Ēku energoefektivitātes likums un ēku energoefektivitātes uzlabošanas iespējas

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijaMinistry of EconomicsRepublic of Latvia

Ēku energoefektivitātes likums un ēku energoefektivitātes

uzlabošanas iespējasJuris Pūce

2012. gada 13. jūnijs


Likumprojekts izstrādāts Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti ieviešanai;

Likumprojektā ietvertas šobrīd spēkā esošā Ēku energoefektivitātes likuma normas. Tas papildināts ar prasībām, kas jāievieš saistībā ar 2010. gada 19. maija direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti;

Likums izteikts jaunā redakcijā, jo grozījumi būtu jāizdara vairākumā no šobrīd spēkā esošā Ēku energoefektivitātes likuma pantiem.

Likumprojekta izstrādes pamatojums


Likumprojekta struktūra

Tehniskās prasības ēkām Prasības jaunu ēku

būvniecībai; Prasības pārbūvējamām

ēkām; Prasības ekspluatējamām

ēkām; Gandrīz nulles patēriņa

ēkas.

Situācijas fiksēšana Energosertifikācija; Gadījumi, kad jāveic

energosertifikāciju.


Tehniskās prasības ēkām


Šobrīd pamatprasības nosaka:-LBN 002 “Ēku norobežojošo konstrukciju

siltumtehnika” (nepieciešams pilnveidot);-LBN 231 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un

ventilācija” (nepieciešams pārstrādāt)Prasības ir jāpārskata ņemot vērā Regulu 244/2012

par energoefektivitātes prasību aprēķināšanu optimālu izmaksu līmenī (ņemot vērā enerģijas un citas izmaksas būves kalpošanas laikā);

Jānosaka prasības ēkas maksimālajam pieļaujamajam energoefektivitātes līmenim.

Prasības ēku būvniecībai un pārbūvei


Prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”; Minēto prasību turpmākajos gados var pārskatīt, ievērojot pieejamos atbalsta instrumentus, kā arī sasniedzamos energoefektivitātes mērķus; Jāizvērtē iespēja noteikt energoefektivitātes prasības arī nedzīvojamām ēkām.

Prasības ekspluatējamām ēkām


Esošā situācija: enerģiju patērējošas ēkas

Skaits PlatībaDzīvojamās ēkas 352 tūkst. ~87milj.m2

•viena un divu dzīvokļu mājas 313 tūkst. ~32 milj.m2

•daudzdzīvokļu mājas, t.sk. sociālās 39 tūkst. ~55 milj.m2

Komercpakalpojumu, publiskās, biroju un iestāžu ēkas

36 tūkst. ~94 milj.m2

Rūpnieciskās ražošanas ēkas 28 tūkst. ~17 milj.m2

7


Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sadalījums pēc celšanas perioda

Ēku skaits Ēku platības

Līdz 1941.g. 1941.-1992. 1993.-2002. Pēc 2003.gada

0

5

10

15

20

25

ēku skaits

Līdz 1941.g. 1941.-1992. 1993.-2002. Pēc 2003.gada

0

5

10

15

20

25

30

35

40

milj. m2


Siltumenerģijas patēriņš Rīgas NP ēkās

<140 140-150

150-160

160-170

170-180

180-190

190-200

200-210

210-220

220-230

230-240

240-250

250-260

260-270

270-300

>3000

100

200

300

400

500

600

33 5488

228

355

518 510455

283

154

73 6733 24 18 50

62

137

263

433

508 490

402

253

13160 40 31 3 0 03 13 32

77

183

314

431 429 450

294

221

10172 51 57

21

2007/20082008/20092009/2010

Siltuma enerģijas patēriņš kWh/m2 gadā

Ēku

skai

ts

Apkures sezona

2007/ 2008

2008/ 2009

2009/ 2010

>230 8% 5% 19%


10

Siltumenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu ēkās

Jauna moderna

ēka

Ļoti labi renovēta ēka

Renovēta ēka

Laba ēka Vidēja ēka Slikta ēka0

50

100

150

200

250

4560

100

150

200

250

~98%~2%

~0,0..%

kWh/ m2

gadā


Jauns izaicinājums ir viens no ES kopējiem mērķiem zema enerģijas patēriņa vai gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecība no 2018.gada valsts ēkām un no 2020.gada visām ēkām.

Tehniski tas jau tagad ir iespējams, taču mērķis to sasniegt pēc iespējas izmaksu efektīvā veidā.

Prasības tiks izstrādātas ņemot vērā regulu 244/2012 par optimālo prasību līmeņu aprēķināšanu

Zema enerģijas patēriņa ēkas


Līdz šim lielākās iestrādes ir t.s. “vecajās” ES dalībvalstīs (Dānijā, Vācijā, Austrijā, Skandināvijas valstīs) galvenokārt izpētes pilotprojektu līmenī vai ar valsts finansiālu atbalstu dotācijas veidā.

Prasību līmenis tiek noteikts konkrēto atbalsta instrumentu līmenī, bet ne kā vispārsaistoša prasība būvniecības normatīvos aktos.

Zema un gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas ES


ERAF 3.4.4.1. aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”

Kopējais līdzfinansējums 47,7 milj. LsFinansējuma intensitāte 50% (60%) no

attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 35 Ls uz kv.m.

Finansējuma saņēmēji – daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki

Aktivitāte uzsākta 2009.gada aprīlī

13

Siltināšanas programma


Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšana skaitļos

StatussProjektu

iesniegumu skaits

ERAF finansējums Kopējās investīcijas, milj. LVL

Kopā iesniegti projekti 966

Pabeigti 97 4.11 milj. Ls 8.05 milj. Ls

Noslēgti līgumi 373 23.55 milj. Ls 46.75 milj. LsApstiprināti (nav noslēgti līgumi) 70 4.30 milj. Ls 8.55 milj. Ls

Vērtēšanā 100 6.64 milj. Ls 13.32 milj. LsSadalīts vai rezervēts finansējums 632 38.59 milj. Ls 76.68 milj. Ls

13.jūnijā aktivitātē brīvais ERAF finansējums 9.2 milj. Ls


Reģionu aktivitāte siltināšanas programmā

TeritorijaKopā iesniegti

projekti Pabeigti

Kurzeme 272 32Vidzeme 236 20Rīgas reģions 170 17Rīga 84 11Zemgale 166 9Latgale 38 8

KOPĀ 966 97

15


Nepieciešamo investīciju aplēsesdaudzdzīvokļu ēkām

Pēc ekspertu vērtējuma izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora, dzīvojamo ēku sektorā tie būtu ap 25 tūkstoši daudzdzīvokļu māju kopplatībā 38 milj.m2

Pieņemot vidējās renovācijas izmaksas 70 Ls par 1m2, nepieciešamo investīciju apjoms sastāda 2.7 miljardi latu t.i. vismaz 50 reizes vairāk nekā pieejams Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšanas aktivitātē


Publisko ēku renovācija

Līdz šim dažāda tipa publisko ēku renovācija tikusi veikta ar VARAM administrēto Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atbalstu un Ekonomikas ministrijas administrētās dzīvojamo māju siltināšanas programmās no ERAF līdzekļiem

KPFI pasākumi īstenoti pašvaldību ēkās, valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās, augstākās izglītības iestāžu ēkās, ražošanas ēkās, bez tam īstenoti zema enerģijas patēriņa ēku jaunbūvju un rekonstrukcijas pilotprojekti.

No ERAF līdzekļiem administrēta aktivitāte “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”


Nepieciešamās investīcijas valsts un pašvaldību ēku renovācijai

Ja pieņem, ka valsts un pašvaldību ēku sektorā izmaksu efektīvā veidā lietderīgi ir renovēt 60% ēku, tad renovējamas ir: 1.4 tūkst. valsts ēkas kopplatībā 2.06 miljoni m2; 3.6 tūkst. pašvaldību kopplatībā 4.23 miljoni m2.

Attiecīgi pie vidējām renovācijas izmaksām 70 Ls par 1m2, nepieciešamo investīciju apjoms sastāda 144 milj. latu valsts ēkām 296 milj. latu pašvaldību ēkām


Situācijas fiksēšana


Ēkas energosertifikāciju veic: projektējamai ēkai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to

pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu; ekspluatējamai ēkai, lai ēku pārdodu, izīrētu vai iznomātu; ekspluatējamai valstij vai pašvaldībai piederošai publiskai ēkai, kuras

apkurināmā platība pārsniedz 500 m2 (no 2015.gada – 250 m2); ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50

kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

citos gadījumos, ja ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.

Ekspluatējamas ēkas energosertifikāciju nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu ēkas daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite.

Ēkas energosertifikācija (1)


Publisko ēku energosertifikācija

Viena no likuma prasībām ir valstij vai pašvaldībai piederošu publisku ēku, kuru platība pārsniedz 500 m2 (pēc 2015.gada 9.jūlija >250 m2) energosertifikācija.

Prasība attiecas uz aptuveni 8250 publiskām ēkām, no kurām 2/3 ēku (~5500) platība pārsniedz 500m2.

Energosertifikācijas izmaksas vienai ēkai ir no 250 līdz 500 Ls.

Pieņemot viena energoaudita vidējās izmaksas 375 Ls, līdz 2015.gada 9.jūlijam valsts un pašvaldību ēku energosertificēšanai nepieciešamās izmaksas ir 2.1 milj. latu.


Darījumu skaita sadalījums pēc darījuma objekta sastāva


23

Ēkas energoefektivitātes sertifikāts

uzrāda energoefektivitātes rādītājus

iever ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai


Ēku energoefektivitātes rādītāji

Energosertifikātā ietver atsauces vērtības, pēc kurām ēkas īpašniekam, īrniekam vai nomniekam būtu iespēja salīdzināt ēkas energoefektivitāti

Vācu energosertifikāta skalas piemērs ar atsauces vērtībām:

24


Identificētās problēmas ēku energoefektivitātes ieviešanā

Bieži netiek ievērotas esošās būvniecības normatīvās prasības (gan projektos, gan darbu izpildē);

Daudz kļūdu ēku energoauditos (arī apzinātu!); Zems vidējais zināšanu līmenis par jaunām tehnoloģijām; Kvalitātes kontroles sistēmas vājums (pret vainīgām

personām reti kad tiek piemērotas sankcijas); Nepietiekams finansējums standartu tulkošanai un

adaptācijai; Nav bijis pietiekams laiks, lai ieviestu standartos paredzētos

nacionāli nosakāmos parametrus, kas atvieglotu energoauditoru darbu.


Paldies par uzmanību!

Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: [email protected]ājas lapa: www.em.gov.lvTwitter: @EM_gov_lv, @siltinamYoutube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

mailto:[email protected]

http://www.em.gov.lv/

http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Documents

Ēku energoefektivitātes likums un ēku energoefektivitātes uzlabošanas iespējas