Latvijas–Lietuvas pārrobežu

sadarbības programma

2007-2013.

Cūkkopības nozares raksturojums

Latvijā un Zemgales reģionā.

Lilija Degola

docente

E-pasts: lilija.degola@llu.lv 2013. gada 23. aprīlis

Cūku un ganāmpulku kopējais

skaits Latvijā

Cūkgaļas un tās produktu bilance

Latvijā

• Zemgale jau kopš seniem laikiem ir saukta par Latvijas maizes klēti.

• Šeit ir ne tikai visauglīgākās augsnes valstī, bet arī visvairāk lauksaimniecībai piemērotas zemes platības.

• 45,9 % no zemes kopplatības ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas ir 19,8 % no Latvijas kopējās LIZ.

2.tabula.Cūku skaits, gab. (Avots LDC Publiskā datu bāze)

Rādītāji

Gads

Uz

01.01.2012

Uz

01.01.2013

+vai- ar

iepriekšējo

gadu,%

Latvijā

Zemgalē

%

259 632

102 485

39.5

313 291

114 993

36.7

+20

+12

-

3.tabula. Cūku fermu skaits, gab. (Avots LDC Publiskā datu bāze)

Rādītāji

Gads

Uz 01.01.2013

Latvijā 3984

Zemgalē 281

% 7

Saimniecību sadalījums pēc cūku

skaita ganāmpulkā Zemgalē uz

01.01.2012.

• Latvijā ir 72 saimniecības, kurās audzē ap

200 cūku. Lielie kompleksi, kuros ir vairāk

nekā 10 000 dzīvnieku, Latvijā ir ap 15.

• Šobrīd Latvijas 7 novados un 116

pagastos vairs nav reģistrētu cūku (pēc

LDC datiem).

• Arī Zemgalē, Pļaviņu novadā, nav ne

fermu, ne cūku. Neliels skaits cūku ir

Skrīveru, Ozolnieku un Rundāles novadā.

4.tabula. Novietnes ar cūkām (Avots LDC Publiskā datu bāze)

Teritorija, novadi Uz 01.01.2012. Uz 01.01.2013.

Jēkabpils 39 42

Jelgavas 28 38

Aknīstes 20 24

Dobeles 12 17

Neretas 14 23

Auces 10 11

Bauskas 11 15

• Šķirnes cūku audzēšanas saimniecību un cūku audzēšanas saimniecību darbību koordinē divas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu ieguvušās organizācijas - SIA „Cūku ciltsdarba centrs” un SIA „Agrosels”.

• Ciltsdarba mērķu un uzdevumu sasniegšanai, minētās organizācijas realizē cūku ciltsdarba programmu, kura ir balstīta uz Latvijā audzējamām cūku šķirnēm – Jorkšīras, Landrass, Pjetrenas, Djurokas un Lielā Baltā.

• 2010.gadā ar šķirnes cūku atražošanu nodarbojās 14 saimniecības, bet 2011.gadā 13 saimniecības, kas ieguvušas šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu un kurās salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem cūku selekcijā sasniegti labi rezultāti.

• Astoņas šķirnes cūku audzēšanas saimniecības ir Cūku ciltsdarba centra pārziņā un 5 realizē SIA Agrosels vaislas materiālu.

• Tikai divas škirnes cūku audzēšanas saimniecības atrodas Zemgales reģionā. Tās ir SIA ”Sēļi” Salas novadā ar cūku skaitu 5573 un SIA PF “Vecauce” ar cūku skaitu 7960 Auces novadā.

Cūku sadalījums pēc šķirnēm,%.

0,124,4

43,2

0,2

32DJ

Y

LL

PJ

K

• Cūkgaļas ražošanā izmanto atgriezeniskās, trīsškirņu un četršķirņu krustošanā iegūtos pēcnācējus.

• Cūkkopības nozarē īstenojot ciltsdarba programmu un mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgu vaislas kuiļu spermu, pēdējo gadu laikā ir izdevies šķirnes saimniecībās palielināt sivēnmāšu produktivitāti, kā arī plānveida ciltsdarbs kopumā ir ļāvis uzlabot gaļas kvalitāti

Latvijā audzētās Landrases šķirnes cūku kvalitātes rādītāji 2009.–

2011.gadā

Rādītāji 2009. 2010. 2011.

Sivēnmāšu auglība, sivēnu skaits metienā, gab. 12,0 12,4 12,4

Gadā iegūto sivēnu skaits no sivēnmātes, gab. 24,8 26,2 26,0

Jauncūku vecums dienās sasniedzot 100 kg 165 163 162

Jauncūku speķa biezums, mm 9,5 9,4 9,2

Jauncūku liesās gaļas iznākums, % 60,9 60,8 60,9

Jauncūku diennakts pieaugums

(dzīvmasas pieaugums testa laikā), g 803 816 843

Secinājumi

• Latvijas cūku audzētāji spēj saražot 77%

no cūkgaļas patēriņa. Tendence ir

uzlaboties ārējās tirdzniecības bilancei -

eksporta apjomi aug straujāk nekā

importa. Eksporta apjomi 2011. gadā

Latvijā palielinājušies par 35%, bet importa

tikai par 15%.

• Zemgales saimniecībās atrodas 37 – 39%

cūku no visa Latvijas kopējā cūku skaita

un 19.8% no Latvijas kopējās

lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas

liecina par intensīvu cūkgaļas ražošanu

Zemgalē.

• Zemgales 20 novados ir ļoti atšķirīgs cūku

un fermu skaits. Ap 19 – 21% no kopējā

cūku skaita koncentrēts Auces, Bauskas

un Dobeles novadā.

• Zemgalē saimniecību sadalījums pēc cūku

skaita ganāmpulkā uz 2012. gada janvāri,

parāda, ka 1 – 9 cūkas ir 93 saimniecībās

jeb 46% no kopējā saimniecību skaita un ir

10 – 50 cūku 78 saimniecībās (38%).

Vairāk nekā 72% cūku no kopējā skaita

Zemgalē ir koncentrēts fermās, kurās ir

vairāk nekā 5000 cūku.

• Šķirnes cūku audzēšanas saimniecību un

cūku audzēšanas saimniecību darbību

koordinē divas šķirnes dzīvnieku

audzētāju organizācijas statusu ieguvušās

organizācijas – SIA „Cūku ciltsdarba

centrs” un SIA „Agrosels”. Ciltsdarba

mērķu un uzdevumu sasniegšanai minētās

organizācijas īsteno cūku ciltsdarba

programmu.

• Cūkgaļa atbilst gaļas kvalitātes S – E

klasēm, kas panākts ar vietējo ģenētiku,

kura uzlabota ar Eiropas un Skandināvu

ģenētiku. Cūkgaļas ražošanai izmanto

cūku šķirņu – Jorkšīras, Landrases,

Pjetrenas un Djurokas krustojumus, kuru

izveidošanai lietota atgriezeniskā,

trīsšķirņu un četršķirņu krustošana.

• Vislielākais sivēnmāšu īpatsvars – 43.2%

Latvijā ir Landrases škirnes cūkas, tad

seko Jorkšīras un krustojumu cūkas. Uz

01.01.2013. gadu Landrases cūkas

šķirnes saimniecībās bija 58% no visām

šķirnes sivēnmātēm Latvijā.

• Realizācijas cenas ir ļoti svārstīgas gan vietējā

tirgū, kas ir atkarīgas no cenas citās Eiropas

valstīs, gan eksportējot cūkas uz Poliju un citām

valstīm. Cūkkopības nozare joprojām atrodas

smagā situācijā graudu cenu pieauguma dēļ.

Latvijas zemnieki saņem mazākus ES tiešos

maksājumus.

• Cūkkopības nozares attīstību netieši virza

produkcijas patērētāji un ekonomiskie

nosacījumi. Latvijas cūkgaļas ražotāji ir spējīgi

saražot patērētāju vajadzībām atbilstošu

produkciju.

Rekomendācijas • Vides jomā ir par sabiedrībā un vidē integrētu ražošanas

attīstību.

• Iestrādāt likumdošanas priekšlikumos normas, kas nosaka lauksaimniecības dzīvnieku relatīvo blīvumu konkrētā teritorijā (piemēram: 15 000 cūku 3 km rādiusā);

• Pozitīva sabiedriskā viedokļa veidošana par Latvijas cūkgaļas ražotājiem un pašu produktu.

• Kā, piemēram, sadarbība ar gaļas pārstrādātājiem kopīgi īstenojot projektu “Lauksaimniecības produktu informēšanas un veicināšanas sistēma”. Kas paredz dalību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, kur visi ražošanas posmi ir izsekojami un vērš patērētāju uzmanību uz produkta kvalitāti, nekaitīgumu, uzturvērtību un veselīgumu. Ievērotiem dzīvnieku labturības standartiem un vides aizsardzības prasībām saimniecībā.

Likumdošana :

• Sistemātisks darbs ar likumu

izstrādātājiem: nodokļu politika (

samazinātais PVN pārtikai, subsīdiju

aplikšana ar nodokļiem, darba, spēka

nodokļu apmērs u.t.t.), ar konstruktīviem

priekšlikumiem piedalīties nozares darbību

regulējošo normatīvo aktu izstrādāšanā,

labošanā.( ciltsdarba likums, dzīvnieku

apzīmēšana turēšana u.t.t)

Tirdzniecība:

• Latvijas tirgū - palielināt par 5% Latvijā

ražotas gaļas patēriņu.

• Pēc dažādiem datiem Latvija nodrošina

sevi 50 - 60% apmērā no cūkgaļas

vajadzības. Šāda situācija ir jau ilgāku

laika posmu.

• Katras valsts mērķis ir pašpatēriņa

nodrošinājums;

Eksports:

• Panākt ražotas cūkgaļas atpazīstamību un pārdošanas apjomu palielināšanos Krievijā , kā arī Eiropā.

• Par cūkkopības saimniecībās izaudzēto nobarojamo cūku gaļas kvalitāti ir labas atsauksmes gan no vietējiem gaļas pārstrādātājiem, gan arī ārzemēs, uz kurieni notiek dzīvu cūku eksports.

• Izveidot un ieviest dzīvē savu unikālu LCAA piederošu cūkgaļas zīmolu.

• Savs zīmols , kas pircējam skaidri pateiktu – dzimis, audzis, pārstrādāts Latvijā.

• Izveidotā cūkaudzētāju kooperatīva ietekmes palielināšana.

• Pirms diviem gadiem 9 cūku audzēšanas saimniecības nolēma izveidot lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvu, kura mērķis ir organizēti pārdot Latvijas cūku audzētāju produkciju darbības koordinācijai tirgus veidošanā.

Ciltsdarbs:

• Saglabāt esošo genofondu.

• Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas cūkkopības selekcijas organizācijas ir mērķtiecīgi strādājušas pie tā, lai varētu piedāvāt patērētājiem kvalitatīvu gaļu ar izcilām garšas īpašībām. Tas panākts ar vietējo ģenētiku, kura uzlabota ar Eiropas un Skandināvu ģenētiku.

• Jāsaglabā Latvijas Baltās cūku šķirne, kas ir Latvijā iekļauta ģenētisko resursu saglabāšanas programmā. Problēmas ir ar infekcijas slimībām ganāmpulkā un mazais pieprasījums tirgū pēc šādas cūkgaļas. 2007.gadā Latvijas Baltās šķirnes cūku populācijā, kas atbilst ģenētisko resursu prasībām, bija 532 iekļauti dzīvnieki. Latvijā palikušas tikai 3 saimniecības ar 66 dzīvniekiem. Zemgales reģionā saimniecībās Latvijas Baltās šķirnes cūkas nav.

• Vienotas prasības cūku selekcijas datu uzskaites programmas ieviešanā.

• Latvijā ir izveidota datu uzskaites datorprogramma ”Seleks C” kura no 2012.gada. 1. janvāra darbosies „on-line” režīmā. Ar šo programmu strādā ne tikai visas šķirnes saimniecības, bet arī cūku pārraudzības saimniecības tādējādi nodrošinot atgriezenisko saiti ar šķirnes saimniecībām no kurām iepirktas vaislas cūciņas un kuilīši

Izglītība:

• Sadarboties ar citām lauksaimnieku organizācijām un valsts institūcijām vidējā posma lauksaimniecības speciālistu apmācībā un prakses vietu nodrošināšanā cūkkopības saimniecībās.

• Mērķa stipendiju piešķiršana lauksaimniecību studējošiem jauniešiem, lai motivētu studentu pēc studiju beigšanas doties strādāt uz stipendijas piešķīrēja lauksaimniecības uzņēmumu. Šobrīd SIA Baltic Breeders piedāva stipendiju Lauksaimniecības universitātes zootehnikas un veterinārmedicīnas studentiem.

• Kvalifikācijas celšanas un praktisko semināru rīkošana cūku audzētājiem.

Paldies par uzmanību