Northern Dimension - NDPHS · ka uzmanība. Visas četras ekspertu grupas ir izstrādājušas arī ieteikumus, kā novērst minētās problēmas un trū-kumus ar politikas vai projektu

Northern Dimension Partnership in Public Health

and Social Well-being

Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un labklājības partneriba

Partnerība rezultātu sasniegšanai

Īsumā par ZDSVLP

Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un labklājības partneriāts (ZDSVLP) ir sadarbības organizācija, kas sevī ietver 13 valstu valdības, Eiropas Komisijas struktūrvienībaas un 8 starptautiskās organizācijas (sk. sarakstu 4. lpp.). Partneriāta galvenais uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju veselības un labklājības uzlabo-šanos, nodrošinot tādējādi ilgtspējīgu Ziemeļu dimensijas teritorijas (sk. karti 4. lpp.) attīstību. Partneriāta mērķis ir veicināt sadarbību, palīdzēt celt kapacitāti un labāk koordinēt Ziemeļu dimensijas teritorijā realizētos starptautiskos projektus. Partneriāta darbs ietver kā daudzpusējo projektu realizāciju, tā arī starptautiskās politi-kas izstrādi un ministru līmeņa sanāksmju organizēšanu.

ZDSVLP darbu nosaka Ziemeļu dimensijas politika. Partneriāts atbild par vienu no sešām politiskajām prioritātēm. Politiku nosaka un īsteno četri partneri – Eiropas Savienības valstis, Islande, Norvēģija un Krievija. Ziemeļu dimensijas politika ir pamats ciešākiem sakariem, konkrētu projektu realizācijai, stabilitātes nodrošinā-šanai, ekonomiskās sadarbības, konkurences veicināšanai un ilgstpējīgai Ziemeļeiropas attīstībai.

ZDSVLP koncentrē darbu uz divām prioritātēm:

• samazināt galveno infekcijas slimību izplatību un popularizēt dzīves veidu, kas neļauj attīstīties neinfekcijas slimībām;

• paaugstināt iedzīvotāju labklājību un popularizēt sociāli aktīvu dzīvesveidu.

Lai efektīvi veiktu noteiktos uzdevumu un sasniegtu nospraustos mērķus, ZDSVLP ir izveidojusi organizato-risko struktūru, kas šobrīd ietver Partneriāta ikgadējo konferenci (katru otro gadu notiek ministru līmenī), Vecāko amatpersonu komiteju, četras ekspertu grupas, divas asociētās ekspertu grupas un sekretariātu.

Uzziniet vēl!

Sekojiet līdzi politiskajiem jaunumiem un norisēm ZDSVLP – partnerībā, kas dod taustāmus ieguvumus.

Apmeklējiet ZDSVLP mājas lapuZDSVLP interneta vietne (adrese www.ndphs.org) sniedz plašu un precīzu informāciju (angļu, poļu un krievu

valodā) par Partneriāta uzdevumiem, struktūru, kā arī realizētajām un plānotajām aktivitātēm.

Mājas lapā tiek piedāvāti dažādi noderīgi rīki un iespējas, kas atvieglo tās lietošanu, piemēram:

• viegli atverami partnervalstu un organizāciju apraksti;

• moderna meklēšanas programma (darbojas ZDSVLP datubāzē), kas ļauj atrast informāciju par projektiem, iestādēm, ekspertiem, publikācijām, kā arī ievietot savu informāciju;

• dokumentu, politisko projektu un ziņojumu lejupielāde;

• iespēja atrast finansējuma avotu projekta idejas īstenošanai, un tiešsaistē pieteikt savu projektu ZDSVLP projektu sarakstā;

• iespēja iepazīties ar plānoto notikumu kalendāru, atrast interesējošo pasākumu un pieteikt tajā dalību;

• iespēja lietot brīvās pieejas rīku, lai ievietotu savus jaunumus mājas lapā;

• un vēl daudz kas cits... .

Iepazīstieties ar ZDSVLP faktoloģiskajiem materiāliemZDSVLP faktoloģiskie materiāli (2 lpp. garas brošūras), kas tiek izplatīti arī drukātā veidā, ir pieejami elektro-

niski - www.ndphs.org/?factsheets, kur vairākās valodās atrodama informācija par ZDSVLP un tā ekspertu grupām, ZDSVLP piedāvātajiem interneta pakalpojumiem, un citiem interesantiem faktiem par jums ak-tuālām tēmām.

Faktu izklāsts satur arī īsu četru ZDSVLP ekspertu grupu izstrādāto pārskatu kopsavilkumu. Pārskatos parasti tiek vērtēts atsevišķu reģiona jomu un ģeogrāfisko teritoriju progress un novērojamās tendences, kā arī no-teiktas problēmas un trūkumi, kuriem politiķiem, valsts pārvaldes speciālistiem un sabiedrībai jāpievērš ciešā-ka uzmanība. Visas četras ekspertu grupas ir izstrādājušas arī ieteikumus, kā novērst minētās problēmas un trū-kumus ar politikas vai projektu starpniecību. Pārskatos tāpat minēti vairāki ieteicamie labas prakses piemēri.

Pilns 2008. gadā publicētās faktoloģiskās informācijas saraksts pieejams 3.lpp.

www.ndphs.org

www.ndphs.org/?factsheets

ZDSVLP 2008. gada materiāli

2008. gadā Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un labklājības partneriāts izdeva šādus materiālus:

1/2008 ZDSVLP

2/2008 ZDSVLP datu bāze – plaša, viegli aplūkojama un ievietojama informācija

3/2008 ZDSVLP projektu saraksts – finansējums labiem projektiem

4/2008 ZDSVLP HIV un AIDS ekspertu grupa

5/2008 HIV un AIDS problēmu risināšana reģionā

6/2008 ZDSVLP primārās veselības aprūpes ekspertu grupa

7/2008 Kvalitatīvāka primārā veselības aprūpe – reģiona iedzīvotāju veselības garants

8/2008 ZDSVLP ieslodzīto veselības aprūpes ekspertu grupa

9/2008 Ieslodzīto sieviešu veselības aprūpes problēmu risināšana

10/2008 ZDSVLP sociālās atstumtības, veselīga dzīvesveida un darbspējas jautājumu ekspertu grupa

11/2008 Reģiona iedzīvotāju darba drošības un arodveselības uzlabošana Materiāli pieejami arī drukātā veidā, vai elektroniski www.ndphs.org/?factsheets (citās valodās).

www.ndphs.org/?factsheets

ZDSVLP partneri un asociētie partneri

Ziemeļu Dimensija aptver plašu ģeogrāfisko teritoriju no Eiropas Arktikas un Sub-Arktikas reģiona Ziemeļos līdz Baltijas Jūras valstīm Dienvidos, un no Ziemeļrietumu Krievijas Austrumos līdz Īslandei un Grenlandei Rietumos.

Apmeklējiet ZDSVLP mājas lapu www.ndphs.org un se-kojiet līdzi politiskajiem jaunumiem un norisēm ZDSVLP – partnerībā, lai sasniegtu rezultātus!

ZDSVLP sekretariātsp.k. 2010 SE-103 11, Stokholma, ZVIEDRIJATel. (komutators): +46 8 4401920 Fakss: +46 8 4401944E-pasts: [email protected] Mājas lapa: www.ndphs.org

ZDSVLP informatīvo mapi un faktu lapas, kuras tā satur, ir publicējis Ziemeļu Dimensijas veselības un sociālās labklājības partnerības Sekretariāts. Izdevums tiek gatavots „ZDSVLP projektu datu bāze” projekta ietvaros. Projekts tika finansēts no ES Sabiedrības veselības programmas līdzekļiem. Par dokumenta saturu atbild ZDSVLP sekretariāts. Sabiedrības veselības programmas izpildaģentūra nenes nekādu atbildību par tālāku šīs informācijas izmantošanu. Gan informatīvā mape, gan faktu lapas var tikt brīvi reproducētas un pārdrukātas, nodrošinot, ka izmantotais avots tiek citēts.

Valstis Eiropas Komisija

Organizācijas

Kanāda Dānija

Somija

Vācija

Latvija

Norvēģija

Krievija

Igaunija

Francija

Īslande

Lietuva

Polija

Zviedrija

Barenca Eiro- Arktiskā Padome

Baltijas jūras valstu subreģionālā sadarbība

Baltijas jūras valstu Padome Starptautiskā Darba organizācija

Starptautiskā Migrācijas organizācija

Ziemeļu Ministru padome

Vienotā ANO programmacīņai ar HIV/AIDS

Pasaules Veselības organizācija

www.ndphs.org

mailto: [email protected]

www.ndphs.org

ZDSVLP www.ndphs.org/?factsheet

Mūsu sabiedrība nevar plaukt bez laba sabiedrības veselības un augsta labklājības līmeņa!

Baltijas jūras reģionā ir novērojami krasi atšķirīgi veselības stāvokļa rādītāji. Reģionā ir vietas, kur sociālie un ekonomiskie sarežģījumi ir noveduši pie augsta mirstības līmeņa, biežākām neinfekcijas saslimšanām, varmācības, alkohola un narkotiku atkarības, un plašākas infekcijas slimību izplatības, bet tautsaimniecības pamatā ir veselīga sabiedrība. Ciešāka sadarbība un starptautiska mēroga koordinēšana ir risinājums daudzām sabiedrības veselības un labklājības problēmām. Ziemeļu dimen-sijas Sabiedrības veselības un labklājības partneriāts (ZDSVLP) ir organizācija, kas izveidota minēto problēmu pārvarēšanai.

Uzdevums un dalības nosacījumi

ZDSVLP galvenais uzdevums ir palīdzēt veidot Ziemeļeiropā (precīzāk – Baltijas jūras reģionā) vienotāku politiku un ad-ministratīvos principus, kas ļautu reģionā mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības, kopumā uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un demogrāfisko stāvokli. Partneriāts apņemas sasniegt šo mērķi aktīvi iesaistoties sadarbībā, palīdzot partnervalstīm un dalībniekiem paaugstināt kapacitāti, un koordinējot starptautisko aktivitāšu realizāciju reģionā. Veicot savus uzdevumus, Partneriāts var turpināt vai atbalstīt citus attiecīgajā jomā realizētos valstu vai starpvalstu projektus.

Šodien ZDSVLP sastāvā ir 13 valstu valdības, Eiropas Komisijas struktūrvienības un 8 starptautiskās organizācijas (sk. www.ndphs.org/?partners).

Prioritātes

Partneriātam pamatā jāuzlabo sadarbība un darbības koordinēšana divās svarīgākajās jomās:• galveno infekcijas slimību izplatības samazināšana un dzīves veids, kas neļauj attīstīties neinfekcijas slimībām,

piemēram, HIV un AIDS, tuberkulozei, seksuāli transmisīvajām slimībām, sirds un asinsvadu saslimšanām, antibiotiku rezis-tencei, kā arī citām sabiedrības veselības problēmām, kuru pamatā ir narkotiku lietošana un smagi sadzīves apstākļi;

• sabiedrības labklājības celšana un sociāli aktīva dzīvesveida popularizēšana. Prioritāte pamatā vērsta uz jautā-jumiem, kas saistīti ar veselīgu uzturu, fiziskajiem vingrinājumiem, drošu seksu, labu sociālo un darba vidi, atpūtu bez alkohola, narkotikām vai tabakas izstrādājumiem. Svarīgākā šīs prioritātes mērķauditorija ir jaunieši.

Organizatoriskā struktūra

ZDSVLP ir vairāku līmeņu struktūra. Galvenās struktūrvienības ir Partneriāta ikgadējā konference (kurā katru otro gadu tiekas mi-nistri), Vecāko amatpersonu komiteja, ekspertu grupas un Sekre-tariāts (www.ndphs.org/?about_ndphs#strategy_and_actors). Ar VAK lēmumu ekspertu grupas var veidot apakšgrupas specifisku uzdevumu izpildei. Paralēli tam VAK var nepieciešamības gadīju-mā veidot pagaidu darba grupas.

Papildus informācija par Partneriāta struktūrvienību uzdevu-miem un funkcijām pieejama ZDSVLP organizatoriskās struktūras interaktīvajā shēmā (www.ndphs.org/?organigram), kur uzspiežot struktūrvienības nosaukumam nokļūsiet tālāk to mājas lapās.

Stratēģija un aktivitātes

Mūsu mērķis ir īstenot dažādas specifiskas un visaptvero-šas aktivitātes, kas veicina attīstības tempu pieaugumu un sniedz taustāmus rezultātus. Aktivitātes ietver kā augsta līmeņa ministru sanāksmju organizēšanu, politikas izstrādi, projektu sa-gatavošanu un realizāciju, tā arī kontakttīklu veidošanu, speciālis-

2008/1

Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un labklājības partneriāts

Sekretariāts

Baltijas jūras darba drošības un arodveselības

kontakttīkls (asociētā darba grupa)

BJVP Riskam pakļauto bērnu jautājumu sadarbības

darba grupa (asociētā darba grupa)

Darba drošības un arodveselības

apakšgrupa

Pieaugušo veselības un sociāli aktīva dzīvesveida

apakšgrupa Alkohola lietošanas

jautājumu apakšgrupa

Ieslodzīto veselības

ekspertu grupa

Sociālās atstumtības, veselīgas dzīvesveida un

darbspējas jautājumu ekspertu grupa

Primārās veselības aprūpes ekspertu

grupa

HIV un AIDS ekspertu

grupa

Pagaidu darba grupas Ekspertu grupas un asociētās ekspertu grupas

Vecāko amatpersonu komiteja (VAK)

Partneriāta ikgadējā konference (PIK)

www.ndphs.org/?partners

www.ndphs.org/?about_ndphs#strategy_and_actors

www.ndphs.org/?organigram

tu viedokļu apmaiņas nodrošināšanu, informatīvo materiālu sagatavošanu, izplatīšanu un interešu pārstāvniecību. Ik gadu ZDSVLP izstrādā darba plānu, kas, nosprausto mērķu sasniegšanā, kalpo par Partneriāta stratēģiju. Darba plānā ir noteikti mērķi, darbības virzieni un konkrētas aktivitātes, kas veicamas reģionālo problēmu risināšanas un attīstības labā.

Piemēram, 2008. gadā ZDSVLP īstenoja šādas aktivitātes:sabiedrības veselības un labklājības sistēmu trūkumu noteikšana un to novēršanas priekšlikumi;semināri un tikšanās, kurās diskutēts par minētajiem trūkumiem un citiem jautājumiem;projektu sagatavošana un īstenošana;finansējuma piesaiste un tā sadale starp reģionālajiem projektiem un aktivitātēm;informācijas apkopošana un izplatīšana dažādos līdzekļos.Plašāka informācija par ZDSVLP tālejošo stratēģiju pieejama ikgadējā darba plānā, kas lejupielādējams www.ndphs.

org/?about_ndphs#Strategy_and_workplan.

Jaunākie sasniegumi

Nesen, uzlabojot ZDSVLP darbību, tika izstrādāti vairāki derīgi instrumenti:1) 3 valodās pieejamā mājas lapa (www.ndphs.org), kas dod iespēju izmantot kādu no informācijas pārraides rīkiem

(e-biļetens, preses relīzes, e-ziņas u.c.);2) plaša datubāze (www.ndphs.org/?database), kurā atrodama informācija par gandrīz 1000 projektiem, organizāci-

jām, ekspertiem un publikācijām;3) projektu saraksts (www.ndphs.org/?pipeline) – programma, kas ļauj projekta ideju pārvērst par finansējuma pie-

teikumu.Instrumenti ir paredzēti visiem lietotājiem (sīkāka informācija 2008-2 un 2008-3 izdevumos).ZDSVLP ekspertu grupas nodarbojas ar politikas pamatnostādņu noteikšanu un projektu īstenošanu. Neskaitāmi

projekti jau ir īstenošanas stadijā vai vēl tikai tiek gatavoti (sk. datu bāzi). Ekspertu grupas ir izstrādājušas arī četrus tematiskos pārskatus. Šajos pārskatos ir iekļauti fakti par atsevišķu reģiona ģeogrāfisko teritoriju un nozaru attīstības tendencēm, kā arī iezīmēti trūkumi un problēmas, kurām politiķiem, lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Eksperti ir izstrādājuši arī vairākus ieteikumus par politiskajiem dokumentiem vai projektiem, kas jāīsteno trūkumu un prob-lēmu novēršanai. Pārskati ietver arī vairākus ieteicamās labās prakses piemērus. Pārskatus ir iespējams atrast ZDSVLP datu bāzē (sk. sadaļu „Dokumenti”). Pārskati ir ne tikai vērtīgas informācijas avots, bet arī pamudinājums tiem, kas gatavi strādāt, lai uzlabotu dzīvi reģionā. Tematisko pārskatu izvilkumi ir atrodami 2008-5, 2008-7, 2008-9 un 2008-11 izdevumos.

2007. gada ikgadējā ministru konferencē ZDSVLP nolēma īstenot pasākumus darba drošības un arodveselības problē-mu, trūkumu novēršanai. Konferencē tika pieņemta Arodveselības stratēģija, kas paredz samazināt neinfekcijas slimību gadījumus un nodrošināt abu dzimumu darbinieku arodveselību un labsajūtu (sk. 2008-11 izdevumu). Tāpat stratēģiju var lejupielādēt www.ndphs.org/?mtags.pac_4_vilnius.

Papildus informācija

ZDSVLP mājas lapa www.ndphs.org, kas darbojas trijās valodās, ļauj jums sekot līdzi politiskajām pārmaiņām un iepa-zīties ar Partneriāta darbu, kas vērsts uz taustāmu rezultātu sasniegšanu. Tāpat varat iepazīties ar citiem faktoloģiskajiem materiāliem, kas atrodas mājas lapas informācijas sadaļā www.ndphs.org/?infocorner.

Plašāka informācijas par ZDSVLP uzdevumiem un darbību pieejama arī no šādām kontaktpersonām.

ZDSVLP VAK priekšsēdētāja,Veselības un labklājības ministre, Torila Rošera-Nīlsena, p.k. 8011 Dep, NO-0030, Oslo NORVĒĢIJATel.: +47 22 248420Fakss: +47 22 249577E-pasts: [email protected]

ZDSVLP VAK priekšsēdētāja vietnieksVeselības un labklājības ministrijas departamenta vadītājs, Jevgēņijs Slastņiks Rahmaņinovskij per. 3 RU-127944, Maskava KRIEVIJATel.: +7 495 627 229 94Fakss: +7 495 692 4217E-pasts: [email protected]

ZDSVLP sekretariātsp.k. 2010 SE-103 11, Stokholma ZVIEDRIJATel. (komutators): +46 8 4401920Fakss: +46 8 4401944E-pasts: [email protected]

Izdevums tiek gatavots „ZDSVLP projektu datu bāze” projekta ietvaros. Projekts tika finansēts no ES Sabiedrības veselības programmas līdzekļiem. Par dokumenta saturu atbild ZDSVLP sekretariāts. Sabiedrības veselības programmas izpildaģentūra nenes nekādu atbildību par tālāku šīs informācijas izmantošanu.

www.ndphs.org/?about_ndphs#Strategy_and_workplan

www.ndphs.org/?about_ndphs#Strategy_and_workplan

www.ndphs.org

www.ndphs.org/?database

www.ndphs.org/?pipeline

www.ndphs.org/?mtags.pac_4_vilnius

www.ndphs.org

www.ndphs.org/?infocorner




Zdsvlp datu bāze – plaša, viegli aplūkojama un ievietojama informācija


Datu bāzes mērķis

Baltijas jūras reģionā ar sabiedrības veselības un labklājības jautājumiem strādā daudzi speciālisti, organizācijas un iestā-des. Tie tiekas, realizē projektus, publicē referātus, veido kontakttīklus, kas plešas pa visu valsti un pat ārpus tās robežām. Tā rezultātā ir uzkrāts iespaidīgs zināšanu un kompetences kopums, kas ik dienu papildinās.

Tomēr, neskatoties uz pieredzes apmaiņas nepieciešamību, vērtīgās zināšanas un kompetence bieži vien nav pla-šāk pieejama, jo šāda informācija un novatoriskas idejas netiek pietiekami publiskotas. To var uzskatīt par zaudējumu, jo daudzi projekti ir devuši rezultātus, kurus iespējams piemērot arī citās valstīs un reģionos. Internets piedāvā vairākas labas datu bāzes, taču tās vai nu neapskata sīkāk situāciju Baltijas jūras reģionā, vai aptver atsevišķas valstis un jautājumus.

ZDSVLP izveidotā datu bāze kompensē šo trūkumu. Tā ļauj iegūt informāciju, sniegt ziņas, dalīties pieredzē un kompeten-cē, atrast projektu partnerus u.t.t. ZDSVLP datu bāze ir labākais līdzeklis, ar ko meklēt informāciju par reģiona valstīs realizēta-jiem veselības aprūpes projektiem, konsultantu ar vajadzīgo specializāciju, vai informēt par jaunākajām publikācijām.

Plaša, viegli atrodama un ievietojama informācija

ZDSVLP datu bāze ir unikāla vietne, kurā vienuviet glabājas informācija, dati par realizētajiem un pabeigtajiem projek-tiem, kā arī organizācijām, speciālistiem un dokumentiem. Pamatā informācija attiecas uz sabiedrības veselības un labklājības jautājumiem. Informācija vairāk attiecas uz Baltijas jūras reģionu.

Datu bāzē iespējams ne tikai meklēt, atrast un šķirot informāciju, kas iegūta no dažādiem avotiem (apm. 1000 doku-mentu, kuru skaits nepārtraukti aug), bet arī ievietot visiem pieejamu informāciju, kā arī to izdzēst, kad tā kļūst neak-tuāla. Visas četras datu bāzes sadaļas ir savstarpēji savienotas, veidojot neatsveramu un vispārpieejamu informācijas avo-tu ikvienam – politiķiem, lēmumu pieņēmējiem, zinātniekiem, projektu izstrādātājiem, finanšu dienestiem, pasniedzējiem, kampaņu organizētājiem un kontakttīklu dalībniekiem.

2008-2


http://www.ndphs.org/?database

(i) projektu sadaļa Šajā sadaļā ir atrodama informācija par apmēram

500 projektiem. Katrs ieraksts sastāv no 28 laukiem, kuros ir saite vai norāde par projekta tēmu, ģeogrāfiskā vietu, mērķi, administrētājiem, realizētājiem un finan-sētājiem, kā arī cita informācija. Sadaļa ir domāta tiem, kas interesējas par reģionā realizētajiem projektiem, sagatavo vai ievieš tos – speciālistiem, kas, lai „neizgud-rotu no jauna riteni”, ir gatavi izmantot citviet aprobē-tas idejas, kā arī tiem, kas vēlas izvairīties no projektu atkārtošanas vai pārklāšanās.

(ii) Organizāciju sadaļaSadaļa ietver informāciju par apmēram 250 organi-

zācijām. Katrs ieraksts sastāv no 21 lauka, kuros ir saite vai norāde par organizācijas adresi, atbildības jomām, darbības areālu, realizētajiem projektiem, publikācijām utt. Sadaļa lieti noderēs tiem, kas meklēt sadarbības partnerus un potenciālos konferenču dalībniekus.

(iii) speciālistu sadaļaSadaļā pieejami apmēram 200 speciālistu dati. Katrs ieraksts sastāv no 21 lauka, kuros ir saite vai norāde par speciālista

adresi, atbildības jomām, darbības areālu, projektiem, publikācijām, dalību organizācijās utt. Līdzīgi kā organizāciju sadaļa, arī šī sadaļa sniedz lieliskas kontaktu veidošanas iespējas tiem, kas meklē ekspertu informācijas apmaiņai, dalībai projektā, vai vēlas sazināties ar projekta koordinatoru.

(iv) dokumentu sadaļaSadaļa ir izveidota pavisam nesen. Neskatoties uz to, ka ierakstu skaits sadaļā ir mazāks nekā citās, tas pakāpeniski turpina

augt. Katrs ieraksts sastāv no 21 lauka, kuros ir saite vai norāde par dokumenta autoru un izdevēja vārds (nosaukums), tēma, aptvertā teritorija, kā arī atsauces par minētajām organizācijām un projektiem. Šeit iespējams atrast gan pētījumu rezultātus, piemēram, ZDSVLP ekspertu grupu izstrādātos tematiskos pārskatus, politiskos dokumentus, vērtēšanas atskaites un biļete-nus. Sadaļa ir kā radīta zināšanu, kompetences un labākās prakses piemēru atrašanai.

Citi informācijas avoti

Lai sniegtu aktuālu un precīzu informāciju, ZDSVLP datu bāzē tiek apkopoti no dažādiem avotiem pieejamie dati. ZDSVLP informācijas avoti:

• Citas datu bāzesDatu bāzes, kas tieši saistītas ar ZDSVLP datu bāzi un nosūta automātiski vai ar roku ievadītus datus. Ar dažiem peles spiedieniem mūsu datu bāzē atradīsiet informāciju, kas iegūta no 8 dažādām datu bāzēm.

• ZDSVLP projektu sarakstsZDSVLP finansētā saraksta (www.ndphs.org/?pipeline) projekti tiek automātiski pievienoti ZDSVLP datu bāzei (sk. 2008-3).

• Manuālā datu ievadeBezmaksas tiesības apskatīt un ievadīt informāciju par projektiem, organizācijām, speciālistiem un publikācijām ir vi-siem reģistrētajiem lietotājiem. Tāpat informāciju, pirms tās ievietošanas, pārbauda ZDSVLP datu bāzes administratori, kas pārliecinās, ka sniegtā informācija ir patiesa.


Plašāka informācija par ZDSVLP datu bāzi atrodama www.ndphs.org/?database. Tāpat varat iepazīties ar citiem faktolo-ģiskajiem materiāliem, kas atrodas mājas lapas informācijas sadaļā www.ndphs.org/?infocorner.

Ja rodas vēl kādi jautājumi, rakstiet ZDSVLP datu bāzes administratoriem ([email protected]).






ZDSVLP projektu saraksts – finansējums labiem projektiem


Projektu saraksta mērķis

Labiem projektiem nav problēmu ar finansiālo atbalstu, taču nav viegli atrast potenciālos finansētājus. Baltijas jūras re-ģionā ir neskaitāmas finanšu institūcijas, kas sniedz līdzekļus projektiem, taču projekti reti kad tiek savstarpēji saskaņoti. Finansētājiem ir atšķirīga pieteikšanās kārtība, pieteikumu iesniegšanas termiņi un plāni attiecībā uz finansējuma sniegšanu. Plāni ir koncentrēti uz konkrētu teritoriju vai tēmu. Tādēļ Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un labklājības partneriāts (ZDSVLP) ir izveidojis projektu koordinēšanas programmu (projektu sarakstu), kas ļauj saskaņot projektu izstrādātāju un finansētāju darbu reģiona sabiedrības veselības un labklājības uzlabošanā. ZDSVLP projektu saraksts ir neaizstāja-ma programma, kas ļauj īstenot jebkuru labu ideju!

Finansējums labiem projektiem

ZDSVLP projektu saraksts ir programma, kas ļaus projekta ideju pārvērst pieteikumā un, visbeidzot, iegūt finansējumu. Saraksts sniedz informāciju par attiecīgajā brīdi esošajām un plānotajām finansēšanas iespējām¸ kā arī kalpo par pro-jektu pieteikumu iesniegšanas vietu. Projektu finansēšana, pamatojoties uz projektu sarakstu, tika uzsākta 2008. gada sākumā. Tikai divus mēnešus vēlāk divi finansētāji – Somijas Ārlietu ministrija un Norvēģijas Veselības aprūpes un labklājības ministrija – jau piedāvāja projektu realizācijai kopā piešķirt 3 miljonus eiro. Sagaidām, ka, pateicoties mūsu spējai pārliecināt citus finansētājus iesaistīties ZDSVLP projektu saraksta īstenošanā, tiks saņemts papildus finansējums.

Projektu saraksts ir ne tikai projektu finansējuma avots, tajā ir vairākas saites uz cietiem finansētājiem, kas nevadās pēc saraksta, bet realizē reģiona mēroga sabiedrības veselības un labklājības paaugstināšanas projektus (sk. „Finansējums, kas pieejams ārpus saraksta” augšējā rīkkopā).

2008-3



Pieejamais un piešķirtais finansējums

Projektu saraksts satur strukturētu informāciju par teritorijām un tēmām, kurām tiek piešķirts finansējums. Ērtības pēc informācija tiek sniegta trijos stabiņos – tēma (finansētāji un to atbalstītās jomas), teritorija (finansētāji un to darbības ģeo-grāfiskais mērogs), kā arī tēma un teritorija (kopā). Tāpat iespējams izmantot saites uz vietnēm, kur ap-rakstītas finanšu institūciju prasības. Savukārt, pro-jekti, kas jau saņēmuši finansējumu, tiek automā-tiski pārnesti uz ZDSVLP datu bāzi (www.ndphs.org/?database). Informācija par piešķirtā finan-sējuma summu un prognozēto projekta izmaksu kopsummu ir apskatāma 5 tabulās.

Darbības principi

Projektu saraksts ir vienkārši lietojams instru-ments, kas ļauj atlasīt vairākus potenciālos finan-sējuma avotus. Atlase notiek pamatojoties uz finanšu institūciju noteiktajām prasībām. Programma automātiski iegrupē pieteikto projektu, vadoties pēc norādītās projekta tēmas un realizācijas vietas, un parāda iespējamos finansējuma avotus. Projekta pieteikums ir jāievieto tikai vienreiz, bet to varēs apskatīt uzreiz vairāki finansētāji. ZDSVLP projektu saraksta automātiskā e-pasta ziņojumu sistēma sniedz projekta iesniedzējiem un finansētājiem jaunāko informāciju par pieteikuma saskaņošanas gaitu.

Padomi projektu izstrādātājiem

1. Atveriet projektu sarakstu un rūpīgi izlasiet lapas saturu, tajā skaitā pamatinformāciju.2. Izlasiet informāciju par finansēšanas iespējām un finanšu iestāžu kritērijiem – pārliecinieties, ka projekta ideja

atbilst finansēšanas nosacījumiem. Pārbaudiet termiņus un programmas prasības, kuras finanšu institūcija ir norādījusi savā mājas lapā. Ja jūsu projekts nav pretrunā ar šīm prasībām, izlasiet kā tiešsaistē jāaizpilda attiecīgās finanšu institūcijas projekta pieteikuma anketa.

3. Izveidojiet ZDSVLP lietotāju kontu sistēmā savu kontu ar paroli. 4. Ievadiet galvenos projekta rādītājus – programma automātiski atlasīs potenciālos finansējuma avotus, kas atbilst

piedāvātajam projektam. Tālāk varat turpināt kontaktēties tikai ar sev vēlamajiem finansētājiem.5. Aizpildiet tiešsaistē projekta pieteikuma anketu, saglabājiet to. Pieteikuma anketu varat aizpildīt kopā ar ko-

lēģiem, partneriem. Anketa tiek aizpildīta līdzīgi kā aptaujā, kur jums jāatzīmē vēlamais atbildes variants vai jāieraksta pra-sītais teksts. Pieteikuma anketas pamatā ir tiešsaistes režīmā darbināma veidne, kurā jānorāda dati, kas noteikti pēc finanšu institūciju prasībām. Ja kāda no institūcijām prasa sniegt projekta budžeta datus, lejupielādējiet budžeta veidni datorā, aiz-pildiet to un atkal augšupielādējiet to. Ja nepieciešams citu speciālistu viedoklis, jūs varat arī ilgāk glabāt projekta pie-teikuma anketu savā kontā. Varat uzaicināt šos speciālistus izskatīt un koriģēt izstrādājamo projekta pieteikumu tiešsaistes režīmā. Pieteikuma anketa ir pieejama tikai jums un jūsu pilnvarotajiem speciālistiem.

6. Iesniedziet projekta pieteikumu nekavējoties pēc tā, kā esat pārliecinājušies, ka projekts atbilst prasībām un satur izsmeļošu informāciju. Izņemot gadījumus, kad to (izmantojot programmu) pieprasa finanšu institūcija, anketa vairs nav labojama pēc iesniegšanas.

7. Finanšu institūcija paziņos jums savu viedokli tikko kā būs pabeigta tā izskatīšana. Ja projekts ir pieteikts vairā-kiem finansētājiem, atbilde tiek sniegta līdzko visas iestādes ir pieņēmušas lēmumu. Projektu saraksts ļauj informēt puses par jebkādām pārmaiņām projekta pieteikšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.


Plašāka informācija par ZDSVLP projektu sarakstu atrodama www.ndphs.org/?pipeline. Tāpat varat iepazīties ar citiem faktoloģiskajiem materiāliem, kas atrodas mājas lapas informācijas sadaļā www.ndphs.org/?infocorner.

Ja rodas vēl kādi jautājumi, rakstiet ZDSVLP projektu saraksta administratoriem ([email protected]).







ZDSVLP HIV un AIDS ekspertu grupa www.ndphs.org/?hiv-aids_eg

Ekspertu grupas mērķis

Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un labklājības partneriāta (ZDSVLP) biedri atzīst nepieciešamību uzlabot re-ģiona veselības aprūpes sistēmu, pievēršot lielāku uzmanību HIV, AIDS ārstēšanai un profilaksei. ZDSVLP dalībvalstīs HIV iz-platības apmēri un HIV, AIDS politika (tās saturs) būtiski atšķi-ras. Tādēļ ir nepieciešams nepārtraukti dalīties informācijā un kompetencē. Eiropas ziemeļaustrumu reģions ir kontinenta daļa, kurā vērojama vissmagākā situācija HIV un AIDS izplatības ziņā. HIV izplatība pieaugušo vidū Igaunijā, Krievijas ziemeļaus-trumos un Latvijā dažviet sasniedz 1%. Smagāki vietēja mēroga HIV uzliesmojumi bija vairāk novērojami pirms 5-7 gadiem, taču jaunu gadījumu skaits joprojām aug satraucošā ātrumā un lielā-koties ietekmē briedumu tikko sasniegušus pieaugušos. Tas ne-gatīvi ietekmē tautsaimnieciskos rādītājus, jo ir nepieciešams ne vien vairāk ieguldīt veselības un sociālās aprūpes pasākumos, bet arī krītas strādājošo darba spējas.

Uzdevums

• ZDSVLP HIV un AIDS ekspertu grupas galvenais uzdevums ir koordinēt informācijas apriti starp partnervalstīm un orga-nizācijām. HIV/AIDS ekspertu grupas mērķi ir:

• nodrošināt tādas politikas izstrādi, kurā HIV un AIDS jautājumiem ir prioritāra loma;• nodrošināt saskaņotu sadarbību, kas ļauj mazināt HIV un AIDS izplatību Ziemeļeiropā;• veicināt kontaktus un partnerattiecības ieinteresēto pušu starpā.• HIV/AIDS ekspertu grupa savu darbu koncentrē uz valstu AIDS politikas izvērtēšanu, uzraudzības mehānismiem, sa-

biedrības informēšanu un politikas izstrādes procesu, likumdošanu, profilaksi, ārstēšanu, aprūpi un palīdzību. Ekspertu grupa pilda arī padomdevēja funkcijas, sniedzot profesionālu viedokli par ZDSVLP mēroga projektu sagatavošanu un realizāciju.

Darbības jomas

HIV un AIDS ekspertu grupai ir šādi pienākumi:• noteikt ZDSVLP rīcību un mērķus attiecībā uz HIV un AIDS, veidot dažādu ieinteresēto pušu pārstāvju partnerattiecības, lai maksimāli sasniegtu ZDSVLP nospraustos mērķus;

• izveidot, uzturēt kontaktus ar partnervalstīm un organizācijām, kā arī citām starptautiska vai valsts līmeņa iestādēm un dienestiem;

• veidot kontaktus un sadarboties ar citām ZDSVLP ekspertu grupām;• piedalīties projektu plānošanas procesā, sniedzot tehniskus padomus, izstrādājot termiņus un nosacījumus, vērtēšanas

mehānismus no redzamu, sasniedzamu rezultātu viedokļa. Ja nepieciešams, ekspertu grupa var ieteikt jaunus projek-tus, to realizētājus un partnerus;

• novērtēt plānotos un realizētos projektus, uzraudzības pasākumus no tehniskā viedokļa;• palīdzēt partnervalstīm izstrādāt to vajadzībām un prasībām atbilstošu politiku;• noteikt un plānot dalībvalstīm HIV un AIDS programmu paplašināšanai nepieciešamo tehnisko, finanšu atbalstu, kā arī informēt par šāda atbalsta esamību;

2008-4


www.ndphs.org/?hiv-aids_eg

• sniegt tehnisko un citu palīdzību, kas valstu valdībām un nacionālajiem partneriem nepieciešama plašāku HIV un AIDS ārstēšanas, aprūpes un profilakses programmu izstrādei, realizācijai un uzraudzībai;

• uzraudzīt un novērtēt ZDSVLP vadībā īstenoto projektu un aktivitāšu rezultātus.

Aktivitātes

Ekspertu grupa ir izstrādājusi tematisko ziņojumu „HIV un AIDS izplatība Baltijas jūras reģionā un ziemeļaustrumu Krievijā” (www.ndphs.org/?database,view,paper,20), kurā tiek sniegts pārskats par HIV un AIDS stāvokli reģionā. Ziņojumā ir iekļauti gan rādītāji, gan arī ieteikumi attiecībā uz politiku un projektiem, kas jārealizē HIV un AIDS ierobežošanai.

Tāpat ekspertu grupa koordinē un seko līdzi neskaitāmiem Ziemeļu dimensijas reģionā realizētiem kopprojektiem. HIV un AIDS ekspertu grupa koordinē un uzrauga vairāk kā 20 projektus, kuru finansēšanai no dažādiem avotiem kopā piesaistīts 7 miljonu eiro liels finansējums. Lūk daži no ekspertu grupas koordinētajiem un uzraudzītajiem projektiem:

• „Barenca jūras reģiona un Ziemeļu dimensijas partneriāta HIV un AIDS izplatības ierobežošana programma 2005. – 2007. gadam” (finansētājs – Somijas valdība);

• „Šļirču maiņas centra izveide Murmanskā, lai ierobežotu HIV izplatību, pārņemot un piemērojot Ļeņingradas apgabalā lietotos principus un gūto pieredzi” (finansētājs – Somijas valdība);

• „Augsta riska grupu pakalpojumu izveide reģionā” (koordinators – Latvijas valdība, dalībnieki – Igaunija, Lietuva, Somija un Bulgārija, finansētāji – ES dalībvalstis);

• „Karēlijas Republikas HIV profilakses programma 2007. – 2009. gadam” (koordinators un finansētājs – Somijas valdība);• „Ļeņingradas apgabala HIV inficēto sieviešu psiholoģiskā un sociālā atbalsta programma 2007. – 2009. gadam” (koordi-nators un finansētājs – Somijas valdība).

Vadošais partneris

HIV un AIDS ekspertu grupas vadošais partneris ir Somija.


Izdevumu sagatavoja ZDSVLP HIV un AIDS ekspertu grupa un to var lejupielādēt no ZDSVLP datu bāzes (www.ndphs.org/?database) sadaļas „Dokumenti”.

Plašāka informācija par ekspertu grupas sastāvu un darbību ir pieejama ZDSVLP mājas lapā www.ndphs.org/?hiv-aids_eg vai no šādām kontaktpersonām:


Ekspertu grupas priekšsēdētājs,Valsts sabiedrības veselības institūta (KTL) pārstāvis,Pauli Leinikki Mannerheimintie 166, FI-003300, Helsinki, SOMIJATel.: +358 40 5524314E-pasts: [email protected]

Ekspertu grupas starptautiskais tehniskais konsultants,Valsts labklājības, veselības pētījumu un attīstības centra (STAKES)Starptautisko sakaru nodaļas pārstāvisOuti Karvonens p.k. 220, Lintulahdenkuja 4, FI-00531, Helsinki, SOMIJATel.: +358 9 3967 2046Fakss: +358 9 773 2922E-pasts: [email protected]

www.ndphs.org/?database,view,paper,20






HIV un AIDS problēmu risināšana reģionāZDSVLP HIV un AIDS ekspertu grupa


Kādēļ tas ir svarīgi?

HIV un AIDS ir viens no lielākajiem slēptajiem draudiem, kas pastāv Baltijas jūras reģionā. HIV gadījumu skaits pamatā pieaug tādēļ, ka netiek ievērota piesardzība narkotiku injicēšanas un dzimumakta laikā (netiek izmantots prezervatīvs). Gal-venie sociālie slimības izplatības cēloņi ir, piemēram, prostitūcija, cilvēku tirdzniecība, narkomānija, imigrācija no valstīm, kuras vissmagāk skārusi šī epidēmija. Ir skaidrs, ka HIV un AIDS ir problēma ne tikai atsevišķu valstu veselības aprūpes poli-tikas izpratnē, bet arī plašākā sociālajā un politiskajā kontekstā. Tādēļ, lai veiksmīgi cīnītos ar HIV un AIDS izplatību reģionā, nepieciešams realizēt starptautiskus projektus, kas balstīti uz holistiskām metodēm.

Problēmas un trūkumi

• Problēmas ir daudzslāņainas un to risināšanai nepieciešama visaptveroša pieeja. Lūk daži no HIV un AIDS izraisītājiem un ietekmes faktoriem:

• Pēdējo desmit gadu laikā HIV un AIDS izplatība ir progresējusi visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Tajā pat laikā valstu starpā ir konstatējamas atšķirīgas HIV izplatības tendences, kas mainās atkarībā no dzīves stila un HIV, AIDS ierobežo-šanas programmām;

• HIV izplatības politiskās un sociālās sekas ir visvairāk jūtamas Baltijas jūras reģiona dienvidaustrumu daļā. Piemēram, HIV izplatības ziņā Igaunija ir 2. vietā Eiropā. Igaunijā HIV izplatība pieaugušo vidū sasniedz 1%, un atsevišķās Igaunijas pilsētās inficēto skaits sasniedz pat 5%. Savukārt, Krievija ir pasaules valsts, kurā HIV epidēmija progresē visstraujāk. 2007. gadā reģistrēto HIV saslim-šanas gadījumu skaits sasniedza 0,5% no visiem Krievijas iedzīvo-tājiem. Faktiskais inficēto skaits ir daudzkārt lielāks nekā oficiāli re-ģistrētais, un reģiona ietvaros tas stipri atšķiras. Intravenozo narko-tiku lietošana ir viens no galvena-jiem HIV saslimšanas gadījumu pieauguma iemesliem reģionā. Kaļiņingradas apgabals ir visvai-rāk cietis no šīs problēmas. Ka-ļiņingradas apgabals ir viena no pirmajām reģiona daļām, kuru smagi skāra un joprojām satrauc slimības uzliesmojums narkomā-nu vidū;

• Neskatoties uz to, ka Ziemeļ-valstīs daudzu gadu garumā HIV un AIDS pieaugums ir bijis nemainīgs, šobrīd gadā reģistrē-to saslimšanas gadījumu skaits konstanti aug. Kā liecina Vācijā novērotās tendences, pieauguma galvenais iemesls ir infekcijas izplatīšanās homoseksuālu vīriešu vidū. Vēl viens prob-lēmas iemesls ir attālāku valstu un reģionu imigrantu pieplūdums, tādēļ īpaša uzmanība jāvelta iebraucēju profilakses jautājumiem, un to risināšanā jāņem vērā arī kultūrspecifiski aspekti.

2008-5

Registered new HIV cases per million inhabitants in selected European countries

in 2006

504,2

275,1

288,3

130,3

29,3

75,6

19,5

43,8

67,2

0 100 200 300 400 500 600

Estonia

Russia

Ukraine

Latvia

Lithuania

Belarus

Poland

Nordic countries

EU average

Source: www.eurohiv.org


http://www.ndphs.org/?database,view,paper,20

HIV un AIDS iespaids uz sabiedrību nedrīkst tikt novērtēts par zemu

HIV un AIDS ir ne tikai smaga veselības problēma, kas skar visu reģiona sabiedrību, bet arī faktors, kas negatīvi ietekmē reģiona un tam apkārt esošo valstu politiku, ekonomisko un sociālo augšupeju. Eksperti uzskata, ka reģiona valstīs, kuras vis-smagāk skārusi HIV izplatība, drīzumā būs novērojamas demogrāfiska rakstura problēmas. Slimība var samazināt iedzīvotāju, darbaspēka skaitu un tiešā vai netiešā veidā likt nacionālajam kopproduktam kristies par dažiem procentiem.

Arī Ziemeļvalstīs, kas ir bagātas ar resursiem, HIV infekcija joprojām ir nozīmīga problēma. Visu reģiona valstu neaizsargā-tākie sabiedrības slāņi ir īpaši pakļauti HIV saslimšanas riskam un lielākoties nevar atļauties tā ārstēšanu. Šādas sabiedrības grupas bieži tiek pazemotas un diskriminētas, tādēļ ir vairāk pakļautas riskam saslimt ar HIV vai AIDS, retāk veic pārbaudes un ārstējas, un rada tālākas izplatības draudus.

Nepieciešamā rīcība

ZDSVLP HIV un AIDS ekspertu grupa ir definējusi ieteicamos starpnozaru pasākumus, kas jāveic, lai ierobežotu HIV un AIDS izplatību, piemēram:

• jāapkopo precīza un aktuāla informācija par HIV un AIDS izplatības tendencēm reģionā, galvenajiem riska faktoriem, kā arī izrietošajām sociālpolitiskajām sekām;

• jāizpēta iespēja un nepieciešamība veidot līdzīgā epidemioloģiskajā stāvoklī nonākušo teritoriju sadarbību un īstenot pārrobežu projektus. Kā piemērs varētu būt profilakses projekts starp Narvas pilsētu un Ivangorodu, kura mērķaudito-rija ir intravenozo narkotiku lietotāji;

• jāizpēta iespēja izveidot, popularizēt brīvprātīgās ārstēšanās un pārbaužu iespējas, īpašu uzmanību pievēršot riska gru-pām. Galvenie mehānismi un līdzekļi ir, piemēram, nediskriminējoši medicīniskie un sociālie pakalpojumi, atkārtota profilakse un ārstēšana, narkotiku atkarības radīto traumu ārstēšana.

ZDSVLP loma

ZDSVLP ir gatavs sekmēt un atbalstīt reģionāla mēroga pasākumus, kas izriet no minētajiem ieteikumiem, tādēļ ZDSVLP plāno finansēt un citādi atbalstīt eksperimentālu projektu realizāciju. Ekspertu grupa turpinās novērot situāciju reģionā, veicinās politisko dialogu par HIV un AIDS jautājumiem, kā arī periodiski publicēs situācijas vērtējumu un tālākās darbības ieteikumus.


Izdevums ir sagatavots pamatojoties uz ZDSVLP HIV un AIDS ekspertu grupas ziņojumu „HIV un AIDS izplatība Baltijas jūras reģionā un ziemeļaustrumu Krievijā”, un to var lejupielādēt no ZDSVLP datu bāzes (www.ndphs.org/?database) sadaļas „Dokumenti”.

Plašāka informācija par ekspertu grupas sastāvu un darbību ir pieejama ZDSVLP mājas lapā www.ndphs.org/?hiv-aids_eg vai no šādām kontaktpersonām.


Ekspertu grupas priekšsēdētājs,Valsts sabiedrības veselības institūta (KTL) pārstāvis,Pauli Leinikki Mannerheimintie 166, FI-003300, Helsinki, SOMIJATel.: +358 40 5524314E-pasts: [email protected]

Ekspertu grupas starptautiskais tehniskais konsultants,Valsts labklājības, veselības pētījumu un attīstības centra (STAKES)Starptautisko sakaru nodaļas pārstāvisOuti Karvonens p.k. 220, Lintulahdenkuja 4, FI-00531, Helsinki, SOMIJATel.: +358 9 3967 2046Fakss: +358 9 773 2922E-pasts: [email protected]





ZDSVLP primārās veselības aprūpes ekspertu grupa www.ndphs.org/?phc_eg


Primārā veselības aprūpe (PVA) ir viens no kvalitatīvas ve-selības aprūpes stūrakmeņiem, kas sevī ietver veselīga dzīves-veida popularizēšanu, slimību profilaksi, kā arī citus veselības aprūpes resursus nepārslogojošus sabiedrības veselības pa-sākumus. Tādēļ viens no galvenajiem ZDSVLP uzdevumiem ir veselības aprūpes sistēmu pārorientēšana un to efektivitātes celšana, it īpaši sabiedrības vajadzībām atbilstošas, kvalitatī-vas primārā aprūpes sniegšana. Neskatoties uz to, ka valstu primārās veselības aprūpes sistēmas ir sasniegušas atšķirīgus attīstības līmeņus, ir nepieciešams organizēt pieredzes un kompetences apmaiņu tādos jautājumos, kā primārās veselī-bas aprūpes struktūra un funkcijas, finansēšana, cilvēkresursu kvalifikācija un organizācija.

Uzdevums

ZDSVLP primārās veselības aprūpes ekspertu grupas (ZDSVLP PVAEG) galvenais pienākums ir nodrošināt tādas politikas izstrādi, kurā primārās veselības jautājumiem ir prioritāra loma; nodrošināt saskaņotu sadarbību un atbalstīt kopīgus projek-tus, kas vērsti uz primārās veselības aprūpes uzlabošanu un veselības sistēmas reformām; veicināt kontaktus un partnerat-tiecības ieinteresēto pušu starpā. ZDSVLP primārās aprūpes ekspertu grupas galvenais uzdevums ir koordinēt informācijas apriti starp partnervalstīm un organizācijām. Ekspertu grupa pilda arī padomdevēja funkcijas, sniedzot profesionālu viedokli par ZDSVLP mēroga projektu sagatavošanu un realizāciju.

Darbības jomas:

Primārās veselības aprūpes ekspertu grupai ir šādi pienākumi:• noteikt ZDSVLP rīcību un mērķus attiecībā uz primāro veselības aprūpi, veidot dažādu ieinteresēto pušu pārstāvju part-

nerattiecības, lai maksimāli sasniegtu ZDSVLP nospraustos mērķus;• izveidot, uzturēt kontaktus ar veselības aprūpes sniedzējiem un ieinteresētajām pusēm, palīdzēt partnervalstīm izstrā-

dāt to vajadzībām un prasībām atbilstošu politiku;• paaugstināt sabiedrības izpratni par kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas pamata – vispārējas, uz iedzīvotāju vajadzī-bām balstītas primārās veselības aprūpes sistēmas – lomu un nozīmi;

• veicināt pozitīva veselības un sociālās aprūpes speciālista profesijas tēla veidošanos;• risināt riskam vairāk pakļauto sabiedrības grupu problēmas, dažādus sabiedrības veselības jautājumus, dzimumu vien-

līdzības aspektus, novērst infekcijas slimību iespējamību;• nodrošināt ētikas, pacientu tiesību un ilgtspējīgas vides attīstības principu ievērošanu;• noteikt un plānot dalībvalstīm primārās veselības aprūpes programmu paplašināšanai nepieciešamo tehnisko, finanšu

atbalstu, kā arī informēt par šāda atbalsta esamību;• aizstāvēt un pārstāvēt primārās veselības aprūpes nozares intereses, nodrošinot to, ka sabiedrības veselība un primārā

veselības aprūpe kļūst par svarīgām veselības aprūpes sistēmas un tās reformu sastāvdaļām;• atbalstīt iniciatīvas, kas vērstas uz veselības aprūpes sistēmu pārorientēšanu, uzlabojot stāvokli primārajā aprūpē un

tās sniegšanā;• sadarboties ar citām, t.sk. ar veselību saistīto nozaru, organizācijām, kas sev nospraudušas tādus pašu mērķus, it īpaši

jautājumos, kas saistīti ar veselīga dzīvesveida sekmēšanu un slimību profilaksi;

2008-6


www.ndphs.org/?phc_eg

• definēt primārās veselības aprūpes tēmas un jautājumu blokus, kuros nepieciešams veikt jaunus projektus;• atlasīt realizējamos projektus;• palīdzēt sagatavot, realizēt un pārraudzīt projektus;• sniegt tehnisko un citu palīdzību, kas valstu valdībām un nacionālajiem partneriem nepieciešama plašākas primārās

veselības aprūpes programmas izstrādei, realizācijai un uzraudzībai, t.sk. definēt tēmas un jautājumu blokus, kuros veicami projekti.

Aktivitātes

Ekspertu grupa ir izstrādājusi tematisko ziņojumu „Primārās veselības aprūpes stāvoklis Ziemeļu dimensijas valstīs” (www.ndphs.org/?database,view,paper,21), kurā ir sniegts pārskats par reģiona veselības aprūpes sistēmām. Ziņojumā ir iekļauti gan rādītāji, gan arī ieteikumi attiecībā uz politiku un projektiem, kas jārealizē primārās veselības aprūpes pilnveidošanas ie-tvaros. Ziņojums liecina, ka reģiona valstīs tiek īstenotas atšķirīgas aktivitātes un atšķirīgas primārās veselības aprūpes māsu, ārstu izglītības programmas. Tādēļ valstīm jāizstrādā individuāla stratēģija, uz kuras pamata iesaistīt sabiedrību veselības standartu noteikšanā, kā arī garantēt reģionā dzīvojošajiem indivīdiem un ģimenēm vienlīdz pieejamus, profesionālus pri-mārās veselības aprūpes pakalpojumus. Nākotnē primārās veselības aprūpes ekspertu grupa plāno publicēt virkni tematisko pārskatu par Ziemeļu dimensijas reģiona primārās veselības aprūpes stāvokli un pakalpojumu sniedzēju atšķirīgo atalgoju-mu; primārās veselības aprūpes sistēmas veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu nozīmi Ziemeļu dimensijas reģionā; demogrāfisko pārmaiņu iespaidu uz primāro veselības aprūpi.

Minētās aktivitātes ļaus ekspertu grupai padarīt diskusiju par reģiona primārās veselības aprūpes ilgtermiņa attīstības pamatnostādnēm plašāku. ZDSVLP PVAEG tematiskie ziņojumi un citas aktivitātes papildina ZDSVLP datu bāzes projektā iegūtos rezultātus.

Vadošais partneris

Primārās veselības aprūpes ekspertu grupas vadošie partneri ir Zviedrija un Polija.


Izdevumu sagatavoja ZDSVLP primārās veselības aprūpes ekspertu grupa un to var lejupielādēt no ZDSVLP datu bāzes (www.ndphs.org/?database) sadaļas „Dokumenti”.

Plašāka informācija par ekspertu grupas sastāvu un darbību ir pieejama ZDSVLP mājas lapā www.ndphs.org/?phc_eg vai no šādām kontaktpersonām


Ekspertu grupas priekšsēdētājs,ģimenes ārstsKarls Ēriks Tors Sannesgatan 1, SE-432 37, Varberg,ZviedrijaTel.: +46 340 855574Fakss: +46 340 482090E-pasts: [email protected]ājas lapa: www.oek.se

Ekspertu grupas starptautiskais tehniskais konsultants,ģimenes ārsts, Klaipēdas Universitātes sabiedrības veselības nodaļas vadītājs,Assoc. prof. Arnoldas Jurgutis H. Manto 84, LT-922-531, Klaipēda, LIETUVATel.: +370 698 36674E-pasts: [email protected]




www.ndphs.org/?phc_eg


www.oek.se


Kvalitatīvāka primārā veselības aprūpe – reģiona iedzīvotāju veselības garants

ZDSVLP primārās veselības aprūpes ekspertu grupa www.ndphs.org/?database,view,paper,21


Nav noslēpums, ka visas valstis cenšas veidot savu veselības aprūpes sistēmu pamatojoties uz vienlīdzības un pieejamī-bas principiem, lai panāktu racionālāku resursu izlietojumu un augstākus sabiedrības veselības rādītājus. Valstis, kas agrāk mērķtiecīgi veidoja sabiedriski un ģimeniski akcentētu primārās veselības aprūpes sistēmu, šobrīd uzrāda gan efektīvāku sistēmas darbību, gan labākus sabiedrības veselības rādītājus.

Primary Care Strength and Premature Mortality in 18 OECD Countries

Predicted potential years of life lost (PYLL) (both genders) estimated by fixed effects, using pooled cross-sectional time series design. Analysis controlled for gross domestic product, percent elderly, doctors/capita, average income (ppp), alcohol and tobacco use. R2(within)=0.77. Source: Macinko et al, Health Serv Res 2003; 38:831-65.


Šobrīd visu Baltijas jūras reģiona valstu politiskās grupas cenšas risināt jautājumus, kas saistīti ar augošo pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un to izmaksām. Tādēļ, veicot reformas, visām reģiona valstīm nepieciešams pievērst lielāku uzmanību primārās veselības aprūpes pilnveidei. Reģiona valstu starpā joprojām pastāv jūtamas atšķirības kā primā-rās veselības aprūpes sistēmas organizācijas, tā arī problēmu un trūkumu ziņā, piemēram:

• stipri atšķirīgs ir primārās veselības ārstu un cita personāla izglītības saturs – studiju ilgums, apgūstamā viela un mācību kvalitāte;

• visās reģiona valstīs ir konstatētas problēmas ar vienmērīgu primārās veselības pakalpojumu un resursu nodrošināša-nu;

• neveselīgs un riskants dzīvesveids rada problēmas visām valstīm, jo īpaši Polijai, Baltijas valstīm, Krievijai un Baltkrie-vijai. Valstis piešķir primārās veselības aprūpes speciālistu, veselības veicināšanas un slimību profilakses mehānismu darbam dažādu nozīmi, atšķirīgi iesaistot sabiedrību šajā darbā;

• ir nepieciešams uzlabot veco ļaužu ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumus (aprūpes namus, patversmes un veco ļaužu pansionātus).

Primārā veselības aprūpe skar ikvienu

PVA pakalpojumu līmenis tieši ietekmē kopējo sabiedrības veselības stāvokli. PVA ir pirmais veselības aprūpes posms, ar ko pacients saskaras. Primārā aprūpe paredz visaptverošu, nepārtrauktu un labi koordinētu pacientu, ģimeņu un sabiedrības veselības aprūpi. Valstu valdībām ir jātiecas uz iespējami visaptverošu un kompleksu PVA modeli – universālu, ekonomiski pamatotu un visiem pieejamu sistēmu.

2008-7

Year

High PC Countries*

Low PC Countries*

10000

PYLL

1970 1980 1990 20000

5000




ZDSVLP PVA ekspertu grupa ir definējusi ieteicamos starpnozaru pasākumus, kas jāveic, lai uzlabotu PVA pakalpojumus reģiona valstīs, piemēram:

• balstoties uz valstīs gūtajiem novērojumiem par ģimenes ārstu praksēm un svarīgākajiem primārās veselības aprūpes elementiem, jānosaka mehānismi, kas ļautu nodrošināt primārās veselības aprūpes nozares līdzsvaru. Piemēram, val-stīs, kurā primārās veselības pakalpojumu sadalījums nav vienmērīgs, būtu nepieciešama attiecīga politika;

• Latvijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā un Baltkrievijā ir jāpilnveido primārās veselības aprūpes speciālistu izglītība, lai palielinā-tu specializēto izglītību saņēmušo ģimenes ārstu un māsu skaitu;

• jāveic primārās veselības aprūpes decentralizācija, it īpaši Krievijā un Baltkrievijā. Uzdevuma ietvaros īpaša uzmanība jā-pievērš vienmērīgam primārās veselības aprūpes speciālistu un tehniski materiālās bāzes sadalījumam lauku teritorijās, un ekonomiski atpalikušajos rajonos. Viens no veidiem kā uzlabot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ir stimulēt privātpraksu veidošanos, kurām, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar pakalpojuma pasūtītā-ju, jānodrošina pakalpojuma sniegšana;

• jāuzlabo medicīnas māsu profesijas stāvoklis Krievijā, Baltkrievijā, Latvijā un Lietuvā, kur māsas profesijai ir zems sociā-lais statuss un prestižs. Dānijai, lai veselības aprūpē nodarbinātu vairāk medicīnas māsu, ir nepieciešams paaugstināt šīs kategorijas darbinieku atalgojumu un samazināt slodzi;

• lai samazinātu hospitalizācijas laiku visās reģiona valstīs, ir vairāk jākoncentrējas uz pensionāru, hronisko slimnieku am-bulatorās un stacionārās aprūpes pilnveidošanu (aprūpes namiem, patversmēm un veco ļaužu pansionātiem);

• jāuzlabo primārās veselības aprūpes iestāžu aprīkojums un infrastruktūra, piemēram, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un Balt-krievijā jāievieš elektroniskās pacientu apkalpošanas programmas, un Baltijas valstīs, Polijā, Baltkrievijā un Krievijā, lai uzlabotu PVA pieejamību, jāizveido konsultatīvā telefonlīnija, pa kuru iespējams saņemt ārsta vai īpaši apmācītas me-dicīnas māsas padomus;

• valstīm intensīvāk jāapmainās ar informāciju par pacientu aprūpi, piemēram, ziņām par veselības aprūpes iestādēs veiktajām pārrunām ar pacientiem, moderniem starptautiskajiem informācijas materiāliem tādās tēmās kā smēķēša-nas atmešana, alkohola patēriņa samazināšana, fiziskie vingrinājumi un diēta;

• jāpilnveido primārās veselības aprūpes finansēšanas un speciālistu atalgojuma sistēma, kas stimulētu labāku primārās veselības aprūpes sniegšanu, it īpašu veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā. Tāpat nepieciešams aktualizēt PVA organizācijas un rezultātu vērtēšanas metodes;

• lai nodrošinātu kvalitatīvāku pacientu aprūpi, nepieciešams veidot ciešāku sadarbību starp primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Ir jāizstrādā stratēģija, kas, pamatojoties uz reģistrēto mirstības līmeni, noteiktu nepieciešamās korekcijas un optimālāku dārgo medicīnisko tehnoloģiju pielietojumu.

ZDSVLP loma

ZDSVLP ir gatavs sekmēt un atbalstīt reģionāla mēroga pasākumus, kas izriet no minētajiem ieteikumiem, tādēļ ZDSVLP plāno finansēt un citādi atbalstīt eksperimentālu projektu realizāciju. Ekspertu grupa turpinās novērot situāciju reģionā, vei-cinās politisko dialogu par primārās veselības aprūpes jautājumiem, kā arī periodiski publicēs situācijas vērtējumu un tālākās darbības ieteikumus.


Izdevumu, pamatojoties uz ziņojumu „Primārās veselības aprūpes stāvoklis Ziemeļu dimensijas valstīs”, sagatavoja ZDSV-LP primārās veselības aprūpes ekspertu grupa un to var lejupielādēt no ZDSVLP datu bāzes (www.ndphs.org/?database) sadaļas „Dokumenti”.

Plašāka informācija par ekspertu grupas sastāvu un darbību ir pieejama ZDSVLP mājas lapā www.ndphs.org/?phc_eg vai no šādām kontaktpersonām.


Ekspertu grupas priekšsēdētājs,ģimenes ārstsKarls Ēriks Tors Sannesgatan 1, SE-432 37, Varberg, ZviedrijaTel.: +46 340 855574 Fakss: +46 340 482090E-pasts: [email protected] Mājas lapa: www.oek.se

Ekspertu grupas starptautiskais tehniskais konsultants,ģimenes ārsts, Klaipēdas Universitātes sabiedrības veselības nodaļas vadītājs,Assoc. prof. Arnoldas Jurgutis H. Manto 84, LT-922-531, Klaipēda, LIETUVATel.: +370 698 36674E-pasts: [email protected]


www.oek.se


ZDSVLP ieslodzīto veselības aprūpes ekspertu grupawww.ndphs.org/?ph_eg


Reģiona ieslodzījumu vietās atrodas tā sabiedrības grupa, kas visvairāk pakļauta dažādām veselības problēmām. Cietum-sods tiek piespriests, lai sodītu likumpārkāpējus un atturētu tos no atkārtota recidīva, bet, bieži vien, atbrīvotie cietum-nieki atgriežas uz noziedzīgā „ceļa” un „apburtais loks” sākas no jauna. Īsāku vai garāku (vai pat mūža) cietumsodu saņē-mušajiem smagu slimību profilakses un ārstēšanas jautājumi ir tikpat nozīmīgi, kā rehabilitācija un atgriešanās sabiedrībā pēc atbrīvošanas. Infekciju slimības straujāk izplatās zemāka-jos sabiedrības slāņos, kuru dzīves sociālekonomiskie apstākļi ir nelabvēlīgi, un kuru pārstāvji biežāk arī nonāk tiesu sistēmas mehānismā. Sociālā atšķirtība, garīga rakstura problēmas, nar-komānija, infekciju slimības, noziedzība un cietumsods ir sav-starpēji saistītas parādības, tādēļ reģiona tiesu sistēmai cieši jāsadarbojas ar veselības un sociālās aprūpes sistēmām, kā arī sabiedrību, lai veiksmīgāk īstenotu ne tikai ar infekcijas slimību ārstēšanu un profilaksi saistītos jautājumus, bet arī labāk ārstētu garīgās kaites, ļautu atveseļoties un rehabilitēties narkomāniem, uzlabotu kā ieslodzīto, tā uzraugu apstākļus ieslo-dzījuma vietās.

Uzdevums

ZDSVLP ieslodzīto veselības aprūpes ekspertu grupas (ZDSVLP IVAEG) galvenais uzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgu Zie-meļu dimensijas teritorijā esošo ieslodzījuma vietu attīstību – uzlabot tajās esošo veselības un labklājības stāvokli, kā arī koordinēt informācijas apriti partnervalstu un organizāciju starpā. Reģiona ieslodzījuma vietās konstatējami krasi atšķirīgi veselības rādītāji un sociālie apstākļi. Ekspertu grupa ir pārliecināta, ka jādara viss iespējamais, lai ieslodzīto veselības stāvok-lis un sociālie apstākļi nepasliktinātos cietumsoda iespaidā, jo veselīgi ieslodzītie ir veselīgi pilsoņi. Ekspertu grupa pilda arī padomdevēja funkcijas, sniedzot profesionālu viedokli par ZDSVLP mēroga projektu sagatavošanu un realizāciju.

Darbības jomas

Ieslodzīto veselības aprūpes ekspertu grupai ir šādi pienākumi:• noteikt ZDSVLP rīcību un mērķus attiecībā uz ieslodzīto veselības aprūpi, veidot dažādu ieinteresēto pušu pārstāvju

partnerattiecības, lai maksimāli sasniegtu ZDSVLP nospraustos mērķus;• izveidot, uzturēt kontaktus ar partnervalstīm un organizācijām, kā arī citām starptautiska vai valsts līmeņa iestādēm un

dienestiem;• palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību ieslodzīto veselības aprūpē, it īpaši attiecībā uz tādām riska grupām, kā

sievietes, bērni un nepilngadīgie;• strādāt pie Ziemeļu dimensijas teritorijā esošo ieslodzījuma vietu apstākļu uzlabošanas, kā arī izplatīt ar šiem jautāju-

miem saistīto informāciju;• veidot pozitīvāku attieksmi pret ieslodzīto veselības jautājumiem;• piedalīties valstu ieslodzīto cilvēktiesību, dzimumu vienlīdzības, aprūpes, ārstēšanas un atbalsta politikas veidošanā,

nodrošinot minēto jautājumu risināšanu pēc vispārpieņemtajiem principiem;• ierobežot infekcijas slimību (HIV un AIDS, tuberkulozes un CPV) pārnesi no ieslodzītā uz ieslodzīto, uz uzraugiem un

tālāk sabiedrībā.

2008-8


• lai paaugstinātu sabiedrības veselības rādītājus, veidot koordinētāku ieslodzīto veselības aprūpi, uzlabot ieslodzīto ve-selības stāvokli un ieslodzījuma apstākļus, cietumu vadību;

• piedalīties dažādu administratīvo jautājumu risināšanā – cietuma iekšējo noteikumu izstrādē, ar ieslodzījuma vietu pār-pildījumu saistīto problēmu risināšanā, ieslodzījuma vietu apstākļu uzlabošanā un uzraudzībā.

Aktivitātes

Ekspertu grupa ir izstrādājusi tematisko ziņojumu „Ieslodzīto sieviešu veselības aprūpe Ziemeļu dimensijas teritorijā” (www.ndphs.org/?database,view,paper,19), kurā ir sniegts pārskats par reģiona cietumos ieslodzīto sieviešu veselības stā-vokli. Ziņojumā ir iekļauti gan rādītāji, gan arī ieteikumi attiecībā uz politiku un projektiem, kas jārealizē ieslodzīto veselības uzlabošanas ietvaros.

Ekspertu grupa, pamatojoties uz izstrādāto ziņojumu, ir izveidojusi virkni ieteikumu par dzimumu vienlīdzības principu ievērošanu un cietumu pakalpojumu kvalitātes vērtēšanu. Ekspertu grupa, apzinoties, ka labs ieslodzīto veselības stāvoklis liecina par augstu sabiedrības veselības līmeni, atbalsta jebkāda veida veselības aprūpes iestāžu un ieslodzīto veselības die-nestu veidotās sadarbības formas un struktūras, kas ļauj uzlabot sabiedrības veselības rādītājus un mazināt atšķirības vese-lības stāvokļa ziņā. Regulāras ZDSVLP ekspertu grupas sanāksmes ir vieta, kurā notiek informācijas apmaiņa. Grupa piedalās arī projektu pieteikumu vērtēšanā, bet atsevišķi tās biedri nodarbojas ar zinātniskajiem pētījumiem un citiem projektiem.

Nākotnē ekspertu grupa, iespējams, uzsāks vairāku projektu, kas noteikti atbilstoši konstatētajām vajadzībām, realizāciju. Projekti pamatā skars tādus jautājumus, kā infekcijas slimību (HIV un AIDS, TB un CPV) ierobežošana, nepieļaujot to pārnesi no ieslodzītā uz ieslodzīto, uz cietuma darbinieku, vai tālāk sabiedrībā, un cietuma darbinieku, citu pakalpojumu sniedzēju informācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Galvenā uzmanība tiks pievērsta cietumnieku, it īpaši riska grupu, pie-mēram, sieviešu vajadzībām. Tāpat arī jautājumiem, kas saistīti ar kompleksas ieslodzīto veselības aprūpes un veselības veici-nāšanas, labklājības paaugstināšanas sistēmas izveidi, pamatojoties uz katra atsevišķa indivīda vajadzībām. Ekspertu grupa uzsver, ka nepieciešams izstrādāt ZDSVLP ieslodzīto veselības stratēģiju, kurā tiktu apskatīti visi ar cietumos sniegto aprūpi saistītie aspekti un būtu sniegta skaidra nostāja par dalībvalstīm, kam nepieciešama palīdzība ieslodzīto veselības aprūpes uzlabošanā.

Vadošais partneris

Ieslodzīto veselības ekspertu grupas vadošais partneris ir Norvēģija.


Izdevumu sagatavoja ZDSVLP ieslodzīto veselības aprūpes ekspertu grupa un to var lejupielādēt no ZDSVLP datu bāzes (www.ndphs.org/?database) sadaļas „Dokumenti”.

Plašāka informācija par ekspertu grupas sastāvu un darbību ir pieejama ZDSVLP mājas lapā www.ndphs.org/?ph_eg vai no šādām kontaktpersonām:


Ekspertu grupas priekšsēdētāja,Ingrida Like Elingsena Styrmoes v 13, NO-3043, Drammen, NORVĒĢIJATel.: +47 32 83 23 70E-pasts: [email protected]

Ekspertu grupas starptautiskais tehniskais konsultants,Sab. ves. mag., Dr. Zaza Cereteli J. Vilmsi 6-3, 10126, Tallina, IGAUNIJATel.: +372 526 9315E-pasts: [email protected] Skype: zaza.tsereteli



www.ndphs.org/?ph_eg



Ieslodzīto sieviešu veselības aprūpes risināšanaZDSVLP ieslodzīto veselības aprūpes ekspertu grupa



Visā pasaulē ieslodzījuma vietās, pirmstiesas apcietinājumā vai soda izpildes iestādē atrodas vairāk kā pusmiljons sievie-šu. Ieslodzīto sieviešu skaits veido 2-9% no kopējā ieslodzīto skaits lielākajā daļā (80%) cietumu sistēmu. Neskatoties uz to, ka ieslodzīto sieviešu skaits ir salīdzinoši mazs, tām ir atšķirīgas veselības aprūpes prasības, kas atšķiras no ieslodzīto vīriešu vajadzībām. Sieviešu veselības stāvoklis ir viens no galvenajiem likumpārkāpuma iemesliem un veiksmīgas rehabilitācijas priekšnosacījumiem, tādēļ sieviešu veselībai ieslodzījumā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, kā arī jāsadarbojas un jāvieno-jas par valstu politiku attiecībā uz sievietēm ieslodzījumā.


Sabiedrības labklājība nav iedomājama bez fiziski un garīgi veseliem indivīdiem. Tajā pat laikā ir vairākas neatrisinātas ieslodzīto sieviešu veselības problēmas un trūkumi:

• Baltijas jūras reģiona valstīs ieslodzīto sieviešu skaits veido vidēji 5% no visiem ieslodzītajiem. Pēdējo desmit gadu laikā ieslodzīto sieviešu skaits un proporcija ir augusi vairākās valstīs, it īpaši Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Krievijas Federācijā. Oficiālā statistika par 1999. – 2003. g. liecina, ka Krievijas cietumos HIV saslimšanas gadījumu skaits ir trīsdesmitkāršo-jies, pieaugot no 1 pacienta uz 1000 iedzīvotājiem līdz 42,1. Latvijā 25% no HIV infekcijas nēsātājiem ir ieguvuši vīrusu cietumā, bet cietumos esošo HIV slimnieku skaits veido 20% no kopējā skaita. Ieslodzīto sieviešu vidū HIV saslimšana ir īpaši izplatīta, jo pirms nonākšanas ieslodzījumā sievietes lieto intravenozās narkotikas;

• Speciālo sieviešu cietumu nav daudz, un tas rada ieslodzītajām sievietēm vairākas papildus problēmas, kas neskar vī-riešus. Piemēram, ieslodzījuma vietas ir tālu no mājām un sievietēm nākas pārciest atšķirtību no ģimenes. Cietumā sievietes var tikt atstumtas, nesamērīgi apsargātas, vai pat pakļautas ieslodzīto vīriešu uzmācībai.

• Viena no ievainojamākajām ieslodzīto sieviešu grupām ir apcietinātās grūtnieces un māmiņas, kuru bērni aug cietumā kopā ar viņām. Neskatoties uz to, daudzas reģiona valstis bieži vien rūpes par šo ieslodzīto grupu pamet novārtā. Pie-mēram, Vācijā 2006. gadā bija tikai 8 ieslodzītajām māmiņām ar bērniem paredzētas vietas, Krievijā tādas bija tikai 2, bet Polija lepojās pat ar 50 šādām vietām visā valstī.

2008-9


Female population in prison in the Baltic Sea Region on 1 September 2006 (if not indicated differently), also including pre-trial detainees.

Norway 211 (2008)Iceland 6

Russia 60668

Finland 245 Poland 2720

Sweden 293 (Oct 2006)

Estonia 209

Lithuania 341 (2007)

Latvia 418 (2007)

Denmark 170

Germany 4061


Tā nav tikai „viņu” problēma, bet arī mūsu

Valdības bieži vien nepienācīgi novērtē stāvokli, kādā atrodas potenciālās likumpārkāpējas sievietes, kā arī nolaidīgi iztu-ras pret tām tiesāšanas un ieslodzījuma gadījumā. Tādēļ gan valsts pārvaldes iestādēm, gan cietuma administrācijai ir svarīgi atcerēties cilvēka pamattiesības, kas piemīt ikvienam, tajā skaitā cietumniekiem - tiesības kopt fizisko un garīgo veselību. Piemēram, ieslodzītajām grūtniecēm un mātēm ar bērniem ir nepieciešama augstākā līmeņa aprūpe, jo šīs sievietes rūpējas par mūsu sabiedrības nākamajiem locekļiem.


ZDSVLP IVA ekspertu grupa ir definējusi ieteicamos starpnozaru pasākumus, kas jāveic, lai uzlabotu ieslodzīto veselību reģiona valstīs, piemēram:

• jāveic pirmoreiz tiesāto sieviešu sociālo un ekonomisko apstākļu izvērtēšana, izstrādājot standarta anketu vai jautāju-mu sarakstu, kas ļauj apkopot informāciju par ieslodzīto sieviešu labklājību, sabiedrisko un veselības stāvokli;

• jārealizē reģiona mēroga projekts par dzimumu vienlīdzību cietumos. Jāizvērtē arī kā tiek ievērotas abu dzimumu ie-slodzīto pamattiesības saistībā ar sociālo, ekonomisko iekārtu un kultūru. Projekts varētu īpaši akcentēt jautājumus par ieslodzīto sieviešu veselības aprūpes pieejamību cietumos;

• jārealizē reģionāls projekts par likumdošanas un politisko bāzi veselības aprūpei cietumos, lai radītu iespējas ieslodzīju-ma vietā sniegt pilnu profilakses, ārstēšanas, aprūpes un atbalsta funkciju klāstu;

• jārealizē reģionāls HIV un tuberkulozes profilakses, ārstēšanas un aprūpes izveides projekts, kura mērķauditorija ir ie-slodzītās sievietes;

• jārealizē reģionāla mēroga projekts, kurā tiek analizētas cietumā augošo bērnu iespējas un šādās audzināšanas sekas;• jārealizē projekts, kurā tiek pētīti dažādi ieslodzīto sieviešu izglītības, sociālās rehabilitācijas un atbrīvoto tālākās dzīves

modeļi.

ZDSVLP loma

Ieslodzīto veselības aprūpes ekspertu grupa un tās pārstāvētās valstis ir gatavas atbalstīt reģionālus projektus, kas tiks realizēti minētajās jomās. ZDSVLP ekspertu grupa ir gatava turpināt veidot kontaktus starp reģiona, valstu un vietējiem ieslo-dzīto veselības aprūpes speciālistiem. Ekspertu grupa veido šo speciālistu dialogu, pamatojoties uz ekspertu praktiskajiem novērojumiem. Ekspertu grupa sniedz informāciju, kas nepieciešama pareizu lēmumu pieņemšanai un politisko dokumen-tu izstrādei. Tāpat grupa veicina veiksmīgu piemēru tālāku izmantošanu, kas ļauj gūt maksimālus rezultātus no veiktajām korekcijām. IVA ekspertu grupa arī turpmāk sekos līdzi situācijai reģionā un sniegs regulāras atskaites, kā arī tālākas rīcības ieteikumus.


Izdevumu, pamatojoties uz ziņojumu „Ieslodzīto sieviešu veselības stāvoklis Ziemeļu dimensijas teritorijā”, sagatavoja ZDSVLP ieslodzīto veselības aprūpes ekspertu grupa un to var lejupielādēt no ZDSVLP datu bāzes (www.ndphs.org/?database) sadaļas „Dokumenti”.

Plašāka informācija par ekspertu grupas sastāvu un darbību ir pieejama ZDSVLP mājas lapā www.ndphs.org/?ph_eg vai no šādām kontaktpersonām.


Ekspertu grupas priekšsēdētāja,Ingrida Like Elingsena Styrmoes v 13, NO-3043, Drammen, NORVĒĢIJATel.: +47 32 83 23 70E-pasts: [email protected]

Ekspertu grupas starptautiskais tehniskais konsultants,Sab. ves. mag., Dr. Zaza Cereteli J. Vilmsi 6-3, 10126, Tallina, IGAUNIJATel.: +372 526 9315E-pasts: [email protected] Skype: zaza.tsereteli



ZDSVLP sociālās atstumtības, veselīga dzīvesveida un darbspējas jautājumu ekspertu grupa

www.ndphs.org/?sihlwa_eg


Reģiona valstu iedzīvotāji saskaras ar dažādām, novēršamām veselība un labklājības problēmām, kas noved pie slimībām, in-validitātes un priekšlaicīgas nāves. Iedzīvotāju skaita samazināša-nos, veselības un sadzīves problēmas pamatā izraisa neveselīgs dzīvesveids – pārmērīga alkohola vai narkotiku lietošana, smē-ķēšana, nelaimes gadījumi un vardarbība, neveselīgas diētas un neaktīvs dzīvesveids. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt atbilstošu politiku katrā no šiem jautājumiem, attiecinot to uz visiem sa-biedrības slāņiem. Tāpat jāturpina veselības un sociālās aprūpes sistēmu pārorientēšana, liekot lielāku uzsvaru uz rosinošas fizis-kās un sociālās vides veidošanu. Šie arī ir galvenie iemesli, kādēļ viena no Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un labklājības partneriāta prioritātēm ir veselīga, sociāli aktīvas dzīvesveida po-pularizēšana un veicināšana.

Uzdevums

Galvenais sociālās atšķirtības, veselīga dzīvesveida un darb-spējas jautājumu ekspertu grupas (SAVDDEG) uzdevums ir palī-dzēt koordinēt un pilnveidot programmas, kas vērstas pret ļaunprātīgu alkohola lietošanu kaitīgos apmēros un popularizē veselīgu dzīvesveidu jauniešu vidū, kā arī paredz darba drošības un arodveselības uzlabojumus. Ekspertu grupas mērķis ir koordinēt informāciju un pasākumus, kas saistīti ar veselīgu dzīvesveidu. Ekspertu grupa pilda arī padomdevēja funkcijas, sniedzot profesionālu viedokli par ZDSVLP mēroga projektu sagatavošanu un realizāciju.

Darbības jomas

Sociālās atšķirtības, veselīga dzīvesveida un darbspējas jautājumu ekspertu grupai ir šādi pienākumi:• noteikt ZDSVLP rīcību un mērķus attiecībā uz jomām, par kurām atbild trīs apakšgrupas (sk. tālāk – VSAJD, ALKO un DDA),

veidot dažādu ieinteresēto pušu pārstāvju partnerattiecības, lai maksimāli sasniegtu ZDSVLP nospraustos mērķus;• izveidot, uzturēt kontaktus ar partnervalstīm un organizācijām, kā arī citām starptautiska vai valsts līmeņa iestādēm un

dienestiem;• aizstāvēt, lobēt sabiedrības veselības un labklājības uzlabojumus, sniegt uzkrāto informāciju;• uzlabot sabiedrības izpratni un veidot pozitīvu attieksmi pret jautājumiem, ar kuriem strādā ZDSVLP ekspertu grupa;• ieteikt reformas sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmā, ņemot vērā riska grupu vajadzības, kā arī reaģēša-

nas laiku attālākās lauku teritorijās;• palīdzēt izstrādāt nacionālo politiku atbilstoši partnervalstu vajadzībām un prasībām;• noteikt un plānot tehnisko, finansiālo palīdzību ZDSVLP dalībvalstīm, kuras paplašina savas nacionālās programmas, kā

arī popularizēt šādas palīdzības iespējas;• atbalstīt programmas, kas paredz valstu valdībām, to partneriem tehnisko un citu palīdzību ekspertu grupas atbildības

jomās realizējamu projektu sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā.

2008-10



Aktivitātes

Sociālās atšķirtības, veselīga dzīvesveida un darbspējas jautājumu ekspertu grupa sastāv no trim apakšgrupām: 1) Veselīga un sociāli aktīva jauniešu dzīvesveida apakšgrupa (VSAJD);2) Ar alkohola lietošanu saistīto jautājumu apakšgrupa (ALKO);3) Darba drošības un arodveselības apakšgrupa (DDA).Apakšgrupas izmanto ZDSVLP struktūru, lai apmainītos ar aktuālo informāciju, bet ikdienā strādā atsevišķi. Tajā pat laikā

tām ir pieejams viss plašais institūciju, organizāciju un ekspertu tīkls. DDA apakšgrupa ir izstrādājusi tematisko ziņojumu (valstu situācijas pārskatu) „Darba drošība un arodveselība Ziemeļu

dimensijas teritorijā” (www.ndphs.org/?database,view,paper,22), kurā ir aprakstīta darba drošības un arodveselības situācija vairākās reģiona valstīs. Ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar 2007. gada ZDSVLP ministru konferencē pieņemto „Arodveselības stratēģiju”. Savukārt, ALKO apakšgrupa gatavojas 2008. – 2009. gadā publiskot divus tematiskos ziņojumus – „Jauniešu vese-lība” un „Alkohols un tā iespaids uz veselību”.

Ekspertu grupa iesaka, uzrauga un realizē neskaitāmus projektus, kuru ietvaros tiek izvērtētas ZDSVLP valstīs īstenotās akti-vitātes, programmas un projekti. Eksperti sniedz politiskus padomus un ieteikumus attiecībā uz sagatavotajiem un īstenotajiem projektiem. Ekspertu grupa, piemēram, noorganizēja mācību komandējumu „Zaudētie dzīves gadi” Vologdā, Čerepovecā un Karēlijas republikā, kam sekos ziņojums par to, kas šī projekta ietvaros konstatēts atsevišķos Krievijas ziemeļrietumu apgabalos. Turklāt visas trīs apakšgrupas ir bijušas pirmās, kas realizēja reģionāla mēroga veselības projektus, piemēram:

• VSAJD apakšgrupa – Krievijas Federācijas (Sanktpēterburgas), ZMP un Somijas projekts „Jauniešu alkoholisma un narkomāni-jas profilakse” (īstenota 2007. – 2008. gadā, pagarināta līdz 2009.g. beigām). Finansējumu nodrošināja Somijas valdība;

• ALKO apakšgrupa – „Savlaicīga alkoholisma diagnosticēšana, īstermiņa palīdzība Sanktpēterburgā un Ļeņingradas ap-gabalā” (2008. gadā tiks sagatavots projekts, un 2009.-2011.g. paredzēts veikt projektu pilnā apmērā). Finansējumu nodrošināja Somijas valdība;

• DDA apakšgrupa – „Darba drošība un arodveselība ziemeļrietumu Krievijā (Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas republikā). 1. posms 2005. – 2007.g., 2. posms 2007. – 2008.g. un 3. posms 2008. – 2009.g. Finansējumu nodrošināja Somija valdība.

Vadošais partneris

Sociālās atšķirtības, veselīga dzīvesveida un darbspējas jautājumu ekspertu grupas vadošie partneri ir Somija un Lietuva.


Izdevumu sagatavoja ZDSVLP sociālās atšķirtības, veselīga dzīvesveida un darbspējas jautājumu ekspertu grupa un to var lejupielādēt no ZDSVLP datu bāzes (www.ndphs.org/?database) sadaļas „Dokumenti”. Plašāka informācija par ekspertu grupas sastāvu un darbību ir pieejama ZDSVLP mājas lapā www.ndphs.org/?sihlwa_eg vai no šādām kontaktpersonām:

This fact sheet arises from the project “NDPHS Project Database” which has received funding from the European Union, in the framework of the Public Health Programme. The sole responsibility for that document lies with the NDPHS Expert Group on Social Inclusion, Healthy Lifestyles and Work Ability. The Public Health Executive Agency is not responsible for any use that may be made of the information contained therein.

Ekspertu grupas priekšsēdētājsDr. Miko Vienonens, SOMIJATel.: +358 50 442 1877 E-pasts: [email protected]

Ekspertu grupas starptautiskais tehniskais konsultantsHanna Kopelomjaki, SOMIJATel.: +358 9 4744 8327, +358 50 3808540 Fakss: +358 9 4744 8338E-pasts: [email protected]

Apakšgrupas ar alkoholu saistītajos jautājumos (ALKO) priekšsēdētājsKari PāsoTel.: +358 50 565 837E-pasts: [email protected]

Apakšgrupas ar alkoholu saistītajos jautājumos (ALKO) priekšsēdētāja vietnieksJevgēņijs Krupickis, KRIEVIJATel.: +7 901 300 5811E-pasts: [email protected]

Veselīga un sociāli aktīva jauniešu dzīvesveida apakšgrupas (VSAJD) priekšsēdētājsDr. Miko Vienonens, SOMIJATel.: +358 50 442 1877 E-pasts: [email protected]

Veselīga un sociāli aktīva jauniešu dzīvesveida apakšgrupas priekšsēdētāja vietnieceDaiva Zeromskiene, LIETUVATel.: +370 5 236 0493 E-pasts: [email protected]

Darba drošības un arodveselības (DDA) apakšgrupas priekšsēdētājs,SDO pārstāvis Vikings Husbergs, KRIEVIJATel.: +7 495 933 0827 E-pasts: [email protected]

Darba drošības un arodveselības (DDA) apakšgrupas priekšsēdētāja vietnieksRemigijus Jankauskas, LIETUVATel.: +370 5 212 19 69 E-pasts: [email protected]












Reģiona iedzīvotāju darba drošības un arodveselības uzlabošanaZDSVLP sociālās atstumtības, veselīga dzīvesveida un darbspējas

jautājumu ekspertu grupawww.ndphs.org/?database,view,paper,22


Arodveselības jautājumi skar 125 miljonus Ziemeļu dimensijas teritorijā strādājošo. Tādēļ visa reģiona valstu atbildīga-jām iestādēm ir svarīgs uzdevums – panākt un uzturēt augstus darba drošības un veselības standartus. Valstu politiku šajā jomā apgrūtina strauji mainīgie darba apstākļi un intensīvā jauno tehnoloģiju attīstība. Lai samazinātu strādājošo veselības draudus, paaugstinātu to darba ražīgumu un labklājības līmeni, ir nepieciešams realizēt saskaņotus un visaptverošus pasā-kumus.


• Baltijas reģiona valstīs pastāv atšķirīgi darba apstākļi, un atsevišķās jomās galvenais veselību ietekmējošais faktors ir profilaktisku arodveselības pakalpojumu trūkums. Krasas atšķirības darba drošības un arodveselības metodēs un nor-matīvajos aktos ir galvenie iemesli, kuru dēļ izplatās kaitīga darba prakse, tiek izmestas bīstamas ķīmiskās vielas un iekārtas, rodas negodīga konkurence un tiek pārkāptas abu dzimumu pilsoņu tiesības.

• Slikti darba apstākļi, darba traumas un arodslimības, kas ir galvenās strādājošo problēmas, ir galvenie iemesli, kādēļ vidējais dzīves ilgums ir zems, mirstības līmenis darbspējīgo iedzīvotāju vidū ir augsts un cilvēkiem nav iespēju strādāt. Izmaksas, ko šie cilvēki rada Baltijas jūras reģionam ir aptuveni 225 miljardi eiro jeb 4% no IKP.

• Neskatoties uz to, ka Baltijas jūras reģiona valstīs pēdējos gados ir veikti pamatīgi uzlabojumi, pašreizējais stāvoklis vēl ir tālu no vēlamā. Igaunijā, piemēram, joprojām nav valsts līmeņa darba traumu un slimību apdrošināšanas sistēmas. Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis darba traumu un darbā gūto savainojumu izraisītu letālu gadījumu skaits. Viens no iemesliem šādai situācijai ir nepietiekamas atbildīgo iestāžu spējas.

• Pēdējā desmitgadē darba traumu skaits ir pieaudzis arī atsevišķās Ziemeļvalstīs. Norvēģijā un Somijā, piemēram, darba traumu skaitam ir tendence augt.

2008-11


Source: FIOH 30 years of Epidemology Sven Henberg Symposium ILO/SafeWork

Hazards at workPhysical, ergonomic, chemical, carcinogens, biological,

alergens, safety, psycho-social

Exposures, quantity

Working/exposure time

100 diseases

1 death

Multi-outcome

Mul

ti-m

echa

nism

Mul

ti-c

ause

To decrease occupational accidents and diseases, proactive and systematic risk assessment and preventive work need to be focused on hazards, incidents and exposure.


Kā zemi darba drošības un arodveselības standarti ietekmē mūsu sabiedrību?

Augsti darba drošības un arodveselības standarti, labi darba apstākļi ir svarīgi gandrīz visiem sabiedrības locekļiem. Zemi darba drošības un arodveselības rādītāji rada papildus izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas, veselības aprūpes sistēmai un samazina darbaspēka nodarbinātības iespējas. Arī darba devējam ir jāsedz papildus izmaksas, piemēram, jākompensē zaudējumi, jāsedz soda naudas, kompensācijas, izmeklēšanas radītie zaudējumi, ražošanas zaudējumi, darbaspēka, klientu un plašākas sabiedrības uzticības zudums, kas rodas darba traumu gadījumā. Lai izvairītos no šādām situācijām, atbildīgajām iestādēm un sabiedrības strādājošajai daļai ir jāapvieno savi spēki, jānodrošina, ka darba devēji un darba ņēmēji ievēro aug-stākos darba drošības un arodveselības standartus.


ZDSVLP sociālās atstumtības, veselīga dzīvesveida un darbspējas jautājumu ekspertu grupa (SAVDDEG) ir definējusi ietei-camos starpnozaru pasākumus, kas jāveic, lai uzlabotu strādājošo stāvokli reģiona valstīs, piemēram:

• jāuzlabo statistiskā informācija un jāveic vairāk aptauju, kas vērstas uz reģiona valstu veselības politikas pilnveidošanu;• jāuzlabo valsts pārvaldes iestāžu, arodbiedrību, darba devēju un veselības profilakses institūciju sadarbība darba devē-ju, darbinieku un sabiedrības informēšanā, un darba drošības, arodveselības jautājumu izpratnes padziļināšanā;

• jāizstrādā jauni, vienkārši un ne pārāk dārgi riska vadības mehānismi mikro uzņēmumiem un MVU.

ZDSVLP loma

2007. gada ZDSVLP ikgadējā ministru konferencē tika pieņemts lēmums sākt risināt darba drošības, arodveselības prob-lēmas un novērst konstatētos trūkumus. Konferencē tika apstiprināta Partneriāta arodveselības stratēģija, kuras mērķis ir samazināt neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, nodrošināt abu dzimumu darbinieku komfortu un labsajūtu darba vietā. Stratēģija paredz valstu darba drošības un arodveselības stāvokļa izvērtēšanu, augsta darba riska nozaru noteikšanu un at-bilstošas politikas, programmu izstrādi, kā arī dažādu semināru, informācijas kampaņu un pasākumu organizēšanu kopā ar Starptautisko darba organizāciju (SDO), Pasaules veselības organizāciju (PVO), Eiropas Darba drošības un arodveselības aģentūru, tās biedriem. Sistemātiska stratēģiju, politikas, programmu izstrāde un arodveselības, sabiedrības veselības un darba drošības modeļu apvienošana ļaus nodrošināt saskaņotāku un efektīvāku strādājošo veselības aprūpi.


Izdevumu, pamatojoties uz ziņojumu „Darba drošības un arodveselība Ziemeļu dimensijas teritorijā”, sadarbībā ar Balti-jas jūras reģiona darba drošības un arodveselības kontakttīklu sagatavoja ZDSVLP sociālās atstumtības, veselīga dzīvesvei-da un darbspējas jautājumu ekspertu grupas DDA apakšgrupa, un to var lejupielādēt no ZDSVLP datu bāzes (www.ndphs.org/?database) sadaļas „Dokumenti”.

Plašāka informācija par ekspertu grupas sastāvu un darbību ir pieejama ZDSVLP mājas lapā www.ndphs.org/?sihlwa_eg vai no šādām kontaktpersonām:


Darba drošības un arodveselības (DDA) apakšgrupas priekšsēdētājs,SDO pārstāvis Vikings Husbergs Petrovka 15-23, 107031, Maskava, KRIEVIJATel.: +7 495 933 0827 Fakss: +7 495 933 08 20E-pasts: [email protected]

Darba drošības un arodveselības (DDA) apakšgrupas priekšsēdētāja vietnieks,Lietuvas Veselības ministrijas Higiēnas institūta direktors Remigijus Jankauskas Didzioji 22, 01128, Viļņa, LIETUVATel.: +370 5 212 19 69 Fakss: +370 5 262 46 63E-pasts: [email protected]






Documents

Northern Dimension - NDPHS · ka uzmanība. Visas četras ekspertu grupas ir izstrādājušas arī ieteikumus, kā novērst minētās problēmas un trū-kumus ar politikas vai projektu