www.eesc.europa.eu1

Iedz!vot"jiem atka# j"k#$st par Eiropas virz!t"jsp%ku

Pa!laik nevienam neb"tu viegli uz#emties Eiropas Savien$bas iest%-des vad$bu. Apr$l$ Henri Malosse tika iev&l&ts par Eiropas Ekonomikas un soci%lo lietu komitejas priek!s&d&-t%ju, un vi#a pilnvaru periods ilgs l$dz 2015. gada oktobrim. Vi#! apgalvo, ka nebaid$sies no p%rmai#%m, kad b"s j%risina Eiropai svar$gi jaut%jumi.

Vi#! galvenok%rt dom% par n%kotni un nepiecie!am$bu nodro!in%t Eiro-pas jaunie!iem lab%kas izredzes, it $pa!i nodarbin%t$bas jom%. Malosse kungs 'oti labi apzin%s, cik svar$gi ir audzin%t Eiropas jauno paaudzi, un jau s%cis apsprie!anos ar jaunie!iem par vi#iem noz$m$giem jaut%jumiem.

Vi#! ar$ v&las main$t EESK darba metodes, lai palielin%tu pilsonisk%s sabiedr$bas ietekmi l&mumu pie#em!an% un sekm&tu ES le(itimit%tes atjauno!anu. Tas noz$m& akt$vi gatavoties p%rmai-#%m nevis vienk%r!i gaid$t, kad t%s notiks. Komiteja to var dar$t, pie-#emot labi pamatotus pa!iniciat$-vas atzinumus, kas var&tu main$t ar$ Eiropas Komisijas viedokli.

T% k% EESK izveidojusi nov&ro!a-nas centrus, t% var analiz&t ES poli-tikas, piem&ram, strat&(ijas “Eiropa 2020”, $steno!anu. “Lai uztic&!an%s Komitejai pieaugtu, mums maz%k

j%nodarbojas ar padomu do!anu un j%k'"st par ideju un jaunin%jumu laboratoriju. Mums iesp&jami vai-r%k j%izmanto Komitejas locek'u zin%!anas un dzimten& izveidotie sakari, lai palielin%tu Komitejas ietekmi. Eiropas Ekonomikas un soci%lo lietu komitejai j%b"t Eiropas integr%cijas procesa centr%,” uzsver Malosse kungs.

Uzdot noz!m!gus jaut"jumus

Vi#! !o viedokli pamato ar to, ka daudzi Eiropas iedz$vot%ji vairs netic, ka vi#u viedokli Brisel& uzklaus$s. “Kr$zes d&' Eiropas iedz$-vot%ju ikdiena ir pilna rai)u par vi#u pa!u un vi#u b&rnu n%kotni. Valda uzskats, ka ES ir nevis risin%jums, bet gan probl&ma. Es tom&r esmu p%rlie-cin%ts, ka Eiropa var b"tiski sekm&t kr$zes p%rvar&!anu, bet tai ir j%maina virziens!”

EESK j%nodro!ina, ka viedokli var paust tie, kurus Brisel& nekad neuz-klausa, jo tas 'aus nor%d$t Eiropas Savien$bai uz cilv&ku dz$ves realit%ti un izstr%d%t risin%jumus Eiropas stiprin%!anai. “Komitejas uzdevums ir uzdot pareizos jaut%jumus un pras$t atbildes. Pien%cis br$dis, kad iedz$vot%jiem atkal j%k'"st par Eiro-pas virz$t%jsp&ku, un to nevar atlikt uz r$tdienu. Tas ir uzdevums, kuru esmu sev izvirz$jis!” saka Malosse kungs.

T% k% Komitejas locek'i ir pilso-nisk%s sabiedr$bas p%rst%vji, EESK var 'oti labi aizst%v&t iedz$vot%ju intereses. Malosse kunga politisk%s priorit%tes turpm%kajos divarpus gados ir:

-l&mu risin%!anu, proti, nodro!in%t nevis lielo uz#&mumu, bet gan iedz$vot%ju uzkr%jumu aizsar-dz$bu, garant&t jaunie!iem darba iesp&jas un nodro!in%t vesel$bas apr"pes un pensijas pabalstu pieejam$bu;

-mumus (MVU), stiprin%t ES r"pniec$bu un veicin%t uz#&m&j-darb$bu Eiropas Savien$b%;

ES politikas veido!an%, k% ar$ stip-rin%t pieder$bas saj"tu Eiropai un solidarit%ti.

REDAKTORA SLEJA God!tie las"t!ji!

Pa!laik Eiropas Savien$bas vis-liel%k% probl&ma ir Eiropas iedz$vo-t%ju atbalsta tr"kums. Turpm%kajos m&ne!os sabiedr$bas uztic$bas atg"-!anai ir j%b"t to cilv&ku, kas tic Eiropas integr%cijas projektam, vis-noz$m$g%kajai priorit%tei.

Pavisam nesen, it k% nepietiktu jau ar *nan!u kr$zi, Eiropas vad$t%ji atkal palielin%ja !o atsve!in%!anos, paredzot aplikt ar nodokli iedz$vot%ju ietaup$-jumus, un sabiedr$ba to nov&rt&ja k% k%rt&jo nodev$bu.

Eiropas Ekonomikas un soci%lo lietu komiteja ir $pa!i piem&rota !$s prob-l&mas risin%!anai, jo t% ir vien$g% ES iest%de, kuras locek'i nav nedz politi+i, nedz ier&d#i.

T% k% EESK p%rst%v pilsonisko sabiedr$bu vis% t%s daudzveid$b%, Komitejai vair%k j%iesaist%s publis-kaj%s debat&s un j%cen!as at!+irties no daudz%m cit%m konsultat$vaj%m strukt"r%m, kas darbojas Brisel&. EESK ir j%$steno t%lejo!%ka politika un pa!ai j%izr%da iniciat$va, piln$b% izmantojot savu liel%ko bag%t$bu, proti, Komitejas locek'us. Komiteja ir vien$g% ES iest%de, kas var n%kt klaj% ar stingriem un bie)i vien ne&rtiem v&st$jumiem, sp&j konstrukt$vi un kritiski raudz$ties uz da)%d%m nori-s&m un iekustin%t Eiropas iest%des.

Eiropas iedz$vot%ju dz$v& pa!-laik valda nemiers un nedro!$ba. Uz#emoties EESK priek!s&d&t%ja pien%-kumus, gribu kategoriski uzst%t, ka ES j%$steno t%lejo!%ka politika, kuras priorit%te ir iedz$vot%ju intere!u iev&ro!ana. Es jau saviem Twitter sekot%jiem v&st$ju, ka Eiropa man nenoz$m& karjeras iesp&jas, bet t% ir mana aizrau!a-n%s, un ceru, ka man izdosies ar aizraut$bu veikt Komitejas priek!s&d&t%ja pien%kumus turpm%kos divarpus gadus.

Henri MALOSSE EESK priek!s"d"t#js

!AJ" IZDEVUM"

2 Nodro!in"t iesp#jas visiem. Austrijas pieredze

3 Pas"kums “J$su Eiropa, j$su l#mumi”

4 EESK priek!s#d#t"ja vietniece Jane Morrice: jaunie!u viedoklis par to, k" b$tu j"r%kojas

4 IIntervija ar EESK priek!s#d#t"ja vietnieku bud&eta jaut"jumos Hans-Joachim Wilms

“Komiteja ir vien$g% ES iest%de, kas var n%kt klaj% ar stingriem un bie)i vien ne&rtiem v&s-t$jumiem, sp&j konstruk-t$vi un kritiski raudz$ties uz da)%d%m noris&m un iekustin%t Eiropas iest%des.”

“Valda uzskats, ka ES ir nevis risin%jums, bet gan probl&ma. Es tom&r esmu p%rliecin%ts, ka Eiropa var b"tiski sekm&t kr$-zes p%rvar&!anu, bet tai ir j%maina virziens!”Sapnis par br#v#bu

Malosse kungs par EESK locekli k'uva 1995. gad%, un jau n%ka-maj% gad% vi#u iev&l&ja par Darba dev&ju grupas priek!s&d&t%ju. Vi#! ir dzimis Francij%, un vi#a vec%ki ir korsik%#i. Vi#! uzauga laik%, kad Francija un V%cija cent%s pan%kt samierin%!anos p&c Otr% pasaules kara, un t%p&c ir p%rliecin%ts, ka sadarb$bai ir liela noz$me. V&l%k, b"dams jau divdesmitgadnieks, Malosse kgs s%ka apzin%ties tra(isko paties$bu par Dzelzs priek!karu,

kas atdala Rietumeiropu no Aus-trumeiropas. T%p&c vi#! dev%s uz Polijas pils&tu Gda#sku, kur 1976.

m$l&ja br$v$bu un ien$da apspies-t$bu. Malosse kungs run% ar$ poliski un krieviski un ir Eiropas studiju pasniedz&js Maskav% un Vroclav%, k% ar$ Strasb"r% un Par$z&.

Vi#! ar$ pal$dz&ja izveidot Fran-cijas tirdzniec$bas un r"pniec$bas kameru p%rst%vniec$bu Eiropas Savien$b% un k'uva par to asamb-lejas direktoru. 1987. gad% Malosse

kungs nodibin%ja Euro Info cen-tru t$klu, ko veido vair%k nek% 300 biroji, kuri konsult& mazos un vid&-jos uz#&mumus vis% Eirop%.

EESK vad$!ana ir jauns izaicin%-jums. “Komiteja p%rst%v sabiedr$bu, un mums iesp&jami cie!%k j%sadar-bojas, lai nodro!in%tu, ka Eiropa attaisno iedz$vot%ju cer$bas,” uzsver Malosse kungs. “Mums j%paver jau-nie!iem n%kotnes perspekt$vas.”

© Kh

eng G

uan T

oh

www.eesc.europa.eu

2013

LVISSN 1830-5121

EESK Info Eiropas Ekonomikasun soci"lo lietu komitejatilts starp Eiropu un organiz!tu pilsonisko sabiedr"bu

Nr. 5, 2013. gada maijs

2 EESK Info — 2013. gada maijs/Nr. 5,

Nodro&in"t iesp%jas visiem Austrija ir noteikusi standartu, lai

nodro!in%tu, ka skolu absolventiem ir iesp&jami vislab%k%s nodarbin%t$bas un apm%c$bas perspekt$vas. Vai !$s valsts pan%kumus var atk%rtot vis%s ES dal$bvalst$s?

Eiropas Komisija nesen rosin%ja ES dal$bvalstis $stenot jaunie!u, kas nav sasniegu!i 25 gadu vecumu, nodarbi-n%t$bas un apm%c$bas nodro!in%!a-nas programmu. Komisija nor%da, ka !%das programmas sniegtie soci%lie un saimnieciskie labumi b"s liel%ki nek% t%s $steno!anas izmaksas.

Par to jau liecina Austrij% g"t% pieredze.

“Mums ir senas m%cek'u apm%c$bas

kas Austrijas Feder%laj% ekonomikas kamer% atbild par Eiropas soci%laj%m liet%m un nesen iev&l&ta par EESK Darba tirgus nov&ro!anas centra priek!s&d&t%ju. “Aptuveni 40 % skolu absolventu iet m%cek'a apm%c$bas ce'u.” Austrij%, kur ir zem%kais bez-darba l$menis Eiropas Savien$b%, ir ar$ otrs zem%kais jaunie!u bezdarba l$menis.

Ne visiem skolu absolventiem pie-tiek prasmju, lai vi#i var&tu k'"t par m%cek'iem. T%p&c Austrija ar prog-rammu “Garantija jaunie!iem” atbal-sta tos jaunie!us, kuriem neizdodas atrast darbu vai m%cek'a vietu. Bez tam valsts $steno ar$ jaunatnes apm%c$bas iniciat$vas, lai pal$dz&tu tiem jaunie-!iem, kuriem draud soci%l% atstumt$ba.

Paraugs Eiropai

“Austrijas m%cek'u apm%c$bas modelis paredz soci%lo partneru tie!u

“Piem&ram, Ekonomikas kamera, kas ir visu Austrijas uz#&mumu likum$g% p%rst%ve un viena no soci%lajiem partneriem, ir atbild$ga par apm%c$-bas l$gumu re(istr%ciju un pien%c$gas apm%c$bas nodro!in%!anu uz#&mu-mos.” M%cek'i 80 % apm%c$bas laika pavada uz#&mumos, str%d%jot prak-tiski, un 20 % laika pavada skol%.

T% k% jaunie!u bezdarba l$menis Eiropas Savien$b% ir augsts, citas dal$b-valstis izr%da interesi par Austrijas

m%cek'u apm%c$bas sist&mu. “V&ro-jami m&(in%jumi p%r#emt !o modeli,”

ir l$dz$ga m%cek'u apm%c$bas kul-t"ra, nos"t$ja p%rst%vjus uz Sp%niju, lai par%d$tu, k% !is modelis darbojas. Austrijas p%rst%vji ir biju!i Francij%, un m&s, protams, varam populariz&t !o modeli Brisel&.”

Jaunatnes bezdarbs joproj%m ir b"tiska probl&ma vis%s dal$bvalst$s. Austrijas pieredze liecina, ka jaunie!u integr%cija darba tirg" ir iz!+iro!s lab-

-nosac$jums..

EESK Darba tirgus nov"ro!anas centra jauniev"l"t# priek!s"d"t#ja Christa Schweng

Tie&" demokr"tija darb!b"

Pag%ju!aj% gad%, n%kot klaj% Eiropas Pilso#u iniciat$vai (EPI), pilsoniska-jai sabiedr$bai pav&r%s iesp&jas tie!i iesaist$ties l&mumu pie#em!anas proces%. Lai ar$ v&l ir j%risina vair%ki jaut%jumi, !aj% v&rien$gaj% inicia-t$v%, kuras m&r+is ir vis% Eirop% sek-m&t demokr%tiju, ir g"ti iev&rojami sasniegumi.

,%ds kop&js nov&rt&jums izska-n&ja Eiropas Pilso#u iniciat$vas dien%, kas notika 9. apr$l$ Eiropas Ekonomikas un soci%lo lietu komi-tej% un kuras m&r+is bija atz$m&t EPI pirmo gadsk%rtu. Pas%kums notika visas dienas garum%, un tas bija forums, kur% iesaist$tie dal$b-nieki un politikas veidot%ji var&ja

apmain$ties ar pieredzi un viedok'iem un noteikt jomas, kur%s vajadz$gi uzlabojumi.

Eiropas Pilso#u iniciat$vu uzs%ka 2012. gada 1. apr$l$, izmantojot $pa!u t$mek'a vietni, un l$dz !im jau ir re(is-tr&tas 14 iniciat$vas un sav%kti 1,6 mil-joni parakstu.

Iespaid!gs s"kums

“Raugoties atpaka' uz p&d&jiem 12 m&ne!iem, dom%ju, ka EPI var v&rt&t k% veiksm$gu,” nor%da Eiropas Komisijas priek!s&d&t%ja vietnieks un iest%)u savstarp&jo attiec$bu un administrat$vo lietu komis%rs Maro! ,ef-ovi-. “Mani p%rsteidz iniciat$vu skaits un priek!likumu kvalit%te. Tie ir jaut%jumi, kas Eiropas iedz$vot%-jiem ir 'oti svar$gi.”

L$dz$gu viedokli sava pilnvaru ter-mi#% beig%s pauda EESK priek!s&d&-t%js Sta.an Nilsson, kas nor%d$ja, ka

EPI — ja to izmanto efekt$vi — var

palielin%t Eiropas iedz$vot%ju l$dzda-l$bu !aj% nenoteikt$bas laik%. Eiropas Iniciat$vu un referendumu instit"ta priek!s&d&t%js Bruno Kaufmann pie-bilda, ka EPI ir skaidri par%d$jusi, kas notiek Eiropas Savien$b%.

Veicamais darbs

Visi pas%kuma dal$bnieki bija vie-nispr%tis, ka j%risina t%di jaut%jumi k% izmaksas, sist&ma parakstu v%k-!anai tie!saist& un komunik%cija, un ka, $stenojot m&r+tiec$gu reformu, pilso#u iniciat$vu var&tu n%kotn&

izveidot par efekt$v%ku instrumentu. -

nolo(ij%m un birokr%tiju, un t%s ir j%risina ES l$men$,” nor%d$ja Eiropas Parlamenta deput%ts Gerald Haefner.

Komis%rs ,ef-ovi- atzina, ka b"tu labi, ja dal$bvalstis sniegtu liel%ku atbalstu iniciat$vas populariz&!an% sabiedr$b%. “Pan%kt dal$bvalstu l$dz-dal$bu var b"t gr"ti,” piebilda priek!-s&d&t%js Nilsson. “Iz!+iro!a loma var b"t tie!i pilsoniskajai sabiedr$bai, jo cilv&ki, kas pieder pilsonisk%s sabied-r$bas grup%m, bie)i lab%k apzin%s !% instrumenta esam$bu.”

and -activities-eci-day-2013

“M%cek'i 80 % apm%-c $ b a s l a i k a p a v a d a uz#&mumos, str%d%jot praktiski, un 20 % laika pavada skol%.”

Gai&"ka n"kotne visiemAustrij% !obr$d ir zem%kais bezdarba l$menis (4,8 %) un otrais zem%kais jau-nie!u bezdarba l$menis (8,9 %) Eiropas Savien$b%.

,ie dati, kurus Eurostat apkopojis par 2013. gada febru%ri, izskat%s 'oti pozit$vi sal$dzin%jum% ar jaunie!u (vecum% l$dz 25 gadiem) bezdarba vid&jo l$meni Savien$b%, kas ir 23,5 %.

Ko Austrija ir dar$jusi, lai tik sek-m$gi c$n$tos ar bezdarbu jaunie!u vid"? Daudzi no $stenotajiem pas%kumiem ir saist$ti ar m%cek'u prakses sist&mas stiprin%!anu valst$. Min&tie pas%kumi ietver ar$ apm%c$bas atbalsta ievie-!anu, profesion%l%s apm%c$bas prog-rammas un jaunus finan!u stimulus uz#&mumiem.

Priorit"te — n"kam" paaudze

“Viena no feder%l%s vald$bas prio-rit%t&m ir darba tirgus iesp&ju optimi-z&!ana jaunie!iem,” skaidro Austrijas Feder%l%s ministrijas darba, soci%lo lietu un pat&r&t%ju aizsardz$bas jau-t%jumos preses sekret%rs Norbert

pas%kumi ietver atbalstu darba un m%cek'a prakses vietu mekl&!an%, k% ar$ subs$dijas nodarbin%t$bas veicin%!anai, it $pa!i rosinot sievietes veidot karjeru

Ir uzs%kta un tiek turpin%ta $pa!u programmu $steno!ana, piem&ram,

r$c$bas programma “N%kotne jaunie-!iem”, kuras m&r+auditorija ir jaunie!i

-rer kgs ar$ nor%da, ka past%v$gi tiek izv&rt&ti jauni, proakt$vi nodarbin%t$-bas politikas pas%kumi.

“Vair%k%s Austrijas feder%laj%s zem&s !obr$d tiek ieviesti konsult%ciju un ievirzes pakalpojumi jaunie!iem, kuri pak'auti riskam priek!laic$gi pamest visp%r&j%s vai profesion%l%s

izgl$t$bas sist&mu,” vi#! papildina. “Viens no !%diem piem&riem ir jau-nie!u konsult&!ana. T% tiek uzs%kta noteikto oblig%to m%c$bu l$men$ un ir v&rsta uz tiem skol&niem, kuri atpaliek m%c$b%s.”

L$dz$gi m&r+i ir izvirz$ti ar$ M%cek'u apm%c$bas programm%, kuras ietvaros m%cek'i un uz#&mumi, kuros vi#i tiek apm%c$ti, sa#em atbalstu, lai nov&rstu to, ka jaunie!i p%rtrauc apm%c$bu.

“EPI — ja to izmanto efekt$vi — var pal$dz&t

un palielin%t Eiropas iedz$vot%ju l$dzdal$bu !aj% nenoteikt $bas laik%.”

© CREATISTA

Eiropas Komisijas priek!s"d"t#ja vietnieks Maro! $ef%ovi%

© Ia

kov F

ilimon

ov

© Gts

3EESK Info — 2013. gada maijs/Nr. 5,

EESK priek!s"d"t#js Henri Malosse: “Mekl"sim 21. gadsimta &anu vai &annu Mon", proti, jaunie!us ar svaig#m idej#m Eiropai”

J$su viedoklis ir svar#gs ,% gada pas%kuma “J"su Eiropa, j"su l&mumi” dal$bnieki diskusiju, kom-promisa un demokr%tiskas l&mumu pie#em!anas proces% izv&l&j%s tr$s priorit%tes, kuras vi#i v&l&tos redz&t $stenojam Eiropas l$men$.

,$s priorit%tes — pirm%s darbavietas atra!ana, ES stipendijas studentiem no (imen&m ar zemiem ien%kumiem un uz#&m&jdarb$bas veicin%!ana jaunie!u vid" — tagad tiks iek'autas EESK darba pl%n% n%kamajam gadam.

“J"su izv&le — J"su noteikt%s tr$s priorit%tes — tagad k'"s ar$ par m"su priorit%t&m,” sac$ja EESK priek!s&-d&t%js Henri Malosse. “Mekl&sim 21. gadsimta /anu vai /annu Mon&, proti, jaunie!us ar svaig%m idej%m Eiropai.”

Uzsvars uz n"kotni

Min&tie tr$s temati atspogu'o jaut%-jumus, kas !obr$d visvair%k nodarbina jaunos eiropie!us. “G"stam% m%c$ba ir izpratne, ka !ajos gr"tajos laikos galven% uzman$ba ir j%piev&r! b"tiska-jam,” nor%d$ja Malosse kgs. “J"s esat izv&l&ju!ies to, kas ir svar$g%kais, un, ja es b"tu j"su viet%, es b"tu r$kojies t%pat.”

Raluca Vorniciuc no Rum%nijas $sum% iepaz$stin%ja ar priorit%ti par pirm%s darbavietas atra!anu — !$ ini-ciat$va bija guvusi dal$bnieku visliel%ko balsu skaitu. “Mums ar$ j%nodro!ina, lai darba #&m&ji, s%kot str%d%t sav% pirmaj% darbaviet%, sa#emtu atbilsto!u atalgojumu,” vi#a nor%d$ja.

Ziva Ledinek no Slov&nijas iepaz$s-tin%ja ar otru noz$m$g%ko priorit%ti,

proti, pl%nu nodro!in%t ES stipendijas studentiem no (imen&m ar zemiem ien%kumiem. Savuk%rt Sebastian

-m&jdarb$bu saist$to zin%!anu tr"kums kav& Eiropas progresu.

“Cilv&ki nav labi inform&ti,” vi#! sac$ja. “Mums ir nepiecie!ams jau-najiem uz#&m&jiem paredz&ts fonds, kas sniegtu iesp&ju jaunie!iem uzs%kt pa!iem savu biznesu.”

T%d&j%di “J"su Eiropa, j"su l&mumi” iniciat$vas rezult%ti ir v&rt&jami 'oti pozit$vi: t% ne tikai '%va satikties jaunie-!iem no visas Eiropas, lai diskut&tu un dal$tos pieredz&, bet ar$ sniedza vi#iem

iesp&ju akt$vi piedal$ties l&mumu pie#em!anas proces%..

Darba pl"na izstr"de Skolnieki, kas apmekl&ja pas%kumu “J"su Eiropa, j"su l&mumi”, tik%s Bri-sel&, lai paustu viedokli par to, k%d%m j%b"t EESK priorit%t&m 2013. gad%.

Pirmo reizi skolnieki bija tie!i iesaist$ti EESK !% gada darba pl%na izstr%d%!an%. Pas%kum% vi#i iepazi-n%s ar 15 galveno politisko priori-t%!u sarakstu, p&c tam debat&s vi#i

t%s apsprieda un balsoja par trim svar$g%kaj%m.

EESK ir ap#&musies pie#emt !$s priorit%tes un iek'aut t%s 2013. gada darba pl%n%.

Priorit"#u noteik#ana partner!b"

Pas%kums “J"su Eiropa, j"su l&mumi” notiek katru gadu, paverot skolniekiem un vi#u skolot%jiem iesp&ju tikties ar ES l&mumu pie-

#&m&jiem, lai var&tu vi#iem tie!i paust savu viedokli. ,ogad 27 skolu skolnieki un skolot%ji (tr$s skol-nieki un viens skolot%js no katras dal$bvalsts)

var&ja piedal$ties inscen&t%

EESK plen%rsesij% un balsot par 2013. gada politiskaj%m priorit%t&m.

“EESK ir pilsonisk%s sabiedr$-bas asambleja un otra noz$m$g%k% Eiropas asambleja aiz Eiropas Par-lamenta,” apsveikuma run% teica EESK priek!s&d&t%js Henri Malosse.

“M&s darbojamies j"su interes&s, un ir svar$gi, ka j"s varat paust savu vie-dokli. T%p&c EESK v&las b"t pirm% ES iest%de, kas izstr%d% priorit%tes sadarb$b% ar jaunie!iem.”

ES izgl$t$bas, kult"ras, daudzva-lod$bas un jaunatnes lietu komis%re

Androulla Vassiliou kundze rosin%ja pas%kuma dal$bniekus ar$ turpm%k darboties iedvesmoti un akt$vi. “Lai demokr%tija b"tu stipra, vajadz$gi ne tikai inform&ti iedz$vot%ji, bet ar$ vi#u akt$va l$dzdal$ba,” nor%d$ja komis%re.

Daudzas priorit%tes bija saist$tas ar jaunie!iem noz$m$giem jaut%jumiem, piem&ram, pal$dz$bu pirm% darba mekl&jumos, Erasmus programmas turpin%!anu un vienotas vidusskolu m%c$bu programmas izstr%di. Citas sk%ra pla!%kas soci%las intereses, piem&ram, centienus lab%k izman-tot kosmosa programmas, izveidot integr&tu Eiropas telev$zijas kan%lu un noteikt vienotu maksu interneta lieto!anai vis% Eirop%.

Piedaloties Komitejas locek'u Joost Van Iersel, Georgios Dassis un Pavel Trantina sagatavotaj%s prezen-t%cij%s, skolnieki guva priek!statu ar$ par EESK darba metod&m. www.eesc.europa.eu

2013

“J"su izv&le — J"su noteikt%s tr$s priorit%tes — tagad k'"s ar$ par m"su priorit%t&m.”EESK priek!s&d&t%js Henri Malosse.

Dariet zin"mu savu viedokli!Iniciat$va “J"su Eiropa, j"su l&mumi” sniedz skol&niem izdev$bu viedok'u apmai#ai ar jaunie!iem no cit%m valst$m un iesp&ju tie!i v&rsties pie l&mumu pie#&m&jiem.

,ogad 19. apr$l$ inscen&t%s EESK plen%rsesijas dal$bnieki piln$b% izmantoja !o iesp&ju. Galu gal% ne katru dienu skol&ni no katras dal$b-valsts pulc&jas ES centr% un tie!% veid% pazi#o savu viedokli Eiropas iest%d&m.

Eiropas solidarit"tes veido#ana

“Katr% zi#% priec%jos par iesp&ju tie!i sarun%ties ar EESK priek!s&d&t%ju,” sac$ja

-not%s Karalistes. Latvijas students Kirils Jegorenkovs piekrita, sakot, ka ir svar$gi, lai jaunie!u viedok'i tiktu uzklaus$ti. “,eit m&s visi esam vienl$dz$gi,” piebilda Anna Pimenova, ar$ no Latvijas.

“Mums visiem ir savas probl&mas, un !eit m&s varam t%s kop$gi p%rrun%t.”

P&c Austrijas deleg%ci-jas dom%m !ai iniciat$vai var&tu b"t svar$ga noz$me Eiropas m&roga soli-darit%tes veicin%!an%. “Dom%ju, ka m&s esam guvu!i skaidr$bu par to, ka pieredze vis% Eirop% ir patie!%m at!+i-r$ga,” sac$ja Lukas Meissl. Vi#a kol&(e no Austrijas Kerstin Haider piebilda, ka vi#as valst$ daudzi vienk%r!i neap-zin%s, ka jaunie!u bezdarbs citviet Eiropas Savien$b% ir tik liela probl&ma.

Bezdarba probl&ma noteikti nebija sve!a Portug%les jaunie!iem Miguel Santos Almeida un Diogo Jarmela Valente Dias. P&c vi#u dom%m sva-r$g%k%s priorit%tes !aj% diskusij% bija programmas Erasmus papla!in%!ana un pal$dz$ba jaunie!iem samekl&t pirmo darba vietu. “V&los, lai Eras-mus b"tu pieejama visiem studen-tiem,” sac$ja Diogo. “Es v&los ar$, lai Eiropas Savien$ba pie!+irtu naudu ekonomisk%s gr"t$b%s non%ku!%m (imen&m, lai skol&ni var&tu pabeigt m%c$bas.”

Vi#u pasniedz&ja Marina Maria Marques Nogueira sac$ja, ka kult"ras apmai#a Eiropas l$men$ ir 'oti v&r-t$ga. Vi#a atzin$gi nov&rt&ja iesp&ju saviem studentiem satikt cilv&kus no da)%d%m valst$m un g"t zin%!a-nas par Eiropas politiku. “Galu gal% cilv&ki nebalso!” vi#a uzsv&ra. “Ir viegli kritiz&t politiku, ta-u mums ir ar$ j%m%c%s taj% piedal$ties.”

ES komis#re Androulla Vassiliou, EESK priek!s"d"t#js Henri Malosse un priek!s"d"t#ja vietniece Jane Morrice

Vair#k nek# 100 skol"nu un skolot#ju piedal'j#s pas#kum# “J(su Eiropa, j(su l"mumi 2013”!

2013. gada maijs T'mek)a vietne: http://www.eesc.europa.eu/“EESK Info” izn#k devi*as reizes gad# EESK plen#rsesiju laik#.Bezmaksas “EESK Info” izdevums pap'ra form#t# v#cu, ang)u un fran%u valod# ir pieejams Eiropas Ekonomikas un soci#lo lietu padomes preses dienest#.“EESK Info” PDF form#t# 22 valod#s ir pieejams ar' Komitejas t'mek)a vietn":URL: http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.eesc-info“EESK Info” nav ofici#ls EESK darba p#rskats. Ofici#los dokumentus public" Eiropas Savien'bas Ofici#laj# V"stnes' vai cit#s Komitejas publik#cij#s.P#rpublic"!ana ir at)auta ar atsauci uz “EESK Info” (nos(tot kopiju redaktoram).Tir#+a: 12 310 eksempl#ruN#kamais numurs: 2013. gada j(lij#IESPIESTS TIKAI UZ OTRREIZ!JI P"RSTR"D"TA PAP#RA

Redaktori:Karin Füssl Tomasz Jasi,ski — EESK locek)u p#rst#vis redkol"-ij# (Darba *"m"ju grupa, Polija)

Koordinatori: Valérie Paesmans un Agata Berdys

Adrese:Eiropas Ekonomikas un soci#lo lietu komitejaJacques Delors Building, Rue Belliard 99, B-1040, Bruxelles, BelgiqueT#lr.: (+32 2) 546.94.76 Fakss: (+32 2) 546.97.64E-pasts: eescinfo@eesc.europa.eu

QE-AA-13-005-LV-N

Ieskats ES l%mumu pie&em'anas aizkulis%sEkonomikas nostiprin%!ana, darba atra!ana, vides aizsardz$ba … t%s ir galven%s probl&mas, kas !obr$d skar Eiropas iedz$vot%jus.

Sestdien, 4. maij%, Eiropas Ekono-mikas un soci%lo lietu komiteja rue Belliard 99, Brisel&, no plkst. 10.00 l$dz 18.00 v&ra savas durvis apmek-l&t%jiem, pied%v%jot iesp&ju iztirz%t !os tematus kop% ar EESK locek'iem no da)%d%m dal$bvalst$m un da)%-d%m aprind%m, lai inform&tu, k% Komiteja var ietekm&t ES politiku. Uzaicin%jumam atsauc%s aptuveni 2600 cilv&ku.

Turkl%t 2013. gads ir ar$ Eiropas Pilso#u gads. EESK ir iest%de, kas tie!i p%rst%v pilsonisko sabiedr$bu pa!% ES centr%, t%p&c Komitejas galvenaj% m$tn& Brisel& katru gadu r$kotajai atv&rto durvju dienai ir $pa!a noz$me. Par godu !im pas%-kumam notika da)%das aktivit%-tes, sp&les un citi uzdevumi visai (imenei.

Kaut kas ikvienam

EESK darbs aptver pla!u ES poli-tikas jomu kl%stu, visvair%k piev&r-!oties ekonomikai, nodarbin%t$bai un videi. Vair%k nek% 20 Komitejas locek'u no darba dev&ju apvien$-b%m, arodbiedr$b%m un daudz%m cit%m organiz%cij%m kop% ar EESK priek!s&d&t%ju Henri Malosse un priek!s&d&t%ja vietnieci Jane Morrice uzklaus$ja apmekl&t%jus, apsprieda vi#u idejas un skaidroja, ko EESK dara !aj%s svar$gaj%s jom%s.

Papildus iesp&jai informat$vos stendos iepaz$ties ar Komitejas darbu notika da)%diem vecumiem un gaum&m piem&roti izklaides un izgl$tojo!i pas%kumi. Sp&'u !ov% apmekl&t%jus aicin%ja p%rbaud$t zin%!anas par aktu%liem notiku-miem un laim&t v&rt$gas balvas. Ar dz$v%s d)eza m"zikas priek!nesumu uzst%j%s grupa 3J Trio, un interesenti var&ja nodarboties ar zumbu — popul%ru deju fitnesa veidu, kas

Eirop% izplat$jies no Lat$#amerikas. Asu izj"tu cien$t%jiem bija iesp&ja izm&(in%t virvju tiltu p%ri &kas %tri-jam, savuk%rt b&rniem tika pied%-v%tas rota'as un sejas apglezno!ana.

Atv&rto durvju diena vienlaic$gi notika ar$ vis%s p%r&j%s ES iest%d&s.

Jane Morrice: jaunie'u viedoklis par to, k( b$tu j(r#kojas Pirmais pas%kums, kur% piedal$jos k% EESK priek!s&d&t%ja vietniece, kas atbild$ga par sabiedriskaj%m attie-c$b%m, izr%d$j%s saist$ts ar vienu no man tuv%kajiem tematiem. Pas%kums “J"su Eiropa, j"su l&mumi” sapulcin%ja vair%k nek% 100 skol&nu un skolot%ju no da)%d%m Eiropas mal%m, lai Brisel& kop% pavad$tu divas smieklu un infor-m%cijas p%rpilnas dienas, un tie!i !%di sar$kojumi man pat$k vislab%k.

Varb"t par to j%pateicas daudza-jiem skol&niem, kuros ener(ijas pie-pl"dumu rad$ja iesp&ja paust viedokli Brisel&. Vai varb"t t% bija vi#u aizrau-t$ba ar Eiropu, vi#u zin%tk%re izzin%t ES vai vi#u saj"sma par iesp&ju ieg"t jaunus draugus — tik da)%du kult"ru p%rst%vjus. Lai kas tas ar$ b"tu, gr"ti noliegt, ka “J"su Eiropa, j"su l&mumi” ir k% neliels br$nums visiem iesaist$ta-jiem — Komitejas locek'iem, darbinie-kiem un skol&niem.

To savu pilnvaru laik% aizs%ka priek!s&d&t%ja vietniece Irini Pari un attiec$gi savu pilnvaru laik% turpin%ja un pilnveidoja Maria Darmanin, ta-u !oreiz “J"su Eiropa, j"su l&mumi” norit&ja nedaudz cit%di. Skol&niem bija j%izv&las ES turpm%k%s r$c$bas priori-t%tes, un vi#u priek!likumi apliecin%ja, ka jaunie!u viedoklis atspogu'o patie-s%s vajadz$bas: pirm% darba vieta, ES stipendijas skol&niem no (imen&m ar maziem ien%kumiem un jaunie!u uz#&-m&jdarb$ba. Uzst%joties ar nosl&guma runu, priek!s&d&t%js Henri Malosse teica, ka priek!likumi b"s da'a no vi#a jaun% darba pl%na un jaunie!u uzdotie jaut%jumi apliecina, ka vi#i ne'aus aiz-mirst priek!s&d&t%ja sol$to!

Gatavojoties pas%kumam, EESK locek'i apmekl&ja skolas, kuras bija

pieteiku!%s dal$bai konkurs%, un pie-dal$j%s diskusij%s visu ES dal$bvalstu skol%s. Es viesojos St Colum’s koled)% Zieme'$rij%, kur g"t% pieredze ir neaiz-mirstama. Str%d%jot ar ES jaut%jumiem 30 gadus, man reti n%cies sastapt tik ieinteres&tus jaunie!us ar tik dzi'u izpratni par glob%laj%m noris&m. P&c divas dienas ilgu!% pas%kuma “J"su Eiropa, j"su l&mumi” es saglab%ju p%rliec$bu, ka m"su “vec% kontinenta” n%kotne ir dro!%s rok%s.

Tom&r l$dz tam v&l daudz j%paveic. B"tu 'oti nepareizi m"su b&rniem atst%t visas neatrisin%t%s probl&mas.

EESK uzdevums ir pal$dz&t dz$vi ES dar$t t%s iedz$vot%jiem lab%ku, un mums j%b"t neatlaid$giem !% m&r+a izpild&. Mums j%dara viss iesp&jamais, lai atkal aktiviz&tu m"su viet&j%s kopienas un lai par%d$tu, k% t%s ar sav%m strukt"-r%m, grup%m un klubiem var pal$dz&t

izpild$t mums uztic&tos uzdevumus. Mums ar$ j%dara viss, kas ir m"su sp&kos, lai izmantotu EESK locek'u kop$go intelektu un t%d&j%di sp&tu ietekm&t ES svar$go l&mumu pie#&m&-jus Brisel&. Mums j%atbalsta vi#u centieni rast pareiz%s atbildes. Mums vi#i j%ie-dvesmo pielikt visas iesp&-jam%s p"les, k% ar$ j%dod vi#iem iesp&ja izmantot m"su atzinumus, nodro-!inot piln$gu objektivit%ti.

K% EESK priek!s&d&-t%ja vietniece es str%d%!u roku rok% ar kol&(iem priek!s&d&t%ja komand%, lai paveiktu mums uzti-c&tos uzdevumus. K% sabiedrisko attiec$bu grupas priek!s&d&t%ja es sadarbo!os ar citiem kol&(iem, kontaktper-son%m un locek'iem k%

s"t#iem, lai pan%ktu ne tikai to, ka darbs ir paveikts, bet lai par to b"tu inform&tas ar$ Briseles ietekm$g%s aprindas un iedz$vot%ji m"su valst$s.

Es pateicos “J"su Eiropa, j"su l&mumi” r$ko!an% iesaist$tajiem darbiniekiem par lieliski padar$to darbu.

Intervija ar EESK priek's%d%t(ja vietnieku bud)eta jaut(jumos Hans-Joachim Wilms

Jauniev&l&tais priek!s&d&t%ja vietnieks

lietu komitej% nestr%d% pirmo dienu. V%cijas arodbiedr$bu darbinieks un politi+is, kas labi p%rzina vides, klimata aizsardz$bas un ilgtsp&jas jaut%jumus, n%kamgad var&s atz$m&t 20 gadu jubi-

kunga uzman$ba jau tagad ir piev&rsta EESK 2014. gada bud)etam.

“EESK Info” vi$am vaic"ja, k"da b%s vi$a nost"ja sarun"s ar ES Padomi un Parlamentu.

m&s prognoz&j%m, ka bud)eta pieaugums nep%rsniegs infl%cijas l$me#a r%d$t%ju, ta-u pa!laik pieau-gums ir nedaudz liel%ks. M&s iev&-roj%m ES bud)eta komis%ra Janusz

Lewandowski priek!likumu perso-n%la izmaks%s iek'aut visus pl%notos atalgojuma paaugstin%jumus, bet nepalielin%t materi%l%s izmaksas. T%d&j%di pa!reiz&j% bud)eta, kas ir 132 miljoni euro, pieaugums neb"s 1,6 procenti, bet gan 1,67 procenti.

“EESK Info” K" tas EESK ietekm&s turpm"k?

Ja !$ formula nemain$sies, p&c trim vai -etriem gadiem saskarsimies ar liel%m probl&m%m, jo taup%m uz ieguld$jumiem pamatl$dzek'os, pie-m&ram, &k%s. K%dreiz l$dzek'i ir ar$ j%iegulda, ta-u ar !%du pieeju tas nav iesp&jams, jo t% nepie'auj bud)eta l$dzek'u p%rdali.

Vai #aj" kr!zes laik", kad bud'eta palielin"#ana ir aizliegta, ir v&l citas iesp&jas?

Manupr%t, mums, k% ar$ cit%m ES iest%d&m, ir skaidri j%pazi#o, ka mums vajadz$ga liel%ka r$c$bas br$-v$ba bud)eta jom%. Mums nav gan-dr$z nek%das br$v$bas. Ja m&s viena veida, piem&ram, person%la izdevu-mus, samazin%m, tas nenoz$m&, ka ietaup$tos l$dzek'us var&sim izlietot cit%m vajadz$b%m. J%pan%k, ka m&s pa!i dr$kstam lemt, k% m&s izlietojam bud)eta l$dzek'us, protams, nodro!i-not visliel%ko p%rredzam$bu.

J%su pien"kums ir ar! formul&t EESK viedokli par ES bud'etu. K" j%s v&rt&jat pa#reiz&j"s debates par daudzgadu finan#u sh&mu 2014.–2020. gadam?

Ja es apzinos, ka dz$voju kr$zes aps-t%k'os, man ir j%b"t ar$ perspekt$vai. Pa!reiz&j% st%vok'a saglab%!ana nav pareizais risin%jums. Runa nav par bud)eta apm&ru, bet par t% m&r+iem. Ja ne#emam v&r% da)us diezgan negri-b$gi pie'autus iz#&mumus, piem&ram, jaunatnes bezdarba un p&tniec$bas jom%, j%secina, ka nav noteiktas jaunas politiskas priorit%tes, par kur%m iedz$-vot%ji teiktu: labi, ka j"s to dar%t, t%d&' mums Eiropa ir vajadz$ga un t%d&' m&s maks%jam nodok'us.

Vai to var v&l main!t?

Eiropas Parlaments noteikti pan%ks da)us uzlabojumus, jo par to vis%s lie-l%kaj%s frakcij%s valda vienpr%t$ba, bet es !aubos, ka tie b"s pietiekami..

“P&c divas dienas ilgu!% pas%kuma “J"su Eiropa, j"su l&mumi” es saglab%ju p%rliec$bu, ka m"su “vec% kontinenta” n%kotne ir dro!%s rok%s.”

Jane Morrice, EESK priek!s"d"t#ja vietniece, kuras p#rzi*# ir sabiedrisk#s attiec'bas

“pa!i dr$kstam lemt, k% m&s izlietojam bud)eta l $dzek 'us , protams , nodro!inot visliel%ko p%rredzam$bu.”

EESK InfoEESK Info ir pieejams 22 valod#s un PDF form#t# atrodams Komitejas t"mek$a vietn!: http://www.eesc.europa.eu/activities/press/eescinfo/index_en.asp