Cēsu novada kultūras un tūrisma nozaru iestāžu reorganizācijas iespējas

Darba grupaVadītājs J.Žagars

M.Malcenieks, A.Rasmanis, E.Rass, S.Ratnika, J.Rozenbergs, I.Suija-Markova, I.Timermanis

2009.gada 5.novembris

Iestāžu analīzes nepieciešamība

• Gaidāmais finansējuma samazinājums • Iestāžu funkciju daļēja pārklāšanās esošajā

situācijā• Kultūra un tūrisms – nākotnē iespējams

vissvarīgākās ekonomikas nozares Cēsīs

Darba grupas uzdevumi

• Esošās situācijas analīze, balstoties uz iestāžu vadības sagatavotu informāciju

• Cilvēkresursu un infrastruktūras izvērtējums• Iestāžu budžetu izvērtējums• Iestāžu vadītāju izstrādātie scenāriji budžeta

samazināšanas gadījumā• Secinājumu un priekšlikumu izstrāde tālākam

darbam

Cēsu Centrālā Bibliotēka

• Esošā situācija:– Budžets 2009.gadā - Ls 200 000– Algu fonds ap 80%– Darbinieku skaits:

• Līdz 23.03.09. - 31 darbinieks• Pēc 23.03.09. - 26 darbinieki

Cēsu Centrālā Bibliotēka (2)

• Vadītājas scenārijs pie budžeta samazinājuma par 30%:– Minimālais darbinieku skaits – 21– Darbinieku skaitu vairāk nav iespējams samazināt

telpu plānojuma dēļ– Ieviest modernākas tehnoloģijas uzraudzības

procesu efektivitātes palielināšanai nav racionāli– Darbinieku algu samazināšana līdz Ls 130– Atteikšanās no novadpētniecības funkcijas– Darba laika samazināšana – Ieņēmumu palielināšana praktiski neiespējama

Cēsu Centrālā Bibliotēka (3)

• Darba grupas secinājumi par bibliotēku:– Zemi atalgoti darbinieki ir strupceļš iestādes

attīstībai– Tehnoloģiju ieviešana ļautu racionālāk izmantot

cilvēkresursus – Trūkst iesaistes starptautiskos projektos

Citu līdzīgu pašvaldību bibliotēku dati par 2008.gadu

Bibliotēka Budžets 2008

Apmeklētāju skaits gadā

Telpu platība

Darbinieki 2008

Tukums 136 000 Ls 70 789 1200m2, jaunas telpas

14+3,5

Madona 143 000 Ls 52 000 1145m2, jaunas telpas

11+?

Preiļi 165 000 Ls 70 000 1999m2, jaunas telpas

15+5

Talsi 181 000 Ls 41 000 500m2, vecas telpas

15+6 +b/b

Kuldīga 182 000 Ls 65 000 1000m2, vecas telpas

16+6

Cēsis 228 000 Ls 70 592 ~700m2 vecas telpas

25+7,5

Gulbene 232 000 Ls 58 000 1500m2 16+4,5

Cēsu Kultūras Centrs

• Esošā situācija:– Budžets 2009.gadā – 243 000 Ls – Algu fonds – 80%– Darbinieku skaits:

• 2009.gadā – 35, tajā skaitā tehniskie darbinieki un kolektīvu vadītāji

• Pēc KC aizvēršanas rekonstrukcijai - ????

Cēsu Kultūras Centrs (2)

• Vadītājas scenārijs pie budžeta samazinājuma:– KC rekonstrukcijas laikā:

• Budžets 70 000 – 80 000 Ls• Darbinieku skaits – 9, tajā skaitā tehniskie darbinieki, bet

neiekļaujot kolektīvu vadītājus

– Amatiermākslas finansēšanas modelis:• Funkciju deleģēšana NVO, privātām organizācijām,

iedzīvotāju pašu organizētām vienībām;• Pašvaldības piešķirtu grantu sistēma

– Kultūras un tūrisma nozaru pārvaldes un koordinācijas vienotība jebkurā juridiskā formā

Cēsu Kultūras Centrs (3)

• Darba grupas secinājumi par Cēsu Kultūras Centru:– Kultūras un tūrisma nozaru apvienošanas shēma ir

racionāla, loģiska un apspriešanas vērta– Piedāvātais amatiermākslas finansēšanas modelis –

perspektīvs– KC rekonstrukcijas laikā kultūras dzīves

organizēšanu Cēsīs var realizēt max. 2-4 cilvēki

CPA “Vidzemes Vēstures un Tūrisma Centrs”

• Esošā situācija:– Budžets 2009.gadā – 405 000 Ls – Algu fonds – 55%– Darbinieku skaits:

• 01.2009. – 44• 09.2009. – 40• 10.2009. – 32 (t.sk. Sezonas darbinieki)

CPA “Vidzemes Vēstures un Tūrisma Centrs”(2)

• Vadītājas scenārijs pie budžeta samazinājuma:– Max. pieļaujamais budžeta samazinājums – līdz

260 000 Ls– Funkcijas šādā budžeta variantā:

– Nekustamā īpašuma apsaimniekošana– Publisko pasākumu mārketings– Algas un specifiski profesionālo darbinieku saglabāšana

• Pārējās funkcijas tiek pildītas – par pašu nopelnītajiem līdzekļiem.

• Neviena funkcija netiek noņemta, bet samazināts to apjoms

– Pieci modeļi kultūras un tūrisma nozaru pārvaldei Cēsu novadā

CPA “Vidzemes Vēstures un Tūrisma Centrs”(3)

• Darba grupas secinājumi:– 2009.gadā iestāde ir veikusi būtiskus funkciju

optimizēšanas un līdzekļu ekonomijas pasākumus – Vadība piedāvā racionālu un oriģinālu kultūras un

tūrisma iestāžu apvienošanas modeli

Esošās situācijas kopsavilkums

Bibliotēka Kultūras centrs VVTCBudžets Ls 200 000 243 000 405 000Algu īpatsvars budžetā 80% 80% 55%Darbinieku skaits 26 35 32

• Kopējais nozares budžets - 850 000 Ls/gadā• Kopā 93 štata vietas• Algu fonds vidēji - 72 %

Secinājumi par Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbību

• Ir vērā ņemama funkciju pārklāšanās starp iestādēm (piem., PR, pasākumu organizēšana, projektu sagatavošana, novadpētniecība utt.)

• Nepieciešama detalizēta štatu revīzija• Ir nepieciešams kultūras un tūrisma iestādēm

veidot optimālu pārvaldi ar profesionālu, šajā budžeta situācijā mazskaitlīgu, kompaktu, bet normāli atalgotu komandu

Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai 2010.gadā

Bibliotēka VVTC + KC

Uz KC rekonstrukcijas laiku VVTC struktūrā iekļaut Kultūras Projektu Nodaļu, kurā strādātu 2 – 3 KC darbinieki

Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai pēc KC

rekonstrukcijas

1.scenārijs: “Viss paliek pa vecam, bet ar mazākiem budžetiem”

Bibliotēka

Vidzemes Vēstures un

tūrisma centrs

Kultūras centrs

Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai pēc KC

rekonstrukcijas

Muzejs + profesionāli zinātniskā bibliotēka

Publiskā bibliotēka

VVTC + Kultūras centrs

2.scenārijs: “Specifiskās un zinātniskās nozares apvienotas”

Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai pēc KC

rekonstrukcijas

:

Ienākumus neģenerējoša

iestāde:Muzejs, zinātniskā bibliotēka, publiskā

bibliotēkau.c. sabiedriskas

funkcijas

Ienākumus ģenerējoša iestāde:

Pils komplekss, koncertzāle, parki &

dārzi, kultūras pasākumu producēšana, tūrisma

organizēšana (TIC), mārketings

3.scenārijs: “Teorētiski visperspektīvākais”

Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai pēc KC

rekonstrukcijas

4.scenārijs: “Apvienotais modelis”

Ienākumus ģenerējoša iestāde:

BIBLIOTĒKA, KULTŪRA, TŪRISMS

Potenciālie ieguvumi

• Ekonomiska, progresīva, motivēta, labi atalgota un kompakta pārvalde

• Novērsta funkciju dublēšanās• Vienota un moderna kultūras un tūrisma

stratēģija orientēta ne tikai uz taupīgāku pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu sabiedriskajām vajadzībām, bet orientēta arī uz lielāku peļņas gūšanu, izmantojot esošo infrastruktūru