Pašvaldību sadarbība vides jomā. Lietuvas pašvaldību pieredze

Pašvaldību sadarbība vides jomā. Lietuvas pašvaldību pieredze

Lietuvas Vietējo pašvaldību asociācija

www.lsa.lt


Pašvaldības piedalās šādās programmās: Twinning;

Interreg; Norvēģijas Finanšu instruments;

citas (“Managing Urban Europe – 25”, Phare u.c.)

Galvenās jomas: Atkritumu apsaimniekošana

Ūdenssaimniecība Klimata pārmaiņas

Vides izglītības Energo efektivitāte

Šiaulių r.

Vilniaus r.

Varėnos r.

Biržų r.

Šilutės r.

Šakių r.

Telšių r.

Kelmės r.

Panevėžio r.

Kauno r.

Rokiškior.

Anykščių r.

Molėtų r.Kėdainių r.

Trakų r.

Alytaus r.

Zarasų r.

Raseinių r.

Lazdijų r.

Jurbarkor.

Šilalės r.Ignalinos r.

Utenosr.

Švenčionių r.

Radviliškio r.

Pasvalio r.

Šalčininkų r.

Prienų r.

Pakruojor.

Ukmergės r.

Joniškio r.

Klaipėdos r.

Mažeikiųr.

Plungės r.Kupiškio r.

Tauragės r.

Vilkaviškio r.

Širvintų r.

Skuodo r.

Jonavos r.

Kretingos r.

Kaišiadorių r.

Rietavo

Akmenės r.

Pagėgių

Elektrėnų

Marijampolės r.

Kalvarijos

KazlųRūdos

Druskininkų

Vilniaus m.

Kauno m.

Birštono

Neringos

Šiaulių m.

Alytaus m.

Panevėžio m.

Palangos m.

Klaipėdos m.

Visagino m.

60 municipalities

10 regions


Energo efektivitāte

Visaginas pašvaldības 2010.-2012. Baltijas Jūras reģiona INTERREG IV B projekts: „Alternatīvas enerģijas izmantošanai publiskajās iestādēs” (PEA: Public Energy Efficiency).

Dalībnieki:

Visaginas pašvaldība un partneri no Vācijas, Somijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas


Energo efektivitāte

Projekta mērķis: veicināt efektīvu enerģijas patēriņu publiskajā un privātajā

sektorā Visaginas pašvaldībā

Uzdevumi:Iepazīstināt ar enerģijas taupīšanas veidiem publiskajos

objektos, izmantojot alternatīvās enerģijas resursus;Uzstādīt saules kolektoru Visaginas pašvaldības sociālās

aprūpes centrā;Sagatavot stratēģiskos dokumentus, organizēt seminārus

.


Ūdenssaimniecība

Jonišķu rajona pašvaldība īstenojusi projektu (periods: 2005.–2007.):

„Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība mazajos ciematos Jonišķu un Jelgavas rajonos”

Partneri: Šauļu rajona, Jonišķu rajona un Jelgavas rajona pašvaldības


Ūdenssaimniecība:

Projekta sasniegumi:

sagatavots (mazāk nekā 500 iedzīvotāji) pētījums (investīciju projekts),

sagatavota būvdarbu un rekonstrukcijas darbu tehniskā dokumentācija;

organizēti darba semināri, kuros partneri dalījās savā pieredzē un paplašināja savas zināšanas vides jomā.


“Managing Urban Europe-25”

Eiropas projektā “Managing Urban Europe-25 (MUE-25)” bija iesaistītas 25 Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības, lai uzlabotu to vides kvalitāti un ilgtspēju.

Projekta, kas norisinājās no 2006. līdz 2008.gadam, rezultātā tika izveidots ietvars jau esošo vides pārvaldības sistēmu, piem., EMAS, ISO 14001 un ecoBUDGET, veiksmīgākai ieviešanai.

Tas nodrošina veidu, kā pilsētas un reģioni var praktiski strādāt ar mūsdienās daudzos ES politikas dokumentos un stratēģijās rekomendēto integrēto menedžmentu.

Dalībnieki no Lietuvas: Kauņas pilsēta un Šauļu pilsēta


Paņevežas pilsēta:projekts: “Atkritumu šķirošana un vides izglītība"

Partneri: Lietuva, Vācija, Zviedrija

Starptautiskais vides projekts : " Baltijas reģionālās attīstības koordinātu tīkls ilgtspējas veicināšanai “

Partneri: Nacka (Zviedrija), Gdaņska (Polija) , Liepāja (Latvija), Kaļiņingrada (Krievija), Cēsis (Latvija)

projekts “Vides tilti" Panevezys un Nacka (Zviedrija) un Kalmāra (Zviedrija)

projekts “Baltijas jūras reģiona ilgtspējīga attīstība”Partneri : Lietuva, Polija, Zviedrija, Somija, Vācija


Aptaujas rezultāti: no 60 pašvaldībām atbildēja 20;11 pašvaldības ir īstenojušas vairākus projektus; 9 pašvaldības nav īstenojušas nevienu projektu.

IeguvumsSadarbība paver jaunas iespējas nodibināt jaunus personiskos

kontaktus, iegūt jaunu pieredzi un pārvarēt esošos šķēršļus.

Problēmas:FinansējumsCilvēkresursiAttieksme


Norvēģijas Finanšu instruments

Iestājoties Eiropas Savienībā, Lietuva pievienojās arī Eiropas Ekonomiskajai zonai (EEZ).

Vienošanās, ar kuru izveidots divpusējais EEZ Finanšu instruments (Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas) un divpusējais Norvēģijas Finanšu instruments, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.


Norvēģijas Finanšu instruments

Lai saņemtu abu finanšu instrumentu atbalstu, Lietuva2005. gada 14. aprīlī parakstīja Saprašanās Memorandu par

Norvēģijas Finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009. gadā un

2005. gada 22. aprīlī parakstīja Saprašanās Memorandu par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009. gadā.


Projekts: “Reģionālā sadarbība starp Lietuvas un Norvēģijas atkritumu apsaimniekotāju asociācijām”

Dalībnieki :Administrācijas un tehnoloģiju vides centrsLietuvas Vietējo pašvaldību asociācija Norvēģijas Vietējo pašvaldību asociācijaAlytas rajona pašvaldība Lazdijai rajona pašvaldība Plungė rajona pašvaldība Jonavas rajona pašvaldība


Projekta mērķis:pieredzes apmaiņa starp Lietuvas un Norvēģijas vietējām

pašvaldībām un sadarbības veicināšana atkritumu apsaimniekošanas jomā ar mērķi nosargāt vides kvalitāti.

Projekta mērķa grupa:vietējo pašvaldību un NVO speciālisti, kuri ir atbildīgi par

atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.


Kādēļ atkritumu apsaimniekošana?

Atkritumu apsaimniekošana – viena no prioritātēm vides aizsardzības jomā Lietuvā.

Lietuvā ir ieviestas reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kurās lielākā daļa atbildības uzticēta pašvaldībām.

Ļoti bieži atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte ir zema, jo trūkst labās prakses piemēru, cilvēkresursu, finanšu resursu un sadarbības iespēju.

Lietuvas pašvaldībām ātri jāpieņem lēmumi, izvēloties bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas metodi.


Projekta rezultāti:

speciālistu mācību vizīte uz Norvēģiju; starptautiska konference;

stratēģija Norvēģijas pieredzes atkritumu apsaimniekošanas jomā pārņemšanai un ieviešanai Lietuvā;

stratēģija Lietuvas un Norvēģijas speciālistu atkritumu apsaimniekošanas jomā sadarbībai;

Lietuvas – Norvēģijas atkritumu apsaimniekošanas speciālistu sadarbības tīkls;

projekta publicitāte.


Paldies par uzmanību!

Apmeklējiet http://www.lsa.lt

Documents

Pašvaldību sadarbība vides jomā. Lietuvas pašvaldību pieredze