MK noteikumu projekts

“Kārtība, kādā valsts finansē

profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas”

stājas spēkā 01.01.2012.

Jaunu MK noteikumu izdošanas pamats

04.03.2010. Grozījumi Izglītības likuma 14.panta 26.punktā attiecībā uz MK kompetenci

Pašreizējā redakcija

26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno pašvaldību izglītības iestādes

Redakcija no 01.01.2012.

26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas

Grozījumu pamatojums – nodrošināt vienlīdzīgas tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējumu visām iestādēm, kas īsteno akreditētas izglītības programmas un izsniedz valsts atzītu izglītības dokumentu, neatkarīgi no iestādes dibinātāja

MK noteikumu projekta izstrādePamatojoties uz V.Dombrovska valdības rīcības plānu un likumā noteikto

deleģējumu izveidota starpministriju darba grupa, kurā ietilpst pārstāvji no IZM, KM, KNMC, LPS, RD, sporta izgl. iestāžu pārstāvji.

Darba grupas uzdevums: izstrādāt un līdz 15.06.2011. iesniegt

izskatīšanai izstrādāto MK noteikumu projektu.

Darba grupa izstrādāja divus atsevišķus MK noteikumu projektus:

1. MK noteikumi, kas attiecas uz sporta profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanu;

2. MK noteikumi, kas attiecas uz mūzikas, mākslas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanu.

2011.g. jūlijā-augustā KM un KNMC veic noteikumu projekta sabiedrisko apspriešanu

MK noteikumu mērķi1) Paredzēt tādu valsts finansēšanas kārtību profesionālās

ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmām, lai Latvijas kultūrizglītības sistēma savā darbībā sasniegtu savus mērķus – nodrošinātu kultūrizglītības pieejamību, plašu talantu atlasi un to attīstību

2) Piedāvāt dažāda līmeņa profesionālās kultūrizglītības programmas atbilstoši audzēkņu atšķirīgajām vajadzībām un interesēm

3) Radīt labvēlīgus apstākļus kultūrizglītības programmu īstenošanai visos Latvijas reģionos, piedāvājot atbilstošu finanšu nodrošinājuma un kompensācijas mehānismu

MK noteikumu būtība

1) Apmaksājamās likmes uz vienu audzēkni noteiktas atbilstoši īstenojamajām programmām

2) Finansējums tiek piešķirts pedagogu samaksai

3) Tiek finansētas programmas, nevis iestādes – var pieteikties dažādi dibinātāji pie nosacījumiem, ka dibinātājs ir akreditēta izglītības iestāde un tajā ir ne mazāk kā 30 audzēkņu

4) Dibinātājs var uzņemties īstenot plašāku programmu (ar lielāku stundu skaitu), izmantojot daļu no valsts finansējuma

5) Līdz 2014.gadam tiek noteikts pārejas periods:

- pakāpeniska pāreja uz pamatprogrammu finansēšanu

- izlīdzinās zaudējumus tām skolām, kurām noteikumi rada ievērojamu samazinājumu

- dotācijas saņēmējs var izlietot līdz 15% no dotācijas izglītības iestāžu vadītāju atalgojuma apmaksai

Pašvaldību ieguvumi no jaunajiem noteikumiem

• Pašvaldības vadītājam plašākas iespējas iesaistīt skolu novada kultūras dzīves veidošanā

• Pašvaldībām rodas iespēja sakārtot savu saimniecību, mazās saimnieciski nerentablās izglītības iestāžu administrācijas apvienojot. Pie saprātīgas līdzīgu profilu iestāžu administrāciju apvienošanas ieguvēji būs bērni un viņu vecāki, iegūstot daudzveidīgākas personības attīstības perspektīvas

• Iestādes var apkalpot lielāku audzēkņu skaitu.

Pašreizējais normatīvais regulējums par finansēšanu Izglītības likums59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti

Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos.

Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Izglītības iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus: 1) ziedojumu un dāvinājumu veidā; 2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos; 3) no citiem ieņēmumiem.

Izglītības likuma 60.pants. Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība Izglītības iestāžu dibinātāji nodrošina šo iestāžu finansējumu,

ievērojot;• izglītības programmu īstenošanas izmaksas,• izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus,• izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē.

Pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.

Pašvaldības var piedalīties valsts un pašvaldību izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanā.

Pašreizējais normatīvais regulējums par finansēšanu:

Pieteikumu iesniegšana un izvērtēšana

No 2012.gada septembra visiem audzēkņiem būs jābūt reģistrētiem VIIS – tas atvieglos objektīvu audzēkņu skaita noteikšanu.

KM nosaka maksimāli no valsts budžeta finansējamo audzēkņu un pedagogu likmju skaitu, pēc tam šīs likmes sadala, ņemot vērā pieteikumus.

Valsts budžeta finansējuma aprēķināšanaVienas izglītības programmas finansējuma apjoms

attiecīgajā iestādē:

F=I x P x A x N x (1+S)• F – izglītības programmas (mūzika, māksla vai deja) finansēšanas apjoms gadā attiecīgajā

izglītības iestādē;• I – no valsts budžeta finansēto audzēkņu skaits izglītības programmā attiecīgajā iestādē;• P –  attiecīgajā programmā uz vienu audzēkni apmaksājamo pedagoģisko likmju skaits mēnesī;• A – vienas pedagoģiskās likmes atalgojums, ņemot vērā attiecīgajā gadā pieejamos valsts

budžeta līdzekļus, bet ne mazāks kā normatīvajos aktos noteiktā minimālā darba samaksa pedagogiem ar darba stāžu virs 10 gadiem;

• N - mēnešu skaits, kādam tiek aprēķināta dotācija;• S – normatīvajos aktos noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme

(procentos), kāda noteikta darba devējam vispārējā gadījumā.

Kopējais dotācijas apjoms izglītības iestādei ir visu iestādes īstenoto izglītības programmu finansēšanai paredzēto līdzekļu summa

Vienas izglītības programmas finansējuma apjoms attiecīgajā iestādē (piemērs)

Skolas audzēkņu skaits: Mūzika (20V) – 100 audzēkņi

Māksla (20V) – 50 audzēkņi

Deja – 20 audzēkņi

F(mūzika) = 0,113x100x255x12x1,2409=42908 Ls/gadā

F(māksla) = 0,06x50x255x12x1,2409=11391 Ls/gadā

F(deja) = 0,05x20x255x12x1,2409=3797 Ls/gadā

FKOPĀ= 42908+11391+3797=58096 Ls/gadā

Vienas izglītības programmas finansējuma apjoms attiecīgajā iestādē (piemērs)

Ja izglītības iestādēm dotācijas apmēra samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir lielāks par 15%, un tās atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) izglītības iestāde ir vienīgā profesionālās kultūrizglītības iestāde savā novadā;

2) izglītības iestādēm novadā kopā dotācijas apmēra samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir lielāks par 15%,

tad darbojas kompensācijas mehānisms – papildus finansējuma piešķīrums.

Paldies par uzmanību!