www.eesc.europa.eu1

Aicin!jums p!rtraukt praktiz"t produktu pl!notu noveco#anosPlānota novecošanās ir atzīta uzņē-mējdarbības stratēģija, kas paredz pro-duktus apzināti izstrādāt tā, lai tie ātri nolietotos vai zaudētu savu pievilcību. Mērķis ir piespiest patērētāju iegādā-

ties jaunu preci vai pakalpojumu, ko uzņēmums piedāvā iepriekšējā aiz-stāšanai. Šādas stratēģijas pamatā ir vēlme radīt ilgtermiņa pārdošanas apjomu, saīsinot laikposmu starp atkārtotiem pirkumiem (šo parādību pazīst ar nosaukumu “nomaiņas cikla saīsināšana”).

EESK 17. oktobrī pieņēma atzi-numu “Produktu izmantošanas laiks un patērētāju informēšana”, lai cīnītos pret plānotu novecošanos un tās radīto

kaitējumu videi, sabiedrībai, veselībai un ekonomikai.

Šī prakse nav jauna. Tās aizsā-kums meklējams pagājušā gadsimta

30.  gados, kad novecošanos ierosi-nāja izmantot pieprasījuma stimulē-šanai un Lielās depresijas izbeigšanai. Taču toreiz cilvēki uzskatīja, ka dabas resursi ir neizsmeļami, un neveltīja lielu uzmanību vides jautājumiem.

Pēdējos 10 gados šī tendence ir palielinājusies gandrīz visās nozarēs. Dažus produktus izstrādā tā, lai tie pārstātu darboties divus līdz trīs gadus pēc iegādes — uzreiz pēc garantijas termiņa beigām. To aizstāšana nozīmē papildu enerģijas un resursu izmanto-šanu, kā arī rada vairāk atkritumu un kaitīgu piesārņojumu. Dažās valstīs tas jau ir radījis patērētāju protestus.

Jaunas darba vietas

Mūsdienās darba vietu aspektā produktu novecošanās nenodrošina tikpat kā nekādas priekšrocības. Vairumu šo produktu saražo maz apmaksāti strādnieki ārpus Eiropas. Jo mazāk lietu mēs izmestu, jo vai-rāk mums būtu jālabo, tādējādi radot tūkstošiem darba vietu tuvāk mājām.

EESK plāno īstenot konkrētus pasākumus, 2014. gadā organizējot nozīmīgas Eiropas līmeņa apaļā galda sarunas visām iesaistītajām personām visās nozarēs, ieskaitot rūpniecību, izplatīšanu, .nanses, patērētāju aso-ciācijas un arodbiedrības. Vienlaikus notiks atvērts forums, kur ES iedzīvo-tāji varēs izteikt savu viedokli.

M!c"ties salabot

EESK vēlas, lai uzņēmumi ražotu vieglāk salabojamas preces, piemē-ram, lai tiktu piegādātas rezerves

daļas. Savukārt patērētājiem būtu jāsaņem izsmeļošāka informācija par preces paredzamo dzīves ilgumu, lai varētu izdarīt apzinātu pirkuma izvēli.

Ideālā gadījumā Komiteja iero-sina ieviest marķēšanas sistēmu, ar

TURPMĀKIE NOTIKUMI2014. gada 16. un 17. janv!ris / Strasb#ra, Francija: Sociālie uzņēmēji, izsakiet savu viedokli!

2014. gada 21. un 22. janv!ris / EESK, Brisele: EESK plenārā sesija

ŠAJĀ IZDEVUMĀ

2 Eiropas valstu Ekonomikas un sociālo padomju pārstāvji tiekas Atēnās

3 Komisārs Rehn: atveseļošanās ir sākusies

4 Bez spēcīgas sociālās dimensijas ekonomiskā un monetārā savienība ir apdraudēta

5 Taupības režīms Eiropā

6 ES rūpniecības politika — tik ļoti nepieciešamā izaugsmes iniciatīva

7 Jaunā kopējā lauksaimniecības politika — daudz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Īstenosim

8 Yves Somville: EESK paplašina manu skatījumu

IEVADRAKSTS God!tie las"t!ji!Tā kā 2013. gads tuvojas beigām, mēs jau raugāmies uz nākamo gadu un Eiropas Savienībai nozī-mīgiem datumiem. Pēc nākamā gada maija vēlēšanām mums būs jauns Parlaments, un pēc tam — arī jauna Komisija. Šīs vēlēšanas mums arī parādīs, vai Eiropa būs

pratusi pārliecināt pilsoņus, ka tā var palīdzēt risināt grūtībās, ar kurām viņi saskaras ikdienā. Šā brīža atbalsis vēsta par diezgan drūmām prognozēm, un pietiek palūkoties, kādā stāvoklī pēc krīzes pārvarēšanas pasākumiem atrodas pilsoniskā sabiedrība, lai izprastu šādu prognožu iemeslus. Neraugoties uz to, Eiropas Eko-nomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka nekas vēl nav zaudēts, ka Eiropa vēl var atsākt pildīt savu uzdevumu, proti, kalpot iedzīvo-tājiem, un pierādīt savas spējas sniegt konkrētas atbildes uz vie-tējām vajadzībām. Ņemot to vērā, EESK pieliks visas pūles, lai līdz maija vēlēšanām Eiropas pilsoņu viedoklis tiktu labāk sadzirdēts. Kad iestādēm pienāks laiks sākt darbu jaunajā sastāvā, Komiteja raudzīsies, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā nepārtrauktība un iedzīvotājiem doto solījumu izpilde.

Bet šobrīd, īsi pirms 2013. gada beigām, ļaujiet novēlēt Jums, Jūsu tuvinie-kiem un draugiem priecīgus gadu mijas svētkus un — uz tikšanos 2014. gadā!

Henri Malosse EESK priek!s"d"t#js

“EESK pieliks visas pūles, lai līdz maija vēlēšanām Eiropas pilsoņu viedok-lis tiktu labāk sadzirdēts. Kad iestādēm pienāks laiks sākt darbu jaunajā sastāvā, Komiteja raudzī-sies, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā nepārtrauk-tība un iedzīvotājiem doto solījumu izpilde.”

“EESK pauž vēlmi pilnībā aizliegt tādus produktus, kuru defekti ir apzināti ieprojektēti, lai saīsinātu ražojuma izmantošanas laiku.”

Thierry Libaert, EESK loceklis un atzinuma zi%ot#js

>>> 2 . l p p“Ja ražotāji, izstrādādami tādus produktus, kas priekšlaikus nolie-tojas vai sabojājas, spiež patērētā-jus to vietā iegādāties citus, viņi rīkojas pēc principa, ko varētu dēvēt par industriālo diktātu.”

Jean-Pierre Haber, ES R&pniec$bas p#rmai%u konsultat$v#s komisijas (CCMI) loceklis un atzinuma l$dzzi%ot#js

Nr. 9, 2013. gada decembris – speciālizdevums LVISSN 1830-5121

EESK Info Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejatilts starp Eiropu un organizētu pilsonisko sabiedrību

2 EESK Info — Nr. 9, 2013. gada decembris – speciālizdevums

Eiropas valstu ekonomikas un soci!lo padomju p!rst!vji tiekas At"n!sSanāksmi slavenajā Atēnu Akropoles muzejā atklāja Grieķijas parlamenta priekšsēdētājs Evangelos Meimarakis, paužot parlamenta atbalstu Grieķijas Ekonomikas un sociālo lietu padomei, kuras izveide paredzēta Grie-

ķijas Konstitūcijā, un uzsverot sociālā un pil-soniskā dialoga nozīmīgumu. Viņš pateicās Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komi-tejai par iepriekšējā dienā Grieķijas parla-mentā rīkoto un vairāk nekā 80 deputātu apmeklēto uzklausīšanas sanāksmi, kurā tika aplūkots jaunatnes nodarbinātības jautājums un ES nākamās prezidentvalsts Grieķijas izvirzītie mērķi. E. Meimarakis pauda bažas par to, ka eiropieši aizvien vai-rāk zaudē ticību Eiropas projektam.

EESK priekšsēdētājs Henri Malosse atklāša-nas uzrunā pievērsās tiem pašiem jautājumiem, norādot uz aizvien lielāko plaisu starp ES un tās iedzīvotājiem, un pauda bažas par nākamo EP vēlēšanu satraucošajām perspektīvām.

Eiropas vēlētājiem politiskās parti-jas šobrīd piedāvā trīs izvēles iespējas, un neviena no tām neliekas patiešām atbils-toša, lai risinātu problēmu. Pirmā iespēja ir pret ES vērsto partiju ierosinājumi likvidēt Eiropas iestādes vai ļoti būtiski samazināt to pilnvaras, aizstājot pašreizējo struktūru ar starpvaldību sadarbību.

Otrā iespēja paredz ļoti būtisku atbal-stu federālismam. ES kļūtu par “Eiropas

Savienotajām Valstīm” ar spēcīgu centrālu ES valdību. Eiropas iedzīvotāji nav gatavi nodot Briselei lielu daļu no suverenitātes. Turklāt ES nebūtu jācenšas veidot par cen-tralizētu impēriju: tai jābūt decentralizētākai un jābalstās uz Eiropas tautu daudzveidību.

Trešā izvēles iespēja faktiski nenozīmē izvēli, jo neskaidrības, neefektivitātes un sarežģītības status quo tiktu saglabāts. Tas

vairotu iedzīvotāju neap-mierinātību un varētu izraisīt Eiropas projekta sabrukumu.

Malosse kungs iero-sināja ceturto iespēju, proti, uz Kopienas prin-cipu balstītu pieeju, kuru izstrādājis viens no ES dibinātājiem Jean Mon-net. Tas nozīmētu atgrie-šanos pie pirmsākumiem, pakāpeniski izstrādājot kopīgu politiku atkārtotai Eiropas industrializācijai un darba vietu izveidei. Vispirms būtu vajadzī-gas fiskālās un sociālās konverģences shēmas un projekti rūpniecības, ino-vācijas, izpētes, attīstības un izglītības jomā. EESK šobrīd gatavo rīcības plānu, ar kuru iepazīsti-nās vēlēšanu kampaņas laikā. Malosse kungs aicināja valstu ESP dot ieguldījumu, lai plāns kļūtu par visas ES pilso-

niskās sabiedrības plānu.

EESK Darba ņēmēju grupas priekšsēdē-tājs Georgios Dassis informēja par darbu, kas kopā ar EESK priekšsēdētāju paveikts Eiro-pas pasivitātes izmaksu aprēķināšanā, un par nepieciešamību izstrādāt vairāk ES solidari-tātes mehānismu. Viņš pievērsa uzmanību EESK priekšlikumiem par Eiropas nodokli .nanšu darījumiem un ES minimālās algas koncepcijai. (ak) O

Inovat$vus risin!jumus mekl"jotEESK priekšsēdētājs Henri Malosse kopā ar Komitejas locekļiem no Ungārijas apmek-lēja Budapeštu, lai tiktos ar Ungārijas ekonomikas publiskā un privātā sektora dalībniekiem. Lai arī krīzes sākumposmā Ungārijas ekonomika bija tādā pašā līmenī kā ekonomika Grieķijā, Ungārija savu parādu, kas 2011. gadā bija 81 % no IKP, 2012. gadā samazināja līdz 77 %, turklāt tas panākts, novēršot ekonomikas turpmāku lejupslīdi un saglabājot bezdarba līmeni aptuveni 10 % apmērā. Šajā nolūkā valdība nolēma veikt netradicionālus pasākumus, kuru ietekme ilgtermiņā vēl nav zināma.

Apzinoties krīzes smagās sekas ES iedzīvotāju vidū, Komiteja jau ilgāku laiku mērķtiecīgi strādā, lai Eiropa nodrošinātu konkrētus un inovatīvus risinājums iedzī-votāju vajadzību apmierināšanai. Tādēļ EESK priekšsēdētājs vēlējās apmeklēt Ungāriju, lai uz vietas noskaidrotu, kāda ietekme ir “netradicionālajiem” lēmu-miem, ko Ungārijas valdība pieņēmusi ekonomikas jomā un kuri Eiropā bieži vien ir kritizēti. EESK priekšsēdētājs tikās ar Ungārijas

premjerministru Viktor Orbán, lai pārru-nātu reindustrializācijas politiku, kā arī ar dažiem ministriem, tostarp Eiropas lietu ministru Enikő Győri, kurš uzsvēra sarunu partneru  — vietējo dalībnieku svarīgo nozīmi. H. Malosse tikās arī ar opozīcijas pārstāvjiem, piemēram, Ungārijas sociālistu partijas priekšsēdētāju Attila Mesterházy un bijušo premjerministru Gordon Baj-nai. Tomēr EESK priekšsēdētāja galvenais mērķis bija tikties ar uzņēmējdarbības pārstāvjiem, arodbiedrībām, uzņēmumu vadītājiem un studentiem. Tika apspriesti

vairāki svarīgi temati, to skaitā enerģētikas jautājums, kas ir būtiski svarīgs valstī, kurā palielinās mājsaimniecību izdevumi par enerģiju. EESK delegācija nodibināja arī partnerattiecības ar Ungārijas ESP, lai palie-linātu informētību par vietējām iniciatīvām. “Agrākie risinājumi vairs nav piemēroti. Tagad ir jāraugās uz tiem, kas uzdrošinās rīkoties citādi, un jāņem vērā pieredze, kas varētu dot labumu visiem,” secināja priekš-sēdētājs Malosse, kurš ar EESK locekļiem dalīsies savās atziņās par šo vizīti. Jāatzīmē, ka par kaimiņvalsts Ungārijas pieeju sākušas interesēties Slovēnija un Polija. (ll) O

GOING LOCAL

Prāgā uzmanības centrā — studentu disertācijas par ES

EESK locekle, Darba devēju grupas pārstāve Vladimíra Drbalová nesen Prāgā apmeklēja Eiropas Komisijas pār-stāvniecībā organizētu pasākumu, kurā klātesošie varēja iepazīsties ar studentu disertācijām par Eiropas jautāju-miem. Šo pasākumu kopīgi organizēja Prāgas Ekonomikas Universitāte un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Čehi-jas Republikā, un tas bija saistīts ar Universitātē uzsākto Eiropas Savienības Laboratorijas projektu. 10 labākajām disertācijām par Eiropas integrāciju tika piešķirtas balvas.

Disertācijās ir atspoguļots plašs jautājumu loks, tostarp izmaiņas līgumos, imigrācijas politika, ES paplašināšana, kopējā lauksaimniecības politika un piena tirgus regulē-šana, kā arī Eiropas Centrālās bankas monetārā politika krīzes periodā.

V. Drbalová norādīja, ka EESK atbalsta ES laboratorijas projektu un labprāt iesaistītos vairāk, jo tematika atbilst Komitejas pašreizējai pārmaiņu “wind of change” — going local stratēģijai. (mb) O

EESK locekle Vladimíra Drbalová

Pirmaj# rind#: EESK priek!s"d"t#js Henri Malosse, Darba %"m"ju grupas priek!s"d"t#js Georges Dassis un Darba dev"ju grupas priek!s"d"t#ja vietniece Anna Bredima. Otraj# rind#: Da'#du intere!u grupas priek!s"d"t#js Luca Jahier, (ener#lsekret#ra vietas izpild$t#js Nicolas Alexopoulos un Darba dev"ju grupas locekle Vladimíra Drbalová

Henri Malosse ar Ung#rijas Valsts ekonomikas un soci#lo lieto padomes deleg#ciju

“Agrākie risinājumi vairs nav piemēroti. Tagad ir jāraugās uz tiem, kas uzdro-šinās rīkoties citādi, un jāņem vērā pieredze, kas varētu dot labumu visiem. ”

Tu r p i n ā j u m s n o 1. l a p p u s e sA i c i n ā j u m s p ā r t r a u k t p r a k t i z ē t p r o d u k t u p l ā n o t u n o v e c o š a n o s

kuru tiktu nodrošināts obligātais produkta dzīves ilguma minimums — šobrīd tā nav ar likumu noteikta prasība. Turklāt, ja produkts kalpo mazāk nekā piecus gadus, ražo-tājam vajadzētu segt pārstrādes izmaksas.

R"c"bas pamatojums

Raugoties no vides aspekta, jāatzīmē, ka dabas resursu patēriņš Eiropā pēdējo 30 gadu laikā audzis par 50 %: viens Eiropas iedzīvotājs dienā patērē 43 kg resursu, savukārt viens Āfrikas iedzīvotājs — tikai 10 kg. Sociālajā aspektā patēriņa preču straujā nolietošanās ir veicinājusi pirkumus uz kredīta, novedot pie iepriekš nepieredzēta personīgo parādu līmeņa.

Un visbeidzot, ar īstermiņa lietošanas preču importu tiek grauta Eiropas ekonomika. Eiropas Savienība, risinot šo jautājumu, saviem uzņēmumiem dotu iespēju izcelties ar efektīvu ilgtspējas praksi.

EESK vēlas palīdzēt uzlabot uzticēšanos Eiropas uzņē-mumiem un rosināt ES ekonomikas pāreju no patērētājsa-biedrības uz ilgtspējīgu sabiedrību, kur izaugsme ir vērsta uz patērētāju vajadzībām, orientēta uz cilvēkiem un netiek uzskatīta par pašmērķi. (ail) O

“Darba vietu aspektā produktu nove-cošanās nenodrošina tikpat kā nekādas priekšrocības. Vairumu šo produktu saražo maz apmaksāti strādnieki ārpus Eiropas. Jo mazāk lietu mēs izmestu, jo vairāk mums būtu jālabo, tādējādi radot tūkstošiem darba vietu tuvāk mājām.”

3EESK Info — Nr. 9, 2013. gada decembris – speciālizdevums

EESK InfoKr"z

e –

speci!lizdevums

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejatilts starp Eiropu un organizētu pilsonisko sabiedrību

IEVADRAKSTS God!tie las"t!ji!

Krīzes pārvaldībā 2013. gads iezīmēs divkāršu pavērsienu.

Pirmkārt, sāk veidoties apziņa, ka krīzes risinājumos nedrīkst ignorēt sociālo dimensiju. Tas ir reāls solis uz priekšu, kuru Eiropas Ekonomi-kas un sociālo lietu komiteja aizstāv kopš pieejas “tikai taupība” pašiem aizsākumiem. Dažu gadu laikā esam

pieredzējuši, ka pārāk daudz Eiropas iedzīvotāju ir nonākuši nabadzībā, ka veselām paaudzēm ir liegta piekļuve darba tirgum, ievērojami pasliktinās veselības aprūpes pieejamības sistēma, ar kuru Eiropa līdz šim lepojās, un visās dalībvalstīs vērojama dziļa bez-cerība. Kam gan vajadzīga Eiropa, ja solidaritāte, kas ir tās pamatā, nekalpo tās iedzīvotājiem?

2013. gada beigas iezīmē arī banku savienības izveide; tas ir projekts, ko EESK ir atbalstījusi jau sen. Krīzes iestāšanās Eiropā bija iespējama tāpēc, ka nebija uzraudzības mehānisma, un tā kā Eiropā nebija nekāda kolektīvas intervences instrumenta, tā nevarēja nekavējoties reaģēt un izrādījās nespējīga, piemēram, novērst dažu Portugāles banku bankrotu. Vai Eiropai beidzot ir izdevies panākt izpratni, cik svarīga ir valstu solidaritāte?

Ja tā ir, jaunajā gada novēlēsim paši sev, lai mēs beidzot varētu dzīvot stabilā un solidārā Eiropā!

Henri Malosse EESK priek!s"d"t#js

Komis!rs Rehn: atvese%o#an!s ir s!kusiesEkonomikas un monetāro lietu un eiro komisārs Olli Rehn norāda, ka Eiropa ir sasniegusi robežu, aiz kuras sākas atveseļošanās pēc ekonomikas krīzes, taču uzsver, ka darāmā vēl ir daudz.

“EESK Info”: Vai varam cer$t, ka ats!ksies notur"ga izaugsme un uzlabosies situ!cija nodarbin!t"bas jom!?

Olli Rehn: Kopš pavasara arvien bie-žāk manāmas pazīmes, ka pakāpeniski sākas atlabšana. Mēs prognozējam, ka turpmākajos mēnešos šī ten-dence pastiprināsies un nākamajā un 2015. gadā tā kļūs raitāka. Taču ņemot vērā, ka 26 miljoni eiropiešu ir bez darba un uzņēmumi joprojām saskaras ar nopietnām grūtībām saņemt iegul-dījumiem un izaugsmei vajadzīgos aizdevumus, skaidrs, ka darāmā jop-rojām ir daudz. Tāpēc turpinu uzsvērt, ka jebkādi paziņojumi par to, ka “krīze ir garām”, ir priekšlaicīgi.

K!das iesp$jas un probl$mas n!kotn$ sagaida Eiropas Savien"bu un eirozonu?

Pirmkārt, mums Eiropā jātur-pina reformas. Dalībvalstīm jāie-gulda papildu pūliņi, lai nostiprinātu konkurētspēju. Tas nozīmē uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai palielinātu ieguldījumus un radītu jaunas darba vietas, īstenotu ražošanas un darba tirgus reformas, modernizētu valsts

administrāciju, veici-nātu uzņēmējdarbību un atbalstītu kā pētnie-cību un inovāciju, tā arī izglītību un apmācību.

Lai panāktu notu-r ī g u e k o n o m i k a s atlabšanu, jāuzlabo mājsaimniecību un M V U a i z d e v u m u saņemšanas nosacī-jumi, it īpaši Dienvi-deiropā. Ekonomikas vēsturē nav neviena gadījuma, kad notu-rīga izaugsme būtu bijusi iespējama bez aizdevumu apjoma palielināšanās. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir tur-pināt Eiropas banku nozares sakārtošanu, lai normalizētu aizde-vumu nosacījumus. Komisija kopā ar Eiro-pas Investīciju banku ir nākušas klajā ar priekš-likumu atbalstīt banku aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmu-miem. Eiropadome oktobrī to atbalstīja.

Vai %rijas ekonomikas korek-ciju programma un Sp!nijas finan&u nozares programma var$tu kalpot par piem$ru, k! n!kotn$ pal"dz$t gr#t"b!s non!ku&!m dal"bvalst"m?

Tas, lai šīm prog-rammām būtu pozi-tīvi rezultāti, ir ne tikai attie-cīgo valstu, bet visas e i r o -z o n a s intere-sēs. Īrijas programma beigsies nāka-majā mēnesī, un Spānijas — janvārī. Abu programmu īste-nošana rit sekmīgi, un gaidāms, ka tās noslēgsies ar panākumiem.

Kopš programmas sākuma Īrijā izaugsme ik gadu ir pār-sniegusi eirozonas vidējo. Tas norāda, ka spēja ieviest īstas ekonomikas korekcijas ir būtisks faktors, lai panāktu ilgtspējīgas izaugsmes un darba vietu izvei-des atsākšanos. Spānijas .nanšu nozares programmas ietvaros no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ar Spānijas valsts starpniecību) banku sektoram aizdevumos tika piešķirts aptuveni 41 mil-jards eiro, pretī saņemot plašas restrukturizācijas solījumus, kā arī banku akcionāru un pakārtotā parāda obligāciju turētāju pilna apmēra iesaistīšanos banku glāb-šanā. Tā dēvētā “iekšējas rekapi-talizācijas hierarhija” (bail-in hierarchy) tagad ir nostiprināta ES valsts atbalsta pamatnostād-nēs finanšu nozares iestādēm. Tomēr katra situācija vienmēr būs jāizvērtē atsevišķi.

K!da ir j#su atbilde uz kritiku, ka taup"bas pas!kumu populariz$&ana negat"vi ietekm$ atvese'o&anos un izaugsmi?

Komisija ir nemainīgi aizstā-vējusi tādu .skālo konsolidāciju, kas pēc iespējas nekavē izaugsmi, ierobežojot samazinājumus tādās nozarēs kā pētniecība un izglītība, un kas norit attiecī-gajai valstij piemērotā ātrumā. Tām eirozonas valstīm, kuras bija zaudējušas piekļuvi tirgum vai kurām draudēja risks to zau-dēt — kā tas bija vairāku dalīb-valstu gadījumā laikposmā no 2010. gada līdz 2012. gadam —,

nebija citas reālas alternatīvas kā apjo-mīga, strauja fiskālā konsolidācija. Pateicoties pēdējos gados ieguldīta-jiem pūliņiem, 2012./2013. gadā .s-

kālās konsolidācijas tempu ir bijis iespējams palēnināt aptuveni

uz pusi; un nākamajā gadā šī tendence pastiprināsies

vēl vairāk. Tirgos minē-tie pūliņi ir vērtēti

pozitīvi, un tie ir ļāvuši samazi-

nāt valstu f i n a n -sējuma izmak-sas. Pie-

m ē r a m , Itālijā valsts

obligāciju iene-sīguma samazinā-

šanās par 100 bāzes punktiem pirmajā gadā

vien ļāva ietaupīt aptuveni 3 miljardus eiro.

Tagad mums ir jācenšas palie-lināt mūsu ekonomikas spēju nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un radīt darba vietas. Tāpēc mēs turpinām neatlaidīgi uzsvērt vajadzību pēc strukturālām refor-mām, kas uzlabotu konkurētspēju un radītu nosacījumus ilgtspējīgai izaugsmei un darba vietu radīša-nai, pamatojoties uz stabilām publiskā sektora .nansēm.

K!ds ir j#su viedoklis par (urn!l! “The Economist” nesen pausto br"din!jumu, ka priv!t! sektora par!ds apdraud eirozonu?

Komisija pastāvīgi seko līdzi riskiem, kas saistīti ar izmaiņām privātā sektora bilancēs, tostarp privātā sektora parādiem. Vairā-kas eirozonas valstis ir guvušas redzamus panākumus parāda samazināšanā. Veicinoši faktori ir samazināta aizdevumu plūsma un izmaiņas mājokļu tirgū. Tomēr tuvākajā nākotnē lielais privātpersonu parādu apmērs turpinās slāpēt pieprasījumu no mājsaimniecību puses, jo .skālās politikas manevrēšanas iespējas ir ierobežotas.

Privātā sektora parādu atmak-sāšana neizbēgami bremzē saim-niecisko darbību, bet tā ietekmes apmērs ir atkarīgs gan no kredītu tirgus stāvokļa, gan no attiecīgās valsts ekonomikas strukturālajām iezīmēm. Izmaiņām, kas patla-ban notiek banku uzraudzības un noregulējuma mehānismos, vajadzētu stabilizēt aizdevumu tirgu un palīdzēt novērst nelīdz-svarotības rašanos nākotnē. O

“K a m g a n v a j a -dzīga Eiropa, ja soli-dari tā te , kas ir tās pamatā, nekalpo tās iedzīvotājiem?”

© Fi

lipe M

atos F

razao

Olli Rehn, Eiropas Komisijas priek!s"d"t#ja vietnieks un komis#rs ekonomikas, monet#ro lietu un eiro jaut#jumos

“Komisi ja ir nemainīgi aiz-stāvē jusi tādu fiskālo konsoli-dāciju, kas pēc iespējas nekavē izaugsmi, ierobe-žojot samazināju-mus tādās nozarēs kā pētniecība un izglī-tība, un kas norit attiecīgajai val-stij piemērotā ātrumā.”

4 EESK Info — Nr. 9, 2013. gada decembris – speciālizdevums

Intervija “Stabilas banku n!kotnes veido#ana”“Ierosinātais vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) aizsargās gan noguldītājus, gan nodokļu maksātā-jus un vienlaikus nodrošinās efektīvu .nansēšanu, kas nepieciešama eko-nomikas atveseļošanai un izaugs-mei,” uzskata EESK loceklis Daniel Mareels.

“EESK Info”: K!p$c VNM ir svar"gs, un k! tas ietilpst ierosin!taj! banku savien"b!?

Daniel Mareels: Priekšlikums ieviest VNM jāskata saistībā ar integrētas .nanšu sistēmas jeb banku savienības izveidi. Tas aizsargās noguldītājus, atjaunos uzticēšanos .nanšu sistēmai un visās dalībvalstīs

mudinās atsākt uzņēmumu .nansē-šanu. To papildinās vienotais uzrau-dzības mehānisms (VUM), Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) un Kredītiestāžu un ieguldījumu

sabiedrību sanācijas un noregulē-juma direktīva (BRRD).

K! VNM pal"dz$s ietaup"t nodok'u maks!t!ju naudu un mazin!s kait$jumu re!lajai ekonomikai?

Ar priekšlikumiem par banku sanācijas un noregulējuma režīmu tiek izveidots uzticams rīcībpoliti-kas mehānisms, kā efektīvi pārvaldīt situāciju, ja bankām rodas grūtības. Priekšlikumā par VNM arī pare-dzēts izveidot vienotu noregulējuma fondu, kas nodrošinātu .nansējuma pieejamību un .nansiālo stabilitāti, kā arī stiprinātu banku sistēmas iztu-rību pret krīzēm.

J#s piedal"j!ties EESK atzinuma par VNM izstr!d$. Vai esat apmierin!ts ar Komisijas priek&likumu?

EESK Komisijas priekšlikumu vērtēja atzinīgi. Banku uzraudzību

papildinās tas, ka arī noregulējums tiks veikts tajā pašā pārvaldības līmenī, tātad būs iespējams piemērot vienotu un saskaņotu pieeju.

Kas ir vissvar"g!kais aspekts, ko priek&likum! vajadz$tu main"t?

Šis priekšlikums papildina Kre-dītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma direktīvu, tāpēc svarīgi ir nodrošināt, lai abi tiesību akti būtu saskaņoti. Turklāt vienotā noregulējuma padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem.

Attiecībā uz noregulējuma fondu un tā .nanšu resursu apjoma noteikšanu, būtiski ir novērst banku izmaksu dublē-šanās risku, ko varētu izraisīt dalībvalstu noregulējuma iestāžu un ES noregulē-juma iestādes darbības pārklāšanās. O

Bez sp"c$gas soci!l!s dimensijas ekonomisk! un monet!r! savien$ba ir apdraud"taKomiteja aicina īstenot proaktīvus pasākumus un pilnveidot sociālo dialogu par ekonomikas un nodar-binātības politiku. Lielāks skaits risi-nājumu, ko ieteikuši sociālie partneri, palīdzētu radīt uzticēšanos un nostip-rināt ES sociālo struktūru.

Atzinumā par EMS sociālo dimen-siju, kas pieņemts oktobra plenār-sesijā, EESK izsaka brīdinājumu: ja nebūs politiskās gribas, lai dotu jaunu impulsu ES sociālajai dimen-sijai, pastiprinātas sadarbības iespēja būtu jāierosina pašā EMS.

To vajadzētu darīt, izmantojot savienības pašas finanšu resursus, papildu sociālo fondu, sociālās attīs-tības paktu un sociālos standartus, mērķus un stabilizācijas mehānis-mus, kas atbilst .skālajiem, budžeta un monetārajiem stabilizācijas mehānismiem.

Ziņotājs par atzinumu, EESK Darba ņēmēju grupas priekšsēdē-tājs, kurš pārstāv Grieķiju, George Dassis, brīdināja, ka “neizveidojot spēcīgu sociālo dimensiju, EMS var ciest neveiksmi”.

Lai EMS darbotos sekmīgi, jāno-saka simultāna pieeja, ar ko panākt nodarbinātības un sociālo mērķu atbilstību parāda un deficīta mēr-ķiem, lai varētu uzsākt pielāgojumus un nepieļaut dalībvalstu nevienlīdzī-bas palielināšanos.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropas pusgadā, kas veido ES ekonomikas politikas gada ciklu, jāiekļauj nodar-binātības un sociālās iekļaušanas rādītāji. Šie rādītāji ir preventīvi un

proaktīvi, un vajadzības gadījumā tie ļauj laikus un efektīvi aktivizēt pielāgošanas mehānismu un sniegt politisku atbildi, pirms bezdarbs un sociālā nelīdzsvarotība sāk nopietni apdraudēt demokrātiju.

EESK aicina uzlabot arī dar-baspēka pārrobežu mobilitāti, lai saglabātu nodarbinātību un konku-rētspēju, kā arī radītu jaunas darbvie-

tas. Lai sasniegtu iepriekš minēto, ES joprojām vajadzētu mazināt esošos šķēršļus pārvietošanās brīvībai, vien-laikus respektējot kolektīvos līgumus un darba tiesību sistēmu katrā valstī. EESK uzsver, ka Eiropas darbvietu mobilitātes portālam EURES vaja-dzētu ciešāk sadarboties ar sociā-lajiem partneriem, lai nodrošinātu visaptverošu konsultāciju un infor-mācijas sniegšanu par sociālajiem un juridiskajiem aspektiem nodarbinātī-bas jomā. (ail). O

© Ch

amele

onsE

ye

“Banku uzraudzību papildinās tas, ka arī noregulējums tiks veikts tajā pašā pārvaldības līmenī, tātad būs iespē-jams piemērot vienotu un saskaņotu pieeju.”EESK loceklis Daniel Mareels

Darba %"m"ju grupas priek!s"d"t#js Georges Dassis

Nelikumīga imigrācija: Eiropas problēmām vajadzīgi Eiropas risinājumi“Nelikumīga imigrācija uz ES ir Eiropas problēma, un to var atrisi-nāt vienīgi ar Eiropas līdzekļiem,” pašiniciatīvas atzinumā norādīja EESK, atkārtoti apstiprinot iepriek-šējo nostāju šajā jautājumā.

Komiteja uzsver, ka ES dienvidos esošo dalībvalstu robežas faktiski ir visas ES robežas un kā tādas tās ir jāaizsargā, izmantojot Eiropas mēroga robežkontroles pasākumus. Tādēļ politika ir jābalsta uz solidaritāti, lai tās nebūtu vienīgi Eiropas dienvidu valstis, kuras uzņemas atbildību, saskaroties ar imigrantu pieplūdumu un problēmas kriminālo aspektu, proti, cilvēku tirgotājiem, kuri ļaun-prātīgi izmanto cilvēku nelaimi.

EESK atzinuma ziņotājs Panagio-tis Gkofas (Dažādu interešu grupa, Grieķija) norādīja, ka steidzami

jāvēršas pret cilvēku tirgotājiem, kuri pakļauj migrantu dzīvību ris-kam. Viņš piebilda, ka FRONTEX ir jākļūst par iestādi, kas koordinē ES krasta apsardzi un nodarbojas ne tikai ar nelikumīgo imigrantu, bet arī ar cilvēku tirgotāju problēmu. Finan-sējumam jābūt daudz proporcionālā-kam, ņemot vērā problēmas mērogu Eiropas Savienībai.

Līdzziņotājs Stefano Mallia (Darba devēju grupa, Malta) uzsvēra: “Neviens cits jautājums nav tik skaidri atklājis solidaritātes trūkumu starp ES dalībvalstīm. Solidaritātes trūkumu ar dalībvalstīm, kuras pir-mās saskaras ar šo problēmu, un soli-daritātes trūkumu ar cilvēkiem, kuri bēg no kara savā valstī. Ja tagad nerī-kosimies, stāvoklis pasliktināsies.”

EESK priekšsēdētā js Henri Malosse norādīja: “Mēs nevaram pamest novārtā valstis, kuras pirmās saskaras ar migrācijas plūsmām, un

“katrs par sevi” pieeja noved vienīgi strupceļā”. Beidzot taču patvēruma un imigrācijas politikai ir jāpievēršas Eiropas līmenī, ņemot vērā Kopienas pieeju, kā vairākus gadus aicinājusi EESK. Jāizmanto visi Eiropas ins-trumenti, jāpiešķir lielāki līdzekļi Frontex aģentūrai, bet iespējami ātrāk jāizveido arī novērošanas un datu apmaiņas sistēma, izmantojot satelītus, lai izvairītos no jaunām traģēdijām. Aicinām izveidot arī Eiropas krasta apsardzes dienestu. Eiropai jāsaglabā uzticība savām

vērtībām, un mūsu sabiedrībā vairs nav vietas ksenofobijai un cilvēcības trūkumam. Eiropai humāni jāizturas

“Mēs nevaram pamest novārtā valstis, kuras pir-mās saskaras ar migrāci-jas plūsmām, un “katrs par sevi” pieeja noved vienīgi strupceļā.”

EESK loceklis Stefano Mallia

EESK loceklis Panagiotis Gkofas

>>> 5. l p p

© Se

mm

ick Ph

oto

5EESK Info — Nr. 9, 2013. gada decembris – speciālizdevums

Taupības režīms EiropāPēc dažām nedēļām apritēs pieci gadi, kopš Eiropas Savienība sāka pie-mērot taupības pasākumus, un tai arī turpmāk būs jānes smagā nasta, ko rada 26 miljoni bezdarbnieku, tostarp daudz jauniešu. Diemžēl .nanšu un ekonomikas krīze strauji padziļinājās, un tagad saskaramies ar pieaugošu sociālo un ienākumu nevienlīdzību, bet taupības pasākumu skartajās valstīs — pat ar nabadzību. Krīzes ietekmē ir pasliktinājies vides stā-voklis, palielinājusies enerģētiskā nabadzība un samilzušas demogrā.s-kās problēmas. Kopš trijiem gadiem dažās Eiropas valstīs pastāv spēcīgs spiediens uz ekonomisko un sociālo struktūru. Pašlaik ES valstīs 84 mil-joni cilvēku dzīvo zem nabadzības līmeņa (par nabadzīgām tiek uzska-tītas personas, kuras saņem mazāk par 60 % no valsts vidējā ienākumu līmeņa). Tā rezultātā dažu taupības režīmu ievērojošās valstīs arvien bie-žāk vērojams politisks ekstrēmisms, demagoģija un aizspriedumi. Izkris-talizējusies arī pārliecība par to, ka Ziemeļeiropas valstis ir līdzekļu devē-jas, bet Dienvideiropas valstis — to saņēmējas. Vēl lielākas bažas rada vērojumi, ka pilsoņi, kuri nākamā gada maijā balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir sadusmoti vai, labākajā gadījumā, apātiski un vienaldzīgi pret ES. Jaunākais Eirobarometra pētījums atklāj, ka tikai 31 % Eiropas pilsoņu paļaujas uz ES, savukārt 60 % tai vienkārši neuzticas.

Ir skaidrs, ka taupības režīma dēļ ES ir nonākusi vēsturiskās krustcelēs, tāpēc ir nepieciešamas būtiskas struk-turālas pārmaiņas. Lai Eiropa varētu

sasniegt savus mērķus un īstenot savu potenciālu, ir jāiegulda vienota un politiski stabila kontinenta vei-

došanā. Tam ir vajadzīgs tālredzīgs, izlēmīgs redzējums, savstarpēji stipri-noša attieksme un iznākumam jābūt spēcīgākam par tā atsevišķo daļu summu. Šai Eiropai ir jāspēj sniegt rezultātus, radīt un raisīt uzticēšanos, uzlabot saziņu ar pilsoņiem, īpaši

nākamajos mēne-šos, kas atlikuši līdz Eiropas Parla-menta vēlēšanām. Lai varētu atteik-ties no taupības režīma, vispirms ir jāgūst rezultāti stratēģijas “Eiropa 2020” pielāgošanā 2050.  gada Eiro-pai un pēc tam. Ir jāpabeidz iekšējā tirgus izveide un jāīsteno Izaugsmes un nodarbinātības pakts, daudz vairāk ir jāiegulda Eiro-pas rūpniecības

atjaunošanā, inovācijā, pētniecībā un attīstībā. Kad rezultāti kļūs redzami, atjaunosies paļāvība uz Eiropu un tad arī būs iespējams atgūt tās aktīvākās daļas, tostarp pilsoniskās sabiedrības, uzticēšanos. Mums ir jācenšas panākt reālu izaugsmi, jāatvieglo aizdevumu iegūšana un daudz vairāk jāiegulda MVU, sociālās ekonomikas uzņē-mumos, brīvajās profesijās un videi nekaitīgā ekonomikā. Izšķiroši sva-rīgi ir panākt, lai Eiropas atveseļošana notiktu ar taisnīgiem paņēmieniem, vēršoties pret EMS sociālajām sekām, piemēram, ieviešot vairāk sociāli atbildīgu investīciju, Eiropas sociālās obligācijas un Eiropas bezdarbnieku izglītības tīklu. Visbeidzot, taupības režīms mums jāizmanto pilsoniskās un sociālās līdzdalības atjaunošanai un stiprināšanai, jo tā ir viens no mūsu Eiropas mantojuma un rie-tumu tradīciju elementiem.

Luca Jahier Da'#du intere!u grupas priek!s"d"t#js

“Aicinām izveidot Eiropas krasta apsardzes dienestu.”

Risin!jums kr$zei: ES solidarit!teEkonomikas krīzei, kas miljoniem iedzīvotāju ir atstājusi bez darba, ir vajadzīgi saskaņoti, ES vadībā izstrā-dāti risinājumi ar spēcīgu sociālo dimensiju, norādīja EESK loceklis un Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs George Dassis.

“Risinājums ekonomikas krīzei ir jārod ES līmenī,” viņš pavēstīja izde-vumam “EESK Info”.

George Dassis, kurš izstrādāja EESK atzinumu par ekonomiskās un monetārās savienības sociālās dimensijas stiprināšanu, uzskata, ka ES un tās dalībvalstis ir pārāk koncentrējušās uz ekonomikas un .nanšu politiku.

“Tās nodarbojas ar banku glāb-šanu, taču ignorē sekas, ko radījusi dalībvalstīm citai pēc citas uzspiestā taupība,” viņš norādīja.

Uz taupību orientēta politika sākotnēji tika ieviesta Īrijā, Grieķijā un Portugālē. Viņš piebilda, ka krīzes ietekme nav saudzējusi arī Spāniju, Franciju, Itāliju un Beļģiju.

“Taupības politika ir tikai pastipri-nājusi bezdarba problēmu un izraisījusi iespaidīgu nabadzības pieaugumu.”

Kā norādīts George Dassis atzi-numā, kas publicēts oktobrī, Eiropas Savienībai ir jānāk klajā ar daudz spē-cīgāku vēstījumu par pasākumiem, kas nodrošinās sociālo kohēziju un integrāciju.

ES jaunatnes nodarbinātības ini-ciatīva, kas uzsākta februāra sākumā, ir solis pareizajā virzienā. Taču tās

budžets 6 miljardu euro apmērā laik-posmam no 2014. līdz 2020. gadam ir nepietiekams, uzskata George Dassis.

Banku glābšanai iztērētā nauda ir paņemta no Eiropas nodokļu mak-sātājiem. Tagad dienaskārtībā ir .nanšu darījumu nodoklis (FDN),

kas paredzēts, lai palielinātu mērķ.-nansējumu ieguldījumiem ar sociālo dimensiju. George Dassis atzīmē, ka EESK šo ideju bija ierosinājusi, īsi pirms Eiropas Komisija nāca klajā ar savu priekšlikumu par FDN.

Vienpadsmit dalībvalstis ir ar mieru ieviest minēto nodokli, kas ik gadu varētu veidot no 30 līdz 35 mil-jardiem euro. “Es vienkārši nesa-protu, kāpēc daži ir pret to,” sacīja George Dassis.

Viņš uzskata, ka domino efekts, ko rada uz .nansēm un ekonomiku orientēti krīzes risinājumi, var arī atsvešināt eiropiešus un kalpot labējo ekstrēmistu interesēm. O

Kr$ze gal!? Par agru priec!ties...ES ekonomika pamazām atgūstas — tā liecina nesen publicētās rudens ekonomikas prognozes. Tomēr gai-dāms, ka nākamajā gadā izaugsme joprojām būs vārga, un vēl vairāk satrauc tas, ka vissmagāk skartās val-stis joprojām ir tālu no atlabšanas. Nav šaubu, ka ES kopumā būs atgu-vusies tikai tad, kad ekonomika būs kārtībā visās dalībvalstīs.

Pašreizējā ekonomikas krīze nenokrita no skaidrām debesīm: gadiem ilgi to veidoja slikta eko-nomikas pārvaldība un klusējoša ES piekrišana aizvien lielākiem val-stu parādiem. Tāpēc bija vajadzīgi bargi taupības pasākumi, un šis ceļš mums ir jāturpina — par spīti aug-stajām .skālo reformu sociālajām izmaksām un pirmajām atlabšanas pazīmēm, kuras pamazām sāk parā-dīties. Ja Eiropa apstāsies pusceļā, problēmas atgriezīsies drīzāk, nekā varētu gaidīt. Taupība bija pirmais nepieciešamais solis ceļā uz atlab-šanu, taču tagad pienācis laiks domāt par izaugsmi.

Tas, cik ātri krīzi izdosies pārvarēt, būs atkarīgs no reformu efektivitātes un mēroga. Darbvietas un izaugsmi rada uzņēmumi; jo labāka kļūs uzņē-mējdarbības vide, jo labāki nākotnē būs ekonomikas rādītāji. Lielākās problēmas uzņēmējiem joprojām sagādā sadrumstalotais vienotais tirgus un grūtības piekļūt .nansēju-mam. Vairāk nekā jebkad ir vajadzīga prognozējama enerģētikas un klimata politika.

Viens no labākajiem izaugsmes atbalsta instrumentiem, kāds ir ES rīcībā, ir daudzgadu .nanšu plāns. Ātra un efektīva tā īstenošana var dot stimulu simtiem Eiropas uzņēmumu. Diemžēl raizes uzņēmējiem joprojām sagādā sarežģītās procedūras.

Lai kad arī krīze beigtos, gūtās atziņas turpmāk būs jāņem vērā. Kā nesen Maltā notikušā konferencē sprieda Darba devēju grupa, krīze

mūs visus piespiedusi elastīgi reaģēt uz tirgus prasībām un būt maksimāli konkurētspējīgiem. Ja to uzskata par iespēju, pārmaiņas ir panākamas ar inovācijām un ieguldījumiem pēt-niecībā un attīstībā. Ja uzņēmumi un politiķi šo iespēju izmantos pareizi, Eiropas ekonomika uz visiem laikiem var atgriezties uz pareizā ceļa.

Jacek Krawczyk Darba dev"ju grupas priek!s"d"t#js

“Taupības politika ir tikai pastiprinājusi bezdarba problēmu un izraisījusi iespai-d ī g u n a b a d z ī b a s pieaugumu.”

“Ja Eiropa apstāsies pusce ļ ā , p rob lēmas atgriezīsies drīzāk, nekā varētu gaidīt. Taupība bija pirmais nepiecie-šamais solis ce ļā uz atlabšanu, taču tagad pienācis laiks domāt par izaugsmi.”

“Paš laik ES valstīs 84 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības līmeņa Tā rezultātā dažu tau-pības režīmu ievērojo-šās valstīs arvien biežāk vērojams politisks eks-trēmisms, demagoģija un aizspriedumi.”

Darba %"m"ju grupas priek!s"d"t#js Georges Dassis

Darba dev"ju grupas priek!s"d"t#js Jacek Krawczyk

Da'#du intere!u grupas priek!s"d"t#js Luca Jahier

pret migrantiem un stigri jāvēršas pret cilvēku tirgotājiem. “Komiteja stingri atbalsta tūlītēju rīcību šajā jomā, jo pārdomu laiks sen ir pagā-jis: mēs esam aculiecinieki šokējošām cilvēciskām traģēdijām iekšpus mūsu robežām, un tās atkārtojas satraucoši bieži,” norādīja H. Malosse.

Nelikumīga imigrācija ir daudz apspriests jautājums Briselē un dalīb-valstīs, un tā strauji kļūst par vienu no lielākajām problēmām Eiropas Savie-nībā, jo pastāv arī tieša saikne starp migrāciju, paaugstinātu sociālo sprie-dzi un ksenofobiju. Uz solidaritāti balstītai pieejai šajā situācijā varētu būt daudz lielāka pozitīvā ietekme, un ES varētu izvērst pasākumus ar tādu politiku starpniecību, kas palīdzētu

novērst cilvēku turpmāku bojāeju Vidusjūrā.

Traģiskajā kuģa avārijā netālu no Lampedūzas krastiem bija simtiem upuru, un beidzot Eiropas sabiedrība sākusi reaģēt. Pastāvīgā nelikumīgo imigrantu plūsma uz Eiropas dienvidu valstīm ir smags slogs krīzes nomākta-jām tautām. Līdz šim ES valdības un ES iestādes nav reaģējušas pietiekami, un tas ir tādēļ, ka starp ES dalībvalstīm netiek sadalīta atbildība. (ak) O

Tu r p i n ā j u m s n o 4 . l a p p u s e sN e l i k u m ī g a i m i g r ā c i j a : E i r o p a s p r o b l ē m ā m v a j a d z ī g i

E i r o p a s r i s i n ā j u m i

6 EESK Info — Nr. 9, 2013. gada decembris – speciālizdevums

Nozīmīgi fakti par ekonomikas krīzi Apmēram 24,2 % ES iedzīvotāju jeb 119,6 miljonus cil-

vēku 2011. gadā skāra nabadzības vai sociālās atstum-tības risks. Šis procentuālais rādītājs kopš 2008. gadā ir palielinājies 18 no 26 dalībvalstīm, par kurām ir pie-ejami dati.

atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā Eiropas Savienībā no 2008. gada līdz 2010.  gadam kopumā samazinājās no 17,3 % līdz 16,2 %. Šis samazinājums ir krīzes blakusefekts, kas radies sakarā ar darbaspēka sastāvu.

eirozonā pirmo reizi kopš 2008. gada valsts budžeta de.cīts būs mazāks par 3 % no IKP, un 2014. gadā tas samazināsies līdz 2,8 %.

IKP 2012. gadā samazinājās par aptuveni 0,5 %.Jauniešu bezdarba līmenis Eiropā vēl aizvien ir nozī-mīga problēma. 2012. gada ceturtajā ceturksnī tas vairāk nekā divas reizes pārsniedza bezdarba līmeni pieaugušo vidū — 23,3 % salīdzinājumā ar 9,3 %. ES 28 dalībvalstīs 2013. gada augustā bez darba bija apmē-ram 5,5 miljoni jauniešu. Bezdarbs visvairāk skāris jau-niešus, kas nav sasnieguši 25 gadu vecumu — šajā grupā bezdarba līmenis paaugstinājies no 15,7 % pirms krīzes līdz 23,5 % 2013. gada februārī: tas ir jauns vēl nebijis rādītājs.

3,3 miljoni darba vietu.IKP uz vienu iedzīvotāju no 2008. gada līdz 2010. gadam samazinājās no 25 000 PSL (pēc pirktspējas līmeņa) 2008. gadā līdz 23 500 PSL 2009. gadā, savukārt 2010. gadā tas daļēji atjaunojās līdz 24 500 PSL.

ES pamata de.cīts bija 4,0 % no IKP — tas samazinājās no 4,4 % 2011. gadā un 6,5 % 2010. gadā (eirozonā tas bija 3,7 % 2012. gadā, 4,2 % 2011. gadā un 6,2 % 2010. gadā). Ņemot vērā pašreizējās izaugsmes perspektīvas, tiek prognozēts, ka ES kopējais de.cīts 2013. gadā samazināsies līdz 3,4 % no IKP un turpinās samazināties līdz 3,2 % no IKP 2014. gadā. O

EESK reakcija uz ekonomikas krīzi EESK ir publicējusi vairākus atzinumus par krīzi.

Daudzos no tiem izskatīti tiesību akti, kas ierosināti nolūkā sekmēt Eiropas izkļūšanu no recesijas. Piemēram, 2009. gada martā Komiteja pieņēma atzinumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un tā paša gada maijā — atzinumu par Komisijas paziņojumu, kurā pausta reakcija uz krīzi autorūpniecībā.

2009. gada oktobrī Komiteja nāca klajā ar pašiniciatīvas atzinumu par globālās .nanšu krīzes ietekmi uz Eiropas ražošanas un pakalpojumu nozarēm. Tajā norādīts, ka “labāk jāsaskaņo ES pasākumi un instrumenti”. Pēc tam decembrī sekoja atzinums par .nanšu krīzi un tās sekām reālajā ekonomikā, kā arī atbilde uz Komisijas paziņo-jumu par atbalstu jaunattīstības valstīm krīzes pārvarē-šanas jomā.

Divi pašiniciatīvas atzinumi tika publicēti 2010. gada septembrī: viens par toreizējo stāvokli un konkrētām ini-ciatīvām ekonomikas atveseļošanai un otrs par situāciju pēc krīzes, proti, jaunu .nanšu sistēmu iekšējā tirgū. Tos oktobrī papildināja vēl viens pašiniciatīvas atzinums par valsts parāda krīzes ietekmi uz ES pārvaldību.

EESK atzinums par ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz darbaspēka sadalījumu ražošanas nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmu-miem, tika pieņemts 2011. gada maijā; jūlijā tam sekoja atzinums par ekonomikas krīzi, izglītību un darba tirgu.

Turklāt 2012. gada februārī tika publicēti inovatīvi priekšlikumi par izaugsmes atjaunošanu un valsts parādu Eiropas Savienībā. Jūlijā tos papildināja atzinums par Komisijas “Jaunatnes iespēju iniciatīvu”. 2013. gada feb-ruārī EESK izklāstīja savu viedokli attiecībā uz Komisijas ieteikumu par ekonomikas politikas vispārējām pamat-nostādnēm dalībvalstīm, kuru valūta ir eiro.

Sīkāka informācija — tīmekļa vietnē www.eesc. europa.eu O

Savienība Vidusjūrai. Ekonomikas un sociālo padomju samits “Ciešāka savienība arī pilsoniskai sabiedrībai”

Šā gada 11. un 12. novembrī vairāk nekā 120 ekonomikas un sociālo lietu padomju un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļi no 14 Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm tikās Barselonā, lai apspriestu tālāko pilsoniskās sabiedrības lomu Savienībā Vidus-jūrai (SV).

“Nav iespējams izveidot veik-smīgu Vidusjūras ziemeļu un dien-vidu valstu savienību, neiesaistot pilsonisko sabiedrību un īpaši — ekonomikas un sociālās jomas pār-stāvjus, piemēram, darba devēju organizācijas, arodbiedrības, citas arodorganizācijas un attiecīgās NVO.” Šāds bija galvenais šo pār-stāvju vēstījums. Viņi aicināja SV

veidot strukturētas partnerības ar ieinteresētajām pusēm un tās regu-lāri iesaistīt SV projektos, tādējādi nodrošinot SV valstu valdību pie-ņemto lēmumu leģitimitāti.

Līdztekus jautājumiem par pil-soniskās sabiedrības iesaistīšanu SV darbā tikšanās dalībnieki, pie-daloties EESK Euromed Koordi-nācijas komitejas priekšsēdētājam Pedro Narro un attiecīgajiem SV ģenerālsekretāra vietniekiem, apsprieda dažādus reģionam ļoti svarīgus jautājumus, kas saistīti ar jauniešu nodarbinātību un ekono-miku, sieviešu stāvokli, mobilitātes un migrācijas problēmām, kā arī ar nepieciešamību uzlabot ierobežoto ūdens resursu pārvaldību. (ail). O

Eiropai ir vajadzīga sociāla rakstura atbilde uz krīzi — vai ES spēs to sniegt?EESK 22. oktobrī Viļņā organi-zēja augsta līmeņa konferenci, lai apspriestu iespējas un problēmas, ar kurām saskaras ES, kā arī nepiecie-šamību veidot taisnīgu, sociālu un atbildīgu Eiropu. ES prezidentvalsts Lietuvas vadībā Eiropas pilsoniskās

sabiedrības un Lietuvas iestāžu pār-stāvji izskatīja jaunas iespējas, lai aizsargātu Eiropas sociālo modeli un palīdzētu tam atlabt.

Cita starpā dalībnieki ierosināja šādus pasākumus:

Eiropas izglītības tīkls bezdarb-niekiem, kurā darba meklētājiem būtu pieejams divus gadus ilgs pārkvali.cēšanās kurss un pārro-bežu izglītības vaučeri;

sociālajā jomā ar skaidriem, kon-krētiem mērķiem (ieskaitot garan-tētus minimālos ienākumus); Eiropas sociālās obligācijas iegul-dījumu atbalstam ekonomiski dzīvotspējīgos sociālos projektos;

Eiropas shēma “garan-tija jauniešiem” ar ES papildu finansējumu, to attiecinot uz

jauniešiem līdz 30 gadu vecumam un uz reģioniem, kuros jauniešu bezdarbs ir mazāks nekā pašreiz noteiktais 25 % slieksnis;

-mikas, MVU un nodarbinātības veicināšanai. (ail) O

Krīzes dēļ dažās taupī-bas pasākumu skartās valstīs esam pieredzējuši politiskā ekstrēmisma, demagoģijas un aizspriedumu palieli-nāšanos. Fiskālā savienība, banku savienība un finanšu savienība ir ekonomiskās un monetārās savienības svarīgā-kie pīlāri. Bet tie ir jāpapildina ar pasākumiem izaugsmes un līdztiesības veicināšanai, ar darba vietu izveidi, nabadzī-bas mazināšanu un teritoriālo un sociālo kohēziju. Uz spēles ir likta demokrātiskā un politiskā leģitimitāte.

Luca Jahier, EESK Dažādu interešu

grupas priekšsēdētājs

ĪSUMĀ

Barselon# pulc"j#s vair#k nek# 120 p#rst#vju no ekonomikas un soci#lo lietu padom"m un cit#m pilsonisk#s sabiedr$bas organiz#cij#m no 14 Euromed re(iona valst$m.

ES r&pniec$bas politika — tik %oti nepiecie#am! izaugsmes iniciat$vaES rūpniecības politika ir galvenais līdzeklis, kas Eiropu var izvilkt no ekonomikas muklāja, taču traucē vājā pārvaldība dalībvalstīs un tas, ka Briselē darbojošies lēmumu pie-ņēmēji ne visai veiksmīgi komunicē ar sabiedrību, — tā uzskata viens no vadošajiem EESK locekļiem.

“Var teikt, ka rūpniecības politika ir izaugsmes iniciatīva, kurā vārdu ir vai-rāk nekā darbu,” izdevumam “EESK Info” norāda EESK Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētās

nodaļas (ECO) priekšsēdētājs, Nīder-landes pārstāvis Joost Van Iersel.

Līdz 2020. gadam ES grib palieli-nāt ražošanas kopapjomu par 20 %. Kopš 2008. gada, kad sākās krīze, Savienības rūpniecības nozarēs ir zaudēti vairāk nekā četri miljoni darbvietu, tāpēc šādu mērķi J. Van Iersel dēvē par ļoti ambiciozu.

Pēc viņa domām, viens no kavēk-ļiem ir Konkurētspējas padomes nespēja skaidri de.nēt ES rūpniecī-bas politiku pati savās dalībvalstīs. Daļēji tas ir tāpēc, ka organizatoriskā ziņā valstu ministrijas ir ļoti dažādas. Konkurences padomē darbojas arī rūpniecības ministri, kuri tiekas pie-cas sešas reizes gadā.

“Ministrs viens pats neko daudz nevar iesākt, ja administratīvais kodols atsakās darīt to, kas jādara,” viņš saka.

J. Van Iersel, kurš jūlijā izstrādāja EESK atzinumu par rūpniecības

politiku, uzskata: lai rūpniecībā stip-rinātu paļāvību un veicinātu konku-rētspēju, vienā sistēmā nekavējoties jāapvieno pētniecības, izstrādes un inovāciju politika, ilgtspējīga attīs-tība, piekļuve .nansējumam (īpaši MVU) un kopēja enerģētikas poli-tika. Turklāt ir jāmazina adminis-tratīvais slogs.

ECO priekšsēdētājs uzsver, ka vajadzīgas arī atbilstošas izglītības sistēmas un ir jāpilnveido prasmes: “Tas nozīmē, ka dažās dalībvalstīs [izglītības] sistēma jāpārskata pašos pamatos.”

Atzinumā uzmanība vērsta uz prasmju neatbilstību, kuras dēļ augsti kvalificētiem amatiem veidojas vakances, kamēr izglītības sistēma nepiedāvā pietiekami daudz zinātnieku, inženieru un matemātiķu.

Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā konkrētām valstīm adresēti ietei-kumi, savukārt dalībvalstis būtu jāmudina pārņemt pozitīvos piemē-rus no tām valstīm, kurām veicies labāk.

“Šis grūtais laiks mums jāizmanto, lai mainītu [lietas] nākotnes labā,” domā J. Van Iersel. O

Lietuvas parlamenta priek!s"d"t#ja vietnieka Vydas Gedvilas atkl#!anas uzruna

ECO specializ"t#s noda)as priek!s"d"t#js Joost Van Iersel

“Šis grūtais laiks mums jā i zmanto , la i mai-nītu [lietas] nākotnes labā.”

© darval

© Stephen VanHorn

7EESK Info — Nr. 9, 2013. gada decembris – speciālizdevums

PLENĀRSESIJA ĪSUMĀVirz"ba uz jaunu Eiropas politiku t"klu regul$&anai

“Kad telekomunikāciju budžets 2014.–2020. gadam vēl bija 9 miljardi euro, līdzekļu bija pietiekami. Budžeta “apcirpšana” līdz 1 mil-jardam euro radīs sastin-gumu, un tas ES varētu atņemt iespēju turpināt progresu, kas jau panākts vairākās stratēģiski sva-rīgās nozarēs,” brīdināja EESK ziņotājs Jacques L e m e r c i e r ( D a r b a ņēmēju grupa, Francija), iepriekšējā plenārsesijā izskatot atzinumu par pamatnostādnēm Eiro-pas telekomunikāciju tīklu jomā.

Pašreizējā politika neapšaubāmi radījusi lielāku konkurenci un inovāciju, kā arī nodro-šinājusi zemākas cenas patērētājiem, tomēr arī ierobežojusi daudzu operatoru spēju veikt ieguldījumus.

Komiteja uzskata, ka jauna Eiropas politika tīklu darbības regulēšanai izraisīs “Eiropas lielāko operatoru spēcīgu un saskaņotu iesais-tīšanos”, lai tad, kad Eiropa būs izkļuvusi no krīzes, varētu “panākt nokavēto ātrdarbīgas un īpaši ātrdarbīgas platjoslas izstrādē un likvidēt trūkumus pārklājumā”. (hb) O

Vienots noregul$juma meh!nisms — banku savien"bas st#rakmens

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē vienotā noregulējuma mehānisma izveidi, jo uzskata to par banku savienības izvei-des būtisku sastāvdaļu. Ar tā palīdzību būs iespējams panākt, lai banku sanācijas un nore-gulējuma noteikumi būtu saskaņoti visā ES.

Oktobrī pieņemtajā atzinumā Komiteja norāda, ka ir pareizi banku pārraudzību un noregulējumu nodot viena līmeņa iestāžu kompetencē.

Saistībā ar vienotu banku noregulējuma fondu, kura mērķis ir nodrošināt banku nore-gulējuma .nansiālu stabilitāti un efektivitāti, EESK uzsver vajadzību precizēt šā fonda juri-disko pamatu. Ziņotājs Daniel Mareels (Darba devēju grupa, Beļģija) savā atzinumā aicina “pēc iespējas drīzāk precizēt fonda juridisko pamatu un, lai nepieļautu nevēlamas sekas, visus fonda problemātiskos jautājumus (pie-mēram, par bezrūpīgas rīcības risku) risināt pirms tā izveides”.

Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai noregulējuma fondam būtu pietiekami daudz līdzekļu un tas varētu darboties rentabli un efektīvi. Noregulējuma valdes locekļiem ir jābūt neatkarīgiem, un ir jānodrošina viņu lēmumu demokrātiska kontrole. (ak) O

ES viesabon"#anas tarifu atcel#ana: ieguvums gan sabiedr$bai, gan Eiropas Savien$baiKad cilvēki strādā ārzemēs, viņi bieži neiz-manto savas mobilās ierīces tik brīvi kā savā valstī, baidoties no lieliem viesabonēšanas rēķi-niem. Cilvēki zvana retāk, zvani ir īsāki, un tiek ievērojami samazināta mobilo datu izmanto-šana internetam, lietojumiem u.c. Šie un citi jautājumi tika analizēti sabiedriskajā uzklau-sīšanā par ES mobilās viesabonēšanas sistēmu; uzklausīšana notika Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā 2013. gada 23. oktobrī, lai izvērtētu secinājumus pēc tiešsaistē notiku-šās apspriešanās par viesabonēšanu. Apsprie-šanās un uzklausīšana ir daļa no EESK priekšsēdētāja Henri Malosse prioritāra projekta. Viņš personīgi atbalstīja Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par vienotu mobilo sakaru tarifu visā ES.

Galvenais secinājums, kas izriet no aptuveni 60 aptaujas anketām, ko 2013. gada septembrī iesnie-dza Eiropas iedzīvotāji, ir šāds: pašreizējās ES viesabonēšanas sistēmas atcelšana sniegtu lielus ieguvumus sabiedrībai un palī-dzētu veicināt patiesu ES integrā-ciju. Aptaujas dalībnieki aicināja nekavējoties atcelt viesabonēšanas maksas un norādīja, ka patērētajiem ir vajadzīga labāka piekļuve tīkliem

un pieslēguma līmenim jābūt tādam pašam, kāds ir viņu valstī. Ideālā gadījumā Eiropas iedzīvotāji nākotnē vēlas redzēt Eiropu, kurā ir īsts mobilo sakaru vienotais tirgus, kas ļauj ikvienā ES dalībvalstī mobilo telefonu izman-tot tikpat plaši kā savā valstī.

Jaunajā ES tiesību aktu kopumā par Telecom vienoto tirgu, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā šā gada septembrī, ir iekļauti noteikumi par viesabonēšanas tarifu pakāpenisku atcelšanu. Tomēr daudzi

respondenti br īdinā ja , ka

ir vajadzīgi preventīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka operatori ienākumu zaudējumu, kas radies viesabonēšanas tarifu atcelšanas dēļ, nekompensē, paaugstinot iekšzemes tarifus.

Sabiedriskajā uzklausīšanā, kurā klātesošie iepazinās ar apspriešanās secinājumiem, vai-rums dalībnieku piekrita, ka Eiropas Komisija bija radījusi lielas cerības uz visu viesabonēša-nas tarifu ātru un pilnīgu atcelšanu. Patiesībā Komisija ir ierosinājusi tikai nulles viesabo-nēšanas tarifus ienākošajiem zvaniem īster-

miņā. Lai arī tās priekšlikumā ir iekļauti daži citi pasākumi, lai paātrinātu

pāreju uz viesabonē-šanas tarifu atcelšanu Eiropas Savienībā , dalībvalstu attieksme ir bijusi rezervēta, un nav skaidrs, vai nāka-

majā pavasarī, pirms beig-sies Eiropas Komisijas un

Eiropas Parlamenta pašreizējais pilnvaru termiņš, tiks pieņemti jauni stingri tiesību akti. EESK turpinās rūpīgi uzraudzīt šo pro-

cesu. (hb) O

Jaun! kop"j! lauksaimniec$bas politika — daudz vair!k ieguvumu nek! zaud"jumu. 'stenosim to!Tāpat kā visas augsta līmeņa politiskās vienošanās, jaunā KLP, protams, ir kom-promisa rezultāts. Daži uzskata, ka reforma ir bijusi pārāk plaša, savukārt citi — ka tā nav bijusi pietiekami vērienīga.

Jaunajā KLP ir divi atslēgas vārdi: elastīgums un daudzveidības novērtē-šana. Šie divi principi bija galvenie jautājumi, kam EESK pirmo reizi pievērsās atzinumā, kurā tā analizēja Komisijas priekš-likumus par turpmāko KLP.

Viena no reformas galvenajām iezīmēm ir Eiropas Savienībā pastāvošās daudzveidības atzīšana kopējā politikā. Tiešos maksājumus taisnīgāk sadalīs starp dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniekiem. Vēsturiskās atsauces modelis vairs netiks izmantots. Dalībvalstis varēs pielāgot tiešo maksājumu līmeni aktuā-lajai praktiskajai situācijai. Lai valstīm palīdzētu veikt šos pielāgojumus, ES līmenī ir izveidoti obligāti kritēriji, piemēram, pamata maksājumu shēma, kas balstās uz reālo lauksaimniecības aktivitāti un zemes izmantošanu — un līdz ar to atbalstu saņems tikai reāli un aktīvi lauk-saimnieki —, un vērienīga politika gados jaunu lauksaimnieku atbalstam. Ir pieejami papildu

instrumenti tiešo maksājumu sadalei vietējā līmenī, īpaši mazāk labvēlīgiem apgabaliem vai nestabilām nozarēm, tādē-jādi lauku reģionu ekonomikai radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Elastīgums visskaidrāk ir redzams iespējā pārvietot līdzekļus starp pīlāriem: dalīb-valstis varēs pārvietot līdz 15 % no savas tiešo maksājumu sum-mas (1. pīlārs) uz lauku attīstī-bas jomu (2. pīlārs) vai otrādi;

tām dalībvalstīm, kas saņem mazāk nekā 90 % no ES vidējās tiešmaksājumu summas, šis rādī-tājs var būt pat 25 %.

Turklāt elastīgums ir arī vides pasākumu īstenošanā. Trešo daļu no KLP līdzekļiem ieguldīs, lai Eiropas lauksaimniecības nozare kļūtu ilgtspējīga no vides aspekta. Šī iniciatīva ir pazīstama kā KLP ekoloģizācija.

Daži reformas elementi stāsies spēkā 2014.  gada 1. janvārī, bet visi pārējie tās aspekti — 2015. gadā.

Interesanti faktiVairāk nekā 77 % no ES teritorijas ir lauki (47 % ir lauksaimniecības zemes, bet 30 % — meži), kur lauku saimniecībās vai

cita veida kopienās dzīvo apmēram puse no visiem ES iedzīvotājiem.

12 miljoni [pilnas slodzes] lauksaimnieku. Kopumā lauk-saimniecība un pārtikas ražošana, kuras izejvielu piegāde ir atkarīga no lauksaim-niecības nozares, veido 6 % no ES IKP, aptver 15 miljonus uzņēmumu un nodro-šina darbu 46 miljoniem cilvēku.Katram Eiropas iedzīvotājam KLP izmaksā apmēram 30 centus dienā. 2011. gadā tā patērēja 43 % jeb 58 miljardus EUR no ES gada budžeta. KLP īpatsvars budžeta patē-riņā ir pastāvīgi samazinājies kopš 1984. gada, kad tās vajadzībām tika izmantoti 72 %, savukārt kopš 1992. gada vairāku ES paplašināšanos rezultātā lauksaimnieku skaits ir dubultojies. Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam KLP vajadzībām tiks izmantoti 38 % no ES gada budžeta.

veido mazāk nekā 1 % no visiem publiskajiem izdevumiem ES dalībvalstīs.

vienīgā nozare, ko pil-nībā *nansē no ES budžeta (lauku attīstību gan līdz.nansē dalībvalstis).Eiropas Savienībā mājsaimniecības vidēji 15 % no sava budžeta patērē pārtikai — uz pusi mazāk nekā 1960. gadā.

Dilyana Slavova Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas (NAT) priekšsēdētāja III grupa O

Sociālie uzņēmēji, izsakiet savu viedokli! 2014. gada 16. un 17. janvāris — StrasbūraEiropa mainās, un ir vajadzīgi jauni ekono-mikas modeļi. Eiropas iedzīvotāji, uzņēmumi, uzņēmēji un politikas veidotāji rīkojas, lai risi-nātu pašreizējās problēmas sociālajā, ekono-mikas un vides jomā, un nāk klajā ar sociālo inovāciju, jauniem ieguldījumu veidiem un pārsteidzošiem risinājumiem.

EESK partnerībā ar Eiropas Komisiju organizē augsta līmeņa konferenci “Sociālie uzņēmēji, izsakiet savu viedokli!”, lai analizētu

pašreizējās un turpmākās iespējas sociālajai uzņēmējdarbībai Eiropā. Konferencē pieda-līsies uzņēmumu pārstāvji, politikas veidotāji un citas nozīmīgas iesaistītās personas.

Lai iegūtu sīkāku informāciju un reģis-trētos, skatīt: http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.events-and-activities-social-entrepreneurs. (ail) O

DRĪZUMĀ EESK

EESK loceklis Jacques Lemercier

NAT specializ"t#s noda)as priek!s"d"t#ja Dilyana Slavova

“Jaunajā KLP ir divi atslēgas vārdi: elastīgums un daudzvei-dības novērtēšana.”

© Pe

terPh

oto1

23©

amad

orgs

Nr. 9, 2013. gada decembris – speciālizdevums

Yves Somville: EESK paplašina manu skatījumuEESK darba ņēmēju grupas locekle no Francijas Béatrice Ouin, kura pārstāv EESK locekļus informatīvā biļetena “EESK Info” redakcijas komitejā, intervē savus kolēģus, lai iepazīstinātu ar viņu interesēm. Nesen viņa tikās ar dažādu interešu grupas locekli no Beļģijas Yves Som-ville, kas ir arī Valonijas (Beļģija) Lauksaimniecības federācijas ģene-rālsekretāra vietnieks.

Sniedzam ieskatu viņu sarunā.

Béatrice Ouin: Sakiet, l#dzu, k!du organiz!ciju j#s p!rst!vat? Cik taj! ir locek'u un k!di ir vi)u svar"g!kie uzdevumi nacion!l! l"men"? K!ds ir j#su amats/uzdevums &aj! organiz!cij!?

Yves Somville: Beļģiju EESK pārstāv 12 locekļi, un manā pārziņā ir lauk-saimniecības nozare. Es strādāju Valo-nijas Lauksaimniecības federācijā, kas atrodas Žemblū (Gembloux) (Valo-nija). Tā kā lauksaimniecības politika Beļģijā ir reģionalizēta, mūsu pārziņā ir tikai tie lauksaimnieki, kas darbo-jas šajā valsts dienvidu reģionā. Pro-tams, mēs uzturam pastāvīgu saikni ar Flandrijas lauksaimnieku organizāci-jām to jautājumu saistībā (sabiedrības veselība, nodokļi u. c.), kuri joprojām ir jārisina federālā līmenī.

Valonijas Lauksaimniecības fede-rācija ir profesionāla organizācija, kuru galvenokārt .nansē no biedru naudas. Valonijas Lauksaimniecības federācijā iestāties var brīvi: tā aptver 7000 lauksaimnieku ģimenes uzņē-mumu, kas ir 65 % no kopējā Valo-nijas reģiona lauksaimnieku skaita.

Kā jebkurai profesionālai orga-nizācijai arī mums jānodarbojas ar

daudzveidīgu jautājumu risināšanu: mēs veicam pārrunas ar administra-tīvajām iestādēm, ar politiķiem un saviem locekļiem par topošajiem tie-sību aktiem vai par tiem, kas ir jāpie-lāgo, rūpējamies par apmācību un informācijas sniegšanu visās jomās, kuras ir cieši vai tikai attāli saistītas

ar lauksaimniecisko darbību, kā arī, izmantojot savus vietējos birojus, pie-dāvājam pakalpojumus lauksaimnie-kiem un ar viņu darbību saistītajiem uzņēmējiem.

Ko j#su organiz!cija sagaida no Eiropas? K! j#su locek'i redz savu vietu Eirop!?

Saprotams, ka lauksaimniecības jomā regulāras debates par Eiropu notiek jau vairāk nekā 50 gadu. Droši vien nav jāatgādina, ka pagājušā gadā mēs svinējām kopējās lauksaimniecī-bas politikas (KLP) 50. gadskārtu. Tā bija viena no pirmajām patiesi kopīga-jām politikas jomām Eiropā. Tā kā šajā politikas jomā, mainoties stāvoklim pasaulē (PTO, ES paplašināšanās, jau-nas vides un budžeta problēmas u. c.),

bieži tiek izdarītas izmaiņas, vienmēr ir notikusi saziņa ar Eiropas līmeni un tā nav apstājusies arī tagad. Valonijas Lauksaimniecības federācija ir arī Lauksaimniecības profesionālo orga-nizāciju (COPA) komitejas locekle, kas ir ES jumta organizācija. Līdz ar to ir saprotams, ka mūsu locekļiem Eiropa ir ikdiena jau vairākus desmi-tus gadu, viņi to labi pazīst un ir vairāk vai mazāk apmierināti ar to atkarībā no risināmā jautājuma un laika posma.

Ko jums person"gi dod EESK mand!ts? Kas j#s visvair!k p!rsteidza, &eit ierodoties, un par ko j#su v$rt$jums p$c da(iem gadiem ir uzlabojies?

Īsi sakot: mans skatījums ir kļu-vis plašāks. Pirmām kārtām, — uz Eiropu visā tās daudzveidībā un bagātībā, un arī uz pasauli, pateico-ties daudzajās sanāksmēs risinātajiem un apspriestajiem jautājumiem. Aug-stu vērtēju arī kontaktus, kas izvei-dojušies, piedaloties dažādu iekšējo grupu darbā, piemēram, darbojoties ĀKK un ES koordinācijas komitejā. Koordinācijas komitejā, piemēram, 2008. gada pārtikas krīzes dēļ darba kārtībā atgriezās lauksaimniecības tematika, īpaši ĀKK valstu, bet arī Eiropas kontekstā. Piedalīties EESK darbā kļūs daudz interesantāk un svarīgāk tad, kad rodas izpratne par būtiskām vidēja termiņa problēmām, kas saistītas ar pašreizējo demogrā-.sko izaugsmi un tādu resursu pakā-penisko izsīkšanu kā ūdens un zeme, taču tie ir tiki divi no lauksaimniecī-bai būtiskiem elementiem.

Un, protams, kontakti, kas izvei-dojušies EESK, ir ļoti noderīgi pro-fesionālā ziņā, taču arī no cilvēciskā viedokļa tie ir ļoti bagātinoši un izglī-tojoši. O

“EESK Info” izdod devi%as reizes gad# EESK plen#rsesiju laik#.

Bezmaksas “EESK Info” iespiest#s versijas v#cu, ang)u un fran*u valod# ir pieejamas Eiropas Ekonomikas un soci#lo lietu komitejas preses dienest#.

“EESK Info” ir pieejams 23 valod#s un PDF form#t# atrodama Komitejas t$mek)a vietn": URL: http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.eesc-info

“EESK Info” nav ofici#la atskaite par EESK darb$bu. Ofici#l#s atskaites tiek public"tas Eiropas Savien!bas O"ci#laj# V$stnes! vai citos Komitejas izdevumos.

P#rpublic"!ana ir at)auta ar atsauci uz “EESK Info” (iesniedzot kopiju redaktoram).

Tir#'a: 12 310 eksempl#ru.

N#kamais numurs tiks public"ts 2014. gada janv#r$.

IESPIESTS TIKAI UZ OTRREIZ!JI P"RSTR"D"TA PAP#RA

EESK Info ir pieejams 23 valodās un PDF formātā atrodams Komitejas tīmekļa vietnē: http://www.eesc.europa.eu/activities/press/eescinfo/index_en.asp

Redaktore:Béatrice Ouin – EESK locek)u p#rst#ve redakcij# (Darba %"m"ju grupa, FR)Maciej Bury (mb)

Šā izdevuma līdzautori:Alejandro Izquierdo Lopez (ail)Angeliki Karampourouni (ak)Anna Comi (ac)Arturo Iniguez Yuste (aiy)Henry Borzi (hb)Laure Limousin (ll)Leszek Jarosz (lj)Nele Rissmann (nr)Susanna Baizou (sb)

Koordinatore:Agata Berdys

Adrese:Eiropas Ekonomikas un soci#lo lietu komitejaJacques Delors "ka, Rue Belliard 99, B-1040, Bruxelles, BelgiqueT#lr. (+32 2) 546 94 76 Fakss: (+32 2) 546 97 64E-pasts: eescinfo@eesc.europa.eu T$mek)a vietne: http://www.eesc.europa.eu

QE-A

A-13-009-LV-N

KOLĒĢU SARUNA

EESK loceklis Yves Somville

Jauna EESK saziņas stratēģijaEESK sabiedrisko attiecību grupa, kura stratēģiski nosaka, ko un kā organizācija vēsta sabiedrībai, ir vie-nojusies “Wind of change” ietvaros atjaunināt saziņas stratēģiju.

Pieņemtos ieteikumus īstenos, tos ietverot gadskārtējā rīcības plānā. Īpaša uzma-nība tiks veltīta atzi-numiem prioritārās jomās un iniciatīvai “Going local”.

Mērķis ir panākt, lai pieejamie instru-menti būtu labāk pielāgoti Komitejas vajadzībām, orientēti uz īsto auditoriju īstajā laikā un vēstītu par īstajām darbībām.

Lai pārbaudītu, kā tikušas īste-notas pašreizējās saziņas stratēģi-jas, ir veikti novērtējumi, tostarp intervijas ar EESK locekļiem, per-sonālu, ES iestāžu amatpersonām, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm. To rezultātā 2010.–2015. gada saziņas stratē-ģija paliek spēkā. Tomēr bija vaja-dzīgi daži pielāgojumi, galvenokārt tāpēc, ka strauji attīstās jauni rīki,

piemēram, sociālie mediji. Galvenā EESK mērķauditorija joprojām ir

ES iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un prese, taču, tuvojo-ties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, mērķauditorija ir arī sabiedrība kopumā. Turklāt ļoti svarīgi ir uzrunāt ne vien Briseles iestādes, bet arī savus tautiešus. EESK locekļi ir Eiropas projekta un Komitejas “sūtņi”, un abos vēstījumos viņiem ir nozīmīga loma. (nr) O

EESK Verdenā piemin 11. novembriPašreizējais EESK priekšsēdētājs Henri Malosse (Francija) un biju-šais EESK priekšsēdētājs Göke Fre-richs (Vācija) 11. novembrī Verdenā notikušā atceres pasākumā piemi-nēja Pirmajā pasaules karā kritušos kareivjus.

Viņi teica, ka “stāvot kopā, plecu pie pleca mums kā francūzim un vācietim ir jāatceras, ka daudzi kareivji, kas cīnījās Pirmajā pasaules karā, pirms devās kaujā — apzino-ties, ka tajā viņi, iespējams, mirs — noteikti sapņoja par citādu nākotni”.

Atrodoties Verdenā, vietā, kur notika viena no asiņainākajām Pirmā pasaules kara kaujām, abi priekšsēdē-tāji deklarēja, ka “Eiropa ir daudz kas vairāk nekā tikai cīņa par budžetiem un tirgiem. Vairāk nekā jebkas cits

Eiropa ir brīnišķīgs stāsts par sievie-tēm un vīriešiem, kam ir bijis kopējs sapnis veidot labāku nākotni saviem bērniem. Eiropa ir vieta, kurā valda miers un kopējas vērtības.”

Pasākums Verdenā 11.novembrī bija iespēja visiem atgādināt, ka tie, kas krita šajā karā, “neatdeva dzīvības veltīgi”, teica priekšsēdētāji. (mb) O

ĪSUMĀ

“E i r o p a i r d a u d z kas vairāk nekā tikai cīņa par budžetiem un tirgiem.”

Pa!reiz"jais EESK priek!s"d"t#js Henri Malosse (Francija) un biju!ais EESK priek!s"d"t#js Göke Frerichs (V#cija)

© alpimages

GODĀTIE LASĪTĀJI!Tuvojas gada nogale, un, izmantojot šo iespēju, novēlam jums visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu 2014. gadu! Ceram, ka tas nesīs laimi, veselību un veiksmi!

Gribam pateikties arī mūsu abonentiem, lasī-tājiem un visiem tiem, kuri papildināja mūsu biļetenu ar rakstiem, ilustrācijām, ierosmēm un citiem materiāliem. Uz sadarbību nāka-majā gadā!

Jūsu “EESK Info” komanda

© M

erand

a19

EESK Info