Politikas problēmas strukturēšana

3.lekcija

Politikas analīze un politikas process

Politikas analīze Politikas process

Problēmas strukturēšana Dienas kārtība

Prognozes Politikas formulēšana

Rekomendācijas Politikas izvēle

Monitorings Politikas īstenošanas

Novērtējums Politikas novērtējums

Problēmas formulēšana. 19.gs/ 20.gs.sāk.

• Pozitīvistu pieeja – problēmas, kas pavada cilvēci, ir atrisināmas, pateicoties zināšanām un gara spējām. Fakti norāda uz problēmām, tos var analizēt ar zinātniskām metodēm; atklājot cēloņus, mēs varam atrisināt problēmas.

• Funkcionālisti - problēmas uzlūko kā objektīvus faktus, problēmas rodas sabiedrības kā sociālās sistēmas disfunkcijas rezultātā. Problēmas ir iespējams analizēt, pētot to izcelšanos un sociālos apstākļus. Spējot atklāt tos apstākļus, kas ved pie sistēmas disfunkcijas, mēs varam atklāt gan manifestētās gan latentās problēmas.

• Dirheims – deviance – integrāla gludi funkcionējošās modernās sabiedrības daļa.

Problēmas formulēšana. Funkcionālisms

• T. Parsons pēckara socioloģijā nozīmīgākais funkcionālistu pieejas pārstāvis sociālo problēmu izpētē. Pēc Parsona sabiedrības tiecas uz līdzsvaru - sociālā problēma sakārto, rosina jaunu funkciju rašanos sistēmas iekšienē.

• Piemēram, ja ir atšķirīgi ienākumi, tad cilvēki cenšas iegūt labāku izglītību, augstāku statusu (cenšanās ir jauna funkcija, kas rodas sistēmas iekšienē).

Problēmas formulēšana. Interakcionisms

• Funkcionālistus kritizē simboliskā interakcionisma skolas piekritēji. Attīstās Čikāgā starpkaru laikā. Atklāj, kā simboli tiek iekļauti komunikācijā.

• Blumers 1969. definē šī virziena galvenās premises:– Cilvēka darbība balstās uz nozīmēm (jēgas), ko viņš piešķir

lietām– Nozīme veidojas sociālajās interakcijā (ir soc. interakcijas

rezultāts)– Nozīmes mainās, tās ietekmējas no interpretatīvā procesa ko

veic indivīds attiecībā pret zīmēm, ar kurām viņš sastopas

Problēmas formulēšana. Pozitīvisti - fenomenologi

• Pozitīvistu/funkcionālistu pieeja - aplūko soc. problēmas kā ‘faktus’, kurus var izmērīt un un pateicoties to funkcijām, tās stabilizē sabiedrību. Sociālo zinātņu loma šajā aspektā ir identificēt tos apstākļus, kas rada disfunkciju sabiedrībā, attīstīt zināšanas par problēmām, analizēt to cēloņus un atklāt zāles pret tām. Sociālie zinātnieki ir sabiedrības sirdsapziņa un aizstāvji.

• Fenomenoloģiskā pieeja , kas izveidojusies no simboliska interakcionisma skolas, problēmas redz kā subjektīvas sociālās konstrukcijas. Sociālo zinātņu loma ir gūt skaidrību par formulējumiem un pieņēmumiem, parādīt kuri formulējumi darbojas (ir vadošie), kādi alternatīvi uzskati pastāv.

Problēmas formulēšana Konstruktīvisms

• Berger, Luckman The Social Construction of Reality. 1966. sociālā realitāte ir konstruēta nevis objektīva.

• 70. Blumer attīsta konstruktīvisma pieeju skaidrojot sociālās problēmas posmus – 5– sociālās problēmas parādīšanās,– problēmas leģitimizācija– darbību aktivizēšana– oficiāla plāna veidošana– politikas plāna īstenošana

• Problēma nav uzlūkota ka objektīva realitāte, bet kolektīvas darbības rezultāts.

• Maus 75. arī norāda ka problēmas ir subjektīva uztvere, ne objektīva realitāte, sociālās problēmas ir dažādu soc kustību aktivitāšu rezultāts. Ja analizējam procesu, kā soc problēmas nonāk dienas kartība, redzam to veidu kā tā tiek izstumtas, to dara cilvēki, m-m, kam ir resursi, laiks, nauda.

Problēmas strukturēšanas posmi un paņēmieni

Problēmas strukturēšanas fāzes• Problēmas meklēšana

– ieraudzīt nevis vienu problēmu, bet problēmu tīklu, kur daudz ieinteresēto grupu

– Ieraudzīt situāciju, kad problēma ir nepareizi, slikti strukturēta kādu atsevišķu grupu interešu labā (metaproblēma)

• Problēmas definēšana– Atrast galveno problēmu (vai tā ir ek. vai soc. Ek. - alkoh. akcīzes nod.

Soc. – pirkšanas uzved.) • Problēmas detalizēts apraksts (var būt mat.mod.)• Problēmas būtības izpratne, tai ir jāatbilst oriģinālajai problēmas situācijai

Problēmas strukturēšanas fāzes

Galvenās pr. atrašana

Problēmas sit.

Atsevišķā problēma

Metaproblēma

Pr. meklēšana

Detalizēts aprakstsPr. izprašana

Problēmas defin.

Problēmas strukturēšana

Problēmas strukturēšanas metodes

Robežanalīze:– Dalībnieku pilna uzskaite (sniega lavīna)– Visas problēmas– robežu novērtēšana

Problēmas robežas

5

10

15

20

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

Politikas dalībnieki

Jaun

as id

ejas

Problēmas formulēšanas kvalitāte

• Slikti formulēta problēma• Labi formulēta problēma

Piemērs: cietumnieki 2 kamerās

Tiesnesim ir pietiekami daudz pierādījumu, lai notiesātu:– Viņi var klusēt,– Viņi var atzīties lielākā noziegumā, abiem būs

lielāks sods, bet ar mīkstinājumu– Viens var atzīties lielākā noziegumā, to atbrīvo,

bet otrajam iedod maksimālo sodu.

Problēmas formulēšanas kvalitāte

Labi strukturēta problēma:– 1 vai daži lēmumu pieņēmēji– maz politikas alternatīvu – mērķu konsenss, tie skaidri ranžēti, atbilst

lēmumu pieņēmēju preferencēm, katras alternatīvas sekas ir zināmas

Problēmas formulēšanas kvalitāte

Vidēji strukturēta problēma: – 1 vai daži lēmumu pieņēmēji– Ierobežots skaits politikas alternatīvu – ranžēti mērķi – Katras alternatīvas sekas nav tik viegli paredzamas

Problēmas formulēšanas kvalitāte

Slikti formulēta problēma:– Daudz lēmumu pieņēmēju– Konflikts par mērķiem– Politikas alternatīvas nezināmas– un to sekas nezināmas, riska aprēķins nav

iespējams

Klasifikāciju shēmas• Sazarotā klasifikācija• Sinhronā analīze:

– Mēģināt iztēloties situāciju no citu pozīcijām– Salīdzināt 2 vai vairāk problēmu situācijas

• Simboliska analīze: – Mēģināt atrast līdzību starp problēmas situāciju un simbolisku

procesu (mat mod. proc.) • Brīva fantāzija:

Pilnīgi brīva iztēle, salīdzinot problēmas situāciju ar iztēloto

Problēmas strukturēšana un kļūdu labošanaProblēmas situācija

Problēmas strukturēšana

Politikas problēma

Problēma?

Problēmas risināšana

Problēmas risināšana

Problēmas risināšana

P.UnsolvingStrukturēt un risināt

no jauna

P. DissolvingStrukturēt no jauna

P. izvērtēšana

P. ResolvingRisināt no jauna

NĒ

NĒJĀ

JĀ

Kļūdu labošana problēmas strukturēšanas procesā

• Problēmas risināšana no jauna (problem resolving) – pareizi strukturēta problēma, bet īstenotajai politikai nav gaidītā efekta, tiek pārformulēts veids kā problēmu risināt

• Neatrisināta problēma (problem unsolving) – kļūdaini formulēta problēma, kļūdains risinājums.

• Problēmas kļūdains formulējums (problem dissolving)

Politikas analīzes posmi

Politikas formulēšanaProblēma

Politikas īstenošana

Politikasizvēle

Politikasnovērtējums

P. Strukturēšana

P. Strukturēšana

P. S

trukt

urēš

ana

P. S

trukt

urēš

ana

Novērtējums

RekomendācijasMonitorings

Prognoze

Uzdevums nākošajai lekcijai

• Veikt savai izvēlētajai politikai problēmas strukturēšanu