1990. gada 4. maijs2005. gada 4. maijs

DeklaråcijaiPar LatvijasRepublikasneatkarîbasatjaunoßanu –15 gadu

DeklaråcijaiPar LatvijasRepublikasneatkarîbasatjaunoßanu –15 gadu

Latvijas Padomju SociålistiskåsRepublikas Augståkås Padomes

DEKLARÅCIJAPar Latvijas Republikasneatkarîbas atjaunoßanu

1918.gada 18.novembr¥ proklamïtÇ neatkar¥gÇ Latvijasvalsts 1920.gadÇ tika starptautiski atz¥ta un 1921.gadÇ k∫uva parl¥dzties¥gu Tautu Savien¥bas locekli. Latvie‰u nÇcija savu pa‰-noteik‰anos tiesiski ¥stenoja 1920.gada apr¥l¥, kad vispÇrïjÇs,vienl¥dz¥gÇs, tie‰Çs un proporcionÇlÇs vïlï‰anÇs tautas uztic¥-bas mandÇts tika dots Satversmes Sapulcei. 1922.gada15.februÇr¥ tÇ pie¿ïma valsts pamatlikumu — Latvijas Repub-likas Satversmi, kas de jure ir spïkÇ l¥dz ‰im br¥dim.

1940.gada 16.jnijÇ Latvijas Republikas vald¥bai iesniegtÇ to-reizïjÇs sta∫iniskÇs PSRS vald¥bas ultimat¥vÇ nota ar pras¥bumain¥t vald¥bu un 1940.gada 17.jnija PSRS militÇrÇ agresija kva-lificïjama kÇ starptautisks noziegums. TÇ rezultÇts bija LatvijasokupÇcija un Latvijas Republikas suverïnÇs valsts varas likvidï-‰ana. Latvijas vald¥ba tika izveidota pïc PSRS vald¥bas pÇrstÇvjudiktÇta. No starptautisko ties¥bu viedok∫a ‰¥ vald¥ba nebija Latvi-jas Republikas suverïnÇs valsts varas izpildorgÇns, jo tÇ pÇrstÇ-vïja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses.

1940.gada 14. un 15.jlijÇ okupïtajÇ LatvijÇ politiska teroraapstÇk∫os, pïc prettiesiski pie¿emta antikonstitucionÇla vïlï-‰anu likuma notika Saeimas vïlï‰anas. No 17 iesniegtajiemkandidÇtu sarakstiem vïlï‰anÇs tika at∫auts tikai viens — “Dar-ba Tautas bloka” kandidÇtu saraksts. “Darba Tautas bloka”pirmsvïlï‰anu platformÇ nebija izvirz¥ta pras¥ba par padomjuvaras pasludinljanu LatvijÇ un Latvijas Republikas iestljanosPadomju Savien¥bÇ. TurklÇt vïlï‰anu rezultÇti tika viltoti.

Tautas apmÇn¥‰anas rezultÇtÇ prettiesiski izveidotÇ Saeimanepauda Latvijas tautas suverïno gribu. Tai nebija konstitucio-nÇlu ties¥bu izlemt jautÇjumu par valsts iekÇrtas groz¥‰anu unLatvijas valsts suverenitÇtes likvidï‰anu. ·os jautÇjumus bijaties¥ga izlemt vien¥gi tauta, taãu br¥va tautas nobalso‰ana ne-notika.

L¥dz ar to Latvijas Republikas iek∫au‰ana Padomju Savien¥-bÇ no starptautisko ties¥bu viedok∫a nav spïkÇ, un Latvijas Re-publika joprojÇm de jure pastÇv kÇ starptautisko ties¥bu sub-jekts, ko atz¥st vairÇk nekÇ 50 pasaules valstis.

øemot vïrÇ Latvijas PSR AugstÇkÇs Padomes 1989.gada28.jlija “DeklarÇciju par Latvijas valsts suverenitÇti”, 1990.ga-da 15.februÇra “DeklarÇciju jautÇjumÇ par Latvijas valstisko ne-atkar¥bu” un 1990.gada 21.apr¥∫a Vislatvijas tautas deputÇtu sa-pulces AicinÇjumu,

ievïrojot Latvijas iedz¥votÇju gribu, kas nepÇrprotami iz-pausta, ievïlot vairÇkumÇ tos deputÇtus, kuri savÇ priek‰-vïlï‰anu programmÇ izteiku‰i ap¿ïm¥bu atjaunot Latvijas Re-publikas valstisko neatkar¥bu,

nostÇjoties uz br¥vas, demokrÇtiskas un neatkar¥gas LatvijasRepublikas de facto atjauno‰anas ce∫a,

Latvijas PSR AugstÇkÇ Padome nolemj:1. Atz¥t starptautisko ties¥bu pamatprincipu prioritÇti pÇr

valsts ties¥bu normÇm. Uzskat¥t par prettiesisku PSRS unVÇcijas 1939.gada 23.augusta vieno‰anos un no tÇs izrieto-‰o 1940.gada 17.jnija Latvijas Republikas suverïnÇs valstsvaras likvidï‰anu PSRS militÇrÇs agresijas rezultÇtÇ.

2. PasludinÇt par spïkÇ neeso‰u kop‰ pie¿em‰anas br¥Ïa Latvi-jas Saeimas 1940.gada 21.jlijÇ pie¿emto deklarÇciju “Par Lat-

vijas iestljanos Padomju SociÇlistisko Republiku Savien¥bÇ”.3. Atjaunot Satversmes Sapulces 1922.gada 15.februÇr¥ pie-

¿emtÇs Latvijas Republikas Satversmes darb¥bu visÇ Latvi-jas teritorijÇ. Latvijas valsts oficiÇlais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLI-KA, sa¥sinÇti — LATVIJA.

4. L¥dz Satversmes jaunÇs redakcijas pie¿em‰anai apturït Lat-vijas Republikas Satversmi, iz¿emot tos pantus, kuri nosakaLatvijas valsts konstitucionÇli tiesisko pamatu un kuri sa-ska¿Ç ar Satversmes 77.pantu ir grozÇmi tikai ar tautas no-balso‰anu, proti:1.pants — Latvija ir neatkar¥ga demokrÇtiska republika;2.pants — Latvijas valsts suverïnÇ vara pieder Latvijas

tautai;3.pants — Latvijas valsts teritoriju starptautiskos l¥gumos

noteiktÇs robeÏÇs sastÇda Vidzeme, Latgale,Kurzeme un Zemgale;

6.pants — Saeimu ievïlï vispÇr¥gÇs, vienl¥dz¥gÇs, tie‰Çs, aizklÇtÇs un proporcionÇlÇs vïlï‰anÇs.

Satversmes 6.pants piemïrojams, atjaunojoties tÇm neat-kar¥gÇs Latvijas Republikas valsts varas un pÇrvaldes struk-trÇm, kuras garantï br¥vu vïlï‰anu norisi.

5. Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de facto atjauno‰anaipÇrejas periodu, kur‰ beidzas ar Latvijas Republikas Saei-mas sasauk‰anu. PÇrejas periodÇ augstÇko valsts varu Lat-vijÇ realizï Latvijas Republikas AugstÇkÇ Padome.

6. Uzskat¥t par iespïjamu pÇrejas periodÇ piemïrot LatvijasPSR Konstitcijas normas un citus likumdo‰anas aktus, kas‰¥s DeklarÇcijas pie¿em‰anas br¥d¥ darbojas Latvijas terito-rijÇ, ciktÇl tie nav pretrunÇ ar Latvijas Republikas Satver-smes 1., 2., 3. un 6.pantu.Str¥dus gad¥jumos jautÇjumus par likumdo‰anas aktu pie-mïro‰anu iz‰˙ir Latvijas Republikas KonstitucionÇlÇ tiesa.PÇrejas periodÇ jaunus likumdo‰anas aktus pie¿em vai eso-‰os aktus groza tikai Latvijas Republikas AugstÇkÇ Padome.

7. Izveidot komisiju, lai izstrÇdÇtu Latvijas Republikas Satver-smes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pa‰reizïjam po-litiskajam, ekonomiskajam un sociÇlajam stÇvoklim.

8. Garantït Latvijas Republikas un citu valstu pilso¿iem, kaspastÇv¥gi dz¥vo Latvijas teritorijÇ, sociÇlÇs, ekonomiskÇs unkultras ties¥bas, kÇ ar¥ politiskÇs br¥v¥bas, kuras atbilst vis-pÇratz¥tÇm starptautiskÇm cilvïkties¥bu normÇm. Tas pilnÇmïrÇ attiecinÇms uz tiem PSRS pilso¿iem, kuri izteiks vïlï-‰anos dz¥vot LatvijÇ, nepie¿emot tÇs pilson¥bu.

9. Latvijas Republikas attiec¥bas ar PSRS veidot saska¿Ç arjoprojÇm spïkÇ eso‰o 1920.gada 11.augusta miera l¥gumustarp Latviju un Krieviju, kurÇ uz mÏ¥giem laikiem ir atz¥taLatvijas valsts neatkar¥ba. SarunÇm ar PSRS izveidot Vald¥-bas komisiju.DeklarÇcija stÇjas spïkÇ ar pie¿em‰anas br¥di.

Latvijas PSR AugstÇkÇs Padomes priek‰sïdïtÇjs A.Gorbunovs

Latvijas PSR AugstÇkÇs PadomessekretÇrs I.Daudi‰s

R¥gÇ 1990.gada 4.maijÇ

❖ AicinÇjums Igaunijas Republikas AugstÇkÇs Padomespriek‰sïdïtÇjam A.R¥tela kungam.

❖ AicinÇjums ties¥baizsardz¥bas iestÇÏu darbiniekiem.2. AugstÇkÇs Padomes lïmums par pagaidu noteikumu “Par

frakcijÇm Latvijas PSR AugstÇkajÇ Padomï” apstiprinljanu.3. Latvijas PSR Ministru Padomes pilnvaru nolik‰ana.4. Latvijas PSR Ministru Padomes priek‰sïdïtÇja iecel‰ana.

AugstÇkÇ Padome pie¿em ‰Çdu sïdes darba kÇrt¥bu:

1. Latvijas PSR AugstÇkÇs Padomes DeklarÇcija “Par Latvijas Republikas neatkar¥bas atjauno‰anu”.❖ Latvijas Republikas AugstÇkÇs Padomes DeklarÇcija

“Par Latvijas Republikas likumdo‰anas aktu atbilst¥bustarptautisko ties¥bu normÇm cilvïkties¥bu jautÇjumos”.

❖ AicinÇjums Latvijas tautÇm.❖ AicinÇjums pasaules tautu vald¥bÇm.❖ Vïst¥jums PSRS prezidentam M.Gorbaãovam.❖ Vïst¥jums PSRS tautÇm un demokrÇtiskajÇm kust¥bÇm.❖ AicinÇjums Lietuvas Republikas AugstÇkÇs Padomes

priek‰sïdïtÇjam V.LandsberÆa kungam.

No Latvijas PSR divpadsmitåsasaukuma Augståkås Padomespirmås sesijas 1990.gada4.maija sédes protokola nr.3

Indulis Bérziñß·ogad PirmÇ Maija demonstrÇcijas laikÇ vairÇki desmiti

tksto‰i Maskavas un citu pilsïtu iedz¥votÇju pras¥ja br¥v¥-bu, br¥v¥bu nevis sev, bet br¥v¥bu Lietuvai. Un vispopulÇrÇ-kÇ karoga krÇsas ‰ajÇ demonstrÇcijÇ bija Lietuvas karogakrÇsas. Baltijas un, prec¥zÇk, ar¥ msu neizlïm¥ba vai msusakÇve btu sakÇve ar¥ visÇm demokrÇtiskajÇm kust¥bÇmPadomju Savien¥bÇ. ·o lïmumu no mums gaida ne tikaiLatvijas tauta, ‰o lïmumu gaida ne tikai brÇ∫i LietuvÇ, ‰olïmumu no mums gaida visa Krievija, visa demokrÇtiskÇKrievija, tÇ Krievija, kurai pieder nÇkotne un ar kuru mumsdz¥vot blakus mÏ¥gi mÏos. Jo nekur citur mïs taãu nepÇr-celsimies. Un, protams, nevar bt br¥va tÇ tauta, kas ap-spieÏ citas tautas. Tad atbr¥vosim ‰o tautu no ‰¥ uzdevumaapspiest kÇdu tautu. Jo cita ce∫a nav. PretïjÇ gad¥jumÇmums atkal nÇksies nosl¥dït totalitÇrisma purvÇ, uz vietas‰ajÇ gad¥jumÇ stÇvït nevar.

Mavriks VulfsonsLatvija ir gaid¥jusi ‰o DeklarÇciju jau piecdesmit gadus,

Latvija ir nepaciet¥ga, tÇdï∫ neuzskatiet to par avantru, betuzskatiet par pienÇkuma izpildi pret tautu, kura sareÏÆ¥tos undramatiskos apstÇk∫os paciet¥gi ir gaid¥jusi savas mazÇsdzimtenes atjauno‰anu par neatkar¥gu valsti. Es bieÏi esmurunÇjis ar Mihailu Gorbaãovu un Nikolaju RiÏkovu, un vi¿i manallaÏ uzdeva jautÇjumu: ar ko tas izskaidrojams, ka latvie‰i,kurus visi uzskata par vienu no revolcijai visuzticamÇkajÇmtautÇm, grib izstÇties no Padomju Savien¥bas? Un es vi¿iematbildïju, ka latvie‰i negrib, lai vi¿u likteni izlemtu Maskavasupes krastÇ Kreml¥, kur tika parakst¥ts Ribentropa-Molotoval¥gums un attiec¥gais protokols, vi¿i vïlas, lai vi¿u likteniizlemtu LatvijÇ, izlemtu R¥gÇ, izlemtu Daugavas krastÇ, Gaujas,Lielupes un Ventas krastÇ. Izlemtu visa Latvijas tauta.

Alberts BelsPaliek vïl ties¥bu jautÇjums. Varbt pat svar¥gÇkais, ko cilvïks

ilgajÇ vïsturiskajÇ ce∫Ç no alas uz daudzstÇvu namu ir izc¥n¥jisnemier¥gajÇ karÇ ar monarhijÇm, impïrijÇm, diktatrÇm untirÇnijÇm. KÇ tad ir ar ties¥bu nodro‰inljanu? Kur ir cïlon¥baLietuvas piepe‰ajam lïcienam pÇri blokÇdes bezdibenim?Cïlon¥ba Igaunijas klusajam sp¥tam, un kur — cïlon¥ba Latvijasap¿ïm¥bai? Tie‰i ties¥bu trkumÇ ir ‰¥ cïlon¥ba. Protams, tikaigalïjÇ bezties¥gumÇ iedz¥tas tautas saslejas pret b¥stamÇ militÇrÇgiganta virskundz¥bu. Iedz¥ta bezizejas situÇcijÇ, pat pele uzbrkka˙im. Likums par izstljanos no PSRS vai, pareizÇk, parneiespïjam¥bu izstÇties piespieda Lietuvu pirmo doties grtajÇneatkar¥bas atg‰anas ce∫Ç. Likums par oficiÇlo valsts valodu

uzdzen ‰ermu∫us nelielajÇm nÇcijÇm, tÇpat kÇ simtiem centrainstrukciju, tksto‰iem pavï∫u, vÇrdu nesader¥ba ar darbiem untaml¥dz¥gi. Lk, kas piespieda Baltijas tautas piepras¥t neatkar¥bu.

Es zinu, ka cilvïka dz¥ve ir ¥sa, bet vienmïr dz¥voju ar tÇducer¥bu, ka manai tautai bs saules mÏs. Mani nebiedï manasdz¥v¥bas laic¥gums, taãu nepanesama liekas tautas dz¥v¥baszaudï‰ana. Bet, ja te zÇlï sïÏ kÇds, kas jau grib dal¥t msu mantu,tad ieteicu mazliet pagaid¥t — mïs vïl elpojam, ‰¥ ir msu pïdïjÇiespïja izdz¥vot, un mïs to izmantosim. TÇpïc mïs pieprasÇmneatkar¥bu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Krievijai, Gruzijai,Ukrainai — visÇm valst¥m, kur cilvïka dz¥v¥ba ir jÇaizsargÇ, lai tÇbtu svïta un neaizskarama.

Ivars ezbersGodÇtais priek‰sïdïtÇj, godÇtie deputÇti! Vakar mïs ap-

laudïjÇm un priecÇjÇmies par Vaclava Havela apsveikumu, unvakar zÇlï bija deputÇti, kuri neaplaudïja un ar¥ nepiecïlÇs,kad tika sa¿emts ‰is apsveikums. TÇ ir katra deputÇta indivi-duÇla lieta. Tikai ‰odien, klausoties msu debates, es vïlreizkonstatïju, ka zÇlï ir atgriezies vecais dubultstandarts — ãe-hoslovÇku tautai mïs varam atvainoties par 1968.gada noda-r¥jumiem, UngÇrijai mïs varam atvainoties par 1956.gada ie-brukumu, AfganistÇnai mïs atvainojamies, bet par to, kas no-tika 1940.gadÇ — sta∫inisma viszvïriskÇkajÇ periodÇ —, mïsrunÇjam, ka tÇ ir likumsakar¥ba, ka tas ir normÇls process m-su republikas att¥st¥bÇ. Es uzskatu, ka katrs god¥gs cilvïks sa-prot, ka 1940.gada k∫das tiek labotas. Vismaz tas ir viens nomïÆinÇjumiem, ‰odien apsprieÏot un pie¿emot ‰o DeklarÇci-ju, atdodot tautai vi¿as vïrt¥bas, kas ir vi¿as svïts ¥pa‰ums.

Ita KozakeviçaVisbeidzot es gribïtu kÇdu vÇrdu teikt ar¥ kÇ nacionÇlÇs mi-

noritÇtes pÇrstÇve. Man ir sÇp¥gi dzirdït, ka Latvijas valstiskÇsneatkar¥bas ideju aplam sasaista ar nacionÇlo jautÇjumu. Jareiz neatkar¥ga Latvija, tÇtad noteikti uz Latvijas cittautie‰u,uz Latvijas minoritlju rï˙ina. Mïs jau varïtu ieskat¥ties Latvi-jas Republikas Satversmes pirmajos divos pantos. Latvija irneatkar¥ga demokrÇtiska republika un demokrÇtiska republikatie‰i attiec¥bÇ pret nacionÇlajÇm minoritÇtïm. Es uzdro‰inosteikt, ka pïc 1940.gadamïs Latvijas SociÇlis-tiskajÇ RepublikÇ ar‰Çdu demokrÇtisku at-tieksmi pret nacionÇ-lajÇm minoritÇtïm le-poties nevarïjÇm. Toes saku ne tikai savÇvÇrdÇ, bet daudzu ma-zo minoritlju vÇrdÇ.Pïdïjo divu gadu laikÇsituÇcija ir krasi mai-n¥jusies. Mïs atgrieÏa-mies, mïs soli pa so-lim atgrieÏamies pie‰¥s demokrÇtiskÇsprakses, un es, bda-ma aiz austrumu ro-beÏas dz¥vojo‰o po∫ukoordinÇcijas locekle,lieliski orientïjos, kÇnacionÇlo minoritljujautÇjumi tiek regulïtidaudzÇs Padomju Sa-vien¥bas republikÇs.Zinu, kÇ tas ir KrievijasFederÇcijÇ, kÇ tas irKazahijÇ, kÇ tas ir Balt-krievijÇ, kÇ tas ir Uk-rainÇ. Un es varu ar pilnu atbild¥bas sajtu teikt, ka mïs esamdaudzus jo daudzus so∫us priek‰Ç. Jo vairÇk mïs tuvojamiesLatvijas Republikai, jo vairÇk mïs tuvojamies Latvijas neatka-r¥bai, jo vairÇk mïs tuvojamies maksimÇli demokrÇtiskai at-tieksmei pret nacionÇlajÇm minoritÇtïm.

Anatolijs GorbunovsTÇ kÇ mïs toreiz jutÇmies, laikam nekad vairs nespïs justies

neviens no mums. AugstÇkÇ Padome toreiz pild¥ja visas tautasgribu un veica uzdevumu, kura dï∫ tika ievïlïta. Ap tagadïjoSaeimas namu toreiz bija koncentrïju‰Çs visas latvie‰u tautasilgas, cer¥bas un baÏas. TÇdu gavi∫u, tik daudz dziesmu, pu˙u unkarogu dro‰i vien nebs vairs nekad. Bet es sapratu ar¥, ka no‰Ç br¥Ïa sÇksies nopietna konfrontÇcija gan ar Maskavu, gan artiem spïkiem LatvijÇ, kuri nostÇjÇs pret valsts neatkar¥basatjauno‰anu.

Dainis ÈvånsTÇ bija kolosÇla saulaina diena, un es jutos vienkÇr‰i lai-

m¥gs. Kad pie¿ïma DeklarÇciju, viss frontes kodols aizgÇja uzLTF m¥tni, atkor˙ïjÇm ‰ampanieti un dzïrÇm kopÇ ar gruz¥-niem. Tad likÇm ziedus pie Br¥v¥bas pieminek∫a… No visiem at-modas laika notikumiem ‰o dienu es atceros kÇ vien¥gos vis¥s-tÇkos svïtkus, kad es sapratu, ka kaut kas tie‰Çm ir izdar¥ts.

Tas, kas tika izdar¥ts 4.maijÇ, ir neatgriezenisks. Un gan jautas gai‰ums, ko mïs todien sajutÇm, pïc kÇda laika atgriez¥sies.Vajadzïja rï˙inÇties ar to, ka pïcatmodas posms bs ∫oti grts.

Sandra KalnieteTajÇ dienÇ es, tÇpat kÇ dro‰i vien visi citi, jutos ÇrkÇrt¥gi

satraukta un pacilÇta. JÇ, kad skait¥ja balsis, mani ∫otiaizkaitinÇja Gorbunovs — atcerieties, vi¿‰ br¥dinÇja cilvïkus uzielas, lai vi¿i tÇ netrok‰¿o. Es domÇju: kÇ vi¿‰ nesaprot, tastaãu ir tik vienreiz¥gs br¥dis! No otras puses, es vi¿u, protams,labi sapratu. Ko lai vïl pasaka? Visai tautai tas bija kÇmedusmïnesis, nemit¥gs reibino‰s uzbudinÇjums…

Latvijas neatkar¥bas 5 gadi. Atmi¿as. ·odienas skat¥jums //Diena 04.05.1995.

Romåns ApsîtisToreiz jutos ∫oti labi. KÇ nekÇ gandr¥z se‰as nedï∫as no

18.marta, kad mani izvïlïjÇs par DeklarÇcijas projekta darbagrupas vad¥tÇju, es to projektu nïsÇju savÇ portfel¥. Kad tovakarvisi jau bija nobalsoju‰i un steidzÇs ÇrÇ, es vïl paliku sïÏam,pÇrlas¥ju pie¿emto DeklarÇciju un sal¥dzinÇju ar msuprojektu… Kad izgÇju uz ielas, visi lielie bari jau bijaDaugavmalÇ. Es ar’ uz turieni aizjozu, stÇvïju trib¥nï, skat¥jospÇri uz PÇrdaugavas kokiem un domÇju: redz, cik joc¥gi, mïs tepie¿emam DeklarÇciju, sÇkas pavisam cita dz¥ve, bet tie koki tÇdipa‰i. Ar¥ saule sp¥d tÇpat un nemaz nesaprot, kas ir noticis…

Jsma un prieks ir pÇrvïrties srÇ, grtÇ darbÇ, kas jÇdara,nemit¥gi deldïjot savus nervus. Gandar¥jums? To jau dod tas,ka tÇ msu valsts tomïr pastÇv.

SastÇd¥tÇja: Inta PujÇteFoto: Aldis Dub∫Çns un Uldis BriedisDrukÇts: SIA “Jelgavas tipogrÇfija”, 2005© Latvijas Republikas Saeimas Kanceleja, 2000AtkÇrtots izdevums 2005. gadÇ