�“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MARTS

Marta pirmās trīs nedēļas ieveda mūs īstā pavasara noskaņā. Saulīte lutināja, un laucinieka dvēsele lika pārskatīt sēklu krājumus. Jāsaka gan tā, ka dabā nekas nenotiek iepriekš noliktā laika. Arī

šogad būs tāpat. Taču esam bijuši liecinieki vairākām dabas parādībām, kas tik bieži pie mums nemaz nav vērojamas. Tie, kas negulēja 17. marta naktī, varēja sajūsmināties par krāšņu ziemeļblāzmu. Daudzi stāsta, ka kāvus redz pirmo reizi mūžā vai arī pirmo reizi redz tik spilgtu ziemeļblāzmu. Gaismas spēles debesīs bija gan starveidīgas, gan mākoņveidīgas, turklāt dažviet blāzma redzēta ne tikai pie ziemeļu apvāršņa, bet arī virs galvas. Varbūt kādam bērzaunietim to ir izdevies nofotografēt? Priecāšos, ja nākamajā numurā padalīsieties ar savām bildēm.

20. marts atnesa daļēju Saules aptumsumu. Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi divos līdz sešos gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2010. gada 4. janvārī, bet nākamais būs novērojams tikai pēc 6 gadiem - 2021. gada 10. jūnijā. Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs novērojams tikai 2142. gadā. Interesanti ir arī tā saucamie gredzenveida Saules aptumsumi. Tāds Latvijā būs vērojams 2039. gadā.

Marts neapšaubāmi ir pavasara svētku laiks. 21. martā plkst. 00:45 sākās astronomiskais pavasaris. 21. marts ir arī Benedikta diena. Cerams, ka šajā dienā mājās neienesāt nekādus kukaiņus, jo šī diena iezīmē tārpu un kukaiņu mošanos un tie nav vēlami viesi dzīvojamajās telpās. Latviešu tradīciju zinātāji ievēro arī 17. martu - Ģertrūdes dienu. Šajā dienā neko nedrīkstēja nest mājās no meža, lai čūskas nelien pagalmā. Svarīga arī Jāzepa diena - 19. marts. Jāzepa

Redaktores sleja

Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums2015. gada MARTS Nr. 3 (166)

Bērzaunes pagas ta l a i k raks ts

„ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs...”… 2. lpp.Deju kolektīvs „Atāls” gatavojas skatei... 5. lpp.Atzīmējam Teātra dienu... 6. lpp.Mūžam nedzīstoša sāpe mūsu tautas dvēselē... 4. lpp.

Redaktores sleja

dienā jālūdz Dieviņam viss, kas labs.25. martā atcerējāmies vēsturiskos notikumus, kas tik traģiski

1949. gadā izvērsās mūsu valsts iedzīvotājiem. Bērzaunes kapsētā katru gadu šajā datumā pulcējamies, lai ar savu klātbūtni apliecinātu cieņu šiem cilvēkiem.

23. martā bērnu un jauniešu centrā „Rīts” notika Bēbīšu skoliņas atklāšana. Vairāk par šo pasākumu lasiet nākamajā numurā.

2015. gadā aprit 150 gadi, kopš dzimuši laika un dzīvesbiedri - Aspazija un Rainis - Eiropas un pasaules mēroga literāti un sabiedriskie darbinieki. Neatsverams ir abu dižgaru ieguldījums Rietumu filozofiskās domas tuvināšanā un attīstībā Latvijā, kā arī idejas par brīvu un neatkarīgu Latviju izauklēšanā. Novērtējot šo dzejnieku ieguldījumu, UNESCO iekļāvis abu dižgaru 150. gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. - 2015. gadā. Šajā jubilejas gadā Latvijā plānoti daudzi un dažādi pasākumi. Jura Podnieka studijā top īsfilmu sērija „Domasspēks”, Māra Ķimele RJT iestudējusi lugu „Aspazija”, mūsu pagasta abās bibliotēkās - literatūras izstādes par Raini un Aspaziju.

Lai jums veiksmīgs pavasaris un priecīgas Lieldienas aprīļa sākumā!

Ineta, redaktore

Drīz Lieldienas.

“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MARTS2

AKTUĀLI“ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic,

dzīvos, arī ja tas mirs...”Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Tas ir tradicionālais Lieldienu sveiciens, ar ko cits citu sveicinām šajā dienā. Mums daudziem tas šķiet tik ierasti, ka varbūt jau esam pārstājuši domāt, ko īsti tas nozīmē?

Bet ko tas nozīmēja toreiz, pirmajā Lieldienu rītā, kad, piemēram, sievas, kas nāca uz kapu, lai svaidītu Jēzus miesas, pēkšņi atklāja, ka kaps ir tukšs. Viņa te nav... Izrādās, viņas dzīvo ir meklējušas pie mirušajiem... Kristus ir Augšāmcēlies!

Lieldienas vienmēr ir svinētas, tā teikt, ar „vērienu”... Bet ne vienmēr mēs atceramies, ka šie lielie pavasara svētki savu ceļu pie mums ir iesākuši kā dažu, pirms tam nevienam nezināmu, cilvēku liecība par pieredzēto. Viņi pēkšņi, vienā rītā, atskārta, ka Kristus, par kura nāvi un dzīves noslēgumu viņi bija pilnīgi pārliecināti, tagad ir augšāmcēlies. Kaps, kurā Viņš pirms dažām dienām tika guldīts, izrādās, ir tukšs.

Un arī mums Lieldienu īstā jēga atklājas tad, ja esam gatavi sevi nopietni konfrontēt ar Augšāmcelšanās vēsti. Sastapt Augšāmcelto Kristu nozīmē sākt dzīvot dzīvi, kurā Dieva klātbūtne nav meklējama tikai kādās senās liecībās, nostāstos, bet gan mūsu šodienā, mūsu dzīvē, attiecībās, mūsu attieksmē pret dzīvi un nāvi.

Lieldienu rīts caur Kristus Augšāmcelšanos ir metis vislielāko izaicinājumu nāvei, kuru cilvēks citkārt uzlūko kā savas esības galu. Pieceļoties no kapa, Jēzus parādīja, ka nāvei nav varas pār Viņu. Viņš ir metis ne tikai izaicinājumu nāvei, bet arī to uzveicis. Es biju miris un, redzi, Es esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man ir nāves un elles atslēgas. (Atkl. gr. 1:18) Šādi Kristus izsakās par sevi. Bet ne tikai. Ar vārdiem - Man ir nāves un elles atslēgas - Kristus pasaka, ka šo uzvaru Viņš var piešķirt, dot, sniegt kā dāvanu ikvienam ...

Sirsnīgi sveicu Kristus Augšāmcelšanās svētkos visus Bērzaunes pagasta iedzīvotājus!

Kaspars Eglītis, Bērzaunes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs

(Jāņa ev. 11:25)

Lieldienu laika dievkalpojumiBērzaunes luterāņu draudzē

29. martā - Pūpolu svētdienā -plkst. 16.00

draudzes baznīcā

3. aprīlī - Lielajā Piektdienā -plkst. 13.00

draudzes baznīcā

5. aprīlī - Lieldienās - Kristus Augšāmcelšanās dienā -

plkst. 16.00draudzes baznīcā

Par draudzes dzīvi plašāk:www.berzaunesbaznica.lv

2015. gada 29. martā draudzes baznīcā pēc dievkalpojuma (apm. plkst. 17.30)

Bērzaunes luterāņu draudzes ikgadējā pilnsapulce.

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MARTS

PŪRALĀDEPirmie panākumi Bērzaunes pagasta mūsdienu deju grupai „Juicy”

14. februārī Rēzeknes koncertzālē „Gors” norisinājās mūsdienu deju konkurss „Dance parade 2015”, kurā piedalījās deju grupas no Rēzeknes, Rīgas, Balviem, Zilupes u.c vietām, kā arī mūsu pagasta divas deju grupas. 1.-5. klašu deju grupa „Juicy little” ar deju „Crazy flight” ieguva 3. pakāpi, un 6.-8. klašu deju grupa „Juicy” ar deju „Radioactive” arī ieguva 3. pakāpi. Deju horeogrāfe - Lana Vihrova. Jauniešu centra kolektīvs un jaunie dejotāji saka lielu paldies par atbalstu Bērzaunes pagasta pārvaldei, kura piešķīra transportu.

Deju grupa „Juicy” turpina meklēt jaunos talantus. Nav vecuma ierobežojumu, tiek gaidīts ikviens dejot gribētājs.

Lana Vihrova

Pārsteigums sievišķības svētkosLaikā, kad lēnām tuvojas pavasaris un nesen nosvinēts 8. marts,

pienācis brīdis, lai parunātos par sievišķību, par sievišķības izpausmes veidu dejā - vēderdejā.

Dejas vēsturnieki uzskata, ka vēderdejas aizsākumi meklējami senos dzemdību rituālos. Pats termins ,,vēderdejas,, nāk no arābu valodas vārda „beledi”, kas nozīmē ,,no tautas nācis”. Vārdu “beledi” izmanto, runājot par mūziku, deju un tērpiem.

Pēdējo 2000 gadu laikā vēderdeja pilnveidojusies gan kā vingrojums, gan kā mākslas veids. Tā atslābina gan ķermeni, gan prātu, jo jāprot atbrīvoties un koncentrēties. Vēderdeja iedvesmo sievietes apzināties, izpaust un novērtēt savu sievišķību. Deja nav tikai tehnika, bet gan izpausmes veids, kas vislabāk pietuvina tevi tavai iekšējai valodai. Tā kopš pašiem pirmsākumiem bijusi sieviešu pašizpausmes deja, ar ko sievietes nodarbojās savā pulkā, prom no vīriešu acīm. Vēderdeja nekad nebūtu izdzīvojusi tik daudz gadu, ja būtu tikai sekla gorīšanās.

Vēderdeja jau kādu laiku ir pazīstama arī Latvijā, notiek arī festivāli.

No 5. līdz 8. martam Rīgā un Ventspilī norisinājās lielākais vēderdejotāju festivāls Baltijas valstīs un Eiropā ,,EL HANA ,,2015.

“EL HANA” festivāla mērķis - paaugstināt zināšanu līmeni, pilnveidot deju tehniku un iegūt jaunu pieredzi izpildītājmākslā.

5. martā Ventspilī teātra namā “Jūras vārti” uzstājās:•leģendārās austrumu deju zvaigznes no Ēģiptes -CAMELIA OF

CAIRO&TOMMY KING;•slavenie Bollywood dejas horeogrāfi un izpildītāji -

SUNNY&SURESH SINGH;•visskaistākās profesionālās vēderdejotājas no Latvijas, Krievijas,

Kazahstānas, Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas, Ukrainas;•daudzkārtējie Pasaules čempioni SHOW BALET IMPERIA no

Ukrainas un CANDMEN no Baltkrievijas. 6. martā norisinājās gala šovs Rīgā, viesnīcā ,,BELEVUE Park

hotel” Riga, ar zvaigžņu priekšnesumiem un brīvo skatuvi, kurā uzstājās arī „OREO” duets - Rasma un Dace ar šova deju ar spārniem - SPARKLY BUTTERFLIES.

6. un 7. martā bija meistarklases pie CAMELIA OF CAIRO, TOMMY KING un SUNNY SINGH dažādās vederdeju, moderno deju un Bolliwood tehnikās un horeogrāfijā. Pēc meistarklasēm tika izsniegti Baltijas Vēderdeju asociācijas pedagogu parakstīti sertifikāti. Šāds sertifikāts tika arī deju grupas “OREO” vadītājai Rasmai Platačei.

8. martā “OREO” no Madonas novada, Bērzaunes pagasta, piedalījās vēderdeju konkursā Show deju grupā. Konkurss norisinājās visu dienu.

Dejotprasmi vērtēja starptautiska žūrija:CAMELIA OF CAIRO (Ēģipte)TOMMY KING (Ēģipte)AHMED FERRI (Ēģipte-Vācija)SUNNY SINGH (Indija-Spānija)Elina Alimzhanova (Kazahstāna)Ekaterina Solpanova (Krievija)

Konkursa “EL HANA 2015” UZVARĒTĀJA, GRAND PRIX un kroņa ieguvēja Jeļena Šeremet- Magdenko no Lietuvas!

Konkurence šova deju grupā bija sīva - 12 grupas no dažādām valstīm. Konkursa beigās dejotājiem bija jānostājas uz skatuves. Katrai nominācijai sauca 5 labākās grupas vai 5 labākās dejotājas. Ļoti saviļņojošs mirklis iestājās, kad nosauca otrās vietas ieguvēju šova deju grupā deju grupu „ OREO”. Tajā brīdī aizmirsās grūtajos mēģinājumos izlietās asaras un sviedri. Paldies vadītājai Rasmai Patačei, dejotājām: Lijai Smirnovai par skaista meikapa veidošanu, Dacei Vulfiusai par optimismu un skaistajām rotām, Vinetai Ozolai par izturību, Inetai Resnei par smaidu.

Milzīgs paldies Bērzaunes lielākajiem patriotiem Anitai un Raimondam Aizstrautiem par mēģinājumu telpām, Sauleskalna kultūras namam, Madonas novada uzņēmumam SIA “Hydra Baltic” par mikroautobusu izmantošanu, šoferim Valentīnam Smirnovam un visiem pārējiem, kas mūs līdz šim ir atbalstījuši. Sevišķi liels paldies tiem, kas atbalstīja šajā reizē.

Dejo tā, it kā neviens tevi nevērotu.Mīli tā, it kā tu nekad nebūtu sāpināts.Dziedi tā, it kā neviens tevi neklausītos.Un dzīvo tā, it kā debesis būtu uz zemes.

Cilvēku patiesā izpausme notiek dejā… Ķermenis nekad nemelo. Agnes de Mille

Dejošana tevi pagriež pret debesīm - vienalga, uz kuru pusi tu griezies. Terri Guillemets

Ja nevari atbrīvoties no skeleta savā skapī, vislabākais ir to iemācīt dejot. Bernards Šovs

Deja ir klusuma dzeja. Simonides Ir daži visīsākie ceļi uz laimi, un dejošana ir viens no tiem. Vicki

Baum Es ticētu vienīgi tam Dievam, kurš mācētu dejot! Frīdrihs Nīče Deja ir kā vīns… ar katru nākamo reizi tā paliek arvien nobriedušāka.

Alarmel Valli Dejo, un tu būsi kas vairāk - lielāks, skaistāks un spēcīgāks par

ikdienišķo tevi! Agnes De Mille Aicinām jaunas dalībnieces pievienoties mūsu dejotāju pulciņam!

Rasma

“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MARTS�

PŪRALĀDEMūžam nedzīstoša sāpe mūsu tautas dvēselē

25. marta deportācijas skāra apmēram 2,28% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas bija valstiski organizēts genocīds, noziegums pret latviešu tautu, kam nav un nevar būt nekāda attaisnojuma vai noilguma.

Deportācija bija milzīga patvaļa, kad cilvēkam, nenorādot nekādu vainu, konfiscēja visu mantu un uz mūžīgiem laikiem aizsūtīja svešumā.

1948. gadā komunistiskā partija gatavojās sākt veidot zemnieku kopsaimniecības pēc Krievijas parauga. Latviešu zemnieki nevēlējās labprātīgi atteikties no savas zemes. Izsūtīšana skāra galvenokārt turīgo zemnieku ģimenes, kurām bija labāk iekoptās saimniecības. Turklāt zemnieki bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji.

25. martā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku - ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Pretestība kolektivizācijai bija lauzta - mēnesi pēc izvešanas jau vairāk nekā 70% zemnieku bija iestājušies kolhozos.

Pēc 1956. gada liela daļa izsūtīto tika atzīti par nevainīgiem un viņiem atļāva atgriezties Latvijā. Izsūtīšanas brīdī konfiscētais īpašums netika atdots un vajadzēja paiet vēl ilgiem gadiem, lai represētie atgūtu godīga cilvēka vārdu. 1949. gada 25. martā deportētie pilnībā tika reabilitēti tikai pēc 1989. gada.

Arī no mūsu - Bērzaunes - pagasta izvesto bija daudz. Katru gadu pie piemiņas akmens Bērzaunes kapsētā tiek rīkots atceres pasākums. Skan dziesmas, dzejoļi, klātesošie represētie dalās atmiņās. Tikai ar katru gadu viņu paliek mazāk un mazāk...Mūsu pienākums ir saglabāt un nodot tālāk jaunajai paaudzei viņu atmiņas. Lūk, daži fragmenti no tām.

Atmiņās dalās bijusī Bērzaunes pamatskolas skolotāja Edīte Poriete: Edītes vecāku ģimenēm - Anšmitiem un Berģiem par nometinājuma vietu noteica Tālos Ziemeļus, Tomskas apgabalu. Kad Edītes rokās nonāca Sandras Kalnietes grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, viņa sāka pētīt Parabeļas rajona administratīvo karti. Viņas vecāku stāstījumā tika pieminētas tādas Parabeļas rajona vietas kā Kirilovka, Belka, Bolotnaja, Kļuči.

Nākamie Edītes vecāki - Ludvigs Berģis un Asija Anšmite - dzīvoja dažādās sādžās, bet, strādājot kolhoza pļavās, iepazinās. Tā PSRS režīms tālu no Latvijas saveda kopā divas jaunas sirdis. 1954. gada 8. maijā jaunieši uzdrošinājās lūgt atļauju reģistrēt laulību. Izsūtījumā Sibīrijā jau bija pavadīti pieci gadi. Vecāki sākumā baidījušies, vai vispār izdos kādu dokumentu, tomēr Belkas ciema padomē izdota laulības apliecība. Lieciniece šīs dienas notikumam ir arī vecāku kopīgā fotogrāfija Belkā. Arī Edītes dzimšanas apliecība 1955. gada 24. jūnijā ar ierakstu Nr. 26 izsniegta Belkas ciema padomē. Sākumā vecāki vēlējušies likt meitai vārdu Taiga, bet vēlāk pārdomājuši, jo pārāk sāpīgs būtu atgādinājums.

Jautāta par tā laika notikumiem un izsūtīšanu, Edīte atbild ar savas likteņa biedres Sandras Kalnietes vārdiem:”Ko es, mazs bērns, varēju zināt par ciešanām? Tās man tika aiztaupītas.” Fiziskās ciešanas, aukstums, bads Edītei gāja secen. Viņu pasargāja vecāku un vecvecāku mīlestība. Vai gan citādi mazs bērns varētu izturēt 40 grādu aukstumu, garo atgriešanās ceļu līdz Latvijai pārpildītā kuģī un pēc tam vilcienā 1957. gada pavasarī?

(Atmiņas pierakstījis Mārtiņš Tuziks 2007. gadā, konsultēja skolotāji Daina Briede un Aivars Sinelis).

Atceras Anita Freimane: Pēckara laiks. Mammītei jādomā, kā pabarot un apģērbt bērnus, tāpēc Madonas dzīvoklī, kurā jau dzīvo 5 cilvēki (arī vecmamma) vienu istabiņu izīrē skolēniem.

Pienāk 1949. gada marts. Pusnaktī skaļi sitieni pa durvīm pamodina Anitu, brāļus un māti. Dzīvoklī ienāk bruņoti vīri un pavēl pusotras stundas laikā saģērbties un sataisīties ceļam. Anita stāsta:

„Mēs bijām pieci cilvēki: mamma, vecmamma, es (11 gadi), brāļi Jānis (6 gadi) un Andrejs (5 gadi). Nobijušies, čupiņā uz pauniņas sasēdušies, gaidījām, kad atbrauks pakaļ. Tā nosēdējām līdz rīta gaismai. Tikai tad visu sakrāva mašīnā un mūs aizveda uz Madonas dzelzceļa staciju. Tur stāvēja restotie vagoni, kuros „lādēja” iekšā atvestos.

Tad sākās tālais ceļš. Vissmagāk gāja mammītei, kad kāds no vagona vīriešiem viņai acīs pateica: „Lai nu kam, bet tev ar bērniem droša bada nāve.” Varēja tā nodomāt, bet ne teikt.

Sibīrijā pieturējās vēl krietns sals. Braucot vagons bija apsalis balts.

Nelīdzēja mazā čuguna krāsniņa, kuru kurināja cauru diennakti. Pabraucām garām Omskai, Tomskai, Krasnojarskai. Braucām

garām lielajam Baikāla ezeram, cauri daudziem tuneļiem, līdz beidzot mūsu vagonam „izlādēšanas” vieta bija atrasta. Amūras apgabals, Svobodņeckij rajons, stacija Mihailo- Česnokovskaja. Mēs bijām atvesti galapunktā...”

Kad „noziedzniekus” atveda nometināšanas vietā, mātei noprasīja, par ko viņi izsūtīti, jo papīros nekas nebija atzīmēts. Ko māte varēja atbildēt? Tad viņai prasīja, kur vīrs. Māte teica, ka apcietināts. Tad arī „tiesas spriedums” bija gatavs: „Skaidrs, nacionālisti!”

Par dzīvi izsūtījumā, kur pavadīti 7 gadi, palicis daudz dažādu atmiņu:

„Tur atradās rūpnīca, kurā zāģēja špalas jeb tā saucamos gulšņus sliedēm dzelzceļa būvei. Turpat arī no Zejas upes pa ķēžu transportieri vilka baļķus, kuri tika šķiroti pēc izmēriem un labuma kategorijām, krauti ļoti lielās augstās grēdās un lādēti vagonos, un sūtīti uz valsts iekšieni.

Ziemā visiem bērniem bija jāiet skolā, kaut gan valodu nepratām. Gada laikā to apguvu un ceturto klasi beidzu ar labām sekmēm. Latvijā mācījos arī 4. klasē, tāpēc iznāca divas reizes mācīties vienā klasē, lai iemācītos valodu un varētu mācīties tālāk. Pa vasaru lielākie bērni gāja strādāt, palīdzot sagādāt iztiku ģimenei.

1951. gada rudenī mūs pārsūtīja vēl 300 km uz ziemeļiem, uz taigu, Zejas rajonu, un nometināja Jermanovskas sādžā. Sākums bija graujošs. Mūsu mantas sameta lielos vērša ratos, bet mums pašiem uz sādžu bija jāiet kājām. Apmēram 10 km. Savas mantas atradām vienā graustā, kur nebija ne durvju, ne krāsns, vien logi, šķiet, bija. Pirmo nakti pavadījām vairākas ģimenes vienā istabiņā. Gulējām visi uz kailas grīdas. Nakti pamodušies, nevarējām saprast, kas notiek - blakšu tūkstoši...

Nākamajā dienā dabūjām citu istabiņu. Tur blakšu bija mazāk, bet prusaki... Mammai, gatavojot vakariņas, daudzi bija sakrituši mērces pannā. Bet ko darīt - ēst gribējās. Tā bija ļoti auksta istaba. Mammīte pati atkal meklēja istabiņu un atrada. Maza bija. Starp lāviņām knapi varēja izspraukties viens cilvēks. Maza, maza virtuvīte, kuru no istabas atdalīja liela krievu krāsns, bet bija silta.

(Atmiņas pierakstījis Kristaps Vestfāls 2007. gadā, konsultēja skolotāji Daina Briede un Aivars Sinelis)

Atceras Vija Elliņa: “Bija skaists 1949. gada 25. marta rīts. Visapkārt baltas kupenas. Tikko bija sākusies krievu valodas stunda, ko vadīja skolas direktore Vēbere. Tad - klauvējiens pie durvīm. Skolas apkopēja izsauca direktori koridorā. Tur - vairāki bruņoti vīri. Mēmās šausmās saskatījāmies: vai tiešām direktori arestēs? Bija jau par ko - viņa taču bērnu izsūtītajiem vecākiem rakstīja vēstules, jo vienīgā prata krieviski rakstīt. Direktore ienāca klasē. Asaras valdīdama, stāvēja pie galda. Tad teica: „Imantiņ, tev jāpošas tālā ceļā.” Imants Rūtiņš, mūsu klases pirmais komjaunietis. Nu jābrauc projām? Kas tad notiks ar mums - pārējiem?... Man bija grāmata „Alitets aiziet kalnos” un skatu kartīte. To uzrakstīju piemiņai, un visi parakstījāmies.

Tad sākās haoss: daudzi ģērbās un devās uz mājām. Brauca un brauca pajūgi pēc izsūtāmajiem. Daudzi jau bija aizgājuši uz mājām. Es negāju - kulakos māte nebija ieskaitīta, tēvs miris kara laikā. Ar politiku nekad neviens nebija nodarbojies. Tā domāju es. Bet četros pēc pusdienas izrādījās, ka man domāšana bija nepareiza. Mūsu klasē bijām sapulcējušās dažas meitenes. Tad ienāca manas klasesbiedrenes māsa un teica, ka vienai no mums esot jātaisās. Viņa tikai nedrīkstot teikt, kurai. Sapratu, ka tā esmu es: kādreiz vecākiem piederēja 56 ha zemes. Tas nekas, ka pēc tēva nāves māte no tās atteicās un paturēja tikai 15 ha.

Šķūtnieks aizveda mani mājās. Tur priekšā bija divi bruņoti zaldāti, māja izvandīta, daži maisi ar mantām. Māte izmisusi staigāja un vaimanāja. Kaut ko jau zaldāti salika maisos - mātes rokdarbus (izšuvumi, tamborējumi, adījumi). It kā nevērtīgas lietas, bet tālajā zemē labi novērtētas. Vienīgi laulības gredzenus un fotogrāfijas māte bija ielikusi.

(Vijas kundzi uzklausīja Raitis Rancāns un Artūrs Asarītis 2007. gadā, konsultēja skolotāji Daina Briede un Aivars Sinelis).

Lappusei materiālus izvēlējās redaktore

Ineta Zvirgzdiņa

5“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MARTS

AKTUĀLI

Informācija par izstādi

No 2015. gada 17. marta līdz 17. maijam Sauleskalna tautas namā būs skatāma Žaņa Bezmera izstāde „Pieskares punkti aizgājušam laikam. Foto notikumi 1985 -1990”.

1985. gada maijā Ž. Bezmers tika norīkots par Madonas ,,Lauktehnikas” pārvaldnieku. Notika negaidīta pārcelšanās no dzimtā Liepājas rajona uz Vidzemi, uz Madonu. Pamatīgi mainījās Žaņa amata pienākumi, bet saglabājās ierastais vaļasprieks - fotografēšana.

Visi laipni aicināti apskatīt izstādi!Sauleskalna tautas nama darba laiks no plkst. 11.00 līdz 19.00,

pirmdienās no plkst.13.00 līdz 21.00.

Deju kolektīvs „Atāls” gatavojas skatei7. martā Sauleskalna tautas

nama jauniešu deju kolektīvs devās pirmajā viesizbraukumā piedalīties koncertā Mārcienas tautas namā. Kolektīva mākslinieciskā vadītāja ir Inga Pujate. Kolektīva sastāvu veido nu jau 16 dalībnieki - jaunieši gan no Sauleskalna, Bērzaunes, Iedzēniem, gan arī no Mārcienas pagasta. Mēģinājumi parasti notiek svētdienās plkst. 15.30.

Pašlaik jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvs „Atāls” aktīvi gatavojas Madonas novada deju skatei 29. martā, kas notiks Madonas kultūras namā.

Vēlam veiksmi, izturību un sasniegumus deju kolektīviem!

Gunta

Daudz baltu dieniņu! 3. marts - skaista, brīnišķīga diena skolotājai Veronikai Caunei

- viņas dzimšanas diena. Apaļa jubileja – 70. Skaists, ražens, varens skaitlis! Gandrīz 40 gadus skolotāja diendienā te, Bērzaunes skolā, ir kopā ar skolēniem un saviem kolēģiem, dāvājot zināšanas, pieredzi, sirds gudrību, izdzīvojot priekus un bēdas, atbalstot, palīdzot, uzklausot.

Skolotāj! Jūs esat tik enerģiska un darbīga kā burbuļojošs avotiņš. Jums acīs deg spītības velniņš. Tāda Jūs esat - kā uguns starp sausiem žagariem, kas liesmo pati un iekvēlo citus. Tāda Jūs esat un tāda Jūs baudāt šo dzīvi, šo sauli, šo vēju - šo pasauli.

Tikpat radošu un možu garu vēlam arī turpmāk!

Bērzaunes pamatskolas kolektīvs

Sveicieniem un visa laba vēlējumiem pievienojas arī „Bērzaunes Rīts”. Cik pareizi pasaulē viss ir sakārtots! Cik daudz vārdu sieviešu dzimtē! Vārdi māja un durvis ir sieviešu dzimtē, vārds maize, mīlestība, nakts un gulta arī ir sieviešu dzimtē. Vīriešu dzimtē vien - slieksnis durvju priekšā, galds, uz kā uzlikt maizi, un mēness, kas sapņo par mīlestību pie nakts debesīm. Skolotāj, esiet vienmēr sievišķīgi gudra un dzirkstoša!

“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MARTS�

INTERESANTIAtzīmējam Teātra dienu

Kad aiz loga daba un saulīte svin pavasara iestāšanos, Sauleskalna pirmsskolas izglītības iestādē „Vārpiņa” pavasari ieskandina Teātra dienas, kad mazie bērni gūst savu pirmo pieredzi aktieru lomās. Teātris kalpo gan kā izklaides, gan izziņas un iedvesmas avots.

Visi esam iegādājušies brīvbiļetes, ieņēmuši vietas zālē, ir atskanējis trešais zvans un uz skatuves ar pasaciņu “Zem sēnītes” mūs iepriecina paši mazākie bērnudārza bērni.

Drosmīgie aktieri Kristers un Dženija no 2 līdz 3 gadu vecuma bērnu grupas pastāsta, kā pasauli iepazina

Pīlēns un Cālēns.

Ar īsti pavasarīgām un brīnišķīgām pārvērtībām izrādē „Kāpuriņš un spogulis” mūs pārsteidz 5-6. gadīgās grupas

bērni - Jasmīna un Beate.

Kurš gan zināja par viltīgo meža kukulīti - adatu kamolīti, kurš aizmuka no vectētiņa un vecmāmiņas, apmānīja vilku, lāci un lapsu un kurš patiesībā izrādījās nevis kukulītis, bet

īstens meža iemītnieks Ezis. Šo patiesību mums atklāt palīdzēja 4-5 gadu vecuma

grupas bērni.

PALDIES grupu skolotājām un audzinātāju palīgiem, visiem, kas iesaistījās izrāžu tapšanā.

Evita

Izlasi, varbūt Tu vari palīdzēt!Bērzaunes pagasta bērnu un jauniešu centra

jaunizveidotajā tehnoloģiju pulciņā piedalās astoņi zināt un mācīties griboši jaunieši.

Šobrīd, apgūstot programmas pamatus, ļoti daudz darba jāveic ar datoru, bet ne visiem jaunekļiem ir savs dators, ar ko strādāt, un pagaidām izlīdzamies ar to, kas ir. Bet varbūt ir kāds, kuram ir portatīvais dators, kuru neizmanto un būtu vēlme to ziedot cēlam mērķim? Portatīvais dators būtu lietderīgāks, jo to jaunietis varētu paņemt līdzi un mācīties arī mājās.

Ļoti noderētu arī projektors, lai visu, kas tiek darīts pasniedzēja datorā, varētu projicēt arī uz sienas, lai pasniedzējam nav pie katra jaunieša atsevišķi jāpieiet un jārāda katrs darbības solis.

Jaunieši saka paldies jau iepriekš ar cerību, ka jums ir iespēja ziņu nosūtīt kādam, kas var mums palīdzēt.

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MARTS

PŪRALĀDEINTERESANTI“Vēlziedes” aktīvi koncertē

21. februārī jau 15. reizi Salaspils kultūras namā „Enerģētiķis” izskanēja Rīgas apriņķa pensionāru apvienības rīkotais sadziedāšanās pasākums „Daugav’s abas malas”, kas ik gadus pulcē kopā dziedošos seniorus no Vidzemes un Zemgales. Ar krāšņu repertuāru pasākumā piedalījās senioru vokālie ansambļi no Madonas, Bērzaunes, Limbažiem, Vidrižiem, Jelgavas, Valmieras, Siguldas, Cēsīm, Ikšķiles, Madlienas, Ķekavas, Tukuma, Vilces, Valgundes, Ulbrokas un, protams, Salaspils. Šo kolektīvu vidū tādi, kas uz skatuves kāpuši visas 15 reizes, bet bija arī tādi, kuri sadziedāšanās pasākumā „Daugav’s abas malas” šogad piedalījās pirmo reizi. Arī Bērzaunes pagasta Sauleskalna tautas nama senioru vokālais ansamblis šajā pasākumā piedalījās pirmo reizi. Katru gadu pasākumam ir noteikta tēma. Šogad tās nosaukums „Skaists ir mans novadiņš”. Mūsu ansamblis koncertā izpildīja divas dziesmas: Ulda Lapsiņa un Jura Brežģa „Gaiziņš” un Ainas Božas „Man dzīvē šai laimējies ļoti”. 15. jubilejā īpaši tika sumināta šī pasākuma dvēsele Rīgas pensionāru apvienības vadītāja Aija Kušķe. Aijas kundze ir pārliecināta, ka šāds pasākums senioriem vajadzīgs, jo kolektīvi jau laikus interesējās, vai „Daugav’s abas malas” notiks atkal. Šis pasākums notiek bez jebkāda ansambļu svarīguma vai profesionalitātes izvērtējuma, tādēļ dziedātāji var uzstāties brīvi un

bez satraukuma. Vienīgais vērtējums ir kolēģu un klausītāju atzinības aplausi. Pasākums notika ļoti jaukā un sirsnīgā atmosfērā. Pozitīvi uzlādētas, devāmies mājup, skanot dziesmām akordeona pavadījumā arī autobusā.

5. martā „Vēlziedes” ar pavasarīgu koncertprogrammu viesojās Ļaudonas pansionātā, bet 7. martā bijām viesos pie Ļaudonas pagasta sieviešu klubiņa „Mežrozīte”, kur piedalījāmies koncertā „Lai pavasar’s tev sirdī plaukst!” Ļaudonas kultūras namā. Pašreiz ar lielu atbildību gatavojamies novada vokālo ansambļu skatei, kura notiks 11. aprīlī Madonas mūzikas skolā.

Sakām lielu paldies par atbalstu kolektīva koncertizbraukumu organizēšanā Bērzaunes pagasta pārvaldei un kultūras un sporta pasākumu organizatorei Guntai Strodei. Lielais paldies arī mūsu vizinātājiem Uģim Ezerkalnam un Normundam Rudenim par precizitāti, pacietību un izturību! Paldies arī z/s „Aizupes” par īpaši sagatavoto ciemakukuli braucienam uz Salaspili!

Lai mums visiem jauks un veiksmīgs pavasaris!

Judīte Gūte, vokālā ansambļa „Vēlziedes” vadītāja

LIELĀ TALKA 2015 - 25. APRĪLĪ VISĀ LATVIJĀ!Pēdējos gadus Lielās talkas akcents ir Vides izglītība, kā arī

pasākumu kuplina Pagalmu labiekārtošanas kustība. Katru gadu Lielā talka izvirza noteiktu vadmotīvu, lai aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību tam, cik ļoti ir saistīta mūsu ikdienas rīcība ar vidi un tās veselību. 2011. gada vadmotīvs bija „Nāc talkā Latvijai!”. 2012. gadā - „Skaties dziļāk - nemēslo!”. 2013. gadā - „Tīra Latvija sākas tavā galvā”. 2014. gadā - „Tīra Baltijas jūra sākas tavā vannas istabā”. 2015. gadā - „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”.

Projekta mērķis ir līdz 2018. gadam, Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē - dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt.

Vēsture. Lielās talkas tradīcija aizsākās pirms septiņiem gadiem ar talku 2008. gada 13. septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90. dzimšanas dienā. Nākamās talkas notika 2009. gada 18. aprīlī, 2010. gada 24. aprīlī, 2011. gada 30. aprīlī, 2012. gada 21. aprīlī, 2013. gada 20. un 27. aprīlī (laikapstākļu dēļ talka oficiāli norisinājās divās dienās). Aptuvenie aprēķini liecina, ka šajos gados vides sakopšanas pasākumos kopumā piedalījušies apmēram 795 000 entuziastu.

Pasākuma ideja balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lielās talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā.

Lielās talkas patrons no 2008. līdz 2011. gadam bija Valsts prezidents Valdis Zatlers. 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā Lielās talkas patrons ir Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Lielajā talkā mīļi aicinām piedalīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kam rūp ilgtspējīga valsts attīstība un iespēja dzīvot nepiesārņotā, skaistā vidē.

2015. gadā Lielā talka notiks 25. aprīlī.Talkošanas daudzveidība. Lielajā talkā aicinām ne tikai vākt

atkritumus, bet darīt arī citus labus darbus - stādīt kokus, radīt brīnišķīgas puķu dobes, izgatavot putnu būrīšus, atjaunot žogus, soliņus, tiltiņus... Dzīvosim skaisti! Lai prieks tev pašam un pārējiem!

Pasaulē. Kopš 2008. gada savas zemes sakopšanas talkās kopumā piedalījušies vairāk nekā 9 000 000 cilvēku. Tas ir skaitlis, kas mums zināms, pateicoties organizācijai „Let’s Do it!”, kuras koordinācijas centrs atrodas tepat blakus - Igaunijā. „Let’s Do it!” kopējā tīklā pašlaik vieno 111 valstu komandas, kuras kopā pēdējo sešu gadu laikā noorganizējušas 187 talkas. Dalībvalstu un brīvprātīgo skaits aug ar katru gadu un mērķis tām visām viens - tīra planēta. Pašlaik visgaidītākā un vērienīgākā talka pasaulē bijusi Vidusjūras lielā sakopšana. Tā norisinājās 2014. gada 10. maijā, vienlaicīgi vienā dienā vienā talkā iesaistot 22 valstis.

Kādi pasākumi 25. aprīlī būs mūsu pagastā, sekojiet līdzi reklāmai un informācijai!

www.talkas.lv

“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MARTS�

Ir katram ziedam sava rasas pērle,Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.Kā gribētos to satvert saules starāUn dāvināt to tev no sirds!

INFORMĀCIJA, APSVEIKUMI

Man pilna krūze, pilna dvēseleAr gadiem ilgi sakrāto.Nu es jums nestu, es jums dotu,Bet nevaru vairs pacelt to.

70 gadu jubilejā Veronikai Caunei65 gadu jubilejā Asjai Kangarei Dzidrai Leperei Ritai Vilgertei60 gadu jubilejā Miķelim Cielavam55 gadu jubilejā Ritai Kuzņecovai Edgaram Lācim Tamārai Martinsonei Īvei Seškenai Aivaram Skutelim Edītei Vīksnītei50 gadu jubilejā Danutei Teilānei45 gadu jubilejā Matīsam Dukaļskim Agitai Kalniņai40 gadu jubilejā Ilgvaram Turkam Ivaram Turkam

Sirsnīgi sveicieni marta jubilāriem!

APSVEIKUMI

LŪGUMS PALĪDZĒT

PASĀKUMU AFIŠA

SĒRU VĒSTS

30 gadu jubilejā Viesturam Bāņukalnam Raitim Kalniņam25 gadu jubilejā Gintam Kāpostam Lainei Lambertei20 gadu jubilejā Lainei Polei15 gadu jubilejā Dairim Biķerniekam Sentim Dukaļskim Elīnai Putniņai10 gadu jubilejā Evelīnai Cimmermanei Viktorijai Freimanei Markusam Kivkucānam5 gadu jubilejā Enijai Upatniecei

MIRUŠI:TIHONS JELUŠKINS

09.02.2015. 87 gadu vecumā;

JĀNIS GREIZIŅŠ20.02.2015. 95 gadu vecumā.

25. martā plkst.11.00 Bērzaunes kapos pie piemiņas akmens Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai

veltīts atceres brīdis.

27. martā plkst. 14.00 Sauleskalna tautas namākoncerts “Ceļā uz XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku lielkoncertu “Līdz varavīksnei tikt”

Koncertā piedalās:Barkavas KN bērnu studija “Kriksis”, Kalsnavas

pamatskolas 1.-4. kl. un 3.-6. kl. deju kolektīvi, Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas 5.-6. kl. deju kolektīvs, Ļaudonas PII “Brīnumdārzs” deju kolektīvs, Madonas PII “Saulīte” deju kolektīvs, Madonas KN 2. kl. un 5.-6. kl. deju kolektīvi, Madonas 2. vidusskolas 1.-2. kl. deju kolektīvs, Vestienas pamatskolas 3.-6. kl. deju kolektīvs, Sauleskalna TN pirmsskolas un 3.-6. kl. deju kolektīvi.

Laipni aicināti visi dejot mīļotāji!

28. martā plkst. 18.00 Sauleskalna tautas namāsadziedāšanās un sadraudzības koncerts

“Pavasara ritmos”Piedalās: Sauleskalna tautas nama vīru koris “Gaiziņš”,

Amatas novada vīru koris “Cēsis”, Ļaudonas jauktais koris “Lai top!”, Kalsnavas sieviešu koris “Silvita”, Kalsnavas sieviešu vokālais ansamblis “Vīzija”, Cesvaines jauktais koris.

Ieeja - brīva

STĀRĶA ZIŅAS

Tā sacīja meža māte,Pa siliņu tecēdama:Pūt, vējiņ, nelauz koku,Mans bērniņš šūpulī.

ReģistRēts dzimušais

RŪDOLFS RAUDIVS dzimis 04.02.2015. mātei ilitai Raudivei.

Patiesa līdzjūtība tuviniekiem!

Bērzaunes pagasta sauleskalnā Pazudis dĀLmĀCiešu suGas suNs. atsauCas uz VĀRdu VOLANDS. Jebkādas informācijas gadījumā lūdzu zvanīt pa tālruni - 22132231. Būsim pateicīgi un ceram uz atsaucību. Protams, atradējam garantējam atlīdzību.