12
Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda aktualitātes IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ VRAA FONDU ZIŅAS 2015. Nr. 15 JAUNUMI REALIZĒTIE PROJEKTI PAVEIKTAIS 2009.-2015.

VRAA FONDU ZIŅAS infolapa/vraa_fondu_zinas_2015_nr.15.pdf · mērķa grupās”, kā arī izstrādājusi ieteikumus pakalpojumu un informācijas plūsmas uzlabošanai. Pētījums

  • Upload
    others

  • View
    4

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda aktualitātes

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

VRAA FONDU ZIŅAS 2015. Nr. 15

JAUNUMI

REALIZĒTIE PROJEKTI

PAVEIKTAIS 2009.-2015.

2014. GADĀ NOSLĒGTĀS VIENOŠANĀS

2

JAUNUMI

75 novados būs publiskie interneta pieejas punkti

2014.gada 26. aprīlī stājās spēkā 2014. gada 1. aprīļa Ministru kabineta noteikumi

Nr.185 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi”

papildinājuma 3.2.2.2. aktivitāti „Publisko interneta pieejas punktu attīstība””, kas

paredzēja iespēju novadu pašvaldībām iesniegt projektu pieteikumus gan esošo

publisko interneta pieejas punktu pilnveidošanai, gan jaunu izveidei.

Projektu īstenošana ļauj paplašināt piekļuves iespējas internetam, ļaujot novadu

iedzīvotājiem pilnvērtīgāk iekļauties valsts sociālajos, ekonomiskajos un kultūras

procesos, kā arī padarot sabiedrībai pieejamākus publiskās pārvaldes un

komercsabiedrību piedāvātos elektroniskos pakalpojumus un informāciju.

Minētā aktivitāte paredz iespēju novadu pašvaldībām saņemt 85%

līdzfinansējumu interneta pieslēgšanai, esošā interneta pieslēguma jaudas

palielināšanai, bezvadu interneta pieejas zonas izveidei vai paplašināšanai,

datortehnikas un biroja tehnikas iegādei un uzstādīšanai, datortīkla un datortīkla

komunikāciju iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kā arī programmatūras iegādei un

instalēšanai.

Kopumā līdz 2015.gada 30.jūnijam tiks īstenoti 75 projekti.

Realizējot projektus, tiks investēti 2 284 238 eiro, no kuriem 370 423 eiro Rīgas

plānošanas reģionā, 317 494 eiro - Kurzemes plānošanas reģionā; 502 986 -

Zemgales plānošanas reģionā, 560 725 - Vidzemes plānošanas reģionā un 532

608 - Latgales plānošanas reģionā.

Projektu skaits plānošanas reģionos

3

VRAA klienti mūs vērtē ļoti pozitīvi

SIA „Factum” sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības

aģentūru (VRAA) ir veikusi pētījumu “VRAA administrēto ERAF

un ESF projektu ietvaros sniegto pakalpojumu novērtējums

mērķa grupās”, kā arī izstrādājusi ieteikumus pakalpojumu un

informācijas plūsmas uzlabošanai. Pētījums tika izstrādāts no

2014.gada oktobra līdz decembrim par laika periodu no 2012.

līdz 2014.gadam.

Mērķgrupu pētījums aptvēra plašu VRAA klientu loku, ietverot gan novadu

pašvaldības, gan republikas pilsētas. Pētījumā tika veiktas 208 kvantitatīvās

aptaujas un 25 kvalitatīvās aptaujas.

Kvantitatīvā aptauja tika veikta, lai iegūtu VRAA darbības novērtējumu, tai

skaitā apmierinātību ar VRAA sniegtajiem pakalpojumiem ERAF un ESF projektu

īstenošanā, informācijas pieejamību par ES fondu finansējumu, komunikācijas

kvalitāti un iedarbīgākajiem komunikācijas kanāliem. Kvalitatīvo datu iegūšanai

un interesējošo jautājumu padziļinātai izpētei par pašvaldību sadarbību ar VRAA

kopā tika veiktas 25 padziļinātās intervijas - 4 padziļinātās intervijas no katra

plānošanas reģiona un 5 padziļinātās intervijas no republikas nozīmes pilsētām.

Kopumā VRAA darbības vērtējums ir ļoti pozitīvs. 94% aptaujātie ir ļoti apmierināti

ar mūsu darbu.

4

Klienti par mums:

“VRAA ir lielisks sadarbības partneris, profesionāli speciālisti, toleranta attieksme

pret projekta ieviesējiem. Vienmēr sniedz atbildes gan telefoniski, gan e-pastā.

Ļoti koleģiāli pat pārbaužu veikšanas laikā, nekādu uzbrūkošu izteikumu par kaut

kādu dokumentu nepilnībām. Vienmēr izskaidro, kas ir nepareizi, kā tam ir jābūt.”

Kas ir tas pozitīvais VRAA darbā, kāpēc Jūs tai devāt augstu vērtējumu?

Ar pilno pētījuma tekstu var iepazīties mūsu mājas lapas sadaļā „Par mums”:

http://www.vraa.gov.lv/uploads/Par%20mums/vraa2014_petijuma_zinojums.pdf

5

REALIZĒTIE PROJEKTI

Jelgavā atklāts jauns bērnudārzs

2015. gada 2. februārī Jelgavā tika atklāta pirmsskolas

izglītības iestāde „Kāpēcīši”. Jaunais bērnudārzs tapis,

pateicoties Jelgavas pilsētas pašvaldības īstenotajam

projektam „Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas

izglītības iestādes izveide Ganību ielā 66, I kārta”.

Rekonstrukcijas rezultātā izveidota pirmsskolas izglītības iestāde ar 280 bērnu

vietām, kas ļaus samazināt rindu uz vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības

iestādēs par vairāk nekā 13%. Papildus tam bērnudārzā ir radītas 70 jaunas

darbavietas.

Īstenojot šo projektu, ir veikta teritorijas labiekārtošana, ierīkojot katras grupas

bērniem rotaļu laukumus, bet pie iebrauktuves vārtiem – stāvvietu 28

automašīnām.

Lai izvēlētos jaunajai pirmsskolas izglītības iestādei atbilstošāko nosaukumu, portālā

Jelgava.lv notika Jelgavas iedzīvotāju aptauja. Tajā piedalījās 960 jelgavnieki, kuri

visvairāk balsu – 218 – atdeva par nosaukumu „Kāpēcīši”. Otrajā vietā palika

„Saules zaķis” (211 balsis), trešajā – „Ganiņš” ar 198 balsīm.

Mazajiem jelgavniekiem jaunajā bērnudārzā būs iespēja attīstīties veselīgā vidē,

apgūt peldētprasmi un daudzveidīgi izmantot jaunās tehnoloģijas.

Projekts „Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes izveide

Ganību ielā 66, 1. kārta” tika īstenots laika posmā no 2013. gada jūlija līdz 2014.

gada decembrim, un tā kopējās izmaksas ir 3 044 461,90 eiro, tai skaitā ERAF

līdzfinansējums 2 188 193,29 eiro, Valsts budžeta dotācija – 57 922,77 eiro, Jelgavas

pilsētas pašvaldības līdzfinansējums –798 345,84 eiro.

Bērnudārzs „Kāpēcīši”, Jelgavā

6

Liepājā atklāts renovēts bērnudārzs

2014.gada 3. novembrī Liepājas pilsētas būvvaldes komisija

pieņēma ekspluatācijā ar ES ERAF līdzfinansējumu renovēto

pirmsskolas izglītības iestādi „Pienenīte” Karostā. SIA firma „UPTK”

nodeva Liepājai un mazajiem liepājniekiem tik svarīgo objektu

gandrīz mēnesi pirms plānotā būvniecības termiņa beigām –

30.novembra.

Iestādē darbosies divas grupiņas bērniem no 1,5 - 3 gadiem un

būs piecas grupas bērniem no 3 - 7 gadiem- pavisam 156 vietas, kas

ir par 96 vietām vairāk nekā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas. Izveidotas arī

deviņas jaunas darbavietas.

Projekta „Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” infrastruktūras

uzlabošana” rezultātā tika uzbūvēta jauna ēka, pārejas galerija, siltināta un

renovēta esošā ēka. Abām bērnudārza ēkām ierīkotas jaunas iekšējās

komunikācijas - ūdensvads, kanalizācija, elektrība, apkures un ventilācijas

sistēmas. Uzbūvēts arī jauns žogs, renovēta saimniecības ēka, atjaunotas lapenes,

izveidoti un nobruģēti celiņi.

Jaunajā sporta laukumā ir ieklāts mīkstais gumijas segums. PII "Pienenīte" ir trešais

bērnudārzs Liepājā, kur izbūvēts sporta laukums ar mīksto gumijas segumu, kas

nozīmē papildus drošību bērnudārza mazuļiem.

PII „Pienenīte” pirms rekonstrukcijas bija izvietota trīs ēkās, kuras nodotas

ekspluatācijā 1950.gadā. Ēkas celtas pirms 63 gadiem, pirms bērnudārza šeit bija

karaspēka daļas noliktavas.

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 1 662 638, tai skaitā ERAF finansējums un valsts

budžeta dotācija EUR 1 197 288.

Bērnudārzs „Pienenīte”, Liepājā

7

Saldū noslēdzies projekts ielu infrastruktūras sakārtošanai

2014.gada 17. oktobrī Saldū tika atklāja rekonstruētās Dārza un

Celtnieku ielas. Īstenojot projektu „Uzņēmējdarbības vides un

izglītības pakalpojumu pieejamības attīstība Saldus pilsētā,

rekonstruējot Dārza un Celtnieku ielu”, Saldus novada

pašvaldība domājusi par konkurētspējas paaugstināšanu,

uzņēmējdarbības vides pieejamības nodrošināšanu un

izglītības pakalpojumu attīstību.

Rekonstruēto ielu teritorijā atrodas vairāki uzņēmumi, kā arī trīs

izglītības iestādes - Pil „Sienāzītis", Saldus pamatskola un Saldus vakara vidusskola.

Sakārtojot novecojušo infrastruktūru, atjaunojot ielu segumu un

inženierkomunikācijas, Saldus novada pašvaldība mazinājusi šķēršļus investīciju

piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, ka arī nodrošinājusi piekļuvi pašvaldības

izglītības iestādēm.

Projekta ietvaros pašvaldība īstenojusi kompleksu pilsētvides infrastruktūras

attīstību, nodrošinot gan braucamās daļas rekonstrukciju, gan saistītās

infrastruktūras atjaunošanu, tostarp domājot par satiksmes dalībnieku un gājēju

drošību. Papildus tika padomāts arī par pašvaldības jaunākajiem iedzīvotājiem,

uzstādot rotaļu iekārtas Helmaņa parkā.

Helmaņa parks, Saldus

Projektā plānotās aktivitātes tika īstenotas VRAA administrētās ERAF aktivitātes

"Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana

līdzsvarotai valsts attīstībai" ietvaros un, pabeigti divus mēnešus agrāk nekā, bija

sākotnēji plānots.

Pilsētas infrastruktūras sakārtošanai ir nozīmīga loma investīciju piesaistē, tā

veicina Saldus pilsētas konkurētspēju ar citām Kurzemes pilsētām, uzlabo vidi

uzņēmējdarbības veikšanai. Rekonstruējot Dārza un Celtnieku ielu, Saldus novada

pašvaldība ir domājusi par kompleksu pieeju pilsētas attīstība, ņemot vērā, ka

minētās ielas ir cieši saistītas ar pašvaldības industriālajām zonām, piekļuvi

pašvaldības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp piekļuvi izglītības

iestādēm.

8

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 597 433,35, no tām ERAF

finansējums EUR 1 044 140,84 (65,36%), valsts dotācijas EUR 35 942,25 (2,25%), bet

pašvaldības budžets - EUR 517 350,26 (32,39%).

9

Paveiktais 2009.-2015.

2008.gadā VRAA sāka administrēt ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda

aktivitātes, bet jau 2009.gadā tika realizēti pirmie projekti un izmaksāts

finansējums. Pirmie finansējumu saņēma pašvaldību projekti ERAF aktivitātēs

„Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas

nozīmes attīstības centros” un „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru

izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”.

Līdz 2015.gada 31.martam pašvaldībām ir izmaksāti vairāk kā 400 milj. eiro Eiropas

Savienības struktūrfondu līdzekļi, precīzāk sakot, 412 006 582,23 eiro, kas ir

līdzfinansējums 494 projektu īstenošanai.

Izvērtējot sasniegto laika periodā no 2007. līdz 2015.gadam, secinām, ka VRAA ir

sniegusi būtisku ieguldījumu Latvijas pašvaldību attīstībā. Finansējumu ir saņēmuši

gan neielieli ESF projekti – speciālistu piesaistei un plānošanas dokumentu

izstrādei, gan liela mēroga ERAF projekti – tilti, ielas, kultūras iestādes, alternatīvās

aprūpes iestādes, skolas un pirmsskolas iestādes.

Šajā laika periodā ERAF aktivitātes Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras

attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros ietvaros tika renovēti

60 bērnudārzi, bet no jauna uzbūvēti – 15. Kopumā tika radītas 3209 jaunas vietas.

ERAF aktivitātes „Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības

attīstībai” VRAA ir sniegusi atbalstu pašvaldībām, apstiprinot projektus un piešķirot

finansējumu 25 alternatīvās aprūpes centru izveidei. Realizējot šos projektus 6251

personām ir pieejami alternatīvās aprūpes centru pakalpojumi.

10

Bērnudārzs „Bitīte”, Ventspils Bērnudārzs „Cīrulītis”, Kuldīga

Bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrs

„Strops”, Aglona Dienas aprūpes centrs, Skrīveri

Aktivitātēs Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes

veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai, Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība un

Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai kopumā izveidots un

rekonstruēts 131 infrastruktūras objekts.

Radošo pakalpojumu centrs «Zeimuļs», Rēzekne Tilts pār Gauju, Valmiera

11

Cēsu Centrālā bibliotēka Marka Rotko centrs, Daugavpils

Plānots, ka aktivitātē Publisko interneta pieejas punktu attīstība līdz 2015.gada

vidum tiks izveidoti 526 publiskie interneta pieejas punkti, kas novadu

iedzīvotājiem nodrošinās piekļuvi internetam un internetā pieejamajiem e-

pakalpojumiem.

ESF aktivitātē Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem

iepriekšējā plānošanas periodā ir piesaistīti 239 speciālisti. Savukārt, aktivitātē

Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes

stiprināšana izstrādāti 133 novadu attīstības plānošanas dokumenti.

Šajā infografikā ir attēlots realizēto projektu skaits un izmaksātās summas, kā arī

TOP5 pašvaldības, kas saņēmušas vislielāko struktūrfondu finansējumu uz tūkstoš

iedzīvotājiem.

12

VRAA FONDU ZIŅAS LĪDZFINANSĒTAS NO ES FONDU TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS

PROJEKTA „Tehniskā palīdzība Valsts reģionālās attīstības aģentūras Eiropas

Savienības fondu aktivitāšu administrēšanai (2.kārta)”

(vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/10/013)

VRAA Fondu Ziņas sagatavoja Kristaps Prēdelis

Komunikācijas nodaļas projektu vadītājs

Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Elizabetes iela 19, Rīga

www.vraa.gov.lv; [email protected]; tālr. 67079000