Lauku attīstības programma 2007-2013tes... · netiek aptverti Ēku energoefektivitātes likumā. Tā kā lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās ēkas bieži vien

1

Atskaite

Lauku attīstības programma 2007-2013

Minimālo energoefektivitātes prasību izstrāde lauksaimniecībā un pārtikas

pārstrādē izmantojamās ēkās, kas nodrošina LAP 2014.-2020.gadam investīciju

pasākuma „Ieguldījumni materiālajos aktīvos”kvalitatīvu ieviešanu,

administrēšanu un uzraudzību.

2015. gada aprīlis - maijs

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA

Latvijas Valsts

agrārās ekonomikas institūts

2

Saturs

SATURS ................................................................................................................................ 2

KOPSAVILKUMS ................................................................................................................... 3

DARBA SATURS .................................................................................................................... 5

1.ANALIZĒTĀ INFORMĀCIJA UN IZMANTOTĀS METODES ..................................................... 6

1.1. LAUKSAIMNIECĪBĀ UN PĀRTIKAS PĀRSTRĀDĒ IZMANTOTĀS ĒKAS UN TO

APTVĒRUMS ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES UN BŪVNIECĪBAS LIKUMĀ .............................. 6

1.2. IZMANTOTĀS METODES. ............................................................................................. 6

2.DATU ANALĪZE .................................................................................................................. 8

2.1. ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES LIKUMS ........................................................................ 8

2.2. BŪVNIECĪBAS LIKUMS ................................................................................................ 8

2.3. LAUKSAIMNIECĪBĀ UN PĀRTIKAS PĀRSTRĀDĒ IZMANTOJAMO ĒKU TIPI .................... 9

2.4. ĒKAS, UZ KURĀM IR ATTIECINĀMAS BŪVNORMATĪVA LBN 002-01 NOROBEŽOJOŠO

KONSTRUKCIJU SILTUMA CAURLAIDĪBAS KOEFICIENTU NORMATĪVĀS PRASĪBAS ........... 10

2.5. ĒKAS, UZ KURĀM NAV ATTIECINĀMAS BŪVNORMATĪVA LBN 002-01

NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU SILTUMA CAURLAIDĪBAS KOEFICIENTU NORMATĪVĀS

PRASĪBAS ......................................................................................................................... 11

3. LAUKSAIMNIECĪBĀ UN PĀRTIKAS PĀRSTRĀDĒ IZMANTOTO ĒKU STANDARTA

ENERGOAUDITA PĀRSKATA FORMAS IZSTRĀDE ................................................................. 13

4. PRIEKŠLIKUMI REGULĒJUMA PAR ENERGOEFEKTIVITĀTI PRECIZĒŠANĀ MK NOTEIKUMU

NR. 600 IETVAROS .............................................................................................................. 15

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI ................................................................................................. 17

PIELIKUMI .......................................................................................................................... 20

1.PIELIKUMS. ATSKAITES APKURES ENERĢIJAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANAI IZMANTOJAMĀS

SILTUMA CAURLAIDĪBAS KOEFICIENTU VĒRTĪBAS JAUNBŪVĒM UN JAUNĀM

NOROBEŽOJOŠAJĀM KONSTRUKCIJĀM ............................................................................ 20

2.PIELIKUMS. ATSKAITES APKURES ENERĢIJAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANAI IZMANTOJAMĀS

SILTUMA CAURLAIDĪBAS KOEFICIENTU VĒRTĪBAS SILTUMNĪCU UN SALDĒTAVU

JAUNBŪVĒM UN JAUNĀM NOROBEŽOJOŠAJĀM KONSTRUKCIJĀM .................................... 23

3.PIELIKUMS. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANA MK NOTEIKUMOS NR. 600 .. 25

4.PIELIKUMS. ĒKAS ENERGOAUDITA PĀRSKATA FORMA ................................................. 28

5.PIELIKUMS. ĒKAS ENERGOAUDITA PĀRSKATA FORMA AR AIZPILDĪŠANAS VADLĪNIJĀM44

3

Kopsavilkums

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kuri lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamie būvju tipi

netiek aptverti Ēku energoefektivitātes likumā. Tā kā lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās

ēkas bieži vien ir ar specifisku apkuri, izmantošanas veidu un uzbūvi, tad ne vienmēr normatīvo aktu

prasības var attiecināt uz šīm ēkām, un šo ēku minimālās energoefektivitātes prasības netiek

reglamentētas. Līdz ar to rodas nepieciešamība apzināt tos lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē

izmantojamos ēku tipus, kuriem būtu nosakāmas atsevišķas prasības attiecībā uz minimālo

energoefektivitātes līmeni. Nosakot minimālās energoefektivitātes prasībās šīm ēkām, būtu iespējams

noteikt, kādos gadījumos tiek būvētas ēkas ar minimālajām prasībām un kādos gadījumos tiek uzbūvētas

ēkas, kuru energoefektivitātes līmenis ir augstāks nekā minimāli pieļaujamais. Ēkas, kuru enerģijas

patēriņš ir mazāks nekā to paredz normatīvais regulējums, var saņemt līdzfinansējumu šādu ēku

būvniecībai un enerģijas patēriņa minimizēšanai.

Apskatot Ēku energoefektivitātes likumu, tika konstatēts, ka tas attiecas uz visiem ēku tipiem (arī

lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamām ēkām). Papildinot normatīvo aktu analīzi ar

Būvniecības likuma analīzi, tika konstatēts, ka normatīvo aktu prasības attiecībā uz ēku norobežojošo

konstrukciju siltumtehniku netiek piemērotas speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas

cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkām ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām

nepieciešama īpaša apkure (arī uz lauksaimniecības ražosānas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek

izmantotas epizodiski).

Pētījuma laikā tika apskatīti lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi un tie tika

sadalīti divās daļās: ēkas, uz kurām ir attiecināmas normatīvo aktu prasības par norobežojošo konstrukciju

siltumtehniku un ēkās, uz kurām nav attiecināmas normatīvo aktu prasības par norobežojošo konstrukciju

siltumtehniku. Pētījuma laikā tika precizi aprēķinātas un norādītas normatīvas siltuma caurlaidības

koeficientu vērtības ēku tipiem, uz kuriem normatīvo aktu prasības ir attiecināmas. Ēku tipeim, kuriem

normatīvo aktu prasības netiek piemērotas, tika noteiktas siltuma caurlaidību koeficientu vērtības, kuras

būtu izmantojamas, lai noteiktu enerģijas patēriņu ēkai, kas tiek celta izmantojot minimālās

energoefektivitātes prasības. Izstrādātās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības balstītas uz ēku uzbūves

un izmantošanas specifiku, kā arī uz patlaban tirgū pieejamiem tipveida risinājumiem šo ēku būvniecībā.

Līdz ar to ir iespējams noteikt lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku minimālās

energoefektivitātes prasības un iespējams izvērtēt, kurām jaunbūvējamām ēkām būtu piešķirams

līdzfinansējums energoefektivitātes līmeņa paaugstināšanai.

Pirms ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas vai jaunas ēkas celtniecības tiek veikts ēkas energoaudits,

kurā tiek norādīts esošās ēkas enerģijas patēriņš un iespējamais patēriņš pēc ēkas renovācijas. MK

noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu

konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”” pagaidām nav noteikta vienota

energoaudita pārskata forma, kas būtu jāpievieno projekta pieteikumam, lai varētu pretendēt uz papildus

līdzfinansējumu projekta īstenošanai. Tā rezultātā pirmajā projektu atlases kārtā tika iesniegti projektu

iesniegumi, kuriem pievienoti ļoti dažādi energoaudita pārskata. Tas ievērojami apgrūtina projektu

izvērtēšanu un tiek palielināts nekorekts projektu izvērtējumu risks. Līdz ar to rodas nepieciešamība

izveidot vienotu energoaudita pārskata formu, kas būtu piemērojama un izmantojama lauksaimniecībā un

4

pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku energoauditos. Šī pētījuma laikā tika izveidota vienota energoaudita

pārskata forma. Šī darba laikā tika veiktas intervijas ar dažādu organizāciju pārstāvjiem, kā rezultātā tika

noteiktas obligāti ievērojamās prasības šīs energoaudita pārskata formas izstrādei. Izstrādātā energoaudita

pārskata forma ir izmantojama vvisu veidu lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantoto ēku tipu

energoauditu veikšanā. Izstrādātā energoaudita pārskata forma kopā ar pētījuma laikā noteiktajām

norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību vērtībām ir izmantojama gan esošu ēku, gan pārbūvējamu

ēku, gan jaunu ēku energoauditu veikšanai.

Pētījuma laikā tika konstatēts, ka daļai lauksaimniecības ēku esošā Latvijas normatīovos noteiktā ēku

energoefektivitātes aprēķina metode nav pilnvērtīgi pielietojama, jo šī aprēķina metode ir izstrādāta

balstoties galvenokārt uz dzīvojamo ēku un publisko ēku specifiku. Līdz ar to šī pētījuma laikā vērsta

uzmanība uz šīm ēku energoefektivitātes aprēķina metodes nepilnībām un izvirzīti priekšlikumi šīs

metodes uzlabošanai.

Pētījuma gaitā iegūto rezultātu integrēšana MK noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un

Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos

aktīvos”” ievērojami atvieglotu projektu pieteikumu izstrādāšanu, vērtēšanu un sasniegto rezultātu

uzraudzību.

5

Darba saturs

Darba uzdevums:

1) Identificēt ēku un būvju tipus lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē, kurus nepatver Ēku

energoefektivitātes likums;

2) Izstrādāt energoefektivitātes minimālās prasības (bāzes līniju) lauksaimniecības un

pārtikas nozarē izmantojamām būvēm un ēkām;

3) Izstrādāt energoefektivitātes audita atzinuma formu un vadlīnijas šī atzinuma

aizpildīšanai;

4) Sniegt priekšlikumus MK noteikumos Nr. 600 regulējuma par energoefektivitāti

precizēšanā.

Pētījuma rezultātā tiktu izstrādātas energoefektivitātes minimālās prasības (bāzes līnija)

lauksaimniecības un pārtikas nozarē izmantojamām būvēm un ēkām. Tā rezultātā gan pretendents, gan

Lauku atbalsta dienests (LAD) spētu salīdzināt konkrētās ēkas energoefektivitātes rādītājus ar citām ēkām

un varētu lemt par iespējām realizēt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, īstenojot energoauditora

ieteikumus, vai būvējot jaunu energoefektīvu būvi vai ēku ar paaugstinātām energoefektivitātes prasībām.

Aprēķinātais ēku/būvju energoefektivitātes novērtējums jāveic, pamatojoties uz aprēķiniem par

enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma

vajadzībām. Nodrošinot, ka enerģijas patēriņa samazinājums tiek sasniegts vismaz 20% apmērā.

Aprēķināto ēkas energoefektivitātes novērtējumu nosakot gan esošām ēkām, gan jaunbūvēm.

Izstrādāta energoefektivitātes audita atzinuma forma.

6

1.Analizētā informācija un izmantotās metodes

1.1. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantotās ēkas un to

aptvērums Ēku energoefektivitātes un Būvniecības likumā

Pētījumā analizēti sekojoši likumdošanas akti:

1. Ēku energoefektivitātes likums, kas stājās spēkā 2013.gada 9.janvārī. [1] un uz kura pamata

pieņemti sekojoši Ministru kabineta noteikumi:

a. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju” [2];

b. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku

energoefektivitātes jomā” [3];

c. 2013.gada 25.jūnija MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”

[4 ].

2. Būvniecības likums, kas stājās spēkā 1995.gada 13.septembrī un uz kura pamata izdoti sekojošo

Ministru kabineta noteikumi:

a. Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01

„Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” [5].

Pētījuma laikā tika apkopotas jau esošās izstrādātās energoaudita pārskatu formas, kuras noteiktas kā daļa

no projektu iesniegumiem pievienojamās obligātās informācijas un kuras iekļautas sekojošos

normatīvajos aktos:

1. 2012.gada 14.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 559 „Klimata pārmaiņu finanšu

instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazināšanai” nolikums” [13]

2. 2013.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.284 „Noteikumi par darbības programmas

„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju

siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” projektu iesniegumu atlases vienpadsmito un

turpmākajām kārtām” [14]

3. 2014.gada 18.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 149 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu

instrumenta 2009. – 2014.gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” projektu

iesniegumu atklāta konkursa „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un

inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstības ”nolikums” [15]

1.2. Izmantotās metodes.

Intervijas ar ēku energoauditoriem, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Rīgas

Enerģētikas aģentūras pārstāvjiem

Lai saprastu, kādām prasībām būtu jāatbilst izveidojamajai ēku energoaudita pārskata formai un kāda

informācija būtu ievietojama energoaudita aizpildīšanas vadlīnijās, tika veiktas intervijas ar ieinteresēto

7

pušu pārstāvjiem - ēku energoauditoriem, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Rīgas

Enerģētikas aģentūras pārstāvjiem. Interviju laikā tika uzdoti jautājumi, kuru mērķis bija apzināties to

jautājumu un nepilnību loku, kas pastāv esošajās energoauditu pārskata formās. Interviju laikā tika

apzinātas īpašas prasības, kas attiecināmas uz lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku

energoauditiem.

Norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības aprēķins

Lai noteiktu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības ēku tipiem, uz kuriem nav attiecināmas esošās

normatīvo aktu prasības, tika veikts aprēķins. Aprēķins tika veikts saskaņā ar Latvijas standartu LVS EN

ISO 6946:2009 L „Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients.

Aprēķināšanas metodika (ISO 6946:2007)”. Ar šīs aprēķinu metodes palīdzību iespējams noteikt ēkas

norobežojošās konstrukcijas siltuma caurlaidības koeficientu, ja zināmi konkrētajā konstrukcijā

izmantojamie materiāli un to biezumi.

8

2.Datu analīze

2.1. Ēku energoefektivitātes likums

Spēkā esošais Ēku energoefektivitātes likums pieņemts 2012.gada 6.decembrī un stājās spēkā 2013.gada

9.janvārī.

Ēku energoefektivitātes likums nosaka ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības,

projektējamu, rekonstruējamu vai renovējamu ēku minimāls energoefektivitātes prasības un ēku

energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes prasības.

Ēku energoefektivitātes likuma prasības nepiemēro ēkām:

1. Kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;

2. Kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu

teritorijās esošam ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai

pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;

3. Kuras projektētas un būvētas dievkalpojumu un citām reliģiskām darbībām;

4. Kuras projektētas un būvētas izmantošanai tika siltajā gadalaikā (piemēram, vasarnīcas);

5. Kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.

Ēku energoefektivitātes likuma 4.panta 4.daļā noteikts, ka energoefektivitātes minimālās prasības

rekonstruējamām vai renovējamām ēkām attiecībā uz to ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu

siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski

vai funkcionāli iespējama vai nav ekonomiski pamatota.

Attiecībā uz būvēm un ēkām, kas tiek izmantotas lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē, Ēku

energoefektivitātes likumā nekas nav teikts. Līdz ar to var secināt, ka Ēku energoefektivitātes likums

aptver visas lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās ēkas, kuru platība ir lielāka par 50

kvadrātmetriem un kurās apkures sezonas laikā enerģija tiek izmantota iekštelpu mikroklimata

regulēšanai.

Uz Ēku energoefektivitātes likuma pamata izdoti trīs Ministru kabineta noteikumi:

1. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”;

2. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku

energoefektivitātes jomā”;

3. 2013.gada 25.jūnija MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”.

Noteikumos par ēku energosertifikāciju lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās ēkas netiek

atsevišķi izceltas. Saskaņā ar šiem MK noteikumiem lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās

ēkas būtu pieskaitāmas cita tipa ēkām, kurās tiek patērēta enerģija (noteikumu 6.punkts).

2.2. Būvniecības likums

Saskaņā ar 1995.gada 10.augusta Būvniecības likumu izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 495

„Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””

(turpmāk – būvnormatīvs LBN 002-01). Šie MK noteikumi pieņemti 2001.gada 27.novembrī, stājās spēkā

9

2003.gada 1.janvārī un zaudēs spēku 2015.gada 1.jūlijā. Noteikumi zaudēs spēku saskaņā ar jauno

2013.gada 9.jūlija Būvniecības likumu. 2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.

339 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju

siltumtehnika””. Šie noteikumi ir identiski Latvijas būvnormatīvam LBN 002-01.

Būvnormatīvs LBN 002-01 nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās

projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, rekonstruējamām un renovējamām apkurināmām ēkām, kā arī ēkās

ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 oC un

augstāka. Saskaņā ar būvnormatīva 4.punktu būvnormatīva LBN 002-01 prasības neattiecas un

speciālajām ēkām, kurās apkures sezonā pastāvīgi neuzturas cilvēki, uz noliktavām un ražošanas ēkās

ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, kurām nepieciešama īpaša apkure (arī uz

lauksaimniecības ražošanas ēkām, saldētavām un ēkām, kuras tiek izmantotas epizodiski).

2.3. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi

Šī pētījuma laikā noteikti lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi, kuriem

piemērojamas būvnormatīva LBN 002-01 prasības attiecībā uz jaunbūvējamu, rekonstruējamu un

renovējamu apkurināmu ēku norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu normatīvajām

vērtībām. Pētījumā noteikti arī tie lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi, kuriem

būtu piemērojamas citas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības.

Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipi noteikti saskaņā ar 2014.gada 30.septembra

Ministru kabineta noteikumiem Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu

atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”’ (turpmāk MK noteikumi

Nr. 600) 9.pielikumu:

1. Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu nojumes (bez sienas apšuvuma, vārtiem, logiem);

2. Lauksaimniecības šķūņi, mašīnu un tehnikas novietnes;

3. Lauksaimniecības noliktavas un glabātavas;

4. Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu saldētavas (0 oC līdz +8

oC);

5. Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu saldētavas (0 oC līdz -8

oC);

6. Lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumu saldētavas (-8 oC līdz -25

oC);

7. Cūku novietnes;

8. Gaļas un piena liellopu un pārējās dzīvnieku novietnes;

9. Piena mājas;

10. Vasaras siltumnīcas;

11. Ziemas siltumnīcas;

12. Graudu un sēklu pirmapstrādes būves;

13. Dārzeņu un augļu pirmapstrādes būves;

14. Kautuves;

15. Dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes būves pārtikas ražošanai;

16. Augu izcelsmes produktu pārstrādes būves pārtikas ražošanai;

17. Nepārtikas un lopbarības produktu ražošanas būves;

18. Noliktavas un inženierkomunikāciju būves ražošanas vajadzībām (piemēram, katlu māja, sūkņu

stacija).

10

Šos ēku tipus iespējams iedalīt trīs grupās:

1. Ēkas, kuras apkures sezonā netiek apkurinātas;

2. Ēkas, kuras apkures sezonas laikā tiek apkurinātas un uz kurām ir attiecināmas būvnormatīva

LBN 002-01 norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu normatīvas prasības;

3. Ēkas, kuras apkures sezonas laikā tiek apkurinātas un uz kurām nav attiecināmas būvnormatīva

LBN 002-01 norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu normatīvas prasības, bet

ir attiecināmas šajā pētījuma noteiktās vērtības.

Uz līdzfinansējuma saņemšanu jaunbūvju, rekonstruējamu vai renovējamu ēku energoefektivitātes

līmeņa paaugstināšanai MK noteikumu Nr. 600 ietvaros nevar pretendēt ēkas, kurās enerģija netiek

izmantota mikroklimata regulēšanai, tas ir, ēkas, kuras apkures sezonas laikā netiek apkurinātas vai

kurās netiek veikta telpu dzesēšana. Ēkas netiek apkurinātas, ja tajās nav uzstādīta apkures sistēma, kas

apkures sezonā nodrošina telpu gaisa temperatūru virs 8 oC [6].

Ņemot vērā to, ka ēkas enerģijas patēriņš ir atkarīgs no ēkas formas, telpu gaisa temperatūras

parametriem, paredzētā izmantošanas veida, norobežojošo konstrukciju laukumiem un citiem

parametriem, tad nav iespējams noteikt vienotu atsauces jeb bāzes enerģijas patēriņu visām ēkām, bet gan

katrai ēkai nepieciešams aprēķināt konkrētās ēkas apkures siltumenerģijas patēriņa atsauces patēriņu,

izmantojot šī pētījuma laikā apkopotās un izveidotās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības

koeficientu vērtības. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantoto ēku atsauces apkures

siltumenerģijas patēriņa aprēķinā izmantojamās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības vērtības

dotas šī pētījuma 1.4. nodaļā (ēkām, uz kurām ir attiecināmas būvnormatīva LBN 002-01 prasības) un 1.5.

nodaļā (ēkām, uz kurām nav attiecināmas būvnormatīva LBN 002-01 prasības).

2.4. Ēkas, uz kurām ir attiecināmas būvnormatīva LBN 002-01

norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu

normatīvās prasības

Ēkas, kuras apkures sezonas laikā tiek apkurinātas vai dzesētas, var saņemt līdzfinansējumu jaunbūvju,

pārbūvējamu (rekonstruējamu) vai atjaunojamu (renovējamu) ēku energoefektivitātes līmeņa

paaugstināšanai. MK noteikumu Nr. 600 7.pielikums paredz, ka līdzfinansējums projekta īstenošanai, ja

projekta laikā tiek veikti ieguldījumi energoefektīvu būvju uzbūvēšanā, palielināms par 10%, ja projekta

rezultātā energoefektivitātes rādītājs tiek samazināts par 20%. MK noteikumos Nr. 600 būtu nepieciešams

precizēt, ka ar energoefektivitātes rādītāju tiek saprasts ēkas apkures siltumenerģijas patēriņš (saldētavu

gadījumā – aukstumenerģijas patēriņš telpu dzesēšanai).

Esošu ēku renovācijas gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras

nav paredzēts uzbūvēt no jauna) atskaites jeb sākuma apkures enerģijas patēriņš ir nosakāms aprēķinā

izmantojot ēkas esošo norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības. Jaunbūvju

gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no

jauna) atskaites jeb sākuma apkures enerģijas patēriņš ir nosakāms aprēķinā izmantojot šajā pētījumā

1.pielikumā norādītās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības.

11

Kā ēkas, uz kurām ir attiecināmas būvnormatīva LBN 002-01 norobežojošo konstrukciju siltuma

caurlaidības koeficientu prasības un kuru atskaites jeb sākuma enerģijas patēriņa aprēķinā

izmantojamas šī pētījuma 1.pielikumā norādītās vērtības, tika noteiktas visas lauksaimniecībā un

pārtikas pārstrādē izmantojamās ēkas, izņemot visu veidu saldētavas un apkurināmas siltumnīcas.

1.pielikumā norādītās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības noteiktas izmantojot būvnormatīvā LBN

002-01 norādīto aprēķina metodi, kurā tiek izmantotas LBN 002-01 1.tabulas vērtības un 10.punktā

norādītā temperatūras faktora k aprēķina formula. LBN 002-01 1.tabulā tiek norādītas normatīvās siltuma

caurlaidības koeficientu vērtības dažādiem norobežojošo konstrukciju veidiem, bet 10.punktā tiek

norādīts, kādā veidā aprēķināma konkrētā normatīvā siltuma caurlaidības koeficienta vērtība atkarībā no

telpas un āra gaisa temperatūras starpības. Jo augstāk temperatūru starpība starp telpu un āra gaisu, jo

zemāka siltuma caurlaidības koeficenta vērtība jānodrošina ēkas būvniecības laikā.

2.5. Ēkas, uz kurām nav attiecināmas būvnormatīva LBN 002 -01

norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu

normatīvās prasības

Pētījuma ietvaros tika noteikts, ka būvnormatīva LBN 002-01 prasības var neattiecināt uz visu veidu

saldētavām (telpu gaisa temperatūra apkures sezonā un ārpus tās tiek uzturēta zem +8 oC) un

apkurināmām siltumnīcām.

Ēku, kuras apkures sezonas laikā tiek apkurinātas un uz kurām nav attiecināmas būvnormatīva LBN

002-01 prasības, atskaites jeb sākuma apkures enerģijas patēriņš ir nosakāms aprēķinā izmantojot šī

pētījuma 2.pielikumā norādītās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības.

Šīs vērtības noteiktas balstoties uz šo ēku telpās uzturētajām temperatūrām un pašlaik izmantotajiem

tehniskajiem risinājumiem šo ēku būvniecībā.

Saldētavu siltuma caurlaidības koeficientam jābūt zemākam nekā noteikts būvnormatīvā LBN 002-01, jo

esošā temperatūras faktora k aprēķinu formula, kas norādīta būvnormatīva LBN 002-01 10.punktā, zaudē

savu būtību, ja telpu gaisa temperatūra apkures sezonā tiek uzturēta zemāka nekā +8 oC. Uzturot zemāku

temperatūru saldētavā, tiek panākta lielāka temperatūru starpība starp telpas un āra gaisu. Tā kā ēkas

siltumenerģijas zudumi ir tieši proporcionāli atkarīgi no temperatūru starpības starp telpas un āra gaisu,

tad ekonomiski pamatotāk ir saldētavās, kurās tiek uzturēta zemāka temperatūra, uzstādīt norobežojošās

konstrukcijas ar zemākiem siltuma caurlaidības koeficientiem. 2.pielikumā norādītās norobežojošo

konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, kas izmantojamas atsauces jeb sākuma apkures

enerģijas patēriņa noteikšanai izvēlētas saskaņā ar tirgū piedāvātajiem tipveida saldētavu un aukstuma

kameru risinājumiem. Saldētavām ar uzturēto temperatūru no 0 līdz +8 oC kā atskaites siltuma

caurlaidības koeficients sienām, jumtiem un grīdām izvēlēta konstrukcija ar 70 mm siltumizolācijas slāni,

kas veidots no putu poliuretāna putām. Saldētavām ar uzturēto temperatūru no -25 līdz -8 oC kā atskaites

siltuma caurlaidības koeficients sienām, jumtiem un grīdām izvēlēta konstrukcija ar 100 mm

siltumizolācijas slāni, kas veidots no putu poliuretāna putām [10, 11].

Apkurināmām siltumnīcām caurspīdīgo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta vērtībām jābūt

augstākām nekā prasīts būvnormatīvā LBN 002-01. Tas saistīts ar to, ka siltumnīcu caurspīdīgās

12

konstrukcijas netiek būvētas no dubultā stiklojuma (lai sasniegtu būvnormatīva LBN 002-01 prasības,

caurspīdīgajām konstrukcijām jāsastāv no vismaz divām stiklojuma kārtām). Apkurināmu siltumnīcu

atskaites jeb sākuma apkures enerģijas patēriņa aprēķinam izmantojamais logu un stikloto caurspīdīgo

konstrukciju siltuma caurlaidības koeficients noteikts balstoties uz 6 mm bieza divu slāņu (vienas

kameras) šūnu polikarbonāta siltuma caurlaidības koeficientu [8, 9, 12]. Esošās siltumnīcas tiek celtas

izmantojot vienkārtīgu stiklojumu vai divu slāņu šūnu polikarbonātu. Šādas konstrukcijas tiek izmantotas

caurspīdīgo konstrukciju svara, saules starojuma caurlaidības un gaismas caurlaidības prasību dēļ. Lai

ierobežotu caurspīdīgo konstrukciju svaru, nepieciešams izmantot vieglākas konstrukcijas materiālus, kas

ļoti ierobežo divu stiklu konstrukciju veidošanu. Saules siltuma un gaismas caurlaidības prasības

siltumnīcās praktiski var ievērot, uzstādot vienkārtīga stikla vai divu slāņu polikarbonāta loksnes.

Jāņem vērā, ka siltumnīcu jumta konstrukcijas arī tiek būvētas no stiklotām vai caurspīdīgām

konstrukcijām. Šādā gadījumā rodas ievērojami siltuma zudumi ar siltuma pārnesi uz debesīm nakts laikā

[16, 17, 18]. Šādu siltuma zudumu veidu esošā ēku energoefektivitātes aprēķina metode [4] neparedz

iekļaut ēkas apkures enerģijas bilancē. Veicot siltumnīcu ēku energoauditu, siltuma pārnese uz debesīm

būtu jāiekļauj ēkas apkures enerģijas bilancē. Neiekļaujot šos siltuma zudumus ēkas apkures bilancē,

praktiski nav iespējams noteikt enerģijas patēriņa samazinājumu no atstarojošu ekrānu uzstādīšanas.

Siltuma zudumus ar radiāciju ietekmē virsmas melnuma pakāpe jeb emisivitāte, un temperatūru ceturtās

pakāpes. Siltuma zudumus no nosaka sekojošs vienādojums [19, 20]:

[W/m2],

kur

Qrad – siltumazudumi ar radiāciju, W/m2;

– virsmas melnuma pakāpe jeb emisivitāte;

– Stefana-Bolcmaņa koeficients, 5,67*10-6, W/(m2K

4);

Tvirsma – virsma temperatūra, K;

Tdebess – debesu temperatūra, K.

13

3. Lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantoto ēku

standarta energoaudita pārskata formas izstrāde

Lai nodrošinātu vienotu pieeju ēku energoaudita izstrādei, nepieciešams izveidot lauksaimniecībā un

pārtikas pārstrādē izmantoto ēku energoaudita pārskata formu (turpmāk – energoaudita pārskata forma),

kuras aizpildīšana nodrošina pārbaudāmu esošo un prognozējamo ēkas enerģijas patēriņu.

Izstrādājot vienotu energoaudita pārskata formu, tika ņemta vērā informācija, kas iegūta intervijās ar

sertificētiem ēku energoauditoriem, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Rīgas Enerģētikas

aģentūras pārstāvjiem.

Galvenie faktori, kas tika ņemti vērā izstrādājot energoaudita pārskata formu:

1. Vēlams pēc iespējas saglabāt līdz šim jau izstrādāto energoaudita pārskata formu saturu [13, 14,

15], jo ēku energoauditoriem sagādā problēmas pielāgoties jaunām energoaudita pārskata

formām;

2. Energoaudita pārskatā jābūt pieejamai informācijai, kas ļauj veikt energoauditā veikto aprēķinu

precizitāti;

3. Energoaudita pārskata formai jābūt maksimāli vienkāršai, lai tā būtu ātrāk un precīzāk

aizpildāma;

4. Energoauditā pārskata formā jāparedz iespēja skaidri norādīt vai energoaudits tiek veikts

jaunbūvei, atjaunojamai (renovējamai) vai pārbūvējamai (rekonstruējamai) ēkai;

5. Energoauditā jābūt iespējai, kur brīva teksta veidā tiek norādīts, kādi pieņēmumi veikti

energoauditā. Tas nepieciešams tāpēc, ka lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās

ēkas nevar tikt klasificētas kā tipveida ēkas, līdz ar to tām nevar piemērot tipveida telpu gaisa

temperatūru režīmus, iekšējos siltuma ieguvumus un citus aprēķinos izmantotos pieņēmumus.;

6. Jāizveido energoaudita pārskata formas aizpildīšanas vadlīnijas, kurās norādīts, kas tieši jānorāda

katrā energoaudita pārskata formas vietā.

Balstoties uz augstāk norādītajiem tika izstrādāta lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantoto ēku

energoaudita pārskata forma (4.pielikums) un šīs formas aizpildīšanas vadlīnijas (5.pielikums).

Salīdzinājumā ar jau esošām energoaudita pārskata formām izstrādātā energoaudita pārskata forma ļauj

veikt energoauditu gan esošām, gan atjaunojamām, gan pārbūvējamām, gan jaunbūvējamām ēkām.

Energoaudita pārskata formā tika vienā vietā apvienota situācija pirms un pēc energoefektivitātes

pasākumu īstenošanas. Šādā veidā tiek nodrošināta energoaudita pārskatāmība, kā rezultātā tiek

samazinātas neuzmanības kļūdu rašanās iespējas energoauditos, kā arī tiek paātrināta energoaudita

aprēķinu precizitātes pārbaude, kuru veic neatkarīgs energoefektivitātes eksperts.

Energoaudita vadlīniju izstrādes laikā tika izstrādāti norādījumi energoaudita formas aizpildīšanai.

Vadlīnijās norādīts, ka rīkoties, ja tiek veikta jaunas ēkas būvniecība un kā jānorāda atsauces

norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienti, kas līdz šim nebija skaidri definēts un bija par

14

iemeslu tam, ka nebija iespējams veikt korektu energoaudita kvalitātes kontroli (īpaši gadījumos, kad tiek

pārbūvēta esoša ēka). Izmantojot vienotu pieeju visu ēku energoauditu pārskatu sagatavošanā, ļauj

samazināt dažādu energoaudita pārskatu formu nepieciešamību.

Energoaudita formā iekļauta iespēja aprakstīt aprēķinos veiktos pieņēmumus, kas nepieciešams, jo

lauksaimniecībā izmantotās ēkas un to veidi ir ar ļoti dažādām iekštelpu klimata prasībām.

Izstrādātā forma ir izmantojama kā vienota energoaudita pārskata forma, lai noteiktu energoefektivitātes

līmeņa pieaugumu un pretendētu uz līdzfinansējuma saņemšanu projektu konkursos 2014.gada

30.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības

atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”’ ietvaros. Tādā

veidā tiek novērsta situācija, ka projektu iesniegumiem tiek pievienotas dažādas energoauditu pārskata

formas, kuru izvērtēšanai nepieciešams piesaistīt energoefektivitātes ekspertus, kas palielina gan projektu

vērtēšanas izmaksas, gan projektu vērtēšanai nepieciešamo laiku.

15

4. Priekšlikumi regulējuma par energoefektivitāti

precizēšanā MK noteikumu Nr. 600 ietvaros

Esošajos 2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un


aktīvos”’ [7] (turpmāk MK noteikumi Nr. 600) energoefektivitātes paaugstināšana un energoefektivitātes

pasākumi pieminēti nelielā apjomā (skatīt, 3.pielikumu).

Veicot esošās MK noteikumu Nr. 600 energoefektivitātes sadaļas analīzi tika konstatēts, ka nepieciešams

precizēt iesniedzamos dokumentus, to formas un saturu gan pirms projekta īstenošanas, gan pēc projekta

īstenošanas.

MK noteikumos Nr. 600 nepieciešams iekļaut sekojošo:

1. Termins „energoefektivitātes audits” jāaizstāj ar terminu „energoaudits”.

2. Jānosaka, ka izmantojama vienota energoaudita pārskata forma un jānorāda šī forma kā pielikums

MK noteikumiem Nr. 600 (ieteicams izmantot šī pētījuma laikā izstrādāto energoaudita pārskata

formu);

3. Jānosaka, ka obligāti veicama enerģijas skaitītāju uzstādīšana ēkās, kurās projekta ietvaros tiek

veikti energoefektivitātes pasākumi vai kuras tiek celtas no jauna (pretējā gadījumā nebūs

iespējams noteikt reālo enerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas);

4. MK noteikumu 11.pielikumā pie sasniegtajiem projekta rādītājiem, ja mērķis (vai viens no

mērķiem) ir energoefektivitātes paaugstināšana lauksaimniecībā vai pārtikas ražošanā,

nepieciešams pieprasīt nevis primārās enerģijas gala patēriņu, bet gan ēkas enerģijas patēriņu,

kurš izmērīts ar enerģijas patēriņa skaitītāju vai kurināmā patēriņa skaitītāja palīdzību. Kurināmā

skaitītāja gadījumā nepieciešams veikt pārrēķinu uz enerģijas vienībām. Apkures vajadzībām

patērētais enerģijas apjoms jākoriģē klimatisko apstākļu dēļ. Jānosaka, ka šo pārskatu var iesniegt

tikai, ja tā sagatavošanā piedalījies neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā, ko tas

apliecina ar savu parakstu. Zemāk norādīts priekšlikums tabulām, kas būtu iesniedzama MK

noteikumu 11.pielikuma ietvaros, ja projekta ietvaros tiek veikti energoefektivitātes pasākumi

ēkās vai tiek veikta jauna ēku būvniecība. Jānosaka, ka šīm divām tabulām pievienojams arī

neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apraksts par aprēķiniem, kas veikti, lai aizpildītu

šīs divas tabulas.

B 2.1. Projekta rādītāji, ja mērķis (vai viens no mērķiem) ir energoefektivitātes paaugstināšana

lauksaimniecībā vai lauksaimniecības produktu pārstrādē (5B)*:

Enerģijas un kurināmā

patēriņš gadā pēc

projekta īstenošanas:

t.sk.

Mērvienība Vērtība Koeficients

pārejai uz kWh

Katla

lietderības

koeficients

Enerģijas gala

patēriņš, kWh

Siltumenerģija kWh Norādīt 1 100% Norādīt

Elektrība kWh Norādīt 1 100% Norādīt

Dabasgāze m3 Norādīt 9,6 Norādīt Norādīt

16

Malka cieš.m3 Norādīt 1860 Norādīt Norādīt

Šķelda ber. m3 Norādīt 945 Norādīt Norādīt

Koksnes briketes ber. m3 Norādīt 4793 Norādīt Norādīt

Koksnes granulas ber. m3 Norādīt 5000 Norādīt Norādīt

Šķidrais kurināmais t Norādīt 12000 Norādīt Norādīt

Mazuts t Norādīt 11280 Norādīt Norādīt

Ogles t Norādīt 6667 Norādīt Norādīt

Cits_________(norādīt) Norādīt Norādīt Norādīt Norādīt

Saražotās produkcijas

apjoms (izlaide) gadā

pēc projekta

īstenošanas standarta

vienībās (s.v.) vai

saražotā pārstrādes

produkcijas apjoms (t)

Norādīt Norādīt - - Norādīt

* Aizpilda, ja projektā paredzēta esošu būvju energoefektivitātes paaugstināšana

Enerģijas patēriņa

sadalījums

Pirms projekta īstenošanas

(dati no energoaudita pārskata,

kurš tika iesniegts kā daļa no

projekta pieteikuma)

Pēc projekta īstenošanas

(dati no energoaudita pārskata,

kurš tika iesniegts kā daļa no

projekta pieteikuma)


(dati saskaņā ar izmērītajiem

enerģijas patēriņiem)

Kopējais

patēriņš

(MWh gadā)

Īpatnējais

(kWh/m2 gadā)

Kopējais

patēriņš

(MWh gadā)

Īpatnējais

(kWh/m2 gadā)

Kopējais patēriņš

(MWh gadā) Īpatnējais

(kWh/m2 gadā)

7.1. Apkurei No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc projekta īstenošanas

Reālie dati pēc projekta īstenošanas

7.2. Karstā ūdens

sagatavošanai No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita

Reālie dati pēc

projekta īstenošanas Reālie dati pēc

projekta īstenošanas

7.3. Dzesēšanai No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc



7.4. Mehāniskajai

ventilācijai No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita



7.5.

Apgaismojumam

No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc



7.6. Citi patērētāji No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc



7.7. Kopā No energoaudita No energoaudita No energoaudita No energoaudita Reālie dati pēc projekta īstenošanas


Sasniegtais ietaupījums no kopējā patēriņa (%) No energoaudita Reālie dati pēc projekta īstenošanas

17

Secinājumi un ieteikumi

Veicot Ēku energoefektivitātes likuma analīzi tika konstatēts, ka tā prasības un uz likuma pamata izdoto

normatīvo aktu prasības ir attiecināmas uz viesiem ēku tipiem, kas ietver arī lauksaimniecībā un pārtikas

pārstrādē izmantojamo ēku tipus.

Veicot Būvniecības likumu tika konstatēts, ka uz daļu no lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē

izmantojamo ēku tipiem nav attiecināmas normatīvās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības

koeficientu vērtības. Tika noteikts, ka šīs normatīvo aktu prasības nav attiecināmas uz apkurināmām

siltumnīcām un visu veidu saldētavām. Pētījuma laikā tika izstrādātas šo ēku tipu norobežojošo

konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, kas būtu izmantojamas kā normatīvas vērtības, lai

noteiktu ēku apkures enerģijas patēriņu. Izstrādātās siltuma caurlaidības koeficientu normatīvās jeb

atsauces vērtības balstītas uz šo ēku izmantošanas un būvniecības specifiku.

Pētījuma laikā tika konstatēts, ka esošās ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes, kas noteikta

2013gada 25.jūnija MK noteikumos Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”, izmantošana

siltumnīcu ēku enerģijas patēriņa noteikšanai var novest pie nekorekta ēkas apkures enerģijas patēriņa

aprēķina rezultāta, jo esošajā metodē ēkas enerģijas bilances aprēķinā netiek iekļauta siltuma pārnese ar

siltuma starojumu uz debesīm. Pētījuma laikā apskatīts šī siltuma zudumu veida aprēķins. Būtu

nepieciešams precizēt esošo ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un iekļaut ēkas enerģijas bilances

aprēķinā siltuma zudumus ar siltuma pārnesi ar siltuma starojumu uz debesīm.

Pētījuma laikā veicot intervijas ar energoauditu veikšanā ieinteresētajām pusēm tika noteiktas esošo

energoauditu pārskata formu stiprās un vājās puses, kā arī tika noteikts, kādas prasības būtu iekļaujamas

lauksaimniecības un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku energoauditos. Pētījumā izstrādātā energoaudita

forma ņem vērā šos ieteikumus.

Pētījumā analizēti 2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir

valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi

materiālajos aktīvos””. Šīs analīzes laika apskatīta šo normatīvo aktu energoefektivitātes regulējuma daļa.

Pētījumā sniegti priekšlikumi MK noteikumu Nr. 600 uzlabošanai. Pētījuma laikā netika detalizēti

analizēts MK noteikumos Nr. 600 noteiktais sasniedzamais enerģijas patēriņa samazinājums, kas

sasniedzams īstenojot projektus. Esošajā MK noteikumu Nr. 600 redakcijā enerģijas patēriņš jāsamazina

par 20%, lai varētu iegūt papildus 10% līdzfinansējumu projekta īstenošanai. Būtu nepieciešams veikt

papildus izpēti par sasniedzamo enerģijas patēriņa ietaupījuma un papildus iegūstamā līdzfinansējuma

projekta īstenošanai apjomu. Šīs izpētes laikā būtu nepieciešams noskaidrot vai visiem lauksaimniecībā

un pārtikas pārstrādē izmantojamo ēku tipiem būtu izmantojams vienots sasniedzamais enerģijas patēriņa

ietaupījums un papildus līdzfinansējuma apjoms.

18

Izmantotā literatūra

1. 2013.gada 9.janvāra Ēku energoefektivitātes likums - http://likumi.lv/doc.php?id=253635

2. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju” -

http://likumi.lv/doc.php?id=258322

3. 2013.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku

energoefektivitātes jomā” - http://likumi.lv/doc.php?id=258321

4. 2013.gada 25.jūnija MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” -

http://likumi.lv/ta/id/258128-ekas-energoefektivitates-aprekina-metode

5. Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 „Ēku

norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” - http://likumi.lv/doc.php?id=56049

6. 2001.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 376 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu

LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”” - http://likumi.lv/doc.php?id=53424

7. 2014.gada 30.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas

Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”’ -

http://likumi.lv/ta/id/269868

8. V.P. Sethi, K. Sumathy, Chiwon Lee, D.S. Pal, Thermal modeling aspects of solar greenhouse

microclimate control: A review on heating technologies, Solar Energy, Volume 96, October 2013, Pages

56-82, ISSN 0038-092X

9. Enrico Fabrizio, Energy reduction measures in agricultural greenhouses heating: Envelope, systems

and solar energy collection, Energy and Buildings, Volume 53, October 2012, Pages 57-63, ISSN 0378-

7788

10. Interneta resurss. Par sendvičpaneļiem ledusskapjiem un saldētavām –

http://www.panelcenter.lv/sendvicpaneli-ledusskapjiem-un-saldetavam-pw-pur-ch-pw-pir-ch/

11. Interneta resurss. Par saldētavu durvīm - http://paneli.kingspan.lv/literatura/files/1237981132.pdf

12. Interneta resurss. Par siltumnīcās izmantojamo polikarbonātu -

http://www.baltijasdurvis.lv/siltumnicas.php

13. 2012.gada 14.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta

finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”

nolikums” 6.pielikums - http://likumi.lv/doc.php?id=251098

14. 2013.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.284 „Noteikumi par darbības programmas

„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības




http://likumi.lv/ta/id/258128-ekas-energoefektivitates-aprekina-metode



http://likumi.lv/ta/id/269868

http://www.panelcenter.lv/sendvicpaneli-ledusskapjiem-un-saldetavam-pw-pur-ch-pw-pir-ch/

http://paneli.kingspan.lv/literatura/files/1237981132.pdf

http://www.baltijasdurvis.lv/siltumnicas.php


19

uzlabošanas pasākumi” projektu iesniegumu atlases vienpadsmito un turpmākajām kārtām” 3.pielikums -


15. 2014.gada 18.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 149 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu

instrumenta 2009. – 2014.gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” projektu iesniegumu

atklāta konkursa „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju

samazinošu tehnoloģiju attīstības”nolikums” 3.pielikums - http://likumi.lv/doc.php?id=265364

16. F. Geoola, Y. Kashti, A. Levi, R. Brickman, A study of the overall heat transfer coefficient of

greenhouse cladding materials with thermal screens using the hot box method, Polymer Testing, Volume

28, Issue 5, August 2009, Pages 470-474, ISSN 0142-9418

17. M. Teitel, M. Barak, A. Antler, Effect of cyclic heating and a thermal screen on the nocturnal heat

loss and microclimate of a greenhouse, Biosystems Engineering, Volume 102, Issue 2, February 2009,

Pages 162-170, ISSN 1537-5110

18. Ana Maria Silva, Rui Rosa, Radiative heat loss inside a greenhouse, Journal of Agricultural

Engineering Research, Volume 37, Issue 2, June 1987, Pages 155-162, ISSN 0021-8634

19. Lekciju materiāli. Gene A. Giacomelli, Lecture #7 Greenhouse Energy Balance, Controlled

Environment Systems ABE 483/583, Department of Agricultural and Biosystems Engineering, College of

Agriculture and Life Sciences, The University of Arizona -

http://ag.arizona.edu/ceac/sites/ag.arizona.edu.ceac/files/Lecture%20_7%20GH%20Energy%20Balance.d

oc.pdf

20. Interneta resurss. Thermal performance of buildings - http://mnre.gov.in/solar-energy/ch4.pdf



http://ag.arizona.edu/ceac/sites/ag.arizona.edu.ceac/files/Lecture%20_7%20GH%20Energy%20Balance.doc.pdf

http://ag.arizona.edu/ceac/sites/ag.arizona.edu.ceac/files/Lecture%20_7%20GH%20Energy%20Balance.doc.pdf

http://mnre.gov.in/solar-energy/ch4.pdf

20

Pielikumi

1.pielikums . Atskaites apkures enerģijas patēriņa noteikšanai izmantojamās siltuma

caurlaidības koeficientu vērtības jaunbūvēm un jaunām norobežojošajām konstrukcijām

Jaunbūvju gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no jauna) atskaites jeb sākuma

apkures enerģijas patēriņa aprēķinā izmantojamās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības

Attiecas uz apkurināmām ēkām, izņemot siltumnīcas uz saldētavas

Sienu un jumtu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, W/(m2K)

U = 0,25k W/(m2K)

Tuvākā

apdzīvota

vieta

Āra gaisa

temperatūra

apkures sezonā, oC

Telpas gaisa temperatūra, oC 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Alūksne -1.9 0.48 0.44 0.40 0.37 0.34 0.32 0.30 0.28 0.27 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.18 0.18 0.17 0.16 0.16 0.15 0.15

Daugavpils /

Zīlāni

-1.3 0.51 0.46 0.42 0.39 0.36 0.33 0.31 0.29 0.27 0.26 0.25 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16 0.16 0.15

Priekuļi -1.1 0.52 0.47 0.43 0.39 0.36 0.34 0.31 0.30 0.28 0.26 0.25 0.24 0.23 0.21 0.21 0.20 0.19 0.18 0.18 0.17 0.16 0.16 0.15

Ainaži -0.5 0.56 0.50 0.45 0.41 0.38 0.35 0.33 0.31 0.29 0.27 0.26 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16 0.16

Dobele -0.4 0.57 0.51 0.46 0.42 0.38 0.35 0.33 0.31 0.29 0.27 0.26 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16 0.16

Stende -0.2 0.58 0.52 0.47 0.42 0.39 0.36 0.33 0.31 0.29 0.28 0.26 0.25 0.24 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16 0.16

Rīga 0 0.59 0.53 0.48 0.43 0.40 0.37 0.34 0.32 0.30 0.28 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.18 0.18 0.17 0.16 0.16

Mērsrags 0.4 0.63 0.55 0.49 0.45 0.41 0.38 0.35 0.33 0.30 0.29 0.27 0.26 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16

Liepāja 0.6 0.64 0.57 0.51 0.46 0.42 0.38 0.35 0.33 0.31 0.29 0.27 0.26 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18 0.17 0.17 0.16

Grīdu uz grunts un pagrabu siltuma caurlaidības koeficienti, W/(m2K)

U = 0,3k W/(m2K)

Tuvākā

apdzīvota

vieta

Āra gaisa

temperatūra

apkures sezonā, oC


Alūksne -1.9 0.58 0.52 0.48 0.44 0.41 0.38 0.36 0.34 0.32 0.30 0.29 0.27 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19 0.18 0.18

Daugavpils -1.3 0.61 0.55 0.50 0.46 0.43 0.40 0.37 0.35 0.33 0.31 0.30 0.28 0.27 0.26 0.24 0.23 0.23 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19 0.18

21

/ Zīlāni

Priekuļi -1.1 0.63 0.56 0.51 0.47 0.44 0.40 0.38 0.35 0.33 0.31 0.30 0.28 0.27 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19 0.18

Ainaži -0.5 0.67 0.60 0.54 0.50 0.46 0.42 0.39 0.37 0.35 0.33 0.31 0.29 0.28 0.27 0.25 0.24 0.23 0.22 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19

Dobele -0.4 0.68 0.61 0.55 0.50 0.46 0.43 0.40 0.37 0.35 0.33 0.31 0.29 0.28 0.27 0.25 0.24 0.23 0.22 0.22 0.21 0.20 0.19 0.19

Stende -0.2 0.70 0.62 0.56 0.51 0.47 0.43 0.40 0.38 0.35 0.33 0.31 0.30 0.28 0.27 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19

Rīga 0 0.71 0.63 0.57 0.52 0.48 0.44 0.41 0.38 0.36 0.34 0.32 0.30 0.29 0.27 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.20 0.20 0.19

Mērsrags 0.4 0.75 0.66 0.59 0.54 0.49 0.45 0.42 0.39 0.37 0.34 0.32 0.31 0.29 0.28 0.26 0.25 0.24 0.23 0.22 0.21 0.21 0.20 0.19

Liepāja 0.6 0.77 0.68 0.61 0.55 0.50 0.46 0.43 0.40 0.37 0.35 0.33 0.31 0.29 0.28 0.27 0.25 0.24 0.23 0.22 0.22 0.21 0.20 0.19

Logu un stikloto konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienti, W/(m2K)

U = 1,6k W/(m2K)

Tuvākā

apdzīvota vieta

Āra gaisa

temperatūra apkures

sezonā, oC


Alūksne -1.9 3.07 2.79 2.55 2.36 2.19 2.04 1.91 1.80 1.70 1.61 1.53 1.45 1.39 1.33 1.27 1.22 1.17 1.13 1.09 1.05 1.02 0.98 0.95

Daugavpils / Zīlāni

-1.3 3.27 2.95 2.69 2.47 2.29 2.13 1.99 1.87 1.76 1.66 1.58 1.50 1.43 1.36 1.30 1.25 1.20 1.16 1.11 1.07 1.04 1.00 0.97

Priekuļi -1.1 3.34 3.01 2.74 2.51 2.32 2.16 2.01 1.89 1.78 1.68 1.59 1.51 1.44 1.38 1.32 1.26 1.21 1.16 1.12 1.08 1.04 1.01 0.98

Ainaži -0.5 3.58 3.20 2.90 2.64 2.43 2.25 2.10 1.96 1.84 1.74 1.64 1.56 1.48 1.41 1.35 1.29 1.24 1.19 1.15 1.11 1.07 1.03 1.00

Dobele -0.4 3.62 3.23 2.92 2.67 2.45 2.27 2.11 1.97 1.85 1.75 1.65 1.57 1.49 1.42 1.36 1.30 1.25 1.20 1.15 1.11 1.07 1.03 1.00

Stende -0.2 3.71 3.30 2.98 2.71 2.49 2.30 2.14 2.00 1.88 1.77 1.67 1.58 1.50 1.43 1.37 1.31 1.26 1.21 1.16 1.12 1.08 1.04 1.01

Rīga 0 3.80 3.38 3.04 2.76 2.53 2.34 2.17 2.03 1.90 1.79 1.69 1.60 1.52 1.45 1.38 1.32 1.27 1.22 1.17 1.13 1.09 1.05 1.01

Mērsrags 0.4 4.00 3.53 3.17 2.87 2.62 2.41 2.24 2.08 1.95 1.83 1.73 1.63 1.55 1.48 1.41 1.35 1.29 1.24 1.19 1.14 1.10 1.06 1.03

Liepāja 0.6 4.11 3.62 3.23 2.92 2.67 2.45 2.27 2.11 1.97 1.85 1.75 1.65 1.57 1.49 1.42 1.36 1.30 1.25 1.20 1.15 1.11 1.07 1.03

Durvju siltuma caurlaidības koeficienti, W/(m2K)

U = 2,2k W/(m2K)

Tuvākā

apdzīvota vieta

Āra gaisa

temperatūra apkures

sezonā, oC


Alūksne -1.9 4.22 3.83 3.51 3.24 3.01 2.81 2.63 2.47 2.34 2.21 2.10 2.00 1.91 1.83 1.75 1.68 1.61 1.55 1.50 1.45 1.40 1.35 1.31

Daugavpils / Zīlāni

-1.3 4.49 4.06 3.70 3.40 3.14 2.92 2.73 2.56 2.42 2.28 2.17 2.06 1.96 1.87 1.79 1.72 1.65 1.59 1.53 1.48 1.43 1.38 1.34

Priekuļi -1.1 4.59 4.14 3.77 3.45 3.19 2.96 2.77 2.60 2.44 2.31 2.19 2.08 1.98 1.89 1.81 1.73 1.67 1.60 1.54 1.49 1.44 1.39 1.34

Ainaži -0.5 4.92 4.40 3.98 3.63 3.34 3.10 2.88 2.70 2.53 2.39 2.26 2.14 2.04 1.94 1.86 1.78 1.71 1.64 1.58 1.52 1.47 1.42 1.37

Dobele -0.4 4.98 4.45 4.02 3.67 3.37 3.12 2.90 2.71 2.55 2.40 2.27 2.15 2.05 1.95 1.87 1.79 1.71 1.65 1.58 1.53 1.47 1.42 1.38

Stende -0.2 5.10 4.54 4.10 3.73 3.43 3.17 2.94 2.75 2.58 2.43 2.30 2.18 2.07 1.97 1.88 1.80 1.73 1.66 1.60 1.54 1.48 1.43 1.38

22

Rīga 0 5.23 4.64 4.18 3.80 3.48 3.22 2.99 2.79 2.61 2.46 2.32 2.20 2.09 1.99 1.90 1.82 1.74 1.67 1.61 1.55 1.49 1.44 1.39

Mērsrags 0.4 5.50 4.86 4.35 3.94 3.60 3.32 3.07 2.86 2.68 2.52 2.38 2.25 2.13 2.03 1.94 1.85 1.77 1.70 1.63 1.57 1.51 1.46 1.41

Liepāja 0.6 5.65 4.98 4.45 4.02 3.67 3.37 3.12 2.90 2.71 2.55 2.40 2.27 2.15 2.05 1.95 1.87 1.79 1.71 1.65 1.58 1.53 1.47 1.42

Ja vidējā telpu gaisa temperatūra ēkā ir ārpus tabulās norādītajām robežām, tad norobežojošās konstrukcijas siltuma caurlaidības koeficenta

normatīvā vērtība aprēķināma izmantojot pirms tabulas norādīto formulu, kur k ir temperatūras faktors.

k=19/(ttelpas – tāra),

kur

ttelpas – telpas vidējā gaisa temperatūra apkures sezonā;

tāra –normatīvā āra gaisa temperatūra saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01.

Norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta noteikšanai izmantotas būvnormatīvā LBN 002-01 noteiktās normatīvās norobežojošo

konstrukciju siltuma caurlaidības vērtības un izmantotas 2001.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 376 „Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”” 7.tabulā norādītās apdzīvotās vietas. Ja ēka neatrodas nevienā no apdzīvotājām vietām, tad

jāizvēlas tuvākā no norādītajām apdzīvotajām vietām.

23

2.pielikums . Atskaites apkures enerģijas patēriņa noteikšanai izmantojamās siltuma

caurlaidības koeficientu vērtības siltumnīcu un saldētavu jaunbūvēm un jaunām

norobežojošajām konstrukcijām

Jaunbūvju gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no jauna) atskaites jeb sākuma

apkures enerģijas patēriņa aprēķinā izmantojamās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, W/(m2K)

Attiecas uz apkurināmām siltumnīcām un saldētavām

Ēkas tips Norobežojošā konstrukcija

Sienas Jumti un

bēniņi

Grīdas uz

grunts un

pagrabi

Logi un

stiklotās un

caurspīdīgās

konstrukcijas

Durvis

Apkurināmas

siltumnīcas 0,25 0,25 0,3 3,6 2,2

Lauksaimniecības

un pārstrādes

uzņēmumu

saldētavas (0 oC

līdz +8 oC)

0,4 0,4 0,4 1,8 2,4

Lauksaimniecības

un pārstrādes

uzņēmumu

saldētavas (0 oC

līdz -8 oC)

0,35 0,35 0,35 1,6 2,2

Lauksaimniecības

un pārstrādes

uzņēmumu

saldētavas (-8 oC

līdz -25 oC)

0,3 0,3 0,3 1,6 2,2

24

25

3.pielikums. Energoefektivitātes paaugstināšana MK noteikumos

Nr. 600

Punkti, kuros 2014. gada 30.septembra MK noteikumos Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un


aktīvos” pieminēta energoefektivitāte.

MK noteikums Nr.600 energoefektivitāte pieminēta sešas reizes:

1. 11.punktā noteikts, ka energoefektīvas būves uzbūvēšana ir viens no sasniedzamajiem

rādītājiem vai mērķiem;

2. 39.punktā noteikts, ka energoefektivitātes audita sagatavošana ietilpst projekta attiecināmajās

izmaksās;

3. 56.punktā noteikts, ka iesniedzot projektu, jāiesniedz arī energoefektivitātes audita atzinums

(ja attiecināms);

4. 63.punktā noteikts, ka kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā

iesniedz sertificēta speciālista izsniegtu energoefektivitātes audita atzinumu vai SEG emisiju

aprēķinu, kurā fiksēts stāvoklis pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms)

5. 7.pielikumā noteikts, kāda papildus atbalsta intensitāte piešķirama projektam, ja tiek veikti

ieguldījumi energoefektivitātē;

6. 11.pielikumā noteikts, kāda informācija par sasniegtajiem energoefektivitātes rādītājiem

jāiesniedz pēc projekta īstenošanas.

11. Pēc projekta īstenošanas pretendents (izņemot kooperatīvo sabiedrību) pēc izvēles sasniedz vismaz

vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:

11.2. veic ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanā:

11.2.1. uzbūvētas energoefektīvas būves vai iegādātas energoefektīvas iekārtas

(pierādāms ar tehnoloģiju ražotāja izdotu sertifikātu, aprēķiniem, pamatojumiem,

energoefektivitātes auditu);

39. Šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos attiecināmas ir vispārējās izmaksas (tai

skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, juridiskie pakalpojumi, tehniski ekonomiskie

pamatojumi, patentu un licenču saņemšanas izmaksas, energoefektivitātes audita sagatavošanas vai

SEG emisijas aprēķinu veikšanas izmaksas), kuras ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai

īstenošanu un nepārsniedz septiņus procentus no kopējām izmaksām, kas minētas šo noteikumu 50.1.,

50.2., 50.3., 52.1. un 52.2. apakšpunktā, tai skaitā:

39.1. divus procentus no šo noteikumu 50.1. un 52.1. apakšpunktā minētajām izmaksām;

39.2. septiņus procentus no šo noteikumu 50.2., 50.3. un 52.2. apakšpunktā minētajām

izmaksām.

http://likumi.lv/ta/id/269868-kartiba-kada-pieskir-valsts-un-eiropas-savienibas-atbalstu-atklatu-projektu-konkursu-veida-pasakumam-ieguldijumi-materialajos#p1

26

26

56. Iesniedzot projektu šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, papildus

iesniedz šādus dokumentus

56.4. sertificēta speciālista izsniegtu energoefektivitātes audita atzinumu vai SEG emisiju

aprēķinu, kurā fiksēts stāvoklis pirms projekta iesniegšanas un plānotais stāvoklis pēc projekta

īstenošanas, ja projekta iesniegumā ir norādīts šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētais

mērķis;

63. Šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētā atbalsta saņēmējs kopā ar pēdējo maksājuma

pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

63.2. sertificēta speciālista izsniegtu energoefektivitātes audita atzinumu vai SEG emisiju

aprēķinu, kurā fiksēts stāvoklis pēc projekta īstenošanas, ja projekta iesniegumā ir norādīts šo

noteikumu 11.2. apakšpunktā minētais mērķis

7.pielikums

Atbalsta intensitāte (% no projekta attiecināmajiem izdevumiem)

Nr.p.k. Attiecināmo

izmaksu veids

Atbalsta pretendentu (t.sk. kooperatīvo sabiedrību) kopējais

apgrozījums (eiro)

0 Līdz 70

000

70 001 –

1 000 000

1 000 001 –

50 000 000

(10 000 0002)

50 000 001

– 500 000

000

Apakšpasākums „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”

1. Būvju būvniecība,

pārbūve, ilggadīgo

stādījumu

ierīkošana

40% 40% 40% 40% -

Papildu atbalsta

intensitāte, ja

projekts tiek

īstenots šo

noteikumu 11.2.1.

apakšpunktā

minētā mērķa

sasniegšanai

(projekta rezultātā

energoefektivitātes

rādītājs samazināts

vismaz par 20%)

- 10% 10% 10% -

Apakšpasākums „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”

11. Papildu atbalsta

intensitāte, ja

projekts tiek

īstenots šo

noteikumu 11.2.1.

apakšpunktā

minētā mērķa

sasniegšanai

(projekta rezultātā


rādītājs samazināts

vismaz par 20 %)

– 10 % 10 % 10 % 10 %

27

27

11.pielikums

Pārskats par atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības rādītājiem pēc projekta īstenošanas Eiropas

Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”

* Ja uzņēmumā ir uzbūvētas energoefektīvas būves vai iegādātas jaunas energoefektīvas iekārtas, tad

projekta īstenotājs pārskatam pievieno tehnoloģiju ražotāja izdotu sertifikātu, sertificēta speciālista

izdotu aprēķinu vai energoefektivitātes audita atzinumu.

Projekta rādītāji, ja mērķis (vai viens no mērķiem) ir energoefektivitātes paaugstināšana

lauksaimniecībā vai pārtikas ražošanā (5B)*

Rādītāja apraksts Mērvienība Gads Vērtība

Primārās enerģijas gala

patēriņš

kWh Gadā pēc projekta

īstenošanas

____.gads

Saražotās produkcijas

apjoms (izlaide)

standarta vienībās vai

saražotā pārstrādes

produkcija (t)

S. v.; t Gadā pēc projekta

īstenošanas

____.gads

28

28

4.pielikums. Ēkas energoaudita pārskata forma

29

29

Ēkas energoaudita pārskats

ĒKAS ADRESE

Ēkas fasādes fotogrāfija

30

30

I Vispārīgi

1.1.Ēkas identifikācija

1.1.1. Adrese

1.1.2. Ēkas kadastra numurs

1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja

novērtējums veikts ēkas daļai)

1.1.4. Ēkas tips

1.2.Ēkas pilnvarotā persona

1.2.1. Nosaukums

1.2.2. Reģistrācijas numurs

1.2.3. Juridiskā adrese

1.2.4. Kontaktpersona

1.2.5. Kontakttālrunis

1.3. Neatkarīgs eksperts (energoauditors) ēku energoefektivitātes jomā

1.3.1. Vārds, uzvārds

1.3.2. Sertifikāta numurs vai sertificēšanas

institūcijas lēmuma Nr.

1. 3.3. Kontaktinformācija (tālrunis, e-

pasts, adrese)

1.4. Energoaudits

1.4.1. Ēkas apsekošanas datums

1.4.2. Energoaudita pārskata numurs

1.4.3. Ēkas energoaudita

sagatavošanas datums

1.4.4. Ēkas energoaudita mērķis

Atjaunošana

(renovācija)

Pārbūve

(rekonstrukcija)

Jaunbūve

1.5. Ēkas un aprēķinos veikto pieņēmumu apraksts

31

31

II Pamatinformācija par ēku

1. Ēkas konstruktīvais risinājums

2. Ekspluatācijā nodošanas gads

3. Stāvi 3.1. pagrabs ________ (ir/ nav)

3.2. tipveida stāvi _________ (skaits)

3.3. tehniskie stāvi _________ (skaits)

3.4. mansarda stāvs ________ (ir/ nav)

3.5. jumta stāvs ________ (ir/ nav)

4. Kopējā aprēķina platība (m2)

5. Kopējā platība (m2)

6. Ēkas ārējie izmēri

(ja ēkai ir neregulāra forma, pievienojama skice

pielikumā)

garums (m)

platums (m)

augstums (m)

Ēkas skice

7. Cita informācija

12. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas – pielikumā uz _______ lapām.

32

III Ēkas norobežojošās konstrukcijas

1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr.

p.k.

Norobežojošā

konstrukcija

Materiāls(i)

un biezumi

(mm)

Pirms projekta īstenošanas Pēc projekta īstenošanas

Laukums (termiskajiem

tiltiem –

garums, m)

Būvelementa

siltuma

caurlaidības

koeficents

(U) (termiskajiem

tiltiem –

W/(mK))

Temperatūru

starpība starp

būvkonstrukc

ijas siltajām

un aukstajām

pusēm

Siltuma

zudumu

koeficie

nts


tiltiem –

garums)

Būvelementa

siltuma

caurlaidības

koeficents

(U)

(termiskajiem

tiltiem –

W/(mK))

Temperatūru

starpība starp

būvkonstrukcijas

siltajām un

aukstajām pusēm

Siltuma zudumu

koeficients

m2 W/(m

2 K) °C W/K m

2 W/(m

2K)

oC W/K

1. 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

2. Ārsienas

3. Jumts

4. Grīda uz grunts

5. Logi

6. Ārdurvis

7. Termiskie tilti

….

2. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT

2.1. Pirms projekta īstenošanas

2.2. Pēc projekta īstenošanas

2.3. Normatīvais1

1 Aprēķināts saskaņā ar šī pētījuma 1. un 2.pielikumu.

33

IV Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

1. Ventilācijas sistēmas ēkā Parametrs Pirms

projekta

īstenošanas

Pēc

projekta

īstenošanas

1.1. Telpas ar dabisko

ventilāciju

1.1.1. aprēķina laukums, m2

1.1.2. tilpums, m3

1.1.3. aprēķinā izmantotā gaisa

apmaiņas intensitāte, iekļaujot

infiltrāciju (1/h)

1.2. Telpas ar mehānisko

ventilāciju


1.2.2. tilpums, m3

1.2.3. aprēķinātā izmantotā gaisa

apmaiņas intensitāte, (1/h)

1.2.4. aprēķinātā izmantotā

infiltrācija, (1/h)

1.2.5. Siltuma atgūšanas

(rekuperācijas) efektivitāte (%)

1.3. Ēkas ventilācijas siltuma

zudumu koeficients Hve

dabiskā ventilācija

(W/K)



mehāniskā

(W/K)



kopējais

(W/K)

1.6. Iekštelpu aprēķina

temperatūra

oC

1.7. Ventilācijas siltuma

zudumi (dabiskā ventilācija)

apkures sezonā

kWh gadā


zudumi (mehānikā ventilācija)

apkures sezonā

kWh gadā

1.9. Kopējie ventilācijas

siltuma zudumi apkures sezonā

kWh gadā

2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par iekārtām N.p.k. Iekārtas nosaukums,

modelis

Ražošanas

gads

Aukstumenerģijas

daudzums

(kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

Pievienots

(jā/nē)

Datums

34

3.1. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā

3.1.1. Aprēķina parametri

Parametri apkures periodā Iekšējie siltuma ieguvumi

Saules siltuma

ieguvumi Ieguvumu

izmantošanas

koeficients

Kopējie siltuma

ieguvumi (ņemot vērā

ieguvumu izmantošanas

koeficientu)

kWh/m2 kWh/m

2 kWh/m

2



Parametri dzesēšanas periodā

Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma

ieguvumi Zudumu izmantošanas

koeficients

Kopējie siltuma

ieguvumi (ņemot

vērā zudumu

izmantošanas

koeficientu)

kWh/m2 kWh/m

2 kWh/m

2



3.1.2. Cita informācija

35

V Ēkas enerģijas bilance

36

Enerģijas patēriņš un uzskaite

1. Kurināmā patēriņš* – norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai sadalīti pa energoresursiem.

Gads

Sadalījums pa energoresursiem

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā Kurināmā

veids

Mēr-

vienība

Emisijas

faktors

Zemākais

sadegšanas

siltums*

2012

2013

2014

Piezīme: * norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība)

2. Siltumenerģijas patēriņa dati

2.1. Kopējais siltumenerģijas patēriņš

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā

2012 Kopējais enerģijas patēriņš, kWh



Kopējais vidējais (kWh gadā)

2.2. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai

37

37

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





2.3. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai (iekļaujot karstā ūdens cirkulāciju)

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





3. Ūdens patēriņa dati

3.1. Karstā ūdens patēriņš

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā

2012 Karstā ūdens patēriņš, m3



Kopējais vidējais (m3gadā)

38

38

3.2. Aukstā ūdens patēriņš

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





4. Elektroenerģijas patēriņš ēkā

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





39

VI. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

Nr.p.k. Energoefektivitātes pasākums Enerģijas ietaupījums MWh gadā

1.

Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml. (jānorāda ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U

(W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu ψ (W/m K))

2.



3.



40

40

2. Ēkas apkures sistēmas


1.

Energoefektivitātes pasākuma apraksts shēmas un tml.

2.


3.


41

41

3. Ēkas karstā ūdens apgādes sistēmas


1.


2.


3.


42

42

VII. Aprēķinātās energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

īstenošanas

Enerģijas patēriņa sadalījums



(MWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2

gadā)


(MWh gadā)


gadā)

7.1. Apkurei

7.2. Karstā ūdens sagatavošanai

7.3. Dzesēšanai

7.4. Mehāniskajai ventilācijai

7.5. Apgaismojumam

7.6. Citi patērētāji

7.7. Kopā

Neatkarīgs eksperts

__________________________

(vārds, uzvārds)

_____________________

(paraksts)

_______________

(datums)

43

PIELIKUMS

1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

44

44

5.pielikums. Ēkas energoaudita pārskata forma ar aizpildīšanas

vadlīnijām

45

45

Ēkas energoaudita pārskats

ĒKAS ADRESE

Ēkas fasādes fotogrāfija

46

46

I Vispārīgi

1.1.Ēkas identifikācija

1.1.1. Adrese Norādīt ēkas adresi

1.1.2. Ēkas kadastra numurs Ja energoaudits tiek veikts jaunbūvei, tad ēkas

kadastra numuru nenorāda

1.1.3. Ēkas daļa (paskaidro, ja

novērtējums veikts ēkas daļai)

Aizpilda, ja energoaudits tiek veikts ēkas daļai

1.1.4. Ēkas tips Norādīt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 600

9.pielikuma klasifikāciju

1.2.Ēkas pilnvarotā persona

1.2.1. Nosaukums Uzņēmuma nosaukums vai personas vārds un

uzvārds

1.2.2. Reģistrācijas numurs Uzņēmuma reģistrācijas numurs

1.2.3. Juridiskā adrese

Juridiskā adrese

1.2.4. Kontaktpersona

Vārds, uzvārds, ieņemamais amats

1.2.5. Kontakttālrunis

Vēlams norādīt arī e-pastu

1.3. Neatkarīgs eksperts (energoauditors) ēku energoefektivitātes jomā

1.3.1. Vārds, uzvārds Energoauditu drīkst sagatavot tikai sertificēts

energoauditors vai neatkarīgs eksperts ēku

energoefektivitātes jomā

1.3.2. Sertifikāta numurs vai sertificēšanas

institūcijas lēmuma Nr.

Sertifikātam jābūt derīgam energoaudita

sagatavošanas datumā

1. 3.3. Kontaktinformācija (tālrunis, e-

pasts, adrese)

Norāda vismaz e-pastu un tālruņa numuru

1.4. Energoaudits

1.4.1. Ēkas apsekošanas datums

Ja energoaudits tiek veikts jaunbūvei, tad ēkas

apsekošanas datumu nenorāda

1.4.2. Energoaudita pārskata numurs

1.4.3. Ēkas energoaudita

sagatavošanas datums

Norāda ēkas energoaudita sagatavošanas datumu

1.4.4. Ēkas energoaudita mērķis

Atjaunošana

(renovācija)

Pārbūve

(rekonstrukcija)

Jaunbūve

Aizpilda

vajadzīgā šūnā

ieliekot atzīmi

„X“

Aizpilda

vajadzīgā šūnā

ieliekot atzīmi

„X“

Aizpilda

vajadzīgā šūnā

ieliekot atzīmi

„X“

Atjaunošana (renovācija) – būves vai tās daļas remonts, lai atjaunotu būvi vai tās daļu,

nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu

vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.

Pārbūve (rekonstrukcija) – būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un

mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.

1.5. Ēkas un aprēķinos veikto pieņēmumu apraksts

47

47

Norāda vismaz sekojošu informāciju:

Apdzīvotu vietu, kura saskaņā ar būvnormatīvu LBN 003-01 izvēlēta apkures sezonas

ilguma un āra gaisa temperatūras noteikšanai;

Norāda ēkā notiekošos procesus, apraksta kā ēka tiek izmantota (darba laiki, darba

dienas);

Norāda, kādā veidā iegūta telpu gaisa temperatūra, kas izmantota aprēķinā. Norāda vai

ēkā ir mainīgs vai konstants telpu gaisa temperatūru režīms;

Norādīt via ēkas apkures enerģijas patēirņš ir atkarīgs no ēkā notiekošajām darbībām,

saražotās produkcijas apjoma (vai palielinoties saražotās produkcijas apjomam,

palielinās arī ēkas apkures siltumenerģijas patēriņš);

Aprakstīt, kā tiek saražota ēkā patērētā siltumenerģija – centrālapkur, lokālā

siltumapgāde, kurināmā vieds, u.t.t.

48

48

II Pamatinformācija par ēku

1. Ēkas konstruktīvais risinājums Īss ēkas apraksts, norādot izmantotos

materiālus.

2. Ekspluatācijā nodošanas gads Jaunbūvju gadījumā šajā šūnā norāda

paredzamo ēkspluatācijā nodošanas gadu.

3. Stāvi 3.1. pagrabs ________ (ir/ nav) Ja ir pagrabs, tad arī norāda vai tas ir

apkurināms, vai nav

3.2. tipveida stāvi _________ (skaits) Norādīt skaitu

3.3. tehniskie stāvi _________ (skaits)

3.4. mansarda stāvs ________ (ir/ nav)

3.5. jumta stāvs ________ (ir/ nav)

4. Kopējā aprēķina platība (m2) Aprēķina platībā iekļauj ēkas kondicionētās

daļas.

5. Kopējā platība (m2) Kopējā platībā iekļauj ēkas nekondicionētās

daļas un ārtelpas.

6. Ēkas ārējie izmēri

(ja ēkai ir neregulāra forma, pievienojama skice

pielikumā)

garums (m) Neregulāras formas

ēkām pievieno skici

platums (m) Neregulāras formas


augstums (m) Neregulāras formas


Ēkas skice

Vēlams norādīt vairākas ēkas skices/griezumus

7. Cita informācija

12. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas – pielikumā uz _______ lapām.

49

III Ēkas norobežojošās konstrukcijas

1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr.

p.k.

Norobežojošā

konstrukcija

Materiāls(i)

un biezumi

(mm)



tiltiem –

garums, m)

Būvelementa

siltuma

caurlaidības

koeficents

(U) (termiskajiem

tiltiem –

W/(mK))

Temperatūru

starpība starp

būvkonstrukc

ijas siltajām

un aukstajām

pusēm

Siltuma

zudumu

koeficie

nts


tiltiem –

garums)

Būvelementa

siltuma

caurlaidības

koeficents

(U)

(termiskajiem

tiltiem –

W/(mK))

Temperatūru

starpība starp

būvkonstrukcijas

siltajām un

aukstajām pusēm

Siltuma zudumu

koeficients

m2 W/(m

2 K) °C W/K m

2 W/(m

2K)

oC W/K

1. 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

2. Ārsienas

3. Jumts

4. Grīda uz grunts

5. Logi

6. Ārdurvis

7. Termiskie tilti

….

2. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT

2.1. Pirms projekta īstenošanas

2.2. Pēc projekta īstenošanas

2.3. Normatīvais2

2 Aprēķināts saskaņā ar šī pētījuma 1. un 2.pielikumu.

50

50

Nepieciešamības gadījumā tabulu papildina ar ailēm

Jaunbūvju gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no jauna) būvelementa siltuma caurlaidības

koeficientiem pirms projekta īstenošanas jāizmanto šī pētījuma 1. un 2.pielikumā norādītās vērtības.

Renovācijas gadījumā (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras nav paredzēts uzbūvēt no jauna) būvelementa siltuma caurlaidības

koeficientu vērtības norāda atbilstoši reālajai esošai situācijai.

Pirms un pēc ēkas rekonstrukcijas var atšķirties daļa norobežojošo konstrukciju (tiek izbūvētas jaunas norobežojošās konstrukcijas). Tādā gadījumā jānorāda gan

nojaucamās konstrukcijas (pēc projekta īstenošanas to laukums būs 0), gan jaunbūvējamās konstrukcijas (pirms projekta īstenošanas to laukums būs 0).

51

IV Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

1. Ventilācijas sistēmas ēkā Parametrs Pirms

projekta

īstenošanas

Pēc

projekta

īstenošanas

1.1. Telpas ar dabisko

ventilāciju

Tabulu drīkst papildināt ar

ailēm, ja ēkā ir vairākas zonas

ar dabisko ventilāciju


1.1.2. tilpums, m3

1.1.3. aprēķinā izmantotā gaisa

apmaiņas intensitāte, iekļaujot

infiltrāciju (1/h)

Vēlams

norādīt

vidējo

svērto

vērtību

visā ēkā kā

arī norādīt,

kā šī

vērtība

iegūta

Vēlams

norādīt

vidējo

svērto

vērtību

visā ēkā kā

arī norādīt,

kā šī

vērtība

iegūta

1.2. Telpas ar mehānisko

ventilāciju

Tabulu drīkst papildināt ar

ailēm, ja ēkā ir vairākas zonas

ar mehānisko ventilāciju


1.2.2. tilpums, m3

1.2.3. aprēķinātā izmantotā gaisa

apmaiņas intensitāte, (1/h)

Vēlams

norādīt

vidējo

svērto

vērtību

visā ēkā kā

arī norādīt,

kā šī

vērtība

iegūta

Vēlams

norādīt

vidējo

svērto

vērtību

visā ēkā kā

arī norādīt,

kā šī

vērtība

iegūta

1.2.4. aprēķinātā izmantotā

infiltrācija, (1/h)

Vēlams

norādīt

vidējo

svērto

vērtību

visā ēkā kā

arī norādīt,

kā šī

vērtība

iegūta

Vēlams

norādīt

vidējo

svērto

vērtību

visā ēkā kā

arī norādīt,

kā šī

vērtība

iegūta

1.2.5. Siltuma atgūšanas

(rekuperācijas) efektivitāte (%)

Norādīt

reālo

darbības

efektivitāti

nevis

siltummaiņa

efektivitāti,

kas norādīta

iekārtas

pasē

Norādīt

reālo

darbības

efektivitāti

nevis

siltummaiņa

efektivitāti,

kas norādīta

iekārtas

pasē



dabiskā ventilācija

(W/K)



mehāniskā

(W/K)



kopējais

(W/K)

52

52

1.6. Iekštelpu aprēķina

temperatūra

oC Var norādīt

vidējo

svērto

temperatūru,

ja tiek

norādīts

viena

temperatūra

visai ēkai,

kurā ir

vairākas

temperatūru

zonas

(izņemot

gadījumus,

ja daļu no

ēkas veido

siltumnīcas

vai

saldētavas)

Var norādīt

vidējo

svērto

temperatūru,

ja tiek

norādīts

viena

temperatūra

visai ēkai,

kurā ir

vairākas

temperatūru

zonas

(izņemot

gadījumus,

ja daļu no

ēkas veido

siltumnīcas

vai

saldētavas)


zudumi (dabiskā ventilācija)

apkures sezonā

kWh gadā


zudumi (mehānikā ventilācija)

apkures sezonā

kWh gadā

1.9. Kopējie ventilācijas

siltuma zudumi apkures sezonā

kWh gadā Ja pirms

un pēc

projekta

īstenošanas

atšķiras,

tad pie

energoefek

tivitātes

pasākumie

m jābūt

norādītam

pasākuma

m, kura dēļ

vērojama

atšķirība

Ja pirms

un pēc

projekta

īstenošanas

atšķiras,

tad pie

energoefek

tivitātes

pasākumie

m jābūt

norādītam

pasākuma

m, kura dēļ

vērojama

atšķirība

2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par iekārtām N.p.k. Iekārtas nosaukums,

modelis

Ražošanas

gads

Aukstumenerģijas

daudzums

(kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

Pievienots

(jā/nē)

Datums

53

3.1. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā

3.1.1. Aprēķina parametri

Parametri apkures periodā Iekšējie siltuma ieguvumi

Saules siltuma

ieguvumi Ieguvumu

izmantošanas

koeficients

Kopējie siltuma

ieguvumi (ņemot vērā


koeficientu)

kWh/m2 kWh/m

2 kWh/m

2


Norāda vērtību bez siltuma


koeficienta

Norāda vērtību bez

siltuma ieguvumu

izmantošanas

koeficienta

Norāda vērtību ar

siltuma ieguvumu

izmantošanas

koeficientu




koeficienta


siltuma ieguvumu

izmantošanas

koeficienta


siltuma ieguvumu

izmantošanas

koeficientu

Parametri dzesēšanas periodā

Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma

ieguvumi Zudumu izmantošanas

koeficients

Kopējie siltuma

ieguvumi (ņemot

vērā zudumu

izmantošanas

koeficientu)

kWh/m2 kWh/m

2 kWh/m

2



zudumu izmantošanas

koeficienta


siltuma zudumu

izmantošanas

koeficienta


siltuma zudumu

izmantošanas

koeficientu



zudumu izmantošanas

koeficienta


siltuma zudumu

izmantošanas

koeficienta


siltuma zudumu

izmantošanas

koeficientu

3.1.2. Cita informācija Norāda, kādā veidā noteikti iekšējie siltuma ieguvumi un saules siltuma ieguvumi. Norāda vai ēkā nenotiek procesi, kuri būtiski paaugstina iekšējos siltuma

ieguvumus.

54

V Ēkas enerģijas bilance

Norāda aprēķināto ēkas apkures siltumenerģijas patēriņu

Renovējamām un rekonstruējamām ēkām norāda izmērīto ēkas apkures siltumenerģijas patēriņu.

Renovējamām un rekonstruējamām ēkām var nenorādīt izmērīto ēkas apkures siltumenerģijas

patēriņu, ja netiek veikta patērētā ssiltumenerģijas vai kurināmā apjoma uzskaite.

Gadījumā, ja pieejams izmērītais siltumenerģijas patēriņš, aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš

jāvalidē saskaņā ar MK noteikumu Nr. 348 “Ēkas energoaefektiviates aprēķina metodi” 6.nodaļu.

55

Enerģijas patēriņš un uzskaite

Norāda tikai tos patēriņus, kas tiek reāli uzskaitīti (dabā jābūt skaitītājam, kurā tiek uzskaitītas zemāk esošajās tabulās norādītās

vērtības).

Šo nodaļu drīkst papildināt ar tabulām vai mainīt tabulu nosaukums, ja uzstādītie skaitītāji uzskaita citus parametrus nekā noteikts tabulu

nosuakumos.

1. Kurināmā patēriņš* – norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai sadalīti pa energoresursiem.

Gads

Sadalījums pa energoresursiem

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā Kurināmā

veids

Mēr-

vienība

Emisijas

faktors

Zemākais

sadegšanas

siltums*

2012

2013

2014

Piezīme: * norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība)

2. Siltumenerģijas patēriņa dati

2.1. Kopējais siltumenerģijas patēriņš

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





56

56

2.2. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





2.3. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai (iekļaujot karstā ūdens cirkulāciju)

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





3. Ūdens patēriņa dati

3.1. Karstā ūdens patēriņš

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

Augu

sts

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā



57

57



3.2. Aukstā ūdens patēriņš

Gads

Janvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





4. Elektroenerģijas patēriņš ēkā

Gads Ja

nvār

is

Feb

ruār

is

Mar

ts

Aprī

lis

Mai

js

Jūnij

s

Jūli

js

August

s

Sep

tem

bri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Dec

embri

s

Kopā





58

VI. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas


1. Jaunbūvēm (kā arī rekonstruējamu ēku norobežojošajām konstrukcijām, kuras ir paredzēts uzbūvēt no

jauna) norāda katru norobežojošo konstrukciju.



2.



3.



59

59

2. Ēkas apkures sistēmas


1. Norāda tikai tos pasākumus, kas samazina ēkas enerģijas patēriņu. Jaunbūvēm ēkas apkures sistēmas

energoefektivitātes pasākumi nav norādāmi, jo nav iespējams noteikt ietaupījumu no apkures sistēmas

uzlabojumiem neesošām ēkām.


2.


3.


60

60

3. Ēkas karstā ūdens apgādes sistēmas


1. Norāda tikai tos pasākumus, kas samazina ēkas enerģijas patēriņu. Jaunbūvēm karstā ūdens apgādes

sistēmas energoefektivitātes pasākumi nav norādāmi, jo nav iespējams noteikt ietaupījumu no apkures

sistēmas uzlabojumiem neesošām ēkām.


2.


3.


61

61

VII. Aprēķinātās energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

īstenošanas

Enerģijas patēriņa sadalījums



(MWh gadā)


gadā)


(MWh gadā)


gadā)

7.1. Apkurei

7.2. Karstā ūdens sagatavošanai

Var neaizpildīt, ja

ēkā nav karstā ūdens

vai nav paredzēts

veikt


pasākumus karstā

ūdens sagatavošanai

Var neaizpildīt, ja ēkā

nav karstā ūdens vai

nav paredzēts veikt


pasākumus karstā



nav karstā ūdens vai



pasākumus karstā



ēkā nav karstā ūdens

vai nav paredzēts

veikt


pasākumus karstā


7.3. Dzesēšanai Var neaizpildīt, ja

ēkā nav dzesēšanas

vai nav paredzēts

veikt


pasākumus

dzesēšanas enerģijas

patēriņa

samazināšanai

Saldētavu

aukstumenerģijas

patēriņu norāda šajā

šūnā


nav dzesēšanas vai nav

paredzēts veikt


pasākumus dzesēšanas

enerģijas patēriņa

samazināšanai

Saldētavu

aukstumenerģijas


šūnā


nav dzesēšanas vai



pasākumus


patēriņa

samazināšanai

Saldētavu

aukstumenerģijas


šūnā


ēkā nav dzesēšanas

vai nav paredzēts

veikt


pasākumus


patēriņa

samazināšanai

Saldētavu

aukstumenerģijas


šūnā

7.4. Mehāniskajai ventilācijai Var neaizpildīt, ja

ēkā nav mehāniskās

ventilācijas vai nav

paredzēts veikt


nav mehāniskās


paredzēts veikt


nav mehāniskās


paredzēts veikt


ēkā nav mehāniskās


paredzēts veikt

62

62


pasākumus

mehāniskās

ventilācijas enerģijas

patēriņa

samazināšanai


pasākumus

mehāniskās


patēriņa samazināšanai


pasākumus

mehāniskās


patēriņa

samazināšanai


pasākumus

mehāniskās


patēriņa

samazināšanai

7.5. Apgaismojumam Var neaizpildīt, ja


apgaismojuma


uzlabojumus

Var neaizpildīt, ja nav

paredzēts veikt

apgaismojuma


uzlabojumus

Var neaizpildīt, ja nav

paredzēts veikt

apgaismojuma


uzlabojumus



apgaismojuma


uzlabojumus

7.6. Citi patērētāji

7.7. Kopā

Starpībai starp kopējo enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas jāsakrīt ar VI nodaļā (Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi)

norādīto enerģijas ietaupījuma summu. Enerģijas patēriņa ietaupījumam jāveido vismaz 20% no enerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas ēkā.

Neatkarīgs eksperts

__________________________

(vārds, uzvārds)

_____________________

(paraksts)

_______________

(datums)

63

63

PIELIKUMS

1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

Documents

Lauku attīstības programma 2007-2013tes... · netiek aptverti Ēku energoefektivitātes likumā. Tā kā lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē izmantojamās ēkas bieži vien