Saskaņa ar horizontālajām prioritātēm

2007.-2013.gada ES Struktūrfondu programmēšanas periodā VSID ir izvirzītas sešas horizontālās prioritātes. 1. teritorijas līdzsvarota attīstība;2. makroekonomiskā stabilitāte;3. vienlīdzīgas iespējas;4. Rīgas starptautiskā konkurētspēja;5. ilgtspējīga attīstība;6. informācijas sabiedrība.

Horizontālā prioritāte ir uzsvērts mērķis, kam ir jāpievērš uzmanība visos projekta posmos – sagatavošanā, pieteikšanā, īstenošanā, pārraudzībā un izvērtēšanā. Ikvienam ES fondu projekta iesniegumu izstrādātājam ir būtiski iepazīties ar horizontālajām prioritātēm, jo ikvienā projekta iesnieguma veidlapā ir sadaļa „Saskaņa ar horizontālajām prioritātēm”, kurā projekta iesnieguma rakstītājam ir jāapraksta šī saskaņa ar konkrēto (veidlapā minēto) horizontālo prioritāti.

2007.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 419 3.punktā ir noteiktas atbildīgās institūcijas par horizontālo politiku koordināciju ES fondu īstenošanā.

2.1.-1.tabula. Atbildīgās institūcijas par horizontālo politiku koordināciju ES fondu īstenošanāAtbildīgā ministrija Horizontālā prioritāte

Labklājības ministrija, www.lm.gov.lv Vienlīdzīgu iespēju horizontālā politika dzimumu līdztiesības, invaliditātes un novecošanās jautājumos

Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrija, www.varam.gov.lv

Teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālā politika Rīgas starptautiskās konkurētspējas horizontālā politika

Informācijas sabiedrības horizontālā politikaIlgtspējīgas attīstības horizontālā politika vides aizsardzības jautājumos

Finanšu ministrija, www.fm.gov.lv, www.esfondi.lv

Makroekonomiskās stabilitātes horizontālā politika koordinācijas jautājumos

2.1.1. Teritoriālās līdzsvarotības attīstība

Prioritātes mērķis ir nodrošināt sociālās un ekonomiskās attīstības līmeņu un tempu sabalansēšanu atsevišķās valsts teritorijās (t.sk., plānošanas reģionos, konkrētās pašvaldībās), efektīvi izmantojot tajās pieejamos resursus (dabas, cilvēkresursus, kultūras u.c.) izaugsmes sekmēšanai.

Izmantojot teritoriju attīstības īpatnības un izaugsmes potenciālu, ir iespējams panākt maksimālu investīciju atdevi, nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvus dzīves apstākļus un izaugsmes priekšnosacījumus neatkarīgi no to piederības konkrētai teritorijai.

Aprakstot projekta saistību ar šo horizontālo prioritāti, jāakcentē projekta ietekme darba pieejamībai konkrētajā teritorijā, kā arī sakoptai dzīves telpai, sasniedzamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (izglītība, veselība, sociālās un alternatīvās aprūpes, sabiedriskā transporta droši un kvalitatīvi pakalpojumi), atpūtas un izklaides iespēju pieejamība, jo tas ir būtisks dzīves kvalitātes rādītājs.

Iesnieguma veidlapā ir jānorāda, vai projekta ietekme uz prioritāti ir:

60


http://www.fm.gov.lv/

http://www.varam.gov.lv/

http://www.lm.gov.lv/


Pozitīva, tas nozīmē, ka projekta aktivitāšu ietvaros tiks uzlabota dzīves kvalitāte, nodrošinot vai uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu un atpūtas iespēju pieejamību vai darba pieejamību, radot jaunas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Negatīva, tas nozīmē, ka projektā paredzētās aktivitātes pasliktina dzīves kvalitāti un pakalpojumu pieejamību. Neitrāla ietekme, tas nozīmē, ka aktivitātes ietvaros netiek paredzēti specifiski principi teritoriju līdzsvarotas attīstības horizontālās prioritātes sekmēšanai.

Projekts tiek īstenots teritorijā ar ļoti zemu teritorijas attīstības indeksu, kas atrodas tuvu pie Krievijas robežas. Projekta ietvaros tiks izveidots jauns tūrisma objekts un tas iekļauts tūrisma apritē, kā arī izveidota viena darba vieta šajā objektā. Projektam ir pozitīva ietekme uz teritoriālās līdzsvarotības HP, jo šajā teritorijā ir augsts bezdarba līmenis un zema finanšu investīciju piesaiste, bet konkrētais projekts uzlabos nodarbinātību un veicinās tūristu pieplūdumu. Bez tam tūristi, apmeklējot no jauna izveidoto tūrisma objektu, vienlaicīgi izmantos arī vietējās kafejnīcas piedāvājumu, iegādāsies suvenīrus, ko gatavo vietējie amatnieki, šādi uzlabojot finanšu piesaisti teritorijai ar zemu attīstības indeksu.

2.1.2. Rīgas starptautiskā konkurētspējaPrioritātes mērķis ir nodrošināt Rīgas kā ekonomisko aktivitāšu jeb darījumu, transporta un komunikāciju, inovāciju un jaunu zināšanu radīšanas, kā arī kultūras centra izaugsmi un atpazīstamību starptautiskā mērogā, izmantojot tajā pieejamos resursus un izaugsmes potenciālu, vienlaikus radot priekšnosacījumus valsts kopējai atpazīstamībai un izaugsmei starptautiskā vidē.

Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, būtiski ir sekmēt tādu aktivitāšu īstenošanu Rīgas pilsētā, kas vērstas uz ērtu, drošu un ātru starptautisko sasniedzamību, Baltijas jūras reģiona un Eiropas Savienības mēroga ekonomisko darījumu attīstību, Rīgas kā Latvijas izglītības un izcilības centra attīstību, nodrošinot starptautisko sadarbību un apmaiņu, kā arī Rīgas kā kultūras centra attīstību, veicinot dažādus plaša mēroga pasākumus.

Par abām augšminētajām HP projekta īstenotājs parasti gada griezumā atskaitās atbildīgajai institūcijai par radītajām vai saglabātajām patstāvīgajām darba vietām; par darba vietām, kurās ir pilnveidota kvalifikācija, par darbinieku atalgojuma izmaiņām, salīdzinot ar situāciju pirms projekta īstenošanas, salīdzinot apgrozījuma izmaiņas, nefinanšu investīciju izmaiņas, izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, kā arī klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos, salīdzinot ar stāvokli pirms projekta īstenošanas. Savukārt atbildīgā institūcija, ievadot Vienotā Informācijas sistēmā datus, norāda, vai projekta ietekme ir nacionālā mērogā, reģionālā mērogā vai vietējā mērogā, t.i., projekts tiek īstenots vienas pašvaldības ietvaros.

2.1.3. Makroekonomiskā stabilitāte

Prioritātes mērķis ir īstenot virkni iniciatīvu, lai mazinātu milzīgā apjomā ieplūstošo ES fondu izraisīto cenu pieauguma efektu Latvijā, tai skaitā veicot pētījumus par cenu pieauguma iemesliem. Ilgtspējīgai finanšu politikai svarīgs nosacījums 2007.-2013.gada periodā būs arī publiskās un privātās partnerības risinājumu pielietojums dažādu sabiedrības interesēm atbilstošu attīstības projektu īstenošanai. Tādēļ īpaši atbalstāmas ir tās SF un KF līdzfinansētās iniciatīvas, kas papildus publiskajam finansējumam (ES un Latvijas) mobilizē arī privāto finansējumu. ES fondu apguvē jāpievērš uzmanība šādu ekonomiskās stabilitātes problēmu risināšanai: straujš cenu kāpums, darba samaksas pieaugums, augošs publiskā sektora izdevumu apjoms, zema eksporta spēja un nepietiekams uz zināšanām un tehnoloģiju balstītu intensīvu ražotāju skaits.

Dažu aktivitāšu projekta iesnieguma veidlapā, attiecībā uz horizontālo prioritāti -makroekonomiskā stabilitāte, tiek vērtēta projekta iesniedzēja pieprasītais līdzfinansējuma lielums, jo, atsaucoties uz vērtēšanas kritērijos noteiktām prasībām, par katru sava līdzfinansējuma procentu projekta iesniedzējs saņem papildus punktus.

Aprakstot projektā ietekmi uz prioritāti „Makroekonomiskā stabilitāte”, ir jānorāda, vai ietekme ir: Pozitīva, tas nozīmē, ka projekta aktivitāšu ietvaros tiks risinātas kāda no problēmām (straujš cenu kāpums, darba samaksas pieaugums, augošs publiskā sektora izdevumu apjoms, zema eksporta spēja un nepietiekams uz zināšanām un tehnoloģiju balstītu intensīvu ražotāju skaits), kas vērsts uz privātā finansējuma piesaisti, uz eksporta attīstību, ieguldījumiem cilvēkresursos utt.; Negatīva, tas nozīmē, ka projekta aktivitātes rada un veicina augšminētās problēmas;

61


Neitrāla, tas nozīmē, ka aktivitātes ietvaros netiek paredzēti specifiski principi prioritātes sekmēšanai.

ESF projekta ietvaros tiek nodrošināta pedagogu kvalifikācijas celšana, uzlabojot viņu profesionālās zināšanas un prasmes pasniegt saistītos priekšmetus pamatskolas līmenī, piemēram, bioloģijas skolotāji specializējas ķīmijā, darbmācības skolotājs apgūst IT prasmes, utt., lai spētu kvalitatīvi mācīt vairākus priekšmetus vienā priekšmetu blokā. Samazinoties skolēnu skaitam, attiecīgi samazinās klašu komplektu skaits un pedagogu slodžu skaits lauku pamatskolās. Projekts ir pozitīvs attiecībā uz „makroekonomiskās stabilitātes” HP, jo veicinās esošo skolu pedagogu konkurētspēju darba tirgū, saglabājot viņu nodarbinātību nozarē.

2.1.4. Vienlīdzīgas iespējas

Prioritātes mērķis ir radīt ikvienam sabiedrības loceklim iespēju aktīvi piedalīties sabiedriskās, politiskās un ekonomiskās aktivitātēs, saņemot indivīdam nepieciešamos pakalpojumus, preces un informāciju, turklāt personas dzimums, vecums un invaliditāte nebūs šķērslis neatkarīgai un pilnvērtīgai līdzdalībai visās dzīves jomās.

Vienlīdzīgas iespējas tiek skatītas dzimumu līdztiesības, invaliditātes un novecošanās kontekstā un balstās uz šādiem pamatvirzieniem: ikvienam sabiedrības loceklim (neatkarīgi no dzimuma, invaliditātes veida, vecuma un citiem faktoriem) ir jāsaņem vienādi pakalpojumi, palīdzība un informācija; ikvienam ir jābūt iespējai aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē pat tad, ja tas prasa apkārtējo sabiedrības locekļu pretimnākšanu un vides pielāgošanu; ikvienam ir jābūt vienlīdzīgam ar apkārtējiem un jāsaņem vienlīdzīgas iespējas izglītības jomā, darba tirgū, sabiedrībā un dzīvē vispār; pieejamas / sasniedzamas izklaides un atpūtas iespējas.

Projektu iesniegumā attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām ir jānorāda, vai projekts ir : ar tiešu pozitīvo ietekmi – tas nozīmē, ka projekta aktivitātes ir vērstas uz sociālās atstumtības riska grupām un to problēmu risināšanu, piemēram, vienādu iespēju nodrošināšanu, īpaši uzlabojot vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem; netiešu pozitīvo ietekmi - tas nozīmē, ka aktivitātes nav tieši vērstas uz sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām un to problēmu risināšanu, bet rada vai var radīt labvēlīgus apstākļus sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām vai uzlabot to stāvokli; neattiecas - tas neparedz infrastruktūras pilnveidošanu un nav saistīts ar cilvēkresursu attīstību.

ESF apmācību projekts IT prasmju apguvei pieaugušajiem nav tieši vērsts uz sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām un to problēmu risināšanu, bet var uzlabot to stāvokli, jo projekta iesniedzējs ar savu projektu veicinās iedzīvotāju mobilitāti un projekts tiek īstenots teritorijā, kura raksturojas ar lielu bezdarba līmeni un darba

62


tirgus segregāciju, jo teritorijā ir ļoti mazas darba iespējas sievietēm. Projekta administrēšanā tiks iesaistīts personāls neatkarīgi no tā dzimuma, vecuma vai invaliditātes. Organizējot apmācību aktivitātes, iespēju robežās tiks nodrošināta skaitliski līdzvērtīga abu dzimumu pārstāvniecība, izglītojošie pasākumi tiks organizēti telpās, kas ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Visi pasākumi tiks plānoti mērķa grupai draudzīgā laikā, kad bērnu un citu personu aprūpi var uzņemties citi ģimenes locekļi, tādējādi nodrošinot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu ieguvumu no projekta īstenošanas.

LM ir izstrādājusi vadlīnijas projektu iesniedzējiem, kas pieejamas http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/pazinojums4/

2.1.5. Ilgtspējīga attīstība

Prioritātes mērķis ir saglabāt Zemes spēju nodrošināt dzīvību visā tās daudzveidībā, ievērojot, ka planētas dabas resursi ir ierobežoti, un nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību, kā arī uzlabot vides kvalitāti. Nepieļaut un mazināt vides piesārņojumu un veicināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, lai likvidētu saikni starp ekonomikas izaugsmi un vides degradāciju.

ES fondu kontekstā horizontālai prioritātei “Ilgtspējīga attīstība” tiek noteikti šādi mērķi: bioloģiskās daudzveidības saglabāšana; vides piesārņojuma samazināšana un kontrole; kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana; dabas un energoresursu racionāla izmantošana; draudu novēršana iedzīvotāju veselībai; vides apziņas paaugstināšana.

Ir aktivitātes, kas ir tieši vērstas uz vides aizsardzības pasākumu ieviešanu vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bet pārējām aktivitātēm vajadzētu tikt īstenotām, nenodarot kaitējumu videi un dabai, ko projekta īstenotājs var pats ietekmēt, plānojot „videi draudzīgāku” projekta ieviešanas procesu un rezultātu.

Projekta iesniegumā, iesniedzējs atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām, apraksta: Uz kādu horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšanu vērstas projekta ietvaros plānotās darbības. Viens projekts var tikt vērsts uz vairāku horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšanu; Kādā veidā tiks veicināta konkrēto horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšana; Ja projekta aktivitātes vērstas uz dažādu horizontālās prioritātes horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšanu, projekta iesniedzējs norāda katra horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķa sasniegšanai plānoto finansējumu. Projekts izpilda kritēriju „videi draudzīgs”, jo veidojot infrastruktūru, tiks pielietots „zaļais iepirkums” un energoefektīvas tehnoloģijas, pat ja projektā netiks radītas eko-inovācijas. Projekta administrēšanā pēc iespējas tiks izmantotas bez papīra tehnoloģijas, projekta pārskatus iesniedzot un uzglabājot elektroniski. Projekta ieviešanā iesaistītie darbinieki izvairīsies no liekas braukāšanas, projekta būvuzraudzību un autoruzraudzību nodrošinās vietējie cilvēkresursi. Projekta noslēgumā tiks organizēta video konference par projekta rezultātiem, arī informācija par projekta rezultātiem tiks izplatīta tikai elektroniski, lieki netērējot dabas resursus.

2.1.6. Informācijas sabiedrība

Informācijas sabiedrības attīstība ir cieši saistīta ar virzību uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un zināšanu sabiedrību, jo no tās ir atkarīga piekļuve zināšanām kā galvenajam valsts attīstības resursam. Līdz ar to ES fondu atbalstam ir jāpalielina IKT pieejamība gan no infrastruktūras, gan no lietotāju spējas un prasmju izmantot IKT resursus viedokļa.

Informācijas sabiedrības veidošanas mērķis ir nodrošināt, lai katrs cilvēks varētu gūt labumu no IKT piedāvātajām iespējām, nodrošinot vienādas iespējas, iemaņas IKT lietošanā un samazinot reģionālo atšķirību radītos šķēršļus: gūstot pieeju apmācībai un zināšanām, izmantojot tālmācības, e-izglītības pakalpojumus; organizējot darba dzīvi ar virtuālās vides palīdzību;

63

http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/pazinojums4/

http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/pazinojums4/


apmierinot sociālās vajadzības, veidojot e-pakalpojumus un nodrošinot to pieejamību; rodot iespēju iedzīvotājiem paust savu viedokli un uzskatus, aktīvi piedaloties valsts un pašvaldību pārvaldē; sekmējot brīvā laika plānošanu, izmantojot internetā pieejamo informāciju un satura resursus.

Projekta iesniegumā, ir jānorāda, vai: projekts pēc būtības var būt virzīts uz informācijas sabiedrības attīstību. Tas nozīmē, ka projektā ir paredzēti konkrēti pasākumi, kas veicina informācijas sabiedrības veidošanu un attīstību. Piemēram, tas vērsts uz informācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstību un to pieejamību, satura paplašināšanu, lietotāju apmācību u.t.t .; projekts var būt pastarpināti saistīts ar informācijas sabiedrības attīstību. Tas nozīmē, ka projektā nav paredzēti konkrēti pasākumi, kas veicina informācijas sabiedrības attīstību, taču ar projekta aktivitāšu palīdzību tā netieši tiks veicināta, piemēram, attīstīs infrastruktūru, paaugstinās iedzīvotāju zināšanu līmeni, veicinās informētību, tostarp par publiskiem un citiem pakalpojumiem u.t.t. ; projekts attiecībā uz informācijas sabiedrības attīstību ir neitrāls. Tas nozīmē, ka projektā nav paredzētas konkrētas aktivitātes informācijas sabiedrības attīstībai un projekta aktivitātes negatīvi neietekmēs informācijas sabiedrības attīstību.

Pašvaldība īsteno projektu, kura ietvaros tiek veidota tūrisma informācijas sistēma, ar kuras palīdzību tiks izveidots jauns elektroniskais pakalpojums un paaugstināts jau 2 esošo elektronisko pakalpojumu elektronizācijas līmenis, kā arī ir paredzēts apmācīt sistēmas administratorus – piecus cilvēkus, darbam ar sistēmu. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāaizpilda zemāk esošā tabula.

2.1.6.-1.tabula. Piemērs Nr. p.k.

Rādītājs Rādītāja sasniegšanas progress

1. Izveidoto/uzlaboto komunikāciju tīklu skaits2. Izveidoto/uzlaboto informācijas sistēmu skaits 13. Iegādāto datortehnikas vienību skaits4. Elektronizēto sabiedrisko pakalpojumu skaits 15. Uzlaboto sabiedrisko elektronisko pakalpojumu skaits ar paaugstinātu

elektronizācijas līmeni2

6. Apmācīto cilvēku skaits IKT jomā 57. Cits (norādīt)

Plašāka informācija par HP pieejama vadlīnijās par horizontālajām prioritātēm, kas atrodama www.esfondi.lv sadaļā - vadlīnijas, apakš sadaļā - horizontālā politika.


Iespējamais risks

Ieteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais

pasākumsProjekts atstāj negatīvu ietekmi uz līdzsvarotas teritorijas attīstību, jo tiek īstenots Rīgā un palielina plaisu starp galvaspilsētu un pārējo Latviju.

Veikt projekta ietekmes uz vidi izvērtējumu, izsvērt iespējamās alternatīvas un noteikt ieguvumus un zaudējumus. Iespējams, ka projekts veicinās Rīgas konkurētspējas pieaugumu un tuvinās to citām Eiropas galvaspilsētām. Ieguvums būs lielāks nekā zaudējums.

Izstrādāt un ieviest riska mazināšanas stratēģiju. Piemēram, projekts par koncertzāles izbūvi Rīgā var mazināt reģionālo koncertzāļu nozīmi, taču ir iespējams sadalīt tirgu un atrast katrai koncertzālei savu specifisko pielietojumu, attīstot nišas pakalpojumu, šādi mazinot nodarīto zaudējumu reģioniem.

Plānot investīcijas Latvijas reģionos viņu konkurētspējas paaugstināšanā citās jomās.

Plānojot sabiedriska objekta

Veikt ekspertīzi tehniskajam projektam

Veikt izmaiņas tehniskajā projektā un pārliecināt

Par pašvaldību līdzekļiem izbūvēt

64



Iespējamais risks

Ieteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais

pasākumsrekonstrukciju, ir aizmirsts ieplānot nodrošināt vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem. Līdz ar to objektu nevar nodot ekspluatācijā.

un projekta budžetu plānot pēc projekta apstiprināšanas būvvaldē.

starpniekinstitūciju par nepieciešamību grozīt projektu, ietaupījumus projektā, ja tādi ir radušies, novirzīt vienlīdzīgu iespēju HP nodrošināšanā.

uzbrauktuvi ratiņkrēsliem un citus tehniskos risinājumus ratiņu pārvietošanai pa kāpnēm, kas nebūtu tik finansiāli ietilpīgi kā speciālais lifts.

Projekts nav īpaši vērsts uz atstumtības riskam pakļautajām grupām, tāpēc pasākums tiek rīkots 3.stāva telpā, kas nav pieejama personām ar kustību traucējumiem. Taču uz pasākumu ir ieradušies divi invalīdi ar kustību traucējumiem un nevar iekļūt mācību telpā.

Pirms pasākuma organizēšanas pārliecināties par mācību telpas vides pieejamību. Ja ēkā nav liftu, pēc iespējas rīkot pasākumus pirmajos stāvos. Apzināt mērķa grupu pirms pasākuma un, ja nepieciešams, nomainīt telpu vai pasākuma vietu.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējama pasākuma organizēšana citās telpās, kurās ir nodrošināta vides pieejamība personām ar kustību traucējumiem, paziņojumā par pasākumu (semināra programmā, sludinājumā, priekš-reģistrācijas lapā, u.c.) pieklājīgi informēt sabiedrību par šo ierobežojumu.

Publiski atvainoties aizskartajai mērķa grupai, izskaidrot radušos situāciju. Vai piesaistīt papildspēkus un atrisināt radušos situāciju uz vietas, ja iespējams.

Projekts vērsts uz ražošanas vai intensīvās lauksaimniecības attīstību un var atstāt negatīvu ietekmi uz vidi.

Veikt ietekmes uz vidi izvērtējumu. Pēc iespējas ieplānot videi draudzīgākus tehnoloģiskos risinājumus, mazinot draudus apkārtējai videi. Izmodelēt iespējamās avārijas situācijas un izstrādāt riska novēršanas stratēģiju.

Atteikties no projekta realizācijas, ja izvērtējumā riski videi tiek noteikti kā ļoti augsti.

Veikt papildus investīcijas tehnoloģisko procesu drošībā, vides nekaitīguma ievērošanā, gaisa, ūdens vai augsnes attīrīšanā no piesārņojuma.

65


2.2. Projekta īstenošanas dokumentācija un finanšu vadība

2.2.1. Projekta grāmatvedības organizācija

Nav būtisku atšķirību starp projektu grāmatvedību un iestādes pamatdarbības grāmatvedību. Projektu grāmatvedībai vienīgā atšķirība būtu - jāievēro finansētāja noteikumi attiecībā par dokumentu identifikāciju, finansējuma un pamatlīdzekļu uzskaiti. Projektu grāmatvedība ir jāintegrē kopējā grāmatvedības sistēmā. Taču ne vienmēr tas ir viegli izdarāms, jo var būt konkrētās programmas specifiskās prasības, kas ir pretrunā ar vispārējiem grāmatvedības noteikumiem.

Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, savā seminārā māca, ka ar projekta ieviešanu saistītiem ieņēmumiem un izdevumiem, naudas plūsmai, aktīviem un pasīviem finansējuma saņēmēja un tā partneru grāmatvedības uzkaitē jābūt: Identificējamiem (uz visiem maksājuma apliecinošam dokumentiem, līgumiem jābūt norādītam projekta numuram, daži finansētāji prasa arī pilnas programmas nosaukumu, aktivitātes un apakšaktivitātes vai budžeta līniju);Tā kā ne vienmēr pakalpojuma sniedzējs spēs izpildīt nepieciešamās prasības, attiecībā uz rēķinā iekļaujamo informāciju, jo to neatļauj viņa grāmatvedības programma, projekta ieviesējam ir lietderīgi izgatavot zīmodziņu ar nepieciešamo informāciju. Katram projektam var veidot savu zīmogu, vai arī var izmantot unificēto formu un ar roku ierakstīt projekta un nomenklatūras Nr.

Nodalītiem (katram projektam ir piešķirts savs numurs nomenklatūrā un grāmatvedības kods, ir atsevišķi konti un subkonti, visi dokumenti attiecībā uz projektu tiks atsevišķi arhivēti);Uzsākot jaunu projektu, tam tiek piešķirts nomenklatūras numurs, kas būs nemainīgs līdz par dokumentu glabāšanas beigām, t.i., 2021.g.31.decembrim un visi grāmatvedības, lietvedības un jebkādi citi uz projektu attiecināmi dokumenti tiek jau no projekta sākuma glabāti atsevišķi. Ir arī cita pieeja, kad iestādē ar atalgojumiem saistītos dokumentus glabā kopā, iekārtojot katram gadam savu mapi, sadalot izmaksas pa mēnešiem, jo pārsvarā projekta personāls strādā vairākos projektos un tāpat katras programmas finansētājs prasīs ziņas ne tikai par konkrēto projektu, bet arī par pārējiem projektiem un pamatdarbību. Tomēr izmantotā elektroniskā grāmatvedības sistēma atļauj visas izmaksas ātri un operatīvi nodalīt. Pārējā dokumentācija papīra formātā kā sarakste, līgumi, iepirkumi gan tiek nodalīta jau no paša sākuma. Pārbaudāmiem (visiem dokumentiem ir pieejami oriģināli, bet, ja oriģināli atrodas pie partnera, tad iestādes grāmatvedībā atrodas kopija ar tekstu par to, kur atrodas oriģināls).

I.Liepiņa uzsver, ka veicot grāmatvedība uzskaiti projekta ietvaros, vienlaicīgi jādomā trīs virzienos: Vispārpieņemtie grāmatvedība uzskaites principi Latvijā; Finansējums līdzekļu uzskaite (ES finansējums, pašu finansējums, kredītresursi); ES projekta realizācijas izmaksu specifiskās uzskaites prasības (attiecināmās izmaksas, neattiecināmās izmaksas, projektā neiekļaujamās izmaksas).

VARAM savā rokasgrāmatā finansējuma saņēmējiem projektu finanšu vadībai 41.lappusē raksta, ka „pirms maksājumu veikšanas grāmatvedībā Finansējuma saņēmējs sagatavo grāmatvedības konta plānu un grāmatojuma shēmu projekta uzskaitei, kas ietver: Visus jaunizveidotos kontus, kas tiek izmantoti Projekta ietvaros veikto darījumu uzskaites grāmatojuma shēmā; Kontu plāna teksta daļai (t.i.kontu nosaukumiem) ir jābūt saprotamiem un maksimāli viennozīmīgi skaidrojamiem; Konta plānā konta numuriem ir jāsaskan ar grāmatojumu shēmā norādītajiem un grāmatojumu shēmā nevar būt iekļauti konti, kas nav paredzēti kontu plānā”.

2.2.2. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

Lai izmaksas tiktu attiecinātas, tām jābūt: Tieši saistītām ar projektu, tās ir minētas aktivitāti regulējošos MK noteikumos, tās ir iekļautas projekta iesniegumā vai tehniskajā projektā, kas ir apstiprināts.

66


Ja visās citās sfērās darbojas princips: viss ir atļauts, kas nav aizliegts, tad ES projektu ieviešanā ir jāvadās pēc pretēja principa. Ja šādas izmaksas nav nekur atrunātas, un noteiktajā projekta iesnieguma budžeta pozīcijā, no kuras projekta iesniedzējs vēlas attiecināt kādas izmaksas nav šīs izmaksas minētas un neparādās burtu salikumi „u.c”, „utt.”, tad visticamāk radušās izmaksas tiks atzītas par neattiecināmām...Piemēram, projekta budžetā parādās aile: „konferences organizēšanas izmaksas (telpu īre, ēdināšana)”, tas nozīmē, ka materiālu izgatavošanai, tulkošanai izmaksas nevarēs lietot bez īpašas saskaņošanas ar atbildīgo institūciju...

Izmaksas ir nepieciešamas konkrētā projekta īstenošanai. Nevar uz projekta rēķina apmaksāt visas iestādes uzturēšanas izdevumus, ja visas minētās izmaksas nav nepieciešamas konkrētajam projektam.

Iestādē īstenošanā atrodas divi ESF projekti, kuriem abiem ir viens projekta vadītājs, kas turklāt vēl strādā dažas dienas pamatdarbībā. Lai vienkāršotu uzskaites sistēmu, no viena projekta tiek apmaksāts projekta vadītājam viss telefona rēķins, bet no otra -kancelejas piederumi, kas nepieciešami abu projektu aktivitātēm un vēl pamatdarbības nodrošināšanai. Diemžēl abos projektos tiek uzrēķināti neattiecināmās izmaksas, jo no telefona rēķina var attiecināt tikai tos zvanus, kas ir bijuši nepieciešami konkrētajam projektam, tas pats attiecas uz kancelejas precēm...

Izmaksas ir ekonomiski pamatotas un efektīvas, darbojas tirgus cenas princips preču/pakalpojumu iegādē. Ir atbildīgās iestādes fondu iestādes, kas pieprasa pierādījumus efektivitātei pat, ja pirkums nesasniedz noteiktos iepirkuma organizēšanas sliekšņus.

Noteikts finansējums un finansējuma avoti, nepārsniedzot projektā ieplānoto summu un finansējoties no projektā noteiktā finanšu avota.

Pašvaldība apmaksāja Tehniski ekonomiskā pamatojuma (TEP) izstrādi un projekta sagatavošanas izmaksas bija programmā noteiktas kā attiecināmās. Taču projekta iesniegumu iesniedza pašvaldības SIA, līdz ar to TEP izstrāde nebija attiecināmās izmaksas projektā.

Izmaksas radušās attiecināmo izmaksu periodā, kas noteikts līgumā. Ir izmaksas, kas attiecas uz izmaksu periodu, bet tiek samaksātas vēlāk, kā telefona, telpu īres, komunālo pakalpojumu rēķins par iepriekšējo mēnesi. Tās būs attiecināmas tikai gadījumā, ja programma to pieļauj, tas ir atrunāts līgumā vai atbildīgā iestāde ir devusi atļauju samaksāt līdz noteiktam datumam pēc līguma termiņa beigām.

Izmaksas ir faktiski radušās, par tām ir veikta samaksa un to apliecina dokuments. Dokumenti ir noformēti atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām.

Projekta ieņēmumi un izdevumi ir nodalīti no citām ar pašvaldības darbības nodrošināšanu saistītām izmaksām.

Jebkurā ES fondu projektā neattiecināmās izmaksas būs: Debeta procenti, maksa par finanšu darījumiem, komisijas nodevas, zaudējumi no valūtas maiņas; Procenta maksājumi (arī soda naudas rēķinos); Parādi un zaudējumi par parādu dzēšanai paredzētie izdevumi; Bankas komisijas maksas; Izdevumi, kas neatbilst attiecināmo izmaksu nosacījumiem.

2.2.1.-1.tabula. Galvenie izmaksu posteņi un to attaisnojuma dokumenti

Izmaksu postenis Veids Izmaksas attaisnojuma dokumenti

Atalgojums Darba līgums Laika uzskaites tabele (40 stundu darba nedēļa!) Darba algas aprēķins Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Uzņēmuma līgums Pieņemšanas-nodošanas akts Darba algas aprēķins Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Autoratlīdzības līgums Pieņemšanas-nodošanas akts Autordarbs, saskaņā ar „Autortiesību likumu”

67


Izmaksu postenis Veids Izmaksas attaisnojuma dokumenti

Maksājuma uzdevums, konta izdrukaKomandējuma izdevumi

Latvijas speciālista dienas nauda, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiemĀrvalstu speciālistu dienas naudas likmes atrodamas htpp://europa.eu.int/comm/europeaid/perdiem/index_en.htm

Iesniegums Rīkojums Avansa pieprasījums Komandējuma atskaite Avansa norēķins Attaisnojuma dokumenti (pasākuma programma, ielūgums, utt.) Transportu apliecinoši dokumenti (biļetes, iekāpšanas taloni, utt.) Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Sakaru pakalpojumi

Pasūtītāja stacionārais telefons Rīkojums Rēķins; Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Darbinieka mobilais telefons Rīkojums Patapinājuma līgums; Rēķins; Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Pasta pakalpojumi

Čeks ar rekvizītiem Pastmarkām, aploksnēm –norakstīšanas akts

Transporta pakalpojumi

Pasūtītāja autotransports Rīkojums; Ceļazīme; Degvielas čeki, rēķini, u.c. Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Darbinieka autotransports Rīkojums Ceļazīme Patapinājuma līgums Degvielas čeki, rēķini, u.c. Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Autotransporta noma Rēķins, Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Telpu noma, uzturēšana

Biroja telpu noma: Līgums Rīkojums Rēķins Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Inventārs un materiāli

Iegāde Pavadzīme, preču pavadzīmes, rēķins, čeki, kvīts, līgums Pieņemšanas –nodošanas akts

Uzskaite Pamatlīdzekļu uzskaites kartiņas, saraksti Materiālu uzskaites saraksti, kartiņas Norakstīšanas akti

Publicitāte Apmaksāta publikācija Publikācija Rēķins Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Būvniecība Remontdarbi vai objekta celtniecība

Līgums Pieņemšanas –nodošanas akts Tehniskās izpildes dokumentācija Rēķins Maksājuma uzdevums, konta izdruka

Pakalpojumi Projektēšana/celtniecības darbu tāmju sagatavošana

Līgums Pieņemšanas-nodošanas akts Galarezultāts: tāmes, skices, tehniskais projekts, u.tml. Rēķins Maksājuma uzdevums, konta izdruka

68


Visās pozīcijās, izņemot atalgojumu un pasta pakalpojumus ir jāpiemēro nosacījumi attiecībā uz iepirkuma organizēšanu. Ja ir rīkots iepirkums, tad kā attaisnojamie dokumenti tiek pievienota arī iepirkuma dokumentācija. Lai attaisnotu semināra norisi, tad noteikti ir jāpievieno dienas kārtība un reģistrācijas lapa. Dažkārt finansētājs arī prasa kvalitātes novērtējuma anketu un prezentācijas.

2.2.3. Projekta īstenošanas dokumentācija, tās aprite un glabāšana

Visus projekta dokumentus var klasificēt pēc to funkcionalitātes sekojošā veidā: Grāmatvedības dokumenti (darba un pakalpojuma līgumi, rēķini, čeki, rēķini, maksājuma pieprasījumi, darba laika uzskaites tabeles, pamatlīdzekļu uzskaites kartiņas, u.c.); Iepirkuma dokumentācija (nolikumi, tehniskās specifikācijas, protokoli, lēmumi, u.c.) Administrēšanas dokumenti (sarakste, rīkojumi, atskaites, progresa pārskati, vienošanās par finansējuma piešķiršanu projektam, rīkojumi, u.c.); Aktivitātes pamatojošie dokumenti (reģistrācijas lapas, darba kārtības, prezentācijas, autordarbs, pētījums, u.c.).

Parasti uzsākot projektu, tiek rakstīts rīkojums, nosakot, kur kāda dokumentācija un pie kāda speciālista glabāsies. Lai arī darba un pakalpojuma līgumi tiek pieskaitīti pie grāmatvedības dokumentiem, bet vienošanās par finansējuma piešķiršanu projektam pie administrēšanas dokumentiem, šajā rīkojumā var noteikt, ka šie dokumenti glabāsies pie jurista vai projekta vadītāja. Pielikumā tiek dots paraugs projekta uzsākšanas rīkojumam.

Katrā pašvaldībā ir noteikta dokumentu aprites kārtība gan izejošiem, gan ienākošajiem dokumentiem. Parasti rēķinu aprite notiek pēc sekojošas shēmas:

2.2.3.-1.attēls. Dokumentu aprites kārtība

Pārsvarā dokumentu aprites sistēma ir izveidota un veiksmīgi darbojas, tā ir iekļauta arī grāmatvedības noteikumos un darbinieku amata aprakstos. Vidējais laiks dokumenta apritei ir 3 dienas. Taču šo laiku var paātrināt ieviešot elektronisko dokumentu aprites sistēmu. Visbiežāk pašvaldības ir izvēlējušas elektronisko dokumentu aprites sistēmu „Namejs”. Visi dokumenti tiek reģistrēti un ar visiem pielikumiem ieskanēti sistēmā. Šeit dokumenti tiek prioritizēti pēc izpildes laika. Katram uzdevumam var noteikt izpildes secību, piemēram, pirmie uzdevumu saņem projekta vadītājs, jurists, tikai tad, kad viņi ir atzīmējuši uzdevumu kā izpildītu, tad uzdevumu saņem grāmatvedis. Atbildīgais par dokumenta virzību atzīmē dokumenta kartītē datumu līdz kuram ir jāsniedz atbilde, var tikt noteikta automātiska dokumenta kontrole. Katru dokumentu ir iespēja sasaistīt ar citu dokumentu. Piemēram, ja ienākošajā dokumentā ir bijis lūgums sniegt informāciju, tad atbildi sasaista ar pieprasījuma vēstuli. Tomēr arī lietojot elektronisko dokumentu aprites sistēmu, problēmas sagādā līgumu aprite.

„Tā kā katrs līgums ir jāsaskaņo vidēji ar 7 cilvēkiem, ja kāds nav uz vietas un nevar saskaņot, rodas sastrēgums un ir jāgaida, kamēr šis cilvēks ieies sistēmā, iepazīsies un uzliks saskaņojumu...”

Situāciju uzlabotu elektroniskā paraksta lietošana. Tā ietaupītu laiku līguma saskaņošanas un parakstīšanas procesā. Līguma apriti veicinātu arī strikti norādīti termiņi, kad līgumiem jābūt parakstītiem un iesniegtiem. Projekta vadītājam ir jābūt tam, kas seko līdzi līguma operatīvai apritei.

Elektroniskā dokumentu vadības sistēma pie pareizas lietošanas dod labu rezultātu, mazinot tipiskākās kļūdas dokumentu reģistrācijā: Reģistrē visus dokumentus kopā; Reģistrē neievērojot kalendārā gada robežas Reģistrē, izmantojot Word piedāvātās iespējas, kas pieļauj iespēju reģistru viegli labot;

69


Nav noteiktas atbildīgās personas par reģistriem; Nav noteiktas prasības reģistru noformēšanai; Darba dienas beigās saņemtos dokumentus nereģistrē, bet atstāj reģistrācijai nākošajā dienā; Steidzamos dokumentus nodod pēc piederības projekta vadītājiem bez reģistrācijas.

Pārbaudot projekta sarakstes mapes, kuras glabājas pie projekta vadītājiem bieži vien var novērot sekojošas kļūdas: mapēs atrodas lietvedībā nereģistrētas vēstules, jo tās pa taisno no projekta partneriem ir nonākušas pie projekta vadītāja, kas nav tās aiznesis iereģistrēt centrālajā lietvedībā; netiek ievērotas gada robežas un gan ienākošo, gan izejošo vēstuļu reģistrs tiek turpināts nākamajā gadā; nav konsekvences oriģinālo dokumentu un to kopiju glabāšanā, jo daļa no oriģinālajām pasākumu reģistrācijas lapām un pieņemšanas-nodošanas aktiem glabājas pie projekta vadītāja, bet daļa pie grāmatveža.

Lai novērstu augšminētās kļūdas un identificētu riskus, katra projekta mapes vismaz reizi gadā būtu jāpārbauda, saskaņā ar iestādē noteikto iekšējās kontroles kārtību. Ja iestādē ir izveidota projekta nodaļa, tad parasti pārbaudi būtu jāveic projekta nodaļas vadītājam.

Ir iestādes, kurās tiek izmantota speciāli izveidota projektu vadības datu bāze, piemēram, Rīgas pilsētas dome, Rīgas Tehniskā universitāte, Jelgavas dome, Ventspils dome, Zemgales Plānošanas reģions. ZPR izmanto projekta vadības datu bāzi elektronisko dokumentu uzglabāšanai. Visi projekta dokumenti ir ātri atrodami, labi strukturēti. Ja projekta vadītājs ir atvaļinājumā, nav problēmas aizvietot darbinieku, jo visi projekti ir ievadīti datu bāzē. Ventspils dome ir gājusi soli tālāk un projektu datu bāze piedāvā arī dažādus analīzes rīkus, kas atļauj analizēt projekta datus dažādos griezumos. Ir pašvaldības, kas veiksmīgi lieto Microsoft Project piedāvātās uzraudzības iespējas.

Pabeidzot projektu un saņemot apstiprinājumu par gala projekta atskaites apstiprināšanu, projekta dokumenti ir jāarhivē, nodrošinot projekta dokumentācijas saglabāšanu līdz līgumā noteiktajam datumam. Piemēram, 2007.-2013.g.ES fondu projekti ir glabājami līdz 31.12.2021.

Parasti grāmatvedības dokumentus glabā piecus gadus, taču ES fondu projektu dokumentācija ir glabājama daudz ilgāk, saskaņā ar līgumā noteikto. Līdz ar to visa dokumentācija –grāmatvedības, iepirkumu, administratīvā un projekta rezultātu apliecinošo dokumentu oriģināli ir jāsavāc no visiem speciālistiem, jāsagatavo saskaņā ar likumu „Par arhīviem” un jāsapako vienuviet (jānodod arhīvā). Svarīgi patiešām ir nokontrolēt, lai sapakotā informācija ir pilnīga, labi strukturēta un arhīvā tiek nodoti dokumentu oriģināli. Ja gadījumā kāds dokuments nav projekta laikā ticis noformēts, saskaņā ar lietvedības prasībām, vai iztrūcis, nododot to arhīvā, vajadzētu šo kļūdu labot. EK audits pārbauda vismaz 5% no visiem pabeigtajiem projektiem un ja projekta iesniedzējs nevar uzrādīt dokumenta oriģinālu vai ir nepilnīga iepirkumu dokumentācija, pastāv risks, ka EK var pieprasīt atmaksāt daļu no projekta līdzekļiem pat pēc 10 gadiem....

Tā kā dokumentu glabāšana pārsvarā notiek iestādes robežās, tad būtiski vest uzskaiti, pie kura speciālista atrodas konkrētais noarhivētais projekts, kā arī aplīmēt kastes ar skaidri redzamiem tekstiem par dokumentu glabāšanas ilgumu, lai mainot ofisa telpas netiek kaut kas pazaudēts. Organizācijām, kuras īsteno lielu skaitu projektus rodas problēmas ar dokumentu ilgstošo uzglabāšanas termiņu un bieži projektu arhīvs pārsniedz organizācijas arhīva apjomu. „Līdz 2021.gadam jāglabā visi „80-latnieku” projekta dokumenti (milzīgs līgumu daudzums saistībā ar darba praktizēšanā iesaistītajiem cilvēkiem), jautājums ir, kur glabāt šos dokumentus, jo vietas fiziski nav”, sūdzas dažas no pašvaldībām. Kā risinājums būtu elektroniskā arhīva veidošana, kas noteikti ir mūsu nākotne.

2.2.4. Finanšu vadībā iesaistīto pušu funkcijas

Finanšu vadības shēma katrā pašvaldībā ir nedaudz atšķirīga. Tā ir atkarīga gan no pašvaldības lieluma, gan apakšstruktūru daudzuma, piemēram, pagastu pārvaldēm, un tām deleģētajām funkcijām. Tomēr lielākoties gadījumos projektu grāmatvedība ir centralizēta un pat ja projekta vadītāji atrodas pagastos, grāmatvedība un juridiskā daļa atrodas novada centrā.

70


2.2.4.-1.attēls. ES projektu finanšu vadības procesā iesaistītās puses

Ir pašvaldības, kurās ir apvienota finanšu un grāmatvedības nodaļa, taču veiktās funkcijas ir līdzīgas. Vienmēr atslēgas cilvēks ir projekta vadītājs. Viņa galvenās funkcijas: Pirms iepirkumu izsludināšanas pārliecināties, vai paredzētie līguma samaksas noteikumi atbilst pašvaldības iespējām un projekta finansēšanas nosacījumiem. Nepieciešamības gadījumā ziņo izpilddirektoram par iespējamiem riskiem. Īstenojot projektu Teritoriālās sadarbības programmās visbiežāk pieļautās kļūdas ir tās, ka tiek paredzēti avansa maksājumi, kaut arī konkrētās programmas vadlīnijas to nepieļauj, projektā tiek slēgti uzņēmuma līgumi ar fiziskām personām par apmācībām vai konsultācijām, bet finansējums konkrētajam pasākumam ir paredzēts zem personālizmaksām, pasūtītājs iesniedz rēķinu par avansu vai vidusposma maksājumu, kaut līgumā tas nav paredzēts, utt. Tās ir kļūdas, kas ir jānovērš projekta vadītājam, pirms līguma noslēgšanas un jebkāda rēķina vai pavadzīmes apmaksas uzliekot savu rakstisku saskaņojumu uz dotajiem dokumentiem. Neviens rēķins nevarētu būt apmaksāts, ja uz tā nav projekta vadītāja saskaņojuma. Savukārt lai nodrošinātu četru acu principu, konkrētais maksājuma dokuments būtu jāpārbauda vai nu finanšu vai grāmatvedības nodaļai, saskaņā ar iekšējo dokumentu aprites kārtību.

Seko līdz iepirkumu procedūru veikšanas un līgumu sagatavošanas gaitai, kontrolējot to atbilstību plānotajam projekta laika grafikam, nepieciešamības gadījumā ziņo izpilddirektoram par nepieciešamajām korekcijām. Ja ES projektu īsteno valsts budžeta iestāde un fondu finansējums tiek avansēts no valsts budžeta, tad ļoti būtiski ir precīzi izplānot nepieciešamos līdzekļus katra gada sākumā visam gadam pa mēnešiem individuāli katram projektam. Ja finansējuma plānošanu gada sākumā uztic tikai grāmatvedim un līdzekļu pieprasījums netiek saskaņots ar konkrētā projekta aktivitāšu plānu, tad iestādē var rasties situācija, ka nav iespējama aktivitāšu realizācija finansējuma trūkuma dēļ, jo valsts iestāžu pamatdarbības grāmatveži ir pieraduši pie finansējuma pieprasīšanas, sadalot kopējo gada summu uz 12.

Seko līdz darbu izpildītāju iesniegtajiem finanšu dokumentiem, pārbauda to atbilstību līguma samaksas noteikumiem, projekta budžetam un finansētāja prasībām par projekta attiecināmo izdevumu dokumentācijas noformēšanu. Nepieciešamības gadījumā sazinās ar darbu izpildītāju, organizējot laboto dokumentu atkārtotu iesniegšanu

71


Vislielākās galvassāpes projekta vadītājiem sagādā tieši nepareiza dokumentu noformēšana, kļūdas pasūtītāja projekta konta uzrakstīšanā, nesakritībā starp pieņemšanas -nodošanas aktā norādīto informāciju par līguma priekšmetu un noslēgto līgumu. Ir pat bijuši gadījumi, kad pasūtītājs pats savu kontu ir norādījis nepareizi vai arī būvuzraugs uzraksta maksājuma mērķī būvniecības līgumu nevis savu līgumu.

Organizē iesniegto izpildīto būvdarbu aktu (Forma 2) atbilstības pārbaudi līguma tāmei un aktuāliem atlikumiem, nepieciešamības gadījumā atgriežot kļūdainos dokumentus izpildītājam un nodrošinot atkārtotu dokumentu pārbaudi. Diskusijās pašvaldības viennozīmīgi piekrita tam, ka nepietiek tikai ar gala summas pārbaudi, bet ir jāpārbauda katrs Formas 2 cipars, jo ir bijuši gadījumi, kad divas reizes tiek norakstīts atlikums, lietoti nepareizi izcenojumi, nepareizi sarēķināts PVN, kļūdas noapaļošanā, jo būvnieks rēķina 8 zīmes aiz komata, kas rada atšķirības ar sākotnējo tāmi. Taču viedokļi atšķīrās, kam tas būtu jādara. Ir pašvaldības, kur Formas 2 pārbaudi veic grāmatvedis vai projekta vadītājs. Ir iespējams šo darbu uzticēt pašvaldības būvinženierim, kam būtu jānes lielāka atbildība par projekta rezultātiem. Vai arī šo darbu iekļaut būvuzrauga pienākumos, uzliekot soda sankcijas kļūdu gadījumā. Acīm redzot individuāli ir jāizvērtē konkrētā speciālista spēja šo uzdevumu veikt un noslodze, un nedrīkstētu īsti paļauties uz starpniekinstitūcijas „pedantismu” atrast visas kļūdas, kā to dara daži projekta īstenotāji...

Pārbauda aktu atbilstību līguma tāmēm (pozīcijas, izcenojumi), nepieciešamības gadījumā informē izpilddirektoru par jauna iepirkuma veikšanas vajadzību, ja tiek ieslēgtas jaunu darba veidu izmaksas, kas nav iekļautas pamatlīgumā. Ir gadījumi, kad otrais vai trešais akts tiek gatavots uz pirmā bāzes un tiek saglabāta tā pati informācija, kas pirmajā aktā, to papildinot, rezultātā sanāk, ka visos aktos tiek iekļauti vieni un tie paši darbi, tikai sanāk, ka pasūtītājs par tiem ir maksājis dubultā...

Sagatavo projekta finansēšanas plānus un maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikus projekta sākumā, kā arī veic to korekcijas projekta realizācija skaitā. Informē finanšu nodaļu par projektos plānoto ieņēmumu un izdevumu plūsmu un to ekonomiskās klasifikācijas kodiem, sastādot ikgadējo pašvaldības budžeta projektu, kā arī iesniedzot projektu budžeta grozījumu pieprasījumus. Pārrauga atsevišķu izdevumu un ieņēmumu naudas plūsmu, savlaicīgi (vismaz 2-3 mēneši) informējot finanšu nodaļu par nepieciešamo kredītu projekta izdevumu segšanai. Sagatavo visu informāciju par projektā ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem un līgumiem, kas ir nepieciešami Valsts kases kredīta saņemšanai. Nodrošina grāmatvedības pirmdokumentu nepārprotamu sasaisti ar konkrēto projektu, kā arī nodala dokumentu atsevišķā projekta lietā, atbilstoši apstiprinātajai nomenklatūrai, apzīmogojot pirmdokumentus, norādot projekta numuru, nomenklatūras numuru, nepieciešamības gadījumā objektu, budžeta pozīciju un norēķina kontu. Uzkrāj informāciju par projektā plānojamiem un faktiskajiem izdevumiem savos reģistros, atbilstoši projekta budžeta pozīcijām. Sagatavo pārskatus par PVN. Kontrolē projekta budžeta izpildes gaitu, nepieciešamības gadījumā sagatavo projekta budžeta grozījumu pieprasījumu iesniegšanai uzraugošajām iestādēm. Informē finanšu nodaļu un grāmatvedību par projektu apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām, neattiecināmajām izmaksām, piemērotajām finanšu korekcijām, ienākošajiem maksājumiem un Valsts kases kredītu dzēšanas maksājumiem. Daudzās pašvaldībās daļu no šiem pienākumiem veic grāmatveži, jo projektu vadītāji ir pārāk noslogoti vai nepārzina specifiskos finanšu jautājumus. Tāpēc ir ieteicams atsevišķs projektu nodaļas grāmatvedi, kas pārzina projektu grāmatvedības specifiku un arī visus projektus...

Jebkurā gadījumā - funkcijām starp projekta vadītāju, juristu, grāmatvedi un citiem projektā iesaistītajiem speciālistiem būtu jābūt rakstiski atrunātām. Piemēram, VIAA saviem projektu ieviesējiem pieprasa iesniegt projekta vadības organizācijas aprakstu. Šis apraksts ietver projektā iesaistītā personāla funkciju aprakstu, kontroles nodrošināšanas sistēmas un dokumentu aprites sistēmas aprakstu. Pielikumā pievienots paraugs šādam dokumentam.


72


Iespējamais risks

Ieteicamais riska novēršanas veids *



Tiek pieļautas kļūdas dokumentu izstrādē un noformēšanā (vienas institūcijas dokumentiem ir dažāds noformējums, kas neatbilst MK noteikumiem Nr.916, utt.)

Izstrādāt dokumentu standartformas, izstrādāt organizatoriskos dokumentus, kas reglamentē lietvedības darba organizāciju, noteikt atbildīgās personas un dokumentu pieejamību

Pārrakstīt dokumentus un izlabot kļūdas, lai nodrošinātu atbilstību dokumentus izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem.

Izstrādāt iekšējos reglamentējošos dokumentus, veikt darbinieku apmācību par lietvedības prasībām projektu dokumentācijas izstrādē

Dokumentu aprites sistēma ir pārāk lēna, regulāri tiek kavēti termiņi atskaišu iesniegšanā, atbilžu sagatavošanā.

Ieviest elektronisko dokumentu aprites sistēmu, izveidot rakstisku dokumentu aprites sistēmas aprakstu un panākt, lai darbinieki to ievēro

Noteikt atbildīgo par dokumentu virzību, noteikt sankcijas par savlaicīgu dokumentu izskatīšanas termiņu neievērošanu.

Izanalizēt kavējuma iemeslus un pieņemt mērus situācijas uzlabošanai. Ieviest korekcijas dokumentu aprites sistēmā un ieviest uzraudzības sistēmu.

Projekta dokumentācija pēc projekta beigām netiek arhivēta, grāmatvedības dokumentācija paliek pie grāmatvežiem, juridiskā dokumentācija pie juristiem, kā rezultātā saglabājas risks, ka kādi dokumenti netiks glabāti līdz 2021.gadam.

Nozīmēt speciālistu, kas ir atbildīgais par arhivēšanu un ir izgājis apmācības kursu par dokumentu arhivēšanu un nodrošina iestādē visa arhīva uzskaiti. Viņa uzdevums ir uzraudzīt projekta vadītājus, kas nodrošina visu dokumentu savākšanu no citiem speciālistiem un noformēšanu pirms nodošanas arhīvā.

Kontrolēt visu mapju noformējumu, izvirzot prasības, ka organizācijā nevar tikt lietota projekta mape, uz kuras nav attiecīgā projekta Nr., nomenklatūras Nr. un dokumentu glabāšanas laiks.

Veikt darbinieku apmācību par arhivēšanas prasību ievērošanu.

Finanšu kontroles sistēma nestrādā, netiek savlaicīgi pieprasīt kredīts Valsts kasei, regulāri tiek kavēta līgumu apmaksa, jo nav finansējuma par sniegtajiem pakalpojumiem.

Izveidot finanšu kontroles sistēmu un to ieviest. Aprakstīt katra darbinieka pienākumus, ko saskaņot ar konkrētā darbinieka amata aprakstiem pie noslēgtajiem līgumiem. Izveidot uzraudzības sistēmu.

Katrā projektā organizēt regulāras sanāksmes, lai precizētu veicamos darbus nedēļas un mēneša griezumā. Veikt regulāru projektu uzraudzību.

Izskatīt konkrētos gadījumus un identificēt vājās vietas sistēmā. Izskatīt iespēju nākotnē ieviest Kvalitātes vadības sistēmu organizācijā.

Saturiskā neatbilstība projektam, jaunas aktivitātes ieviešana vai jaunas budžeta līnijas ieviešana, kas nav paredzēta projektā.

Finanšu kontroles sistēmas izveide un ieviešana. Atbildību noteikšana neattiecināmo izmaksu gadījumos.

Četru acu principa ievērošana. Neviens rēķins netiek maksāts, ja nav saskaņojuma ar projekta vadītāju. Savukārt grāmatvedis rēķinu nepamaksā, ja viņš nav atradis šo izmaksu pozīciju projekta budžetā. Dubultā kontrole.

Katra kļūdu gadījuma izpēte un atbildīgās personas identificēšana. Preventīvais darbs ar personālu risku novēršanā nākotnē.

73


2.3. Projekta risku vadība

Ņemot vērā, ka projekts jau pēc definīcijas ir riskants pasākums, lai arī cik rūpīgi to nesaplānotu, pastāv liela iespējamība, ka plāns nedarbosies. Līdz ar to visos projektos īpaša uzmanība pievēršama risku vadībai, kas caurvijas katram projektam visā tā īstenošanas laikā, t.i. visos projekta dzīves cikla posmos:

2.3.-1.attēls: Projekta dzīves cikla 4 posmi

Projekta sākumā iespējami riski saistībā ar situācijas analīzi, galvenās risināmās problēmas un vajadzību definēšanu, labākā risinājuma (t.i. projekta idejas) identificēšanu. Plānojot projektu, varam kļūdīties un nepietiekoši novērtēt ārējo faktoru iedarbību uz projekta izpildi, uz projekta komandas veidošanu un partneriem, kā arī projekta pieteikuma izstrādi un savlaicīgu iesniegšanu. Lielākais vairums risku atklājas projekta izpildes posmā saistībā ar saplānoto darbu izpildi, līgumu izpildi, visu aktivitāšu savlaicīgu un kvalitatīvu ieviešanu, jo šajā posmā iesaistīti visvairāk ārējie sadarbības partneri. Nobeigumā, kad pasākums noticis, ēka uzbūvēta, pakalpojums nodrošināts, pastāv riski saistībā ar projekta novērtēšanu, atskaitīšanos un projekta kopējās ilgtspējas nodrošināšanu.

2.3.1. Risku veidi

Daudzi projektu speciālisti par riskiem kļūdaini uzskata jebkuras kļūdas vai problēmas projekta dzīvē, un šādu kļūdu iemesls bieži vien ir projekta izstrādātāja nekompetence un/vai slikta plānošana. Nepareiza „Publisko iepirkumu likuma” prasību piemērošana, jebkura nezināšana, nemācēšana vai neatbilstoša izdevumu veikšana nav riski, bet projekta vadības kļūdas, t.sk. var būt pat administratīvā un kriminālā atbildība.

Ne visas problēmas ir riski! Risks ir tāds notikums, kura iestāšanos projekta vadītājs nevar ietekmēt. Risks ir kaut kas tāds, kas nepakļaujas saprātīgai kontrolei, bet ko var vadīt un mazināt tā radītās negatīvās sekas.

Riski ir ārējie un iekšējie faktori (un šo faktoru kopa), kas var aizkavēt un/vai mainīt projekta gaitu, kā arī ietekmēt, t.sk. apdraudēt, projekta mērķa sasniegšanas iespējas, vai arī padarīt projekta īstenošanu neiespējamu. Galvenā risku pazīme ir neparedzamība un nenoteiktība. Tāpēc ir svarīgi riskus paredzēt jau iepriekš, tad projekta izstrādes un/vai ieviešanas gaitā var veikt mērķtiecīgus pasākumus to novēršanai. Riskus nosacīti var iedalīt 2 daļās, t.sk. iekšējo risku novēršanai nepieciešamie pasākumi noteikti jāveic PIRMS projekta izpildes uzsākšanas (t.i. sākuma un plānošanas stadijā), ārējo risku novēršana būs jāveic projekta laikā. Kā jau minēts iepriekš, svarīgi saprast, ka t.s. iekšējo risku izpildē vienmēr klātesoši būs ārējie faktori, kurus projekta vadītājam un izstrādātājiem objektīvi nav bijusi iespēja paredzēt. Ja negatīvais notikums ir bijis paredzams, piemēram, mācoties no citu pieredzes, vairākkārt pārbaudot likumdošanas aktus utml., tad to nevar uzskatīt par risku, tā ir projekta vadības nekompetence.

2.3.-2.attēls: Nosacīts risku iedalījums

74


Bez tam, ka nosacītos iekšējos riskus vienmēr ietekmē ārējie faktori, tāpat arī ārējo risku izpildīšanos noteikti var ietekmēt pati projekta komanda (iekšējais faktors), piemēram, ja tā nebūs izdarījusi visu, ko būtu varējusi izdarīt.

Pastāv vairāki risku grupēšanas veidi. Tos var grupēt arī pēc šādām kategorijām: Tehniskie un tehnoloģiju riski Sociālie un mērķa grupas riski Stratēģiskie un politiskie riski Finanšu riski Operatīvie un saimnieciskie riski Vides un negadījumu riski Juridiskie riski Personāla un vadības riski

2.3.2. Risku vadības process

Risku vadības mērķis ir novērst jeb samazināt riska faktorus, kuri negatīvi var ietekmēt projekta rezultātu sasniegšanu, sliktākajā gadījumā – būt gatavam riskam.Svarīgi saprast, ka risku vadība ir plānots process, sistemātiska pieeja, t.i. risku vadības metodes ir jārealizē gan projekta sagatavošanas posmā (izstrādājot pasākumu plānu risku novēršanai vai samazināšanai), gan īstenošanas posmā (apzinot kāda jauna riska iespējamību, ir atkārtoti jāveic risku analīze un novērtēšana, kā arī jāpārstrādā pasākumu plāns risku novēršanai vai samazināšanai). Attēlā parādītais risku vadības process sastāv no 5 posmiem – identificēšana, analīze un novērtēšana, labākā risinājuma izvēle, rīcība jeb risinājuma ieviešana, rezultātu novērtēšana un sekošana.

2.3.-3.attēls: Risku vadības process

Projekta sagatavošanas posmā nepieciešams izstrādāt detalizētu pasākumu plānu risku izvērtēšanai, novēršanai vai mazināšanai. To var veikt atbilstoši zemāk redzamajam risku parvaldības kartes piemēram, kā arī izmantot rokasgrāmatas pielikumā esošo „Projekta risku reģistra” paraugu.

2.3.-1.tabula: Risku pārvaldības karte (PIEMĒRS)

Riska apraksts Iespējamība (no 1 līdz 3)

Būtiskums (no 1 līdz 3)

Riska novērtējums

(BxC)

Pasākumi riska novēršanai/mazināšana

i (t.sk. profilaktiskie jeb preventīvie, ierobežojošie

Atbildīgā persona

75


un/vai kompensējošieA B C D E F

Uzņēmējdarbības un/vai investīciju jomas speciālists pašvaldībā „runā citā valodā nekā uzņēmējs”

3 3 9 - uzmanīgs personāla atlases process

- uzņēmju iesaiste kandidātu izvērtēšanā

- līdzekļu paredzēšana neatkarīgu uzņēmējdarbības vides ekspertu piesaistei

Personāla daļa

Investīciju/Finanšu daļa

Ja riska novērtējums ir augstāks par 6, tas uzskatāms par būtisku risku, kuram jāpievērš pastiprināta uzmanība. Noteikti jāņem vērā, ka pasākumiem risku novēršana vai mazināšanai ir jābūt: ekonomiskiem, izmaksām ir jābūt mazākām nekā iespējamie zaudējumi; reāliem un izpildāmiem; koordinētiem visos līmeņos.

2.3.3. Risku mazināšana un/vai novēršanas veidi

Parasti mācāmies no savām kļūdām, jo no citu kļūdām mēs mācāmies reti! Pat ja tā, ar laiku pat pašu kļūdas aizmirstas... Tāpēc katru neveiksmi, katru „mācību stundu” ir labi pierakstīt, lai izvairītos no līdzīgām neveiksmēm nākotnē.

Lai projekta riskus būtu vieglāk novērst, lai projekts noritētu veiksmīgi un netiktu pakļauts negaidītiem triecieniem neveiksmīgu un neefektīvu lēmumu dēļ, riskus nepieciešams aprakstīt, t.sk. noteikt galvenās riska jomas, risku cēloņus un sekas, izvērtēt to potenciālo ietekmi uz projektu, nodefinēt risku novēršanas vai mazināšanas darbības. Rokasgrāmatas pielikumā sniegts šāda „Projekta risku reģistra” paraugs.

Kopumā risku mazināšanai un/vai novēršanai var pielieto 3 veidu pasākumus:

2.3.-4.attēls: Risku mazināšanas un/vai novēršanas pasākumu veidi

Šajā rokasgrāmatā katras sadaļas beigās sniegti risku mazināšanas un/vai novēršanas piemēri. Katrai pašvaldībai šie piemēri attiecīgi jāpielāgo savai ģeogrāfiskajai, sociāli-ekonomiskajai, kultūras, demogrāfiskajai utt. situācijai.

76


2.4. Iepirkumu procedūru plānošana un organizēšana

ES struktūrfondu projektu 2007.-2013. ieviešanā tieši vislielāko problēmu sagādājuši iepirkumi un to procedūras. Iepirkumu dēļ, kas beigušies bez rezultātiem, un daudzo pārsūdzību dēļ, kad noraidītie iepirkuma pretendenti iesnieguši pamatotu sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, aizkavējas fondu aktivitāšu ieviešana un attiecīgi ES struktūrfondu līdzekļu apguve. Nav maz to gadījumu, kad pieļautās kļūdas iepirkuma norisē ir par iemeslu tam, ka pašvaldība nesaņem projektā ieplānotos ES fonda līdzekļus un iztērētais finansējums paliek ar mīnusa zīmi pašvaldības budžetā.

Lai izvairītos no šādām situācijām un iepirkums būtu ekonomiski efektīvs vispirmām kārtām ir rūpīgi jāplāno.

2.4.1. Iepirkuma plānošana

Ekonomiski efektīvs iepirkums ir: Laba kvalitāte; Iekļaušanās plānotajās izmaksās; Līguma izpilde paredzētajā termiņā.

2.4.1.-1.attēls.Iepirkuma plānošana

Pasūtītājam vajadzētu skaidri apzināties, kas ir tas, ko viņš vēlas iegādāties, cik lielā daudzumā un kāds risinājums būtu visefektīvākais, nosakot prioritātes.

Pirmais jautājums, uz kuru vajadzētu atbildēt, vai konkrētais pirkums būs saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (PIL) vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu (SPSIL), jo starp abiem likumiem ir būtiskas atšķirības. Arī konkrētā pasūtītāja juridiskais statuss nav noteicošais šajā gadījumā, jo, ja, piemēram, pašvaldības transporta uzņēmums veic iepirkumu ne savā jomā, tad ir jāpiemēro PIL nevis SPSIL.

Nākamais solis ir izlemt, vai iepirkuma priekšmets būs preces, pakalpojumi vai būvdarbi. Līgumos bieži var redzēt visu trīs subjektu pazīmes. Būtiski ir noteikt, kam būs lielākā vērtība, pakalpojumiem precēm vai būvdarbiem.

Ja ir skaidrība par iepirkuma priekšmetu, tad jau var domāt par prioritātēm pašā iepirkuma procesā. Piemēram, energoefektīvā iepirkumā būs svarīgs gan būvniecības process, gan rezultāts. Taču pirmais nosacījums būvniecības gadījumā ir -kvalitatīvs tehniskais projekts ar reālām tāmēm. Tāmes ir aktualizētas un atbilstošas reālajam tirgus piedāvājumam un pieejamie finanšu resursi ir pietiekami pasūtītāja vajadzību izpildei. Lai izvairītos no pakalpojumu, preču vai atalgojuma izmaksu pieauguma riska, vajadzētu veikt ne tikai tirgus izpēti uz esošo momentu, bet izanalizēt tirgus situāciju, mēģinot identificēt pieauguma

77


tempus, ierēķinot atsevišķām izmaksu kategorijām pieaugumu vai samazinājumu, saskaņā ar esošajām tendencēm. Mēs projektu plānojām 2009.gadā, kad valstī bija krīze, cenas bija krietni zemākas nekā „treknajos gados”, domājām, ka tās tik ātri necelsies, diemžēl 2010.gadā izsludinot iepirkumu, visi piedāvājumi gandrīz par vienu trešdaļu pārsniedza projektā pieejamo finansējumu....

Šajā gadījumā vajadzēja paredzēt finanšu rezervi. Taču jābūt uzmanīgam, kāda veidā to paredzēt. IUB savā mājas lapā norāda ”nereti iepirkuma procedūras dokumentācijā konstatējamas prasības par finanšu rezerves iekļaušanu neparedzētiem darbiem, it īpaši attiecībā uz būvdarbu līgumiem. Norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1014 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” 3.pielikumu un 22.punktu pasūtītāja finanšu rezerve neparedzētiem darbiem un izdevumiem ir finanšu līdzekļi, kas ir iekļaujami pasūtītāja būvniecības koptāmē, savukārt finanšu rezerves iekļaušanu pretendenta darbu izpildes tāmē minētie noteikumi neparedz. Birojs norāda, ka pretendentam cenu piedāvājumā ir jāiekļauj būvdarbu izmaksas, pamatojoties uz iepirkuma procedūras dokumentācijā norādītajiem darbu apjomiem, ierēķinot šajās izmaksās arī iespējamos riskus, un nav pamatoti iekļaut piedāvājumā pasūtītāja noteiktu rezervi konkrētā apmērā, kuras izmantošana nav iepriekš paredzama.” Pasūtītāja vajadzības, kas saskaņotas ar reālo tirgus piedāvājumu un iekļaujas pieejamā finansējuma apjomā tiek formulētas tehniskajā specifikācijā vai darba uzdevumā. „Jo precīzāks būs darba uzdevums, jo vieglāks iepirkums”, atzīst iepirkuma organizētāji. Pēc tehnisko specifikāciju izstrādes mēs nonākam pie paredzamās līgumcenas, saskaņā ar kuru tiek izvēlēta attiecīgā iepirkuma procedūra. Ja līgumcena ir noteikta nepareizi, tad pastāv risks izvēlēties nepareizo iepirkuma procedūru.

Izstrādājām tehniskās specifikācijas būvniecības iepirkumam un noteicām paredzamo līgumcenu līdz 118 000 LVL. Iepirkumu organizējām Publiskā iepirkuma likuma 8”panta kārtībā. Taču visi iesniegtie piedāvājumi pārsniedza 120 000 LVL, kad jāpiemēro augstāka procedūra.

Ja paredzamā līgumcena tuvojas slieksnim, kad ir jāpiemēro augstāka līmeņa procedūra, drošāk jau pirms iepirkuma ir izvēlēties šo augstāka līmeņa procedūru. Aprakstītā piemēra gadījumā pretendentam vajadzēja izvēlēties atklātu vai slēgtu konkursu. Vēl pretendents jau iepriekš tehniskajā specifikācijās varēja paredzēt izslēdzamos darbus, kas neietekmē mērķa sasniegšanu un no kā pasūtītājs atteiksies, ja piedāvājums pārsniegs projektā pieejamos līdzekļus, nepārsniedzot likumā noteikto maksimālo līgumcenas robežu 120 000 LVL.

Paredzamā līgumcena ietver visus papildinājumus un iespējamās nākotnes izvēles kā: iespējamos papildus darbus, kas varētu kļūt nepieciešami līguma izpildes laikā, īpaši rekonstrukcijas darbos, papildus apjomus, kas varētu tikt realizēti, ja tiks piešķirts finansējums, visas projektēšanas vai būvdarbu kārtas, ja vēlas, lai visas kārtas realizē viens un tas pats izpildītājs.Projektā bija paredzēta esošās būves rekonstrukcija un jaunas piebūves būvniecība. Tā kā uz projekta sākumu tehniskais projekts bija izstrādāts tikai esošajai būvei, tad iepirkums tika izsludināts tikai uz šiem darbiem. Taču lai objekts labāk kopā izskatītos, pasūtītājs vēlējās, lai gan rekonstrukciju, gan piebūvi veic viens izpildītājs, kas šajā gadījumā nebija iespējams, jo uz piebūves celtniecību vajadzēja sludināt jaunu konkursu un tie nevarēja klasificēties kā papildus darbi ne apjoma dēļ, jo pārsniedza 50% no līgumcenas, ne arī tādēļ, ka pasūtītājs par šiem darbiem iepriekš bija zinājis... Bez tam šos darbus varēja gan tehniski, gan ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtā līgumā paredzētajiem...

Šajā gadījumā, ja pasūtītājs gribēja, lai pilnīgi visus darbus, t.i., esošās būves rekonstrukciju saskaņā ar izstrādāto būvprojektu, piebūves projektēšanu un pašas piebūves celtniecību, veic viens izpildītājs, visi augšminētie darbi jau iepriekš bija iekļaujami līgumcenā.

Uzsākot projekta realizāciju, ir jāveido iepirkuma plāns, saskaņā ar 2007.g.26.jūnija MK noteikumiem Nr.419. Plāns tiek saskaņots ar atbildīgo institūciju, kas savukārt to nosūta IUB pārbaudei. Ne visu fondu administrējošās iestādes pieprasa iesniegt šādu plānu, taču, ja pašvaldība īsteno dažādu fondu projektus, tad pašvaldībā iepirkuma budžets plānojams, saskaņā ar visas iestādes iepirkuma plānu gada laikā. Praktiski tas nozīmē visu projektu ēdināšanas, tipogrāfijas, publicitātes, kancelejas, u.c. preču un pakalpojumu izmaksas sasummēt kopā un tad noteikt paredzamo līgumcenu. Nav atļauts sadalīt daļās

78


būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas.

Taču ir gadījumi, kad ir pat ieteicams līguma priekšmetu dalīt daļās (lotēs), vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, tomēr arī šajā gadījumā līgumcena nosakāma kā visu daļu kopējā summa.

Reģionāla iestāde organizē iepirkumu par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu visā reģiona teritorijā semināru dalībnieku ēdināšanai, sadalot līguma priekšmetu piecās daļās pa bijušo rajonu teritorijām. Vidēji plānots, ka katrā teritorijā tiks tērēti tikai 5000 LVL, līdz ar to iepirkuma norise plānota 81panta kārtībā. Diemžēl izrādās, ka ir pielietota nepareizā iepirkuma procedūra....

Šajā gadījumā vajadzēja pielietot augstāka līmeņa procedūru, piemēram, atklātu konkursu, jo visu daļu summa sasniedza 25 000 LVL, kas pārsniedza 81 pantā noteikto slieksni, t.i., 20 000 LVL pakalpojumu un piegāžu līgumos.

Iepirkts projektēšanas pakalpojums par 2800 LVL, pēc tam piemērojot 81 panta desmito daļu iepirkts autoratlīdzības pakalpojums par 19 000 LVL līgumu, taču IUB ir sniedzis negatīvu atzinumu ....(IUB piemērs)

Šajā gadījumā ir nepamatoti sadalīts līguma priekšmets un attiecīgi nepareizi izvēlēta iepirkuma procedūra, jo summējot abus iepirkumus kopā summa pārsniedz 81 pantā noteikto slieksni.

Darbs, kas ieguldīts iepirkuma plānošanā, daudzkārt atmaksāsies iepirkumu organizējot.

2.4.2. Iepirkuma organizēšana

Iepirkuma organizēšanas etapi: Iepirkuma komisijas izveide Tehniskās specifikācijas sagatavošana Nolikuma izstrāde Iepirkuma izsludināšana Līguma slēgšana

Iepirkuma komisijas izveide

Pasūtītājs katram iepirkumam var veidot atsevišķu iepirkuma komisiju, vai tā darbojas kā patstāvīgi funkcionējoša struktūra. Komisijas sastāvā ir vismaz 3 locekļi, taču, ja līgumcena ir virs ES direktīvās noteiktā sliekšņa, t.i., 500 000 LVL, tad komisijas sastāvā jābūt vismaz 5 locekļiem. Komisija lēmumus pieņem sēdēs, kur piedalās vismaz 2/3 no locekļiem. Iepirkuma komisijas sēdēs ieteicams pieaicināt konkrētās nozares ekspertus un projekta vadītāju. Nozares eksperti pārliecināsies par piedāvāto tehnisko risinājumu atbilstību un palīdzēs komisijai pieņemt pareizo lēmumu, savukārt projekta vadītājs būs informēts par izvēlētā piedāvājuma vājajām pusēm un spēs nodrošināt efektīvāku kontroli par līguma izpildi. Kontrolēt var tikai to, kas ir zināms, taču bieži tieši tehniskās nianses, ko identificējuši nozares eksperti, paliek projekta vadītājam apslēptas, jo viņš nav piedalījies piedāvājumu izvērtēšanā. Jāatceras gan, ka jebkuram, kurš piedalās komisijas sēdē, ir jāsniedz rakstisku atzinums par iepirkumu.

Tehniskās specifikācijas sagatavošana

Tehniskās specifikācijas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem, nosaka, kādā kvalitātē ir jābūt šiem materiāliem, precēm, pakalpojumam, u.c., lai tas atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Būvdarbu tehniskās specifikācijas var sagatavot, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, kurās var iekļaut arī vides aizsardzības prasības, piemēram, ekomarķējumus.

Būvniecības projektos parasti tehniskās specifikācijas tiek sagatavotas, balstoties uz iepriekš izstrādāto būvprojektu. Bieži būvprojekti pašvaldībās ir izstrādāti vairāk nekā divus gadus iepriekš, kas ir noteiktais tehniskā projekta derīguma termiņš. Pirms projekta konkursa tos aktualizē un iesniedz konkursā, bet

79


tehniskās specifikācijas tiek gatavotas balstoties uz vecu būvprojektu, kaut ir mainījies objekta fiziskais stāvoklis. Rezultātā ir reālai situācijai neatbilstošas tehniskās specifikācijas.

Bieži tehniskajās specifikācijās tiek iekļauta norāde uz konkrētu ražojumu vai ražotāju vai konkrētu standartu, neminot frāzi „vai ekvivalents”, kas nav pieļaujams. Piemēram, izvirzot prasības attiecībā uz kvalitātes vadības un vides pārvaldības sistēmām, nedrīkst prasīt ISO9001 vai ISO14001, bet pretendentam ir jāatļauj iesniegt līdzvērtīgi pierādījumi kvalitātes vadības vai vides pārvaldības sistēmas esamībai uzņēmumā.

Tehniskām specifikācijām ir jānodrošina vienādas iespējas visiem un tās nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei.

Nolikuma izstrāde

Parasti tehniskās specifikācijas izstrādā projekta vadītājs vai pieaicinātais eksperts, ja nozare ir ļoti specifiska. Pēc tam juristi izstrādā konkursa nolikumu. Daļu no informācijas, piemēram, pretendentu kvalifikācijas prasības ekspertiem, vides aizsardzības pasākumiem, u.c. juristi vai iepirkuma speciālisti pārnes no tehniskajām specifikācijām uz nolikumu. Taču šajā procesā var gadīties kļūdas, ka nolikumā ir vienas prasības un tehniskajās specifikācijās ir citas prasības. Lai novērstu nekvalitatīvas konkursa dokumentācijas sagatavošanu, vēlams vienmēr ievērot četru acu principu. Projekta vadītājs ir tas, kas vēlreiz pirms konkursa izsludināšanas pārskata un salīdzina informāciju visā dokumentu paketē, t. i., tehniskajās specifikācijās, konkursa nolikumā, būvprojektā un kontroltāmēs, īpaši pievēršot uzmanību darbu apjomiem.

Labā prakse paredz, ka pretendents tiek iepazīstināts arī ar būvprojektu, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par iepirkuma priekšmetu. Savukārt pakalpojuma konkursa nolikumā vai tehniskajās specifikācijās ir atrodams arī apraksts par konkrēto projektu, tā mērķi un rezultatīvajiem rādītājiem, ne tikai nosaucot konkrēto līguma priekšmetu.

Iepirkuma izsludināšana

Visiem dokumentiem jābūt brīvi elektroniski pieejamiem no iepirkuma izsludināšanas dienas. Ja dokumenti nav pieejami no iepirkuma izsludināšanas dienas, pasūtītājam ir jāpagarina piedāvājuma iesniegšanas termiņš.

Projekta apstiprināšana ievilkās un paredzētā stenda izgatavošana uz izstādes sākumu kļuva problemātiska. Tad, kad pakalpojuma iepirkumu beidzot varēja izsludināt, tika piemērots iesniegšanas termiņa saīsinājums par 5 dienām, taču viens no dokumentiem- izstādes skice nebija brīvi pieejama pretendentiem...

Šajā gadījumā pasūtītājs nedrīkstēja piemērot termiņa saīsinājumu, ja trūkstošais dokuments vēl nebija pieejams elektroniski.

IUB, veicot pirmspārbaudes, ir konstatējis, ka paziņojumā par līgumu tiek norādīti tādi CPV kodi, kas neatbilst faktiskajam līguma priekšmetam (ir pilnīgi vai arī daļēji maldinoši), līdz ar to attiecīgie piegādātāji neuzzina iepirkuma patieso saturu un neiesniedz savus piedāvājumus iepirkuma procedūrā, kā rezultātā netiek nodrošināta arī efektīva konkurence iepirkuma priekšmetam atbilstošajā tirgū. Piedāvājumu sagatavošana un iesniegšana; Iepirkuma procedūras dokumentēšana; Informācijas apmaiņa Iesniegto piedāvājumu izvērtēšana Rezultātu paziņošana

Informācijas apmaiņa notiek pa pastu, faksu, elektroniski vai pa tālruni. Ja viens pretendents uzdod kādu precizējošu jautājumu, tad atbilde ar jautājumu ir nosūtāma arī visiem pārējiem pretendentiem, lai nodrošinātu vienlīdzības un atklātības principu ievērošanu.

IUB mājas lapā atgādina, ka „nosūtot informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem par iepirkuma procedūras rezultātiem, jāievēro Publisko iepirkumu likuma 32.pantā noteiktās prasības, tai skaitā vēstulē,

80


ar kuru informē par rezultātiem, jābūt norādītai informācijai par termiņu, kādā ieinteresētā persona var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā par iespējamajiem iepirkuma procedūras pārkāpumiem”.

Ja iepirkumā ir piemērots saimnieciski visizdevīgākais piedāvājuma (SIP) kritērijs, tad paziņojot pretendentiem par iepirkuma procedūras rezultātiem, tiem, kas netika noraidīti, bet neuzvarēja konkursā, noteikti ir jāpasaka, kādos punktos tie ir zaudējuši uzvarētājam.

Līguma slēgšana

No iepirkuma uzsākšanai līdz līguma slēgšanai ar uzvarētāju parasti paiet no 1 - 6 mēnešiem, atkarībā no izvēlētās procedūras un iepirkuma norises. Vienmēr plānojot iepirkumu vajag atstāt rezervi vismaz 1 mēnesi, ja tiek iesniegta sūdzība IUB par iepirkuma rezultātiem.

Pašvaldība realizēja iepirkumu par tranzītielas rekonstrukcij ERAF ietvaros. 27.11.2009. bija rīkojums par atklātu konkursu un uzsākās darbs pie nolikuma sagatavošanas. 05.01.2010. IUB mājas lapā tika publicēts paziņojums par līgumu, nosakot piedāvājuma iesniegšanas termiņu 02.03.2010., taču IUB izskatot nolikumu priekšpārbaudē, ir jāveic grozījumi, kas piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina līdz 10.03.2010. Paziņojumu par rezultātiem publicēja 26.03.2010. Pēc sešām dienām pretendents iesniedza sūdzību IUB par iepirkumu procedūras rezultātiem, 05.05.2010. IUB iesniegumu izskatīšanas komisija izskatīja iesniegumu, pēc piecpadsmit dienām IUB iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem lēmumu, ka Pasūtītājs var slēgt iepirkuma līgumu ar noteikto uzvarētāju. Kopējais iepirkuma laiks no izsludināšana līdz līguma noslēgšanai bija 4 mēneši un 15 dienas.

Šajā gadījumā process bija beidzies veiksmīgi attiecībā pret pasūtītāju, taču, ja IUB būtu sniedzis negatīvu atzinumu, tad process vēl ieilgtu. Jebkurā gadījumā plānojot iepirkumu, ir jārēķinas ar laika rezervi jebkurai procedūrai, izņemot zemsliekšņa iepirkumus. Jo augstāka līmeņa procedūra, jo lielāka laika rezerve.

Korekts līgums- ir veids kā pasargāties pret negodīgu pakalpojuma sniedzēju. Līgumā parasti norāda: Līguma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju; Līgumcenu un tās samaksas kārtību; Līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus; Līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu; Līguma grozīšanas kārtību; Bankas galvojumu vai apdrošināšanas polisi, ja attiecināms; Garantijas laiku, ja attiecināms; Citus noteikumus.

2.4.3. Biežāk sastopamās problēmas būvniecības iepirkumu organizēšanā un norisē

Visbiežāk problēmas būvniecības iepirkumos rada kļūdaini sagatavots konkursa nolikums, neprecīzas tehniskās specifikācijas un neprofesionāla konkursa komisijas rīcība. Galvenās kļūdas:

Nepamatoti pretendentu izslēgšanas noteikumi

Izslēgšanas noteikumus vajadzētu definēt precīzi PIL aktuālajai redakcijai un nenodarboties ar jaunu PIL neparedzētu izslēgšanas noteikumu radīšanu. Piemēram, saskaņā ar 01.08.2011.PIL redakciju, pretendentu nevar izslēgt, ja viņam ir nodokļu parādi līdz 100 LVL.

Šajā pašā PIL redakcijā noteikts, ka ir jāvērtē vidējo sociālo iemaksu apmērs un pretendents ir jāizslēdz no tālākas dalības konkursā, ja darba ņēmēju vidējie darba ienākumi ir mazāki par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem attiecīgajos trīs ceturkšņos attiecīgajā nozarē. Lai nerastos pārpratumu, nolikumā vajadzētu precīzi uzrakstīt par kādiem ceturkšņiem ir vajadzīga izziņa.

Lai saīsinātu laiku atklātā konkursa iepirkuma norises veikšanā par 10 dienām, pasūtītājs jau nolikumā iekļāva prasību visiem pretendentiem obligāti iesniegt visas izziņas un apliecinājumus, ka viņiem nav krimināla rakstura un profesionālās darbības pārkāpumi, maksātnespēja, nodokļu parādi un izziņu par darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem. Visi pretendenti, kas šādas izziņas un apliecinājumus nebija iesnieguši, tika izslēgti no tālākās dalības,

81


kaut arī konkursa komisijas locekļu viedoklis dalījās un daži uzskatīja, ka pieprasītās izziņas nav tik būtiskas, lai labus pretendentus izslēgtu no tālākas dalības konkursā...

Šajā gadījumā lēmums bija pareizs, jo konkursa komisijai nav tiesību atkāpties no sākotnēji izvirzītām prasībām. Taču labā prakse pieprasa visa veida izziņas pieprasīt tikai no labākajiem. Bez tam pārsvarā izziņas ir derīgas vienu mēnesi, kas nozīmē, ka uz līguma slēgšanas brīdi var jau būt nederīgas un tāpat pasūtītājam būs jāpieprasa no jauna. Nolikumā var paredzēt, ka šādas izziņas var tikt iesniegtas brīvprātīgi, taču tas nevar būt par iemeslu pretendentu tālākai izslēgšanai.

Pašvaldība 2008.gadā izsludināja iepirkumu par samērā garu veloceliņu būvniecību, kas realizējams vairākos posmos. Tika izvēlēts pretendents, kas piedāvāja zemāko cenu. Pēc pirmo divu posmu realizācijas pretendents uzskatīja, ka cenu pieaugums ir tik liels, ka viņš nespēj turpināt projekta realizāciju. Pašvaldība būvniekam piedāvāja metodiku cenu pieaugumam, taču uzņēmējs nepiekrita pašvaldības piedāvātajai metodikai un līgumu lauza. Pašvaldībai nācās izsludināt iepirkumu vēlreiz, lai pabeigtu objekta būvniecību. Iepirkumā pieteicās tas pats būvnieks, kas bija līgumu lauzis. Pašvaldība viņa piedāvājumu noraidīja, pamatojot to ar negatīvu sadarbību ar pasūtītāju...

Diemžēl pašvaldībai nebija tiesības šo būvnieku izslēgt, jo saskaņā ar PIL 42.pantu pretendentam dotas tiesības iesniegt pierādījumu, ka tas spēs izpildīt līgumu, nevis pasūtītājam paredzētas tiesības sameklēt pierādījumu par tiem gadījumiem, kad līguma izpilde nav bijusi veiksmīga.

Pašvaldība izslēdza pretendentu no tālākas dalības konkursā, jo viņš nebija piedalījies būvlaukuma apskatē, bet nolikumā bija obligāta prasība līguma izpildes vietas apskate, kas minēta kā izslēgšanas nosacījums...

Lai samazinātu nekvalitatīvu piedāvājumu iesniegšanas risku, dažas pašvaldības pieprasa obligātu būvlaukuma vietas apskati, iekļaujot prasību veikt dažādus kontrolmērījumus. Šī prasība ir pamatota un patiešām var samazināt nereālu piedāvājumu iesniegšanas risku, taču tas nevar būt izslēgšanas nosacījums. Ja piedāvājumu var sagatavot tikai pēc līguma vietas izpildes vai iepazīšanās klātienē ar iepirkuma procedūras papildus dokumentiem, piemēram, būvprojektu, tad piedāvājuma iesniegšanas termiņam ir jābūt pietiekami garam, lai visiem pretendentiem būtu iespējams uzzināt visu informāciju. Šajā gadījumā tie pretendenti, kas nebūs iepazinušies ar būvlaukuma vietu, noteikti pieļaus kļūdas savā tehniskajā piedāvājumā vai iesniegs nepamatotas zemas cenas piedāvājumu un nevarēs to pamatot pēc pasūtītāja pieprasījuma.

Kļūdas pretendentu noraidīšanā noformējuma prasību neievērošanas dēļ

Piedāvājuma noformējuma prasību mērķi ir novērst strīdus par piedāvājuma saturu un nodrošināt piedāvājuma kā dokumenta juridisko spēku. Taču nebūtisku noformējuma prasību neizpilde nevar būt iemeslu pretendenta izslēgšanai no tālākas dalības konkursā. PIL nosaka, ka „pasūtītājam ir tiesības vērtēt būtiskumu”.

Kas tad ir būtiskais? Ja piedāvājumam nav pievienots satura rādītājs, ja finanšu piedāvājums nav nodalīts no tehniskā piedāvājuma nevarētu būt par iemeslu piedāvājuma noraidīšanai. Taču, ja nav pievienotas nepieciešamās kopijas, sertifikāta tulkojums un CD ar kontroltāmēm, lai pasūtītājam būtu iespējams pārrēķināt summas jau varētu būt par iemeslu piedāvājuma noraidīšanai, jo pasūtītājam ir jāveic nesamērīgi liels administratīvais darbs, lai pārbaidītu tāmju pareizību.

Pašvaldība neizslēdza pretendentu no tālākas dalības konkursā, kaut arī tas nebija izpildījis piedāvājuma nodrošinājuma prasību –iesniegt piedāvājuma nodrošinājumu par 150 000 LVL no finanšu institūcijas. Sūdzību IUB iesniedza citi pretendenti par „vienlīdzīgas attieksmes principa” neievērošanu....

Šajā gadījumā pasūtītājam vajadzēja izslēgt pretendentu no tālākas dalības konkursā, jo šīs prasības neizpilde skar arī to ieinteresēto piegādātāju interesi, kuri iespējams savu dalību konkursā nepieteica sakarā ar pasūtītāja noteikto ievērojamo piedāvājuma nodrošinājuma summu.

Kļūdas pretendentu noraidīšanā zemas kvalifikācijas dēļ

Kvalifikācijas prasību mērķis ir mazināt pasūtītāja risku, pārliecinoties par pretendenta saimnieciskās darbības un finansiālā stāvokļa stabilitāti un pretendenta tehnisko un profesionālo spēju izpildīt līgumu.

82


Bieži pasūtītājs nosaka nesamērīgas prasības attiecībā uz pretendenta apgrozījumu un iepriekšējo pieredzi. Parasti pretendentam prasa uzrādīt apgrozījumu par pēdējiem 3 gadiem, nosakot, ka kopējais apgrozījums šajos trijos gados vismaz trīs reizes pārsniedz paredzamo līgumcenu. Prasīt lielāku apgrozījumu nav labā prakse. Pretendenta piedāvājumu arī nedrīkst noraidīt, ja tā ir jauna kompānija un tā iesniedz informāciju tikai par tās darbības laiku, jo šajā gadījumā netiek vērtēta pieredze, bet kompānijas saimnieciskais un finansiālais stāvoklis.

Attiecībā uz finanšu līdzekļu pieejamību nolikumā precīzi ir jānorāda dokumenti, kas ir iesniedzami un no kādas iestādes, vai tā ir tikai banka, vai derīga būs izziņa arī no apdrošināšanas kompānijas. Ē.Mežalis, eksperts par iepirkumiem, iesaka prasīt nepārprotamu izziņu no kredītiestādes, jo ir bijuši gadījumi, kad pretendents iesniedz bankas izziņu, kur rakstīts, ka, ja pretendents vinnēs līgumu, tad banka lems par finansējuma pieejamību.... Attiecībā uz pretendenta tehniskajām un profesionālajām spējām pasūtītājam jānosaka minimālās prasības pretendenta pieredzei un personāla kvalifikācijai, taču tām ir jābūt samērīgām ar iepirkuma priekšmetu.

Pašvaldība izsludināja iepirkumu par multifunkcionālā kultūras centra būvniecību un pretendentam tika prasīta pieredze vismaz 3 līdzvērtīgu objektu būvniecībā, nosakot, ka līdzvērtīgi objekti būs tikai koncertzāles. Rezultātā nepieteicās neviens pretendents un konkursu vajadzēja sludināt atkārtoti, samazinot prasības gan objektu skaita ziņā, gan savādāk definējot līdzvērtīgus objektus....

Šajā gadījumā nepamatoti šauri tika noteikts, kādi būvdarbi tiks uzskatīti par līdzvērtīgiem, arī trīs tik specifisku objektu būvniecība varētu būt nesasniedzams skaitlis, ņemot vērā Latvijas ierobežoto tirgu.

Problēmas rada situācijas, kad būvuzņēmējs balstās uz citu uzņēmēju iespējām. PIL nosaka, ka publiska būvdarbu līguma gadījumā apakšuzņēmējam drīkst nodot ne vairāk par 70% no kopējo veicamo būvdarbu apjoma, kas ir pretrunā ar ES tiesas praksi, jo saskaņā ar direktīvu apakšuzņēmējam var nodot 100% no būvdarbiem. Līdz ar to konkursos virs ES direktīvu sliekšņa, jārēķinās ar to, ka nevarēs pretendentu noraidīt, ja 100% no visiem darbiem plānots nodot apakšuzņēmējam, ja vien pretendents būs spējīgs jau piedāvājuma iesniegšanas brīdī pierādīt, ka tā rīcībā uzvaras gadījumā tiešām būs citu piesaistīto personu resursi, neatkarīgi no savstarpējām tiesiskām attiecībām (personu grupas dalībnieki, saistīti uzņēmumi, apakšuzņēmēji).

Pašvaldība izsludināja iepirkumu par tranzītielas rekonstrukciju, piedāvājumu iesniedz tikko jaundibināts meitas uzņēmums un balstās uz pieredzējuša uzņēmuma Vācijā pieredzi. Iepirkumā piedāvājums tiek noraidīts, jo piedāvājumā nebija pietiekamu pierādījumu, ka mātes organizācija vispār piedalīsies ar saviem resursiem un noraidījums tiek atzīts par pamatotu...

Pasūtītājam ir tiesības pārliecināties par to, vai piesaistīto personu resursi būs pieejami un tie tiks izmantoti. Taču attiecībā uz pasūtītāja prasību pretendentiem reģistrēties noteiktos LR reģistros, IUB raksta „Atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK3 52.panta piektajai daļai citu dalībvalstu komersantiem nedrīkst likt reģistrēties oficiāli apstiprinātā sarakstā vai sertificēties tālab, lai tie varētu piedalīties iepirkuma procedūrā. Savukārt ar Publisko iepirkumu likuma 40.panta pirmajā daļā (SPSIL- 43.pants) noteikto, ka piegādātājam ir jābūt reģistrētam, licencētam vai sertificētam atbilstoši „attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām”, ir saprotama piegādātāja izcelsmes (reģistrācijas) valsts, nevis valsts, kur tiek rīkota iepirkuma procedūra. Līdz ar to pasūtītājs nedrīkst noteikt, piemēram, ka piegādātājam (t.sk. ārvalsts) uz piedāvājumu iesniegšanas brīdi jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Būvkomersantu reģistrā. Tā kā šāda prasība ierobežo ārvalstu būvkomersantus, dokumentācijā jāparedz, ka pasūtītājs atzīs arī attiecīgās valsts prasībām atbilstoši reģistrētu piegādātāju”.

Kļūdas pretendentu noraidīšanā nepamatoti zemas cenas dēļ

Ne vienmēr pasūtītājs pārbauda piedāvātās cenas pamatotību. Iepirkumu komisijā pieaicinātiem ekspertiem rodas šaubas par piedāvātās cenas pamatotību, taču pretendentam netiek dota iespēja iesniegt sava piedāvājuma detalizētu aprakstu.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru

83


Pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, taču patiesībā izrādās, ka citam pretendentam piedāvājums ir bijis lētāks, taču viņš iepriekš ir ticis izslēgts noformējuma prasību dēļ. Līdz ar to arguments par nepamatoti lētu piedāvājumu neiztur kritiku...

Ja patiešām pasūtītājam ir pamatotas šaubas par pretendenta spēju izpildīt līgumu, tad noteikti ir jāpieprasa iesniegt rakstiskus pierādījumus kā preču ražotāja apliecinājumus, noslēgtos līgumus vai citus līdzvērtīgus dokumentus, vēlams oriģinālus vai apliecinātas kopijas, kas ļautu pārliecināties par piedāvātās cenas pamatotību. Pretendenta atrunas, ka līgumi ar trešajām personām ir komercnoslēpums, šajā gadījumā netiks ņemti vērā, jo pasūtītājam tiek liegta iespēja pārbaudīt, vai pretendenta piedāvājums nav nepamatoti lēts un pretendentu piedāvājumi nav vispārpieejama informācija. Arī atsauce uz materiālu krājumiem noliktavā šajā gadījumā netiks ņemta vērā.

R.Pelsis, Latvijas būvinženieru savienības vadītājs, māca, ka vispirms jāsalīdzina tiešās izmaksas starp visiem pretendentiem, tad jāanalizē atsevišķi lētāko (vai divu lētāko) pretendentu piedāvājumu ar būtiskām (virs 10%) novirzēm no nākošajiem piedāvājumiem pa sekojošām pozīcijām: laika normas, materiālu izmaksas, materiālu transporta izmaksas, virsizdevumu līmeni un peļņas līmeni. Tomēr ir ļoti mazas iespējas pierādīt nepamatoti zemas cenas esamību piedāvājumā.

Viņa priekšlikums ir parūpēties, lai lokālās tāmes būtu konkursa nolikuma tehniskā piedāvājuma sastāvdaļa, nevis finanšu piedāvājuma sastāvdaļa. Finanšu piedāvājuma sastāvdaļa šajā gadījumā būs tāmju kopsavilkums un koptāme. Ir daudz lielāka iespējamība noraidīt piedāvājumu ar nepamatoti zemu cenu ar formulējumu: tehniskā piedāvājuma neatbilstība konkursa nolikumam, jo ir saprotams, ka tiks izmantoti lētākie un nekvalitatīvākie materiāli vai arī tiks izlaista kāda darbu grupa. Piemēram, ir iztrūkstoši izmaksu posteņi vai lokālās tāmēs kādos no izmaksu posteņos ir kļūdas dēļ norādīta „0”.

R.Pelša piedāvājums ir izveidot pasūtītāja kontroltāmi un konkursa nolikumā iekļaut brīdinājumu par to, ka „Pasūtītājs apšaubīs tos piedāvājumus, kas atšķirsies no Pasūtītāja kontroltāmes, un Pretendentiem būs jāpierāda savas iespējas par piedāvāto cenu realizēt būvdarbus vai projektēšanas darbus”. Bez tam gadījumā, ja piedāvājums ir zemāks par kontroltāmi, tad tiek paredzēts papildus nodrošinājums.

Bet vissvarīgākais, kā speciālists norāda, izvēloties zemākās cenas kritēriju, ir parūpēties par precīzu un pilnīgu darbu aprakstu. Piemēram, logiem ir vismaz septiņi dažādi parametri: koka, plastmasas vai alumīnija; izmēri; verami vai neverami, verami parastā režīmā vai vēdināšanas režīmā; termiskā pretestība; prasības stikliem; mitruma un gaisa caurlaidības klases, vai vienmēr var atsaukties uz standartiem.

IUB uzskata, ka veids kā ierobežot nepamatoti lētu piedāvājumu ir: stingri ierobežot līguma grozījumus, lai pretendentam nebūtu nekādu cerību uz papildus darbu apjomiem; paredzēt pretendenta atbildību par līguma saistību nepildīšanu, ne tikai to paredzot līgumā, bet arī piemērojot līgumsodu, kā arī prasīt līguma nodrošinājumu; Izvēlēties saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (SIP) izvēles kritēriju.

Pārsvarā ES struktūrfondu finansētu būvniecības iepirkumu konkursos tiek izmantots zemākās cenas kritērijs un kā norāda daudzas pašvaldības, tad „neesam bijuši tik drosmīgi”, lai izmantotu saimnieciski izdevīgāko piedāvājuma izvēles kritēriju, šādi samazinot cenas ietekmi uz pretendenta izvēli. Tomēr iepirkumu speciālisti aicina mēģināt....It īpaši apvienotajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumos viszemākās cenas kritērija izmantošana nebūtu pamatota, jo tiks ieprojektēti lētākie materiāli un minimālākais darbu patēriņš, kā rezultātā pasūtītājs saņems zemas kvalitātes būvi.

Pasūtītājs apvienotajā projektēšanas un būvdarbu konkursā izlēma pielietot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kā vērtēšanas kritēriju izvēloties pretendenta pieredzi pēc objektu skaita un atsauksmju skaita, kā arī personāla pieredzi un kvalifikāciju. Diemžēl iepirkuma rezultāti tika pārsūdzēti un IUB sniedza negatīvu atzinumu...

Kritērijus, kas raksturo kvalifikāciju, tādus kā kompānijas pieredze, apakšuzņēmēju piesaiste, personāla pieredze, uzņēmuma apgrozījums, tehniskais nodrošinājums, nedrīkst izmantot. Kā iespējamie vērtēšanas kritēriji varētu būt (no IUB prezentācijas):Cena;

84


Būvniecības termiņu un organizācijas optimizācija, piemēram, nepārtraukta satiksme; Iekārtu kvalitāte un apkalpošanas ērtums; Ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas; Ēku un iekārtu dzīves cikla izmaksas; Ietekme uz vidi būves dzīves cikla laikā; Videi draudzīgu tehnoloģiju un materiālu izmantošana.

Saskaņā ar IUB rekomendācijām, ļoti pārdomāti ir jāizmanto šādi kritēriji: Garantijas termiņš; Izpildes termiņš; Defektu novēršanas laiks; Būvdarbu organizācijas aprakstu detalizācijas pakāpē.

Kā sliktās prakses piemēru no uzņēmēju puses tiek minēta pasūtītāja prasība defektu novēršanai uz objektu ierasties 15 minūšu laikā, kas acīm redzami dod lielāku priekšrocību vietējām kompānijām, pārkāpjot godīgas un vienlīdzīgas attieksmes principus.

Būvnieki apgalvo, ka garāku garantijas termiņu par 36 mēnešiem nav jēgas prasīt, jo viss, kas ir bijis slikts, būs redzams trīs gadu laikā. Pašvaldībā tika rīkots iepirkums par atpūtas kompleksa labiekārtošanu uz salas, izbūvējot estrādi, pastaigu celiņus, tualeti, utt. Konkursā uzvarēja zemākās cenas piedāvājums un kaut arī projektam sākotnēji tika paredzēti vairāk par 2 milj. latu, objekts tika būvēts par 33% no sākotnēji paredzētās summas. Pēc gada visiem krāsotajiem materiāliem nolobījās krāsa, uzburba asfaltētie celiņi, jo nebija izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma un izmantots zemas kvalitātes materiāls , tualete tika paredzēta kā „sausais” variants bez kanalizācijas sistēmas izvades... Labi, ka objekta materiālu un darbu garantija bija 2 gadi, līdz ar to būvniekam nācās savas kļūdas labot..., taču kanalizāciju vajadzēja vēlāk izbūvēt pašai pašvaldībai jau par saviem līdzekļiem.

Ja šajā gadījumā būtu izmantots SIP kritērijs apvienotā projektēšanas un būvniecības konkursā, tad ir lielāka varbūtība, ka konkursā nebūtu uzvarējis lētākais piedāvājums, jo zemākai cenai nebūtu bijusi tik liela nozīme un pretendenti konkursā būtu piedāvājuši kvalitatīvākus materiālus un ilgtspējīgākus variantus tualetes un asfaltēto celiņu risinājumiem un maz ticams, ka kanalizācijas sistēmas būtu aizmirstas...

Iesniedzēji piedāvā garantijas termiņu atbilstoši nolikuma prasībām – 2 gadi, uzvarētājs - 42 mēnešus. Iepirkumu komisijas piešķirtais vērtējums – uzvarētājam – 9,8 balles un iesniedzējiem - 4,2 un 3,8 balles. (IUB piemērs)

Šajā gadījumā bija jābūt ļoti detalizēti izstrādātam algoritmam, kurā gadījumā tiks piešķirtas balles līdz pat 0,1 daļām. Lai izvairītos no subjektīviem vērtējumiem, ieteicams ar ballēm nevērtēt, bet noteikt, kuros gadījumos kritērijs ir izpildīts, kuros nav.

Tā kā pasūtītājs bieži, pielietojot SIP, kā vērtēšanas kritēriju izvēlas piedāvāto darbu izpildes termiņu, tad pastāv risks saņemt piedāvājumus ar nepamatoti īsu izpildes laiku. R.Pelsis norāda, ka pasūtītājam, saņemot piedāvājumu ar ļoti īsu izpildes laiku, būtu jāsalīdzina, vai tāmē norādītās stundas sakrīt ar laika grafikā norādītajām stundām un, ja nesakritība ir vairākās vietās un ja parādās, ka diennaktī tiks strādāts vairāk par 50 stundām, tad piedāvājumā ir norādīts nepamatoti īss laiks. Līdz ar to nevajadzētu šo kritēriju izvirzīt kā vienu no galvenajiem starp pārējiem vērtēšanas kritērijiem.

Pašvaldība kā vērtēšanas kritēriju izvēlējās piedāvāto darbu izpildes termiņu, uzvarēja kompānija, kas piedāvāja objektu uzcelt visīsākā laikā, strādājot pat ziemā. Taču, kad vajadzēja slēgt līgumu par darbu uzsākšanu, firma visādi mēģināja novilcināt līguma izpildes uzsākšanu. Pēc līguma noslēgšanas objekts laikā netika pabeigts, jo piedāvātais termiņš bija nereāls un būvniecības darbus nevarēja veikt ziemas laikā. Bailēs no tā, ka būvnieks varētu objektu nepabeigt vispār, pašvaldība nāca būvniekam pretī un pagarināja līguma izpildes termiņu bez soda sankciju piemērošanas, taču starpniekinstitūcija kavējās ar līdzekļu atmaksu pašvaldībai, izpētot šo gadījumu...

Ja vērtēšanas kritērijs ir bijis piedāvāto darbu izpildes laiks, tad bija nelikumīgi pagarināt līguma izpildes laiku, jo tas skar arī pārējo pretendentu intereses, kas neuzvarēja konkursā, jo piedāvāja garāku termiņu un tos pretendentus, kas konkursā vispār nepieteicās, jo saprata, ka nespēs realizēt projektu tik īsā termiņā. Pašvaldībai šajā gadījumā vajadzēja piemērot līgumsodu, ja tāds paredzēts. Taču, lai šo risku novērstu, jau pirms līguma slēgšanas vajadzēja ļoti rūpīgi izpētīt pretendenta piedāvāto kalendāro grafiku,

85


kas parasti kļūst par līguma pielikumu. Bija nepieciešamība jau iepriekš nofiksēt katra darba sākumu un beigas dienās vai nedēļās, pārliecināties, cik maiņās pretendents strādās, kāds būs strādnieku skaits katrā maiņā. Ja šīs lietas būtu noprecizētas pirms līguma slēgšanas un soda sankcijas paredzētas jau pēc pirmā posma darbu kavējuma, tad visticamāk līgums ar šo būvnieku vispār nebūtu ticis noslēgts vai būtu lauzts jau pēc pirmā posma darbu kavējuma, ja būvuzraugs vai projekta vadītājs būtu sekojis darbu izpildes termiņiem, saskaņā ar detalizēto kalendāro grafiku...

Lai nodrošinātu veiksmīgu līguma realizāciju, Jelgavas pilsētas domes speciālisti uzskata, ka jābūt labai pasūtītāja sadarbībai ar: Būvnieku; Būvuzraugu; Būvprojekta autoru; Projekta ieviešanu uzraugošām starpniekinstitūcijām.

Taču, ja līguma izpildes gaitā rodas pasūtītājam domstarpības ar būvniekiem, būtiski, lai būvuzraugs aizstāvētu pasūtītāja intereses, kas ne vienmēr praksē īstenojas. Līdz ar to ir būtiski izraudzīties patiešām profesionālu savu amata meistara un netaupīt naudu uz būvuzraudzību un autoruzraudzību, kas ir garants būves kvalitātei. http://em.gov.lv/ ir atrodams būvkomersantu reģistrs, būvprakšu un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs. Pirms lēmuma par sadarbību ar konkrēto speciālistu, ir vērsts pārliecināties, vai viņam/viņai ir atbilstošie sertifikāti, it īpaši tik specifiskās jomās kā hidrobūves, siltumapgāde, komunikācijas, u.c.

Biežākās problēmas līguma izpildes gaitā saistās ar līguma grozījumiem. Šeit ir svarīgi atcerēties, ka visi līguma grozījumi vispirms ir jāsaskaņo ar uzraugoši starpniekinstitūciju, jo neatrunāti līguma grozījumi nav pieļaujami.

Pašvaldība īsteno sociālās mājas siltināšanas pasākumus, tā kā iepirkumā ir ietaupījušies projektā līdzekļi, ir iespējams veikt papildus darbu apjomus, ko starpniekinstitūcija saskaņo. Attiecīgi tiek veikti līguma grozījumi ar būvnieku, taču pagarinot līguma izpildi. Pēc līguma beigām starpniekinstitūcija piemēro 10% finanšu korekciju no papildus darbu summas, jo nebija saskaņots līguma pagarinājums, bet tikai papildus darbi.

Šajā gadījumā problēma radusies pasūtītāja neveiksmīgas komunikācijas dēļ ar uzraugošo starpniekinstitūciju, jo ne visi līguma grozījumi ir tikuši saskaņoti. Katra starpniekinstitūcijai ir savs viedoklis par būtiskajiem līguma grozījumiem. Parasti par būtiskie līguma grozījumiem uzskata apjomu palielinājumu vai samazinājumu, izpildes termiņu pagarinājumu un līgumcenas palielināšanu. IUB viedoklis par elastīgu līguma procedūru piemērošanu ir šāds: „Lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem pretendentiem, līguma darbības laikā nedrīkst tikt veikti būtiski grozījumi (grozījumi, kas saistās ar piedāvājuma nosacījumu, kuri tika izvērtēti iepirkuma procedūrā, izmaiņām, kas varētu būt būtiski ietekmējušas iesniegtos piedāvājumus, tajā skaitā izmaiņas attiecībā uz apjoma vai cenas samazinājumu vai palielinājumu). Attiecīgi būtiski grozījumi parasti norāda uz jaunas iepirkuma procedūras rīkošanas nepieciešamību, ja vien grozījumu iespējamība nav skaidri norādīta iepirkuma dokumentācijā, vienlaikus detalizēti atrunājot iespējamo grozījumu saturu, kārtību un nosacījumus, kādos gadījumos tie varētu tikt veikti.”.

Biežāk sastopamās problēmas pakalpojumu iepirkumu organizēšanā un norisē

2010.-2011.gadā veicot dažāda veida nacionāla līmeņa ES fondu ietekmes izvērtējumus gan pa nozarēm, gan dažādiem fondu pārvaldības aspektiem, atbildīgās institūcijas ir identificējušas sekojošās problēmas: bieži uz izsludinātajiem iepirkumiem nepiesakās neviens pretendents, darbs tiek veikts apšaubāmā kvalitātē, interpretējot darba uzdevumu daudz šaurāk nekā to ir domājis pasūtītājs, vadošie pētnieki tiek nomainīti ar citiem, utt. Lai novērstu šādas problēmas nākotnē, 2011.g. septembrī Finanšu ministrija rīkoja kapacitātes paaugstināšanas semināru ES fondu ietekmes izvērtēšanas darba grupas dalībniekiem, uz to uzaicinot divu pētījumu firmu pārstāvjus, kas bija veikuši ES fondu ietekmes izvērtējumus nacionālā līmenī, lai analizētu pētījumu pasūtītāju kļūdas nolikuma izstrādē un pētījuma norises uzraudzībā. Pieaicinātie eksperti norādīja uz sekojošām kļūdām pakalpojuma iepirkumā:

Darba uzdevums formulēts pārāk plaši, nekonkrēti, nav skaidrs, ko pats pasūtītājs īsti grib saņemt, nav formulēts jautājums, uz kuru pasūtītājs vēlas saņemt atbildi, veicot šo pētījumu;

86

http://em.gov.lv/


Darba uzdevums mēdz ietvert pārāk daudz dažādus pētāmos objektus, kas neprasa dziļu analīzi, līdz ar to pretendents veic tikai virspusēju analīzi un pasūtītājs vēlāk nav apmierināts ar darba izpildi;

Tiek pieļautas lielas interpretēšanas iespējas, līdz ar to katrs var saprast šo darba uzdevumu savādāk un pretendents loģiski izvēlēsies vieglāko risinājumu;

Bieži pasūtītājs nepārzina pētniecības metodes, neatšķir kvalitatīvās metodes no kvantitatīvajām, kas rada apjukumu pētniekos, ko tad galu galā piedāvāt..., taču pretendenti neuzdod neskaidros jautājumus pasūtītājam, jo tas nozīmē norādīt uz paša pasūtītāja nekompetenci, kas var samazināt pretendenta izredzes konkursā...

Datu trūkums, to zemā kvalitāte un dažādo datu bāžu pretrunīgums samazina pētījuma kvalitāti un palielina subjektivitāti. Pētnieki norāda uz Lursoft datu bāzes datu pretrunīgumu, salīdzinot ar CSP dotajiem datiem.

Pasūtītājs dod pārāk īsu laiku ziņojuma izveidei, kas „dzen stūrī gan izpildītāju, gan pasūtītāju”;

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pētījuma komentēšanai pasūtītājam ir atvēlētas 10 dienas, kurās viņam jāiekļaujas, lai izlasītu un nokomentētu 300 lpp. garu materiālu, kas nav daiļliteratūra...Savukārt izpildītājam ir dotas divas nedēļas, lai iestrādātu pasūtītāja komentārus pētījumā. Pasūtītājs to reāli nevar izdarīt un viņš turpina komentēt arī pēc 10 dienām un arī pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas, kas rada problēmas izpildītājam...Rezultātā cieš darba kvalitāte.

Pretendents nepiedāvā inovatīvu pieeju pētījuma veikšanai, jo pat izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, zemās cenas kritērijam ir pārāk liels īpatsvars vērtēšanas algoritmā, līdz ar to tiek piedāvāti tikai standartrisinājumi un pretendentiem nav motivācijas piedāvāt kaut ko jaunu.

Diskusija gaitā abas puses vienojās, ka labā prakse paredz: Veidot labu sadarbību starp pasūtītāju un izpildītāju, vēl pirms līguma slēgšanas pārrunāt visus neskaidros jautājumus, lai abas puses vienādi saprastu darba uzdevumu; Atvēlēt pietiekami garu termiņu pašam pasūtītājam darba izlasīšanai un komentēšanai, ievērot līguma termiņus un netraucējot izpildītāju pēc darba izpildes; Pretendentam uzdot visus neskaidros jautājumus par nolikumu pirms piedāvājums iesniegšanas, bet nevis mēģināt piedāvāt „hibrīdmetodi”, kas nedos nekādus rezultātus...; Stingri noteikt līgumā, ka nav pieļaujama ekspertu nomaiņa. Taču no pasūtītāja puses neuzstāt, lai vadošie eksperti piedalītos pilnīgi visur un vienmēr. Prasīt izpildāmā darba projektu agrākā versijā, kontrolēt pakalpojuma izpildi, uzturēt regulāru komunikāciju. Uztvert pētījumu kā radošu procesu no abām pusēm.

Arī pakalpojumu iepirkumos tāpat kā būvniecības iepirkumos ir ļoti būtiski precīzi un nepārprotami noformulēt vērtēšanas kritērijus. Plānošanas reģions, organizējot iepirkumu par reģionāla pētījuma izpildi, paredzēja kā atbilstības kritēriju prasību pretendentam pieredzi vismaz viena nacionāla vai starptautiska kvalitatīva pētījuma veikšanā, bet attiecībā uz pētnieku kvalifikāciju – dalību vismaz vienā reģionāla līmeņa vai nacionāla līmeņa kvalitatīva pētījuma veikšanā. Taču nolikumā nebija izskaidrots, kas tiek saprasts ar reģionālas, nacionālas vai starptautiskas nozīmes pētījumu. Līdz ar to jebkāda veida pētījumi var tikt uzdoti par reģionāliem, nacionāliem vai pat starptautiskiem, ja tikai ir pieminēta kāda cita valsts. Arī vārdu „kvalitatīvs” pretendenti varēja apstrīdēt, jo netika dota konkrēta definīcija. Tā kā attiecībā uz ekspertiem nebija paskaidrots vārds „dalība”, tad noraidot piedāvājumu, kur piedāvātais eksperts bija pildījis projekta vadītāja pienākumus, nevis eksperta pienākumus, pasūtītājs saņēma negatīvu IUB viedokli par nepamatotu noraidījumu. Arī par vārdu „pētījums” nebija viennozīmīga viedokļa, jo pasūtītājs uzskatīja, ka vārds „pētījums” nav attiecināms uz iestādes audita veikšanu vai juridiskajām konsultācijām, pret ko iebilda pasūtītājs un arī IUB nebija viennozīmīgs viedoklis, savā lēmumā pasakot, ka, ja pasūtītājam radās šaubas, vai tas ir pētījums, to vajadzēja noskaidrot, uzdodot pretendentam jautājumus... Šajā gadījumā vajadzēja jau nolikumā paskaidrot, ka „reģionāls” un „nacionāls” nozīmē ģeogrāfisko pārklājumu un vairāku (minēt minimālo skaitu) dažāda līmeņa organizāciju iesaisti, bet no ekspertiem tiek prasīta pētnieka pieredze, pielietojot kvalitatīvās pētniecības metodes tādas kā intervijas, fokuss grupas

87


diskusijas u.c., ko skaidri un nepārprotami ir jāparāda pievienotajā CV. Kā arī pasūtītājam bija jādod „pētījuma” definīcija, lai izslēgtu gadījumus, ka par pētījumu tiek uzdotas juridiskās konsultācijas vai iestādes iekšējais audits. Jo precīzāks nolikums, jo mazākas interpretācijas iespējas.

2.4.4. Jaunās tendences iepirkumu organizēšanā

Zaļais iepirkums

Eiropas Komisija 2008.gadā pieņēma Paziņojumu “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus”, kas iezīmēja mērķi līdz 2010. gadam no visiem publiskajiem iepirkumiem 50% veikt kā zaļo iepirkumu, ar “zaļo” saprotot tādu iepirkumu, kas atbilstu ES apstiprinātajiem vispārīgajiem Zaļā publiskā iepirkuma pamatkritērijiem (ZPI).

IUB mājas lapa www.iub.gov.lv skaidro, ka ZPI ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās un viens no vides politikas instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams: samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece (vai pakalpojums) atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana – lietošana – pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē); veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, būvniecībā, vai nodrošināt jaunbūves pieejamību invalīdiem; panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek izdarīts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.

Latvijā par Zaļo iepirkumu Vides ministrija 2008.gadā izstrādājusi informatīvo ziņojumu par situācijas novērtējumu un Ieteikumus zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai, skat. www.varam.gov.lv. Bet 2011.gadā Eiropas Komisija ir izstrādājusi un publicējusi pārstrādāto rokasgrāmatu zaļā iepirkuma pielietošanai, kas pieejama adresē http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/buying_green_handbook_lv.pdf

Daudzas pašvaldības, kas regulāri izmanto „zaļos” iepirkumus ir pārliecinātas, ka tieši „zaļais” iepirkums palīdz nonākt pie kvalitatīvākas būves. Tehniskajās specifikācijas tiek norādīti vides aizsardzības pasākumi, prasības attiecībā uz darba organizāciju, līguma izpildes termiņi, minimālie garantijas termiņi un prasības materiāliem un ekomarķējumiem, kā arī līguma izpildes noteikumi.

Vispārīgās vienošanās

Vispārīgā vienošanās ir samērā jauna tiesu praksē un pirmo reizi minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.g.31.marta direktīvā 2004/18/EK (par to kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru).

Vispārīgā vienošanās ieviesta kā elastīga iepirkuma procedūra, kas izmantojama publiskajos iepirkumos, lai saglabājot konkurenci komersantu starpā, realizētu vajadzību līgumslēdzējām iestādēm apspriest visus līguma aspektus ar katru no kandidātiem.

Parasti vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz 4 gadiem, retāk uz ilgāku laiku, gan pakalpojumu, gan preču piegāžu, gan būvniecības līgumos. To ir izdevīgi darīt, ja ir: Nepieciešamība izvairīties no nepamatotas iepirkuma sadalīšanas; Vēlme atvieglot iepirkuma procedūras gaitu liela remontdarbu skaita vai objektu dēļ; Vēlme atvieglot pašu līguma aizpildes gaitu (ir bijusi ilgstoša sadarbība, iepriekš zināmi izpildītāji, utt.).

Parasti vispārīgo vienošanos slēdz ar vismaz 3 piegādātājiem, taču likums pieļauj arī mazāku skaitu. Zemgales Plānošanas reģions izmanto vispārīgo vienošanos ēdināšanas iepirkuma semināru vajadzībām nodrošināšanā visā reģiona teritorijā, sadalot reģionu 5 daļās. Katrā teritorijas daļā tiek izvēlēti vismaz divi

88

http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/buying_green_handbook_lv.pdf

http://www.varam.gov.lv/

http://www.iub.gov.lv/


piegādātāji, kas savā starpā konkurē. Savukārt Latvijas Tiesu administrācija izmanto šo iepirkuma procedūru būvdarbu veikšanai, jo viena no tās pamatfunkcijām ir materiāltehniskais nodrošinājums visā Latvijas teritorijā, parūpējoties par 34 rajonu (pilsētu) tiesu, 6 apgabaltiesu un 28 zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu.

Pozitīvie aspekti: Viena iepirkuma procedūra vairākiem objektiem; Vienkāršota piedāvājuma forma; Vienkāršots izvēles process līguma noslēgšanai; Zināmi partneri, ilgstoša sadarbība Joprojām pastāv iespēja izvēlēties, kuram pretendentam konkrētajā teritorijā piedāvāt konkrēto darbu izpildi.

Negatīvie aspekti: Maziem objektiem izpildītāji neiesniedz piedāvājumus; Nav izslēgta savstarpēji negodīga vienošanās starp izpildītājiem; Tā kā līgumu slēdz uz pietiekami ilgu termiņu, tad cenas var būt augstākas nekā esošais piedāvājums tirgū konkrētajā momentā; Ne visi piegādātāji būs apmierināti ar pasūtījuma apjomu, jo vienmēr būs „favorīti” un „aizmirstie”.

Ja pašvaldībā tiek regulāri veikti iepirkumi par skolu, bērnu dārzu, sociālo centru, u.c. publisko pakalpojumu ēku kosmētiskajiem remontiem, tad šī procedūra noteikti ir ieteicama. Tāpat šī procedūra noteikti ir izmantojama kancelejas preču piegādei, u.c. preču un pakalpojumu līgumiem.

Sarunu procedūra, konkursa dialogs un metu konkurss

PIL paredz, ka saruna procedūra ir pielietojama, ja iepriekšējās procedūrās tiek iesniegti noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai arī iepirkuma priekšmets ir „ekskluzīvs” un tā raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt līguma izpildei nepieciešamās prasības. Lai radītu mākslas darbu vai sarežģītas būves projektu noteikti būtu vēlams izmantot sarunu procedūru. Arī tad, ja pasūtītājam nepieciešamas papildus iegādes no sākotnējā preču piegādātāja vai ražotāja, lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces, jo jauna ražotāja preces varētu radīt ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības.

Pasūtītājs jau ilgstoši sadarbojas ar vienu IT kompāniju, kas nodrošina pasūtītāja datu bāzu un citu IT sistēmu uzturēšanu. Lai datu bāžu uzturēšanas izmaksas varētu apmaksāt no ES fondu projektiem, bija jāorganizē iepirkums. No pasūtītāja puses bija vēlme saglabāt esošo pakalpojuma sniedzēju un pasūtītājs lūdza IUB atļaut piemērot sarunu procedūru, diemžēl šāda atļauja netika dota, jo iepirkuma priekšmets nav nekas īpašs, ir samērā viegli nodefinēt līguma prasības un tirgū ir daudz kompāniju, kas var nodrošināt šo pakalpojumu tādā pat vai pat labākā kvalitātē par efektīvākām izmaksām...

Pavisam jauna prakse ir konkursa dialogs, par ko diemžēl uz esošo brīdi Latvijā nav pieredzes. Taču PIL pasaka, ka konkursa dialogs ir procedūra, kur pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja iepirkuma līgums tiek slēgts publiskās un privātās partnerības ietvaros un līgums ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu, t.i..: Pasūtītājam objektīvi nav iespējams sagatavot tā prasībām atbilstošas tehniskās specifikācijas; Pasūtītājam nav objektīvi iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

Arī metu konkurss ir „īpaša iepirkumu procedūra, kas pasūtītājam dod iespēju iegūt metu (plānu vai projektu), ko žūrijas komisija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā valsts informācijas sistēmu) jomā.”

Tuvākos gados sagaidāmas daudzas novitātes publisko iepirkumu jomā ES. Pēc juristes Ievas Lācenbergas-Rocēnas sniegtās informācijas seminārā par 30.06.2011. Eiropas Kopienas konferencē „ES publiskā iepirkuma modernizēšanas politika: uz efektīvāku Eiropas iepirkumu tirgu” paustajām atziņām, līdz 2011.g. beigām EK izstrādās jaunu priekšlikumu, kā panākt ātrāku, lētāku un vienkāršāku iepirkumu, dodot iespēju MVU lielākai dalībai tajā, vienlaicīgi paredzot stiprināt tiesisko noteiktību. EK foruma ideja ir arī padarīt

89


energoefektivitātes pasākumus kā saistošos noteikumus iepirkumos, šādā veidā visus iepirkumus ES padarot „zaļākus”.

2.4.5.Iespējamie riski un to novēršanas veidi

Iespējamais risks


pasākumsTiek izvēlēta nepareizā iepirkumu procedūra, jo līgumcena pārsniedz noteiktos griestus vai iepirkumā netiek iekļauti visi neparedzētie darbi, kas noved pie līgumcenas pārsniegšanas.

Detalizēta tirgus situācijas izpēte.Profesionāla tāmētāja piesaiste kontroltāmju sagatavošanai būvniecības iepirkumos. Profesionāla iepirkumu komisija, kurā iesaistīti nozares eksperti. Ja pastāv risks līgumcenas pārsniegšanai, tiek izvēlēta augstāka līmeņa iepirkumu procedūra.

Uzraudzība līguma izpildes laikā, lai izslēgtu situāciju, ka papildus darbi noved pie nepareizas iepirkuma procedūras izvēles.

Projekta vadītājs strādā vienā komandā ar juristu, būvuzraugu, lai novērstu iespējamo risku.

Jaunas iepirkuma procedūras organizēšana.

Iezīmēt tos darbus, kuri neietekmē mērķa sasniegšanu un kurus varēs izslēgt, ja līgumcena pārsniegs noteiktos griestus.

Kļūdas iepirkuma norisē, kritēriju izvēlē, argumentācijā par noraidījuma iemesliem, termiņu ievērošanā, utt.

Profesionāla iepirkuma komisija, pieredzējuša jurista iepirkumu organizēšanā iesaiste.

Regulāras konsultācijas ar IUB. Pirmsiepirkuma pārbaužu izmantošana.

Visu darbību dokumentēšana, likumdošanas studēšana un katra soļa pārbaude.

Savlaicīga komunikācija ar starpniekinstitūcijām par iespējamām problēmām, abām pusēm pieņemamu risinājumu izvēle.

Nepamatoti lēts piedāvājums

Pēc iespējams detalizētāku darbu, materiālu un iekārtu funkcionalitātes prasību apraksts tehniskajās specifikācijās, lai izslēgtu nekvalitatīvu materiālu vai izslēgtu darbu iespējamību.

Augstu kvalitātes standartu pieprasīšana, piemēram „zaļā” iepirkuma izmantošana.

Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērija izvēle, šādi samazinot cenas ietekmi uz piedāvājumu.

Rūpīga piedāvājuma izpēte, papildus informācijas pieprasīšana no pretendentiem, lai iegūtu pierādījumus, vai zemās cenas pretendents, spēs veikt doto uzdevumu prasītā kvalitātē.

Būvuzrauga lomas pastiprināšanu par izpildāmo darbu kvalitāti, materiālu izvēli un darba izpildes standartiem.

Līgumsodu un citu neizdevīgu nosacījumu iestrāde līgumā, kas aizsargā pasūtītāja intereses. Nodrošināšanās pret izmaksu pieaugumu riskiem un līguma laušanu ar skaidriem līguma nosacījumiem.

Pretendentu intereses trūkums par iepirkumu vai nekvalitatīvu piedāvājumu saņemšana, kas neatbilst konkursa

Pietiekami garš pieteikšanās termiņš, caurspīdīga iepirkumu procedūra, vienāda attieksme pret visiem pretendentiem.

Iepirkuma termiņa pagarinājums un iespējamo pretendentu informēšana par iespēju iesniegt savu piedāvājumu.

Iespēja organizēt sarunu procedūru, ja iepirkums beidzies neveiksmīgi vai organizēt atkārtotu iepirkumu, mainot ierobežojošas prasības, kas atbaidīja

90


Iespējamais risks


pasākumsnolikumam. pretendentus. Iepirkuma procedūras pagarināšanās iesniegto sūdzību dēļ

Kvalitatīva konkursa nolikuma izstrāde, skaidru un nepārprotamu nosacījumu iestrāde.

Plānojot projektu, iestrādāt laika rezervi.

Profesionāla konkursa komisijas rīcība iepirkuma norisē. Pārliecinošu argumentu izstrāde, lai IUB pieņemtu pasūtītājam labvēlīgu lēmumu.

Izvēlēties zemās cenas kritēriju, kas izslēdz subjektivitātes iespējas, ļoti detalizēti izstrādājot tehniskās specifikācijas.

91


2.5. Elektroniskā iepirkumu sistēma

Latvijā, saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvā paredzēto e-iepirkumu, ir izveidota elektronisko iepirkumu sistēma jeb EIS, kuru organizē un tālāk attīsta Valsts reģionālā attīstības aģentūra. Pēc mājas lapā www.vraa.gov.lv/lv/eiepirkumi/statistika/ sniegtās informācijas, 2010.gadā kopējais e-iepirkumu apgrozījums Latvijā bija 6 812 681 LVL ar PVN, uzrādot augšupejošu līkni, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pati EIS sistēma ir izveidota ERAF projekta „E-iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstība” ietvaros. Projekta mērķis bija izstrādāt un ieviest elektronisko iepirkumu sistēmu, kuru bez veiktspējas šķēršļiem varētu lietot visas pārvaldes iestādes, tai skaitā pašvaldības. Lai veicinātu sistēmas lietošanu valsts iestāžu un pašvaldību vidū, 28.12.2010.pieņemti MK „Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi”. Uz 2011.gada 17.novembri pircējiem – valsts un pašvaldību iestādēm, www.eis.gov.lv ir pieejami e-katalogi šādās preču un pakalpojumu grupās:

Standarta programmatūra un tās atbalsts; Digitālie kopētāji, pavairotāji, un platformāta drukas; Biroja tehnika; Pretinfekcijas līdzekļi; Muskuļu un skeleta sistēmas ārstnieciskie līdzekļi; Biroja papīrs; Datortehnika; Datortehnikas piederumi; Saimniecības preces; Drukas iekārtu piederumi; Reprezentācijas preces; Biroja mēbeles; Pārtikas preces; Eko datortehnika Datoru uzstādīšanas un tīklu izveides pakalpojumi; Medicīnas preces Servertehnika

Ieguvumi EIS lietotājam: Samazināta valsts un pašvaldību iestāžu administratīvā slodze, jo iepirkums jau ir veikts, atliek

tikai vēlamās preces uzrādītajās cenās izvēlēties no kopējā kataloga. Iepirkumu procesa un līgumu administrēšanas optimizācija e-iepirkumu sistēmas lietotāju

organizācijās;

Nav jāsasauc iepirkuma komisija, nav jāgatavo iepirkuma nolikums, tehniskā specifikācija, jāizsludina konkurss, jāvērtē pretendenti, jāraksta iepirkuma protokoli, u.c. darbības saistībā ar iepirkuma organizēšanu. Nav jāslēdz papildus līgumi par preču piegādi.

Samazināti korupcijas riski, jo iepirkumu process ir caurskatāms, ir nodrošināta informācijas atklātība un pieejamība – informācija par iepirkumiem ir publiski pieejama EIS-ā.

Iepirkumu procesa pārskatāmība; Ātrāks iepirkumu process-saīsināts laiks no vajadzības apzināšanas līdz preces piegādei;

Sistēmas funkcionalitāte un lietošanas vienkāršība

„Vislielākais ieguvums no šīs sistēmas ir tieši saīsinātais laiks. Reizēm gan preču piegādes laiki varētu būt īsāki nekā sistēma piedāvā, taču parēķinot to laiku, kas būtu jāpatērē organizējot iepirkumu, kopsummā vienalga rodas laika ekonomija. Taču iepriekš ir jāiemācās, kā rīkoties sistēmā. Ja to saprot, process ir pārskatāms. Kā jau jebkurai sistēmai arī šeit ir aizķeršanās, sistēmas darbībā, reizēm parādās paziņojums „kļūda” bez īpaša iemesla. Taču, ja sistēmu iemācās lietot un lieto to regulāri, tad nav grūta . Bet bez apmācībām nevar”, apgalvo lietotāji.

Pasūtītājam ir saglabātas izvēles iespējas no vairākiem piegādātājiem izvēlēties vienu, kas vislabāk atbilst konkrētai vajadzībai vai preces tehniskajiem parametriem un finansiālajai rocībai, kā arī atcelt pasūtījumu.

92

http://www.eis.gov.lv/

http://www.vraa.gov.lv/lv/eiepirkumi/statistika/


Sistēma nodrošina profesionālu pieeju sarežģītos iepirkumos, piemēram, ir sagatavotas tehniskās specifikācijas plaša spektra tehnikai. Pasūtītājam atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko.

Preces iespējams apskatīties pirms autorizēšanās sistēmā, tādējādi iespējams ļoti precīzi plānot izdevumus- budžetu.

EIS problēmas un iespējas veikt uzlabojumus: Sistēmā ir ierobežots preču klāsts no samērā maza skaita piegādātājiem.

Izsludinātajos iepirkumos nevar izturēt konkursu mazie piegādātāji no reģioniem, jo tiem nav filiāles vairākos reģionos – nav kapacitātes piegādāt vairākās vietās, tādā veidā tie tiek izstumti no konkursa. Līdz ar to sistēmā paliek tikai lielās kompānijas. Jaunajā sistēmā šī problēma mazliet ir uzlabota, atļaujot pretendentiem pieteikties uz atsevišķiem reģioniem, tomēr rezultāts rāda, ka līgumi lielākoties noslēgti ar lielajām kompānijām, kas pieteikušās uz visu Latvijas teritoriju.

Pārsvarā pieejamās preces ir ļoti standartizētas un nav iespējams iegādāties specifisku aprīkojumu. Taču, ja pašvaldība ir kļuvusi par EIS lietotāju, tā nevarēs pati rīkot iepirkumu un iegādāties nepieciešamo specifisko preci.

Sistēmas piedāvājums ir pārāk universāls, dažreiz to ir grūti pielāgot savām prasībām. Taču, ja pašvaldība nevarēs atrast sev vēlamo preci katalogā, tā būs tiesīga rīkot savu konkursu ar sev vēlamo tehnisko specifikāciju, tikai tas ir jāpamato ar ko specifisku tieši šī prece atšķiras no kataloga preces.

Sistēmā preces tiek piedāvātas par dārgākām cenām, nekā šīs pašas preces ir pieejamas tirgū, jo sistēma netiek līdz tirgus situācijai.

Diemžēl, ja esiet EIS lietotāji, dārgākā prece ir jāpērk arī tad, ja pirkums ir zem iepirkuma sliekšņa, un preci varētu nopirkt veikalā, nerīkojot konkursu. Piegādātāji EIS sistēmā var operatīvi mainīt cenas, viņiem ir redzami konkurentu aktuālie piedāvājumi, tomēr praksē joprojām paliek salīdzinoši augstas cenas. Ņemot vērā, ka pēc Vispārīgās vienošanās noslēgšanas ir redzami tirgus dalībnieki, piemēram, 5 konkrētas IT firmas, šīm kompānijām ir viegli vienoties par tirgu- sadalīt preču grupas, tādējādi cenas tiek saglabātas virs tirgus cenām. Jāņem vērā arī IT tirgus attīstības tempi, kas nav samērojami ar VV darbības laiku- noslēdzot VV konkrēta prece ir vērtējama kā jaunākais sasniegums, bet VV darbības beigās šo preci vairs pat neražo. Taču atšķirību preces cenā pilnībā atsver administratīvo resursu ietaupījums uz iepirkuma norisi.

Par spīti identificētajām sistēmas nepilnībām, notiek tās veiksmīga ekspluatācija un uzlabošana, tiek apkopoti lietotāju un piegādātāju priekšlikumi sistēmas funkcionālai pilnveidošanai, tiek papildināti katalogi ar jaunām kategorijām un papildus piegādātājiem, ar kuriem ir noslēgtas vispārīgās vienošanās.

Kā kļūt par sistēmas lietotāju?

Valsts un pašvaldības iestādes, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē, var kļūt par E-kataloga sistēmas dalībniekiem pat vienas dienas laikā, nosūtot aģentūrai šādus dokumentus:

E-kataloga sistēmas dalībnieka reģistrācijas pieteikumu – pasūtītāja administratora pilnvarojums, ko paraksta pircēja organizāciju pārstāvēt tiesīga persona (parakstot šo pilnvarojumu pircēja iestāde deleģēs darbiniekam tiesības administrēt savas iestādes konfigurējamos parametrus un lietotāju profilus;

Pasūtītāja pilnvarotā administratora apliecinājums, ko paraksta atbildīgais administrators (parakstot šo dokumentu pircēja darbinieks apliecina, ka ir iepazinies ar e-kataloga sistēmas lietošanas noteikumiem, apņemas ievērot e-katalogā spēkā esošas vispārīgās vienošanās un piekrīt personas datu apstrādei e-kataloga sistēmas ietvaros, kuras mērķis ir nodrošināt autentifikāciju sistēmā un e-kataloga sistēmas lietotāju kontaktinformāciju.

Pirms darba uzsākšanas ar EIS, jauniem lietotājiem, neatkarīgi no to lomas sistēmā, ir ieteicams apmeklēt Elektronisko iepirkumu sistēmas bezmaksas lietotāju apmācības, kas parasti notiek iepriekš saskaņotā laikā Valsts reģionālās attīstības aģentūras telpās.

93


2.6. Projekta pārskatu sagatavošana

Katra ES projekta neatņemama sastāvdaļa ir dažādi projekta ieviešanas pārskati projekta realizācijas laikā, kā arī tā pēcieviešanas pārskati projekta uzraudzības laikā (parasti 5 gadi pēc projekta pabeigšanas). Prasības par pārskatu iesniegšanas termiņiem un noformējumu atšķiras dažādu aktivitāšu projektiem, atkarībā no vienošanās par ES projekta realizāciju noteikumiem un sadarbības iestāžu metodiskajiem norādījumiem, bet pamats (veidlapas) iesniedzamajiem pārskatiem ir vienotā formā noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem.

2.6.1. Projekta pārskatu veidi

Galvenie projekta pārskati ir sekojoši: Projekta progresa pārskats; Maksājumu pieprasījums; Pārskats par horizontālajām prioritātēm; Pārskats par pievienotās vērtības nodokļa summām; Projekta pēcieviešanas pārskats.

2007.-2013.g.plānošanas periodā pašvaldībām ir ievērojams metodiskais atbalsts no ES projektu sadarbības iestādēm. Ir sagatavoti detalizēti metodiskie materiāli un vadlīnijas ar paraugiem par pārskatu veidlapu aizpildīšanu un pievienojamo dokumentu noformēšanu, aktivitāti uzsākot tiek rīkoti semināri gan projektu iesniedzējiem, gan vēlāk arī projektu realizētājiem. Tādejādi jau preventīvi tiek novērstas daudzas iespējamās kļūdas projekta plānošanas un projekta pieteikuma izstrādes stadijā, kā arī projekta ieviešanas sākumposmā. Neskatoties uz to, daudziem projektu vadītājiem un grāmatvežiem projektu pārskatu sagatavošana ir saspringta darba periods, jo grūtības sagādā nevis pašu pārskatu veidlapu aizpildīšana, bet faktisko rezultātu neatbilstība plānotajam vai pārskatiem pievienojamo dokumentu savākšana un kvalitāte.

Lai atvieglotu projektu pārskatu sagatavošanu un nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanas procesu un dokumentāciju, ir nepieciešams savlaicīgi veikt vairākus pasākumus projekta aktivitāšu un dokumentācijas kontrolei:

1. Jāpiešķir projekta nomenklatūras numurs, nosakot glabāšanas termiņu atbilstoši projekta ieviešanas nosacījumiem, un jāpiešķir jauns struktūrvienības kods, dimensija, konti vai subkonti atbilstoši iestādes grāmatvedības nolikumam, apstiprinātajam kontu plānam un grāmatvedības uzskaites sistēmas tehniskajām iespējām, lai projekta izdevumi būtu identificējami, nodalāmi un pārbaudāmi (tādejādi tiek radīts pamats projekta dokumentācijas nodalīšanai no kopējās iestādes dokumentu plūsmas, kā arī projekta ieņēmumu un izdevumu apgrozījumu pārskatu sagatavošanai dažādos griezumos projekta kontroles un pārskatu sagatavošanas vajadzībām)

Praktisks piemērs „Projektu sarkanais zīmogs”- spiedogs, kas nodrošina projekta dokumentācijas identifikāciju un nodalīšanu no kopējās dokumentu plūsmas, norādot projekta numuru, nomenklatūras numuru un glabāšanas termiņu. Apjomīgiem projektiem šo informāciju var iestrādāt jau spiedogā.

2. Jāizstrādā projekta dokumentācijas aprites shēma, skaidri nosakot, par kāda veida dokumentu sagatavošanu, kvalitātes kontroli un uzglabāšanu atbilstoši projekta ieviešanas prasībām atbild katrs projektā iesaistītais darbinieks (tādā gadījumā būs skaidri noteikts, kāda veida dokuments, kas ir jāpievieno pārskatam, pie kura darbinieka glabājas, un kurš ir atbildīgs par tā kvalitātes kontroli);

3. Jāizstrādā detalizētu projekta aktivitāšu darba plānu, veidojot to atbilstoši projekta iesniegumā plānotajam laika grafikam, veicamo aktivitāti sadalot pa apakšuzdevumiem, plānojot uzdevuma izpildei nepieciešamo laiku un sasniedzamos rezultātus, kā arī nosakot atbildīgos darbu veicējus (tādejādi tiks nodrošināta savlaicīga visu projekta aktivitāšu ieviešana un rezultātu sasniegšana, vai objektīvas nepieciešamības gadījumā varēs savlaicīgi veikt izmaiņas projekta kopējā laika grafikā vai sasniedzamajos

94


rezultātos un projekta progresa pārskatu aizpildīšana neradīs grūtības). Rokasgrāmatas pielikumā ir pievienots projekta darbu plāna paraugs.

4. Katram projektam tā ieviešanas laikā ir jāveido detalizēts naudas plūsmas plāns, ietverot tajā katrai projekta pozīcijai plānotās izmaksas, izmaksas iepirkuma rezultātā, kā arī faktiskās izmaksas saskaņā ar darbu izpildītāju iesniegtajiem un faktiski apmaksātajiem dokumentiem (pakāpeniski veidojot šādu detalizētu projekta naudas plūsmas plānu, projekta vadītajam, grāmatvedim vai vadībai jebkurā laikā ir pieejama informācija par projekta līdzekļu apguvi, piemēram, vai iepirkuma rezultātā projektā veidojos līdzekļu atlikums vai iztrūkums, cik projekta naudas ir apgūts uz atskaites perioda beigām, prognozēt vai faktiski apgūtā projekta nauda atbilst plānotajam apjomam, kas paredzēts maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikā, nepieciešamības gadījumā veicot papildus pasākumus naudas apguvei iespēju un saprāta robežās, kāda ir plānojamā naudas plūsma norēķiniem ar darbu izpildītājiem, kurā brīdī un cik lielā apjomā būs nepieciešams papildus finansējums no pašvaldības budžeta vai kredīta līdzekļiem, lai nodrošinātu projekta līdzfinansējumu utt.);

5. Jāizstrādā dubultās kontroles mehānisms projekta dokumentācijas kvalitātes pārbaudei, piemēram, finanšu dokumentus pārbauda grāmatvedis un projekta vadītājs, juridiskos dokumentus kontrolē jurists un projekta vadītājs, būvniecības dokumentus pārbauda būvinženieris un projekta vadītājs, tādejādi samazinot risku par kļūdainu projekta dokumentāciju. Lai savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavotu projektu pārskatus, liela uzmanība ir jāpievērš tajos iekļaujamās informācijas saturam un nepieciešamajiem dokumentiem, plānojot laiku tās iegūšanai un sagatavošanai.

2.6.2. Projekta progresa pārskats

Projekta progresa pārskatā jāiekļauj informācija par projekta aktivitāšu veikšanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, pielikumā pievienojot dokumentus, kas attiecas uz pārskata periodu. Laika un informācijas ziņā ietilpīgākais ir veikto iepirkumu procedūru uzskaitījums, kā arī noslēgto līgumu kopiju sagatavošana, kas ir jāpievieno pārskatam. Informāciju par projekta ietvaros veiktajām iepirkumu procedūrām (iepirkuma numurs, veids, iepirkuma priekšmets, izsludināšanas datums, līguma datums, iepirkuma uzvarētājs un iepirkuma summa) ērti ir iegūt no pašvaldības mājas lapas un/vai Iepirkumu uzraudzības mājas lapas, kur ir atrodami visi ar iepirkumu procedūru saistītie paziņojumi un publikācijas. Noslēgto līgumu kopijas ir savlaicīgi jāsagatavo juridiskajai daļai, vai, ja pašvaldībā ir elektroniskā dokumentu aprites sistēma, līgumus, kas ir saistīti ar projektu, var izdrukāt no tās. Progresa pārskatā ir jāiekļauj ne tikai tie līgumi, kas noslēgti iepirkumu rezultātā, bet arī uzņēmumu līgumi un darba līgumi, uz kuriem Publisko iepirkumu likums neattiecas, līdz ar to projekta vadītājam ir jābūt informētam par visiem projekta ietvaros slēgtajiem līgumiem, un paļauties tikai uz IUB mājas lapā publicēto informāciju nedrīkst. Nepieciešamais laiks visu pārskata periodā noslēgto līgumu kopiju iegūšanai ir atkarīgs gan no dokumentu aprites sistēmas veida iestādē, gan kopējā dokumentu apjoma. Operatīvai pārskatu sagatavošanai un kopējai projekta realizācijas gaitas kontrolei projekta vadītājam ir ieteicams projektu līgumu kopijas progresa pārskatu sagatavošanai uzkrāt pakāpeniski, tiklīdz līgums ir noslēgts.

Otrs apjomīgs informācijas bloks ir pārskata periodā sasniegtie rezultāti. Ja projekts ir saistīts ar būvniecību, tad informāciju par sasniegto rezultātu apjomiem var iegūt no būvdarbu izpildes aktiem, kuros detalizēti tiek norādīta informācija par faktiski paveiktajiem apjomiem, kuru atliek apkopot atbilstoši plānotajiem projekta rezultātiem. Ja projektā kā sasniedzamie rezultāti ir minēti citi rādītāji, piemēram, izveidoto darba vietu skaits vai klientu skaits, tad informāciju par šo rezultātu skaitlisko apjomu varēs sniegt iestādes vadītāji vai nozares speciālisti, ar kuru tiešo darbu projekts ir saistīts. Lai projekta ieviešanas un progresa pārskatu sastādīšana neradītu grūtības, projekta komandai, uzsākot projekta realizāciju, ir jābūt labi informētai par sasniedzamajiem rezultātiem un termiņiem, savstarpēji vienojoties, kurš un kādā veidā uzkrās nepieciešamo informāciju, kā arī nosakot atbildīgos par savlaicīgu rezultātu kontroli.

Projekta publicitātes pasākumi ir viens no projekta rezultatīvajiem rādītājiem, kas ir jāiekļauj progresa pārskatā. Uzsākot projektu, ieteicams sastādīt plānoto projekta publicitātes pasākumu plānu pa pasākumu veidiem un mēnešiem un noteikt atbildīgo darbinieku, piem., sabiedrisko attiecību speciālistu, kas sagatavos informāciju un organizēs attiecīgos pasākumus, regulāri nodrošinot arī dokumentus, kas apliecina veiktos publicitātes pasākumus (WEB izdrukas, plākšņu fotogrāfijas, publikāciju preses izdevumos kopijas, TV un/vai radio sižetu ierakstus utml.) Ja šāda plāna un konkrēta darba dalījuma nav, tad var izveidoties situācija, kad, gatavojot progresa pārskatu, tiek konstatēts, ka trūkst kāda no plānotajiem projekta publicitātes pasākumiem iepriekšējos mēnešos, vai arī ir nepieciešams

95


ievērojams laiks, lai atrastu publikācijas kopijas vairākos preses izdevumos vai dabūtu CD ar TV sižeta ierakstu. Projekta ietvaros uzstādītās pagaidu un pastāvīgās plāksnes ir vēlams nofotografēt tūlīt pēc to uzstādīšanas, jo ir gadījumi, kad plāksnes tiek bojātas vai arī vispār pazūd no objektiem. Ja plāksnes bojājums vai pazušana tiek konstatēta īsu brīdi pirms pārskata iesniegšanas, tad laika, lai plāksni atjaunotu vairs un nav, un dokumentāla apliecinājuma, ka tā bija uzstādīta, arī nav. Šāds nepatīkams sīkums var radīt daudz lieka stresa gan projekta vadītājam, gan jautājumus uzraugošajām iestādēm.

2.6.3. Maksājumu pieprasījums

Maksājumu pieprasījumā iekļaujamā informācija un dokumenti visi ir saistīti ar veiktajiem projekta izdevumiem un to attaisnojuma dokumentiem. Ieteicams sagatavot iesniegto dokumentu sarakstu (atšķirībā no progresa pārskata, maksājumu pieprasījumu veidlapā nav sadaļas „Pievienotie pielikumi”, līdz ar to dokumentu saraksts nav obligāts). Šāda saraksts atvieglo gan iesniegtā maksājumu pieprasījuma pārbaudi, gan noder arī vēlākos periodos, kad ir nepieciešams pārliecināties, vai un kad kāds no ilgstošas darbības dokumentiem, piemēram, līgumiem, ir iesniegts sadarbības iestādei. Sastādītais maksājumu dokumentu saraksts atvieglo arī turpmāko sagatavošanos projekta dokumentācijas pārbaudēm, kad ir jāuzrāda visi projekta izmaksu dokumentu oriģināli auditoriem gan no sadarbības iestādēm, gan VID, gan augstākstāvošām iestādēm projekta uzraudzības gaitā, jo kalpo kā dokumentu apraksts projekta grāmatvedības lietām. Pārskata sagatavotājam ir jānorāda visi pārskata periodā veiktie maksājumi projekta ietvaros un jāpievieno atbilstošās attaisnojumu izdevumu kopijas (līgumi, nodošanas pieņemšanas akti, rēķini, pavadzīmes, būvdarbu izpildes akti). Pie maksājumu uzdevuma ir jāpievieno arī pamatlīdzekļu kartiņas, inventāra saraksti un būvju nodošanas ekspluatācijā akti tiem ieguldījumiem, kas veikti pārskata periodā. Ja līgums vai ekspluatācijā nodošanas akts jau iepriekš ir pievienots pie progresa pārskata vai cita maksājuma pieprasījuma, atkārtoti tas maksājumu pieprasījumam nav jāpievieno, bet gan pašu, gan auditoru ērtībai pievienoto dokumentu uzskaitījumu sarakstā vēlams norādīt ar kādu pārskatu, kurā datumā tas ir iesniegts sadarbības iestādei.

Lai maksājumu pieprasījumā iekļautu pilnīgi visus projekta izdevumus, ir ērti tos kārtot hronoloģiskā secībā atbilstoši projekta norēķinu konta apgrozījumam (valsts kases izrakstiem), attiecīgi kārtojot arī attaisnojuma dokumentu kopijas, pārbaudot maksājumu pieprasījuma kopsummas atbilstību projekta izdevumu kopsummai pēc konta apgrozījuma. Ja no projekta konta nav veikti neattiecināmie izdevumi, tad šīm summām ir jāsakrīt, kas apliecinās to, ka visi pārskata periodā veiktie izdevumi ir iekļauti maksājuma pieprasījumā.

Sastādot maksājumu pieprasījumu, ir jāpārliecinās, vai faktiski samaksātie projekta izdevumi atbilst attaisnojuma izdevumos norādītajām summām. Kļūdas var rasties cilvēcīgā faktora ietekmē, pārrakstoties summā vai kļūdoties valūtā.Piemēram, rēķinā ir norādīta summa EUR valūtā, bet pārskaitīta ir šī pati summa LVL valūtā). Ja faktiski samaksātā summa ir lielāka nekā attaisnojuma dokumentā, tad maksājumu pieprasījumā ir jānorāda pareizā summa atbilstoši attaisnojuma dokumentiem, piezīmēs norādot iemeslu atšķirībai starp faktiski samaksāto un attaisnojuma dokumentos norādīto summa, kā arī veidu, kā kļūda maksājumos tiks labota (atgriezta pārmaksātā summa, pārmaksa tiks ieturēta no nākamā maksājuma utml.). Ja faktiski samaksātā summa ir mazāka nekā norādīts attaisnojuma dokumentā, tad maksājumu pieprasījumā drīkst iekļaut tikai faktiski pārskaitīto izdevumu daļu, piezīmēs norādot atšķirību iemeslu, trūkstošo starpību var iekļaut nākamajā maksājumu pieprasījumā, kad tā ir faktiski veikta.

Ja pārskata periodā ir piemērots līgumsods darbu izpildītājam, tad tas ir jāatspoguļo kā projekta ieņēmumi, pie projekta izdevumiem norādot visu faktiski izpildīto darbu vērtību (tādejādi veidosies starpība starp faktiski veiktajiem izdevumiem un maksājuma pieprasījumā iekļautajiem izdevumiem, kas būs vienāda ar piemēroto līgumsodu, kas tiks norādīts kā projekta ieņēmumi). Piemērojot līgumsodu, ir rūpīgi jāizvērtē līgumā iekļautie nosacījumi, pasūtītāja iespējas ieturēt vai atgūt piemēroto līgumsodu, ja darbu veicējam ir izmaksāta lielāka summa nekā pienāktos. Jāatceras, ka ES finansējuma saņēmējs nav tiesīgs pieprasīt no ES līdzekļiem atmaksu par faktiski veiktajiem izdevumiem pilnā apmērā, ja ir piemērojams līgumsods.

Pašvaldība atbilstoši būvdarbu līguma noteikumiem būvniekam par darbu izpildes termiņa kavējumu nolemj piemērot līgumsodu 20 000 LVL apmērā. Darbi kopumā ir izpildīti 200 000 LVL apmērā par visu līgumā noteikto apjomu. Tā kā līgumā ar būvdarbu veicēju nav iekļautas pašvaldības tiesības ieturēt līgumsodu no pēdējā maksājuma būvniekam, tad tiek izmaksāta visa faktiski paveikto darbu summa 200 000 LVL. Atbilstoši aprēķinātajam līgumsodam, pašvaldība piestāda rēķinu būvdarbu izpildītājam par 20 000 LVL. Šajā gadījumā ES projekta attiecināmajās izmaksās pie izdevumiem iekļauj 200 000 LVL, bet pie projekta ieņēmumiem – līgumsodu 20 000 LVL. No projekta līdzekļiem

96


attiecināmie izdevumi ir tikai 180 000 LVL. Gadījumā, ja būvnieks nesamaksā pašvaldībai aprēķināto līgumsodu, tad tā ir zaudējusi 20 000 LVL gan no projekta līdzekļiem, gan uz nesamaksātā līgumsoda rēķina. Šajā gadījumā vienīgā iespēja zaudējumu atgūšanai ir tiesvedība ar būvnieku, kas bieži vien ir ļoti ilgstošs un neefektīvs process. Lai izvairītos no šāda riska, ieteicams līgumā paredzēt iespēju, ka līgumsods var tikt ieturēts no kārtējā vai gala maksājuma, kā arī kontrolēt, lai izmaksātā summa nepārsniedz faktiski izpildīto darbu izmaksas.

Ja projekta realizācijas gaitā tiek konstatēts, ka iepriekšējos maksājumu pieprasījumos ir iekļautas projekta izmaksas, kas ir uzskatāmas par neatbilstoši veiktām (nekorektas iepirkumu procedūras, daļēji sasniegti projekta rezultāti, izmaiņas iepirkumu priekšmetā u.c.), tad, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izmaksu apjomu, uz kura pamata no nākamā maksājuma tiek ieturēta iepriekš izmaksātā summa par neatbilstoši veiktajām izmaksām. Finansējuma saņēmējs kārtējā maksājumu pieprasījumā šādas izmaksas ar mīnus zīmi iekļaut nedrīkst.

Pēc VRAA metodikas maksājumu pieprasījumu sagatavošanai deklarēto attiecināmo izmaksu summu vienas budžeta līnijas robežās drīkst koriģēt tikai maksājuma pieprasījuma pārskata perioda ietvaros, piemēram, augusta mēnesī izmaksātas un deklarējamas attiecināmās izmaksas 35 000 Ls, septembrī veicama korekcija kā neatbilstoši veiktās izmaksas -13 000 Ls (norāda ar „-„ zīmi), kopsummā deklarējamās attiecināmās izmaksas pārskata periodā (augustā-septembrī) ir 22 000 Ls

2.6.4. Pārskats par horizontālo prioritāšu ieviešanu

Saskaņā ar vienošanās par ES projekta realizāciju nosacījumiem, laika posmā no projekta aktivitāšu uzsākšanas līdz pabeigšanai finansējuma saņēmējs par katru kalendāro gadu, kurā tiek sasniegtas auditējamas vērtības projekta horizontālo prioritāšu ieviešanā, līdz nākamā gada 15.janvārim iesniedz sadarbības iestādē Ikgadējo pārskatu par projekta horizontālo prioritāšu ieviešanu. Pārskatā ir norādāma informācija par veiktajiem pasākumiem horizontālo prioritāšu ieviešanā projekta ietvaros atbilstoši projekta iesniegumā plānotajam. Pārskata par horizontālo prioritāšu ieviešanu veidlapas atšķiras starp KF, ERAF un ESF projektiem, kā arī starp atsevišķām darbības programmām, tādēļ finansējuma saņēmējam pirms pārskata sagatavošanas ir jāpārliecinās, vai ir izvēlēta tieši konkrētajai aktivitātei un projektam atbilstošā pārskata veidlapa (veidlapas ir ievietotas sadarbības iestāžu mājas lapā atbilstošo aktivitāšu sadaļās).

KF un ERAF projektos ir jānorāda informācija par pārskata periodā īstenotajām specifiskajām aktivitātēm Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos, kas veicinājušas horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” principu ievērošanu (2. un 3. darbības programmas aktivitātēm), veiktajiem pasākumiem un aktivitātēm, kas vērstas uz horizontālo prioritāti „Informācijas sabiedrība” , „Makroekonomiskā stabilitāte” un „Ilgtspējīga attīstība” (šī sadaļa var nebūt saistoša visiem projektiem, jo tā vairāk ir vērsta uz vides aizsardzības un resursu efektīvu izmantošanu).

ESF projektos pārskatā par horizontālo prioritāšu ieviešanu atsevišķām aktivitātēm ir jānorāda detalizēta un specifiska informācija par mērķa grupas dalībniekiem. Ir nepieciešama informācija par dalībnieku skaitu sadalījumā pa dzimumiem, vecumiem, izglītības līmeņiem, dalībnieku dalījums pēc sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām saskaņā ar likumiem, dalībnieku dalījums pēc statusa darba tirgū, mērķa grupas dalībnieku portrets (2.darbības programmas aktivitātēm), informācija par pārskata periodā īstenotajām specifiskajām aktivitātēm, kas veicinājušas horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” „Informācijas sabiedrība” , „Makroekonomiskā stabilitāte” un „Ilgtspējīga attīstība” (ja attiecas).

Ņemot vērā specifiskās prasības atsevišķās ESF aktivitātēs par pārskatā iekļaujamo informāciju par projekta mērķa grupas dalībniekiem, finansējuma saņēmējam ir ieteicams pirms projekta uzsākšanas iepazīties ar pārskatā norādāmās informācijas detalizācijas pakāpi, un nepieciešamības gadījumā jau savlaicīgi organizēt informācijas uzkrāšanu nepieciešamajos griezumos

2.6.5. Pārskats par pievienotās vērtības nodokļa summām

Pārskatu sagatavo saskaņā ar 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr. 952 „Kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto

97


projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās”.

Pārskatu neiesniedz, ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs: projekta attiecināmajās izmaksās neparedz iekļaut pievienotās vērtības nodokli; projekta ietvaros neveic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus vai veic darījumus, uz kuriem nav attiecināms likums "Par pievienotās vērtības nodokli".

Tātad, ja atbilstoši PVN likumam projekta ietvaros finansējuma saņēmējs neveic saimniecisko darbību un netiek radīti apstākļi, lai varētu atgūt PVN maksājumus kā priekšnodokli, tad sadarbības iestādei reizi 12 mēnešos vai reizē ar noslēguma pārskatu finansējuma saņēmējs iesniedz apliecinājumu par to, ka projekta ietvaros netiek veikti ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi.

PARAUGS APLIECINĀJUMAM (uz iestādes veidlapas, norādot konkrētā projekta datus)Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr. 952 „Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās” grozījumiem, kas stājušies spēkā 2011.gada 6.augustā, un to 5.2.punktu, ............. novada pašvaldība apliecina, ka pārskata periodā no........... līdz ............ ERAF projekta 3DP/3.6.1.1.0/09/IPIA/VRAA/...../.... „......................” ietvaros netika veikti ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi. Ņemot vērā minēto ................. novada pašvaldība, iepriekš norādītā projekta ietvaros neiesniedz pārskatu par pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās periodā no ............... līdz ...........................

Gadījumā, ja samaksātos PVN projekta ietvaros finansējuma saņēmējs iekļauj savās PVN deklarācijās un plāno to kā priekšnodokli atgūt no valsts, tad pārskats par PVN ir jāiesniedz obligāti. Ja PVN no projekta naudām neplāno atgūt, PVN pārskatu iesniegt nav nepieciešams, tādejādi taupot laiku gan pārskata sagatavošanai, gan Valsts Ieņēmumu dienesta auditam, kas seko pārskata iesniegšanai.

2.6.6. Projekta pēcieviešanas pārskats

Projekta pēcieviešanas pārskatu ir jāiesniedz sadarbības iestādei katru gadu ne vēlāk kā līdz nākamā gada 20.maijam piecu gadu periodā pēc projekta pabeigšanas un noslēguma maksājuma saņemšanas.

Pārskatā ir jāiekļauj informācija, kas sadarbības iestādei ļauj pārliecināties, ka: projektā sasniegtie uzraudzības rezultāti tiek saglabāti un uzturēti projektā plānotajos apjomos; projekta ieviešanas laikā izveidotās un iegādātās vērtības pēcieviešanas periodā netiek izmantotas ienākumu gūšanai; projekta pēcieviešanas periodā gūtie ienākumi un veiktie izdevumi atbilst projekta iesniegumā (TEP, ieņēmumu-izdevumu analīzē) prognozētajiem apmēriem; projekta ieviešanas laikā izveidotās un iegādātās vērtības pēcieviešanas periodā nav pārdotas, ieķīlātas, izīrētas, iznomātas, patapinātas, ieķīlātas vai kā citādi atsavinātas vai apgrūtinātas; projekta ieviešanas laikā izveidotās un iegādātās vērtības tiek izmantotas atbilstoši projekta mērķim; finansējuma saņēmējs visas projekta ieviešanas laikā iegādātās stacionārās iekārtas un aprīkojumu, kā arī pašvaldības ēkas, kurās veikti ieguldījumi, ir apdrošinājis pret dabas katastrofu, trešo personu prettiesiskas rīcības vai nelaimes gadījumu radītiem zaudējumiem vai bojājumiem (pārskatam ir jāpievieno apdrošināšanas polises kopija); projekta dokumentācija tiek glabāta atbilstoši vienošanās par Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas nosacījumiem līdz 2021.gada 31.decembrim.

Lai visā projekta pēcieviešanas periodā nodrošinātu projekta ilgtspēju un atbilstību plānotajam, finansējuma saņēmējam šīs prasības ir pastāvīgi jāpatur prātā un jānodrošina to izpildi, nepieciešamības gadījumā veicot radušos izmaiņu saskaņojumu ar sadarbības iestādi, piemēram, precizējot ieņēmumu-izdevumu analīzē iekļauto informāciju atbilstoši faktiskajai situācijai. Galvenais nosacījums ir, lai veicot projekta pārvērtēšanu ar faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem, neveidotos situācija, kad projekts vairs neatbilst projekta apstiprināšanas kritērijiem. Šajā gadījumā rodas risks par projekta attiecināmo izmaksu korekciju un prasību atmaksāt daļu no ES finansējuma.

98



2.6.7. Praktiski ieteikumi projektu pārskatu un to pavaddokumentu noformēšanai

uzsākot projekta realizāciju detalizēti iepazīties ar vienošanās par ES projekta noteikumiem, sadarbības iestādes metodiskajiem materiāliem par prasībām projekta īstenošanai un dokumentācijas un pārskatu sagatavošanai; apmeklēt sadarbības iestāžu informatīvos seminārus; neskaidros jautājumos un problēmu gadījumā projekta ieviešanas laikā sazināties ar savu projekta vadītāju sadarbības iestādē, vēlāms e-pastā, sniedzot patiesu un pilnu informāciju; nepieciešamības gadījumā vienoties par tikšanos ar sadarbības iestādes speciālitiem, lai rastu abpusēji pieņemamu risinājumu problēmām; īpaši svarīgos jautājumos, un ja ir laika rezerve, saskaņot dokumentus elektroniski ar sadarbības iestādi; iesniegto dokumentu saraksta pievienošana pārskatiem un sava eksemplāra saglabāšana; atskaišu un to pavaddokumentu strukturēšana ar dokumentu sadalītāju – starpliku palīdzību, sadalot tos vai nu pēc dokumentu veidiem (līgumi, maksājumu dokumenti, pamatlīdzekļu kartiņas utml.); vai pēc projekta budžeta posteņiem, vai hronoloģiski vai kādā citā loģiskā kārtībā, nodrošinot trešajai pusei dokumentus viegli pārskatāmu, loģisku, kārtību; Zīmoga nospiedumu obligāti lieto šādos rekvizītos : paraksts; apstiprinājuma uzraksts; saskaņojuma uzraksts. Citos gadījumos, kā, piemēram, kopijas pareizības apstiprinājums zīmoga nospiedums nav nepieciešams; apjomīgu dokumentu (līgumi, būvdarbu izpildes akti u.tml.) caurauklošanas nepieciešamība ir jānoskaidro ar sadarbības iestādes projektu vadītāju, jo jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” minimāli reglamentē caurauklošanas nepieciešamību. Nereti ir situācija, kad projekta vadītājs, sagatavojot pārskatu pavaddokumentus, ir daudz laika veltījis dokumentu caurauklošanai un kopiju apstiprināšanai, bet sadarbības iestāde to kā obligātu prasību nav noteikusi, pie tam caurauklotu dokumentu kopēšana un turpmākā apstrāde nereti it ļoti apgrūtinoša un laika ietilpīga arī uzraugiem.

Biežākās kļūdas un problēmas projektu pārskatu sagatavošanā

Iespējamais risks

Ieteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais pasākums

Projekta pārskatu un to pavaddokumentu nekvalitatīva sagatavošana un/ vai novēlota iesniegšana

- Uzsākot projektu detalizēti iepazīties ar projekta pārskatu iesniegšanas termiņiem un prasībām to sagatavošanā. - atbilstošas kvalifikācijas un nepieciešamā speciālistu skaita iesaistīšana projektā, skaidri nodalot katra atbildības jomas. - Projekta organizatoriskās shēmas un darbu plāna izstrāde, nosakot projekta dokumentācijas nodalīšanas, sagatavošanas, kontroles kārtību, termiņus un atbildīgos darbiniekus. - Projekta ieviešanas gaitas regulāra un detalizēta kontrole

Konstatēto trūkumu novēršana pārskatos un to pavaddokumentos;Dubultās dokumentu kvalitātes kontroles mehānisma ieviešana;Papildus speciālistu norīkošana darbam ar projektu un tā dokumentāciju.

Savlaicīga sadarbības iestādes informēšana par nepieciešamo pārskata iesniegšanas termiņa pagarinājumu; Konstatēto trūkumu novēršana pārskatos un to pavaddokumentos.

Projektā netiek sasniegti plānotie uzraudzības rādītāji

Izstrādājot projekta iesniegumu, pārdomāti plānot projekta uzraudzības rādītājus, detalizēti izvērtējot šos radītājus ietekmējošos faktorus un

-Savlaicīga sadarbības iestādes informēšana par nepieciešamajām izmaiņām projektā, veicot nepieciešamās darbības grozījumu saskaņošanai, - -

Daļēja projekta izmaksu segšana no pašvaldības līdzekļiem

99


novērtējot to iestāšanās varbūtību.

ekspertu atzinumu sagatavošana, kas apliecina, ka izmaiņas projektā radušās objektīvu iemeslu dēļ, - nepieciešamo projekta grozījumu saskaņošana ar atbildīgo iestādi (ministriju).

100


2.7. Projekta grozījumu veikšana

Projekta ieviešana ir jānodrošina atbilstoši vienošanās par projekta ieviešanas noteikumiem un projekta iesniegumā plānotajam. Tomēr, praksē ir ļoti reti gadījumi, kad projekta realizācija pilnā apmērā bez mazākajām nobīdēm atbilst plānotajam. Lielākas vai mazākas novirzes no plānotā ir normāla parādība projektu ieviešanā, bet finansējuma saņēmējam ir labi jāizprot iespējamo izmaiņu veidi, potenciālā ietekme uz projekta rezultātiem un ES finansējuma saņemšanu, kā arī jāpārzina grozījumu saskaņošanas kārtība ar sadarbības iestādi, savlaicīgi veicot visas nepieciešamās darbības.

Pēc vienošanās noslēgšanas par projekta realizāciju jebkuras izmaiņas, kas skar projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi. Atkarībā no projekta grozījumu būtības un konkrētā projekta ieviešanas nosacījumiem var būt atšķirīga projekta grozījumu veikšanas un saskaņošanas kārtība.

Ja mainījušies finansējuma saņēmēja pamatdati (kontaktinformācija un bankas rekvizīti), finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādei paziņojumu (vēstuli) un sadarbības iestāde veic attiecīgus precizējumus.

Ja izmaiņas neattiecas uz finansējuma saņēmēja pamatdatiem, finansējuma saņēmējs iestādei, kas pieņēmusi lēmumu par projekta apstiprināšanu, iesniedz grozījumu pieprasījumu (vēstuli) un pielikumā pievieno: grozījumu izziņu, kurā norāda plānotās izmaiņas un pamato šo izmaiņu nepieciešamību (grozījumu izziņas forma un nepieciešamība iesniegšanai atšķiras dažādām ES fondu aktivitātēm); precizēto projekta iesnieguma veidlapu vai precizētās projekta pielikumu sadaļas; dokumentus, kas pamato pieprasītos grozījumus.

Sadarbības iestāde izvērtē iesniegto grozījumu pieprasījumu 15 darba dienu laikā un: saskaņo pieprasītos grozījumus, ja tie neietekmē projekta mērķi, darbību būtību, kā arī projekta īstenošanas nosacījumus, kuru neievērošana var radīt finansējuma saņēmējam nepamatotas priekšrocības; nesaskaņo pieprasītos grozījumus un informē par to finansējuma saņēmēju, norādot atteikuma pamatojumu, kā arī nepieciešamos precizējumus grozījumu pieprasījumā un tā atkārtotas iesniegšanas kārtību; Ja plānotās izmaiņas skar projekta mērķi, sasniedzamos rezultātus un uzraudzības rādītājus, VRAA pirms lēmuma pieņemšanas tās saskaņo ar VARAM.

Finansējuma saņēmējam, izvērtējot nepieciešamību un iespējas pieprasīt un veikt grozījumus projektā ir jāizvērtē visi riski, kas var rasties grozījumu rezultātā. Finansējuma saņēmējam ir jāpārliecinās, vai plānotie projekta grozījumi neietekmēs projekta uzraudzības un rezultatīvos rādītājus.

Iepirkuma rezultātā par ielu kvartāla (kopā plānota 6 ielas) rekonstrukcijas darbiem piedāvājumu summas būtiski pārsniedz projektā plānotos līdzekļus. Pašvaldība kā vienu no variantiem pieļauj iespēju atteikties no 2 ielu rekonstrukcijas, tādejādi samazinot darbu apjomu un izmaksas, bet, pārbaudot projektā plānotos uzraudzības rādītājus, tiek secināts, ka šāds risinājums nav optimāls, jo projektā kā uzraudzības rādītājs ir paredzētas 6 rekonstruētas ielas, līdz ar to, šie grozījumi ir jāsaskaņo VARAM līmenī, pie tam ir jārēķinās ar projekta attiecināmo izmaksu samazinājumu, jo plānotie rezultāti, veicot tikai 4 ielu rekonstrukciju, tiktu sasniegti daļēji. Šajā gadījumā tiek pieņemts lēmums veikt atkārtotu iepirkuma procedūru, cerot uz izmaksu samazinājumu atkārtotā iepirkumā. Izvērtējot projekta plānoto laika grafiku, tiek secināt, ka būs nepieciešams projekta termiņa pagarinājums, par ko attiecīgi tiek informēta sadarbības iestāde, kas projekta termiņa pagarinājumu objektīvu iemeslu dēļ saskaņo, ja kopējais projekta realizācijas termiņš nepārsniedz 3 gadus.

Visbiežāk grozījumi ir nepieciešami projektiem, kuru ietvaros tiek veikti būvdarbi, jo celtniecības laikā rodas dažādas atkāpes no tehniskajā projektā paredzētajiem apjomiem, nereti atklājas neparedzētie būvdarbi, dažādu iemeslu dēļ pasūtītājs pieņem lēmumus par citiem tehniskajiem risinājumiem. Jebkurā gadījumā projekta finansējuma saņēmējam ir jāinformē sadarbības iestāde par izmaiņām projektā. Sākotnēji ir jāsazinās ar sava projekta vadītāju sadarbības iestādē (vēlams e-pastā), detalizēti to informējot par nepieciešamajām izmaiņām un to rašanās iemesliem, kā arī vienojoties par grozījumu saskaņošanas kārtību un laiku. Gadījumā, ja rādītāji, kas mainās, ir iekļauti projekta iesnieguma veidlapā, tad būs nepieciešams precizēt attiecīgās sadaļas, norādot aktuālo informāciju.

101


Labā prakse ir visus projekta rezultatīvos rādītājus, kas var mainīties būvdarbu veikšanas gaitā (ielu, ietvju garums metros, seguma platības kvadrātmetros, telpu ,ēkas daļu izmēri un platības, logu un durvju skaits utml. apjomi), , jau projekta pieteikuma izstrādes gaitā iekļaut projekta iesniegumā pie sasniedzamajiem rezultātiem projekta ietvaros, bet nevis pie projekta uzraudzības iznākuma un rezultatīvajiem rādītājiem, tādejādi nodrošinot iespēju precizēt šos apjomus vienkāršotā kārtībā atbilstoši faktiski sasniegtajiem rezultātiem būvniecības laikā. Kā projekta uzraudzības iznākuma rādītājus plāno rekonstruēto ielu skaitu (nevis m2), siltināto vai uzbūvēto ēku vai to daļu skaitu (nevis m2). Kā projekta uzraudzības rezultatīvos rādītājus plānot vidējo siltumenerģijas patēriņa daudzumu vidēji 3-5 gadu periodā nevis vienā gadā, jo siltuma patēriņu atsevišķa gada ietvaros objektīvi var palielināt barga ziema. Nav ieteicams kā rezultatīvo rādītāju likt izmaksu ietaupījumu apkurei naudas izteiksmē, jo to var būtiski ietekmēt energoresursu cenas nākamajos periodos, tādejādi apgrūtinot plānotā rezultāta sasniegšanu.


Iespējamais risks Ieteicamais riska novēršanas veids



Projekta faktiskie rezultāti neatbilst plānotajam

Pēc iespējas precīzāka un kvalitatīvāka projekta pieteikuma un tā dokumentācijas izstrāde (būvniecības tehniskie projekti, iepirkumu dokumentācija)

Projekta ieviešanas gaitas detalizēta kontrole

Savlaicīga sadarbības iestādes informēšana par nepieciešamajām izmaiņām projektā, veicot nepieciešamās darbības grozījumu saskaņošanai pirms projekta pabeigšanas

Ekspertu atzinumu sagatavošana, kas apliecina, ka izmaiņas projektā radušās objektīvu iemeslu dēļ.

Projektā netiek sasniegti plānotie uzraudzības rādītāji

Izstrādājot projekta iesniegumu, pārdomāti plānot projekta uzraudzības rādītājus, detalizēti izvērtējot šos radītājus ietekmējošos faktorus un novērtējot to iestāšanās varbūtību.

Savlaicīga sadarbības iestādes informēšana par nepieciešamajām izmaiņām projektā, veicot nepieciešamās darbības grozījumu saskaņošanai, ekspertu atzinumu sagatavošana, kas apliecina, ka izmaiņas projektā radušās objektīvu iemeslu dēļ, nepieciešamo projekta grozījumu saskaņošana ar atbildīgo iestādi (ministriju).

Daļēja projekta izmaksu segšana no pašvaldības līdzekļiem

102


2.8. Projekta publicitāte

2.8.1. Informācijas un publicitātes pasākumu būtība

Plānojot projektus, jāparedz informācijas un publicitātes pasākumi, kas nepieciešami mērķa grupu un sabiedrības informēšanai par projekta mērķiem, ieviešanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem. Informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) prasībām ir projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju atbildība un viens no pamatnosacījumiem ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai.

Publicitātes pasākumu mērķis nav tikai atskaitīšanās par ES struktūrfondu naudas izlietojumu! Ja esi saņēmis ES finansējumu savam projektam, par to ir jāinformē sabiedrība tai saprotamā valodā un pieņemamā veidā!

Projektu ietvaros veikto informācijas un publicitātes pasākumu mērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai par ES struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem, palielināt ES struktūrfondu līdzfinansēto pasākumu publisko atpazīstamību un atspoguļot ES lomu šo pasākumu īstenošanā. Galvenais dokuments, kas nosaka atbalsta saņēmēju atbildību attiecībā uz informācijas un publicitātes pasākumiem sabiedrībai, kā arī tehnisko raksturojumu informācijas un publicitātes pasākumiem, ir Eiropas Komisijas regula Nr.1828/2006. Tās 8. pants nosaka, ka atbalsta saņēmējs ir atbildīgs par sabiedrības informēšanu par atbalstu, ko tas guvis no ES struktūrfondu līdzekļiem, kā arī nosaka obligātos informācijas un publicitātes pasākumus. Projektu ieviesējiem jāņem vērā visi spēkā esošie LR normatīvie akti par kārtību, kādā nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda publicitātes un vizuālās identitātes prasības, kā arī publisko informāciju par šo fondu projektiem.

Pamatideja publicitātes pasākumiem ir saiknes uzturēšana ar interesentiem projekta īstenošanas laikā. Neatkarīgi no informācijas un publicitātes pasākumu veida vienmēr ir jāatceras prasība ievērot Eiropas Savienības fondu projektu īstenotājiem izvirzītās vizuālās identitātes prasības.

Kā aktuālākās problēmas ES projektu publicitātes nodrošināšanā pēdējos gados tiek minētas:Nepieciešamība uzlabot sabiedrības informētību par ES projektiem ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī reģionālajā un valsts līmenī;MK noteikumu striktie ierobežojumi publicitātes pasākumu iekļaušanai projektu attiecināmajās izmaksās;Grūtības efektīvāko (t.sk. arī lētāko) publicitātes veidu, instrumentu izvēlē;Nav vienotas un skaidras izpratnes visu uzraugošo institūciju vidū par vairākiem jautājumiem:par pastāvīgo plākšņu uzstādīšanas ilgumu, interneta publikāciju glabāšanu mājas lapā: pēc vienām prasībām pastāvīgās plāksnes un interneta publikācijas ir jāuztur 5 gadus pēc projekta pabeigšanas, citu uzraugošo iestāžu prasība - līdz 31.12.2021.;par publikāciju presē atbilstību vai neatbilstību – piemēram, vai projekta atskaitēm der publikācija presē, kurā ir norādīts projekta nosaukums, numurs, fonds un finansējums, bet nav ievietoti obligātie logo un sauklis?;

o Katra uzraugošā iestāde izceļ savas jomas svarīgumu; o Pārprastās publicitātes prasības (piemēram, pasākuma laikā uz katra galdiņa izvietota projekta

informācija un logo).

LR Labklājības ministrijas audits par horizontālajām prioritātēm pašvaldībai ir ieteicis, ka informatīvā publikācijā – sabiedrības aicinājumā uz projekta pasākumu - varēja minēt, ka uz pasākumu ir aicināti arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Taču netiek padomāts, cik absurdi tas skan pasākuma kopējā kontekstā un ka ar šādu „ziņu”, īpaši izceļot cilvēkus ar kustību traucējumiem, mēs nevis veicinām viņu integrēšanos sabiedrībā, bet tieši otrādi.

2.8.2. Informācijas un publicitātes pasākumu veidi

Plānojot informācijas un publicitātes pasākumus, jāizvērtē pasākumu tieša saistība ar projekta darbībām un to efektivitāte attiecībā uz projektā definēto publicitātes mērķa grupu sasniegšanu. Plānojot informācijas un publicitātes pasākumus un to izmaksas, ieteicams izvērtēt:

103


2.8.-1.attēls: Informācijas un publicitātes pasākumu efektivitātes izvērtēšanā izmantojamie rādītāji

Jāņem vērā ES struktūrfondu aktivitāšu atbalsta saņēmējiem noteiktās minimālās prasības, kas jāievēro, plānojot informācijas un publicitātes pasākumus. Iesakām arī apskatīties vērtēšanas kritērijus saistībā ar informācijas un publicitātes pasākumiem – kas tieši tiek vērtēts, vai projektā plānotās aktivitātes atbilst konkrētā kritērija prasībām, lai projekta vērtējumā par šo kritēriju saņemtu maksimālo punktu skaitu!

Visos apstiprinātajos MK noteikumos projekta publicitātes izmaksas ir attiecināmas. Atšķiras vienīgi tas, kā tās tiek definētas. Piemēram, „ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas”, „ar projekta darbībām tieši saistīto obligāto publicitātes pasākumu izmaksas”, „sabiedrības informēšanas un publicitātes izmaksas”.

Var izdalīt vairākus informācijas un publicitātes pasākumu veidus, t.sk. „obligātos” un „izvēles”. OBLIGĀTIE pasākumi:

informatīvie stendi - projektiem, kuru kopējās ES fondu un nacionālā līdzfinansējuma izmaksas pārsniedz 500 000 eiro (350 000 Ls), un ja projekta ietvaros iegādātas iekārtas vai veikti infrastruktūras uzlabošanas vai būvniecības darbi. Veidojot lielformāta stendus, ir jāņem vērā samērības principi. Ir jābūt augstuma un platuma adekvātām proporcijām, to saturam – labi pārredzamam. Nav noteikts konkrēts lielformāta stenda izmērs, tomēr, tos veidojot, jāņem vērā, ka stenda augstumam un platumam jābūt adekvātās proporcijās un to saturam – labi pārredzamam. Piemēram, stenda izmērs varētu būt 2 x 3,4 m vai 1,25 x 2 m;

informatīvās plāksnes - projektiem, kuru kopējās ES fondu un nacionālā līdzfinansējuma izmaksas pārsniedz 500 000 eiro (350 000Ls), un ja projekta ietvaros iegādātas iekārtas vai veikti infrastruktūras uzlabošanas vai būvniecības darbi. Pēc projekta beigām stendu nomaina ar stacionāro plāksni! Stacionārajai plāksnei ir jāatrodas labi redzamā vietā un ir jābūt pietiekami lielai;

informācija interneta mājaslapā - projekta īstenotājam savā mājaslapā regulāri jāievieto informācija par īstenojamajiem un īstenotajiem projektiem, norādot uz finansējuma avotu un ievērojot ES vizuālās identitātes prasības. Savukārt atbildīgās vai sadarbības iestādes mājaslapā tiek ievietota norāde uz visu projekta īstenotāju mājaslapām. Izvietojot informāciju internetā, vēlams pievienot saites uz citām mājaslapām, kas ietver informāciju saistībā ar ES fondiem, piemēram, sadarbības iestādes mājaslapu, ES fondu mājaslapu (www.esfondi.lv);

IZVĒLES pasākumi: plakāti - tie galvenokārt tiek izmantoti ESF projektu ietvaros, un atsevišķas sadarbības iestādes ir

ieplānojušas apstiprinātajiem projektiem izsniegt jau gatavus plakātus, uz kura katrs projekta ieviesējs izvieto sava projekta pamatinformāciju;

plāksnes telpās - var tikt izmantotas projektos, kuru ietvaros tiek finansēta darba telpu, laboratoriju vai citu telpu iekārtošana vai speciāla aprīkojuma ierīkošana, kā arī dažādu mācību telpu iekārtošanas vai lietošanas gadījumos. Tos var izvietot telpās, kur atrodas attiecīgā projekta ieviesēji. Galvenokārt, plāksnes telpās izmanto ESF projektos. Atsevišķas sadarbības iestādes ir ieplānojušas izsniegt jau gatavas plāksnes izvietošanai telpās;

informēšana plašsaziņas līdzekļos - pie informēšanas plašsaziņas līdzekļos (presē, radio, TV, internetā) pieder paziņojumi presē, TV, preses konferences, intervijas radio un citi pasākumi. Projekta ieviesējiem jānodrošina būtiskāko projekta īstenošanas stadiju un notikumu atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos, ja šādi publicitātes pasākumi ir plānoti un ir nepieciešami projekta sekmīgai ieviešanai un obligātās publicitātes nodrošināšanai;

informatīvie materiāli - pie publicitātes pasākumiem pieder arī iespieddarbi. Visās publikācijās (piemēram, bukletos, informācijas lapās, informatīvajos izdevumos, informatīvās vēstulēs) par projektu ir jābūt skaidrai

104


norādei uz ES struktūrfondu ieguldījumu, kā arī attiecīgajiem logo. Visos informatīvajos materiālos ir jāietver atsauce arī uz projekta īstenotāju, kas atbildīgs par informācijas saturu;

informatīvie pasākumi - var īstenot arī papildu informatīvos pasākumus, piemēram, organizēt vai piedalīties informatīvos semināros, konferencēs un izstādēs, sniedzot informāciju par projektu. Turklāt informēšana par projektu citu organizētajos pasākumos neprasa papildu finansējumu. Visos informatīvajos pasākumos, piemēram, konferencēs, semināros, izstādēs, informatīvajās sanāksmēs, kas tiek organizētas projekta mērķa grupām, kā arī uz prezentācijas materiāliem (arī suvenīriem) ir jābūt skaidrai atsaucei uz ES struktūrfondu ieguldījumu (t.sk. attēlotam ES un attiecīgā ES struktūrfonda logo.

Sadarbības iestādei jānosūta informācija par konkrētu adresi vai vietu mājaslapā, kur ir ievietota attiecīgā projekta informācija! Tā ir obligāta prasība.

Jāņem vērā katras ES SF aktivitātes noteikumos noteiktos ierobežojumus projekta attiecināmo netiešo izmaksu apjomam, kuru ietvaros visbiežāk ir paredzētas arī publicitātes izmaksas! Visbiežāk netiešās izmaksas, kas ietver publicitātes izmaksas, nedrīkst pārsniegt 5% no visām projekta attiecināmajām izmaksām. Atsevišķos gadījumos ir noteikti citi ierobežojumi, piemēram, ka informācijas un publicitātes izmaksas nevar pārsniegt 0,2% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Bieži rodas jautājums, kas tiks uzskatīts par projekta informācijas un publicitātes pasākumu rezultatīvo rādītāju un kas ne, izvērtējot to tiešu saistību ar projektu, kā arī ES fondu vizuālās identitātes prasību ievērošanu. Sasniegtie rādītāji tiek strikti vērtēti atbilstoši projekta iesniegumā plānotajam. Gan projekta īstenošanas laikā, gan pēc tā pabeigšanas tiek īstenoti projekta uzraudzības pasākumi, kad jāatskaitās par īstenotajiem pasākumiem, norādot konkrētus rezultatīvos rādītājus. Lai nodrošinātos ar visu informācijas un publicitātes pasākumu pierādošo dokumentu esamību, projekta lietā jāsaglabā: izdrukas no mājaslapas, preses relīžu izdrukas, rakstu kopijas, radio un TV ieraksti, semināru, konferenču darba kārtības, dalībnieku saraksti, izdales materiāli, reprezentācijas materiālu paraugeksemplārs, kā arī citi veidotie materiāli.

2.8.3. Īss informācijas un publicitātes pasākumu tehniskais raksturojums

Visos projekta gaitā veiktajos publicitātes pasākumos ir jāapliecina sasaiste ar ES fondu finansējumu, norādot:

Attiecīgā fonda logo ar pilnu logo atšifrējumu ES emblēmu ar atsauci uz ES - „Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība”

ESF un ERAF fondu logo maksimālais un minimālais izmērs netiek ierobežots. Palielinot vai samazinot šos logo, ir jāsaglabā to proporcijas (augstums: platums = 1 : 3,6). Līdz ar to nedrīkst veikt šo logo horizontālu vai vertikālu paplašināšanu vai sašaurināšanu. Abus logo var lietot arī melnbaltus, ja ievēro nosacījumu, ka visi logo krāsainie elementi ir melni vai balti, nevis pelēki. Tāpat tos var lietot uz krāsaina materiāla, ievērojot nosacījumu, ka logo fons ir baltā krāsā. Ja logo lietošana uz balta fona nav iespējama, pieļaujama vienkrāsaina fona izmantošana.

Svarīgi pievērst uzmanību valodas izvēlei, valodas stilam un sarežģītības pakāpei, informējot sabiedrību par projekta aktualitātēm. Jāsaprot, ka lielai daļai iedzīvotāju nebūs saprotami daudzi t.s. projektu valodas termini, piemēram, „mērķa grupu horizontāla un vertikāla integrācija” vai „projektu konsorciju izveides plusi un mīnusi”. Gudrs ārsts pacientam viņa veselības problēmas, tās cēloņus, iespējamās sekas neskaidros latīņu valodā, beigās piedāvājot zālēs ar sarežģītu, neizrunājamu nosaukumu par astronomisku cenu. Ja ārsts to nespēs, tad pacients agri vai vēlu no viņa novērsīsies. Tas jāņem vērā arī projektu speciālistiem! Cilvēki dabiski vēlas saprast to, ko lasa vai dzird. Projekta personālam ieteicams sadarboties ar pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem, kuri ir mērķtiecīgi mācījušies, kā par „integrāciju, aneksiju, inkorporāciju, kolaborāciju” pastāstīt gan padsmitganiekam, gan omei.

Aktuālāks un bieži vien pilnībā piemirsts ir izaicinājums projekta aktualitātes un kopējo publicitāti nodrošināt iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām (piem., nedzirdīgajiem vai neredzīgajiem).

2.8.4. Kas ir „jaunums” vai „ziņa” projektā?

Projektu speciālistiem bieži ir grūtības saglabāt iedzīvotāju interesi par projektu, kurā vairākus mēnešus norit vienveidīgs darbs bez izteiktiem rezultātiem, taču obligātās publicitātes prasības paredz, ka vismaz

105


reizi 3 mēnešos mājas lapā jāievieto raksts par projekta aktualitātēm. Kā izvēlēties preses relīžu tēmas, kā tās pievilcīgi pasniegt? Iedzīvotājus bieži vien neinteresē, kāds ir oficiālais projekta mērķis vai kurai nacionālai/reģionālai prioritātei projekts atbilst. Tā vietā viņus interesē konkrētas, dažkārt uz kopējā projekta fona it kā mazsvarīgas lietas, nelieli „starp-pasākumi”, kas iedzīvotājiem dod novērtējamus ieguvumus, paver jaunas iespējas. Lai projekta ZIŅA vai JAUNUMS iedzīvotājiem būtu interesants, to jāmēģina pasniegt, ievērojot vairākas ziņas/jaunuma pazīmes.

2.8.-2.attēls: Ziņu vai jaunumu raksturojošās iezīmes

Līdz ar to, kārtējo rakstu par aktualitātēm projektā vajadzētu rakstīt nevis par to, ka partneris ir lūdzis projekta termiņa pagarinājumu par 6 mēnešiem vai ka uz šo brīdi ir izpildīti 60% no būvniecības līguma (kas „parastam iedzīvotājam” neko neizsaka!), bet gan par lietām, kas ir tuvākas un interesantākas, piemēram:

• „Mūsu pilsētu apmeklēja ... [sabiedrībā pazīstams cilvēks], kurš atzinīgi novērtēja ... [jebkura no projekta aktivitātēm, pat salīdzinoši neliela], jo ... [patiess šī cilvēka apgalvojums]”; vai arī

• „Mēs jau esam pusceļā, lai pēc 6 mēnešiem ... [minēti projektā jaunveidojamie pakalpojumi, tādējādi tos popularizējos, darot zināmus iedzīvotājiem jau projekta ieviešanas laikā]”

Cilvēkiem ir jāsaprot, kāds labums viņa personīgo vērtību sistēmā būs no konkrētās darbības ES projektā, tad šī informācija uzrunās viņu personīgi. Arī fotogrāfijās ieteicams nelikt tukšus objektus, bet darbību, cilvēkus un emocijas.

Gatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, projekta ziņas noformējumā jāatceras pamatkritēriji:• skaidrība par to, ko vēlamies pateikt;• satura pabeigtība un pilnība, teksta pareizība un precizitāte;• nepieciešamība maksimāli daudz informācijas izklāstīt maksimāli īsā tekstā;• precīza kontaktinformācija (kontaktpersonas vārds, uzvārds, amats, koordinātes), lai vajadzības

gadījumā var precizēt informāciju vai iegūt papildu informāciju par projektu.• atbildes uz 6 jautājumiem – kas? kad? kur? kā? ko? kāpēc?

Projektu ziņas iespējams sasaistīt arī ar pilsētu/novadu teritoriju mārketinga elementiem. Piemēram, Jelgava sevi piesaka kā „drošu pilsētu”, Līvānu novads – kā „uzņēmējdarbībai, darbam un ģimenes labsajūtai pievilcīgu novadu”. Katru projekta ziņu, projekta aktualitāti var sasaistīt ar ilgtermiņa teritorijas attīstības konceptu, tādējādi veicot teritorijas mārketingu ikdienas „mazās lietās”.

2.8.5. Inovatīvi informācijas un publicitātes pasākumu veidi un risinājumi

Lai nodrošinātu kvalitatīvāku informācija un publicitātes pasākumu atpakaļsaiti, t.sk. lai pārbaudītu, kuri informācijas un publicitātes veidi darbojas labāk, kuriem ir lielāka jēga, kurus labāk izvēlēties, nepieciešami jauni komunikācijas veidi. Zemāk apkopojoti pašvaldībās pielietoto instrumentu piemēri un inovatīvu informācijas un publicitātes veidu priekšlikumi, kas bieži neprasa lielus finanšu līdzekļus:

• projekta fotogalerija pašvaldības mājas lapā vai citā (piemēram, kādas NVO) Interneta vietnē;• atvērto durvju diena jaunajā objektā projekta noslēgumā jebkuram interesentam;• forums, diskusiju platforma pašvaldības mājas lapā, lai katrs iedzīvotājs var uzdot jautājumu un saņemt

atbildi (šajā gadījumā obligāti jāparedz cilvēks, kurš nodrošinās atbildes uz jautājumiem, regulāri šo platformu „pieskatīs”);

106


sadarbības un saiknes uzlabošana starp projekta vadību un pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu (preses relīžu sagatavošanā), starp projekta ieviesējiem un VRAA, masu mēdijiem (piemēram, ar preses relīzi informēt e-pastā, ja tiek plānota kāda ES projekta ietvaros izveidota objekta atklāšana), starp projekta ieviesējiem un apakšlīgumu izpildītājiem, t.sk. publicitātes prasību iekļaušana būvniecības iepirkumos (projektu pagaidu informatīvos stendus likt kā obligātā būvniecības iepirkumā, apvienojot būvnieku obligāto stendu ar ES publicitātes prasībām, tādejādi ietaupot pašvaldības naudu);iedzīvotāju atsauksmju, viedokļu par projektu ietveršana publikācijās presē, gan ik pēc 3 mēnešiem veidotajās obligātajās publikācijās internetā;VRAA mājas lapas, sociālo tīklu (draugiem.lv, twitter.com) izmantošana publicitātei Internetā (VRAA piedāvā publicitāti savā Twitter kontā arī pašvaldību projektiem); uzstādot lielos pagaidu stendus pie objektiem (ielas, ēkas), tekstu veidot cilvēkiem saprotamāku, tuvāku - piemēram, „Atvainojamies par sagādātajām neērtībām šobrīd, bet pēc 2 gadiem šeit būs jauns stadions” (jo ES vizualitātes prasību izpilde aizņem ne vairāk kā 25%);ja ESF projektā kā obligātā prasība ir plāksne telpās, tad šo prasību pietiekoši efektīvi var nodrošināt, ieliekot datorizdruku ar obligātajām prasībām A4 fotorāmīti pie sienas projekta realizācijas vietā;mājas lapā ievietotās projekta aktualitātes veidot kā „ziņas, jaunumus”, t.sk. ietvert vairāk sabiedrībā pazīstamu cilvēku, vietējo autoritāšu stāstījumu, viedokļus;TV sižetos nodrošināt titrus, lai integrētu nedzirdīgos iedzīvotājus;rakstu tulkošana krievu valodā, lai sasniegtu krievvalodīgo auditoriju;vienota (piemēram, VRAA veidota) projektu aktivitāšu karte „Google Map”, kurā ievietota ne tikai īsa info par projektu, bet arī fotogrāfijas u.c. (tam nepieciešama pašvaldību atsaucība).


Iespējamais risks

Ieteicamais riska novēršanas veids Preventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais

pasākumsIerobežotu cilvēkresursu dēļ nepaspēj izpildīt obligātās informācijas un publicitātes prasības

Daļu prasību integrēt apakšlīgumos (piem. lielformāta informatīvos stendus - būvniecības procesa organizācijā; preses relīžu veidošanu – sabiedrības līdzdalības pasākumu procesa nodrošināšanā)

Pārvērtēt prioritārās projekta darbības un pienākumu sadali personāla vidū tā, lai komanda spētu izpildīt obligātās prasības

Veidot „rezerves budžetu” gadījumam, ja veikto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas netiks atzītas par attiecināmām

Pārāk daudzu (un realitātē grūti izpildāmu) informācijas un publicitātes pasākumu ieplānošana

Strikti ņemt vērā Eiropas Komisijas regulā Nr.1828/2006 minētās prasības par OBLIGĀTAJIEM pasākumiem, savu līdzekļu paredzēšana pārējiem pasākumiem

Projekta grozījumu attiecībā uz plānoto informācijas un publicitātes pasākumu rezultatīvajiem rādītājiem savlaicīga veikšana

Gūto „mācību stundu” un pieredzes „iegrāmatošana” un ņemšana vērā nākošajos projektos, pieredzes apmaiņa ar citām pašvaldībām

Informācijas un publicitātes pasākumi nesasniedz mērķa auditoriju

Izstrādāt detalizētu projekta „Mārketinga plānu”, t.sk. par katru aktivitāti katrā projekta posmā izveidojot galveno Ziņu un tās publicitātes kanālus, veidus

Pārdomāt, kā tiek pasniegta projekta informācija un aktualitātes, vai mērķa grupa tiek uzrunāta tai saprotamā un interesantā valodā

Sadarbībā ar pašvaldības PR speciālistu vai pieaicinot jomas profesionāļus, izvērtēt pieļautās kļūdas, lai neatkārtotu atkal

107


3.Projekta rezultātu un ietekmes izvērtējums

3.1. Projekta rezultātu un ietekmes izvērtējums

Latvijā ir pierasts veikt ES fondu izvērtējumus nacionālā līmenī. Tiek veikti arī specifiski pētījumi, izvērtējot, kā darbojas ES fondu vadības sistēma, kādas iespējas to vienkāršot, arī pa horizontālām prioritātēm tiek veikti izvērtējumi, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota viena vai otra prioritāte ES fondu ieviešanā.

Ietekmes un rezultātu izvērtējumam Eiropā tiek piešķirta aizvien lielāka loma. Zemāk dota shēma, kas ilustrē jauno konceptu, ko izstrādājuši zinātnieki Fabrizio Barca un Filips McKans (Avots: 2011.g.7.jūlija Gdaņskas konferences materiāli Polijā „Uz pierādījumiem balstīta Kohēzijas politikas konference”.) :

3.1.-1.attēls. Jaunā pieeja ietekmes un rezultātu izvērtējumam (autori Fabrizio Barca un Filips McKans)

3.1.1. Izvērtējuma veidi Augšminētā shēma ir pielietojama gan programmas, gan projektu līmenī un tajā ir izdalāmi dažādi izvērtējuma veidi un etapi:

Ex-ante izvērtējums

Ex-ante izvērtējums tiek veikts pirms programmas/projekta apstiprināšanas, lai pārliecinātos, vai piedāvātā programma vai izvēlētie pasākumi ir atbilstoši esošajai situācijai, vai tajā nav pretrunu. Izvērtējumā tiek noteiktas stiprās un vājās programmas/problēmas risinājuma puses gan attiecībā uz piedāvātiem ieviesējiem, gan konkrēto tautsaimniecības sektoru. Programmas līmenī tiek vērtēts, vai ES prioritātes ir iestrādātas nacionālajā programmā, vai sagaidāmie rezultāti un ietekme ir reāla, vai mērķi ir kvantificēti un izvēlētie indikatori izsekojami statistikā.

Projektu ex-ante izvērtējumu veic 10 soļos: atbildot uz jautājumu, vai projekta mērķi atbilst DP un prioritātei; kāda ir projekta loģika/ tiek veikts tirgus novērtējums; alternatīvu un dzīvotspējas novērtējums;

108


finansiālais novērtējums; ekonomiskais izvērtējums; riska un jūtīguma analīze; ietekmes uz vidi novērtējums; atbilstība horizontālām prioritātēm; atbilstība Kopienas likumdošanai; procedūras un ieguldījums uzraudzības indikatoru sasniegšanā, tai skaitā ietekmes indikatoros.

Izvērtējums programmas/projekta realizācijas laikā

Izvērtējums programmas/projekta vidū kritiski aplūko jau sasniegtos rezultātus, salīdzina tos ar sākotnēji plānotajiem. Tas aplūko esošo sociālekonomisko situāciju un nosaka, vai sākotnējie mērķi vairs ir spēkā. Parasti vidusposma izvērtējumu veic programmas līmenī, taču to ieteicams veikt arī projektā, ja projekta ilgums ir vairāk nekā divi gadi un projekta ieviešanā piedalās daudzi partneri. Izvērtējumā tiek identificētas šaurās vietās un problēmas, apkopots izdarītais. Jau vidusposmā ir iespējams redzēt, vai būs iespējams iekļauties dotajā projekta termiņā, vai arī jau laicīgi ir jādomā par projekta pagarinājumu.

Viens no plānošanas reģioniem ieviesa starptautisku projektu ar daudziem ārzemju sadarbības partneriem, kas finansēts no Centrālbaltijas jūras sadarbības programmas 2007.-2013.gadā. Diemžēl bija pagājis jau gads no projekta sākuma, bet viens no partneriem pat nebija uzsācis darbu pie projekta, jo partnerorganizācijā bija nomainījusies vadība. Taču tieši šis partneris bija atbildīgs par trešās darba pakas vadīšanu. Projekta vidusposma izvērtēšanas pasākumā projekta vadošais partneris bija sagatavojis ziņojumu par projektā sasniegto un problēmām. Pēc ziņojuma noklausīšanās projekta vadības komiteja nolēma nomainīt trešās darba pakas vadību, veikt finansējuma pārdali starp partneriem un uzticēt citam partnerim šīs darba pakas vadību. Programmas sekretariāts atbalstīja iesniegtās izmaiņas, jo tās bija pamatotas...

Ir svarīgi laicīgi identificēt problēmas un rast tām risinājumu, lai nodrošinātu projektā izvirzīto mērķu sasniegšanu plānotajā apjomā un termiņā.

Institucionālais izvērtējums

Institucionālā izvērtējuma laikā tiek vērtēta fondu ieviešanas sistēma, tās efektivitāte un kapacitāte. Parasti šādi izvērtējumi skar vai nu visu publisko sektoru, vērtējot arī politikas veidošanas procesus vai arī attiecas tikai uz vienu ES fondu vadībā iesaistīto institūciju, ko veic iekšējā audita struktūra. Institucionālo izvērtējumu nolūks ir padarīt ES fondu plānošanas, vadības, ieviešanas un uzraudzības sistēmas efektīvākas.

Kaut pašvaldības nepiedalās ES fondu programmu vadībā un uzraudzībā, tomēr tās aktīvi ievieš dažādus projektus un ir svarīgi vērtēt, vai iekšējā kārtība pašvaldībā nodrošina efektīvu ES finanšu līdzekļu piesaisti un apguvi.

Pašvaldībā bija kārtība, ka ES projektus ieviesa projekta vadītāji, kas atradās pagasta pārvaldēs, taču pašvaldībā bija centralizētā grāmatvedība. Visi rēķini tika savākti un sūtīti uz centrālo pašvaldības grāmatvedību. Taču tā kā komunikācija starp pagastos esošajiem projektu vadītājiem un novada centrā esošo grāmatvedību bija vāja, tad rēķinu apmaksa regulāri tika kavēta, bieži gadījās, ka rēķini tika samaksāti un attiecināti ne uz tiem projektiem, uz kuriem vajadzēja. Izvērtējot institucionālo sistēmu, pašvaldība konstatēja, ka ir jāmaina ES fondu ieviešanas sistēma, centralizējot arī projekta vadību.

Tā kā pašvaldībās nebūs iekšējās audita vienības, ja vien nav ieviesta Kvalitātes vadības sistēma, ieteicams ir iegūt „skatu no malas” vai salīdzināt vienas pašvaldības ES fondu ieviešanas sistēmu ar citām pašvaldībām. Ja kādā projektā ir tikusi pielietota finanšu korekcija un pašvaldība kaut kādu iemeslu dēļ ir pazaudējusi finansējumu, būtu jāizvērtē iemesli, kāpēc tā ir gadījies, kāds sistēmas posms ir bijis vājais un kādas zināšanas ir pašvaldībā pietrūkušas, lai izvairītos no šādas situācijas. Jebkurā gadījumā, neskatoties uz pazaudētā finansējuma apjomu, ir jāizdara secinājumi un jāveic izmaiņas sistēmā, vai nu izglītojot esošos darbiniekus, vai pieņemot darbā jaunu darbinieku ar specifisku kompetenci, kas bija pietrūkusi konkrētā gadījumā, vai jāuzlabo finanšu kontrole, dokumentu aprite vai kas cits, kas bija novedis pie finanšu korekcijas pielietošanas.

Ex-post izvērtējums

Ex-post izvērtējums tiek veikts pēc programmas/projekta ieviešanas, izvērtējot sasniegtos rezultātus, tai skaitā ietekmi uz sociāli ekonomisko situāciju.

109


Izvērtējot gan programmas, gan arī projekta rezultātus un iespējamo ietekmi, jāatbild uz trīs galvenajiem jautājumiem: Vai projekts (programma) ir sasniedzis mērķus? Cik efektīvi tika sasniegti iznākuma un rezultatīvie rādītāji? Un kas būtu noticis, ja nebūtu bijis ES fondu ieguldījuma? EK izstrādātais priekšlikums 2011.g.oktobra versijā Eiropas Kohēzijas politikas uzraudzībai un izvērtēšanai 2014.-2020.g.programmēšanas periodā pasaka, ka ex-post izvērtējums apskata fondu iedarīgumu un efektivitāti un to ietekmi uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un fondu ieguldījumu ES prioritātēs – gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme.

3.1.2. Izvērtējumu nepieciešamība

Galvenais nolūks projekta izvērtēšanai ir ne tikai novērtēt, vai ir sasniegti plānotie rezultāti, bet arī izvērtēt sasniegto rezultātu kvalitāti un arī apsvērt tos sociālekonomiskos faktorus, kas ir palīdzējuši vai kavējuši rezultātu sasniegšanu. Izvērtējums ļauj projekta ieviesējam nonākt pie veiksmju un neveiksmju cēloņiem. Tāpēc, piemēram, Velsas valdība, ieviešot ES struktūrfondus 2007.-2013.g. programmēšanas periodā, katram projekta realizētājam iesaka veikt projekta izvērtējumu. To var darīt paši projekta ieviesēji vai arī piesaistīt ekspertus no malas. ESF un ERAF projektiem, kura summa ir 2 milj. angļu mārciņas vai vairāk, kā arī projektiem, kas atbalsta inovatīvas un eksperimentālas darbības ir noteikti jāpiesaista ārējais neatkarīgais izvērtētājs.

Arī Latvijā rezultātu izvērtēšanai tiek piešķirta liela loma, kaut izvērtējumi netiek oficiāli prasīti. Problēma rodas tajā, ka ne vienmēr izvērtēšanas rezultāti pašvaldībā tiek uzkrāti rakstiskā veidā. Nomainoties personālam, pastāv risks šo pieredzi pazaudēt. Neveicot rakstisku izvērtējumu un to nedarot publiski pieejamu, tiek pazaudētas vērtīgas zināšanas – arī citas pašvaldības un iestādes nevarēs izmantot labo praksi vai mācīties no citu kļūdām.

Rakstot 2007.-2013.g. ES struktūrfondu programmas projekta gala ziņojumu, parādās zināmi izvērtēšanas elementi, kas projekta ieviesējam ir jāvērtē. Atsevišķās ESF aktivitātēs kā „Atbalsts pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” projekta ieviesēji pēc sešiem mēnešiem pēc projekta ieviešanas raksta ietekmes ziņojumu, aprakstot paaugstināto kapacitāti. Šāds ietekmes ziņojums noteikti būtu rakstāms par visām kapacitātes paaugstināšanas aktivitātēm, lai pārliecinātos, vai ieguldītie līdzekļi institūcijas kapacitātes paaugstināšanā ir bijuši efektīvi un lietderīgi izlietoti. Publisko pakalpojumu uzlabošanas projektos, kas vērsti uz resursu taupīšanu, projekta realizētājam ir jāuzkrāj administratīvie dati, lai pierādītu projektā sasniegto resusu ietaupījumu.

3.1.3. Izvērtējuma kritēriji un jautājuma formulējumi

Saskaņā ar EK rekomendācijām 2007.-2013.g. programmēšanas periodam, kas pieejamas www.evalsed.com jautājumi, kurus izvēlamies uzdot pieder pie šādiem pamatkritērijiem:

Atbilstības kritērijs: cik lielā mērā programmas mērķi risina vajadzības? Vai mērķi atbilst vietējām, nacionālajām un Kopienas prioritātēm? Iedarbīguma kritērijs: Cik lielā mērā mērķi ir tikuši sasniegti? Vai veiktās darbības un pielietotie finanšu instrumenti ir snieguši gaidītos rezultātus? Vai varēja sasniegt vairāk lielāku ietekmi, izmantojot citus instrumentus? Efektivitāte: Vai mērķi ir sasniegti par zemāko cenu? Vai par to pašu cenu varēja sasniegt labākus rezultātus? Lietderība: Vai tiešie vai netiešie labuma saņēmēji atzīst sasniegtos rezultātus par apmierinošiem? Ilgtspējība: Vai sasniegtie rezultāti un ietekme, ieskaitot institucionālās izmaiņas būs ilgtspējīga? Vai ietekme turpināsies, ja nebūs vairs valsts finansējuma?

Taču atsevišķos gadījumos vēl ir atsevišķi kritēriji, kas ir ļoti nozīmīgi, ieviešot ES fondu projektus:

Papildinātība: Vai ieguldījums bija papildus tam, kas citādi būtu noticis.

110

http://www.evalsed.com/


ES fondi ļoti retos gadījumos atbalsta izveidotas sistēmas uzturēšanu, jo netiek ievērots „papildinātības” princips. Tāpat šī sistēma tiks un būs jāuztur par pašas iestādes līdzekļiem, līdz ar to zūd jēga finanšu ieguldījumam no fondiem sistēmas uzturēšanai projekta periodā.

Pašsvars (deadweight): Vai ieguldījums noved pie rezultātiem un ietekmes, kas tāpat būtu noticis. Aizvietošana: vai ieguldījums radīja samazinājumus sociāl-ekonomiskajā situācijā citur.

Pašvaldības un plānošanas reģioni varēja no ESF 2007.-2013.g. programmas paaugstināt savu kapacitāti, piesaistot kvalificētus speciālistus. Taču aktivitātē bija nosacījums, ka piesaistītie speciālisti nedrīkstēja būt darba attiecībās ar attiecīgo organizāciju vismaz pusgadu iepriekš. Ja piesaistītais speciālists būtu bijis konkrētās organizācijas darbinieks, tad būtu notikusi „aizvietošana”, kas ES fondu ieviešanā nav atbalstāma.

ES struktūrfondu ieviešanā Latvijā ir saskatāmi gadījumi, kad ir bijusi aizvietošana, tomēr tā ir attaisnojama. Piemēram, pašvaldībai uzceļot jaunu bērnudārzu un izveidojot jaunas darba vietas, kvalificēts personāls parasti tiek piesaistīts no citiem bērnudārziem, piemēram, tiem, kas pieder privātajam sektoram. Šādā veidā projekts ir atstājis negatīvu ietekmi uz darba tirgu privātajā sektorā. Taču mērķis ir attaisnojams, jo projekta rezultātā ir radītas papildus bērnudārza vietas un attiecīgi māmiņas un tēti varēs atgriezties darba tirgū, ieguvums ir lielāks nekā zaudējums.

Velsas vadošās iestādes izstrādātajās rekomendācijās ir formulēti šādi jautājumi: Vai projekts sasniedza savus mērķus? Jā nē, tad kāpēc? Kas ir veicies un kas nav veicies? Kāda ir projekta sagaidāmā ietekme? Kāds ir ārējais konteksts (sociālekonomiskā situācija)? Kā tas ir mainījies un kā tas ir ietekmējis projekta rezultātus? Cik efektīvi bija projekta procesi? Vai mērķus varēja sasniegt citā veidā? Vai iepriekšējo izvērtēšanas procesu rekomendācijas ir tikušas ieviestas? Ja jā, tad kāds ir bijis to rezultāts.

Pielikumā tiek dots Velsas novērtējuma lapas kopsavilkums, kas apraksta veikto izvērtējumu.

3.1.4. Izvērtējuma norise un metodes

EK priekšlikumā 2013.-2020.g.programmēšanas perioda Kohēzijas politikas uzraudzībai un izvērtēšanai tiek izteikta nepieciešamība veidot izvērtēšanas plānu katrai DP programmai visam programmēšanas periodam. Velsas ES fondu izvērtēšanas rekomendācijās tiek uzsvērta izvērtēšanas plāna nepieciešamība katram projektam. Tas tiek veidots vienlaicīgi ar projekta pieteikumu un paredz, kurā posmā tiks veikts izvērtējums, pasaka, kas šo izvērtējumu veiks un kādas izvērtējuma metodes tiks pielietotas. Izvērtējuma plānā tiks identificēts jautājumu loks, izvērtējuma formāts. Izvērtējuma formātam jāatbilst projekta lielumam un projekta riskam. Jo augstāka riska projekts, jo apjomīgākam jābūt izvērtējumam. Mazam projektam velsieši pieļauj arī četru stundu ilgu pārdomu pasākumu.

Lai izvēlētos efektīvu izvērtēšanas metodi, ir nepieciešams atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: Kādi ir iemesli izvērtējumam? Ko vēlas noskaidrot? Cik daudz, kādā mērā vai kāpēc? Kas ir atbildīgs par izvērtējuma veikšanu? Vai izvērtējums tiek veikts programmas vai projekta līmenī? Cik daudz vēlas tērēt par izvērtējumu? Kas veiks darbu? Paši vai piesaistīties eksperti? Kāda ir pašu izvērtēšanas kapacitāte?

EK rekomendācijas 2007.-2013.gadam paredz izvērtējumiem netērēt vairāk par 1%, taču, ja izvērtējuma aspekts ir būtiska projekta sastāvdaļa, tad summa varētu pieaugt no 5% līdz 10%.

Izšķir datu ieguves metodes un datu analīzes metodes. Zemāk tabulā ir dotas EK rekomendētās datu ieguves metodes 2007.-2013.plānošanas periodam un šīs grāmatas autoru piemēri šo metožu praktiskai pielietošanai rezultātu un ietekmes izvērtējumos projektu līmenī:

3.1.-1.taluba. Galvenās datu ieguves metodes

111


Metodes Metodes apraksts PiemērsGadījumu analīze (case study)

Metode pielietojama, lai detalizēti izanalizētu konkrētu projektu, identificētu veiksmes un neveiksmes, savāktu visu faktu un skaitļu materiālu. Metodi iespējams pielietot arī vairāku atšķirīgu vai līdzīgu gadījumu analīzē un tad tos salīdzinot, izdarot attiecīgus secinājumus.

Liela novada pašvaldība plāno ieviest centralizēto komunālā dienesta saimniecību, kas apkalpotu objektus vairākos pagastos. Tā kā Latvijā ir pašvaldības, kur šāda sistēma ir ieviesta, uz vietas šajās pašvaldībās tiek analizēti konkrētie gadījumi, identificētas priekšrocības un trūkumi un tikai tad pieņemts lēmums par komunālā dienesta apvienošanu, konkrētām tā funkcijām un apakšstruktūrām.

Delfi aptauja Delfi aptauja tiek organizēta, lai iegūtu ekspertu grupas viedokli par konkrētu jautājumu, izmantojot telekomunikācijas.

Delfi aptauju var lietot, piemēram, lai novērtētu un kvantificētu liela infrastruktūras projekta ietekmi un rezultātu kvalitāti. Piemēram, pēc daudzfunkcionālās kultūras halles objekta realizācijas telefoniski tiek aptaujāti iesaistīto nozaru eksperti (kultūras menedžeri, mūziķi, teātra izrāžu organizētāji, u.c., kuri varētu būt potenciālā objekta lietotāji) izteikt domas par no jauna uzbūvēto objektu un tā funkcionalitāti, atbildot uz konkrēti formulētiem jautājumiem.

Ekspertu panelis Ekspertu panelis ir speciāla ekspertu grupa, kas tiekas klātienē, lai novērtētu konkrēto projektu. Katrs eksperts ir autoritāte savā nozarē, tiek detalizēti analizēti projekta dokumenti un tad kopīgi vienojoties formulēts viedoklis vai viedokļi, ja ekspertiem ir atšķirīgs skatījums.

Noteikti šo metodi vajadzētu izmantot pirms lielu infrastruktūras objektu būvniecības. Piemēram, pieņemot lēmumu par Ziemeļu šķērsojumu pār Daugavu izbūvi noteikti vajadzētu rīkot ekspertu paneli, iespējams iesaistot arī ārzemju ekspertus ar atšķirīgu pieredzi.

Fokuss grupas Fokuss grupas tiek pielietota kā kvalitatīvā socioloģiskā pētījuma metode, lai identificētu esošo viedokļu dažādību. Fokuss grupas kā palīgmetode ir izmantojamas visās izvērtējuma stadijās gan lai noskaidrotu projektu prioritāros virzienus, gan lai novērtētu sasniegtos rezultātus.

Gadu pēc investīcijām profesionālās izglītības iestādē konkrētu apmācību programmu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā tiek rīkota fokuss grupas diskusija, lai novērtētu projekta ietekmi, uz diskusiju tiek aicināti skolas audzēkņi, kas mācās uzlabotajās programmās, skolas pedagogi un administrācijas pārstāvji, vecāku pārstāvji, vietējais darba devējs konkrētajā nozarē, nozares asociācijas pārstāvis, potenciālais audzēknis. Katram pārstāvim ir savs viedoklis par ieguvumiem no projekta un projekta trūkumiem. Viedokļi tiek apkopoti un analizēti, izdarīti secinājumi par nepieciešamajām investīcijām nākotnē.

Dziļās intervijas Arī dziļās intervijas pieder pie kvalitatīvajām pētījuma metodēm. Intervijās var iegūt indivīda – nozares eksperta vai mērķa grupas pārstāvja viedokli, kas var būt pretrunā ar grupas viedokli. Bieži intervijas izmanto, lai vēlāk formulētu fokuss grupas jautājumus. Parasti intervijas arī izmanto, lai validētu projekta ideju pie mērķa grupas vai identificētu problēmas.

Pašvaldība nolēmusi izveidot jauniešu iniciatīvu centru. Lai noteiktu centra darbības apjomu, tiek veiktas dziļās intervijas ar mērķa grupas pārstāvjiem - jauniešiem, vecāku padomes pārstāvjiem, pašvaldību sociālo darbinieku, valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektoru, vietējās skolas psihologu, utt. Ar interviju palīdzību tiek identificēts iespējamais problēmjautājumu loks, kas tālāk tiek analizēts statistiskā, balstoties uz ekspertu norādītajiem literatūras avotiem, lai noteiktu problēmas apjomus un pieņemtu lēmumu par centra darbības specifiku.

Novērošanas tehnikas

Izvērtētājs novēro konkrēto pētāmo objektu tā naturālajā

Pašvaldībā tiek izveidota vienas pieturas aģentūra. Lai novērtētu klienta apmierinātību ar izveidoto

112


Metodes Metodes apraksts Piemērsvidē, veicot novērojumus no malas. Metode sākotnēji izmantota etnogrāfiskajos kultūras novērojumos un uzvedības pētījumos pedagoģijā.

pakalpojumu, sniegto pakalpojumu kvalitāti, t.sk. darbinieku kompetenci, centrā kādu laiku uzturas pētnieks, kas novēro un piefiksē klientu un centru darbinieku rīcību un uzvedību.

Aptaujas Socioloģiskajās aptaujās tiek izmantoti standarta jautājumi strukturētā formātā. Tā kā šī metode pieder pie kvantitatīvajām metodēm, tad rūpīgi ir jāpārdomā izlases sastādīšana un aptaujājamo skaits, lai rezultātus varētu uzskatīt par reprezentatīvajiem.

Aptaujas tiek plaši izmantotas, lai novērtētu jebkādu ESF ietvaros organizētu apmācību, semināru, informatīvo pasākumu norisi, pasākuma dalībniekiem pēc pasākuma lūdzot aizpildīt novērtējuma aptaujas anketas. Pašvaldībā izveidojot jaunu pakalpojumu vai uzlabojot esošo, kas saņemams klātienē, arī būtu ieteicams izmantot anketēšanu, lai novērtētu klientu apmierinājumu ar izveidoto pakalpojumu.

SVID SVID (Stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudi) ir metode, kas sākotnēji tika pielietota stratēģiju izstrādei. Pārsvarā tā ir izmantojama ex-ante novērtējumos vai vidusposma novērtējumos, lai noteiktu tālākos soļus.

Katrai pašvaldībai pēc 2007.-2013.gada programmēšanas perioda vajadzētu izvērtēt savas veiksmes un neveiksmes ES fondu piesaistē sava novada teritorijai, analizējot esošo pieejamo statistiku par piesaistīto ES fondu finansējumu un veicot iestādes administratīvās kapacitātes novērtējumu. Šajā gadījumā analizējot iestādes sniegumu, noteikti efektīvi ir izmantot SVID analīzes metodi. Identificētās iespējas ir pārvēršamas uzlabojumos nākamajā plānošanas periodā. Šajā gadījumā tiek analizēti sekundārie dati, kas ir pieejami ministriju mājas lapās, nacionāla līmeņa ietekmes izvērtējumos, ziņojumos, kā, piemēram, VRAA ziņojums „Reģionu attīstība Latvijā” par reģionu attīstību 2010. gadu u.tml.

Sekundāro datu izmantošana

Tiek savākti un analizēti dati, kas atrodas kaut kur citur-dažādās datu bāzēs, statistikā, jau veiktajos pētījumos, novērtējumos.

Administratīvo datu izmantošana

Projektu veidojot tiek uzstādīti noteikti rezultatīvie rādītāji, kurus programmu apsaimniekotājiem summējot, rodas kopējie aktivitātes sasniedzamie rādītāji. Būtiski ir izvēlēties tādus rādītājus, kas ir viegli iegūstami statistikā vai noteiktajos avotos.

Izveidojot jaunu tūrisma objektu pašvaldībā, kas ir bez maksas un laika ierobežojumiem pieejams jebkuram apmeklētājam, pie objekta tiek uzstādīts arī apmeklētāju skaitītājs, lai saskaitītu tūristus rekonstruētajā objektā un spētu atskaitīties par tūristu skaitu jaunajā objektā, kas projektā bija ierakstīts kā rezultatīvais rādītājs.

3.1.5. Galvenās datu analīzes metodes

Pēc EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pasūtījuma 2011.gada septembrī ir izveidots ziņojums „Innovatīvo aktivitāšu izvērtējuma: metodes un prakse”, ko veidojusi „Technopolis” grupa, kurā ir apkopotas galvenās metodes, kas izmantojamas izvērtējumos. Galvenās datu analīzes metodes uzskaitītas tabulā, kas papildinātas ar autoru praktiskajiem piemēriem.

3.1.-2.taluba. Galvenās datu analīzes metodesMetodes Metodes apraksts Piemērs

Aprakstošā statistika Pieejamie dati tiek analizēti un aprakstīti, lai noteiktu, cik lielā mērā mērķa grupa ir saņēmusi atbalstu/tikusi ietekmēta.

Pašvaldība ir izveidojusi vairākus e-pakalpojumus, tai skaitā, elektronisko dokumentu aprites sistēmu. Pēc gada darba ir pieejama statistika par dažādo pakalpojumu izmantošanu, par dokumentu aprites ātrumu un citi administratīvie dati, kas tiek nodoti analītiķim, lai veiktu sistēmas kvalitatīvu novērtējumu.

Ieguldījumu/iznākumu analīze

Metode, kas tiek izmantota, lai raksturotu

Pašvaldība veic investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras izveidē, pievelkot industriālajām

113


Metodes Metodes apraksts Piemērsekonomisko aktivitāti konkrētā teritorijā noteiktajā laika periodā.

aktivitātēm atvēlētajā teritorijā gāzi, elektrību, telekomunikācijas un izveidojot piebraucamo ceļu. Trīs gadus pēc projekta izveides tiek veikts izvērtējums, novērtējot kāda atdeve ir bijusi ieguldītajām investīcijām, vai šajā teritorijā ir ienākuši jauni uzņēmēji, kas iepriekš nav bijuši pašvaldībā, cik jaunas darba vietas ir radītas, kāds ir bijis šo jaunatnācēju devums dotās teritorijas ekonomikā noteiktajā laikā. Rezultātā ieguldītais finansējums tiek attiecināts pret ieguvumiem un pēc iespējas izteikts skaitliskā izteiksmē.

Izmaksu un ieguvumu aprēķināšanas metode

Metode, kas nosaka ekonomisko efektivitāti. Detalizēts metodes apraksts dots 1.5 nodaļā. Šo metodi Latvijā pielieto, lai pieņemtu lēmumu realizēt projektu vai nē, taču šo pašu metodi var efektīvi izmantot ex-post izvērtējumos, noskaidrojot, vai projekts ir bijis efektīvs un tad salīdzināt ar ex-ante rezultātu.

Veidojot jaunu un finansiāli apjomīgu kultūras tūrisma objektu, pirms projekta tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīzi. Divus gadus pēc projekta realizācijas tā tiek atkārtota, salīdzinot ar pirms projekta prognozēto, jau balstoties uz reālajiem administratīvajiem un statistiskajiem datiem. Arī ja projektā sākotnēji nav veikta analīze, iespējams projekta rezultātus izteikt skaitliski tieši izmantojot šo metodi.

Pretstatu ietekmes izvērtējums (counter-factual impact evaluation)

Metodi pielieto, pretstatot situāciju, kad ieguldījums netika (netiktu) veikts pret situāciju, kad ir veikts ieguldījums. Šī metode ir ļoti bieži izmantojama tieši ietekmes pētījumos, mēģinot noteikt iespējamo fondu devumu.

Pašvaldībā ir divas vidusskolas, kurās abās apgūst dabas zinātņu programmas. Vienā vidusskolā ieviesa ERAF projektu, izremontējot un ar jaunām tehnoloģijām un uzskates līdzekļiem aprīkojot fizikas, matemātikas, ķīmijas un bioloģijas kabinetus. Gadu vai divus pēc projekta realizācijas tiek analizēti tādi rezultāti kā skolēnu vēlme kārtot eksāmenus dabaszinātnēs, skolēnu iegūtās balles eksāmenos, skolēnu izvēle turpināt studēt ar dabaszinātnēm saistītās programmās pēc skolas beigšanas. Grafiski tiek atspoguļotas līknes, salīdzinot tās ar skolēnu sniegumu skolā, kurā ieguldījumi netika veikti. Tā kā tiek rīkoti centralizētie eksāmeni, tad rezultāti būs visnotaļ objektīvi. Tomēr vēlams grafiski šos indikatorus atspoguļot vismaz piecu gadu griezumā, vienā grafikā atspoguļojot situāciju abās skolās pirms projekta realizācijas un pēc realizācijas. Ja abu grafikā abu skolu līknes paliek paralēlas, tad nekādas ietekmes šim projektam nav bijis.

Mikro-ekonomiskie modeļi

Mikro-ekonomiskā modelēšana attiecas uz individuālo uzvedību vai sniegumu. Parasti to izmanto attiecībā uz kompānijām vai mājsaimniecībām. Piemēram, tiek mēģināts izmodelēt situāciju, kā kompānija būtu attīstījusies bez ES fondu atbalsta un tad salīdzināt ar esošo situāciju.

Modelēšanu, it īpaši makro-modelēšanu, visticamāk nebūs iespējams pielietot bez ekspertu piesaistes pašvaldībā. Makroekonomiskās modelēšanas mērogs Latvijā varētu būt tikai visa Latvijas teritorija, jo ekonomiskie procesi ir ļoti savstarpēji saistīti. Mikro-ekonomisko modelēšanu varētu pašvaldība izmantot, lai noteiktu un aprakstītu, kā funkcionētu konkrēta sistēma vai iestāde, ja tā nebūtu saņēmusi atbalstu no fondiem, piemēram, nebūtu rekonstruētas siltumtrases vai nebūtu izveidota koģenerācijas stacija.

Makro ekonomiskie modeļi

Makroekonomisko modeli pielieto kopējās ekonomiskās situācijas

114


Metodes Metodes apraksts Piemērsmodelēšanā, parasti ar datora palīdzību. Veicot OP ietekmes izvērtējumus konkrētā nozarē, parasti šī ir visbiežāk izmantotā metode Latvijā, taču attiecībā uz visu valsts teritoriju.

Daudzkritēriju analīze (multicriteria analysis)

Daudzkritēriju analīzi lieto, lai salīdzinātu vairākas alternatīvas un izvēlētos labāko lēmumu pieņemšanas procesā. Izvēlētie kritēriji tiek analizēti kompleksi vienotā sistēmā.

Parasti veidojot kādu objektu no jauna, piemēram, būvējot multifunkcionālo halli, viss process sākas ar metu konkursu. Arhitekti piedāvā konkursā metus, kurus eksperti izvērtē ar daudzkritēriju analīzes palīdzību, vērtējot gan piedāvātā objekta vizuālo pievilcību, gan funkcionalitāti, gan iekļaušanos kopējā ainā, gan materiālu atbilstību, utt. Ex-post procesā daudzkritēriju analīze ir pielietojama, piemēram, izvērtējot dažādu objektu būvniecības procesa norisi. Vienā objektā būvniecība tiek īstenota kopā ar projektēšanu, otrā objektā tie ir dalīti procesi. Tiek salīdzinātas abas alternatīvas pēc dažādiem kritērijiem: kvalitāte, laiks, administratīvais slogs, cena, iepirkuma riski, utt. Tiek izdarīti secinājumi par pašvaldībai pieņemamāko variantu nākotnē.

Gadījumu analīze (case studies)

Gadījumu analīze tiek izmantota arī kā analītiskā metode ne tikai kā datu ieguves metode. Šajā gadījumā tiek izpētīti vairāki gadījumi dažādos apstākļos un salīdzināti. Var analizēt organizācijas, projektus, sociālās grupas vai procesus.

Piemēram, katra pašvaldība atšķirīgi realizē mūžizglītības funkciju savā pašvaldībā, tai piesaistot ESF vai citu programmu līdzekļus. Viens novads nodarbojas ar pieaugušo IT prasmju apmācību, citi koncentrējas uz biznesa programmu izveidi un mācīšanu, citiem ir plašs interešu izglītības piedāvājums, citi nodarbojas ar bezdarbnieku pārkvalifikāciju. Reģionu vai Latvijas līmenī vajadzētu izpētīt šos dažādos gadījumus un novērtēt ES fondu piesaisti mūžizglītības funkcijas realizācijai pašvaldībās.

Sociālā tīkla analīze Analīze balstās uz sociālo mijiedarbību novērtēšanu starp dažādiem subjektiem, tai skaitā labumu guvējiem. Tiek analizēta mijiedarbību intensitāte un savstarpējā atkarība.

Pašvaldība ESF projekta ietvaros ir uzlabojusi savu pakalpojumu kvalitāti, tai skaitā mājas lapas kvalitāti, ieviešot iespēju iedzīvotājiem uzdot jautājumus speciālistiem. Tiek analizēts komunikāciju biežums, jautājumu loks, operativitāte atbildes sniegšanā, izteiktie priekšlikumi, u.c. aspekti pašvaldības speciālistu komunikācijā ar sabiedrību. Iedzīvotāji tiek rosināti novērtēt jebkura ieviestā projekta lietderību un kvalitāti, piedaloties forumā, pēc tam apkopojot un analizējot rezultātus.

Bāzes vērtības izmantošana

Pirms ES fondu ieguldījuma ir noteiktas indikatoru bāzes vērtības, kas pēc ES fondu ieguldījuma tiek salīdzinātas, nosakot pieaugumu/samazinājumu. 2007.-2013.g. programmēšanas periodā gandrīz katrai VSID aktivitātei rezultātu un iznākumu līmenī bija noteiktas bāzes vērtības.

Pašvaldība ievieš projektu par satiksmes organizācijas uzlabošanu, likvidējot melno punktu. Katru gadu šajā vietā notiek vairāki satiksmes negadījumi, no kuriem vismaz divi beidzas letāli. Tiek nofiksēta bāzes vērtība negadījumu skaitam un negadījumu skaitam ar letālu iznākumu gadā, kas tiks pieņemts par atskaites gadu. Pēc projekta realizācijas tiek salīdzinātas bāzes vērtības ar jaunajām vērtībām, t.i., samazināto negadījumu un letālo negadījumu skaitu. Šajā gadījumā var arī mēģināt izteikt zaudējumus (apdrošinātājiem, cilvēkiem, kas cietuši negadījumos, un viņu radiniekiem, valsts veselības aprūpes sistēmai, ceļu policijai, kas pastiprināti uzmanīja šo vietu) finansiālā izteiksmē un tad salīdzināt bāzes un pēc projekta vērtības. Diemžēl valstī nav

115


Metodes Metodes apraksts Piemērsizstrādāta vienota metodika, cik valstij izmaksā viena cilvēka dzīvība, kas noteikti būtu palīdzējis aprēķinu veikšanā.

Salīdzināšana ar etalonvērtību (benchmarking)

Tiek noteikta kvalitatīva vai kvantitatīva indikatora etalonvērtība un piedāvātā projekta indikatora vērtība tiek salīdzināta ar noteikto etalonu. Šo metodi bieži izmanto, rēķinot vidējās izmaksas.

Šo metodi pielieto ceļu un cita veida būvniecībā. 2009.gadā LR EM ir pasūtījusi „Analītisko būvizmaksu katalogu”, www.em.gov.lv/images/modules/items/ABIKv4_3(1)pdf, kurā ir iekļauti etalonprojektu tehniski ekonomiskie aprēķini, kas domāti kā ceļvedis ar mērķi noteikt plānojamā objekta aptuvenās izmaksas. Piemēram, ja konkursā 1 km izmaksa krietni pārsniedz vai nesasniedz noteikto etalonvērtību, tad rodas jautājums par izmaksu pamatotību.

Vislabāko rezultātu, veicot izvērtējumu, var panākt kombinējot dažādas metodes, ietverot gan kvantitatīvā, gan kvantitatīvā izvērtējuma aspektus.

3.1.6. Rezultatīvo rādītāju sistēma

Viens no galvenajiem elementiem izvērtēšanā ir izvēlētie indikatori (rezultatīvie rādītāji), kas ir uzstādīti kā bāze vai pamatvērtība pirms izvērtējuma un kas tiks salīdzināti pēc ES fondu ieguldījuma, lai spriestu par sasniegtajiem rezultātiem vai ietekmi.2007.-2013.gada VSID bija balstīts uz „loģiskā ietvara metodi”, paredzot 3 pakāpju indikatoru sistēmu:

Iznākuma rādītāju (km skaits, apmācīto skaits, ieviesto projektu skaits, utt.) Rezultātu rādītājs (ietaupītais laiks, paaugstināts prasmju līmenis, utt.) Ietekmes rādītāji (samazināts bezdarba līmenis, IKP pieaugums, uzlabota vides kvalitāte, utt.)

Projekta ieviesējam pārsvarā vajadzēja sasniegt tikai iznākuma rādītāju un par to atskaitīties, rezultatīvie rādītāji bija grūti „statistikā” noķerami bez papildus pētījumu veikšanas. Saskaņā ar jaunajām EK rekomendācijām, kas izteiktas 5.Teritoriālājā kohēzijas ziņojumā 2010.g.novembrī turpmāk lielāka loma piešķirama tieši indikatoriem, strādājot „uz rezultātiem –balstītā” sistēmā.

Lai iznākuma un rezultātu rādītāji būtu salīdzināmi un akumulējami ES valstīs, EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts ir izstrādājis priekšlikumu Eiropas Kohēzijas politikas – ERAF un EK uzraudzībai un novērtēšanai 2014.-2020.gadā, sniedzot arī pamatindikatoru tabulu pa galvenajām nozarēm. Pielikumā dota daļa no EK piedāvātajiem indikatoriem.

3.1.7.Iespējamie riski un to novēršanas veidi

Iespējamais risks


pasākumsIzvēlētie rezultatīvie rādītāji ir grūti iegūstami statistikā, nav iespējams atskaitīties par sasniegtajiem projekta rezultātiem

Plānojot projektu izvēlēties reālus, statistikā vai administratīvajos datos iegūstamus rādītājus. Paredzot datu ieguves avotus un ieguves termiņus.

Sekot līdz statistikai un veikt datu uzkrāšanu.

Ja statistikā dotie dati nav iegūstami, ir iespējams pasūtīt speciālu pētījumu un mēģināt tiks pie nepieciešamajiem datiem.

Projektā uzstādītie rezultatīvie rādītāji nav reāli sasniedzami, tie ir pārāk optimistiski

Veikt pirms projekta izpēti, iepazīties ar līdzīgiem projektiem un to rezultātiem.

Jau projekta sākumā vai vidusposmā veikt rādītāju korekciju, sadarbībā ar atbildīgo iestādi.

Skaidrot projekta rezultātu nesasniegšanas gadījumu, ja iespējams, veikt papildus

116


Iespējamais risks


pasākumsieguldījumus, lai tomēr nodrošinātu rādītāju sasniegšanu.

Veicot ietekmes pētījumus, ir problemātiski norobežoties no citu pasākumu ietekmēm.

Izvēlēties tādas ietekmes analīzes metodes, kas ļauj maksimāli norobežoties no citām ietekmēm, piemēram, references grupu vai pretstatījuma metodi.

Veikt datu uzkrāšanu, salīdzinot ar noteikto bāzes vērtību.

Iespējams veikt datu salīdzināšanu ar citām pašvaldībām un citiem gadījumiem. Maksimāli uzkrāt datus nākamajam programmēšanas periodam.

117


3.2. Projekta rezultātu ilgtspēja

3.2.1. Ilgstpējas veidi

Ikvienā projektā, neatkarīgi no aktivitāšu veida un plānotajiem ieguldījumiem, būtiski ir nodrošināt sasniegto rezultātu uzturēšanu, ko sauc par ilgtspēju. Projekts ir ilgtspējīgs, ja noteiktu laiku pēc tā pabeigšanas projekta mērķa grupai, noteiktai iedzīvotāju grupai, vai institūcijai kā juridiskajai personai ir pieejami projekta rezultāti. Aprakstot projekta ilgtspēju , projekta iesniedzējs pamato, kādā veidā tiks izmantoti projekta aktivitāšu rezultātā gūtie labumi, atziņas, prasmes un iemaņas, pieredze, materiāltehniskie ieguvumi un ieguldījumi infrastruktūrā.

Aprakstot projekta ilgtspēju, izdala šādus aspektus: Finansiālā ilgtspēja Institucionālā ilgtspēja Politiskā ilgtspēja

Finansiālā ilgtspēja

Finansiālā ilgtspēja – projekta īstenotāja rīcībā esošie finanšu resursi, lai nodrošinātu projekta rezultātu uzturēšanu pēc projekta noslēgšanās, vai arī projekta iesniedzēja novērtējums par iespēju piesaistīt ārvalstu finanšu programmu, citu fondu līdzekļus turpmākai projektu īstenošanai” (LSIF metodiskie noteikumu ESF veidlapas aizpildīšanai). Ja projekta iesniedzēja rīcībā nav pieejami nepieciešamie finanšu resursi aktivitāšu īstenošanai pēc projekta beigām, tiek sniegts novērtējums, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, šādu finanšu resursu piesaistei no citiem fondiem;

Būtiski ir nodrošināt finansiālo ilgtspēju it īpaši tiem projektiem, kuru ietvaros tiek izveidots kaut kas jauns, piemēram, izveidota jauna institūcija vai pakalpojums. Projektos, kuros ar ES struktūrfondu finansējumu tiek veidoti jauni alternatīvās aprūpes centri, pirmskolas izglītības iestādes, koģenerācijas stacijas, izbūvēta jauna transports infrastruktūra, tūrisma un kultūras objekti, utt. pašvaldību budžetos ilgtermiņā ir jāparedz papildus finansējums šo objektu uzturēšanai, jo reti kurš sabiedriskais objekts neprasa papildus finansējumu pašvaldību budžetā. Protams, ieguldītās investīcijas atmaksājas ilgtermiņā, atnākot atpakaļ pašvaldības budžetā caur nodokļiem, taču izdevumi rezultātu uzturēšanai ir fakts, kas jāņem vērā jau pirmajā gadā pēc projekta īstenošanas.

Institucionālā ilgtspēja

Institucionālā ilgtspēja – projekta īstenotāja rīcībā esošie finanšu resursi, lai turpinātu projekta aktivitātes pēc projekta beigām. Projekta iesniedzējs pamato, kā izveidotās struktūras, piesaistītie darbinieki, apmācītie speciālisti, izveidotā Interneta vietne, iegādātais aprīkojums vai citi projekta rezultāti tiks uzturēti pēc projekta beigām. Tiek sniegts apraksts, kas un kādā veidā pārmantos projekta rezultātus, tostarp iegūto pieredzi apmācību gadījumā. Ja projektā iegādātas tehnoloģijas, apraksta, vai tās būs iespējams izmantot arī projektam beidzoties, vai iespējams iegādāties rezerves daļas, vai projekta rezultātu uzturēšanai ir pieejams kompetents personāls, kā tas tiks piesaistīts un apmācīts.

It īpaši svarīga institucionālā ilgtspēja ir kapacitātes stiprināšanas projektos, jo diezgan bezjēdzīgi ir stiprināt institūciju, kura tiek vēlāk reformēta, pat, ja apmācītie cilvēkresursi turpina strādāt publiskā pārvaldē.

Ļoti sensitīva nozare ir veselības aprūpe, kur no ES struktūrfondiem ir ieguldīti milzīgi līdzekļi infrastruktūrā, taču stacionārām aprūpes institūcijām tiek mainīt statuss un samazinās valsts pasūtījums, iegādātais aprīkojums vairs netiek adekvāti noslogots, šādi apdraudot projektā sasniegto rezultātu ilgtspēju.

118


Pašvaldība realizēja ERAF projektu par alternatīvās sociālās aprūpes centra izveidi attālā lauku teritorijā, kā galveno mērķa grupu izvēloties personas ar kustību traucējumiem. Centrā iekārtotas mājīgas telpas, nodrošinot vides pieejamību, iegādāti speciāli dārgi trenažieri rehabilitācijas vajadzībām. Uz projekta izveides brīdi septiņi cilvēki apgalvoja, ka būtu gatavi šādu centru izmantot, taču pēc projekta īstenošanas tikai trīs reāli šo centru arī izmantoja. Pārējiem ir problēma ar nokļūšanu centrā vai arī viņi bija mainījuši savas domas. Pašvaldībai ir jādomā par citu mērķa grupu, kā arī par speciālā transporta nodrošināšanu klientiem, kas labprāt izmantotu centra pakalpojumus, bet nespēj uz turieni nokļūt...

Lauku teritorijās ir ļoti būtiski šādus centrus veidot kā multi-funkcionālus un neorientēties tikai uz vienu mērķa grupu. Šajā gadījumā rezultātu ilgtspēja būtu labāka, ja jau iepriekš būtu paredzēta speciālā transporta iegāde un sadarbība ar blakus esošo pašvaldību, sniedzot tai pakalpojumu. Savukārt multifukcionalitātes uzlabošanai palīdzētu paralēlais ESF finansētais projekts par alternatīvo sociālo pakalpojumu izveidi.

Politiskā ilgtspēja

Politiskā ilgtspēja –projekta gaitā plānoti normatīvo aktu uzlabojumi, vietējās, reģionālās vai valsts politikas īstenotajā darbā. Projekta iesniedzējs apraksta, kādu ietekmi projekta rezultāti atstās uz politikas plānošanas dokumentiem, likumdošanas aktiem vai citām darbībām, kur nepieciešams politisks atbalsts, piemēram, jaunu likumdošanas iniciatīvu ieviešanai vai stratēģisku projektu tapšanai nākotnē, kā arī pašas institūcijas darba uzlabošanai nākotnē.

Pašvaldība izstrādā integrēto attīstības programmu, paredzot prioritāros attīstības virzienus turpmākajiem 7 gadiem, programmā iekļaujot arī investīciju attīstības plānu.

Šajā gadījumā projekta rezultātiem viennozīmīgi tiek nodrošināta politiskā ilgtspēja, jo izstrādātais dokuments kalpos kā galvenais finanšu piesaistes mehānisms nākotnē. Pamatojoties uz programmā iezīmētajām prioritātēm, tiks izvēlēti stratēģiskie projekti nākamajā programmēšanas periodā.

Pašvaldība īsteno projektu par administratīvās kapacitātes stiprināšanu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Projekta ietvaros tiek veikts pētījums par ES finanšu līdzekļu piesaistes iespējām konkrētās pašvaldības vajadzību risināšanai, kā arī pēc pētījuma tiek apmācīti pašvaldību struktūrvienību speciālisti projektu vadībā finanšu līdzekļu piesaistē.

Šajā gadījumā noteikti projekta rezultāti būs politiski ilgtspējīgi, jo rezultātā tiks identificēti konkrēti fondi, kas atbilst konkrētās pašvaldības vajadzībām. Arī investīcijas speciālistu izglītošanā noteikti dos atdevi, rezultējoties projektu iesniegumos, ko izstrādājuši konkrētie speciālisti, saskaņā ar identificētajām fondu iespējām. Lai vēl vairāk uzsvērtu tieši politisko ilgtspēju projektu rezultātiem, vēlams paredzēt pētījuma rezultātu prezentāciju novada deputātiem, kas attiecīgi arī pieņem lēmumu par tālāko projektu ideju likteni.

3.2.2. Multiplikatīvais efekts

Parasti projekta iesnieguma veidlapas sadaļā, kur jāpierāda projekta rezultātu ilgtspēja, ir jāapraksta arī projekta rezultātu multiplikatīvais efekts, t.i., projekta rezultātu izplatīšana un pavairošana. Projekta iesniedzējs sniedz aprakstu, cik lielā mērā projekta rezultāti varētu būt noderīgi citām attiecīgās nozares organizācijām un kā viņi iegūs informāciju par šiem rezultātiem. Tāpēc, lai nodrošinātu projekta ietekmes palielināšanos, tiek plānotas projekta noslēguma konferences, atvērto durvju dienas rekonstruētajos objektos un preses konferences. Informācija tiek izplatīta ar preses paziņojumu, publikāciju laikrakstos un Interneta vietnēs palīdzību. Projekta iesniedzējam ir jāplāno projekta aktivitātēm un mērķa grupai atbilstīgi informēšanas pasākumi, lai nodrošinātu projekta rezultātu izplatību un projekts radītu multiplikatīvo vai „sniega” bumbas efektu, citām organizācijām pārņemot projekta ieviesēju labo praksi.

Jelgavas pilsētas pašvaldība kopš 2006.gada realizē „Drošas pilsētas” konceptu. Veicot satiksmes uzlabojumus savu pilsētu ielās daudzas pašvaldības pēc Jelgavas parauga izvēlējās tieši „drošais ceļš uz skolu” ideju . Biedrības „Vecāki Jelgavai” devās regulāros reidos pa pilsētu, apmeklējot kafejnīcas, spēļu namus un citas publiskas vietas, pieskatot tur esošos pusaudžus. Līdzīga biedrība pēc Jelgavas parauga tika izveidota Dobelē ar tādiem pašiem mērķiem –rūpēties par pusaudžu drošību...

119


Ir ļoti daudzi projektu koncepti, ko būt vērts Latvijā pavairot, pārņemot ne tikai ārzemju pieredzi, bet arī veiksmīgo Latvijas kolēģu pieredzi.


Iespējamais risks


pasākumsProjekta rezultāts netiek uzturēts pēc projekta beigām, projektam nav finansiālā ilgtspēja

Izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana, lai pārliecinātos, vai projekta rezultātus varēs uzturēt.

Atteikties no projekta īstenošanas, ja nebūs iespējams nodrošināt finansiālo ilgtspēju.

Risku seku un turpmākās ietekmes izvērtēšana. Iespējamo uzturēšana izmaksu samazināšana, investējot energoefektivitātē vai jebkādos citos tehnoloģiskos uzlabojumos, samazinot uzturēšanas izmaksas.

Projekta ieviesējinstitūcija tiek reformēta, risks pazaudēt projekta rezultātus, projektam nav institucionālās ilgtspējas

Jau iepriekš paredzēt riska novēršana stratēģiju un izskatīt alternatīvas, kas pārņems projekta rezultātus institucionālās reorganizācijas rezultātā.

Savlaicīga sadarbības iestādes informēšana par izmaiņām situācijā, veicot nepieciešamās darbības saistību pārņemšanai.

Sadarbība ar citām institūcijām, kas pārņems saistības vai vismaz daļēji mazinās riska ietekmi.

Projektam nav politiskās ilgtspējas

Izvēlēties tikai tos projekta risinājumos, kuriem ir pamatojums attīstības plānošanas vai politikas plānošanas dokumentos, normatīvos aktos.

Risku novērtēšana un vadīšana atbilstoši plānam

Riska izvērtēšana un secinājumu izdarīšana nākotnē.

Projekta pieredze nav pārņemama, jo risinājums ir izteikti individuāls un specifisks, projektam nav multiplikatīvā efekta.

Jebkāda pieredze ir izvērtējama, ir iespējams mācīties arī no negatīvās pieredzes un gūt pierādījumus, kāpēc dotais risinājums ir vietai specifisks.

Iespējams izvēlēties lētākos un pieticīgākos informācijas izplatīšanas veidus kā mājas lapa, pašvaldības informatīvais izdevums.

Iespēja modificēt risinājumu, lai tas būtu derīgs citām organizācijām un to izplatīt.

120


3.3. Pārbaudes projekta īstenošanas vietā

Saskaņā ar VRAA iekšējām uzraudzības procedūrām paredzētas trīs veida pārbaudes: regulārā jeb izlases pārbaude - tiek veikta projekta īstenošanas laikā, ja projekta īstenošanā ir konstatētas problēmas vai specifiski riski un faktu noskaidrošanai ir nepieciešama projekta apsekošana uz vietas. pirmsmaksājumu pārbaude - tiek veikta projekta īstenošanas laikā pirms starpposma vai noslēguma maksājuma, lai gūtu pārliecību par maksājuma pieprasījumā un projekta progresa pārskatā norādītās informācijas pamatotību. pēcmaksājumu pārbaude - tiek veikta piecu gadu periodā pēc noslēguma maksājumu veikšanas, t.i. pēc projekta pabeigšanas, bet ne agrāk kā otrajā gadā, katrā projektā tiek veikta vismaz viena pēcmaksājumu pārbaude, lai gūtu pārliecību, ka projekta ietvaros radītās vērtības un sasniegtie rezultāti tiek izmantoti saskaņā ar projekta mērķiem.

Katram projektam tā īstenošanas laikā tiek veikta vismaz viena pārbaude. VRAA atbilstoši normatīvo aktu prasībām un vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam deleģējumam veic izlases veida pārbaudes projekta īstenošanas vietā. Izlases veida pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai projekts tiek īstenots atbilstoši noslēgtās vienošanās noteikumiem un normatīvo aktu prasībām un izdevumi, kas pretendē uz atmaksu no ERAF līdzekļiem, ir faktiski veikti. Izlases pārbaudes tiek plānotas, ņemot vērā projektu risku izvērtējumu un izlases metodiku. Par plānoto izlases veida pārbaudi VRAA brīdina finansējuma saņēmēju vismaz piecas darba dienas iepriekš. Pārbaudes laikā finansējuma saņēmējam jānodrošina pilnvarota pārstāvja klātbūtni, kā arī brīvu pieeju projekta īstenošanas vietai un ar projektu īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem.

Veicot izlases veida un pirmasmaksājumu pārbaudes, sadarbības iestāde pārliecinās, vai finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiktu glabāti šādi dokumentu oriģināli un to atvasinājumi ar juridisku spēku: projekta iesniegums un jebkuri ar projektu saistītie sarakstes dokumenti; iepirkuma dokumentācija (viss, kas saistīts ar iepirkuma norisi, tai skaitā iepirkuma komisijas sēžu protokoli, nolikumi, lēmumi, vērtēšanas ziņojumi, informatīvie paziņojumi IUB, pretendentu iesniegtie piedāvājumi, sarakste ar pretendentiem, paziņojumi pretendentiem utml.); projekta ietvaros noslēgtie līgumi (t.sk. līgumi ar piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvdarbu veicējiem, darba līgumi ar personālu, ja attiecas, visi noslēgtie līgumi un vienošanās par grozījumiem ar sadarbības iestādi u.c. līgumi); būvniecības dokumenti (tehniskais projekts ar derīgu būvvaldes akceptu (būvvaldes akcepta datums vēlāk kā 2 gadi līdz būvdarbu uzsākšanai), tehniskā projekta izmaiņas (ja attiecas); būvdarbu izpilddokumentācija, būvdarbu, būvuzraudzības, autoruzraudzības žurnāli, atbilstības sertifikāti, segto darbu akti, saistību raksti, būvatļaujas, ekspluatācijā nodošanas akti, izpildshēmas un citi dokumenti atbilstoši spēkā esošajiem būvniecības normatīvajiem aktiem; veiktos darbus, piegādes un sniegtos pakalpojumus apliecinoši dokumenti, tai skaitā pieņemšanas un nodošanas akti, preču pavadzīmes-rēķini, pavadzīmes, faktūrrēķini; maksājumus apliecinoši dokumenti, tai skaitā maksājumu uzdevumi, bankas konta izraksti vai Valsts kases konta izdrukas par veiktajiem darījumiem.

Veicot pirmsmaksājumu pārbaudes, sadarbības iestāde pārliecinās, vai: finansējuma saņēmēja lietvedībā ir nodrošināta projekta dokumentācijas nodalīšana no kopējās iestādes dokumentu plūsmas un uzglabāšana atbilstoši vienošanās par projekta realizāciju nosacījumiem, kā arī vai uz projekta lietām ir norādīts atbilstošais nomenklatūras numurs un glabāšanas termiņš; projekta aktivitātes ir veiktas atbilstoši vienošanās par projekta realizāciju noteiktajam (projekta aktivitāšu uzsākšanas un beigu termiņš, vai visi veiktie pasākumi bija iekļauti projektā utml.) darbi un piegādes ir veiktas vai pakalpojumi ir sniegti saskaņā ar finansējuma saņēmēja un izpildītāja noslēgtajiem līgumiem (vai faktiskie darbu apjomi un veidi atbilst līgumā noteiktajam, ja nē, vai ir veikti līguma grozījumi (darbu daudzumu izmaiņu akti). Līguma grozījumiem ir jābūt arī tādā gadījumā, ja nemainoties līguma summai, mainās preces vai pakalpojuma tehniskā specifikācija (piemēram, līgumā noteikta galdu piegāde ar 3 atvilktnēm, bet faktiski piegādāti galdi ar 4 atvilktnēm), neatbilstību gadījumā var tikt piemērota finanšu korekcija pat tad, ja ir sasniegts labāks rezultāts;

121


ir sasniegti projekta iesniegumā noteiktie uzraudzības rādītāji, ar kādām metodēm tie ir aprēķināti;

Projekta uzraudzības rādītājos ir iekļauts rādītājs „Iedzīvotāji, kas ir apmierināti ar pašvaldības izveidoto infrastruktūru – 60%” Pašvaldībai, gan iesniedzot projekta noslēguma progresa pārskatu, gan arī pirmsmaksājumu un pēcmaksājumu pārbaudes laikā ir jāpierāda, kādā veidā ir izmērīts šis rādītājs, sniedzot informāciju par aptaujāto iedzīvotāju skaitu, tiem uzdotajiem jautājumiem (anketas veidlapa), atbilžu sadalījumu pa to variantiem utml., jo uzraugošajām iestādēm ir jāgūst pārliecība par datu patiesumu.

finansējuma saņēmējs ir nodrošinājis projektam atsevišķu grāmatvedības uzskaiti atbilstoši iestādes grāmatvedības nolikuma principiem (atsevišķi konti, subkonti vai struktūrvienības, dimensijas utml.); maksājumi atbilst izpildītāju noslēgtajiem līgumiem, veiktajiem darbiem, piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, un finansējuma saņēmējam ir attiecīgie attaisnojuma dokumenti; progresa pārskatā norādītā informācija atbilst pārbaudē konstatētajam (faktiskie daudzumi dabā, būvdarbu izpildshēmu atbilstība progresa pārskata informācijai utml.); attaisnojuma dokumentu kopijas atbilst attaisnojuma dokumentu oriģināliem; maksājuma pieprasījumā iekļautie izdevumi atbilst pārbaudē konstatētajiem atbilstoši grāmatvedības kontu apgrozījumiem un projekta konta izrakstiem; projekts ir guvis ieņēmumus Padomes regulas (EK) Nr.1083/2006 55.panta izpratnē

Ja pašvaldība ir piemērojusi līgumsodu kādam no darbu izpildītājiem, tad tie ir projekta ieņēmumi Padomes regulas (EK) Nr.1083/2006 55.panta izpratnē, par kuriem tiek samazināta izmaksājamā ES atbalsta summa. ir apdrošinātas projekta ietvaros iegādātās un/vai radītās materiālās vērtības (finansējuma saņēmējam ir pienākums vismaz 5 gadu pēc projekta īstenošanas apdrošināt stacionārās iekārtas un aprīkojumu, kā arī pašvaldību ēkas, kurās veikti ieguldījumi pret dabas katastrofu, trešo personu prettiesiskas rīcības vai nelaimes gadījumu radītiem zaudējumiem vai bojājumiem); ir ievērotas publiskā iepirkuma prasības un iepirkumi ir veikti atbilstoši iepirkumu plānam; ir ievērotas valsts atbalsta un vides aizsardzības prasības un dzimumu līdztiesības princips, kā arī vides pieejamības prasības atbilstoši projekta iesniegumā plānotajam; saskaņā ar aktivitāšu ieviešanas nosacījumiem projekta attiecināmajos izdevumos nav iekļauti finansējuma saņēmēja pamatdarbības izdevumi vai citu EK vai valsts, vai pašvaldības līdzfinansēto projektu izdevumi, tādējādi novēršot dubultu finansēšanu un nodrošinot faktisko ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto izdevumu atmaksu; ir ievērotas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fonda publicitāti un vizuālo identitāti, uzrādot publikācijas apliecinošos dokumentus (kopijas, CD ar ierakstiem, fotogrāfijas u.tml.)

Pārbaudes tiek dokumentētas aptaujas lapās, kuras abpusēji tiek parakstītas. Pārbaudes laikā var tikt fotografēts, kā arī būvniecības gadījumā var tikt pieaicināts neatkarīgs eksperts atzinuma sniegšanai. Ņemot vērā iepirkumu dokumentācijas apjomu, sarežģītības pakāpi un citus riska faktorus, var tikt pieaicināts neatkarīgs eksperts atzinuma sniegšanai par iepirkumu dokumentu atbilstību publisko iepirkumu likumam. Pamatojoties uz pārbaudē konstatētajiem faktiem un nepieciešamības gadījumā arī ekspertu atzinumiem, sadarbības iestāde pieņem pārbaudes slēdzienu un par to informē finansējuma saņēmēju, nosūtot pārbaudes ziņojumu.

Slēdziens var būt pozitīvs, ar iebildumiem vai negatīvs. Ja pieņemtais slēdziens ir ar iebildumiem vai negatīvs, sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam nosaka termiņu konstatēto trūkumu vai neatbilstību novēršanai. Iestādes vadītājs un atbildīgie speciālisti veic visus nepieciešamos pasākumus trūkumu novēršanai un iesniedz pierādījumus sadarbības iestādei par veiktajiem pasākumiem. Nepieciešamības gadījumā var tikt veikta atkārtota pārbaude projekta īstenošanas vietā.

Lai sagatavotos pārbaudēm projektu īstenošanas vietā un tās varētu veikt pēc iespējas īsākā laikā, finansējuma saņēmēja visiem atbildīgajiem speciālistiem ir vēlams veikt pašpārbaudi projekta gatavībai, pārliecinoties, vai ir veikti visi nepieciešamie pasākumi. Rokasgrāmatas pielikumā ir pašpārbaudes jautājumu saraksts pirms pārbaudes projekta īstenošanas vietā.

122


4.Praktiski dokumentu paraugiPielikums 1.2.nodaļai

(organizācijas veidlapa)

Partnerības apliecinājums projektam___________________________(projekta nosaukums)

(Aizpilda katrs projektā iesaistītais sadarbības partneris)

Projekta sadarbības partnera nosaukums_________________________________________________________

Lai nodrošinātu veiksmīgu projekta izveidi un ieviešanu, projekta sadarbības partneris apņemas ievērot labas partnerības prakses principus un apliecina, ka

1.pirms projekta iesniegšanas ir iepazinies ar projekta iesnieguma saturu un izprot savu lomu projekta īstenošanā;

2. ir nepieciešamā pieredze un zināšanas projekta īstenošanas jomā, lai veiktu projekta iesniegumā paredzētos uzdevumus;

3.pilnvaro projekta iesnieguma iesniedzēju pārstāvēt sevi visos ar projekta īstenošanu saistītos jautājumos;

4.apņemas izpildīt projekta iesniegumā paredzētos uzdevumus un sniegt nepieciešamo informāciju projekta iesnieguma kvalitatīvai izveidei un projekta ieviešanai;

5.apņemas nodrošināt nepieciešamo finansējumu LVL_______apmērā (tai skaitā LVL______naudā un LVL_____natūrā), tas ir, _______% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

6.šī projekta iesnieguma veidlapā un pievienotajos dokumentos sniegtā informācija par projekta sadarbības partneri atbilst īstenībai.

Vārds, uzvārds

Organizācija

Amats

Paraksts*

Datums*

Z.v. *

_______________________________________________*Dokumenta rekvizītus „datums”, „parakts” un „zīmoga vieta” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām

123


Pielikums 1.6.nodaļai

Iesniegumā par IVN iekļaujamās informācijas PARAUGS

1. Informācija par paredzēto darbību, tehnoloģiju veidiem un nepieciešamajiem infrastruktūras objektiem

Uzskaita apbūves vienības (piemēram, 9 kempinga mājiņas, pirts, 2 saimniecības ēkas, labiekārtots treilerulaukums).

Pievieno grafiskos materiālus, kuros attēloti apbūves parametri un izvietojums īpašuma teritorijā.

Ja darbība ir ražotnes būvniecība, raksturo tehnoloģijas (piemēram, riepu mehāniskā pārstrāde, sadalot pa frakcijām, vai arī tālāka materiāla pārkausēšana u.tml.).

Norāda, kāda papildu infrastruktūra nepieciešama (piemēram, ceļi, inženierkomunikācijas, norādot parametrus un raksturlielumus).

2. Informācija par paredzētās darbības vietu

Ziņas par darbības vietu (nekustamā īpašuma nosaukums, adrese, precizējot tā atrašanās vietu pašvaldībā, informāciju papildina ar izdruku no kartes).

Ziņas par īpašumu – tā platību, raksturojot līdzšinējo zemes lietošanas veidu (piemēram, x ha – krūmāji, x ha – zeme zem ēkām un pagalmiem, x ha – lauksaimniecībā izmantojamā zeme).

Norāda, vai īpašums ir apbūvēts, raksturo esošās būves, to funkciju, norāda, vai tās paredzēts demontēt utt.

3. Tehnoloģiskā informācija Informāciju norāda atbilstoši izvēlētajam paredzētās darbības risinājumam: galvenās izejvielas, to daudzums gadā (piemēram, biodīzeļa ražošanai paredzēts izmantot

rapša graudus – 1200t/gadā, NaOH – 28t/gadā, metanolu – 680t/gadā, magnēzija silikātu – 32t/gadā);

produkcija un tās daudzums (gadā) (piemēram, biodīzeļdegviela – 4000t/gadā, glicerols – 680t/gadā, rapša spraukumi (atspiedas) – 8000t/gadā, rapša eļļa – 4000t/gadā);

informācija par ūdensapgādi un notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumiem (piemēram, viesu namam ūdensapgādei plānots izmantot esošo pilsētas ūdensvadu – sadzīves vajadzībām ~ 200m3/gadā. Sadzīves notekūdeņi tiks novadīti pilsētas kanalizācijas sistēmā);

sadedzināšanas iekārta, paredzamais kurināmais un tā daudzums (piemēram, informācijas centra siltumapgādei plānots ierīkot vertikālo zemes siltumsūkni (norāda parametrus un aukstuma aģentu);

piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdenī un augsnē (norāda piesārņojošās vielas un to koncentrāciju atbilstoši izvēlētajam tehnoloģiskajam risinājumam);

tehnoloģisko procesu atkritumi (arī bīstamie atkritumi), blakusprodukti un paredzamā atkritumu apsaimniekošana (piemēram, durvju ražotnes rūpnieciskos atgriezumus un brāķi, kā arī sadzīves atkritumus (x tonnas gadā) paredzēts nodot utilizācijai, slēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju);

fizikālās ietekmes – elektromagnētiskais starojums, vibrācija, troksnis (piemēram, atsevišķu darbu veikšanas laikā iespējams troksnis, bet tas nav uzskatāms par nozīmīgu un būs īslaicīgs (norāda decibelus). Turklāt būvdarbus plānots veikt dienas gaišajā laikā).

4. Informācija par paredzamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām, īpaši aizsargājamiem biotopiem un mikroliegumiem

Norāda, vai darbība skar šādas dabas vērtības (piemēram, vai nekustamais īpašums neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (tuvākā atrodas ~ 3km attālumā).

Apbūve plānota esošā pagalma robežās. Gadījumā, ja objekts skar aizsargājamu teritoriju, bet darbība ir pieļaujama atbilstoši šīs

teritorijas apsaimniekošanas noteikumiem, pievieno sugu un biotopu eksperta slēdzienu, kas lēmuma pieņēmējiem ļaus secināt, ka darbība neiznīcinās kādas īpaši aizsargājamas vērtības.

5. Informācija par darbību kopējo un savstarpējo ietekmi

Norāda informāciju par paredzētās darbības īstenošanas vietas tuvumā esošiem objektiem un darbībām. Tas ir svarīgi, jo, ierīkojot jaunu ražotni, tās ietekme summējas ar blakus esošo rūpniecisko objektu radīto ietekmi.

6. Informācija par atbilstību teritorijas plānojumam

Piemēram, teritorijas izmantošanas un apbūves veids atbilst zonējumam „ar tūrismu un rekreāciju saistītā apbūves zona”.

7. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi apraksts un plānotie pasākumi nelabvēlīgas ietekmes samazināšanai vai novēršanai

Piemēram, ar mērķi novērst kāpu, tā reljefa un zemsedzes bojāšanu, paredzētās darbības piekļuves vietās (būvdarbu veikšanas periodā) tiks nodrošināta koka pāreju un laipu uzstādīšana.

124


Ietekmes uz vidi novērtējuma gaitano projekta idejas līdz darbības akceptam un ieviešanai

125



Jautājumi tehniskā projekta kvalitātes pārbaudes veikšanai iesaistītajiem speciālistiem

Piemērā - bērnudārza rekonstrukcijas tehniskais projekts.

Būvprojektadaļa Vērtējamie aspekti Atbildīgais

speciālistsVispārīgā daļa Vai ir visi būvprojektēšanas uzsākšanai un projekta realizācijai

nepieciešamie dokumenti (zemes īpašuma dokumenti un/vai nomas līgumi, to termiņi)?

Projekta vadītājsIestādes vadītājs

Vai ir nepieciešami aktuālie zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli (atkarībā no grunts un būves veida)?

Pasūtītāja būvinženieris

Vai ir nepieciešama un veikta tehniskā apsekošana objektā, veicot tehniskus mērījumus (ja attiecas)?

Pasūtītāja būvinženieris

Vai vispārīgā daļa atbilst projekta mērķiem? Projekta vadītājsPasūtītāja būvinženieris

Vai piedāvātie vides pieejamības risinājumi atbilst projektā plānotajiem un iestādes darbības specifikai? (Uzbrauktuvju skaits, un izvietojums, invalīdu WC skaits, durvju platumi un rokturi, kontrastējošais krāsojums un vadlīnijas, apgaismojums, trauksmes signāla izziņošanas veidi - vizuāli un/vai akustiski utt.

Projekta vadītājsIestādes vadītājs, personāls

Vai tehniskais projekts un tā dokumenti atbilst būvnormatīvu prasībām?

Būvvalde

Teritorijas daļa Vai arhitektūras risinājumi atbilst kopējam pilsētvides plānojamam un pašvaldības saistošajiem noteikumiem?

Arhitekts

Vai transporta un gājēju kustības organizācijas shēma atbilst iestādes vajadzībām? (piebraucamie ceļi, stāvlaukumi, piekļuve ēkām utml.)

Iestādes vadītājs

Vai teritorijas vertikālais plānojums un labiekārtojuma risinājuma plāns atbilst iestādes vajadzībām (gājēju celiņi, nojumes, rotaļu laukumi, sporta laukumi, citi labiekārtojuma elementi)?

Iestādes vadītājs, pedagogi,saimniecības personāls

Arhitektūras daļa

Vai telpu plānojums atbilst iestādes vajadzībām? (Telpu skaits, platības, izvietojums un funkcijas (dienas un nakts grupiņas, atbilstība bērnu skaitam un vecumam, virtuves telpas, saimniecības telpas, sporta un svētku zāles, koridori utt., izprotot, kā tas viss faktiski funkcionēs un savstarpēji saistīsies)

Iestādes vadītājs, pedagogi, saimniecības personāls

Vai telpu plānojums, funkcijas un kopējās platības atbilst projektā plānotajam?

Projekta vadītājs

Vai piedāvātie vides pieejamības risinājumi atbilst projektā plānotajiem un iestādes darbības specifikai? (Uzbrauktuvju skaits, un izvietojums, maksimāli pieļaujamais slīpums, margu izvietojums (abas puses), apstāšanās laukumi, uzbrauktuves segums, nojume utt., invalīdu WC skaits, aprīkojums, novietojums, durvju platumi un rokturi, kontrastējošais krāsojums un vadlīnijas, apgaismojums, trauksmes signāla izziņošanas veidi - vizuāli un/vai akustiski utt.


Vai iekārtu izvietojums atbilst iestādes vajadzībām? Iestādes vadītājs, saimnieciskais personāls

Vai plānotās iekārtas atbilst projektā plānotajam? Projekta vadītājsVai būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas atbilst iestādes darbības specifikai (piem., krāsu nekaitīgums, noturīgums, mazgājamās virsmas , lieveņu un kāpņu neslīdošs

Iestādes vadītājs,nozares speciālisti

126



speciālistssegums bērnudārzam, margas, logu un durvju drošība, rokturi, platumi, stiklojumi utml.)Vai būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas atbilst projektā plānotajām (piem., zaļā iepirkuma prasības)?

Projekta vadītājs

Inženier-risinājumu daļa

Vai paredzētie inženierrisinājumi būvkonstrukcijām atbilst projekta mērķiem (piem.,energoefektivitātes rādītāji) un pasūtītāja iespējām (uzturēšanas izmaksas)?

Projekta vadītājsPasūtītāja būvinženierisIestādes vadītājs

Vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji (ūdens, kanalizācija, elektroenerģija, siltums, telekomunikācijas) ir pārbaudījuši projektēto risinājumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem, ārējo pieslēgumu jaudām un iekšējo un ārējo tīklu savietojamību ?

Pasūtītāja būvinženierisIestādes vadītājsSaimnieciskais personālsBūvvalde

Vai inženiertīkli atbilst iestādes darbības specifikai (apsardzes signalizācija, drošība (piekļuves kodi), iekšējie datortīkli u.tml.?

Pasūtītāja būvinženierisIestādes vadītājs

Vai piedāvātie tehniskie risinājumi atbilst ugunsdrošības, apmeklētāju drošības, sanitārajām un citām specifiskajām nozares prasībām?

BūvvaldeIestādes vadītājs

Kur ir izvietotas un kā darbojas telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas? (ventilācijas, apsardzes, videonovērošanas sistēmas veids, izvietojums, vadības bloks u.tml.)

Iestādes vadītājs, saimnieciskais personāls

Vai piedāvātie vides pieejamības risinājumi atbilst projektā plānotajiem un iestādes darbības specifikai? (Uzbrauktuvju skaits, un izvietojums, maksimāli pieļaujamais slīpums, margu izvietojums, apstāšanās laukumi, uzbrauktuves segums, nojume utt., WC skaits, aprīkojums, novietojums, durvju platumi un rokturi, kontrastējošais krāsojums un vadlīnijas, apgaismojums, trauksmes signāla izziņošanas veidi - vizuāli un/vai akustiski utt.


Vai projektā paredzētie vides aizsardzības pasākumi atbilst projektā plānotajiem?

Projekta vadītājs

Vai būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas atbilst iestādes darbības specifikai (piem., krāsas, mazgājamās virsmas , lieveņu un kāpņu neslīdošs segums bērnudārzam utml.)

Iestādes vadītājs nozares speciālisti

Vai būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas atbilst projektā plānotajām (piem., zaļā iepirkuma prasības)?

Projekta vadītājs

Vai iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti atbilst iestādes vajadzībām (virtuves telpu aprīkojums, veļas mazgāšanas telpu aprīkojums, sporta un svētku zāles aprīkojums, iekārtu uzskaitījums un specifikācijas, jaudas, funkcijas)

Iestādes vadītājs, nozares speciālisti

Vai projektā paredzētās iekārtas atbilst projektā plānotajām (stacionārās vai pārvietojamās, attiecināmās vai neattiecināmās)?

Projekta vadītājs

Ekonomikas daļa

Vai tāmes ir izstrādātas atbilstoši projekta prasībām (detalizēti atšifrējumi nepieciešamajos griezumos, sadalījums attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās u.tml.)?

Projekta vadītājs

Vai projekta prognozētās izmaksas atbilst projekta finansējumam un pasūtītāja finanšu iespējām?

Projekta vadītājsIestādes vadītājsPasūtītājs

Vai projekta izmaksās ir iekļautas izmaksas ārējo pieslēgumu ierīkošanai vai jaudas palielināšanai (nepieciešamības gadījumā)?

Pasūtītāja būvinženierisIestādes vadītājs

127



speciālistsProjekta vadītājs

Būvdarbu organizācija

Vai būvdarbu organizācija atbilst iestādes darbības specifikai (iestādes darbības nodrošināšana paralēli būvdarbu veikšanai)?

Iestādes vadītājs

Ugunsdrošības pasākumu pārskats

Vai ugunsdrošības pasākumi atbilst iestādes darbības specifikai? Iestādes vadītājs, nozares speciālists

Energoefektivi-tātes aprēķins

Vai projektā paredzētie energoefektivitātes rādītāji atbilst projektā plānotajam?

Projekta vadītājs

Vai projekta rezultātā sasniegtie energoresursu ietaupījumi atbilst plānotajiem iestādes uzturēšanas izdevumiem pēc projekta?

Projekta vadītājsIestādes vadītājs

128



1.46. Projekta vadītāja profesijas standarts 4

1.46.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – projekta vadītājs.2. Profesijas kods – 2422 01.

1.46.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:– projekta vadītājs izstrādā projekta pieteikumu (projekts var būt jebkurā tautsaimniecības nozarē); organizē un vada projekta komandu; veido projekta organizāciju un kultūru; nosaka projekta dalībnieku lomas, izvēlas projekta organizācijas formu, veido projekta komandas dalībnieku komunikācijas struktūru; plāno projekta posmus; veic projekta strukturizēšanu, projekta darbu, termiņu, resursu un izmaksu plānošanu, koordinēšanu un kontrollingu; veic projekta vides analīzi; plāno projekta šķirtnes (robežstabus) un darba apspriedes; veic projekta riska analīzi un koordinē dažādu interešu grupu intereses; seko projekta plānu izpildei, analizē rezultātus, izstrādā priekšlikumus, veic korekcijas esošajos plānos; sastāda projekta starpatskaites un gala atskaiti; vada projekta administrāciju un dokumentēšanu.Projekta vadītājs savu darbību veic atbilstoši projektu vadīšanas jomas normatīvo aktu prasībām, kā arī starptautiskajiem projektu vadīšanas standartiem un vadlīnijām.Projekta vadītājs strādā gan valsts vai pašvaldību iestādēs, gan uzņēmumos jebkurā tautsaimniecības nozarē.

1.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un analizēt uzņēmumu saimniecisko darbību un piedāvāt jaunas un inovatīvas attīstības stratēģijas.2. Spēja analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos risinājumus.3. Spēja veikt projekta alternatīvo risinājumu vērtēšanu pēc dažādiem kritērijiem.4. Spēja formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu uzdevumus.5. Spēja organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.6. Spēja analizēt uzņēmuma struktūru un pielāgot to projektu un programmu vadīšanas vajadzībām.7. Spēja izvēlēties un pielietot projektu vadīšanai nepieciešamās plānošanas un kontrollinga metodes.8. Spēja nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un koordināciju.9. Spēja izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko dokumentāciju visā projektu izstrādes un realizācijas gaitā.10. Spēja patstāvīgi pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.11. Spēja vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt darba rezultātus.12. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.13. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības noteikumus un saudzēt apkārtējo vidi.15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību projektu vadīšanas jomā.

1.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast un analizēt uzņēmuma saimniecisko darbību un piedāvāt jaunas un inovatīvas attīstības stratēģijas.2. Analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos risinājumus.3. Noteikt projekta alternatīvo risinājumu veikšanai nepieciešamo produkta kvalitāti, laiku un izmaksas.4. Prognozēt iespējamos ieņēmumus un ieguvumus produkta vai pakalpojuma lietošanas laikā.5. Prognozēt produkta uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas.6. Noteikt nākotnē sagaidāmās tīrās naudas plūsmas.7. Veikt projektu alternatīvo risinājumu izmaksu-ieguvumu analīzi.8. Izvērtēt projektu alternatīvo risinājumu vērtību analīzi un pamatot labākā risinājuma izvēli.9. Formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu uzdevumus.10. Organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.11. Analizēt organizācijas struktūras un pielāgot tās projektu un programmu vadīšanas vajadzībām.12. Prast pielietot projektu plānošanas metodes – struktūranalīzes metodi, tīklplānošanas pamatmetodes (CPM, PERT, MPM), Ganta diagrammas metodes u.c.13. Prast pielietot projektu kontrollinga metodes – trenda analīzes metodes, darba apjomu, termiņu un izmaksu integrētās kontrollinga metodes.14. Nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un koordināciju.15. Izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko dokumentāciju visā projektu izstrādes un realizācijas gaitā.

4 Atbilstoši MK noteikumu Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un

Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 2.pielikumam

129




16. Pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.17. Vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt darba rezultātus.18. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.19. Pārvaldīt valsts valodu.20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:1.1. civiltiesības;1.2. komerctiesības;1.3. apdrošināšana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:2.1. multiprojektu vadīšana;2.2. programmu vadīšana;2.3. projektu portfeļu vadīšana;2.4. projektorientētā komercdarbība;2.5. profesionālā ētika un biznesa ētika;2.6. saskarsmes psiholoģija;2.7. grāmatvedības uzskaite;2.8. nodokļi;2.9. audits;2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:3.1. projektu vadīšanas teorētiskie pamati;3.2. projektu vadīšanas metodes, tehnikas un instrumenti;3.3. projektu inicializācija;3.4. projektu organizācija;3.5. projektu starts;3.6. projektu plānošana;3.7. projektu kontrollings;3.8. projektu noslēgums;3.9. projektu kvalitātes vadīšana;3.10. projektu risku vadīšana;3.11. projektu personāla vadīšana;3.12. projektu dokumentācijas vadīšana;3.13. administratīvās un saimnieciskās tiesības;3.14. piegāžu un līgumu vadīšana;3.15. starptautiskie un nacionālie projektu vadīšanas standarti un vadlīnijas;3.16. statistiskās datu apstrādes metodes;3.17. datorzinības;3.18. darba aizsardzība;3.19. darba tiesiskās attiecības;3.20. vides aizsardzība;3.21. valsts valoda;3.22. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

130



APSTIPRINU X novada pašvaldības izpilddirektors

_______________I.Skujiņš

2009. gada “1.”decembrī

ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana”

Vienošanās Nr. .......VADĪBAS ORGANIZĀCIJAS APRAKSTS2009.g. 9.novembra – 2012.g. 31.martam

1. Vispārīgie noteikumiSaskaņā ar 2009.gada 9.novembrī noslēgto līgumu Nr...... starp Izglītības un zinātnes ministriju un X novada pašvaldības Izglītības pārvaldi, kā arī 2009.gada 1.septembra MK noteikumiem Nr.998 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitāti „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos””, X novada pašvaldības Izglītības pārvalde no 2009.gada 9.novembra līdz 2012.gada 31.martam īsteno ESF projektu ”Pedagogu konkurētspējas veicināšana”, nodrošinot šā projekta vadību un iekšējo kontroli X novadā.

2. Vadības grupas izveide un iekšējās kontroles nodrošināšanaProjekta vadības grupa sastāv no: X novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas, projekta administratīvā personāla (projekta koordinators un projekta grāmatvedis) un Izglītības pārvaldes galvenajiem speciālistiem. Projekta administratīvais personāls projekta īstenošanai nolīgts pamatojoties uz vienošanos par grozījumiem darba līgumos. Savukārt īstenošanas personālam projektā veicamie uzdevumi deleģēti pamatojoties uz 2009.gada 15.oktobra X novada pašvaldības Rīkojumu Nr....., 2009.gada 16.oktobra Izglītības pārvaldes rīkojums Nr. .....

Vadības grupa veic projekta aktivitāšu plānošanu un izvērtēšanu, projekta ieviešanas un finansējuma izlietošanas uzraudzību.

Projekta administratīvā personāla pienākumi atrunāti amatu aprakstos. Katra mēneša beigās projekta administratīvais personāls aizpilda darba laika uzskaites veidlapas. Projektā veikto darbu pieņem Izglītības pārvaldes vadītāja.

3. Projekta īstenošanas vieta

3.1. Darba vieta administratīvam personālam: Projekta koordinatoram – X novada pašvaldības 43.kabinets; projekta grāmatvedim – X novada pašvaldības 16.kabinets;

3.2. Projekta īstenošanas dokumentācija atrodas X novada pašvaldības 43. kabinetā.

3.4. Projekta grāmatvedības dokumentācijas oriģināli atrodas X novada pašvaldības 16.kabinetā.

3.5. Ienākošie dokumenti (sarakste) tiek saņemti sekretariātā, kur tiek reģistrēti un nodoti izpilddirektoram, kura tos vizē atbilstoši to saturam.

131


3.6. Projekta ietvaros izstrādātie pedagogu portfolio un pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas dokumenti atrodas izglītības iestādēs.

4. Projekta ieviešanas organizācija

Projekta koordinators: Saskaņots: Izglītības pārvaldes vadītāja

132

ATBILDĪGĀ AMATPERSONA – IZGLĪTĪBAS PĀRVALDES VADĪTĀJA

ADMINISTRATĪVAIS PERSONĀLS:

Atbildēt par projekta norisi, dokumentēt tā norisi; Informēt izglītības iestāžu vadītājus un pedagogus par stipendijas, mērķstipendijas vai apmācības izmaksu apmaksu kuponu sistēmas ietvaros saņemšanas iespējām un nosacījumiem. Izsludināt pieteikšanos uz pedagogu stipendijām vai mērķstipendijām. Pieņemt un reģistrēt pedagogu iesniegumus stipendijas vai mērķstipendijas saņemšanai. Organizēt un dokumentēt pedagogu atlases komisijas sanāksmes. Informēt pedagogus par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Sagatavot līgumus ar pedagogiem par atbalsta piešķiršanu, kā arī uzraudzīt līguma izpildes gaitu. Ne retāk kā reizi trijos mēnešos sniegt IZM aktuālu informāciju par Projekta īstenošanu. Sagatavot un iesniegt IZM Progresa ziņojumu par pārskata periodu, Noslēguma ziņojumu, Statistisko atskaiti atbilstoši Valsts izglītības attīstības aģentūras noteiktajām veidlapām un termiņos, kuri tiks noteikti pēc lēmuma par Projekta iesnieguma apstiprināšanu, IZM noslēdzot vienošanos ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par projekta īstenošanu. Nodrošināt projekta publicitāti.

Sagatavot un iesniegt finansējuma saņēmējam informāciju par piešķirtā finansējuma izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši noteiktajai kārtībai un prasībām; Nodrošināt maksājumu veikšanas procedūru Projekta koordinatoram un grāmatvedim par noteikta darba veikšanu saskaņā ar finansēšanas plānu. Nodrošināt piešķirtā finansējuma izlietošanu saskaņā ar finansēšanas plānu, veicot grāmatvedības dokumentācijas apstrādi un uzskaiti, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Sagatavot un iesniegt IZM Finanšu atskaiti atbilstoši VIAA noteiktajām veidlapām un termiņos. Izpildīt IZM dotus norādījumus un uzdevumus, kā arī pēc IZM pieprasījuma sniegt informāciju.

PROJEKTA KOORDINATORS

PROJEKTA GRĀMATVEDIS

PROJEKTA ĪSTENOTĀJI:

Darbojas, pamatojoties uz Pedagogu atlases nolikumu, apstiprināts 2009.gada 12.oktobrī

Izveidotas, pamatojoties uz 2009.gada 10.novembra Jelgavas novada izglītības pārvaldes Rīkojumu Nr.3 – P un PVG apraksta par Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu.

Pedagogu atlases komisija

Skolu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas

komisijas


Pielikums 2.3. nodaļai Projekta risku reģistrs (PARAUGS)

Riska apraksts Riska cēloņi

Varbūtība(reti,

iespējams, gandrīz droši)

Seku apraksts

Sekas (nenozīmīgas,

viduvējas, lielas)

Riska līmenis (zems,

viduvējs, augsts)

Darbību aprakstsriska novēršanai vai

samazināšanai

Atbildīgā persona

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.Tehniskie un tehnoloģiju riski

Finanšu riski

Sociālie un mērķa grupas riski

Operatīvie un saimnieciskie riski

Juridiskie riski

Stratēģiskie un politiskie riski

Vides un negadījumu riski

Personāla un vadības riski

133



Projekta darbu plāna paraugs

Veicamais pasākums Nepieciešamie dokumenti, priekšdarbi Termiņš Atbildīgais

darbinieksProjekta organizatoriskās shēmas un dokumentu aprites sistēmas izstrāde

Savstarpējā vienošanās par darbu un atbildības dalījumu projekta aktivitāšu ieviešanai.

Līdz projekta uzsākšanai Projekta vadītājs, iestādes vadītājs

Iepirkumu plāna iesniegšana Saskaņojums ar vadību par plānojamiem iepirkuma termiņiem, saskaņojums ar projekta vadītāju par projekta aktivitāšu laika grafiku

5 dienu laikā pēc līguma par projekta realizāciju noslēgšanas vai pirms pirmā iepirkuma

Jurists vai projekta vadītājs

Tehniskā projekta izstrādes un tā autoruzraudzības darba uzdevuma izstrāde

Plānošanas un arhitektūras uzdevums;Tehniskie noteikumi

Saskaņā ar projekta aktivitāšu laika grafiku

Būvinženieris

Iepirkuma par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību nolikuma sagatavošana un iepirkuma izsludināšana

Tehniskā specifikācija no būvinženiera


Jurists

Līguma noslēgšana par tehniskā projekta izstrādi

Iepirkumu komisijas lēmums par uzvarētāju


Jurists

Iepirkuma par būvdarbu nolikuma sagatavošana un iepirkuma izsludināšana



Būvinženieris

Līguma noslēgšana par būvdarbu veikšanu



Jurists

Iepirkuma par būvuzraudzības veikšanu nolikuma sagatavošana un iepirkuma izsludināšana



Būvinženieris

Līguma noslēgšana par būvuzraudzības veikšanu



Jurists

Maksājumu pieprasījuma grafika sagatavošana

Plānotā projekta naudas plūsma

15 dienu laikā pēc līguma par projekta realizāciju noslēgšanas

Grāmatvedis, projekta vadītājs

Publikācijas mājas lapā internetā ievietošana (ik pēc 3 mēnešiem)

Aktuālās informācijas un fotogrāfiju sagatavošana

1 x ceturksnī Sabiedrisko attiecību speciālists vai projekta vadītājs

Publikācijas vietējā laikrakstā sagatavošana, publikācijas kopijas nodrošināšana (projekta sākumā un beigās)

Aktuālās informācijas un fotogrāfiju sagatavošana

Saskaņā ar projekta laika grafiku

Sabiedrisko attiecību speciālists vai projekta vadītājs

Pagaidu informatīvās plāksnes uzstādīšanas organizēšana

Prasība būvdarbu nolikumā vai darba uzdevums plāksnes izgatavotājam

Mēneša laikā pēc projekta uzsākšanas

Projekta vadītājs

Projekta progresa pārskata sagatavošana

Iepirkumu dokumentācijas un līgumu kopijas;Publicitātes pasākumus apliecinošie materiāli (kopijas, CD, foto)

1 reizi pusgadā līdz nākamā mēneša 15. datumam

Projekta vadītājs

Maksājumu pieprasījumu sagatavošana

Līgumu, maksājumu dokumentu, darbu

Saskaņā ar maksājumu pieprasījumu grafiku

Grāmatvedis vai projekta

134


Veicamais pasākums Nepieciešamie dokumenti, priekšdarbi Termiņš Atbildīgais

darbinieksnodošanas-pieņemšanas aktu kopijas, valsts kases izraksti, kontu apgrozījumi, pamatlīdzekļu kartiņas, ekspluatācijās nodošanas akti u.tml.

vadītājs

Pārskata par PVN sagatavošana Maksājumu pieprasījums vai maksājumu apliecinošie dokumenti par pārskata periodu

1 reizi 12 mēnešos un kopā ar noslēguma pārskatu

Grāmatvedis vai projekta vadītājs

Pārskata par horizontālo prioritāšu ieviešanu sagatavošana

Informācija par projekta mērķa grupu nepieciešamajā griezumā un veiktajām specifiskajām aktivitātēm

Katru gadu līdz 15.janvārim

Projekta vadītājs

Projekta pēc ieviešanas pārskata sagatavošana

Apdrošināšanas polise, informācija par projekta ieņēmumiem un izdevumiem, rezultātiem un to izmantošanu

5 gadus pēc projekta pabeigšanas līdz nākamā gada 20.maijam

Projekta vadītājs

135


Pielikumi 2.8.nodaļai

Projekta publicitātes pasākumu plāna struktūra (PARAUGS)

Projektaposms Pasākums Mērķis un īss

pasākuma aprakstsMērķagrupa

Termiņš/regularitāte

Atbildīgāpersona

Izmaksas un papildinformācija

Projekta uzsākšanas posmā

Projekta īstenošanas posmā

Projekta pabeigšanas posmā

Preses relīzes (paziņojuma medijiem) struktūra

Atcerieties, ka vienmēr ir kāds mērķis, kāpēc jūs rakstāt relīzi! Vai nu jūs paužat attieksmi pret kādu notikumu, vai risināt sasāpējušu problēmu, vai informējat sabiedrību par jaunu pakalpojumu, vai kādu pasākumu. Jebkurā gadījumā, tam jāatspoguļojas preses relīzē pakāpeniski pieaugošā kulminācijā, kura savu virsotni sasniedz ceturtajā daļā.

Preses relīzes noslēgumā neaizmirstiet pievienot praktisku informāciju un savu kontaktinformāciju!

136


Pielikumi 3.1. nodaļai

Projekta izvērtējuma kopsavilkums

Kopsavilkuma veidlapas piemērs sagatavots pēc Velsas vadošās iestādes parauga, pielāgojot Latvijas situācijai.Pamatdati par projektu:1.1.Projekta nosaukums:

1.2.Projekta īstenotājs:

1.3.Projekta Nr.:1.4.Programma:1.5.Prioritāte/aktivitāte:1.6.Finansējuma apjoms LVL:1.7.Projekta ieviešanas laiks:Izvērtējuma apjoms2.1.Kādi ir projekta mērķi?

2.2.Kāds ir izvērtējuma nolūks? Kāds ir izvērtējuma jautājums/i?

2.3.Kādi ir izvērtējuma ierobežojumi? Piemēram, izmaksas, laiks, utt.

2.4.Vai izvērtējums aptver gan veiksmīgos, gan neveiksmīgos projekta aspektus?

2.5.Vai izvērtējums veikts organizācijas iekšienē vai piesaistīts eksperts?

2.6.Kurā projekta cikla posmā veikts izvērtējums?

Metodoloģija3.1.Kādas kvantitatīvās metodes ir lietotas, lai iegūtu datus un atbildētu uz izvērtējuma jautājumu?

3.2.Kāds bija datu avots?

3.3.Kādas kvalitatīvās metodes tika lietotas, lai iegūtu datus un atbildētu uz izvērtējuma jautājumu?

3.4.Kādi bija datu avoti?

3.5.Vai bija problēmas iegūt datus? Kā tika atrisināta situācija?

Analīze4.1.Kāda analīze ir veikta? Analizēti statistikas dati, veikta kvalitatīvā, kvantitatīvā analīze? Aprakstīt, kā tika analizēti visi izvērtējuma jautājumu aspekti.

4.2.Kādi bija izvērtējuma rezultāti?

4.3.Kādas ir izvērtējuma rekomendācijas?

4.4.Kādā mērā izvērtējuma mērķis ir sasniegts?

Ziņojums5.1.Vai ziņojums ir pieejams sabiedrībai, minēt kur?

5.2.Kāda ir izvērtējuma struktūra (minēt galvenos satura rādītājus).

137


EK Reģionālās Politikas ģenerāldirektorāta priekšlikumspamata rezultatīvo indikatoru sarakstam

Nr.p.k. Nozare Vienība Vienības nosaukums Apraksts Indikatora veids1. Tūrisms vizītes Vizīšu skaits uz atbalstītajiem objektiem Vizītes uz tūrisma objektiem, kas ir uzlaboti ar ES fondu

palīdzību, vizītes tiek skaitīts nākamajā kalendārajā gadā pēc projekta pabeigšanas. Vizīšu skaitā netiek iekļautas naktsmītnes (viesnīcas, gultas vietas, utt.)

Rezultāts

2. IKT personas Iedzīvotāju skaits, kam pieejama platjosla vismaz 30 Mbps

Cilvēku skaits, kam ir pieeja Internetam ar lepuplādēšanas ātrumu vismaz 30 Mb/sek. Un kam iepriekš nebija pieejas vai bija ierobežota pieeja.

Iznākums

3. Ceļi km Kopējais no jauna izbūvēto ceļu garums Iepriekš nav bijuši ceļi šajā teritorijā vai arī iepriekšējā ceļa jauda un kvalitāte ir nozīmīgi uzlabota, lai sasniegtu augstāku līmeni (t.i. valsts nozīmes ceļš vai ekvivalents)

Iznākums

km Kopējais rekonstruētā vai uzlabotās kvalitātes ceļa garums

Ir uzlabota ceļa jauda vai kvalitāte (ieskaitot drošības standartus)

Iznākums

4. Pilsētas transports

Pasažieru braucieni

Palielināta pasažieru plūsma, kas izmanto pilsētas sabiedrisko transportu

Skaitu veido gada braucienu skaits, kas balstīts uz vidējo braucienu skaitu dienā. Bāzes līnija ir 0, ja pakalpojums tiek ieviest no jauna.

Rezultāts

5. Atkritumi Tonnas Papildus atkritumu pārstrādes kapacitāte No jauna uzbūvēto atkritumu pārstrādes vienību gada jauda Iznākums6. Ūdensapgāde personas Papildus iedzīvotāju skaits, kam ir

pieejama uzlabota ūdensapgādesCilvēku skaits, kam ir pieejams dzeramais ūdens, ko piegādā centralizētā ūdens apgādes sistēma, kas iepriekš pie šāda pakalpojuma nebija pieslēgti vai saņēma nekvalitatīvu ūdeni.

Iznākums

7. m3/dienā Rēķinātais noplūdes samazinājums no ūdens sadales tīkla

Tiek rēķināta starpība starp apjomu, ka izplūst no ūdens sagatavošanas vietas un to apjomu, kas nonāk pie lietotājiem (integrētās plūsmas metode).

Rezultāts

8. Notekūdeņi Iedzīvotāju ekvivalents

Papildus iedzīvotāji, kurus apkalpo uzlabotā notekūdeņu sistēma

Cilvēku skaits, kuru kanalizācija nonāk uzlabotajā notekūdeņu attīrīšanas stacijā, kuri iepriekš nebija pieslēgti centralizētajai sistēmai vai pieslēgtā sistēma bija ļoti sliktā līmenī.

Iznākums

9. Riska novēršana un vadība

personas Iedzīvotāji, kas guvuši labumu no plūdu novēršanas

Cilvēku skaits, kas bija pakļauti plūdu riskam un kuru risks ir mazinājies kā atbalstītā projekta tiešais rezultāts.

Iznākums

10. Zemes uzlabošana

ha Kopējais uzlabotās zemes virsmas plašums

Piesārņotās vai pamestās zemes virsmas lielums, kas ir atkal izmantojama tautsaimniecībā (izņemot lauksaimniecisko) vai

Iznākums

138


Nr.p.k. Nozare Vienība Vienības nosaukums Apraksts Indikatora veidskopienu aktivitātēm

11. Atjaunojamie resursi

MW Atjaunojamās enerģijas ražošanas papildus jauda

Enerģijas ražotņu jaudas pieaugums, izmantojot atjaunojamos resursus, iekļauj gan elektrības, gan siltuma ražošanu. Atjaunojamās enerģijas resurss: jebkāds, izņemot fosilo un atomenerģiju.

Iznākums

13. Bērnu aprūpe un izglītība

personas Atbalstītās bērnu aprūpes vai izglītības infrastruktūras jauda

Lietotāju skaits, kas var izmantot no jauna uzbūvētas vai uzlabotas bērnu aprūpes vai izglītības iestādes. Tas iekļauj gan uzlabotas telpas, gan aprīkojumu.

Iznākums

13. Veselība personas Atbalstītās veselības aprūpes pakalpojumu jauda

Iedzīvotāji, kas sagaidāms lietos uzlabotos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas iekļauj gan uzlabojumus ēkās, gan aprīkojumu

Iznākums

14. Kultūras mantojums

vizītes Vizīšu skaits uz atbalstītajiem objektiem Vizīšu skaits uz kultūrvēsturē nozīmīgām vietām, kas atbalstītas no ES fondiem. Vizītes uzskaita nākamā kalendārā gada laikā pēc projekta pabeigšanas.

Rezultāts

15. Pilsētvide personas Iedzīvotāji, kas dzīvo teritorijās, kuras patver integrētās pilsētvides stratēģijas

Iznākums

m2 Jaunas atklātas teritorijas pilsētvidē Renovētās/no jauna izveidotās sabiedrībai pieejamās brīvās teritorijas (laukumi, parki, utt.)

Iznākums

m2 Jaunas publiskas vai komerciālas celtnes pilsētvidē

Renovētās/no jauna izveidotās publiskās vai komerciālās teritorijas

Iznākums

m2 Jaunas dzīvojamās teritorijas pilsētvidē Renovētas/no jauna izveidotas dzīvojamās zonas Iznākums

Nav iekļauta visa tabula, tikai tie pasākumi, kas būtu svarīgi pašvaldībām un tādi, par kuriem ir ērti pieejama informācija.

139



Jautājumi projekta speciālistiem pirms pārbaudes projekta īstenošanas vietā

Jautājums vai sagatavojamais dokuments Jā Nē Atbildīgais darbinieks

1 Lietu nomenklatūra 2 Kontu plāns3 Grāmatvedības metodika, nolikums, vai grāmatvedības organizācijas shēma,

lai varētu pārliecināties, ka projektam ir nodrošināta atsevišķa grāmatvedības uzskaite

4 Projekta iesnieguma veidlapa ar pielikumiem5 Būvniecības tehniskais projekts ar izmaiņām (ja attiecas)6 Ienākošā un izejošā sarakste ar sadarbības iestādi7 Maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiki 8 Iepirkumu plāni9 Maksājumu pieprasījumi10 Projekta progresa pārskati11 Pārskati par pievienotās vērtības nodokli, horizontālajām prioritātēm,

pēcieviešanas pārskati (ja attiecas)12 Grāmatvedības dokumenti (līgumi, akti, rēķini, pavadzīmes, maksājumus

apliecinošie dokumenti, pamatlīdzekļu kartiņas, inventāra saraksti, algu aprēķina saraksti, personas kartiņas utt. saskaņā ar dokumentu sarakstiem, kas ir iesniegti kopā ar maksājumu pieprasījumiem)

13 Būvdarbu izpilddokumentācija (būvdarbu, būvuzraudzības, autoruzraudzības žurnāli, atbilstības sertifikāti, segto darbu akti, saistību raksti, būvatļaujas, ekspluatācijā nodošanas akti, izpildshēmas un citi dokumenti atbilstoši spēkā esošajiem būvniecības normatīvajiem aktiem) par katru projekta investīciju objektu, ja tie ir vairāki;

14 Publicitātes un vizuālās identitātes atbilstība prasībām atbilstošas publikācijas un citi materiāli

15 Visu noslēgto līgumu un vienošanās ar sadarbības iestādi oriģināli16 Projekta ietvaros noslēgtie līgumi (t.sk. līgumi ar piegādātājiem, pakalpojumu

sniedzējiem, būvdarbu veicējiem, darba līgumi ar personālu, ja attiecas)17 Iepirkuma dokumentācija (viss, kas saistīts ar iepirkuma norisi, tai skaitā

iepirkuma komisijas sēžu protokoli, nolikumi, lēmumi, vērtēšanas ziņojumi, informatīvie paziņojumi IUB, pretendentu iesniegtie piedāvājumi, sarakste ar pretendentiem, paziņojumi pretendentiem u.tml.)

18 Vai ir sagatavoti visi iepriekšminētie dokumentu oriģināli vai to atvasinājumi ar juridisku spēku par visu projekta realizācijas laiku, vai dokumenti ir pārskatāmi trešajām personām?

19 Ja projekta lietā ir apstiprinātas kopijas, vai uz kopijas ir norādīts, kurā lietā atrodas dokumenta oriģināls?

20 Vai uz visām projekta dokumentu mapēm ir norādīts projekta nomenklatūras numurs un glabāšanas termiņš (t.sk. būvniecības dokumentācijai, līgumiem, grāmatvedības dokumentācijai)?

21 Vai ir pārbaudīta pastāvīgo stendu atrašanās projekta īstenošanas vietā?22 Vai visi projektā iesaistītie speciālisti ir informēti par pārbaudes laiku un būs

pieejami?23 Vai ir sagatavoti projekta rezultātus apliecinošie dokumenti, ja attiecas

(piemēram, iestādes štatu saraksts, kas apliecina izveidoto jauno darba vietu skaitu, iestādes klientu saraksts, iedzīvotāju aptaujas pierādījumi u.tml.)?

140


Izmantotie materiāli

EM izdotais „Analītiskais būvizmaksu katalogs”, 4.versija, Rīga, 2009.IUB mājas lapas www.iub.gov.lv informācija25.03.2011.LIAA informatīvā semināra materiāli par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem;17.10.2011.Valsts kancelejas organizētā semināra par „Eiropas Savienības publiskā iepirkuma procedūru un valsts atbalsta normu piemērošana” materiāli;04.10.2011.Zemgales ES struktūrfondu informācijas centra rīkotā semināra Jēkabpilī par publiskajiem iepirkumiem būvniecības iepirkumos materiāli;VARAM izdotā „Rokasgrāmata finansējums saņēmējiem projektu finanšu vadībai” 3.versija, 2011.g.8.jūnijsVRAA izdotā „Ŗokasgrāmata pašvaldībām darbam ar Es struktūrfondiem”, 1., 2.,3.grāmata, Rīga 2009. 23.09.2011.Zemgales ES struktūrfondu informācijas centra rīkotā semināra Jelgavā par publiskajiem iepirkumiem būvniecības iepirkumos materiāli;24.-25.11.2011.semināra ”Absorbing EU Structural funds efficiently: management, monitoring and assesment of programmes and projects”, Valsts kanceleja sadarbībā ar EIPA (European Institute of Public Adminsitration). Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra izdotā „Rokasgrāmata projektu iesniedzējiem un īstenotājiem, ES fondi 2007.-2013.gads”, 2010.g.Intervijas ar projektu realizētājiem.„Evaluation of Innovation Activities: methods and practice”, Final Interim Report to the European Commission, Directorate General Regionla Policy, Technopolis group in association with manchester Institute of Innovatiopn research, 1September 2011. gada 26. Novembris „Monitring and Evaluation of European Cohesion Policy –European Regional Development fund and Cohesion fund”, draft guidance document by European Commission, Draft October 2011-11-26Materials of evidence based Cohesion Policy Conference on 7th July 2011 Gdansk, Poland. „Monitoring and Evaluation guide” issued by Welsh managing authority, November 2008, www.wefo.wales.gov.uk

141

http://www.wefo.wales.gov.uk/

http://www.iub.gov.lv/

Documents

s1c87fb20dc6cc7bd.jimcontent.coms1c87fb20dc6cc7bd.jimcontent.com/download/version/... · Web viewPiemēram, veicot ieguldījumus izglītības iestāžu infrastruktūrā, ir jāvērtē,