of 65/65
Rīga 2016.gads IETEIKUMI ĀRSTNIECĪBAS IESTĀŽU HIGIĒNISKĀ UN PRETEPIDĒMISKĀ REŽĪMA PLĀNU IZSTRĀDEI PARAUGPLĀNS 1.versija

IETEIKUMI ĀRSTNIECĪBAS IESTĀŽU HIGIĒNISKĀ UN

  • View
    0

  • Download
    0

Embed Size (px)

Text of IETEIKUMI ĀRSTNIECĪBAS IESTĀŽU HIGIĒNISKĀ UN

Materilu izstrdjis Slimbu profilakses un kontroles centrs sadarbb ar
Veselbas inspekciju.
pretepidmisk rema plna aizvietotjs.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 3
Saturs
I. Jomu reglamentjošie normatvie akti ............................................................... 4 II. Visprg daa ....................................................................................................... 5 III. rstniecbas iestdes higinisk un pretepidmisk rema plns .................. 7
1.sadaa. Telpu daljums trbas zons un telpu uzkopšanas pamatprincipi ........................... 7
2. sadaa. Roku apstrdes nozme un metodika ................................................................... 15 Higinisk roku apstrde .................................................................................................. 15 irurisk roku apstrde .................................................................................................. 17
3.sadaa. Prasbas darbiniekiem (tai skait darba aprbam, rokm, rotaslietu lietošanai
u.c.), emot vr darba pienkumus. ................................................................................... 19
4. sadaa. Individulo aizsargldzeku lietošanu atbilstoši procedrai vai veicamajam
pretepidmijas paskumam .................................................................................................. 20
6.sadaa. Veas aprites organizšanas pamatprincipi ........................................................... 30
7.sadaa. Atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi ......................................................... 33
8.sadaa. Ieteikumi par ar veselbas aprpi saistto infekciju epidemioloisks uzraudzba
stacionr rstniecbas iestd ............................................................................................. 35
konstatšanas gadjum ........................................................................................................ 40
profilakse .............................................................................................................................. 41
11. sadaa. Prasbas un ieteikumi rcbai, ja iestdes darbiniekam konstatta infekcijas
slimba .................................................................................................................................. 44
V Higinisk un pretepidmisk rema plna ieviešanas priekšnosacjumi un infekciju
kontroles paskumu realizcija rstniecbas iestds ............................................ 47 Prasbas, kas jievro rstniecbas iestds ...................................................................... 47
Prasbas, kas jievro ambulators rstniecbas iestds ................................................. 47
Prasbas, kas jievro stacionrs rstniecbas iestds ................................................... 49
VI Izmantot literatra ............................................................................................. 52
2.pielikums. Dezinfekcijas ldzeku iedaljums. ............................................................. 55 3.pielikums. 5 roku higinas momenti............................................................................ 56 4.pielikums. Roku dezinfekcijas un mazgšanas tehnika ............................................... 57
5.pielikums. Sterilas medicniskas ierces derguma termia noteikšana pc punktu
metodes ........................................................................................................................... 59
to apstrdes posmi .......................................................................................................... 61
rstniecbas iestds ........................................................................................................ 62 8.pielikums. Nodaas roku higinas infrastruktras izvrtjuma anketa ........................ 63 9.pielikums. Ieteicamie paskumi legionelozes profilaksei rstniecbas iestds .......... 64 10.pielikums. Infekciju kontroles vai atbildgs personas pienkumi ............................ 65
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 4
Sasinjumi
ECDC – Eiropas Slimbu kontroles un profilakses centrs
ECDC PPS – 2011.un 2012. gad Eiropas Savienbas dalbvalsts veikts ar veselbas aprpi
saisttu infekciju un antibakterilo ldzeku lietošanas punkta prevalences ptjums
ES – Eiropas Savienba
IK – infekciju kontrole
LZA – Latvijas Zobrstu asocicija
PVO – Pasaules Veselbas organizcija
VRE – pret vankomicnu rezistents enterokoks
I. Jomu reglamentjošie normatvie akti
Epidemioloisks drošbas likums
rema pamatprasbm rstniecbas iestd”.
apsaimniekošanas prasbas”.
infekcijas slimbu sarakstu”.
noteikumi”.
prbaude”.
- MK 27.11.2001. noteikumi Nr. 494. “Noteikumi par darbiem, kas saistti ar iespjamu
risku citu cilvku veselbai un kuros nodarbints personas tiek pakautas obligtajm
veselbas prbaudm”.
- MK 05.01.1999. noteikumi Nr.7 “Infekciju reistrcijas krtba”.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 5
II. Visprg daa
mris ir sniegt ieteikumus vism personm, kuras iesaisttas pacientu aprpes proces un
kurm jievro infekciju kontroles principi un procedras. Šie ieteikumi jem vr,
izstrdjot rstniecbas iestdes higinisk un pretepidmisk rema plnu. Šeit noteikts
prasbas juzskata par labas prakses ieteikumiem. Paraugplns periodiski tiks aktualizts,
tpc ldzam sniegt komentrus un ieteikumus. Tie tiks izvrtti un iekauti aktualizts
Paraugplna versijs.
noteikumiem Nr. 104 „Noteikumi par higinisk un pretepidmisk rema pamatprasbm
rstniecbas iestd” (http://likumi.lv/doc.php?id=280360), turpmk – Noteikumi Nr.104.
Dokuments nav izmantojams k iestdes plna aizvietotjs.
Jebkuru higinisk un pretepidmisk rema prasbu mris ir nepieaut vai maksimli
samazint tdu infekcijas slimbu izplatšanos, kuru iemesls ir saistts ar pacienta veselbas
aprpi (turpmk – ar veselbas aprpi saisttas infekcijas (VASI)). Higinisk un
pretepidmisk rema prasbu ievrošana ir visa rstniecbas personla atbildba.
Iestdes plnu izstrd sadarbojoties ar personlu, lai saturs atbilstu sniegtajiem
pakalpojumiem. Specifiskm strukturvienbm (piemram, laboratorijm) var noteikt
atširgas un papildus prasbas.
- atvieglot higinisk un pretepidmisk rema plna (turpmk – Iestdes plns)
izstrdi rstniecbas iestdm;
kontroles paskumus;
Iestdes pln nepieciešams sadaas:
1. telpu daljums trbas zons, telpu tršanas bieums un secba, mazgšanai un dezinfekcijai
lietojamie ldzeki, tršanas piederumu maršana, glabšana un mazgšana;
2. darbinieku un apmekltju roku apstrde (metodes apraksts);
3. prasbas darbiniekiem (tai skait darba aprbam, rokm, rotaslietu lietošanai u. c.), emot
vr darba pienkumus;
procedrai vai veicamajam pretepidmijas paskumam;
5. rstniecbas iestdes medicnisko ieru apstrde atbilstoši to iedaljumam pc iespjam
inficšanas riska un apstrdes posmiem, k ar apstrdes procesa dokumentšana un
medicnisko ieru (tai skait sterilo) glabšana;
6. veas širošana, maršana un veas maia;
7. atkritumu apsaimniekošana;
8. ar pacienta veselbas aprpi saistto infekcijas slimbu epidemioloisks uzraudzbas
krtba rstniecbas iestd, tai skait nepieciešamo epidemioloisko datu vkšana un analze
(tikai stacionrs rstniecbas iestds);
9. rcba un informcijas aprite (shma) rstniecbas iestd, ja pacientam ir konstatta ar
veselbas aprpi saistta infekcijas slimba vai pastv profesionli pamatotas aizdomas par
inficšanos ar infekcijas slimbu, kas saistta ar veselbas aprpi, tai skait par multirezistentu
infekcijas slimbas izraistju nsšanu (tikai stacionrs rstniecbas iestds);
10. darbinieku inficšans risks ar vakcnreguljamm infekcijas slimbm, riska novrtšana
un specifisks profilakses paskumi;
rada infekcijas izplatšans risku darbinieku un pacientu vid;
12. rstniecbas iestdes plna paskumu izpildes iekšjs kontroles nodrošinšana.
Infekciju kontroles paskumus iedala:
b) uz infekcijas transmisijas ceu balsttus (specifiskos) infekciju kontroles paskumos.
Visprjie piesardzbas paskumi ir balsttu uz piemumu, ka jebkurš pacients var
bt infekcijas slimbu izraistju nstjs un t orgni, audi, bioloiskie šidrumi un
atdaljumi tieši vai netieši izplata dzvus infekcijas slimbu izraistjus vid, kas tdjdi,
iespjams, kst piesrota. Galvenais mris ir novrst infekciju (tai skait ar asinm
prnesamo) un infekcioza aenta izplatšanos gan no zinma, gan nezinma avota, lai
nodrošintu pacientu, darbinieku un apmekltju drošba. (NHS, 2015)
Paskumi jievro visam rstniecbas personlam, viss rstniecbas iestds, vienmr
un ikviena pacienta aprpes laik, neatkargi no pieejams informcijas par infekcijas
kltbtni pacientam.
gotdas;
(NHS, 2015). Atseviši izšir piesardzbas paskumus aerognm, gaisa pilienu un kontaktu
ce izplatmm infekcijas slimbm. Šos paskumus nodrošina saska ar Noteikumu Nr.104
4. pielikumu (Paraugplna 1. pielikums).
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 7
III. rstniecbas iestdes higinisk un pretepidmisk rema
plns
Uzkopšanas personlam ir nozmga loma ar veselbas aprpi saisttu infekciju
ierobeošan un patkamas vides radšan.
Infekciju kontroles komanda vai atbildg persona nosaka telpu daljumu trbas zons
(2. tabula).
- ir balstts uz telpas bieko pielietojumu (izmantošanu) ikdien;
- atvieglo un standartiz par uzkopšanu atbildg personla darbu;
- paldz noteikt uzkopšanas bieumu, izmantotos ldzekus dadu zonu telpm;
- paldz noteikt dadas piesardzbas prasbas atkarb no riska, piemram, uzturoties
paaugstintas trbas zonas telps.
Piemram, ja terapeita kabinet 1 x ned veic bronhoskopiju, tad kabinets atbilst vai nu
parastai trbas zonai, vai paaugstintas trbas zonai. Tomr, ja kabinets pieskaitts parastai
trbas zonai, nepieciešamas noteikt papildus uzkopšanas prasbas diens, kad tiek veiktas
bronhoskopijas.
- kdas telpas uzkopj;
- kdas virsmas tra;
- cik biei uzkopj;
- ar kdiem ldzekiem (piemram, nosaukums vai veids) un k (piemram, noslaukot,
mazgjot) tra;
biei?
mazgšanas ldzekli “Trba”
Xml uz Xl*.
telpm paredztu dezinfekcijas
ldzekus lieto atbilstoši raotja instrukcijm.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 8
rstniecbas iestds ieteicams ar nodalt klnisks aprpes telpas (piemram,
pieemšanas kabinetu, nodaas, diagnostisko izmekljumu un procedru telpas), laboratorijas
un citas telpas (piemram, administratvas nozmes telpas, mcbu telpas, konferenu zles).
rstniecbas iestdes telps:
- grdai, virsmm jbt vizuli trm;
- grdas segumam neizvlas mkstus auduma materilus (pakljus);
- regulri atbrvo no nevajadzgiem priekšmetiem, aprkojuma, lai atvieglotu
uzkopšanu;
- grdas;
- darb izmantotas virsmas (piemram, kušete, procedru galds);
- biea kontakta virsmas (piemram, rokturi, gaismas sldi, gultu gali).
Telpu uzkopšanu veic:
1) telpas un virsmas mazgjot ar mazgšanas (tršanas) ldzekli (detergentu);
2) telpas un virsmas mazgjot ar dezinfekcijas un tršanas šdumu (ikdienas);
3) telpas dezinficjot pc rpgas telpas tršanas ar mazgšanas ldzekiem (noslguma
dezinfekcija).
Tieši telpu rpgai un regulrai mazgšanai ar deni un mazgšanas ldzekli ir
vislielk nozme mikroorganismu piesrojuma samazinšan un infekciju izplatšans
ierobeošan.
Ja nepieciešams, telpu un virsmu dezinfekcijai izvlas zema vai vidja lmea
dezinfekcijas ldzekus (2. pielikums), jo šdas virsmas atbilst zemam inficšanas riskam.
(5.sadaa).
2.tabula. Telpu daljums trbas zons. Paaugstintas trbas zona Parast trbas zona Potencili piesrot zona
Skaidrojums Tiek veiktas augsta riska
darbbas un videi ir augstkas
trbas prasbas nek cits
iestdes telps. Nedrkst tikt
administrcijas telpa
cilvka ermea glabšanas telpa,
k reizi 15 - 30 mints**.
(William A. Rutala, 2008)
izmantota mopu sistma, katras
telpas uzkopšanai izmanto tru
dezinfekcijas ldzekus (1.
bet ne retk k reizi 15 - 30
mints**. Ieteicams maint
(William A. Rutala, 2008)
retk k reizi 15 - 30 mints**.
(William A. Rutala, 2008) (NHS,
July 2014). Lai mazintu urna
smaku, ieteicams izmantot skbi
saturošu mazgšanas ldzekli, kurš
katras telpas uzkopšanai izmanto
dezinfekcijas ldzekus (1.
vienreizjm tršanas vai
*MK 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1037 “Noteikumi par cilvka asiu un asins komponentu savkšanas, testšanas, apstrdes, uzglabšanas un izplatšanas kvalittes un drošbas
standartiem un kompensciju par izdevumiem zaudt asins apjoma atjaunošanai”.
**Lietotu darba šdumu neuzglab. Darba prtraukuma laik to izlej un pc tam sagatavo tru darba šdumu.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 10
Izšir šdus uzkopšanas veidus:
D Telpu enerl tršana.
Virsmas
Ikdienas uzkopšana ietver virsmu, darba virsmu un biea kontakta virsmu un grdu
tršanu. Virsmu uzkopšanai izmanto katrai trbas zonai paredztu un martu inventru
(drnas, bodas). Var izmantot izmanto dadas krsas drnas virsmu tršanai, piemram,
zaas – paaugstintas trbas zonas, zils – parastas trbas zonas, sarkans - potencili piesrot
zonas telpu virsmm. Bieu kontakta virsmu apstrdei var izmantot salvetes, kuras
piescintas ar tras iedarbbas dezinfekcijas ldzekiem.
Tieši biea kontakta virsmu uzkopšanai ir lielk ietekme uz infekciju izplatbu.
Kontakta virsmas ieteicams trt, emot vr kontaktu bieumu (retu kontaktu virsmas, vidji
bieu kontaktu virsmas un bieu kontaktu virsmas). Biea kontakta virsmu tršanu veic
vairkas reizes dien viss trbas zons.
Piemram, biea kontakta virsmas rstniecbas iestds ir:
- gaismas sldi,
- durvju rokturi,
- izsaukumu pogas,
- telefoni,
- elektrokardiogrfs,
- statvi.
Grdas
Telpu ikdienas uzkopšanu veic emot vr telpu iedaljumu trbas zons (2. tabula).
Šobrd Latvijas rstniecbas iestds tiek izmantotas dadas grdu uzkopšanas metodes. Tiek
izmantots ar rpakalpojums, kad uzkopšanu nodrošina lgumiestde.
Izšir:
- klasisko telpu grdu uzkopšanu (mazgjot vai dezinficjot telpas ar sagatavotu darba
šdumu);
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 11
Klasiska uzkopšanas sistma
Katrai trbas zonai ir savi marti tršanas piederumi grdu, horizontlo, kontakta
(piemram, pacienta galdiš, palodze, izlietnes) un biea kontakta virsmu (piemram, rokturi,
gultu gali, sldi) tršanai.
Lai atvieglotu maršanu, var izmantot telpu iedaljumu pc krsu principa. Piemram,
zaš – paaugstinta trbas zona, zils – parasta trbas zona, sarkans - potencili piesrot
zona. Krsu marjuma ievrošana var paldzt nodrošint dada inventra lietošanu
dads zons. Uzkopšanas piederumus uzglab tam piemrots viets un nodrošina, lai
dadu zonu inventrs nesaskartos. pašu uzmanbu pievrš uzkopšanas inventra tršanai
darbdienas beigs. Izvairs lietot brkstveida slotas, jo ts nav iespjams mazgt veas
mašn un to mitra uzglabšana var radt infekcijas izplatšans risku. Mopu mazgšanai
ieteicams izmantot veas mazgjams mašnas un vtjus. Tos aizliegts vt pacientu
aprpei paredzts telps.
Samitrinto mopu princips
Zonjuma principu izmanto ar, ja katras telpas grdas uzkopšanai tiek lietots jauns,
mazgšanas ldzekl vai dezinfekcijas ldzekl samitrints mops. Dadu zonu uzkopšanai
jbt nodaltai laik.
Piemram, apkopja veic visu nodaas paltu vai ambulator iestd, kabinetu,
uzkopšanu un pc tam tualešu un vannas istabu uzkopšanu. Uzkopjot pacientu paltas ir
pieaujama paltas un pc tam pacientu tualetes izmazgšana, tomr tas var radt kdas,
tpc personlam jbt apmctam (instrutam).
Mopu maina pc katras telpas uzkopšanas. Pc tam savc k netro veu. Mopu
mazgšanu veic centralizti, katru dienu Izmantotu mopu mazgšana jveic atbilstoši Plna
6.sadaai par veas apriti. Nav pieaujama mopu mazgšana un všana pacientu aprpei
izmantots telps un slimncu nodas.
B Telpu uzkopšana negaidta piesrojuma gadjum
Asiu vai citu ermea bioloisko šidrumu izšakstšans vid var veicint infekciju, kas
tiek prnestas ar asinm, izplatšanos (piemram, hepatts B, HIV).
Negaidtu notraipjumu tršana jveic nekavjoties – tikldz iespjami bstams piesrojums
ir radies.
2. Ja izšakstjušs asinis, cerebrospinlais, peritonilais, pleiras, sinovilais,
amniotiskais šidrums, sperma, vaginli izdaljumi, krts piens, jebkurš cits ermea
šidrums ar redzamm asinm, var izmantot hloru izdalošas granulas vai dezinfekcijas
ldzekli instrukcij nordt koncentrcij un ievrojot iedarbbas laiku. Ieteicams
lietot hloru saturošus ldzekus. Materilu savc ar papra dvieli.
a. Ja vide piesrota ar fcm, urnu, vmekiem, strutm uzreiz neizmanto hloru
izdalošus ldzekus, bet vispirms savc netrumus ar papra salveti un to izmet,
pc tam piesroto vietu dezinfic.
3. Veic telpas uzkopšanu ar deni un mazgšanas ldzekli.
4. Novelk individulos aizsardzbas ldzekus.
5. Veic roku apstrdi ts mazgjot vai dezinficjot.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 12
C Telpu uzkopšana pc epidemioloiskm indikcijm
Ambulators iestds
Pc pacienta aprpes ar infekcijas simptomiem veic virsmu, darba virsmu un kontakta virsmu
apstrdi ar dezinfekcijas ldzekiem.
Iepriekš zinmu infekciozu pacientu vizti ieplno k pdjo, lai btu iespjams veikt rpgu
tršanu un dezinfekciju.
Gripas epidmisks sezonas laik var veikt ikdienas bieu kontakta virsmu un grdu
dezinfekciju parastas trbas zonas telps.
Stacionrs rstniecbas iestds
Ja palt atrodas infekciozs pacients, telpas ikdienas uzkopšanu veic ar dezinfekcijas
ldzekli.
spektru. Telpas dezinfekciju veic ar pc infekcioza pacienta opercijas vai izmeklšanas.
Noslguma dezinfekcijas noteikti nepieciešama šdos gadjumos:
- multirezistentu mikroorganismu izraista infekcija vai to nsšana;
- C. difficile infekcija (jizvlas ldzeklis ar sporicdu iedarbbu);
- strutojoša brces infekcija;
- akta zarnu infekcija;
ieteikuma;
epidemiologiem.
Gripas epidmisks sezonas laik var veikt ikdienas bieu kontakta virsmu un grdu
dezinfekciju parastas trbas zonas telps.
D enerl tršana
Telpu enerl tršana ir papildus uzkopšana pc iepriekš noteikta grafika un emot
vr telpu noslodzi. Paaugstintas trbas zons enerlo tršanu un sekojošu dezinfekciju
veic biek.
enerls tršanas laik veic telpas grdu uzkopšanu, atbda mbeles un aparatru. Tra
sienas (ldz griestiem vai vismaz 3 m augstum), plauktus un skapjus, durvis, logus (ja
iespjams), lampas un lampu kupolus, radiatorus. Maina aizkarus, alzijas. Sakrto plauktus
un atbrvojas no liek.
mnes. Operciju zls - vismaz reizi ned.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 13
Uzkopšanas pamatprincipi
1. Katrai trbas zonai nosaka savu uzkopšanas bieumu. Telpu uzkopšanas bieums ir
atkargs no telpas izmantošanas intensittes un trbas zonas.
Piemram:
Ambulator iestd terapeita kabinets, kur darbs nenotiek, katru dienu nav jtra divas reizes
dien. Procedru telpa, kur procedras veic 2 reizes ned, uzkopšanu veic pc procedru
veikšanas un pirms nkams procedru dienas, piemram, no rta.
Opercijas zls, kurs darbs notiek tikai darba diens, nav jieplno uzkopšana brvdiens,
bet ir btiski veikt uzkopšanu beidzot darbu un pirms darba uzskšanas.
Koplietošanas tualešu uzkopšana jveic biek nek divas reizes dien un japsver iespja
izmantot dezinfekcijas ldzekli.
2. Dadu zonu uzkopšanu nodala laik. Telpu uzkopšanu sk ar paaugstintas trbas zonas
telpm, bet beidz ar potencili piesrotas zonas telpm vai telpm, kur noteikts izolcijas
rems. Tomr ir pieaujams, ka palts ar tualeti iztra paltu un pc tam tualeti, bet pc tam
nosta mopu mazgšanai.
Piemram: Nav pieaujama kabinetu vai paltu uzkopšana uzreiz pc tualetes, nenomainot
uzkopšanas piederumus un mazgšanas šdumu.
Uzkopšanu vlams skt ar procedru, prsienamo istabu/kabinetu.
Gaiteus, kabinetus, paltas tra pc paaugstintas trbas zonu uzkopšanas.
3. Neatkargi no grdu uzkopšanas sistmas, virsmu uzkopšanai katrai trbas zonai izmanto
atsevišu inventru.
- no mazk piesrots daas;
- notra netrumus no virsmm (var izmantot mikrošiedras lupatias, samitrintas
salvetes, mopus).
- notraipjuma gadjum nekavjoties;
- ja telpas ir acmredzami netras.
6. Beidzot darbu veic telpu uzkopšanas aprkojuma tršanu. Ptjumi pierda, ka bieai
mazgšanas šduma maiai un aprkojuma, mopu trbai ir liela nozme infekciju izplatbas
ierobeošan. Tpc iestd jbt skaidrai procedrai, k notiek atkrtoti lietojamu mopu un
lupatu apstrde.
Piemram, nav pieaujama mopu mazgšana un dezinfekcija pacientu aprpei izmantojams
telps un všana uz radiatoriem. Ir ieteikumi, kas iesaka mazgt ar mazgšanas šidrumu
un vt 2 stundas 80 grdu temperatr vai ar iemrkt Ntrija hipohlorta šdum (4000
ppm) uz 2 mintm.
7. Pacientu aprpei paredzts telps aizliegts veikt sauso uzkopšanu, jo tas veicina puteku
un mikroorganismu aerosolizciju.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 14
8. Veicot mitro uzkopšanu koridoros vai cits telps, kur prvietojas liels cilvku skaits,
vlams izvietot nordi, brdinjuma zmi, ka grda var bt slidena.
9. Katrs darbinieks ir atbildgs, lai vide btu tra un droša gan darbiniekiem, gan pacientam.
Iestd/struktrvienb ir jbt personai, kura par to atbild, un kuras pienkums ir rkoties, ja
vide nav tra.
10. T k iestds uzkopšanu var veikt ar aprpes vai rstniecbas darb neiesaistts
personls, paši btiski ir noteikt krtbu, kd notiek uzkopšana negaidta piesrojuma
gadjum ar asinm vai citiem ermea materiliem.
11. Lai novrstu infekcijas prnešanu, uzkopšanas veicjiem jievro roku higina
atbilstoši Plna 2.sadaai.
2. sadaa. Roku apstrdes nozme un metodika
Roku higinisk dezinfekcija vai roku mazgšana ir nozmga prakse, lai novrstu:
1) pacientu kolonizciju ar mikroorganismiem un VASI iegšanu;
2) veselbas aprpes darbinieku inficšanos;
3) veselbas aprpes iestdes vides un veselbas aprpes darbinieku (das aprba)
kolonizciju ar mikroorganismiem. (WHO, 2009)
Roku apstrde dezinficjot vai mazgjot jveic ar apmekltjiem un pacientiem!
Ieteicams izvietot atgdinjumus apmekltjiem, piemram, pie garderobm, ieejm nodas,
pacientu palts. Apmekltjiem ieteicams veikt roku dezinfekciju ierodoties rstniecbas
iestd, tieši pirms pacienta apmeklšanas un dodoties prom no pacienta. Ja apmekltjs
piedals pacienta aprp, jievro tdi paši principi k veselbas aprpes iestdes
darbiniekiem.
roku apstrdes iespju, rada risku infekciju izplatbai.
Roku apstrdei var izvlties 3 metodes:
- roku mazgšanu ar ziepm un deni,
- roku higinisku dezinfekciju (ar spirtu saturošu ldzekli),
- roku irurisku dezinfekciju.
Higinisk roku apstrde
Higiniskai roku apstrdei veic roku mazgšanu ar šidrm ziepm un deni (ilgums 40-60
sekundes) vai apstrd rokas ar spirtu saturošu dezinfekcijas ldzekli (ilgums 20-30 sekundes).
(3. un 4. pielikums)
Rekomend maksimli izvlties spirtu saturošus ldzekus, jo tie ir rti lietojami un
pieejamki.
Ieteicams izvlties spirtu saturošus ldzekus, kuri ir testti atbilstoši EN standartam 1500
vai mazgšanas ldzekus atbilstoši EN 1499 standartam.
Galvenais iestdes uzdevums ir atvieglot roku higinas veikšanu, piemram, nodrošint
spirtu saturoša dezinfekcijas ldzeka pieejambu aprpes viet (punkt).
Par pieejamu tiek uzskatts tds dezinfekcijas ldzeka dozators, kurš atrodas rokas
stiepiena attlum no aprpes vietas.
Piemram, procedru kabinet uz galda.
etrvietg pacienta palt par pieejamu visiem pacientiem netiek uzskatts
dezinfekcijas ldzeklis, kurš novietots pie ieejas palt vai pie izlietnes. Izvieto dozatorus
vairks viets pie paltas sienm vai piestiprina uz gultu galiem vai nodrošina personlu ar
kabatas izmra dozatoriem.
Atbilstoši Noteikumiem Nr. 104 14. punktam, pie katras roku mazgtnes ir šidrs
ziepes un vienreiz lietojamie papra dviei.
Ieteicams novietot ar atkritumu tvertni papra dvieu izmešanai
Lai uzlabotu roku mazgšanas iespju, nepieciešama vismaz viena izlietne uz 10 gultm
un pie katras izlietnes jbt ziepm, un papra dvieiem. (WHO, 2009)
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 16
Atbilstoši Pasaules Veselbas organizcijas ieteikumiem ieteicams ievrot 5 momentu jeb
indikciju pieeju roku higinas veikšanai. Šie 5 momenti ir integrti Noteikumu 11.1.-
11.10.punkt).
2. pirms trm/aseptiskm procedrm;
4. pc kontakta ar pacientu;
5. pc saskares ar pacienta zonas priekšmetiem, aprkojumu (aptuveni 1 m ap pacientu).
3.tabula. Roku higinisks apstrdes pamatojums un piemri
Indikcija (PVO) Mikroorganismu
avots Aktivitšu piemri
pacientu, piemram, kda no šm darbbm:
- pacienta rokas paspiešana, brna galvas
noglstšana;
- mutes/zobu kopšana;
- sekrtu atskšana;
cimdu lietošanas;
ermea daas uz tru ermea dau u.tml.
11.2
11.4.
11.5.
11.10.
11.3.
- subkutnm un intramuskulrm injekcijm;
- paraugu emšanas laboratoriskai izmeklšanai;
pamperi) savkšanas;
11.6.
11.7.
telpu tršana (gultas veas nomaia, šberu
iztukšošana, mazgšana);
ermea daas uz tru ermea dau u.tml.
4. pc kontakta ar
- pacienta rokas paspiešana, brna galvas
noglstšana;
- pc pieskaršans aparatrai pacienta zon;
- pc pieskaršans pacienta gultai,
- rokas ir acmredzami netras
- pc pacienta aprpes ar iespjamu vai apstiprintu zarnu infekciju (piemram,
norovrusa vai Clostridium difficile izraista infekcija).
Visos citos gadjumos roku apstrde ar spirtu saturošu dezinfekcijas ldzekli ir ieteicam
roku apstrdes metode.
irurisk roku apstrde
irurisk roku dezinfekcija ir roku apstrde pirms iruriskm opercijm un
aseptiskm invazvm procedrm. Roku apstrdi veic pirms sterila aprba uzvilkšanas vai
citos gadjumos pirms invazvu ieru ievietošanas (piemram, centrl venoz katetra). Pirms
tam noem visas rotaslietas.
Šobrd PVO un Starptautisk Infekciju kontroles federcija (IFIC) rekomend irurisko roku
apstrdei izvlties roku mazgšanu ar antibakterilm ziepm vai dezinfekciju ar spirtu
saturošu ldzekli. Pirms dezinfekcijas rokas mazg tikai tad, ja ts ir acmredzami netras.
(WHO, 2009)
Secgu mazgšanu un dezinfekciju nerekomend, jo dai ir liels kairinjums. Tomr Latvij
tradicionli rokas apstrd ts mazgjot un tlt dezinficjot. Tpc roku iruriskai
apstrdei var izmantot kdu no zemk apraksttajam vai citu roku apstrdes metodiku.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 18
A variants
1. rokas nomazg ierodoties operciju blok (pc prrbšans) ar ne antibakterilm
šidrajm ziepm un deni pirms pirms roku dezinfekcijas dien (ja rokas nav
acmredzami netras, ts nav nepieciešamas atkrtoti mazgt tieši pirms iruriskas
dezinfekcijas);
4. dezinfic labs rokas pirkstu galus (aptuveni 5 sekundes);
5. ar apveida kustbm ierv dezinfekcijas ldzekli viss apakšdelma virsms ldz pat
elkonim (aptuveni 10-15 sekundes);
7. dezinfic kreiss rokas pirkstu galus (aptuveni 5 sekundes);
8. ar apveida kustbm ierv dezinfekcijas ldzekli viss apakšdelma virsms ldz pat
elkonim (aptuveni 10-15 sekundes);
10. veic plaukstu dezinfekciju rpgi iervjot ldzekli
- abu plaukstu virsmas, plaukstu pret plaukstu, ienadus, abus kšus
10. auj rokm not;
B variants
1. uzem laiku;
2. samitrina roku un apakšdelmu, ar elkoni (vlams) uzspie roku iruriskai mazgšanai
paredztas antibakterilas (visbiek hlorheksidnu saturošas) ziepes;
3. nomazg katru pirkstu, starp pirkstiem, plaukstu un plaukstas virspusi (aptuveni 2
mintes);
4. mazg apakšdelma visas virsmas turot plaukstas virs elkoa (aptuveni vienu minti);
5. atkrto otrai rokai, turpinot turt plaukstas virs elkoiem;
6. rokas rpgi nomazg zem silta dens strklas virzot ts tikai vien virzien (nevis
turp atpaka);
7. Ar virs elkoiem paceltm rokm dodas uz zli un rokas saudzgi nosusina ar sterilu
dvieli;
Roku irurisks apstrdes telp izvlas tdas izlietnes, kas samazina dens šakstšanos.
Birstu lietošana nav ieteicama, jo var radt das mikrotraumas. Ja tomr ts izmanto, tad
tikai nagiem.
Roku iruriskai apstrdei izvlas tam paredztus ldzekus, kuri ir testti atbilstoši EN
standartam (EN 12791) un tos lieto atbilstoši raotja instrukcijai.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 19
3.sadaa. Prasbas darbiniekiem (tai skait darba aprbam, rokm,
rotaslietu lietošanai u.c.), emot vr darba pienkumus.
Darba aprba izvle ir katras iestdes individuls lmums. Darbiniekam ir jievro
savas iestdes aprba lietošanas noteikumi. Darba aprba izskatam, krsai parasti ir nozme
iestdes esttisk tla radšan, nevis infekciju kontrolei, tomr tas tiek izmantotas ar, lai
atvieglotu noteiktu prasbu ievrošanas kontroli.
Piemram, lai nodrošintu, ka augsta riska nodau, operciju bloku personls darba
aprb neprvietojas pa visu rstniecbas iestdi, var izmantot dadas krsas darba
aprbu.
Lai pasargtu darbiniekus no negadjumiem un samazintu trokša lmeni telps,
vlams izvlties apavus ar zemu papdi un nesldošu zoli.
Visprjas aprpes nodas, ambulatorajs prakss, ja iespjama aprba kontamincija
(bioloisko materilu izšakstšans), jlieto mitrumu necaurlaidgi vienreiz lietojami
priekšauti vai halti (skatt 4.sadau). (Friedman, u.c., 2011) Ja tiek izmantots darba aprbs
(halts), tam jbt tram un tas regulri jmaina. T k darba aprbs var bt kontamints, t
mazgšanu nedrkst veikt mjs. Darba aprbu var mazgt veas mazgtav rstniecbas
iestd vai rpus rstniecbas iestdes, ja iestdei noslgts lgums.
Lai nodrošintu optimlu roku higinu, veselbas aprpes proces iesaistto darbinieku
aprbam jbt ar sm rokm (ne vairk k ¾). Tas nodrošina iespju veikt apakšdelmu
dezinfekciju. Garas piedurknes trauc kvalitatvu roku apstrdi.
Aprpes proces iesaisttiem darbiniekiem darba laik jnoem roku rotaslietas, rokas
pulkstei, gredzeni. Nagiem jbt si apgrieztiem, bez mkslga nagu prklja (nagu lakas,
mkslgie nagi)).
Ir pierdts, ka medicnas darbinieki ns mikroorganismus zem gredzeniem uz
pulksteiem. Mkslgi, gari nagi un lakoti nagi liedz pilnvrtgi veikt roku higinas
paskumus.
Laulbas gredzenu lietošana ir pieaujama zema riska aprpes laik, bet, veicot roku
mazgšanu vai dezinfekciju, tas jpabda. Ieteicams izvlties praksi nest gredzenu ap kaklu.
Laulbas gredzens obligti jnoem augsta riska zons, piemram, operciju zl, pirms
invazvu manipulciju veikšanas, izolcijas remam pakautu pacientu aprpes laik. Rokas
pulksteu viet ieteicams izvlties dezinficjamus pie aprba stiprinmus pulksteus.
Atseviši (iekšjs procedrs) vlams atrunt iekšjs krtbas noteikumus un
prasbas darba aprbam paaugstintas trbas zonas telps (paši, intensvas aprpes
nodas, operciju blokos).
operciju blok, vienmr uzvelk tru irurisko aprbu. Katrai procedrai jizmanto jauna,
tra irurisk sejas maska. Lieto vienreizjo cepuri, kas nosedz matus. Personls nedrkst
pamest paaugstintas trbas zonu piesrot aprb, ar cepuri un masku. Operciju blok
lietotajos apavos nedrkst prvietoties rpus operciju bloka.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 20
4. sadaa. Individulo aizsargldzeku lietošanu atbilstoši procedrai vai
veicamajam pretepidmijas paskumam
Pirms jebkuras darbbas veikšanas, personlam jizvrt iespjam ekspozcija
(saskares iespja ar mikroorganismiem vai negadjuma risks) un jlieto IAL, kuri mazina
inficšans risku darbbas laik un pilnb izvairties nav iespjams.
Individulos aizsardzbas ldzekus:
1. novieto tuvu izmantošanas vietai;
2. glab tr un saus viet t, lai novrstu kontaminciju pirms lietošanas;
3. seko derguma termiiem (nozm atbildgo personu);
4. lieto tikai vienu reizi, ja raotjs nav noteicis citdi;
5. pc lietošanas izmet;
7. lieto tikai atbilstoši raotja instrukcijai (NHS, 2015).
Darbiniekus nepieciešams apmct par IAL lietošanu.
4.1. Cimdi
- asinm,
- bstamiem medikamentiem,
- miskm vielm.
Ja šds risks pastv, darbiniekiem obligti jlieto cimdi un tie jizvlas, emot vr risku un
darba veidu.
neoprna atkrtoti lietojami saimniecbas cimdi.
Šaj dokument izmantosim šdu cimdu iedaljumu:
1. tri nesterili vienreiz lietojami medicniskie cimdi;
2. sterili un iruriskie medicniskie vienreiz lietojami cimdi;
3. saimniecbas cimdi:
b. auduma cimdi
Medicnisko cimdu izvles algoritms
Kontakts ar pacientu vai
citiem ermea šidrumiem?
A Tri nesterili vienreiz lietojami medicniskie cimdi
Medicnisko cimdu pamatuzdevumi:
1. samazint veselbas aprpes darbinieku roku kontamincijas iespju ar asinm un
citiem ermea materiliem;
2. samazint mikroorganismu prnesi uz vides priekšmetiem un mikroorganismu prnesi
no medicnas darbinieka das pacientam un otrdi, k ar no viena pacienta otram.
Trus nesterilos vienreiz lietojamus medicniskos cimdus lieto, ja:
1. darbiniekam ir iespjama roku saskare ar pacienta gotdu, bojtu du, asinm un
bioloiskajiem šidrumiem;
3. nepieciešams emt asinis laboratoriskiem izmekljumiem;
4. darbbas ar asinsvadu katetriem (piemram, ievadot medikamentus, ja sistma nav
slgta) un katetra ievades vietu (piemram, mainot prsju);
5. ja ir iespjama saskare ar aprkojumu un medicniskajm iercm, kas ir notraiptas
vai iespjami notraiptas ar asinm, bioloiskajiem šidrumiem un atdaljumiem, tai skait
trot un dezinficjot medicnas ierces un aprkojumu;
6. ja darbiniekam ir das bojjumi uz rokm;
7. veicot jebkuras darbbas pacientam ar infekciju, kura izplats kontakta vai pilienu
ce vai ar pacients ir multirezistenta mikroorganisma nstjs.
Medicniskajiem cimdiem (tai skait steriliem iruriskiem cimdiem) jatbilst EN 455
standartiem (EN455 1-4). Ja rstniecbas iestd iegdtie cimdi ir testti balstoties uz šo
standartu, tas dod garantijas par cimdu izmriem, izturbu, sterilu cimdu sterilitti,
uzglabšanas laiku utt. No raotja ir iespjams pieprast papildus informciju par veikto testu
rezulttiem.
Prsvar rekomend izmantot lateksa materila cimdus, kuri labi piegu dai, nodrošina
nepieciešamo komfortu un labas barjeras spjas. Ja lateksa cimdus nevar lietot, tad izvlas
nitrila vai neoprna cimdus. Ieteicams lietot nepdertus cimdus, jo tas novrš reakcijas ar
spirtu saturošiem ldzekiem, kurus lieto roku dezinfekcijai.
Cimdi, kuri NAV piemroti klniskai aprpei:
- polietilna;
EMA);
- vinila cimdus neiesaka lietot, ja iespjams kontakts ar asinm, ermea šidrumiem
vai citostatiskiem medikamentiem. (NHS, 2015)
Medicniskos cimdu lietošanas pamatprincipi
1. cimdu lietošana neaizstj nepieciešambu veikt roku mazgšanu vai dezinfekciju;
2. cimdi juzvelk tieši pirms darbbas, kurai tie paredzti;
3. cimdi jnovelk uzreiz pc darbbas, kuras laik bija iespjams kontakts ar asinm vai
citiem iespjami infekcioziem materiliem, gotdm vai bojtu du;
4. kontakta laik ar vienu pacientu cimdi jmaina, ja no kontamintkas pacienta zonas
priet uz citu pacienta zonu;
5. nav pieaujama viena cimdu pra lietošana vairk nek vienam pacientam;
6. vienreiz lietojamu cimdu atkrtota lietošana nav pieaujama;
7. ar cimdiem nepieskaras savam darba aprbam, sejai;
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 23
8. ja ir nepieciešams veikt roku apstrdi, cimdi jnovelk;
9. izlietotus vienreiz lietojamus cimdus nekavjoties izmet.
Lai to nodrošintu, ja palt vai procedras viet nav pieejami cimdi un vieta to izmešanai,
uz paltu dodas ar šlti jau sagatavotu cimdu pri (neuzvilktu), pc procedras novelk
palt un izlietotus ievieto šlt atkritumiem. Ieteicams izmantot procedru ratius, uz
kuriem noteikti jbt tru cimdu iepakojumam, paredztai vietai atkritumiem, tai skait asiem
atkritumiem un roku dezinfekcijas ldzeklim, ja tds nav pieejams pie pacienta gultas.
Vienreizlietojamos cimdus maina:
- pc katra pacienta aprpes (ja nepieciešams, vairkas reizes viena un t paša pacienta
aprpes laik);
- ja cimdi ir bojti;
- pirms pieskaršans trm virsmm, ja ir aizdomas, ka cimdi ir piesroti.
B Sterili iruriski cimdi/sterili cimdi
Sterilus vienreizlietojamos cimdus lieto, veicot procedras, kuru laik nepieciešams ievrot
sterilitti, vai veicot darbbas ar sterilu medicnisko ierci. Steriliem iruriskiem cimdiem
jatbilst EN 455 standartiem (EN455 1-4).
Sterilus cimdus lieto: - veicot iruriskas procedras/opercijas;
- veicot procedras, kuru laik jievro paša piesardzba un jnodrošina aseptiska
tehnika (piemram, centrl venoz katetra ievietošana, urnkatetra ievietošana,
lumblpunkcija, irurisko bru aprpe);
- ievietojot citas invazvas ierces;
Atcerieties, ka pirms sterilu cimdu lietošanas veic roku irurisko apstrdi.
C Saimniecbas cimdi.
Izturgos neoprna, gumijas un butila daudzreiz lietojamos cimdus vai nesterilus vienreiz
lietojamos cimdus lieto:
priekšmetus;
Ja iespjams, tad telpu uzkopšanai var izvlties vienreizjus cimdus, kuri atbilst EN 374-2
(un EN 374-3) standartam. Atkrtoti lietojamie saimniecbas cimdi var radt infekcijas
izplatšanas risku rstniecbas iestds, tpc jveic to tršana un/vai dezinfekcija.
Veicot šdas darbbas (t.sk. atkritumu savkšanu) nav pieaujama auduma cimdu lietošana, jo
tie nepasarg no saduršans un sagriešans riska.
Cimdu nepareizas lietošanas piemri
Cimdi ir biekais veselbas aprpes iestds lietotais IAL, bet biei tas tiek lietots
neatbilstoši, pakaujot pacientus infekcijas riskam. Cimdu nevajadzga lietošana, rada risku,
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 24
ka tie netiks nomainti un/vai netiks veikta roku apstrde dezinficjot vai mazgjot. Tpc
rstniecbas iestdm jveicina cimdu lietošana tikai situcijs, kad tas patiesi ir nepieciešams.
Tieš kontakta laik cimdi NAV nepieciešami: - mrot pacientam asins spiedienu;
- mrot temperatru;
- skaitot pulsu;
- aprpjot pacienta acis vai ausis (ja nav izdaljumu);
- veicot jebkuras darbbas ar sistmm, ja nav asins nopldes (piemram, reguljot
medikamenta ievades trumu).
- runjot pa telefonu;
- aizpildot pacienta dokumentciju;
- dodot perorlus medikamentus;
- prbdot pacienta mbeles.
Vadlnijas iesaka izmantot aizsargaprbu (haltu vai priekšautu) šds situcijs:
- ja ciešs kontakts ar pacientu, materiliem vai aprkojumu var kontamint du, darba
aprbu vai citu aprbu ar infekcioziem aentiem;
- ja pastv kontamincijas risks ar asinm, ermea šidrumiem, sekrtiem, ekskrtiem
(izemot sviedriem);
kontakta ce);
zobu ekstrakcijas laik).
Priekšauta vai halta izvle atkarga no riska un t, vai potencili infekciozais materils var
izskties cauri, piemram,
- parasti tiek piemrots trs nesterils priekšauts vai halts, lai aizsargtu du procedru
laik, kad var rasties asiu vai citu bioloisko materilu pilieni vai notikt to
izšakstšans;
- šidrumu necaurlaidgi priekšauti vai halti jizvlas, ja aprbs var tikt kontamints
ar lielku asiu vai citu bioloisko materilu apjomu;
- izvlas priekšautu vai haltu atkarb no t, cik liela personla ermea daa var tikt
skarta.
Šajos gadjumos gan priekšauti, gan halti jmaina pc katra pacienta aprpes, pat
tad, ja nav notikusi acmredzama kontamincija.
Priekšautu/haltu novelk pirms došans prom no pacienta zonas vai priekštelp (ja tda
ir). Tas nepieciešams, lai novrstu vides kontaminciju rpus paltas vai kabineta. Novelk t,
lai novrstu apakšj aprba piesrošanu. Halta/priekšauta priekšpuse uzskatma par
netru, tpc t jsatin ar rpusi uz iekšu un jizmet (NHMRC, 2010) (NHS, 2015).
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 25
Haltus un citu darba aprbu, kuru lieto, lai uzlabotu darbinieka komfortu vai
atpazstambu, neuzskata par individulo aizsardzbas ldzekli. Tpc tos maina atkarb no
aktivittes un trbas.
4.3. Elpceu, sejas un acu aizsargu lietošana
Mutes, deguna un acu gotdas un bojta da (piemram, dermatts, akne, ievainojumi)
var kt par infekcijas ieejas vrtiem. Lai samazintu pilienu un šakstu radto risku,
nepieciešamas lietot sejas, acu un elpceu individulos aizsardzbas ldzekus – maskas,
respiratorus, brilles un vizierus (ekrnus). Tos var bt nepieciešams lietot ar noteiktu
infekciju transmisijas ierobeošanai (piemram, respiratori aizsardzbai pret infekcijm, kuras
izplats aerogn ce).
Nepiegu cieši sejas dai. Stiprinms sasienot uz
pakauša vai ar gumijm Piegu cieši sejas dai.
Priekšnoteikumi masku lietošanai: - maskas maina, ja ts ir netras; - maskas NEKAD neuzliek atpaka, ja ts
noemtas;
- maskas nepaliek karjoties ap kaklu; - lietotas maskas neliek darba aprba kabats; - nepieskarties masku priekšpusei lietošanas
laik;
gaisa pieplde notiek tikai caur respiratora
virsmu nevis malm. Ieteicams pirms pirms
lietošanas reizes piemeklt pareizo respiratora
veidu un izmru veicot atbilstbas testu (Fit
test). Skatt ar priekšnoteikumi masku lietošanai.
Izmanto, ja
pacientu no infekcijas izraistjiem veselbas
aprpes darbinieka degun un mut); - nepieciešams aprpt pacientus ar pilinu veid
izplatmm infekcijas slimbm. iruriskas maskas var tikt uzliktas pacientiem ar
klepu, lai samazintu vides kontaminciju ar
pacienta mikroorganismiem un pasargtu citus
pacientus un personlu.
piemram, bronhoskopijas pacientiem
iespjamu infekciju.
Sejas un acu aizsardzbai lieto brilles un sejas vizierus (ekrnus). Rutnas procedru
laik nav nepieciešams lietot sejas vai acu aizsargus, ja vien nav informcijas, ka pacientam ir
infekcija, kura izplats pilienu ce. Veicot procedras, kuru laik var rasties šaksti vai pilieni
ieteicams izmantot acu aizsargus vai sejas vizierus. Tas var bt nepieciešams, piemram,
stomatoloisku procedru laik, veicot intubciju, nasofaringilu atskšanu. Sejas un acu
aizsardzba nepieciešama ar daudzu irurisku operciju laik. Sejas un acu aizsargus novelk
pc cimdu novilkšanas, pieskaroties tikai aizmugurjai daai, jo t uzskatma par tru. Sejas
un elpceu aizsargus nenovelk ar cimdiem, jo tdjdi var tikt kontaminta sejas da un
gotdas. Atkrtoti lietojami sejas un acu aizsargi jmazg pc lietošanas ar ziepm un deni
un jdezinfic starp pacientiem (NHMRC, 2010) (Siegel JD, 2007).
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 26
5.sadaa. Iestdes medicnisko ieru, aprkojuma un materilu
apstrdes process
Sadaa tiks papildinta nkamajs plna versijs ar specifiskm prasbm dobu vidja
inficšans riska ieru apstrdei un augsta inficšanas riska ieru visiem apstrdes
posmiem, ieskaitot sterilizcijas procesa kontroli.
Medicnisko ieru, aprkojuma un materilu apstrdes pamatprincipi:
1. atkrtoti lietojamu medicnas ieru apstrdes lmenis (6.pielikums) ir atkargs no
plnot pielietojuma;
2. atkrtoti lietojamas ierces pirms dezinfekcijas vai sterilizcijas tra un mazg;
3. izmanto tikai tdus dezinfekcijas ldzekus un sterilizcijas metodes, kuras atbilst
medicnas ierces vai aprkojuma instrukcijai;
4. vienreizji lietojamas medicnas ierces nekad nelieto atkrtoti;
5. medicnas ierces uzglab t, lai saglabtu nepieciešamo trbas pakpi un novrstu
kontaminciju.
medicnisko ieru derguma termius.
Derguma termiu nosaka balstoties uz MK 2016. gada 16. februr noteikumu Nr. 104
pirmo pielikumu “Sterilas medicniskas ierces derguma termia noteikšana pc punktu
metodes” (pievienots 5. pielikum). Nosakot derguma termiu, emti vr šdi parametri:
iepakojuma rjs krtas materils, iekšjs krtas materils, papildu iepakojums sterils
barjeras aizsargšanai, uzglabšanas metode, uzglabšanas vieta. Tas nozm, ka atbildgajai
personai ir jbt informtai ne tikai par sterilizcijas procesu, bet ar sterilo materilu
transportšanas un uzglabšanas apstkiem dads iestdes viets un kabinetos.
Iestds, kurs tiek veikta sterilizcija, ieteicams, lai atbildg persona par medicnisko
ieru apstrdi ir izgjusi papildus apmcbu par dezinfekcijas un sterilizcijas metodm un
sterilizcijas iekrtu efektivittes prbaudes metodm un pielietojamajiem indikatoriem,
procesa imitcijas iercm un cikla parametru kontroli.
Neliels rstniecbas iestds, kur netiek izmantotas atkrtoti lietojamas medicnas
ierces ar augstu inficšans risku, atbildg persona var bt msa, kura prrauga vai pati
veic tršanu, dezinfekciju un nodrošina drošu vienreizjo un atkrtoti lietojamo ieru un
aprkojuma uzglabšanu.
Visas medicnisks ierces un aprkojumu iedala pc inficšanas riska, kas balstts uz
pielietojumu, nevis medicnisks ierces veidu. Iedaljums Noteikumos Nr. 104 ir balstts uz
Spauldinga klasifikcijas sistmu (skatt 6. pielikumu). Izvloties apstrdes metodi, jem
vr ar ierces/aparatras uzbve, materils un raotja ieru lietošanas un apstrdes
instrukcijas.
Medicnisko ieru apstrdes procesa posmi:
Tršana/mazgšana. Tršana ir visu netrumu, asiu, notršana no vism virsmm un
lmeniem, ja nepieciešams, atverot vai izjaucot apstrdjamo priekšmetu. To var veikt
manuli vai izmantojot automtisks metodes. Veicot manulu tršanu, darbiniekiem jlieto
atbilstoši IAL (cimdi, priekšauts un acu, seju aizsargs), ja nepieciešamas. Parasti veic
mehnisku tršanu izmantojot deni ar detergentu vai produktus ar enzmiem. Veicot fizisku
tršanu. Tas ir obligts posms visu riska grupu ieru apstrd. Lai ar kda tršanas metode
tiek izvlta, lielu piesrojumu noskalo ar deni, detergenta šdumu vai piemrotu
deteregenta un dezinfekcijas ldzeka kombinciju. Ja piesrojums ir nouvis, var bt
nepieciešama mrcšana (CHRISP, 2008) (NHS, 2015). Tršana, izmantojot ultraskau, ir
metode, ko izmanto papildus manulai tršanai, un trot ierces ar lmeniem vai citm
patnbm.
Tra, dezinfic un steriliz tikai atvrtas un maksimli izjauktas ierces. Cik vien
iespjams to veic uzreiz pc lietošanas. Ja instrumentam auj nokalst, tad tas apgrtina tršanu
un var bojt instrumentu.
izmantojot miskas vai fiziklas metodes ldz veselbai nekaitgam lmenim (izemot dau
vrusu un sporu izncinšana). Veicot dezinfekciju, nodrošina atbilstošu dezinfekcijas ldzeka
koncentrciju un ievro ekspozcijas (iedarbbas) laiku.
Ja dezinfekcijas ldzeka koncentrcija ir prk maza, tad var netikt sasniegts rezultts –
netiks nonvti patognie mikroorganismi (pat pagarinot ekspozcijas laiku). Ja koncentrcija
ir prk liela vai ekspozcijas laiks prk garš, var tikt bojti instrumenti. Instrumentus var
bojt ar nepiemrota dezinfekcijas ldzeku izvle. Piemram, spirti var padart cietus gumijas
izstrdjumus.
Dezinfekcijas ldzeklim pilnb jnosedz dezinficjamais priekšmets, jiekst dobumos
un lmenos. Pc dezinfekcijas ierce jnoskalo ar deni, ja nepieciešams ar sterilu destiltu
deni (NHS, 2015). Instrumentu dezinfekciju var veikt manuli vai ar automtiskm
mazgšanas un dezinfekcijas iekrtm.
Sterilizcija. Sterilizcija ir process, kura laik tiek izncinti visa veida
mikroorganismi, ieskaitot sporas, izmantojot fiziklas vai miskas metodes. Lai to raksturotu
tiek izmantots jdziens garanttais sterilittes lmenis GSL (Sterility Assurance Level (SAL)).
T ir varbtba identifict vienu dzvotspjgu mikroorganismu uz sterilizts ierces pc
sterilizcijas. Sterila instrumenta gadjum š varbtba ir 1:10-6 jeb vien no miljons
gadjumiem. GSL ir atkargs no visa apstrdes procesa, tpc atbilstoša GSL sasniegšan liela
nozme ir ne tikai sterilizcijai izmantotajai metodei, bet ar instrumentu pirmssterilizcijas
apstrdei (William A. Rutala, 2008).
Medicnisko ieru iedaljums atbilstoši iespjamam inficšanas riskam
Zema inficšanas riska grupa
Medicniskajm iercm, kuras saskaras ar pacienta veselu, nebojtu du, pirms katras
lietošanas jbt trm.
- periodiski (ar noteiktu intervlu, piemram, reizi dien).
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 28
Vesela da ir efektva barjera lielkajai daai mikroorganismu, tpc nav nepieciešams,
lai ierces, kas saskaras ar veselu du, btu sterilas. Zemai inficšanas riska grupai parasti
atbilst tdas ierces, k asinsspiediena mršanas manšetes, termometri, fonendoskops, ja tie
saskaras ar nebojtu du, neinvazvas sonogrfijas zondes. Trbu nodrošina veicot atkrtoti
lietojamu medicnisko ieru tršanu un, ja nepieciešams, dezinfekciju. Dezinfekcija var bt
nozmga, lai novrstu multirezistentu mikroorganismu izplatbu iestd. Biei var rasties
situcijas, kad dezinfekciju ir ar tehniski vienkršk veikt nek tršanu un mazgšanu
(piemram, fonendoskopa apstrdei pc katra pacienta). Dezinfekciju jveic ar tad, ja
instruments vai ierce acmredzami piesrota ar asinm. Dezinfekcijai izvlas zema vai vidja
lmea dezinfekcijas ldzekus.
sausas un tras.
Vidja inficšanas riska grupa
Medicnas iercm, kuras saskaras ar gotdu un bojtu vai infictu du, pirms
atkrtotas lietošanas veic augsta lmea dezinfekciju vai sterilizciju. Cik vien iespjams
vlams izvlties sterilizciju. Pirms sterilizcijas veic rpgu mazgšanu/tršanu.
Augsta lmea dezinfekcijas ldzeki iedarbojas uz veetatvm baktriju formm,
vrusiem (ieskaitot neapvalkotos vrusus), snm un mikobaktriju (ieskaitot Mycobacterium
tuberculosis). Pagarinot ekspozcijas laiku, tie parasti iedarbojas ar uz baktriju sporm. Par
augsta lmea dezinfekcijas ldzekiem atbilstoš koncentrcij uzskata aldehdus (piemram,
glutaraldehds) un tdus oksidtjus k hidrogna peroksdu, peretiskbi. Lietojot šos
ldzekus, jatceras, ka, piemram, aldehdi fiks protenus, tpc tršanai pirms apstrdes ir
oti liela nozme. Savukrt pc apstrdes ierces ir jskalo ar sterilu vai filtrtu deni, lai uz
tm nepaliktu dezinfekcijas ldzeku atlikumi (Friedman, u.c., 2011) (William A. Rutala,
2008). Lietojot jebkurus dezinfekcijas ldzekus, preczi jievro raotja instrukcija. Vidja
inficšanas riska grupas iercm jbt brvm no visiem mikroorganismiem (tai skait
mikobaktrijm, snm, vrusiem un baktrijm, bet neliels daudzums baktriju sporu ir
pieaujams.
Augstka drošbas lmea sasniegšanai, ts var sterilizt, bet, ja iespjama droša
uzglabšana, nav nepieciešams ts obligti iepakot. Vidja iespjam inficšanas riska dobs
medicnisks ierces ir grtk iztrmas un dezinficjamas, tpc to apstrdes posmus
dokument. Apstrdes posmus, ko veic manuli vai ar mazgšanas-dezinfekcijas iekrtm,
kurm nav automtiska parametru pieraksta, dokument, nordot apstrdes posmu, attiecgas
iekrtas numuru (ja ir vairkas iekrtas), skuma un beigu laiku, un veic atzmi par pielietoto
aktvo vielu un koncentrciju, temperatru un ekspozcijas laiku. Šdm iercm ieteicams
veikt sterilizciju, bet, ja tas nav iespjams, augsta lmea dezinfekciju. Medicnas ieru
apstrd stingri jievro ar raotja sniegts instrukcijas. Šai riska grupai parasti atbilst
anestzijas aprkojums, endoskopi, cistoskopi u.tml. Endoskopu apstrdei ieteicams izmantot
automtisks mazgšanas un dezinfekcijas iekrtas. Tas samazina negadjumu un inficšanas
risku veicot manulu endoskopu sagatavošanu dezinfekcijai, pasarg darbiniekus no augsta
lmea dezinfekcijas ldzeku kaitgs iedarbbas, k ar standartiz procesa kvalitti
(Friedman, u.c., 2011).
Endoskopu un citu vidja iespjam inficšanas riska dobo medicnisko ieru apstrdes
kvalitte ir btisks priekšnoteikums infekciju novršan, jo tie ir saretas konstrukcijas,
grti trmi un parasti nav sterilizjami. Augsta lmea dezinfekcija nodrošina nepieciešamo
drošbas pakpi, ja visi apstrdes posmi ir veikti atbilstoši un kvalitatvi. Tpc, ja iestd tiek
izmantotas šdas ierces, jnodrošina visu apstrdes posmu izsekojambu. Izsekojamba
nozm iespju prliecinties par noteiktam pacientam lietoto ierci (piemram, numurs), to
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 29
iepriekšjo apstrdi un visu apstrdes posmu kritrijus. Apstrdes posmus, ko veic manuli
vai ar mazgšanas un dezinfekcijas iekrtm, kurm nav automtiska parametru pieraksta,
dokument, nordot apstrdes posmu, attiecgs iekrtas numuru (ja ir vairkas iekrtas),
skuma un beigu laiku, un veic atzmi par attiecgajai apstrdei atbilstošo kritriju:
- lietoto aktvo vielu un aktvs vielas koncentrciju;
- temperatru;
personlam. Atbildgai personai par medicnisko ieru apstrdi nepieciešams aprint vienas
ierces apstrdes laiku, ievrojot visu apstrdes posmu kritrijus, t.sk. ekspozcijas laiku,
iestdes relos apstkos. Mint laik aprinšana aus noteikt pacientu skaitu (procedru
skaitu), kuru ir iespjams veikt ar iestdes rcb esošajm iercm.
Augsta inficšanas riska grupa
Medicnas iercm, kuras iekst sterilos audos, gotd, saskaras ar asinsrites
sistmu un orgniem, pirms lietošanas obligti jbt sterilm. Var izmantot atkrtoti
lietojamas ierces, kuras pirms lietošanas ir steriliztas vai sterilas vienreiz lietojamas ierces.
Šaj grup noteikti iekauti visi iruriskie instrumenti, katetri, implanti.
Lai nodrošintu sterilitti un aseptisku atvršanu, pirms sterilizcijas ts iepako.
Atkrtoti lietojamas ierces steriliz izmantojot piestinta dens tvaika sterilizciju
(autoklavšana) vai zemas temperatras sterilizcijas metodes (piemram, etilna oksds,
hidrogna peroksda gzes plazma). Autoklavšana ir visplašk lietot metode, jo ir droša,
relatvi lta un piemrota gan karstumizturgiem instrumentiem, gan tekstilizstrdjumiem.
Zemas temperatras sterilizcijas metodes rekomend izmantot gadjumos, kad ierce nav
izturga pret temperatru, mitrumu.
apstrdi varat iepazties Latvijas Zobrstu Asocicija (LZA) un Infekciju kontroles un
sterilizcijas asocicijas (IKSA) izstrdtaj materil, kas pieejams http://www.lza-
zobi.lv/lv/instrumentu-apstrades-tabula
1. ievroti visi apstrdes posmi:
a. priekšapstrde (uzreiz pc lietošanas);
b. tršana (mazgšana);
2. sterilizcijas process ir izsekojams un ir veikta iekrtas prbaude;
3. uz iepakojam materila ir derguma termiš un ir ievroti visi
uzglabšanas priekšnoteikumi, balstoties uz kuriem termiš ir noteikts;
4. veikta droša steril aprkojuma transportšana;
5. ir atbilstoši reajuši indikatori, kas apliecina sterilizcijas veikšanu;
6. nav notikusi nesterilo un sterilizto medicnisko ieru saskare.
Medicnas ierci (instrumentu) uzskata par nesterilu, ja:
- t ir nepareizi iepakota;
- ierce ir mitra pc sterilizcijas vai saskaras ar mitru virsmu;
- ierce ir novietota vai nokritusi uz netras virsmas;
- nav indikatoru vai ar nav nostrdjuši indikatori, kas apliecina, ka ir iziets
sterilizcijas process;
Ar detaliztkm vadlnijm iespjams iepazties Latvijas Infekciju kontroles un sterilizcijas
asocicijas (IKSA) sagatavotaj materil “Medicnisko ieru un materilu apstrdes
(transportšanas, sagatavošanas, tršanas, dezinfekcijas, sterilizcijas un glabšanas) labas
prakses rekomendcija (II. redakcija)”, pieejams IKSA mjaslap: www.sterivita.lv.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 31
6.sadaa. Veas aprites organizšanas pamatprincipi
6.1 Pacienta veas aprite
rstniecbas iestd nepieciešams izveidot krtbu, kd tiek savkta, transportta
mazgta un uzglabta aprp lietot vea. Par veu veselbas aprpes iestds uzskata palagus,
segu prvalkus, dvieus, personla aprbu u.tml. Piesrota vai nepilngi izmazgta gultas
vea, matrai var kt par infekcijas prnešanas faktoru, lai gan risku ir grti pierdt. Jizvlas
viegli mazgjamu un izturgu veu. Iestd var bt izstrdta veas maršanas krtba
saimnieciskiem mriem, bet tai nav nozme infekciju kontrol.
Veas aprit var izširt šdus procesus:
1. netrs veas maia un savkšana;
2. netrs veas transportšana, širošana;
3. netrs veas mazgšana/dezinfekcija un všana;
4. trs veas transportšana un uzglabšana.
Netrs veas maia
- ja t piesrota;
- pc pacienta izrakstšans.
Iestdes pln var noteikt, ka veu maina, piemram, 1 reizi 7 diens vai biek. Nav
iespjams noteikt uz zintniekiem pierdjumiem balsttu veas maias bieumu. Tomr
periodiska veas maia ir oti ieteicama, jo visi priekšmeti, ieskaitot veu, kuri atrodas
pacienta zon ir piesroti ar pacienta mikroorganismiem no ermea šidrumiem, ieskaitot,
asinm, du, fcm, urnu, vmekiem un citiem ermea audiem vai izdaljumiem. Tam ir ar
pozitva ietekme uz pacienta labsajtu.
Veas mazgšanai ir divi uzdevumi – izmazgt netrumus un samazint mikroorganismu
daudzumu. Tas ir paši btiski, lai samazintu multirezistentu mikroorganismu prnesi no
viena pacienta otram. Veas maias faktu atzm medicniskaj dokumentcij.
Pc pacienta izrakstšanas vai prvietošanas, maina ar pacienta segu un nodrošina
izmantots segas dezinficšanu dezinfekcijas kamer vai mazgšanu veas mazgtav,
izmantojot tehnoloiju, kas nodrošina dezinfekciju (piemram, atbilstoša temperatra).
Savcot netro gultas veu, personls lieto IAL (cimdus, priekšautu), prliecins, ka ve
nav svešermei, piemram, asi priekšmeti. Netro veu savc ar piesrotko pusi uz iekšu,
to nepurina, nespie pie sevis un nekavjoties ieliek mais, kas paredzts netrajai veai. Tas
nepieciešams, lai novrstu puteku aerosolu veidošanos un rstniecbas iestdes vides
piesrošanu.
Veu no infekcioza pacienta paltas savc atseviši. Veas iepakojumu atbilstoši un
saprotami mar, nordot, ka vea ir infekcioza. Infekciozas veas gadjum ieteicams
izmantot šstošos maisus, lai pasargtu veas mazgšan iesaisttos darbiniekus. Ja ir
aizdomas par bstamo infekcijas slimbu, veu ieteicams nestt uz vea mazgtavu, bet
izncint.
Stacionrs rstniecbas iestds veu no nodaas uz veas mazgšanas vietu nogd
regulri, vismaz reizi dien. Netrs veas maisus ldz transportšanai atauts uzglabt tikai
potencili piesrotas zonas telps.
Netrs veas transportšana un širošana
Veu atauts mazgt rstniecbas iestd vai rpus rstniecbas iestdes. Ir jnodrošina
droša piesrots veas transportšana uz mazgšanas vietu. Ja rstniecbas iestdei veas
mazgšanas pakalpojumu sniedz cita iestde/uzmums, rstniecbas iestdes vadtjs ir
atbildgs, lai veas mazgšana atbilstu prasbm. To var nodrošint periodiski veicot
apmekljumu uzmum, kas sniedz veas mazgšanas pakalpojumu un prliecinoties vai
veas mazgšanas proces nodrošinta ar veas dezinfekcija (atbilstoša temperatra vai
dezinfekcijas ldzeku pielietošana). Šm prasbm jbt iekautm lgum. Tr un netr vea
transportšanas laik nedrkst saskarties. Iestdes teritorij trs un netrs veas
transportšanu veic ar dadiem ratiem tos pc lietošanas dekontaminjot (piemram,
nomazgjot un/vai dezinficjot). Veu transportjot ar autotransportu, to sadala divs sekcijs
– trai un lietotai veai. Netrs veas transportšanai izmantoto transportu regulri mazg un
dezinfic. Idel situcij tas jveic pc katras transportšanas un rodoties negaidtam
piesrojumam. Ja tas nav iespjams, mazgšanu un dezinfekciju veic pc paša grafika, bet
noteikti pirms prtikas vai sterilu instrumentu transportšanas. Netro veu nedrkst širot vai
skalot pacienta aprpes telps un mazgt mjas veas mašns.
rstniecbas iestdei ir jnosaka piemrota vieta veas širošanai. Veas širošana
pirms mazgšanas nodrošina lielku aizsardzbu veas aprit iesaisttajam personlam. Veas
širošana pirms mazgšanas nodrošina cieto, aso priekšmetu identificšanu un novrš
atkrtotu veas kontamincijas iespju. Širošana pirms mazgšanas auj izvlties
atbilstoškas mazgšanas programmas (Sehulster LM, 2004).
Veas mazgšana, všana
Veas mazgtav ir nodalta netrs un trs veas plsma. Veas mazgtav ir veas
mašnas, kas nodrošina veas mazgšanai un dezinfekcijai nepieciešamos parametrus,
piemram, automtisku dezinfekciju (temperatra, mazgšanas-dezinfekcijas ldzeku
dozšana un ekspozcija). Veas mazgšanas laik ieteicams nodrošint 75oC temperatru 3
mintes vai 65oC temperatru 10 mintes (NHS, 2012). Ja šdus temperatras remus nav
iespjams ievrot, var izmantot dezinfekcijas ldzekus.
Trs veas transportšana un uzglabšana
Pc mazgšanas, všanas un gludinšanas veu iepako t, lai btu iespjams to droši
transportt. Transportšanas proces nodrošina, lai netr vea nesaskartos ar tro veu. Trs
veas transportšanas rati pirms lietošanas tiek trti un/vai dezinficti.
Tro veu uzglab tam paredzt, tr viet, vlams aizveram skap/plaukt. Ja veu
uzglab uz prvietojamiem ratiiem, tad tos izmanto tikai trajai veai un tiem jbt pilngi
nosegtiem, lai pasargtu no kontamincijas (putekiem, aerosoliem un mitruma) (NHS, 2015)
(NHMRC, 2010).
rstniecbas iestds izmanto pacienta gultas matraus, spilvenus, medicnisks kušetes,
zdaiu prtinamos galdus, ginekoloiskos krslus, zobrstniecbas krslus, kuri ir prvilkti
ar densnecaurlaidga materila prvalkiem. Šds aprkojums atbilst zema inficšanas
riska grupai, tpc jnodrošina tršanas un dezinfekcijas iespja. Neprvilkta mkst inventra
pilnvrtga tršana un dezinfekcija nav iespjama.
Medicnisko kušeti (tai skait zdaiu prtinamo galdu, ginekoloisko krslu,
zobrstniecbas krslu) pirms katra pacienta veselbas aprpes prklj ar vienreiz lietojamo
prklju vai dezinfic. Dezinfekcijai var izmantot tras iedarbbas dezinfekcijas salvetes pc
katra pacienta, k ar tad, ja prvalks piesrots ar asinm, vai bioloiskajiem materiliem.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 33
7.sadaa. Atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi
apsaimniekošanas likums un MK 2012.gada 22.maija noteikumi Nr.353 “rstniecbas
iestds radušos atkritumu apsaimniekošanas prasbas” un MK 2011. gada 21.jnija
noteikumi Nr.484 “Bstamo atkritumu uzskaites, identifikcijas, uzglabšanas, iepakošanas,
maršanas un prvadjumu uzskaites krtba”.
Atbilstoši šiem noteikumiem, rstniecbas iestd radušos atkritumus iedala šds
grups:
1. bstamie atkritumi vai atkritumi, ar kuriem rkojas k ar bstamajiem atkritumiem;
2. radioaktvi atkritumi;
3. sadzves atkritumi;
No infekciju kontroles viedoka, paša uzmanba jpievrš šdiem bstamajiem atkritumiem:
- asi priekšmeti, paši tdi uz kuriem var bt asinis (piemram, adatas, skalpei);
- infekciozi atkritumi (rada inficšans risku darbiniekiem vai citm personm).
Izlietoto aso priekšmetu savkšanas pamatprincipi
- asos priekšmetus savc stingros, neplstošos, necaurduramos, densnecaurlaidgos un
martos konteineros;
- konteinerus novieto maksimli tuvu procedras vietai vai uz procedru galdia;
- uzreiz pc rašans ievieto konteiner;
- aizliegts adatm atkrtoti uzlikt uzgali, jo tas ievrojami palielina saduršans iespju;
- aizliegts noemt, nolauzt adatas (ja tomr tas nepieciešams, tam izmanto specilas
ierces nevis rokas);
- starp lietošanas reizm aizver konteineri, lai novrstu izbiršanu;
- konteineru aizpilda ldz divm trešdam no konteinera tilpuma (vai pc raotja
instrukcijas);
- pc piepildšanas konteineri cieši aizver un nodrošina t nogdšanu centrlaj
atkritumu vkšanas telp vai uz atkritumu priekšapstrdes iekrtu, ja iestd tiek
veikta atkritumu priekšapstrde.
Infekciozo atkritumu savkšanas pamatprincipi
Tie ir atkritumi, kas satur vai var saturt mikrobus, vrusus, paraztus, sntes.
Piemram, mikrobioloiskie atkritumi, atkritumi, kas satur asinis vai citus ermea
šidrumus, atkritumi no stingra izolcijas rema paltas, atkritumi no infekciozas personas
paltas, kas rada inficšans risku darbiniekiem vai citm personm.
Atcerieties, visi atkritumi var saturt mikroorganismus, bet par bstamajiem
atkritumiem uzskata tdus, kas rada inficšans risku.
Infekciozos atkritumus:
- savc maksimli tuvu to rašans vietai;
- savc tam paredztos maisos vai konteineros, kuri ir dens necaurlaidgi un droši
aiztaismi un atbilstoši marti;
- ieteicams izmantot maisus dzelten, sarkan vai oran krs, lai pievrstu
pastiprintu izmanbu;
- infekciozus asos priekšmetus vai šidrus atkritumus ievieto atbilstoš konteiner.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 34
rstniecbas iestd atkritumus savc tam paredzt telp. Telpa atbilst potencili
piesrotai zonai. Iestdes atkritumu vkšanas telpm pie ieejas ir uzraksts ar telpas
nosaukumu, k ar brdinjums par to, ka telp atrodas bstamie atkritumi. Ambulatorajs
iestds, kurs ir ne vairk k pieci rstniecbas un diagnostikas kabineti, var neierkot
atkritumu vkšanas telpu, bet gan vietu atkritumu vkšanai, nodrošinot mint uzraksta
izvietošanu. Atkritumu konteinerus periodiski tra un dezinfic.
Darbiniekiem, kuri iesaistti atkritumu aprit, ir liels negadjumu risks. Tpc
rstniecbas iestdes darbiniekiem jbt informtiem par nepieciešamo rcbu pc negadjuma,
tai skait saduršans gadjum. Ja noticis šds negadjums, pastv inficšans risks ar tdm
infekcijm k vrusu hepatts B, vrusu hepatts C, HIV, sifiliss. Tpc nepieciešams
nekavjoties sniegt pirmo paldzbu veicinot asiošanu un mazgjot ar siltu deni un ziepm.
Nedrkst spaidt un berzt brci. Ja negadjums noticis no atkritumu maisa, nedrkst meklt
“vaingo” priekšmetu un prširot maisu. Tas var radt jaunu negadjumu risku. Jgrieas pie
atbildgs personas par darba aizsardzbu. Konsultciju par turpmko rcbu iespjams saemt
SIA “Rgas Austrumu klnisk universittes slimnca” stacionr “Latvijas Infektoloijas
centrs” (RAKUS LIC). Ieteicams 48 stundu laik ierasties RAKUS LIC uzemšanas noda
(Rg, Linezera iel 3; tlr.: 67014552), lai specilisti vartu izvrtt iespjamo risku
inficties un nepieciešambas gadjum nozmtu izmeklšanu un rstšanu.
Visas prasbas rstniecbas iestd radušos atkritumu apsaimniekošan:
MK 2012.gada 22.maija noteikumi Nr.353 “rstniecbas iestds radušos atkritumu
apsaimniekošanas prasbas”.
epidemioloisks uzraudzba stacionr rstniecbas iestd Sadaa attiecas tikai uz stacionrm rstniecbas iestdm
Epidemioloisk uzraudzba ir neprtraukta, dinamiska un kompleksa infekcijas slimbu
izplatšans novrošana, nodrošinot sistemtisku epidemioloisko datu vkšanu, analzi,
skaidrojumu un izplatšanu, ar infekcijas slimbu epidemioloisko ptjumu veikšana, it
paši tdos aspektos, kuri attiecas uz šo slimbu izplatšanos laik, teritorij, iedzvotju vid,
k ar inficšans riska faktoru analzi, ar mri izzint, prognozt un ietekmt
epidemioloisko situciju, veicot attiecgus profilakses un pretepidmijas paskumus, k ar
izvrtt to efektivitti.
rstniecbas personai, rodoties profesionli pamatotm aizdomm par pacienta saslimšanu
ar infekcijas slimbu, jrkojas atbilstoši Epidemioloisks drošbas likumam. Tas ietver
pacienta rstšanu, medicnisko un laboratorisko prbauu veikšanu diagnozes precizšanai,
k ar informcijas ievkšanu no pacienta, kas nepieciešama pretepidmijas paskumu
organizšanai, tai skait zias par kontaktpersonm un iespjamiem infekcijas avotiem.
Jnodrošina nepieciešamie paskumi atbilstošai izolcijas rema nodrošinšanai (1.
pielikums).
Ja infekcija ir iekauta MK 1999. gada 5.janvra noteikumu Nr.7 „Infekciju reistrcijas
krtba” (turpmk – MK noteikumi Nr.7) 2. pielikum, jzio par gadjumu SPKC rakstiski
un, ja nepieciešams, telefoniski. Tas daos gadjumos var ietvert ar ziošanu par ar veselbas
aprpi saisttm infekcijm.
rstniecbas iestdm atbilstoši MK 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr.948
“Katastrofu medicnas sistmas organizšanas noteikumi” ir jzio par noteiktiem grupveida
saslimšanas gadjumiem.
Lielk daa šo infekciju ir iekautas infekcijas slimbu reistrcijas krtb, tomr
rstniecbas iestu pienkums ir operatvi ziot, ja ir aizdomas par grupveida saslimšanas
gadjumu, tai skait, ar par aktu zarnu infekcijas slimbu grupveida saslimšanas
gadjumiem.
straumes infekcijas, pneimonijas, urnceu infekcijas.
Periodiski (reizi ceturksn) tiek apkopoti dati ar par antimikrobs rezistences izplatbu
Latvij (EARS-Net), kas balstti uz laboratoriju sniegto informciju (iekauti visi pozitvie
asins un likvora paraugi) un to jutba pret noteiktiem antibakteriliem ldzekiem. Šie dati ir
nozmgi, lai izvrttu rezistento baktriju patsvaru un piemrotko terapiju, bet tie nesniedz
priekšstatu par antimikrobs rezistences radto slogu stacionrs rstniecbas iestds.
Informcija par situciju Latvij un cits Eiropas Savienbas valsts pieejama Eiropas Slimbu
profilakses un kontroles centra mjaslap (www.ecdc.europa.eu).
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 36
8.2. Epidemioloiski nozmgu mikroorganismu uzraudzba rstniecbas iestds.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.104 stacionrs rstniecbas iestdes reistr vismaz
šdu epidemioloiski nozmgu baktriju konstatšanas gadjumus rstniecbas iestd:
- pret meticilnu rezistents Staphylococcus aureus (MRSA);
- pret vankomicnu rezistents Staphylococcus aureus (VRSA);
- pret vankomicnu rezistents Enterococcus (VRE);
- Clostridium difficile;
- plaša spektra beta-laktamzi (Extended Spectrum Beta-Lactamases (ESBL)) un
karbapenemzi, producjošas gramnegatvas njias.
epidemioloiski nozmgiem mikroorganismiem rstniecbas iestdes lmen;
- nodrošint savlaicgu infekciju kontroles (piemram, izolcijas) paskumu
uzskšanu;
- vrtt ieviesto paskumu efektivitti.
apkopojums SPKC. Ieteicams iestdes lmen papildus apkopot datus par iespjamo
inficšans vietu un riska faktoriem (piemram, antibakteril terapija, invazvas
ierces, ilgstoša hospitalizcija, zinma kontaktpersona). Šo reistrcijas sistmu rstniecbas iestdes var izmantot, lai identifictu un
analiztu ar veselbas aprpi saisttu infekcijas slimbu riska faktorus, k ar izstrdtu
priekšlikumus to novršanai. Pilnvrtgi izvrtt riska faktorus var tikai veicot noteiktu
infekciju prospektvu uzraudzbu (piemram, bakterimiju, iruriskas brces infekciju
uzraudzbu).
piecpadsmitajam datumam) stacionrs rstniecbas iestdes sniedz SPKC prskatu par
minto baktriju uzskaiti, aizpilot 7.pielikuma formu (MK Nr.104 3.pielikums).
Nordjumi par aizpildšanu
- Informcija ir jsniedz tikai par pacientiem ar primri izdaltu multirezistentu
mikroorganismu. Ja tas pats mikroorganisms pacientam izdalts atkrtoti, tas nav
jiekauj.
- Ja pacientam ir izdalti divi dadi mikroorganismi, pacientu pieskaita abas reizes.
Piemram, ja pacientam ir MRSA un VRE, to pieskaita abs rinds, bet, ja ir
atkrtoti izdalts paraugs no cita materila, to atkrtoti neiekauj.
- Ja ir pieejama informcija, atzm lokalizciju, kur pacients atradies parauga
emšanas brd. Tas var atširties no iespjams inficšans vietas. Pacienta
inficšans vietas identificšana ir btiska iestdes lmen.
- Par epidemioloiski nozmgiem pret vankomicnu rezistentiem Enterococcus (VRE)
uzskata E.faecium un E.faecalis (reti sastopami ar E.raffinosus, E.avium, E.durans).
- Par C.difficile gadjumu uzskata gan toksna apstiprinšanu, gan pozitvu kultru ar
C.difficile.
- Nordot pacientu skaitu ar ESBL producjošiem gramnegatviem
mikroorganismiem, karbapenmzi producjošo mikroorganismu skaitu lgums
atdalt ar šrssvtru.
Enterobacteriacea.
mikroorganismu radto slogu rstniecbas iestdm.
Sniegtie dati netiks izmantoti, lai:
1. identifictu rstniecbas iestdi ar augstu multirezistento mikroorganismu skaitu.
Pacientu skaits ar multirezistentiem mikroorganismiem ir cieši saistts ar rstniecbas
iestdes sniegto pakalpojumu veidu un paraugu emšanas praksi. Tpc liels gadjumu skaits
var neliecint par sliktu epidemioloisko situciju un iestu saldzinšana neatspoguotu
patieso situciju.
veicot neprtrauktu uzraudzbu nevis sniedzot periodiskas atskaites par situciju. Esošaj
situcij ziošana par katru multirezistentu mikroorganismu un katru C.difficile gadjumu
radtu lielu slogu rstniecbas iestu personlam un nenodrošintu nepieciešamo
operativitti.
ilgstoši netiek identificts neviens multirezistents mikroorganisms. Tas var liecint par
nepietiekamo laboratorisko pakalpojumu izmantošanu un trkumiem pacientu izmeklšan.
8.3. Ar veselbas aprpi saisttu infekciju uzraudzba
Šobrd normatvie dokumenti nenosaka par pienkumu rstniecbas iestd veikt
noteiktu ar veselbas aprpi saisttu infekciju uzraudzbu. Tomr tas var bt oti nodergi, lai
kvalitatvi izpildtu MK noteikumu Nr.104 apakšpunktu 7.3, kas nosaka, pienkumus, ja
konstatts ar veselbas aprpi saistts infekcijas slimbas uzliesmojums (vismaz divi
epidemioloiski saistti gadjumi) un 7.5.apakšpunktu, kas uzdod par pienkumu identifict
un analizt ar veselbas aprpi saisttu infekcijas slimbu riska faktorus, k ar izstrdt
priekšlikumus to novršanai.
1. neprtrauktu vai periodisku (piemram 3 mneši gad) prospektvu uzraudzbu;
2. uz ziojumiem balsttu uzraudzbu;
3. prevalences ptjumi.
tomr t prasa ievrojamus cilvkresursus. Eiropas Slimbu profilakses un kontroles centrs
(ECDC) rekomend izveidot noteiktu infekciju prospektvas uzraudzbas sistmas, kas auj ne
tikai noteikt infekciju skaitu, bet ar izvrtt riska faktorus. Šdm sistmm ir nozme tikai
tad, ja iespjams nodrošint tru atgriezenisko saiti ar personlu un personls aktvi iesaistts
datu vkšanas proces.
Šdas sistmas kalpo ne tikai k datu avots, bet ar samazina infekciju incidenci.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 38
ECDC ir izstrdjis šdus uzraudzbas protokolus:
1) prospektva iruriskas brces infekcijas uzraudzba pc noteiktm opercijm;
2) prospektva noteiktu ar veselbas aprpi saisttu infekciju uzraudzba intensvs
terapijas nodas;
4) ar veselbas aprpi saisttu infekciju un antimikrobo ldzeku prevalences ptjums
(ECDC PPS) reizi 5 gados.
Plaška informcija par uzraudzbas ptjumiem pieejama angu valod ECDC mjaslap (sadaa
Health Topics > Healthcare-associated infections): http://ecdc.europa.eu/en/healthtopics/Healthcare-
Infekcijas slimbu uzraudzbai pielietojams defincijas nosaka Komisijas stenošanas
lmums (2012. gada 8. augusts), ar kuru groza Lmumu 2002/253/EK, ar ko nosaka gadjumu
defincijas ziošanai par infekcijas slimbm Kopienas tkl saska ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Lmumu Nr. 2119/98/EK (izziots ar dokumenta numuru C(2012) 5538).
Ar veselbas aprpi saisttas infekcijas defincija:
Ar pacienta pašreizju uzturšanos stacionr saistta VASI (nozokomil infekcija) ir
infekcija, kas atbilst kdai no specifiskm gadjumu defincijm UN šdiem
nosacjumiem:
simptomi pards trešaj dien vai vlk pc pašreizjs uzemšanas stacionr
(uzemšanas diena = pirm diena)
VAI
pacientam pirmaj vai otraj dien ir veikta iruriska opercija un pirms trešs dienas
pards irurisks brces infekcijas simptomi
VAI
pacientam pirmaj vai otraj dien ir ievietota invazva ierce un pirms trešs dienas
rodas ar veselbas aprpi saistta infekcija.
Ar pacienta iepriekšju uzturšanos stacionr saistta VASI (nozokomil infekcija) ir
infekcija, kas atbilst kdai no gadjumu defincijm
UN
pacientam konstatta infekcija, bet viš ir atkrtoti uzemts stacionr mazk nek
divas dienas pc iepriekšjas uzemšanas akts paldzbas stacionr,
VAI
pacients ir uzemts ar infekciju, kas atbilst irurisks brces infekcijas gadjuma
defincijai (BI), ir radusies 30 diens pc opercijas (vai ar implanta ievietošanu
saisttas opercijas gadjum gada laik no opercijas dienas, ir izveidojusies dzi BI
vai orgnu/dobumu BI) un pacientam ir atbilstoši simptomi, un/vai pacients šs
infekcijas rstšanai saem antimikrobo terapiju,
VAI
pacients ir uzemts ar C.difficile infekciju (vai ts simptomi viam pards divu dienu
laik) mazk nek 28 dienas kopš iepriekšjas izrakstšanas no akts paldzbas
stacionra.
urnceu infekcijas. Specifiskas gadjumu defincijas latviešu valod ir pieejamas (no 40
lpp.):http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32012D0506&from=LV un angu
Uz ziojumiem balsttas sistmas
nozm, ka rstu pienkums ir informt atbildgo personu par noteiktiem klniskiem
stvokiem un situcijm.
piemram, gripas gadjumiem.
Tomr šda sistma nav efektva, ziošanai par iruriskas brces infekcijm, ar
katetriem saisttm infekcijm, urnceu infekcijm un pneimonijm. Ptjumi rda, ka 5-10 %
pacientu hospitalizcijas laik pievienojas kda VASI. Ja visas rstniecbas personas ziotu
tas radtu milzgu, grti interpretjamu datu masvu un, biei vien, pc ziojuma nav jveic
nekdi pretepidmijas paskumi. Tpc pirms sistmas ieviešanas rpgi jizvrt, kuras
infekcijas vai klniskie stvoki jiekauj un šda ziošanas sistma nedrkst bt saistta ar
sodšanu un vaings personas meklšanu.
Vienkrškais veids minimlai uzraudzbas nodrošinšanai un mrtiecgai rcbai ir
ziošanas sistma par multirezistentu mikroorganismu konstatšanu. Multirezistento
mikroorganismu uzraudzba netieši liecina par VASI, jo lielko dau VASI izraisa
multirezistenti mikroorganismi vai mikroorganismi ar samazintu jutbu pret antibiotikm.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 40
9.sadaa. Rcba ar veselbas aprpi saisttu infekcijas vai multirezistenta
mikroorganisma konstatšanas gadjum Sadaa attiecas tikai uz stacionrm rstniecbas iestdm
Atbilstoši Epidemioloisks drošbas likuma 14.pantam, ja rstniecbas persona
konstatjusi, ka pacientam ir infekcijas slimba, vai pastv pamatotas aizdomas par via
inficšanos, rstniecbas personas pienkums ir nekavjoties organizt pacientam
medicnisko prbaudi un rstšanu, organizt nepieciešams laboratorisks prbaudes
diagnozes precizšanai un pieprast no pacienta zias, kas nepieciešamas pretepidmijas
paskumu organizšanai, ar zias par kontaktpersonm un iespjamiem infekcijas
slimbas avotiem.
informcijas apriti konstatjot multirezistentus mikroorganismus un/vai ar veselbas aprpi
saisttu infekcijas. Tas nepieciešams, jo mrtiecga rcba ir iespjama tikai tad, ja eksist
uzraudzbas sistma.
konstatšanas gadjumu inform ne tikai klnisko personlu, bet ar atbildgo personu. Šdu
ziošanas sistmu labk balstt uz laboratorijas ziojumiem atbildgajai personai (infekciju
kontroles personlam), nevis pacienta aprp iestatto rstniecbas personu ziojumiem. Tas
atslogo klnisko personlu. Klnisks struktrvienbas darbinieki, tikldz ir saemta
informcija par mikroorganisma izdalšanu no klniska vai skrninga parauga, uzsk pacienta
izolšanu un/vai kontakta piesardzbas paskumus (skatt 1. pielikumu). Atbildg persona
izvrt iespjamos inficšans apstku, identific kontaktpersonas un prliecins par
paskumu ievrošanu, k ar nodrošina gadjumu uzskaiti.
Ldzgi var rkoties, ja iestd kds mikroorganisms izraisa grupveida saslimšanas
gadjumus, tad nekavjoties uzsk š mikroorganisma uzraudzbu un uzsk pretepidmijas
paskumus. Msdiengas elektronisks laboratoriju sistmas var ievrojami atvieglot šdu
datu iegšanu infekciju kontroles personlam vai atbildgajai personai. Uzliesmojuma
gadjum pretepidmijas paskumi var ietvert pastiprintus infekciju kontroles paskumus,
emot vr infekcijas izplatšans ceus, pacientu mikrobioloisko izmeklšanu un
mrtiecgu vides paraugu izmeklšanu.
kontroles paskumu ieviešanu. Paskumi ir jievro visam personlam, tomr kdam
jnodrošina nepieciešamie apstki: izolcija, pacientu grupšana, kontaktpersonu
laboratorisk izmeklšana, ikdienas un noslguma dezinfekcija.
Piemram, Latvijas slimncs biei nodaas virsmsa uzemas vadošo lomu infekciju
kontroles paskumu ieviešan, balstoties uz atbildgs personas rekomendcijm. Ja
nepieciešamas apturt opercijas, ierobeot uzemto pacientu skaitu vai ar jpieem citi
nozmgi lmumi, tas iesaists nodau vadtji vai slimncas vadba.
Ieteikumi rstniecbas iestu higinisk un pretepidmisk rema plnu izstrdei. Paraugplns. Versija 1, 2016.gada maijs 41
10.sadaa. Darbinieku inficšans riska novrtšana ar vakcnreguljamm
slimbm un to profilakse
darba vides riska novrtšanu un nodrošint darba aizsardzbas sistmas darbbu. rstniecbas
iestdes vadtjs ir atbildgs ar par infekcijas slimbu izcelšans un izplatbas ierobeošanu un
pacientu, darbinieku un apmekltju inficšans novršanu (Noteikumu Nr.104. 5.punks).
Lai aizsargtu darbinieku veselbu un mazintu pacientu un apmekltju inficšans
risku, rstniecbas iestdes vadtjam:
infekcijas slimbm un nodrošintu nepieciešams vakcincijas;
- jsamazina pacientu un apmekltju inficšans risks, kura rada rstniecbas iestds
strdjošo veselba.
Pirms darba uzskšanas jizvrt visu darbinieku risks saskarties