PBLA tiekas ar Latvijas valdību - Laikraksts "Latvietis"Vārds futbols šajā rakstā ir apaļā bum-bu (soccer), ne Austrālijas futbols. Markus dzimis Adelaidē 2000. gadā, un

Lai pārrunātu di-asporas politikas ak-tualitātes, jo īpaši di-asporas mītnes zemēs šogad plānotos kultū-ras un Latvijas valsts

simtgades pasākumus, Pasaules Brī-vo latviešu apvienības (PBLA) va-dība – priekšsēde Kristīne Saulīte, Amerikas Latviešu apvienības (ALA)

priekšsēdis, PBLA vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs, PBLA izpilddi-rektors Raits Eglītis un PBLA pār-stāvniecības vadītājs Jānis Ander-sons tikās ar kultūras ministri Daci Melbārdi, valsts sekretāri Daci Vil-soni un ministrijas atbildīgām perso-nām.

Sarunas ievaddaļā ministre patei-cās tautiešiem ārvalstīs un organizā-

cijas vadībai, pasniedzot PBLA vadī-tājai Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par organizācijas un diasporas pārstāvju ieguldījumu Latvijas valsts simtgades pasākumu organizēšanā aizvadītajā – Latvijas valsts simtgades kulminācijas – gadā.

Ministre teica, ka viņa, „...kā

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 537 2019. gada 27. februārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ......3, 4, 5, 6, 7, 11, 14, 15 Latvijas ziņas ................ 1, 2, 8, 9, 13, 14, 15Latvieši pasaulē ................. 1, 10, 11, 12, 13Redakcijā .............................................................3PBLA ...............................................................1, 13Margota Puķīte ................................................3Vija Sieriņa .....................................................4, 5Eva Brennere ....................................................5Ingrīda Biezaite ..........................................6, 7Māra Branča skatījums ........................ 8, 14Pēteris Bormanis ......................................9, 14Astrīda ........................................................ 10, 11Kārlis Brēmanis .......................................11, 14Sēru vēsts .........................................................14Datumi ...............................................................15Sarīkojumi, ziņojumi...................................16Eiro kurss ...........................................................16

PBLA tiekas ar Latvijas valdībuKultūras, Ekonomikas, VARAM un IZM ministriem

Soli pa solimRemigrantu bērnu iekļaušana Latvijas izglītības sistēmā

Katru gadu aptuveni 800 skolēnu ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā. Tās bieži sastopas arī ar grūtībām iekļau-ties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Tāpēc Latvi-jas Radio raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts. apkopo padomus, kā rīko-ties, lai savai atvasei palīdzētu veiksmī-gi iekļauties Latvijas izglītības sistēmā.

Galvenās pamatproblēmas, kāpēc skolēniem grūti iekļauties jaunajā, iespē-jams, neierastajā vidē ir: valodas barjera, dažādās izglītības sistēmas, informācijas trūkums; tas, ka vecāki, būdami aizņem-ti ar savām problēmām, neaizdomājas, kā jaunajā vidē jūtas viņu bērns, visu at-stāj skolas ziņā. Tāpēc pirms pārcelšanās noteikti svarīgi pieņemt lēmumu, kurā reģionā ģimene vēlas dzīvot atgriežoties.

Vecākiem, kuri ar bērniem gata-vojas atgriezties Latvijā, ieteicams jau

savlaicīgi sākt interesēties par nākamo izglītības iestādi un nosacījumiem, lai bērns pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos jaunajos apstākļos un izglītības sistēmā.

Pirmais solis, ko vajadzētu veikt – sazināties ar konkrētās pilsētas/novada izglītības speciālistu un izrunāt visus in-teresējošos jautājumus. Novadu, pilsētu izglītības speciālistu kontaktinformācija pieejama Izglītības un zinātnes ministri-jas mājaslapā (http://izm.gov.lv/lv/ja-gi-mene-gatavojas-atgriezties-latvija).

Tāpat noteikti iesakām apmeklēt vietni www.paps.lv, kas izveidota ar moto Palīdzam atgriezties pašu sētā”. Tur, sazinoties ar katra reģiona remig-rācijas konsultantu, viņš palīdz atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.

„Mēs priecājamies par katru jaunu skolēnu, kurš atgriežas skolā Latvijā ar

Turpinājums 15. lpp.


Burtnieki ziemā.

FOTO

Ani

ta Ja

nson

e Zi

rnīte

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2019. gada 27. februārī

2019. gada 15. februārī, Rī-gas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2. stāvā, Lasītāju zālē norisi-nājās Lietuvas republikas dibināšanas 101. gadskārtai veltīts Svinīgs vakars. Īpašie viesi Kurtuvēnu etnogrāfiskais ansamblis KURTUOVE (Lietuva), pie-dalījās Rīgas folkloras kopa LAIVA. Sarīkojums notika lietuviešu un lat-viešu valodā (ar tulkošanu) un to rīkoja Latvijas Dievturu sadraudze sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību.

Lai arī Lietuva mums ir tuvi kaimi-ņi – robežas esam mijuši un mainījuši, un gadu tūkstošu senumā mūs vieno kopīgi valodu koka zari, tomēr mūsu valstu un zemju vēsture dažādos laik-posmos aizvijusies dažādiem ceļiem.

Vien pēdējās simtgades laikā bie-ži esam bijuši ierauti līdzīgos vēstures akačos. Un līdzīgos Saules un Laimas kalnos kāpuši. Mūs vieno Baltijas ceļa ķēdes un uguņi Baltu Vienības dienā pilskalnos un svētvietās.

Mums ir līdzīgi Dievi un Dieves, līdzīgi svētam gadskārtu svētkus – vel-kam bluķi ziemas vidū, Sauli un gaismu gaidīdami atpakaļ, gaidām saullēktu Lie-lajā dienā. Daudz līdzīgā ir mūsu Vasaras

saulgriežu Saules godos un senču, veļu pieminēšanā. Līdzīga un tuva ir mūsu smalkbijīgā attieksme un attiecības ar dabu un kosmosu – jūru, mežiem un zvaigznēm. Mums svarīgs uguns un de-besu pārvaldnieks Pērkons. Mums mīļa Saule un Laima. Un Austra tāpat metus debess jumā met un sietus sijā. Un līdzī-gi skan latviski un lietuviski diena un nakts, rīts un vakars, dziesma un daina...

Mēs dēvējam viens otru par brāļu un māsu tautām. Un allaž domājam par vienību. Par vienojošo un vieno-to. Mums vairāk un biežāk vajadzētu savus vērtību kausus kopā saskandēt, kopīgiem spēkiem un kopīgu gudrību lietā likt, sijājot vērtību sietus un grau-dus no pelavām un svešā atraisot.

Tāpēc arī šoreiz tikāmies kopā brāļu un māsu tautas zemes, Lietu-vas Republikas 101. gadskārtu godāt. Savu kopējo spēku daudzināt un vai-rot. Mēs esam un gribam arvien turpi-nāt būt stiprās un sīkstās baltu zemes un tautas. Baltu gara un vieduma tel-pas uzturētāji un kopēji. Lai top!

Gunta Saule,LDS saziņa

Laikrakstam „Latvietis“

FOTO

Dai

na Ģ

eiba

ka

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2019.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Lietuvas vakarsRīkoja Lativjas Dievturu sadraudze sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību

Lietuvas vakars Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

FOTO

Dai

na Ģ

eiba

ka

Dejas Lietuvas vakarā.

Trešdien, 2019. gada 27. februārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Mums visiem ir bi-jis vai vēl ir sapnis, kas varbūt kādreiz piepildī-sies un īpašs gadījumos pat piepildās. Kaut sap-nis nav vēl piepildījies, mēs dzīvojam cerībā, ka

varbūt tomēr, varbūt piedzīvosim savu sapni.

Adelaidē Markuss Orčards (Markus Orchard) 2019. g. janvārī ir uzņemts Dienvidaustrālijas futbola komandā Adelaide City kā aizsargs. Vārds futbols šajā rakstā ir apaļā bum-bu (soccer), ne Austrālijas futbols.

Markus dzimis Adelaidē 2000. gadā, un jau no mazotnes viņam mīļākā spēļu manta bija bumba. Tētis Dāvids ļoti sekoja futbolam, īpaši An-glijas komandām, un šī aizrautība arī ietekmēja Markusu. Katrā brīvā brīdi meklēja kādu, ar ko spert bumbu, ne-skatoties, vai tas ir istabā vai ārā. Kad es spēru bumbu ar Markusu, viņš ne-bija apmierināts ar mani, jo es nepratu spert taisni vai pietiekami stipri. Viņš vienmēr meklēja citu, ar ko spert bum-bu, un bieži tas bija pats tētis.

Beidzot viņš sāka iet pamatskolā un tūlīt iestājās skolas futbola komandā. Tas viņu neapmierināja, un vecāki meklēja Adelaidē kādu klubu, kas jau darbojās ar tik jauniem puikām. Para Hills daļa no North East Metro Junior Association bija viena no šādām komandām. Mar-kus apmeklēja Adelaides latviešu sest-dienas pamatskolu līdz 4. klasei, bet tad futbols pārņēma viņa intereses, un viņš vairs neturpināja apmeklēt sestdienas skolu. Pusaudžu vecumā Markus dejo-ja tautas deju kopā Auseklītis un vēl pat šodien dejo Auseklītī, apmeklēja AZVV.

Pusaudžu vecumā viņš spēlēja Metro Stars un Modbury Jets, kā arī Black Friars skolas komandā. Mar-kus turpināja uzlabot un attīstīt savas futbola spējas, apmeklējot Adelaides Sports Academy, kur viņš trenējās pie Michael Matricciani un vecākā me-nedžera Adriano Pellegrino. Šie abi treneri deva Markusam iespēju spēlēt futbolu Taizemē 2018. gada beigās, lai iegūtu pieredzi spēlēt un trenēties ār-valstīs, tā iepazīstoties ar ārvalstu ko-mandām. Pēc atgriešanās no Taizemes Adelaidē treneris zvana Markusam, lai pārrunātu par viņa piedalīšanos Tai-zemē. Abi treneri paziņoja Markusam, ka viņi domā, ka Markus ir gatavs būt

viens no spēlētājiem Adelaide City fut-bola klubā, un viņi vēlās turpināt strā-dāt kopā ar Markusu.

Kad Markuss saņēma šādu piedā-vājumu – spēlēt un trenēties vienā no lielākajiem futbola klubiem, tūlīt pie-ņēma aicinājumu. Viņš ir pārliecināts, ka šāda iespēja – spēlēt šajā klubā – no-teikti palīdzēs viņam attīstīt viņa fut-bola spējas un arī dos iespēju kļūt par vēl labāku sportistu. Kad viņam prasī-ja, ko šis futbola klubs varētu sagaidīt no viņa, Markus atbildēja, ka viņš spēlē savādāk savā pozīcijā kā aizsargs, vis-maz citādāk nekā ierasts viņa gada gā-jumā. Man ļoti patīk bumbas sajūta pie manām kājām, man patīk spert, kā arī sargāt ar savu spēku, kontrolēt bumbu.

Markuss ir ļoti motivēts un cen-tīgs jauns sportists ar stipru motivāciju uzvarēt. Viņš nevar sagaidīt iespēju pierādīt šīs īpašības nākamajās spēlēs. Zaudēt – nav izvēle. Markuss vienmēr spēlē, cik vien labi viņš spēj, un vien-mēr atrod, kā varētu labāk spēlēt, kaut ar viņa komanda ir uzvarējusi.

Martā Markuss sāks studēt univer-sitātē un mācīsies par ķermeņa kustī-bām un citus priekšmetus, kas saistīti ar sportu. Starplaikā viņš turpina trenēties ar savu komandu vairākas reizes nedēļā un spēlēt tā sauktajās draudzības spēlēs pret citiem futbolu klubiem Adelaidē. Tur gan var pazīt Markusu uz laukuma, jo viņš ir viens no garākajiem, tievāka-jiem, ar tumši sprogainiem matiem un ar lielu smaidu sejā, kas atspoguļo viņa prieku, jo var skaidri redzēt, ka viņš ir tur, kur viņa sapņi viņu ved.

Margota PuķīteLaikrakstam „Latvietis“

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Gada sākumā ir gan

Lietuvas neatkarības diena, gan Igaunijas neatkarības diena – abas izsludinātas jau 1918. gadā, bet faktiski

bez nekāda seguma. Vācu okupācijas spēki neatzina ne lietuviešu, ne igauņu neatkarības centienus.

Latvija proklamēja savu neatkarī-bu vienu nedēļu pēc Pirmā Pasaules kara beigām, un kara zaudētāja Vācija to atzina, tāpat kā arī beidzot atzina Lietuvas un Igaunijas jaunās valdības.

Ja mēs vairāk vai mazāk zinām Latvijas Neatkarības cīņu norisi, tad tomēr Igaunijas lielā loma Latvijas ne-atkarības nodrošināšanā parasti netiek izcelta. Jā, – zinām, ka igauņi palīdzē-ja latviešiem gūt uzvaru pār vāciešiem Cēsu kaujās 1919. gada 22. jūnijā, bet tas bieži arī viss.

Patiesība ir cita. Igaunija bija jau agrā 1919. gadā apturējusi boļševiku spiedienu rietumu virzienā tās terito-rijā, bet aizsardzības nolūkos izlēma turpināt dzenāt Sarkanarmiju arī prom no Latvijas. Šajā uzdevumā viņi biji tik sekmīgi, ka 1919. gada 6. jūnijā Igaunijas armija šķērsoja Daugavu un ieņēma Jēkabpili.

Latvijas sabiedrotie, Baltijas Lan-desvērs, pēc Rīgas ieņemšanas un asiņainā terora izpildīšanas turpināja kaujas ne uz austrumiem, bet gan uz ziemeļiem. Un tad drīz saskrējās ar igauņu spēkiem Cēsīs.

Igaunijas Nacionālās dienas pie-ņemšanā šogad Rīgas Latviešu bied-rībā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā uzrunā minēja arī Cēsu kaujas, kurās kopīgie latviešu un igau-ņu spēki izcīnīja uzvaru. Tas patiešām bija pagrieziena punkts Latvijas Neat-karības karā, jo tas bija sākums vācu okupantu izdzīšanai no mūsu teritori-jas.

Latvijā Cēsu kauju uzvaras dienu, 22. jūniju izsludināja par svinamo die-nu, bet to svītroja Kārļa Ulmaņa valdī-ba 1934. gadā, jo apvērsuma dalībnieks Jānis Balodis Cēsu kaujā nepiedalījās, bet ar saviem spēkiem gaidīja Rīgā.

Tagad atkal 22. jūnijs ir atzīmē-jama diena – Varoņu piemiņas dienu (Cēsu kaujas atceres dienu).

Kā tas viss izskatījās no igauņu puses? Cēsu kaujās piedalījās 3. Igau-nijas divīzija ar kādiem 5800 kaujinie-kiem, bet Ziemeļlatvijas brigādē Jorģa Zemitāna vadībā bija tikai 750 kauji-nieki. Tātad – kurš palīdzēja kuram?

Igaunijā 23. jūnijs tagad ir ne tikai atzīmējama diena, bet pilnīga publis-kā brīvdiena – Võidupüha jeb Uzvaras diena.

Tātad – paldies igauņiem un Elagu Eesti!

GN

Markusa Orčarda sapnis piepildāsJauns latviešu futbolists Austrālijā

Markus Orčards (Markus Orchard).

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

Elagu Eesti!


Kā jau dažu labu gadu februāra sākumā, arī šogad 9. februārī notika Parnela (Parnell) ielas svētki, lai gan ie-priekšējā dienā izskatī-jās, ka pie biedrības klāt

tikt nevarēs, jo visā ielā bija iesēdušies tuvējā debesskrāpja celtnieki. Bet sest-dienas rītā tie bija nozuduši, un svētki varēja sākties.

Tā kā iecerētais klauns Kāpostiņš esot aizlaidies lapās uz Fidži salu svi-nēt savu dzimšanas dienu, sestdienas skolas skolnieki nokļuva savu parasto skolotāju nagos, kā katru sestdienas rītu, tikai uz īsāku laiku.

Foajē pārvērtās par tirdziņu. Tur varēja pirkt jaunus, pašmāju māksli-nieku ražotus, 2019. gada kalendārus (vienai māksliniecei bija tikai 8 gadi), gan bez vārda dienām; pašceptas kū-ciņas, Jāņu sieru, piparkūkas, grāma-tas gan latviešu, gan angļu valodās, tautiskus kreklus un citus tautiskus priekšmetus, pašceptus biskvītus, ko varēja arī nogaršot, ievārījumus no Latvijas, šprotes bundžās, un iegūt informāciju par Dnister krājsabied-rību.

Turpat blakām, kafejnīcā Latviešu biedrības dāmas pārdeva pīrāgus un smalkmaizītes, pa rollbiskvīta gaba-lam, un desiņas ar vienreizīgi garšī-giem kartupeļu salātiem, un dzeramos (ne alkoholiskos), jo apkārt maisījās mazgadīgi bērni, kas bija palaisti vaļā no mācībām.

Bez parastās tautas bija arī pa vie-nam otram tālumniekam: māte ar stal-tu meitu no Brisbenas, pāris vietējie atpakaļ no Kanādas, kas tur, aukstu-mā dzīvojot, likās atjaunojušies, viens bijušais skolnieks, kas bija atlidojis no Latvijas, un viens otrs, kas nelikās esam redzēts biedrībā.

Un ap pusdiviem, kad bija nozva-nījis zvans, tauta sapulcējās zālē, un

Šurumburums Sidnejas Latviešu NamāParnela ielas svētki

No kreisās: Selga Tuktēna, Laima Jurāne, Diminika Drēziņa, Ints Teterovskis, Kaspars Moore, Kārla Tuktēna un Kaija Moore.

FOTO

Mār

a M

oore

Tirdziņš Latviešu namā.

FOTO

Mār

a M

oore

No kreisās: Laima Jurāne, Diminika Drēziņa, Genevieve Audette, Kaspars Mo-ore, Kārla Tuktēna, Lāra Veidnera, Nikola Perkuma; priekšā Selga Tuktēna.

FOTO

Mār

a M

oore

tad sākās! Uz sienas pie skatuves pa-rādījās Latvijas skati, kā jau reiz Simts gadu simts minūtēs izrādē pagājušā gada oktobrī.

Ceremonijmeistare Ilona Brū-vere, ievadam teikusi, ka latviešiem dziesma ir mīlestības stāsts, stādīja priekšā Egīlu Melbārdi alias Intu Teterovski (jeb vai bija otrādi?), kas tad izrādījās esam tālāko norišu sirds un dvēsele.

Pie ar ķeizarkroņiem un izstīdzē-jušiem kaktusiem rotātās skatuves no-vietojās Sidnejas Latviešu vīru kora izlase – 11 vīri, kas braši nodziedāja Mūžu mūžos būs dziesma un Pacel galvu, baltā māt’.

Bija pienācis Atzinības raksts Sid-nejas Latviešu vīru korim no Latvijas Kultūras ministres par latviešu dzies-mu kopšanu ārpus Latvijas, ko nolasīja.

Visi klātesošie tad dziedāja drus-ciņ nerātno Es nenācu šai vietā un Zilo lakatiņu, kam vārdi bija lasāmi uz sie-nas, ja kāds tos vēl vai vairs nezināja.

Tad uz podestiem nostājās mūsu pašu jaunieši, no kuriem vairums bija no knīpām un knauķa gadu gaitā iz-

ķepurojušies tepat mūsu acu priekšā – Vēja bērni: Aija, Selga, Diminika, Kārla, Laima, Nikolas, Ženevēva, Lāra un Kaspars; visi tērpti melnā, tautiskām jostām ap vidu, meitenes puķu vainadziņiem galvās, Kaspars – gariem matiem, bet bez vainaga. Aija spēlēja kokli un klavieres un, ja va-jadzīgs, sita bongo; Lāra pūta flautu (kam nevarēja saklausīt nevienu šķību toni), Kaspars pavadīja uz ģitāras, un visi dziedāja no visas sirds Kad gais-meņa zila ausa, Upe nesa ozoliņu un Es gulu, gulu. Kārla visu šo jauniešu vārdā pateicās Sidnejas Latviešu bied-rībai par atbalstu.

Sekoja kopdziesmas: Tumša, tum-ša tā eglīte un Dzīvīte, dzīvīte, ko uz klavierēm pavadīja Sandra Dragūna.

Tad Ints Teterovskis pieteica ne-skaitāmu balvu un nomināciju īpaš-nieces, vienreizējās, neatkārtojamās Sūdzambībeles, un uz skatuves uz-tuntuļoja trīs vecas sievas strīpainos brunčos, izrakstītās villainēs un laka-tiem galvās, kas kaut kā likās kā kaut



Šī gada pirmais dievkalpojums Sv. Krusta baznīcāAr sekojošu saviesīgu sarīkojumu baznīcas zālē

Svētdien, 10. febru-ārī, notika pirmais diev-kalpojums 2019. gadā Sv. Krusta baznīcā, kas bija labi apmeklēts. Tas bija dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu un

muzikāliem priekšnesumiem, kam se-koja kafijas galds un saviesīgs sarīko-jums baznīcas zālē.

Svētrunas temats, ko teica mācī-tājs Dainis Markovskis, bija – mums

jācenšas sasniegt mērķi, – kā Jēzus to mācīja saviem mācekļiem zve-jošanā; ja pirmā braucienā loms ir sīks, maini tīklu, mēģini atkal, ka-mēr sasniedz iece-rēto, un tā mums būtu jārīkojas mūsu dzīvē.

Baudījām arī muzikālus priekš-nesumus baznīcā. Mācītāja dēls Dā-vis Markovskis, kas patreiz vieso-jās Austrālijā, ar savu skaisto, izskoloto baritona balsi, Braiana Kopla (Brian Copple) klavie-ru pavadījumā nodziedāja divas dzies-mas – A. Kalniņa Brīnos es un J. Vī-tola Skani, dziesmiņ, pavasarī. Prieks bija klausīties!

Vijolniece Sofija Kirsanova no-spēlēja Jāņa Ķepīša Cikādes dziesma, Sandras Birzes klavieru pavadījumā. Bija tiešām liela bauda klausīties, cik apbrīnojami varenu skaņu var sniegt ar vienu vijoli!

Pēc dievkalpojuma visi sasēdā-mies baznīcas zālē pie ar sanestiem groziņiem bagātīgi klātiem galdiem. Bija tiešām prieks noklausīties vēl di-vus Sofijas Kirsanovas vijoles priekš-nesumus.

Draudzes locekle Ārija Merita (viņas vīrs Uldis Merits bija Sv. Krus-ta baznīcas arhitekts) nesen nosvinēja

savu dzimšanas dienu. Viesi bija sanesuši tik daudz šampānieša, ka Ārija šaubījās, kad to visu izdzers – un sa-domāja atrisinājumu – to uzdāvināt draudzei, lai pasniedz šodien pēc dievkalpojuma! Tā katram šīsdie-nas dalībniekam tika pa glāzei un vai-rāk garšīga šampānieša! Padies, Ārija, par šo devumu!

Pateicībā par to nodziedājām Āri-jai – Augstu laimi un prieku no sirds vēlējam.

Tiešām, bija ļoti jauks un iespai-dīgs iesākums jaunajam gadam baznī-cā. Paldies visiem, kas mums to snie-dza!

Eva BrennereLaikrakstam „Latvietis“

kur jau redzētas. Visām trim rokās bija Rimi plastmasas kules. Saucēja dzie-dāja par negalu, kas viņai bija gadījies: „Sav’ trejādi es dziedāju; Aizgāju uz lielveikalu, Aizmirsu paņemt maisu.“ Divas pārējās – vilcējas – skaļi pievil-ka. Vai maisi, kas viņām bija rokās, bija pirkti vai sperti, tā arī noskaidrot neizdevās.

Sekoja trīs kopīgi dziedātas dzies-mas: Bēdu, manu lielu bēdu, Še, kur līgo priežu meži un Virs galvas mūžīgs piena ceļš.

(Ja kāds no klātesošiem nebija pa-ēdis pusdienas un tam sāka kurkstēt vēders, tas turpat zālē pa dziedāšanas laiku varēja mieloties ap Daugavas Vanagu dāmu sarūpētām sviestmai-zītēm vai dzesēt slāpes arī ar ko stip-rāku. Varēja arī iegādāties lozes un, ja laimējās, vinnēt lielo laimestu.)

Nu bija pienākusi kārta uzstāties Sidnejas Latviešu jauktajam korim,

kurš, Intam Teterovskim diriģējot, vispirms nodziedāja Nevis slinkojot un pūstot un tad divas liepājnieku dzies-mas – Liepu taku un Pērkons veda ve-dekliņu, kā arī Es atnācu uguntiņu.

Visi kopīgi nodziedāja Āvu, āvu baltas kājas, un līdz ar to sākās Sa-dziedāšanās.

Vija SieriņaLaikrakstam „Latvietis“

Šurumburums SidnejāTurpinājums no 4. lpp.

Sidnejas Latviešu jauktais koris.

FOTO

Mār

a M

oore

Dāvis Markovskis dzied Braiana Kopla pavadījumā.

FOTO

And

ris A

tvar

s

Vijolniece Sofija Kirsanova Sandras Birzes pavadījumā.

FOTO

And

ris A

tvar

s


Viss notiek Melburnas Latviešu CiemāTrīs sarīkojumi trīs nedēļās

Austrālijas dienaPirmdien, 28. jan-

vārī, plkst. 11.00 Ciemā dzīvojošie ļaudis bija ai-cināti uz Austrālijas die-nas atceri tējas istabā.

Jau agrā rīta stundā galdus saklāja un izrotāja mūsu Betija Plūme. Lai arī Austrālijas dienas svinēšana ir pretru-nīga, jo ietver skumjas vēstures lapas, nolēmām Latviešu Ciemā to izcelt ar tējas pēcpusdienu svinīgā gaisotnē, jo dzīvojam šeit jau ilgus gadus, un šī zeme mūs un arī mēs šo zemi esam pieņēmuši un iemīļojuši. Dziesmas dziedājām no iepriekš sagatavotajām dziesmu grāmatām ar īpaši šai dienai izvēlētām dziesmām – gan latviešu, gan angļu valodās.

Tējas istabā pie gariem galdiem bija sanākuši ļaudis gan no aprūpes nama, gan no Lejasciema, un gaisotne bija omulīga. Kopīgi nodziedājām pir-mo dziesmu, un tad Valija Kroforda (Crawford) pāris teikumos pastāstīja, kāpēc Austrālijas diena ir 26. janvārī. Pavisam īsi atstāstot, „...1788. gada 26. janvārī pie viena no mazākajiem līčiem piestāja kuģis, kura kapteinis Filips izvēlējās vietu nometnei (notie-sātajiem, kurus veda no Lielbritāni-jas), dodams līcim britu iekšlietu mi-nistra lorda Sidneja vārdu. Šodien šai vietā atrodas Austrālijas lielākā pilsē-ta Sidneja, savukārt minētais datums ir Austrālijas valsts svētki – Austrāli-jas diena!...“

Tad, kad svētku izcelsme bija no-skaidrota, pacēlām glāzes par Aus-trāliju un turpinājām mazās svinības, dziedot, sarunājoties un ēdot Laming-ton kūkas.

Man šajā gadā Austrālijas diena bija ļoti īpaša, jo 26. janvārī skaistā ce-remonijā saņēmu Austrālijas pilsonī-

bu, par ko arī klātesošajiem pastāstīju vairāk. Pastāstīju, ka šo brīdi biju gai-dījusi astoņus gadus, un tas mūsdienās nav viegls ceļš. Dokumentu kārtošana, sadarbojoties ar imigrācijas dienestu prasa daudz naudas un uztraukumu. Lai iegūtu pilsonību, ir jānokārto pār-baudes tests, kur pirmajā daļā ir vien-kāršas pārrunas ar ierēdni un otrajā ir jākārto pārbaudījums datorprogram-mā. Jāatbild uz 20 dažādiem jautāju-miem par dažādām tēmām – karoga krāsām, politisko iekārtu, vēsturis-kiem datumiem, nacionāliem simbo-liem un pilsoniskiem pienākumiem.

Arī pārējiem bija stāsti un atmi-ņas par pilsonības iegūšanas norisi tālā pagātnē. Savstarpēji sarunājoties, nemanot bija pienācis laiks doties uz ēdamzālēm, lai ieturētu kārtīgas, lat-viskas pusdienas – tādas, kādas gatavo Latviešu Ciemā Austrālijā. Paldies vi-siem par atbalstu un atsaucību!

* * *

„Dabas Miers.“Otrdien, 12. februārī, Latviešu

ciema Senioru saietā Ivars Štubis stāstīja par sava jaunā albuma Da-bas miers tapšanu; rādīja bildes, pa-stāstīja, kā radās ideja un kā šo iece-ri izdevās īstenot.

Zāle bija ļaužu pilna, uz sarīkoju-mu bija sanākuši daudz klausīties gribētāju.

Izrādās, ka no idejas, kura ir dzimusi Latviešu Ciemā, līdz brī-dim, kad ierakstī-tais disks iegūla skaistos kartona vāciņos, par kuru noformējumu bija gādājusi Ivara draudzene Laila

Grosa, ir pagājis ilgs laiks – divi gadi. Vispirms Ivars ar Andreju Jaudze-mu devās uz Latviju, lai ierakstītu Latvijas dabai raksturīgās skaņas – putnu dziesmas, negaisu, lietus lāses, tekošus strautus un pļavas ar sienāžu sisināšanu. Tas nav bijis viegls darbs, jo dzīvojam trokšņu pilnā pasaulē, un no iegūtajiem ierakstiem tikai nelielu daļu varēja izmantot iecerētajam dar-bam Dabas miers. Ivars pastāstīja, ka šis ir noskaņas albums, un tajā ir dažā-das emocijas – gan priecīgas, gan arī skumīgas.

Un Ivaram ir taisnība. Es jau radīto gara darbu noklausījos un zinu, ka al-bumā dabas skaņas mijās ar ģitārspē-li Ivara improvizācijā, radot mierīgu, reizēm mazliet skumju un reizēm ap-cerīgu noskaņu. Katrā ziņā paliek brī-va vieta sapņiem, un, aizverot vai arī neaizverot acis, vismaz es, vienmēr nokļūstu kādā dabas ainavā Latvijā.

Bet atgriezīsimies pie Senioru sa-ieta Austrālijā. Ivars stāstīja ar lielu aizrautību un ar prieku dalījās amata prasmēs, stāstot, cik modernā laikme-tā dzīvojam, ka studiju var izveidot mājās un kā pa maziem skaņu frag-mentiem, kas redzami ir datora ekrā-nā, var veidot izvēlētās kompozīcijas pēc sirds patikas. Bet, tomēr, ja vēlas nevainojamu iznākumu, tad pēc galējā skaņas slīpējuma ir jādodas uz kādu no profesionālām skaņu studijām, kur noņem visu nevajadzīgo un vajadzīgo padara maigāku vai dzidrāku.

Ivars stāstījumu papildināja, no-spēlējot muzikālas kompozīcijas no tikko izdotā albuma un precīzi zināja teikt, kurā vietā šis skaņdarbs atrodas un kāpēc tāda izvēle, kas pārliecināja ikvienu, ka Ivars šajā darbā ir ielicis lielu darbu un visu sirdi un dvēseli. Piemēram, Ivars stāstīja: „Dabas ie-rakstā līst lietus, tātad Jāņi! Jāspēlē dziesma „Visu gadu dziesmas krāju““

Es varu vien apbrīnot sava Latvie-šu Ciema darba kolēģa dziļās zināša-nas par latviešu dziesmām un izdomu

Austrālijas dienas svinēšana.

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

Ivars Štubis stāsta par savu jauno albumu „Dabas miers“.

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite



Sestdien, 23. febru-ārī, Melburnas Latviešu namā uz savu gadskār-tējo tikšanos bija ieradu-šās Nama dāmas un arī

Papadāmas – vīri un tēvi, kas nāk tal-kā kafejnīcas Rīga darbā. Krietns pul-ciņš bija pulcējies Nama Mazajā zālē, lai atskatītos uz padarītajiem darbiem pagājušā gadā un arī kaltu plānus šo-gad darāmajam.

Atnākušos uzrunāja kafejnīcas Dāmu kopas vadītāja Linda Drēziņa. Viņa atgādināja par 2018. gada lielā-kajiem sarīkojumiem un pasākumiem, kuros neiztrūkstoša bija kafejnīcas

tās ietērpt ģitāras un citu mūzikas instrumentu skaņās, tā izveidojot sav-dabīgas kompozīcijas, kuras pasniegt skaistos kartona vāciņos ar uzzīmē-tiem Latvijas pļavu ziediem un nosau-kumu Dabas miers.

Lai veicās! Gaidīsim turpinājumus!* * *

Latviešu Ciema Avīzītei – 3!„Man ir trīs gadiņi, nu aug mani radziņi...“

Ar šādām rindām iesākās Betijas pašas sacerētais dzejolis, kuru Betija skaļi un skaisti deklamēja 14. febru-ārī Latviešu Ciema avīzītes 3. dzimša-nas dienā. Jāsaka, ka tas precīzi atspo-guļo avīzītes raksturu, kas veidojies ir trīs gadu garumā, pateicoties saviem rakstītājiem, lasītājiem, ideju devējiem un citiem atbalstītājiem!

Pirmo Latviešu Ciema avīzītes dzimšanas dienu svinējām tējas ista-bā tikai aprūpes nama iemītnieki, bet tikai vēlāk iedomājāmies, ka ciemiņu loks ir jāpaplašina, tā kā avīzīte raksta par visu Latviešu Ciema dzīvi, un tās rakstu autori dzīvo arī Lejasciemā.

Otrajā dzimšanas dienā galdus klājām tējas istabā, bet nu jau bijām uzaicinājuši Lejasciema ļaudis, kas uz svinībām ieradās kuplā skaitā, un līdz ar to visiem bija cieši jāsaspiežas, kas gan netraucēja baudīt svētku noskaņu, bet uzdevām jautājumu, ja tik daudz viesu sanākuši, kāpēc, lai neizmantotu plašākas telpas svinībām?

Tā nu šogad mums bija amats rokā; zinājām, ka dzimšanas diena ir jārīko Lielajā zālē pie pieciem gariem, ar baltiem galdautiem klātiem, galdiem. Galdus izvietojām zāles viducī kā sau-les starus attiecībā pret skatuvi, lai vi-siem būtu laba redzēšana, skatoties ie-priekš sagatavotās bildes. Plkst. 14.30

sāka nākt viesi – saposušies, kāds ar ziediem, kāds ar dāvanām, kāds ar paša sacerētiem dzejoļiem. Glāzēs lējām šampānieti, un Ivars nospēlēja pirmo dziesmu, pavadot uz akordeona, ko visi sanākušie kopīgi dziedājām.

Tad uzstājos es, pasakot visiem paldies par ierašanos un atbalstu šo trīs gadu garumā un pastāstīju, ka esmu sagatavojusi bildes, kas bija drukātas Latviešu Ciema avīzītē 2018. gadā. Tās biju apkopojusi apmēram 100 un biju mazliet nobijusies, ka tas ir ļoti liels skaits, un tomēr piedāvāju tās vi-siem kopīgi apskatīties. Man par prie-ku visi sanākušie tās skatījās ar lielu interesi un pavadot manu stāstījumu par dažām no tām, un uzstāšanās laiks aizskrēja nemanot. Šo bilžu stāstu pa-pildināja Annas Švalbes un Viktora Bendrupa uzstāšanās, kad mūsu Cie-ma talanti noskaitīja pašu sacerētus dzejoļus. Pēc tam turpinājām dziedāt, baudīt uzkodas un dzērienus.

Ka jau tāda svinīga reize, saucu uz skatuves Betiju, lai pateiktos par viņas lielo palīdzību Latviešu Ciema darbā un man personīgi, un Betija visus pār-steidza ar skaistu pašas sacerētu dze-joli, ko bija veltījusi Latviešu Ciema Avīzītei! Dzimšanas diena turpinājās, un bija laiks pūst sveces, kas dega ar spožu liesmu gardajā Mirdzas Ozo-

liņas izceptajā kliņģerī. Velta Stroža pasniedza man skaistas rozes, un In-grīda Houka (Hawke) no visiem pa-sniedza dāvanu – dažādus gardumus, lai esot izturība avīzītes gatavošanā!

Vēlāk, pārskaitot ziedojumus, at-radu apsveikuma kartītes ar labiem vēlējumiem; paldies par skaistajiem vārdiem un dāsnajiem ziedojumiem, kas kopā bija $ 870.

Šoreiz Latviešu Ciema avīzītes dzimšanas diena sakrita ar Valentīna dienu, tāpēc visi tika pie šokolādes sirsniņām un Viktors Bendrups no-skaitīja vēl vienu paša sacerētu dzejolī-ti par Valentīna dienu. Tā nu sanāca ļoti radoša un saviesīga svētku pēcpusdie-na. Tajā bija daudz prieka, draudzības un galvenais – mīlestība. Un man ar-vien, atceroties to dienu, nepamet sajū-ta, ka kāds liels labestības eņģelis bija uzlicis savu spārnu pār visiem mums, tā sasildot ikviena atnākušā sirdi.

Es vēlreiz vēlos pateikt lielu pal-dies visiem, kas atbalsta Latviešu Cie-ma avīzīti, un tiekamies arī turpmāk!

Bet, ja jūs to vēl nelasāt, bet vēla-ties uzzināt par Latviešu Ciema dzīvi Melburnā, saņemot Latviešu Ciema avīzīti, lūdzu rakstiet mums e-pastā: [email protected]

Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“

Viss notiek Latviešu CiemāTurpinājums no 6. lpp.

Latviešu Ciema avīzītes dzimšanas diena.

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

Melburnas Latviešu nama kafejnīcas Dāmu kopaAtskatās uz padarīto un plāno darbus šim gadam

Nama Dāmas.

FOTO

no

Jura

Drē

ziņa

per

sonī

gā a

rhīv

a



Lasītāj, piedod, raks-ta nosaukums ir tikai provokācija vai žurnā-listisks triks uzmanības pievilināšanai. Jelgavā vēl filmas neuzņem, taču no 8. līdz 10. feb-ruārim notika kārtējais,

nu jau 21. starptautiskais ledus skulp-tūru festivāls, kura devīze bija Kino. Tātad, zināma mērā esmu runājis taisnību – februāra sākumā pilsētā pie Lielupes 30 mākslinieki no ASV, Ka-nādas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas darināja tē-lus, kas atsauc atmiņā populāru filmu varoņus – Kingkongu, Tomu un Džeri-ju un daudzus citus.

Festivāla pirmajās dienās katram tēlniekam bija jāuztaisa skulptūra vie-nam pašam, kas ir izmēros maza. Pēc tam tika izveidotas divu mākslinieku komandas, kas gatavoja lielās skulptū-ras. Bez tam pirms sacensību sākuma bija uztaisītas arī demo tēli, vēlāk foto skulptūras, kā rezultātā kopā ar kon-kursa darbiem festivāla apmeklētājiem bija iespēja apskatīt vairāk nekā 60 tēl-nieciskus veidojumus ledū.

Tēma bija gana intriģējoša, taču solo darbos reti kad parādījās oriģi-nāli tēmas risinājumi, un tas liecināja par tēlnieku visai trafareto, neelastīgo domāšanu. Varbūt tas ir tāpēc, ka lie-la daļa no māksliniekiem nepārtraukti piedalās šajā un līdzīgos festivālos vai simpozijos visā pasaulē, un tādēļ ide-jas ir apsīkušas? Pāris autoriem bija pat vairāki līdzīgi piedāvājumi, atšķi-rības parādījās tikai detaļās un nosau-kumos, piemēram, raksturīgs kino re-žisora vai operatora izmantotais divu roku salikums, kad grib redzēt, kāds izskatīsies iedomātais kadrs uz ekrā-na.

Turpretim lielās skulptūras šo-gad bija īpaši labas un pat lieliskas. Iepriekšējos festivālos grupu darbus veidoja izmēros lielus augstumā un platumā, taču šogad mākslinieki tie-cās apgūt pēc iespējas plašāku tel-pu, tas ir, skulptūras būvēja, ne tikai sakraujot ledus blokus vienu uz otra vairākos stāvos, ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli kārtot kompozīci-ju. Tas nozīmēja, ka tēlojumā iesais-tīja arīdzan apkārtējo vidi: divus vai vairākus tēlus izvietoja telpā, tikai ar detaļām sižetiski savienojot vienā kompozīcijā.

Tāds bija brāļu Jurija un Vladi-mira Mistrjukovu darbs no Krievi-jas Plāni, kas ieguva žūrijas augstāko novērtējumu – 1. vietu komandu kate-gorijā. Tajā figūras un arhitektoniskā konstrukcija bija izvērsta pa visu vi-ņiem ierādīto laukumu (telti).

Līdzīgi bija strādājuši Zīle Ozo-liņa-Šneidere no Latvijas un viņas

Māra Branča skatījumsJelgavā taisa kino

Skats uz festivāla norises vietu.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Dosons Lists (Dawson List), ASV. „Konga iekarojums“.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Jurijs un Vladimirs Mistrjukovi. Krievija. „Plāni“. 1. vieta.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

kolēģis no Krievijas Romans Petrovs (viņi arī pagājušajā gadā izgrieza no ledus komandu skulptūru, iegūstot 1. vietu) darbā Filmu zvaigzne. Abi tēlnieki akcentēja gan telpu, gan zīmī-gas, visai sīkas detaļas, kas paskaidro-ja stāstījumu, taču šis darbs izcēlās ne tikai ar veiksmīgu tēmas risinājumu un ne tikai apliecināja abu tēlnieku profesionālo prasmi veidot tēlniecis-kos apjomus. Viņi pašķīra sižeta iz-vērsumam dramatisku zemtekstu, kas šādos uz izklaidi vērstos tēlniecības notikumos ir reta parādība.

Pie veiksmīgākajiem darbiem jā-min arīdzan tuvāko kaimiņu, leišu tēlnieku Tautvila Paviļoņa un Mar-tina Globas veikums Kāpēc tu skaties caur logu, lūdzu, nāc iekšā! – asprātīgi attēlojot ledus skulptūrā lietuviešu sa-kāmvārdu.

Jāteic, ka šogad tikpat kā visas bal-vas ieguva Krievijas skulptori (izņe-mot pieminēto Zīli Ozoliņu-Šneideri). Atšķirībā pārējām Eiropas un pasaules valstīm šīs valsts mākslas augstskolās ir cita metodika tēlnieku sagatavoša-nā, kur joprojām tiek piekopta klasiskā apmācību sistēma un kur no studen-tiem tiek paģērētas pietiekoši augstas



Februāra vidus Lat-vijā atnāca ar siltuma rekordu. Bet svaigu, pavasarīgu gaišumu nesa gleznotāju Annas Laicānes un Martas Jurjānes izstāde Suņi un baloži gaismā, ko Va-

lentīndienā atklāja Jūrmalas pilsētas muzejā.

Runājot par saviem darbiem un izstādes nosaukuma izcelsmi, Marta Jurjāne stāsta, ka gleznās, lai kas tajās attēlots, viņu interesējot gaisma visda-žādākajās tās izpausmēs. Ne gaisma impresionistu izpratnē kā mirkļa tvē-rums, bet gaisma kā ilgstošs process. Viņa vēloties paildzināt gaismu, kas ir kaut ko apspīdējusi. Gaismu un krāsu viņa pētot un gleznojot.

Iemūžinot gan Latvijā, gan ārzem-ju ceļojumos gūtos iespaidus, vairums gleznu esot tapušas speciāli šai izstā-dei. „Manas gleznas,“ viņa saka, „var raksturot arī kā atmiņas, kā atmiņu gabaliņus par dažādiem dzīves notiku-miem, tās ir kā tādi atmiņu un gaismas nospiedumi.“

Bet Anna Lai-cāne glezno kā gaismu, tā tumsu. Viņai patīk lie-tas tuvumā, flīžu, trotuāra vai bruģa faktūra tuvplānā. Kad cieši ieskaties kādā lietā, redzi kāda tā ir būtī-bā. Bet esot grūti kādu vienu tēmu gleznot ilgstoši. Piemēram, balo-žus viņa gleznojot vairākus gadus un katru reizi tajos ieraugot kaut ko citu. Cik daudz pelēku toņu tiem ir! Viņasprāt, baloži esot it kā bez-jēdzīgi putni, no kuriem pilsētnieki grib izvairīties. Bet pilsēta bez balo-žiem vairs neesot pilsēta. Reiz Ķīnā no dārziem esot patriekti strazdi, un nekas labs nav sanācis. Tāds radījums kā balodis, tāds dzīves pielikums rai-sa apbrīnu.

„Mūsu ikdienā,“ saka mākslinie-ce, „sastopamas ne tikai filozofiskas lietas. Bet tās var kļūt par tādām. Re-dzot suni, pa pusei gaismā, pa pusei ēnā, to var nosaukt par Svarīgo Suni, jo suns taču domā, ka ir ļoti svarīgs. Galvenais, kā jūtas tie suņi. Vai su-ņiem piemīt melanholija? Ir ļoti aiz-kustinoši suņus vērot, kad tie skumst. Ko suņi domā, ko jūt, kad ir mierīgi, pavisam klusi?“

Ik pa brīdim viņa uzgleznojot kādu cilvēku. Cilvēku vidē, pie jūras, plud-malē. Tādos brīžos liekas, ka dzīve ir pilnasinīga. Kad cilvēki ir pie jūras, jādomā, tur kaut kas notiek. Vai arī nenotiek, un valda tāds miers – bērni ir priecīgi, pieaugušie guļ un ne par ko neuztraucas, it kā atrodas ārpus

laika. Arī kādas darbības, sarunas, zvejošanu, visu, kas dzīvs, īsts, ne-samākslots viņa gleznojot. Viņai patīkot makšķer-nieki un zvejnie-ki, jo tajā, ko viņi dara, varot sataus-tīt tādu kā dzīves faktūru.

Pa i ld z i nā t ā s gaismas atklātās pasaules ikdiena visās tās izpaus-mēs izstādes glez-nās ir tik spilgta un izteiksmīga, ka jūras, lauku un parku ainavās tē-lotais šķiet vērots

klātienē. Izstādei kopumā šā paildzi-nājuma efekts piešķir īpašu gaišumu, kas atspoguļojas skatītāju acīs un raisa optimistisku garastāvokļa pacēlumu.

Gandrīz pirms pusotra gadsimta, 1874. gada aprīlī Nadāra fotosalonā Parīzē tika atvērta kāda cita izstāde. Tā bija Parīzes salona – tā laika ie-vērojamākajā izstādē noraidīto māks-linieku, vēlāk par impresionistiem nodēvēto gleznotāju pirmā izstāde. Kopumā tajā piedalījās 30 mākslinie-ku, arī viena sieviete – Berta Morizo (Berthe Morisot), kura drīz vien kļu-va par vienu no impresionistu lielajām dāmām.

Abām latviešu gleznotājām, kuru darbi tagad aplūkojami Jūrmalas mu-zejā, slavenās parīzietes veikums ir labi zināms, pieredze un tehnika ie-pazīta. Arī klasisko glezniecību viņas apguvušas līdz pamatiem.

Anna Laicāne ir beigusi Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu, bet bakalaura un maģistra grādu mākslā ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Māksliniecei jau bijušas personāliz-stādes Latvijā, Dānijā un Portugālē, viņa regulāri piedalās grupu izstādēs. Jūrmalas pilsētas muzejā gleznotājas darbi jau bijuši eksponēti konkursiz-stādē Marīna 2017.

Marta Jurjāne mācījusies Rīgas

„Suņi un baloži gaismā“Gaismas gleznas

Marta Jurjāne. „Skats pa logu“. Audekls, akrils, 100 x 140 cm, 2018.

Marta Jurjāne.

Anna Laicāne. „Blooming“. Audekls, akrils, 100 x 120 cm, 2018.

Anna Laicāne.



Pirmo reizi ar Valdu tikos jau 2003. gadā vi-ņas darba vietā Finanšu ministrijā, kad arī pati tur vēl strādāju. Viņa strādāja kādā Eiropas Savienības projektā, un par viņu es uzrakstīju

vienu no saviem rakstiem sērijā Es mājās... Tagad mēs sazināmies ar epa-stiem.

Kopš tā laika Valdas dzīvē daudz kas ir mainījies, jo tagad viņa strādā Luksemburgā, bet saiknes ar Latviju ir palikušas tikpat stingras un dzīvas, kā tas bija pirms 16 gadiem. Tagad viņa uz Latviju dodas vairākas reizes gadā, jo Latvija no Luksemburgas ir daudz vieglāk sasniedzama nekā no Austrā-lijas, un katru reizi Latvijā esot, viņa šo likteņa pavērsienu tiešām novērtē. Valda Liepiņa ir dzimusi un uzaugusi Melburnā, viņas vecāki ir latvieši, un tādēļ Valda vienmēr cilvēkiem, kas viņu nosauc par austrālieti, paskaidro, ka viņa ir Austrālijā dzimusi latviete. Arī tagad, strādājot Luksemburgā, vi-ņai allaž jāizskaidro sava nonākšanu Eiropas Savienības (ES) iestādē, jo vi-siem interesē viņas austrāliešu pieska-ņa izrunā. Kādreiz cilvēki viņai saka, ka neizklausās pēc latvietes.

Te gribu pieminēt, ka Valdas mam-ma Brigita bija mana klases biedrene Pinebergas ģimnāzijas pēdējā klasē. Valda stāsta, ka bijusi ļoti aizkusti-nāta, kad ar mani iepazinās un uzreiz zvanījusi mammai uz Austrāliju. Viņa jau agrā bērnībā ir vesta uz visiem latviešu sarīkojumiem, gājusi latvie-šu skolā, un latviešu valodu ir mācī-jusies vidus un augstskolā, un pat pie profesora Fenneļa. Tāpat viņa ir bijusi aktīva koklētājos, koros, tautas dejās, mācījusi latviešu skolā. Jaunībā arī viņai ir bijis jāpārdzīvo apzīmējums sarkans, jo septiņdesmito gadu vidū ir piedalījusies Vispasaules Latviešu Jaunatnes kongresā (VLJK) Florefā, kur pirmo reizi ārpus Latvijas tikās Latvijas kultūras darbinieki (Peters, Seleckis, Zirnītis) ar ārzemju latvie-šu jauniešiem. Mūsu sabiedrība tajā laikā bija pārliecināta, ka no Latvijas ārā tika tikai čekisti, un tādēļ visi, kas ar viņiem tikās, automātiski kļuva par komunistiem un čekas pakalpiņiem. Pirmo reizi Latvijā Valda ciemojusies 1977. gadā kopā ar tūristu grupu, un to viņa uzskata zināmā mērā par pagrie-zienu savā dzīvē, jo tā bija tikšanās un sadraudzēšanās ar daudziem nacionāli noskaņotiem latviešu jauniešiem, kā arī ar Latvijas radiem. Dažiem skaļā-kiem vietējiem Austrālijas latviešiem tas nebija pieņemams, uzskatot, ka visi, kas Latvijā auguši, ir komunisti, un šī nostāja kopā ar Florefā piedzīvo-to, Valdu uz laiku no latviešu sabiedrī-

bas daļēji izstūma. Septiņus gadus viņa bija precē-jusies ar Sidnejas latvieti, kurš izmi-sīgi bija meklējis latviešu meiteni, bet vēlāk izdomā-ja, ka tomēr labāk ir būt austrālietim. Valda ar to nevarē-ja sadzīvot, un tā laulība tika izbeig-ta. Arī šajā kop-dzīvē pagrieziena punkts bija Latvijā notiekošā atmoda.

Melburnā viņa vienmēr latviešu sabiedrībā bija aktīva, bija klāt pie Tautas frontes nodaļas nodibināšanas, piedalījās tās kongresos Rīgā, Florefā vai demonstrācijās Helsinkos, Madri-dē, Vīnē vai Vašingtonā. Ļoti daudz Valda darīja arī ar humanitāro palīdzī-bu, no sākuma vairāk ar grāmatu pār-sūtīšanu, bet vēlāk tika sūtīts atbalsts skolām, bērnu namiem, mazturīga-jiem, arī slimnīcām. Pirmais sūtījums bija diezgan trauksmains, jo gāja caur Maskavu un iekrita 1991. gadā, laikā, kad tur notika pučs. Tomēr tas beidzās veiksmīgi, un šis darbs turpinājās vai-rākus gadus.

Valda pārcelšanos uz Latviju uz-skata par dabīgu procesu. „Cilvēkam, kas savu dzīvi pavada latviskā vidē un grib tur darboties, tikai Latvija ir vieta, kur to var pilnībā sasniegt,” domā Valda. Vecāku viņai vairs nav, jo tēvs miris jau 1999. gada martā, bet mamma – 2011. gadā. Sākumā viņai darbu atrast nebija viegli, kādu laiku strādāja divās skolās kā angļu valodas skolotāja. Vēlāk pieteicās vienam no Eiropas Savienības pirmsiestāšanās projektam, kas bija ļoti interesants, un, kur viņa pati daudz ko ir iemācījās. Pāris gadu Valda tur strādāja ar vienu no PHARE projektiem, kam sakars ar valsts aģentūrām, tad pie projekta, kas nodarbojas ar padomiem, kā iegūsta-mi un izmantojami Eiropas Savienības struktūrfondi, pēdējais projekts bija par iepirkumiem. Eiropas Komisijas darbā, Valda atzīst, ka birokrātija tur ir gandrīz tāda pati kā Latvijā, taču viņa ir novērojusi, ka šodien tā ir daudz mazāka, nekā uzsākot darbu Luksem-burgā. Lai gan tāls ceļš vēl ejams, viņa saprot, kādēļ šī birokrātija ir tik liela.

Arī Luksemburgā ir aktīva un in-teresanta latviešu sabiedrība. Te viņa ir daudz iepazinusies un iemācījusies no jaunāka gada gājuma kolēģiem un tautiešiem un viņu tiešām priecē viņu patriotisms un viņu aizrautība. Valda bijusi pie latviešu skoliņas dibināšanas 2008. gadā un 2011. gadā uzsāka vēlē-šanu iecirkni Luksemburgā. Tāpat arī

dzied korī, apmeklē interesantos sarī-kojumus – un raksta par tiem latvie-šu laikrakstiem Austrālijas Latvietis un Brīvā Latvija. 2019. gada sākumā Valda no ārlietu ministrijas saņēma atzinības rakstu, galvenokārt par vē-lēšanu iecirkņa vadīšanu daudzu gadu garumā, bet arī par citiem klusākiem darbiņiem. Un milzīgs pagodinājums bija no Luksemburgas latviešiem pirms pāris gadiem saņemt jauniedibi-nāto Mārtiņa balvu par līdzdalību šajā sabiedrībā; tas varbūt pat izraisīja vēl lielāku aizkustinājumu, jo nav jau tik bieži, kad mūsu līdzgaitnieki pasaka šo skaisto paldies.

Luksemburgā Valdas darbs ir Ei-ropas Komisijas tulkošanas ģenerāl-direktorātā. Pirmos septiņus gadus vadīja latviešu tulkošanas nodaļu. Tas bija patiesi aizraujošs laiks, jo Latvi-ja bija iestājusies Eiropas Savienībā (ES), bija jāmeklē, kā labāk strādāt, lai efektīvi iekļautos lielajā mašinērijā, kas ir Eiropas Komisija (EK). Meklēja jaunu terminoloģiju (kas turpinās arī šodien), veidus, kā labāk sadarboties ar Latviju. Valdai izdevās noorganizēt konferenci tulkotājiem visās Eiropas Savienības iestādēs, un nu katru gadu Latvijā notiek šī konference.

Kad 2012. gadā meklēja nodaļas vadītāju angļu departamentā, Valdu aicināja to uzņemties, jo nodaļas va-dītājam prasība ir zināt tā departa-menta valodu dzimtās valodas līmenī. Tā Austrālijas latviete nonāca angļu departamentā, jo ir zināms procents dokumentu, kas tiek iesniegti franču vai vācu valodās. ES dalībvalstīm ir iespēja izteikties par dokumentu pro-jektiem, vai arī atbildēt uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem, savā valodā, un to arī lielākoties izmanto. Tādēļ angļu departamentā tiek pārtulkoti do-kumenti no visām ES valodām. Neska-toties uz smago Breksita jautājumu, angļu valoda paliks kā darba valoda. Šī valoda ir ieņēmusi spēcīgu vietu Ei-ropas Savienības darbā un to nevar tik

Trimdas bērni un mazbērni Latvijā (41)Trimdas bērns – Valda Liepiņa

Valda saņem atzinības rakstu no LR ārlietu ministra Ed-gara Rinkēviča.

FOTO

Lau

ra C

elm

iņa,

Ārli

etu

min

istr

ija



Reti var droši pare-dzēt kādas rīcības tālā-kās sekas.

Aija un Volfs Gross 1978. gadā iestājās Mel-burnas Latviešu vidus-skolas padomē, Volfam

vispirms uzņemoties kasiera amatu un vēlāk padomes priekšsēža. Aija jau 1978. gada otrajā pusē kļuva par Mel-burnas Latviešu vidusskolas (MLV) bibliotekāri. Ne Aija, ne kāds cits ne-būtu toreiz paredzējis, ka Aijas darbs MLV bibliotēkā turpināsies četrdesmit gadus. Ļoti reti organizācijā kāds iz-pilda amatu tik ilgu laiku.

Kā raksturot Aijas darbu MLV bib-liotēkā? Pirmie vārdi, kas nāk prātā, ir nodošanās darbam un pamatīgums. Aija iepazinās ar skolas mācību prog-rammām, tām mainoties gadu tecēju-mā, un atbilstoši bibliotēkai iegādāja grāmatas un dokumentālo filmu ie-rakstus. Dažkārt var dzirdēt par tirdz-

niecības tīklu vai spiegu tīklu; abi šie jēdzieni palīdz saprast Aijas darbu. Lai iegādātos skolai noderīgu mācību vielu, Aija uzņēma sakarus ar latviešu grāmatnīcām Austrālijā un ASV, bet ar to nepietika, jo agrāk izdotas grā-matas bieži tur nebija pieejamas. Tā-pēc Aijai bija kontakti arī ar dažādu organizāciju bibliotēkām, gadījumā, ja tur būtu skolai noderīgu grāmatu dubultnieki, kā Melburnas Latviešu biedrības bibliotēku, Latviešu Ciema bibliotēku Melburnā, Garezera bib-liotēku ASV un DV īpašuma Gaujas bibliotēku Vācijā.

Aija informējās par grāmatām, ku-ras šais vietās bija vairākos eksemplā-ros. Prātā nāk gadījums, kad skolai ļoti derētu Krodera stāstu krājums Smīnē-tāji, īpaši divu stāstu dēļ: Mājskolotā-ja un Okupācijas stāsts. Pēc dažiem mēnešiem MLV bibliotēkā parādījās šī grāmata.

Skolām nepietiek ar lasāmvielu ti-

Aija GrosaMLV bibliotekā pavadīti četrdesmit darba gadi

vienkārši izskaust. Te nu valoda tiek atdalīta no pašas dalībvalsts. Darbs ir aizraujošs, prasīgs. Ir daudz adminis-tratīva darba, bet Valdai visvairāk pa-tīk tiešais darbs ar cilvēkiem, kur allaž meklē veidus, kā uzlabot darbu un kā pielāgoties jauninājumiem tehnoloģijā.

Vēl arvien Valda saka, ka viņas iz-vēle pārcelties uz Latviju ir bijusi pa-reiza. Latvijā viņa jūtas ļoti labi, un, kad 2006. gadā viņai piedāvāja darbu Eiropas Komisijā vadīt latviešu tulko-tāju nodaļu, viņa saprata, ka darbs ir jāpieņem, taču tas bija grūts lēmums. Bija atbraukusi uz Latviju uz palikša-nu, bet dzīve bieži ievieš savas korek-cijas. Viņa aizbrauca uz Luksemburgu ar apņemšanos arī tur turpināt savu latvisko stāju un uzskata, ka to ir arī darījusi. Patīkami samērā bieži dzirdēt pateicības vārdus par skoliņas iedibi-nāšanu, par vēlēšanu iecirkņa izvei-došanu un vadīšanu, par rakstiem par mums Luksemburgā. Bieži ir dzirdēti jautājumi, īpaši pirmajos gados, kad latviešu nodaļas cilvēkiem dzima bēr-ni, kā viņa savu latviešu valodu un latvietību bija uzturējusi Austrālijā. Daudz viņa stāstīja par saviem apbrī-nojamiem vecākiem un par pašaizlie-dzīgo latviešu sabiedrību Melburnā. Skarbāks cilvēks varbūt teiktu, ka viņa savu sirdsapziņu nomazgāju-si ar šādām atziņām. Un tagad Valda saka, ka laikam ir tā, ka mums katram ir dota kāda iespēja stiprināt savu un līdzgaitnieku latvisko apziņu.

Viņai gan vēl liekas nepareizi, ka mēs te esam visus nelatviešus, vai kā te ierasts teikt, krievvalodīgos salikuši

vienā lielā kaudzē un nemaz nešķiro-jam viņus armēņos, baltkrievos, uk-raiņos, poļos un citās tautībās. Valda ir pārliecināta, ka viņiem visiem ir sava kultūra, un tā ir liela bagātība. Pēc Valdas domām daudzkultūras politika te nav pārāk labi attīstīta; Latvijas pir-mās brīvvalsts laikā tā bija spēcīgāka un niansētāka. Tagad valdība un masu mediji varētu darīt vairāk, un problē-mas ar krievvalodīgajiem nebūtu tik lielas.

Valdai ir daudz draugu pat no tiem laikiem, kad te brauca tikai ciemos. Ar tiem viņai ir laimējies. Ir laimējies arī ar patīkamiem darba kolēģiem, ar ku-riem ir nodibinātas jaunas draudzības. Ik pa laikam tomēr ir labi ar Austrālijas draugiem satikties un iedzert kafiju, jo tad var sarunāties brīvi un vienkārši, nav jādod paskaidrojumi, kā tas īsti tai Austrālijā ir bijis. Viņai patīk arī tas, ka te ir izteiktāki gadalaiki, kā tas ir pierasts Austrālijā. It sevišķi pavasarī viss tirgus ir pilns ar ziedu smaržu, vasarā meža zemenes, ko var ēst bez apstājas, uz rudens pusi braucieni pa zvejnieku ciemiem, kūpinātas zivis!

„Bet citādi Latvija ir neiedomā-jami attīstījusies,“ turpina Valda. „Ir mazliet jāpadomā, kāda bija Latvija pirmajos neatkarības gados, un tikai tad var apjēgt, kas Latvijā ir panākts.“ Viņa noteikti apzinās, ka toreiz izlē-musi pareizi, jo katrā gadījumā pār-celšanās uz Latviju viņai devusi daudz interesantu un daudzveidīgu iespēju. Lai gan Austrālija viņai ir ļoti tuva, tur ir uzaugsi un tur pastāvošā iekārta vi-ņai ļāva būt latvietei un arī aktīvi dar-boties Latvijas labā, bet Eiropa ir Eiro-pa... Ar visu to, ka sākums šeit Valdai bijis smags, it sevišķi kārtojot lietas ar

dzīvokli un darba sameklēšanu, viņa pārcelšanos uz Latviju nenožēlo.

2003. gadā es Valdai pajautāju, kas viņai Latvijā patīk tā sevišķi. To-vasar tie bija Jaunatnes dziesmu un deju svētki. „Tā bija tāda nedēļa, kad visa Rīga pilnīgi izmainījās, tajā bijā ienākuši trīsdesmit pieci tūkstoši lat-viešu jaunieši, koncerti bija brīnišķī-gi, jauniešu atdeve bija brīnišķīga, un jauniešu uzvedība bija „superīga“, un es domāju, ka ja mēs varētu visu to salikt savās dvēselēs un ar to dzīvot, mēs varētu dzīvot daudz saticīgāk un veidot labāku Latviju.“ Tā Valda do-māja toreiz, 2003. gadā, un tā viņa domā vēl šodien. Tagad Valda man no Luksemburgas starp citu ir atrakstīju-si šo rindkopu: „Tagad esam Latvijas simtgades noskaņās, un es atzīstu, ka 2018. gads bija pilns ar pārdzīvoju-miem. 2016. gada nogalē Austrālijas Latviešu Kultūras dienas, kur dziedā-ju korī ar saviem Austrālijas dziesmu draugiem, bet tad lielie Dziesmu svēt-ki, kur dziedāju ar savu Luksemburgas kori „Meluzīna”, piedalīšanās lielajā korī „Lāčplēša“ jaunuzvedumā, dzie-dāšana Parīzes Dorsē muzejā – tik daudz to lidojumu brīžu! Un gadu agrāk, Dziesmu svētki Eslingenā ar visu trimdas bērna pievienoto „emo-cionālo bagāžu“. Latvija aug, veido-jas. Diasporas sabiedrība dzīvo visam līdz. Mēs visi pamazām meklējam savu vietu pasaulē.”

Man šī rindkopa liekas labas bei-gas vēl viena trimdas bērnu bērna dzīves stāstam, un esmu priecīga, ka man bija izdevies vēl tuvāk iepazīt vēl vienu īstu, superīgu latvieti.

AstrīdaLaikrakstam „Latvietis“

Trimdas bērni un mazbērni... (41)Turpinājums no 10. lpp.

Aija Grosa.

FOTO

Ani

ta G

arvi

e (G

rosa

)



Muzejs „Latvieši pasaulē“Sasniedz nosprausto mērķi līdzekļu vākšanas akcijā

Pēc intensīva, darba pilna un sek-mīga Latvijas jubilejas gada, muzeja Latvieši pasaulē (LaPa) kopsapulce un valde nolēma šajā jaunajā gadā koncentrēties uz sava krājuma un do-kumentu sagatavošanu ar mērķi iegūt muzejam Latvijas Kultūras minis-trijas akreditāciju. Latvijas valdības kritēriji akreditācijai ir daudzpusīgi, stingri un detalizēti. Neskatoties uz lielo darbu, kas būs jāiegulda, nolē-mām, ka tas ir to vērts, jo akreditā-cija iekļautu mūsu krājumu Latvijas kultūras aizsargājamā mantojumā un dotu mums iespēju pretendēt uz Lat-vijas valdības atbalstu muzeja tekošai darbībai.

Tā kā muzeja krājumā jau ir apmē-ram 5000 vienību, un ar katru nedēļu nāk klāt jauni, vērtīgi materiāli, mēs nolēmām, ka bez papildus darbaspē-ka nevarēsim visus vajadzīgos darbus paveikt. Tādēļ pagājušā gada novem-brī uzsākām līdzekļu vākšanas akciju ar mērķi savākt vismaz 20 000 eiro papildus darba spēka pieņemšanai darbā uz vienu gadu. Esam pateicī-

gi, ka viens dāsns ziedotājs pietei-cās dāvināt mu-zejam 5000 eiro, bet tikai, ja mēs paši savācam zie-dojumos pārējos 15 000 eiro. Uz-stādījām mērķi līdz gada beigām savākt vajadzīgos piecpadsmit tūk-stošus.

Ar prieku un pateicību varam zi-ņot, ko šo summu mēs sasniedzām un vēl pārsniedzām. Milzīgs paldies vi-siem, kas mūs at-balstīja! It sevišķi liels paldies mūsu v isd āsnā kajiem atbals t ī t ājiem – Modrim un Vali-jai Galeniekiem, Maijai Hinklei, Amerikas Lat-viešu Apvienībai, I . S t r au t m a ņ a Trust fondam Ka-nādā, Uldim un Sandrai Kronītei-Sīpoliem, Vandai Daukstai un Sietlas latviešu ev. lut draudzes dāmu komitejai. Jūsu un visu pārējo ziedotāju atsaucība ne tikai at-ļaus mums pieņemt darbā papildus dar-baspēku, bet tā arī uzmundrina mūs, muzeja darbiniekus un pastāvīgos līdz-strādniekus, ka – jā, mūsu muzejs un darbs arī daudziem citiem ir vajadzīgs un vērtīgs. Paldies par to!

Pašlaik darbu ir jau sākušas divas jaunas daļēja laika un slodzes darbi-nieces. Ieva Vītola, mākslas vēstures doktore, muzeju un atmiņu iemūži-nāšanas speciāliste, vada projektu uz pus gadu. Gunta Lediņa, ilggadējā Latvijas enciklopēdijas darbiniece, strādā pie krājuma sistematizācijas un apstrādes. Pieteikumi uz trešo darba

vietu pašlaik tiek vērtēti.Pilnīgs ziedojumu un ziedotāju

saraksts tiks publicēts muzeja apkār-trakstā un mājas lapā, www.lapamu-zejs.lv. Ja vēl nepaspējāt ziedot, to var izdarīt, aizejot uz mūsu mājas lapu, vai ASV to var arī darīt, rakstot čeku uz LDMF (Latvian Diaspora Museum Fund) un nosūtot Marcim Voldiņam, 131 Langdon St, Newton, MA 02358. Ziedojumus LDMF drīkst atvilkt no ASV nodokļiem, jo organizācijai ir 5(c)3 statuss.

Vēlreiz sirsnīgs, latvisks paldies par atsaucību un ziedojumiem! Mēs ķeramies pie šī nākamā gada darbiem ar jaunu sparu.

Maija HinkleLaikrakstam „Latvietis“

Ulda Gravas ar latviešu notikumiem saistītas fotogrāfijas.

FOTO

LaP

a

Ulda Gravas jaunības laika sarīkojumu programmas un informācijas lapiņas.

FOTO

LaP

a

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!Abonements $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!

Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141.

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“


centrālos pasākumus, kuriem pare-dzēts Kultūras ministrijas atbalsts 2019. gadā, redz Latviešu dziesmu un deju svētkus Toronto, Eiropas Lat-viešu kultūras dienas Dublinā, kā arī septembrī plānoto Pasaules Latviešu kultūras konferenci un Cēsu mākslas festivāla ietvaros jūlijā paredzēto trimdas mākslas izstādi. Tāpat ļoti būtiskas ir pasaules latviešu jaunat-nes nometnes 2x2 un visu paaudžu latviešu nometnes 3x3, kā arī atbalsts LaPa muzejam un Pasaules Latvie-šu mākslas muzejam Cēsīs.“ Kultū-ras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka „pērn pieprasītais un 2019. gada valsts budžeta projektā šobrīd plāno-tais finansējums diasporas nevalstisko organizāciju atbalstam, diasporas un Latvijas jauniešu nometņu organizē-šanai, paredzēts aizvadītajos gados piešķirtā finansējuma apmērā. Turklāt papildu finansējumu paredzēts pie-šķirt vēl virknei jaunu iniciatīvu.

Šogad par valsts budžeta līdzek-ļiem papildus plānots finansēt jaunus projektus, kas saistīti ar diasporas arhīvu krājumu apzināšanu, pārve-šanu uz Latviju un digitalizēšanas uzsākšanu. Tāpat konkursa kārtībā paredzēts atbalsts trimdas mākslas un vēstures mantojuma apzināšanai un saglabāšanai, Latvijas romānu sērijas Mēs. Latvija XX gadsimts ie-gāde un nogādāšana diasporas cen-triem, kā arī literātu braucieni uz diasporas mītnes zemēm un atbalsts diasporas mākslinieciskajām kopām mēģinājumu telpu nodrošināšanai. Kopumā 2019. gada valsts budže-tā diasporas atbalsta pasākumiem kultūras jomā plānots finansējums 1 043 882 eiro apmērā, un ministre piebilda, ka tas lielā mērā ir, patei-coties jaunpieņemtajam Diasporas likumam.“

Ministre un KM pārstāvji ak-centēja 2019. gada kā Latvijas valsts simtgades programmas varonības un drosmes gada starptautiskās norises: 4. maijā – Latvijas neatkarības atjau-nošanas gadadienas atzīmēšanu pie balti klātiem galdiem, svinot Latvijas valsts brīvību, Cēsu kauju simtgades atzīmēšanu kopā ar Igaunijas partne-riem, Latvijas pagaidu valdības darbī-bas simtgadi – ar Lielbritānijas partne-riem.

D. Melbārde ieteica PBLA kultū-ras darbiniekiem plānot pasākumus, lai atzīmētu Baltijas ceļa 30. gadskār-tu un šīs norises vēstījumu, rekons-truējot vēsturisko mirkli un tā nozīmi visā pasaulē.

Tikšanās noslēgumā KM pateicās PBLA pārstāvjiem un tautiešiem ār-valstīs, kuri palīdzēja organizēt īpaši austā Latvijas valsts karoga ceļu di-asporas mītnes zemēs – karogs, apce-ļojis teju visu pasauli, un š.g. 4. maijā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

karogu līdz ar vēstījumu grāmatu – pievienos ekspozīcijai Latvijas gad-simts.

* * *Pasaules Brīvo latviešu apvienības

(PBLA) un Amerikas Latviešu apvie-nības (ALA) vadītāji noslēdza savu tikšanos nedēļu ar valdības pārstāv-jiem, tiekoties ar Latvijas Republikas Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, kā arī Vides un Reģionālās attīstības ministriem, apciemojot attiecīgās mi-nistrijas.

Sarunā ar Izglītības ministri Ilgu Šuplinsku PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte informēja ministri par apvie-nības darba aktualitātēm izglītības nozarē. PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, savukārt, izskaidroja pasaules latviešu izglītības struktūru un labo sadarbību ar Latviešu valodas aģen-tūru gan kopīgu programmu attīstībā, gan valsts atbalsta sadalē diasporas izglītībai.

Ministre Šuplinska teica, ka di-asporas izglītībai atbalsts ir nodroši-nāts un cerams tiks iekļauts pamat-budžetā vismaz uz trim gadiem. Viņa priecājās uzzināt par labajām iestrā-dēm starp PBLA un valsts izglītības iestādēm. Ministre gan ieteica, darbo-ties taupīgi ar valsts līdzekļiem, jo va-jadzības izglītības sfēras sakārtošanā Latvijā esot milzīgas. Viņa aicināja PBLA dalīborganizācijām strādāt pie vecās trimdas arhīvu sakārtošanas un digitalizēšanas.

Tiekoties ar VARAM ministru Juri Pūci, tika pārrunāts remigrāci-jas koordinatoru darbs un Latvijā plā-notā reģionālā reforma, kā arī PBLA darbs Latvijas ekonomiskās labklājī-bas veicināšanā. Ministrs stāstīja par VARAM plāniem investēt un attīstīt portālu Latvija.lv, kam jākļūst par gal-veno rīku diasporas indivīdu attiecī-bās ar Latvijas valsti.

Tiekoties ar Ekonomikas minis-tru Ralfu Nemiro, Amerikas Latvie-šu apvienības (ALA) valdes priekš-sēdis Pēteris Blumbergs stāstīja

ministram par ALA un PBLA darbu, palīdzot stiprināt Latvijas valsts drošī-bu un ekonomisko attīstību. Viņš pa-sniedza ministram ielūguma vēstuli uz 2. maijā plānoto Spotlight Latvia eko-nomisko konferenci Denverā, Kolora-do un uz 3. – 5. maijā turpat notiekošo ALA 68. kongresu.

Ministrs sarunā uzsvēra, ka Latvi-jai ir ļoti svarīgi arvien vairāk orientēt savu ekonomiku uz rietumvalstu un partneru tirgiem, vienlaikus izman-tojot arī sakarus ar austrumzemēm. „Šāda diversifikācija dos Latvijai sta-bilitāti, kas mums ir ļoti svarīgi,“ uz-svēra ministrs.

PBLA priekšsēde uzsvēra, ka PBLA visus savas darbības gadus ir meklējusi ceļus un veidus, kā palī-dzēt Latvijai un dot atpakaļ politiski, ekonomiski un visos citos veidos to, ko Latvija devusi tautiešiem ārzemēs. Savukārt R. Nemiro teica, ka sadarbo-joties ar PBLA un izmantojot pasaules latviešu kontaktus un pieredzi, Latvija gūst atgriezenisko saiti, kas ir svarīga abām pusēm, bet it sevišķi Latvijas at-tīstībai.

R. Nemiro, tieši tāpat kā premjers Krišjānis Kariņš un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzsvēra, ka valsts lielākā prioritāte ir sakārtot finanšu sektoru. „Mums ir steidzīgi jādod pa-saulei signāls, ka Latvija ir nopietni gatava strādāt, lai sakārtotu finanšu lietas,“ viņš teica.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Latvijas Investīciju un attīstības aģen-tūras (LIAA) lomu valsts attīstībā un pasaules valstis, kur Latvijai būtu vē-lams stiprināt savu klātbūtni. Pēc mi-nistra domām Latvijai vajadzētu vēl vienu ekonomisko pārstāvi ASV, kā arī intensīvāk attīstīt kontaktus Āzijas zemēs un Austrālijā.

Visas tikšanās noritēja draudzīgā, savstarpēji saprotošā gaisotnē, un jā-tic, ka PBLA aizvadītajā nedēļā ir ie-likusi labus pamatus nākotnes darbam ar Latvijas Republikas valdību.

PBLA pārstāvniecība

PBLA tiekas ar Latvijas valdībuTurpinājums no 1. lpp.

No kreisās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, PBLA valdes priekšsēde Kris-tīne Saulīte, LR ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, PBLA valdes vicepriekšsē-dis, Amerikas Latviešu apvienības valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs, PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons.

FOTO

PB

LA


Mūžībā aizgājusi mūsu mīļā korporācijas „Dzintra“ locekle

fil! SARMĪTE GRAVAdzim. JUBERTS

dzimusi 1937. gada 29. jūnijā, Liepājā, Latvijāmirusi 2018. gada 23. novembrī, Rokvilē, MD ASV

Ja draudzības puķe zied ilgi,Ir skumji, kad salna to skar;Bet mūžība atnākot saka,Vēl atmiņā ziedēt tā var.

Draudzībā viņu piemin konfukši,Dagnija, Ilze, Rasma, Rūta, Sondra

pamatprasības amata noslēpumu ap-guvē: ne tik daudz laikmetīgums, cik saprotamība, formu skaidrība, tēla no-lasāmība; ne spēles ar abstraktām for-

mām, cik iedziļināties reālajā pasaulē. Tādēļ festivāla apmeklētāji priecājās arī par Kārļa Īles foto skulptūrām, kurās publika saredzēja ne tikai pa-zīstamus tēlus, bet arī īstenības formu skaistumu.

Protams, visa festivāla laikā tika

dziedāts, teātris spēlēts, tēlnieki Do-nāts Mockus un Kārlis Īle demons-trēja ledus skulptūru veidošana. Pirmo reizi Jelgavā bija iespēja noskatīties ledus baleta sniegumu.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsTurpinājums no 8. lpp.

Mākslas skolā, Latvijas Mākslas aka-dēmijā ieguvusi maģistra grādu glez-niecībā, bet Latvijas Kristīgajā akadē-mijā – teoloģijas bakalaura grādu ar specializāciju mākslā. Ar molbertu un krāsu kasti plecos viņa pabijusi Beļ-ģijā, Īrijā un Itālijā. Kopš 2003. gada aktīvi piedalās vietējās un starptautis-kās izstādēs un projektos, ir sarīkojusi vairākas personālizstādes.

Pastiprināta interese par gaismu satuvinājusi abas mākslinieces kopī-gajā maģistra studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem Alekseja Naumova un Kaspara Za-riņa.

Savstarpēji papildinoties, tagad viņas, ja tā varētu teikt, kļuvušas par saskanīgu glezniecisku duetu, skates atklāšanā teica muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Guna Kalnača. Viņa atzinīgi novērtēja mākslinieču lielo profesionālo izaugsmi pēdējos gados un pateicās par gaišumu un optimis-mu, ko eksponētās gleznas sniedz ska-

tītājam.Mūsu valsts pastāvēšanas jēgu sa-

skatot skaidrā garīgā pašidentitātē un nacionālajā kultūrā, Latvijas Māks-linieku savienības Jūrmalas nodaļas priekšsēdētājs Andrejs Ģērmanis uz-svēra, cik svarīgi uzturēt augstā līmenī gan izstāžu kultūru, gan akadēmiskās glezniecības tradīcijas. Viņš pateicās autorēm kā par izstādi, tā arī par ak-tīvo līdzdalību regulāri organizētajās plenēra gleznošanas sesijās Liepājas pusē, Sēlijas novados un citās Latvijas skaistākajās vietās.

Salīdzinājumā ar Bertas Morizo laiku, kad impresionistu pulkā viņa bija vienīgā sieviete, mūsdienās sie-viešu gleznotāju, jādomā, ir ne mazāk, varbūt pat vairāk nekā gleznotāju vī-riešu. Bet gleznu sižetos, atskaitot pa kādai specifiskai laikmeta parādībai vai priekšmetam, tematiski maz kas ir mainījies.

Annas Laicānes un Martas Jurjā-nes gleznās vairs nav redzamas auklas ar žāvēšanai izkārtu veļu, mainījies dāmu cepuru fasons, dižciltīgos gulb-jus nomainījuši demokrātiskie baloži,

parādījušās citas suņu sugas un tos vairs nelutina klēpī. Bet tāpat kā Ber-tas Morizo tēlotajās ainās, cilvēki strā-dā laukos, atpūšas pie ūdeņiem, brauc ar airu un buru laivām, bērni rotaļājas, dārzos un parkos zied puķes.

Radošā brīvība abu mākslinieču darbos izpaužas ne mazāk intensīvi kā Bertas Morizo glezniecībā; ikdienas dzīves ainas un tās šķietami vienkāršo lietu sakarības ar patiesu meistarību pasniedzot klasiskās glezniecības la-bāko tradīciju garā. Nav brīnums, ka izstādē gūtos iespaidus gribas paildzi-nāt tāpat kā paildzināta gaisma redzē-tajās gleznās.

Pēteris BormanisLaikrakstam „Latvietis“

Annas Laicānes un Martas Jurjā-nes izstādes atklāšana un gleznas Iva-ra Ķezbera fotogrāfijās aplūkojamas interneta vietnē:

https://www.jurmala.lv/lv/galerija/542-gleznotaju-annas-laicanes-un-martas-jurjanes-izstades-atklasana%20-%20gal=542&img=10#gal=542&img=1

„Suņi un baloži gaismā“Turpinājums no 9. lpp.

kai vienā eksemplārā. Aija ar palīgiem Volfu Grosu un Uldi Šternu fotoko-pēja lugas un stāstus, gatavojot klašu komplektus, kurus Aija salika vākos. Tā skolai radās tādi komplekti kā Bri-gaderes Maija un Paija, Zīverta Rūda, Janovska stāsts Vilcienā un daudzi citi.

Vēlāk sestās klases eksterno ek-sāmenu dēļ radās vajadzība pēc la-sāmvielas, kas sakārtota pa tematiem.

Aija sameklēja un fotokopēja mācību materiālus un salika pa tematiem, piemēram: vietas Latvijā, Trešā At-moda, rakstnieku biogrāfijas, latviešu gleznotāji un viņu darbi, deportācijas, latviešu svētki un svinamās dienas, 1991. gada barikādes Rīgā, utt.

Aija uzņēmās arī skolas arhivāres darbu. No latviešu laikrakstiem viņa krāja un fotokopēja rakstus ne vien par MLV un tās darbību, bet arī par biju-šajiem audzēkņiem un par skolotājiem. Līdz ar to skolai tagad ir plašs arhīvs

ar skolas vēsturi un informāciju, kas rāda skolas darbības tālākos rezultā-tus, aprakstot abiturientu darbu latvie-šu sabiedrībā.

Aijai, aizejot no MLV amatiem, skola un plašākā latviešu sabiedrība ir pateicīga par viņas lielo darbu. Kas būtu varējis paredzēt, ka vienas perso-nas devums latviešu izglītībai varēja būt tik spēcīgs, plašs un ilgstošs.

Kārlis Brēmanis,bijušais MLV vadītājs

Laikrakstam „Latvietis“

Aija GrosaTurpinājums no 11. lpp.


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi4. martsAlise, Auce, Enija1744. vācu tautības latviešu grāmatiz-devējs Johans Frīdrihs Stefenhāgens.1894. rakstniece Elga Kore.1919. pagaidu valdība izdeva rīkoju-mu Latvijas preses biroja izveidei. Sā-kotnēji to nosauca par Latopress, bet vēlāk pārdēvēja par Latvijas telegrāfa aģentūru jeb LETA.1926. sabiedrisks darbinieks Austrāli-jā Armands Ļauļa.1929. dzejnieks Gunārs Selga.1936. sabiedrisks darbinieks Austrāli-jā Ivars Šeibelis.

5. martsAustra, Aurora1279. pie Aizkraukles virsaiša Nameja vadītie zemgaļi un lietuvieši Traideņa vadībā sakāva Livonijas ordeņa kara-spēku.1864. rakstnieks Jānis Purapuķe.1919. Ziemeļlatvijas armija kopā ar igauņiem un somiem atbrīvo no pa-domju varas Valku.

1921. diriģents Edmunds Smalkais.1949. Eslingenā, Vācijā dibināta Latvi-jas Korporācijas Apvienība (L!K!A!).1964. trešās atmodas aktīvists Kon-stantīns Pupurs.

6. martsVents, Centis, GotfrīdsPulkveža Oskara Kalpaka piemiņas diena.1524. saņemot 5 grāmatas, dibināta viena no vecākajām grāmatu krātuvēm Eiropā – Rīgas pilsētas bibliotēka, ta-gadējā Latvijas Akadēmiskā bibliotē-ka; līdz mūsdienām ir saglabājušās 4 no pirmajām grāmatām.1919. kauja pie Airītēm, kurā krīt 1. latviešu atsevišķā bataljona koman-dieris pulkv. Oskars Kalpaks.1946. sabiedrisks darbinieks Austrāli-jā Juris Skābe.

7. martsElla, Elmīra1959. Rīgā sāk darboties veikals Mākslas grāmata. Pirmā pārdotā grāmata ir

1958. gadā iznākušais albums Rīga.

8. martsDagmāra, Marga, MargitaStarptautiskā sieviešu diena1859. arhitekts, būvuzņēmējs Kon-stantīns Pēkšēns.

9. martsĒvalds1874. (j.s., pēc v.s. 25. februārī) dzej-nieks, publicists, literatūras pētnieks Vilis Plūdons (Vilis Lejnieks).1904. lit. zinātnieks Kārlis Kraujiņš.1909. lībiešu kultūras darbinieks, lite-rāts Pēteris Dambergs.1944. Padomju gaisa spēki bombardē Tallinu Igaunijā, nogalinot 757 cilvē-kus, galvenokārt civiliedzīvotājus.1945. Otrais pasaules karš: ASV B-29 bumbvedēji veica uzlidojumu Japānai ar degbumbām. Tokijā uzlidojumu iz-raisīto ugunsgrēku rezultātā gāja bojā vairāk kā 100 000 cilvēku.1964. portāla Latvians Online līdzdi-binātājs Arnis Gross. ■

ārzemēs gūtu pieredzi. Tajā brīdī, kad jūs zvanāt uz skolu un jūtat, ka jūs īsti nesaprot, izmantojiet iespēju sazināties ar remigrācijas koordinatoriem. Mums jau nav maģisku ieroču, bet mēs varam sazināties ar rajonu/novadu/pašvaldību Izglītības pārvaldēm. Tas ir lielisks veids, kā turēt roku uz pulsa rūpēs par konkrēto ģimeni, kas atgriežas Latvijā,“ saka Kur-zemes plānošanas reģiona remigrācijas reģionālā koordinatore Kristīne Smilga.

Liels palīgs vecākiem, kuri plāno at-griezties Latvijā ar bērniem un kurus uz-trauc bērnu iekļaušanās izglītības sistē-mā, ir arī vecāku izveidotā domu biedru grupa Remigrantu bērni Latvijas skolās, kas atrodama sociālajā vietnē Facebook.

„Pirmais darbs, pirms atgriezties, ir apzvanīt skolas. Noteikti iesaku sa-

zināties „facebook.com“ domubiedru grupā „Remigrantu bērni Latvijas sko-lās“ ar mammām, kuras jau dzīvo Lat-vijā un ir izgājušas cauri remigrācijas procesam. Mammas atbild, un arī es pati atbildu un palīdzu. Ar skolu svarīgi sazināties, jo skolas sazinās ar Latviešu valodas aģentūru, un viņi jautā, kā pa-līdzēt pedagogiem. Svarīgi pedagogiem uzzināt, ar kādām grūtībām saskaras ģimenes un bērni,“ saka Latviešu valo-das aģentūras metodiķe Ērika Pičukā-ne. Viņa arī ir radījusi Facebook grupu ar nosaukumu Dalīsimies pieredze, kur pedagogiem ir iespēja uzdot jautājumus.

Tās ģimenes, kuru bērniem par lielu klupšanas akmeni varētu būt latviešu va-lodas prasmes, aicinātas izmantot Latvie-šu valodas aģentūras sagatavotos palīg-materiālus interaktīvai valodas apguvei.

Atgādinām, ka, ģimenei atgriežoties Latvijā, balstoties uz 2015. gadā apstip-

rinātajiem Ministru kabineta noteiku-miem, skolēni, kuri iepriekš mācījušies Latvijā, pēc atgriešanās saņem nepiecie-šamos atbalsta pasākumus pamatizglītī-bas programmas apguvei vismaz viena mācību gada garumā. Skolēni, kuri ie-priekš nav mācījušies Latvijā, atbalstu var saņemt līdz par trīs mācību gadiem. Turklāt bērns, kurš ierodas no mācībām citā valstī, izglītības iestādē jāuzņem klasē, kas atbilst skolēna vecumam.

Kā liecina Izglītības un zināt-nes ministrijas statistika, tad gadu no gada pieaug to skolēnu skaits, kuri ierodas Latvijā no citām valstīm. 2015./2016. mācību gadā tie bija 664 skolēni, 2016./2017. mācību gadā – 874, bet 2017./2018. mācību gadā skolas gai-tas Latvijā uzsākuši 835 skolēni, kuri pirms tam mācījušies citviet pasaulē.

Agnese Drunka,LR1 raidījums „Globālais latvietis“

Soli pa solimTurpinājums no 1. lpp.

līdzdalība. Vairāku koncertu, teātra izrādes, Nama labad sarīkojuma laikā, Latvijas valsts 13. Saeimas vēlēšanu dienā – 2018. gada 6. oktobrī, kā arī katru skolas dienu kafejnīca Rīga ir bi-jusi atvērta, un apmeklētāji varēja ie-gādāties gan svaigi ceptas smalkmai-zītes un pīrāgus, gan tasi kafijas.

Linda pateicās visiem lielā dar-ba darītājiem iepriekšējā gadā, sakot: „Mums ir bijis sekmīgs gads. Jūs visi esat burvīgi palīgi. Vienalga, kad esmu griezusies ar lūgumu pēc palī-dzības, arvien ir kāds, kurš piesakās izpalīdzēt. Paldies!

Ir labi, ka kafejnīcu ir bijusi at-vērta arī pēc sarīkojumiem; domāju, ka varbūt šogad izmēģināsim īpašos gadījumos piedāvāt arī vakariņas pēc sarīkojumiem. Ir burvīgi, ka cilvēki pakavējas Latviešu namā mūsu omu-līgajā kafejnīcā.“

Linda Drēziņa pastāstīja par da-žām maiņām: „Pēc ilgiem darba ga-diem Roksija Reitere ir atstājusi ka-sieres amatu, bet turpinās darboties Dāmu kopā. Velta Švolmane ir izbei-gusi darbību pēc ilgiem gadiem. Vēlos pateikt lielu paldies Veltai – Tu esi vel-tījusi tik daudz laiku, darbu un spēkus mūsu Namam. Liels paldies!

Darbam kafejnīcā ir pieteikušies 13 jauni palīgi; ir divas jaunas dar-

binieku komandas kafejnīcā, ieskaitot skolas bērnu tēvus, kā arī jauniešus, kas tikko beiguši skolu. Mums ir arī 7 jauni cepēji.

Vēlreiz – paldies jums visiem; bez jums – tik daudz palīgiem – mēs neva-rētu paveikt tik daudz mūsu Namam.“

Par kases stāvokli informēja kasie-ris Juris Drēziņš.

Visu atnākušo vārdā Bite Švolma-ne pateicās Lindai par kafejnīcas darba organizēšanu un Dāmu kopas vadīšanu.

Pēc oficiālās daļas kafejnīcas Rīga Dāmu kopas dalībnieki pakavējās draudzīgās sarunās, baudot sarūpēto cienastu, tasi kafijas un glāzi šampā-nieša.

IN

...kafejnīcas Dāmu kopaTurpinājums no 7. lpp.


Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 25. februārī.€1 = 1,58310 AUD€1 = 0,86828 GBP

€1 = 1,64700 NZD€1 = 1,13550 USD

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēCeturtdien, 28. febr., plkst. 10.30 ALB namā spēlēsim SCRABBLE (latviski un angliski) un ēdīsim pus-dienas. Lūdzam pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5.Svētdien, 3. martā, plkst. 13.00 ALB namā ALB ielūdz uz baleta izrādi Vīnes operā Gulbju ezers (P. Čai-kovskis); Rūdolfa Nurējeva iestudē-jums pēc Petipā un Ivanova ģeniālās horeogrāfijas; diriģents Paul Connelly. Ieejas maksa $15; ieejas maksā iekļauti atspirdzinājumi starpbrīdī.Otrdien, 5. martā, plkst. 11.30 ALB namā notiks ROSMES pusdienas. Da-lības maksa $5. Visi laipni aicināti.Ceturtdien, 7. martā, plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble (latviešu un angļu valodā) un ēdīsim pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5.Svētdien, 10. martā, plkst. 9.30 Tāla-vas mazajā zālē novusa treniņi. Viens no dzīves priekiem – novuss.Ceturtdien, 14. martā, plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble (latviešu un angļu valodā) un ēdīsim pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5.Ceturtdien, 14. martā, plkst. 10.30 ALB namā Kino rīts; skatīsimies do-kumentālo filmu Kā tapa Likteņdārzs. Filmā uzzināsiet, kā no aizaugušas salas nu jau gandrīz 11 gadus top Lik-teņdārzs. Pēc filmas pasniegsim siltas pusdienas, tāpēc lūdzam pieteikties LAIMAS birojā līdz 12. martam. Da-lības maksa $2.Sestdien, 16. martā, plkst. 13.00 Tā-lavā notiks Adelaides Latviešu skolas gadskārtējā pilnsapulce.Sestdien, 16. martā, plkst. 14.00 DV namā DV Adelaides nodaļas Latvijas armijas simtgades; Latvijas armijas 1. virspavēlnieka Oskara Kalpaka; le-ģiona un Kurzemes cietokšņa piemi-ņas sarīkojums. Referente: DV Ade-laides nodaļas priekšniece, Dr. Ilga Vēvere Latvijas armijas komandieri. Programmu kuplinās DV Adelaides vīru koris Daugava, Vanadžu ansamb-lis, Vilnis Jankovskis un citi priekš-nesumi. Kafijas galds. VISI LAIPNI GAIDĪTI!Svētdien, 17. martā, plkst. 9.30 Tāla-vas mazajā zālē novusa treniņi. Viens no dzīves priekiem – novuss.RADIO RAIDĪJUMI LATVIEŠU VALODĀ: ceturtdienās plkst.19.00 – 20.00 5EBI-FM 103.1MHz vai tiešraidē internetā: www.5ebi.com.au Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Svētdien, 3. martā, plkst. 11.00 Epi-fānijas laika pēdējā svētdiena, diev-kalpojums ar dievgaldu. Pēc dievkal-

pojuma paredzēts kafijas galds.Svētdien, 17. martā, plkst. 11.00 Ga-vēņa laika otrā svētdiena, dievkalpo-jums.

BrisbanēSestdien, 16. martā, plkst. 12.00 Rummy un zolītes pēcpusdiena Lat-viešu namā. Maksa $10.Svētdien, 17. martā, plkst. 12.00 – 14.00 Brisbanes Latviešu skoliņas Pie-nene nodarbība Latviešu namā Es pa-saulē, pasaule manī. Nodarbībā caur radošām aktivitātēm bērniem būs ie-spēja mācīties labāk izprast sevi, savas vērtības un intereses, veicinot pozitīvu Es tēla un pašvērtējuma veidošanos. Cena $15. Pieteikšanās Martai Eidukai e-pastā: [email protected], tel: 0451 435 015. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudzeSestdien, 2. martā, plkst. 14.00 Im-manuel baznīcas zālē, Lyons Leģiona dienas un plkv. O. Kalpaka atcere. Groziņi vēlami.

MelburnāSestdien, 2. martā, plkst. 12.00 Vana-džu pusdienas DV mītnē.Sestdien, 2. martā, plkst. 12.00 MLB Daugavas skolas pilnsapulce Latviešu nama Misiņa zālē. Tuvāku informāci-ju sniedz Skolas padomes priekšsēde Lāra Brennere: [email protected], 0407 551 654; Skolas padomes vicepriekšsēde Iveta Samule: [email protected], 0419 359 765.Svētdien, 3. martā, plkst. 11.00 Sv. Krusta baznīcā apvienotais plkv. O. Kalpaka piemiņas dievkalpojums. Aicina, K!K!M!, S!K!K!M!, DV Mel-burnas nodaļa un MLEL Draudze.Svētdien, 3. martā, plkst. 13.30 Lat-viešu Ciemā notiks muzikālā pēcpus-diena. Šis pasākums ir līdzekļu vākša-na 36. Jaunatnes dienām. Kā vienmēr, mūsu brīnišķīgie jaunieši ir jums saga-tavojuši aizraujošu programmu, ar jau-nām un vecām dziesmām. Varēs pirkt uz vietas gardus ēdienus un aukstus dzērienus. Nāciet paklausīties, padzie-dat un atbalstīt mūsu jaunos talantus!Sestdien, 9. martā, plkst. 14.00 DV mītnē DVMN rīko pulkveža O. Kalpa-ka un Latviešu Leģiona atceri. Referēs Edmunds Smalkais. Dziedās koris Ve-seris. Sekos pusdienas $20; pieteikties līdz 6. martam pie Ilzes Ābeles; tālr.: 0394323603Pirmdien, 11. martā, plkst. 11.00 Fawkner kapsētā svētbrīdis leģionā-riem pie pieminekļa. Visi mīļi gaidīti.Sestdien, 16. martā, plkst. 11.00 Va-nadžu sanāksme Latviešu ciemā.

Melburnas latv. ev. lut. draudzeMāc. Dainis Markovskis.Svētdien, 3. martā, plkst. 11.00 ap-vienotais O. Kalpaka piemiņas diev-kalpojums.Svētdien, 10. martā, plkst. 11.00 diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 17. martā, plkst. 11.00 diev-kalpojums Sv. Krusta baznīcā.Svētdien, 17. martā, plkst. 30.00 draudzes Dārza svētki ar tirdziņu Sv. Krusta baznīcā.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 3. martā, plkst. 10.30 diev-kalpojums.Trešdien, 6. martā, plkst. 18.00 diev-kalpojums.Svētdien, 17. martā, plkst. 10.30 diev-kalpojums.

SidnejāTrešdien, 6. martā, plkst. 13.00 Zolī-te Latviešu namā.Piektdien, 8. martā, plkst. 12.00 Se-nioru saiets Latviešu namā. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc. Kolvins Makfersons.Svētdien, 3. martā, plkst. 10.00 diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.

Zelta piekrastēCeturtdien, 7. martā, plkst. 13.00 kārtējā baltiešu mēneša tikšanās Broadbeach Library, 61 Sunshine Boulevard, Mermaid Waters (iepretim Pacific Fair iepirkšanās centram). Ie-ejot bibliotēkā, sekot norādījumam uz Meeting Room A. Visi mīļi aicināti.

LatvijāPiektdien, 1. martā, plkst. 18.00 PBLA pārstāvniecības birojā Rīgā tik-šanās vakars ārzemju latviešiem.Svētdien, 10. martā, plkst. 13.00 Rī-gas Evaņģēliskās draudzes dievkalpo-jums (ar kafijas galdu) Metodistu baz-nīcā, Akas ielā 13, Rīgā.Līdz 12. martam Latvijas Okupācijas muzejā Raiņa bulvārī 7 skatāma Dau-gavpilī dzimušā gleznotāja Solomona Geršova darbu izstāde Māksla Gula-gā. Vorkuta 1948.–1956. ■

Documents

PBLA tiekas ar Latvijas valdību - Laikraksts "Latvietis"Vārds futbols šajā rakstā ir apaļā bum-bu (soccer), ne Austrālijas futbols. Markus dzimis Adelaidē 2000. gadā, un