Galvenie enerģētikas politikas mērķi:

Atjaunojamo energoresursu (AER) vieta konkrētos tirgos Latvijā – elektrība, siltums, transports.

Atbalsta fondi.

A.Salmiņš

2011.gada 13.decembris 1

Galvenie enerģētikas politikas mērķi:– Energoapgādes drošums, pašnodrošinājums ar resursiem (36%)

un ģenerējošām jaudām (2006.gadā 60%, 2010.gadā 59%);– Infrastruktūras attīstība (šobrīd izbūvēts Estlink1, uzsākta

NordBalt projektēšana un Estlink2 būvniecība, uzsākts Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu gāzes plūsmas jaudas pastiprināšanas projekts, pabeigta Dobeles krātuves izpēte, uzsākta LNG izpēte);

– Palielināt AER izmantošanu (šobrīd mērķis palielināts līdz 40% );

– Tālāka tirgus liberalizācija un integrācija ar ES (Baltijas valstis šogad pabeigs ieviest 3.paketi un integrāciju NordPool biržā);

– Nodrošināt vides kvalitāti (šobrīd SEG emisiju sarunas ES).

2011.gada 13.decembris A.Salmiņš 2

Latvijas energoapgādes drošība- Latvijas nodrošinājuma ar primārajiem energoresursiem struktūra pamatā veidojas no 3 resursiem:

- Dabasgāze (2010. gadā – 30,6%), - Naftas produkti (2010. gadā – 32,3%),- Kurināmā koksne (2010. gadā – 25,3%);

- Nodrošinājumā vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 45-50%;

- Vidēji par 50-65% Latvijas elektroapgāde no Latvijas elektrostacijām, vairāk kā 40% elektroenerģijas izmantojot AER;Inčukalna pazemes gāzes krātuves apjoms ir 3 reizes lielāks nekā vidējais Latvijas gāzes patēriņš gadā, un tas spēj nodrošināt 20% no visa reģiona (t.sk. Krievijas rietumu daļa) patēriņa gadā;


Riski energoapgādes drošībā- Alternatīvu dabasgāzes piegāžu neesamība – viena piegādātāja

cenu risks un infrastruktūras bojājumu risks.

- Baltijas gāzes tirgu izolācija, starpsavienojumu trūkums ar ES tirgu;

- Nepietiekama elektroenerģijas tirgu integrācija, BEMIP plāns to uzlabošanai līdz 2020. gadam;

- Ilgtermiņā nepietiekama skaidrība reģiona nodrošinājums ar elektroģenerējošām jaudām, īpaši saistībā ar potenciālo elektrotransporta attīstību , tīkla un balansēšanas jaudām saistībā ar decentralizētu AER izmantošanu.


Primāro enerģijas resursu plūsmu sadalījums 2009. gadā*

* Aprēķināts, izmantojot Eurostat (External trade) datu bāzi / Calculation is based on Eurostat (External trade) database** Neatkarīgo Valstu Savienība / Commonwealth of Independent States


Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanas tiesiskais ietvars

- Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam; - Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-

2013.gadam;- Enerģētikas likums;- Elektroenerģijas tirgus likums (MK noteikumi Nr.262; MK

noteikumi Nr.221 u.c. ); - Direktīva 2009/28/EK – Rīcības plāns atjaunojamās enerģijas jomā,

Atjaunojamās enerģijas likumprojekts, bieži Grozījumi likumos Biodegvielas likumā, Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā;

- BEMIP - tiesības pārdot enerģiju visiem tirgus dalībniekiem, saņemot valsts atbalstu.


Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana (1)Pašreizējā situācija:

no AER saražotas enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā ir otrs augstākais ES pēc Zviedrijas (2008.g 29,9%, ES – 10,3%) jautājums gan kā rēķina?

Izaicinājumi:- esošais normatīvais regulējums pilnvērtīgi nenodrošina atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībām;- AER relatīvi zemā konkurētspēja, salīdzinot ar

importēto fosilo enerģiju;


Mērķa sasniegšanas trajektorija

Paredzamās attīstības trajektorija attiecībā uz enerģiju no AER apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā, %

20082008 20122012 20142014 20162016 20202020Atjaunojamās enerģijas īpatsvars (%) 29,9 34,1 34,8 35,9 40,0

20052005 20102010 20152015 20202020

Apsilde un dzesēšana 42,7 45,3 48,6 53,4

Elektroenerģija 44,9 44,7 51,4 59,8Transports 0,9 4,0 4,6 10,0


Latvijas saistības Energoefektivitātes paaugstināšana gala enerģijas lietotāja pusē laika

periodā no 2009. līdz 2016. gadam - 9% enerģijas patēriņa samazinājums; Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas paplašināšana

enerģētikas sektorā līdz 2020. gadam - 40% īpatsvars enerģijas gala patēriņā (2010. gadā 33,6%); AER izmantošanas paplašināšana transportā līdz 2020. gadam - 10% biodegvielas īpatsvars pēc energoietilpības (2010. gadā 2,3%); Siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) izmaiņas laika periodā no 2013.-

2020. gadam: - 21% ETS (emisiju tirdzniecības shēmas dalībnieki) sektorā; +17% ne-ETS (emisiju tirdzniecības shēmā nepiedalās)


2009.gadā saražotā elektroenerģija no AER

- HES -97,3%- Vēja elektrostacijas -1,4%- Biomasas elektrostacijas – 0,1 %- Biogāzes elektrostacijas - 1,2%


Elektroenerģijas daļa Latvijas bruto elektroenerģijas patēriņā

2005 2006 2007 2008 2009 2010

Elektroenerģijas daļa, kas saražota no AER

48,4 37,7 36,4 41,2 49,2 48,5

Lielie HES 46,3 35,9 34,3 39,0 46,9 45,9 *

AER izmantojošās koģenerācijas stacijas

0,6 0,6 0,5 0,5 0,6 0,8

Mazie HES 0,9 0,5 0,9 0,9 0,9 1,0

Vēja elektrostacijas 0,7 0,6 0,7 0,8 0,7 0,7


Saražotās siltumenerģijas struktūra 2000- 2010.gadam (%)

2000 2005 2006 2007 2008 2009 2010Saražotā elektroe- nerģija

12.92 15.05 20.46 19,94 22.31 22.01 27.75

Saražotā centralizētā siltumaenerģija

87.08 84.95 79.54 80.06 77.69 77.99 72.25

Koģenerācijā

32.89 40.03 44.08 44.87 40.85 42.86 42.40

Katlumājās 54.20 44.91 35.46 35.18 36.84 35.13 29.85

A.Salmiņš 122011.gada 13.decembris

Centralizētās siltumapgādes problēmas- centralizētā siltumapgāde aptver gandrīz 73 % no mājokļiem

Latvijā – centralizētās siltumapgādes gala patērētājs iedzīvotājs (Latvija nabadzīgākā valsts ES);

- kurināmā cenas pieaug daudz straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi , krītas iedzīvotāju maksātspēja - aug debitoru parādi siltumumzņēmumu bilancē. Vairāk nekā 41% objektīvi nevar samaksāt komunālos maksājumus;

- 75-80 % importētais kurināmais , tai skaitā LG monopols, līdz šim izkropļota gāzes cenu struktūra par labu individuālajiem gāzes lietotājiem;

- Zema kopējā sistēmas energoefektivitāte – noved pie kurināmā pārtēriņa;



Tarifu pieauguma dinamika (lati)

Pieaugums

2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.

Jēkabpils (SIA Jēkabpils siltums) 26,21 28,28 41,34 45,75 42,96 42,61 1.65

Valmiera (SIA Valmieras siltums)

n/d 25,6 30,41 28,42 30,37 34,46 1.34

Jūrmala (SIA Jūrmalas siltums) 23,85 28,89 45,43 46,84 41,49 48,6 2.04Rēzekne (SIA Rēzeknes enerģija)

n/d n/d 41,75 43,76 45,28 48,68

Rīga (Rīgas siltums) 21,43 30,76 41,88 30,65 38,09 1.78Liepāja ("Liepājas enerģija") 25,73 39,95 46,66 46,1 48,36 48,5 1.88Ventspils (SIA "Ventspils siltums")

24,57 28,22 30,95 38,07 38,07 n/d 1.54

Jelgava (SIA "Fortum Jelgava") 22,93 34,95 42,79 41,49 41,26 41,47 1.81Daugavpils (SIA Daugavpils siltumtīkli)

n/d n/d 51,04 35,63 38,81 40,16

1.72


Novadu situācija (lati) Pieaug

2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.

Vidēji Latvijā

21,67 24,90 31,65 33,25 32,49 34,73 1,60

Lietotāju skaits līdz 50

23,93 26,23 33,56 33,51 31,55 32,23 1,34

Lietotāju skaits līdz 500

20,02 23,87 30,27 31,15 30,71 33,15 1,66

Lietotāju skaits virs 500

23,66 26,80 34,25 37,53 36,19 38,64 1,53

3.2. pārējās pašvaldībās

tabula Nr.8


Siltumenerģija gala sektorā- 2007. gadā Saražotā siltumenerģija -13600 GWhT.sk no AER -6200 GWh- AER izmantošanas potenciāls – 7400 GWH- Iespējamā atbalsta forma – atbalsts investīcijām

(subsīdijas, “lētāka “nauda kredītiem- Nodokļu ieņēmumi no dabas resursu un dabas gāzes

nodokļa jānovirza investīciju atbalstam (nodokļi rada motivāciju, subsīdijas ļauj to izdarīt praktiski)

- Akcīzes nodoklis dabas gāzei instruments konsolidācijai vai jaunai politikai


Asimetrija

Dabas gāzes koģenerācijas staciju enerģijas cenā iekļauta maksa par to uzstādīto jaudu, nevis radīto preci –enerģiju. Tas pazemina konkurences spēju tirgū.


Mīti

Zviedrijas, Dānijas siltuma tarifi 50-55 Ls/MwhLatvijas pilsētu vidējais 42,78Ls/MwhMaksājam dārgāk, jo:- 45% namu ir apmierinošā stāvoklī – (līdz 200

megavatiem) - 30,7% nosacīti apmierinoši (līdz 220 patēriņa

megavatiem)- 22,7% ir ļoti sliktā stāvoklī


Šī brīža situācija

- Dzīvojamās ēkas gandrīz visas nesiltinātas, tērējam kurināmo gandrīz 2 reizes vairāk kā nepieciešams

- No Krievijas importējam gāzi ap 1.7 miljardu m3 (no tā ap 60 % centralizētai siltumapgādei) , maksājot ap 324 milj. LVL – tas ir mīnuss importa eksporta bilancē.

- Celtniekiem masveidā draud bezdarbs.


Ko iegūst valsts ?Ieguldot noteiktas investīcijas 100 % apmērā:

- valsts tiešā veidā caur nodokļiem (PVN , celtnieku algu nodokļi) ap 30 % atgriežas budžetā tiešā veidā;

- Noteikts skaits celtnieku strādā – nevis stāv bezdarbnieku rindās pēc pabalsta;

- Samazinās gāzes imports no Krievijas, tas līdzvērtīgs eksporta pieaugumam.

- Samazinās fosilo kurināmo daļa pret atjaunojamajiem (vides piesārņojums)

- Vērtīgāks kļūst nekustamais īpašums Latvijā, ceļas kopējā Latvijas nekustamā īpašuma vērtība.


Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai

Mērķis: veicināt plašāku vietējo AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā Latvijā, veicināt enerģijas ražošanu koģenerācijā, mazināt Latvijas atkarību no primāro enerģijas resursu importa

Pasākuma īss apraksts:• 3.5.2.1.aktivitātes „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu

efektivitātes paaugstināšanai” (KF finansējums: 42 322 856,88 lati)• 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu

koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (KF finansējums: 34 373 242,64 lati)

• Klimata pārmaiņu finanšu instruments- 140miljons latu.• Latvijas Lauku attīstības programma 2007. - 2013.gadam

Atbildīgās institūcijas: EM, VARAM, ZM (LAD)


Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšana skaitļos (6)Statuss Projektu

iesniegumu skaitsERAF,

LVLKopējās investīciju

izmaksas, LVL

Apstiprināti 380 22 153 445 43 803 068

t.sk. līgumi 305 17 438 270 34 453 818

t.sk.pabeigti 43 1 678 678 3 321 826

Vērtēšanā 58 3 647 722,86 7 116 635,74

Noraidīts 144 7 780 479,23 15 176 767,74

Atsaukts 40 1 872 793,04 3 758 755,45

Pārtraukts 13 817 363,88 1 639 397,49

Kopā 636 36 359 318 71 669 6512011.gada 13.decembris A.Salmiņš 23

Ieguvumi:- Siltumenerģijas ietaupījums 30 – 50%;- Samazinās izdevumi par apkuri un ēkas

remontdarbiem;- Sakārtota apkārtējā vide;- Uzlabojusies komunikācija starp dzīvokļu

īpašniekiem;- Komforts dzīvokļos;- Īpašuma vērtības pieaugums


KPFI īstenošanas progress- KPFI darbojas kopš 2009. gada;- KPFI projektu iesniegumu konkursiem piešķirts aptuveni

140 milj. LVL.- Projektu īstenošana uzsākta KPFI 10 projektu konkursos.- Noslēgti 1307 līgumi par projektu īstenošanu.- Projektu ietvaros tiek īstenoti šādi galvenie pasākumi:

= energoefektivitātes paaugstināšana;= siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu tehnoloģiju

attīstīšana;= tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem

energoresursiem.


KPFI finansētie konkursi- „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”;- „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana”;- „Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu

ēkās”;- „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem

energoresursiem”;- „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai

valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās”;- „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai

pašvaldību ēkās”;- „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai

ražošanas ēkās”;- „Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanas nozīmi un iespējām”;


– „Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā”;

– „Zema enerģijas patēriņa ēkas”;– „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību

sektorā”; – „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta

gāzu emisiju samazināšanai”;– „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību

publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā”;– „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju

attīstīšana un pilotprojektu īstenošana”.


Enerģētikas politikas analīze

- Jāizstrādā metodika energoplānu izstrādē;- Pašvaldību energoplānu iekļaušana

teritoriālajā plānā- Izstrādāto energoplānu kontroles un

monitoringa sistēmas izveide- Jāizveido energoefektivitāti stimulējoša

nodokļu sistēma


Pašvaldību loma - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas

nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) iekļauj plānoto atjaunojamo enerģijas ražotņu daudzumu un izvietojumu

- izstrādā pašvaldības rīcības plānu atjaunojamās enerģijas jomā - Ja pašvaldības rīcības plānu atjaunojamās enerģijas jomā paredz

sniegt atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai, tai skaitā lokālai un individuālai siltumapgādei, tās pašpatēriņam, mājsaimniecību sektorā, fiziskām un juridiskām personām, pašvaldības dome izdodot saistošos noteikumus, un nosaka pienākumu atbalsta saņēmējam uzskaitīt saražotās un patērētās enerģijas daudzumu ar mēraparatūru, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem.


Politiska izšķiršanāsSniedz

atbalstu AER

Atbalsta visus AER veidus

Nevajag neko visu, risina tirgus

Nosaka prioritātes, kurus atbalstīt

Jāatgriežas pie kvotām, jo iespējas ierobežotas

Ir iesaistīti tirgus mehānismi, varētu iztikt bez kvotām


Valdības piedāvājums

17,417,4Ls/Ls/MWhMWh


t

Ck – kopējā elektroenerģijas iepirkuma cena = Cte + CSEG+ CJ + CLK

Cte – “tirgus” cena

SEG komponente

Jaudas komponente

CSEG piemaksa

CLK piemaksa110,2 [Ls/MWhe]

45 Ls/ 45 Ls/ MWhMWh

Elektroenerģija

Siltums

CJ piemaksa


Lauksaimniecības komponente

Elektroenerģijas pārdošanas cena

20 Ls/ 20 Ls/ MWhMWh

C

Cts – “tirgus” cena Siltumenerģijas pārdošanas cena

Atjaunojamās enerģijas ražotāja ieņēmumi

20 [Ls/MWhs]


Finansiālās iespējas- Gāzi iepērkam par 324 miljoniem latu gadā;

- Dabas gāzes akcīzes nodoklis – 12 -15 miljoni latu gadā;

- ES fondi;

- Investīcijas;

- PPP

- Valsts atbalsta programmas, AER fonda izveide

- Privātais kapitāls

- KPFI ?

- Valsts dotācijas vietējo energoresursu izmantošanai


AER papildus izmantošanas ieguvumi

- Strukturālās izmaiņas ekonomikā;- Radītas jaunas darba vietas;- Eksporta- importa izmaiņas;- Pievienotā vērtība IKP;- Papildus nodokļi budžetā;


Diskusijai Vai maināmi siltumenerģijas cenu regulēšanas

principi no “Izmaksas + peļņa” sistēmas uz sistēmu, kurā uzņēmums ,pārejot no fosilā kurināmā uz biomasu, tādējādi palielinot starpību stapražošanas izmaksām un noteiktu siltuma līmeņatzīmes cenu, ir tiesīgs šo starpību saglabāt kā peļņu


Kas darāms

- Veicināt pašvaldību motivāciju AER projektu attīstīšanā.

- Izveidot finansēšanas mehānismu, kas AER projektu attīstītājiem nodrošinātu līdzvērtīgu piekļuvi finanšu resursiem un līdzvērtīgus nosacījumus, kā lielajām energokompānijām (piemēram, AER tehnoloģiju attīstības un inovācijas fondu izveidošana).


Paldies par uzmanību!Aino Salmiņš – LPS padomnieks

[email protected]


Documents

Galvenie enerģētikas politikas mērķi: