8
Neesmu liela sporta fane, bet, kad Pasaules čempionātā hokejā Prāgā spēles laukumā atskan Latvijas himna, acis ir slapjajā vietā. Vai nav vienalga - zaudēts vai uzvarēts, bet fakts kā tāds, ka tik mazas valsts komanda spēlē Pasaules čempionātā taču vien kaut ko jau nozīmē. Skatos krievu raidījumu „Golos deti”, kur Latviju pārstāvēja divi mazie dziedātāji, un puisēns pat tika līdz finālam, klausos Intara Busuļa sniegumu raidījumā „Toč toč” un priecājos par to kolosālo pieredzi, ko šāda mēroga konkursā iegūst mūsu mākslinieks. Tad visas nebūšanas atbīdās malā un gribas piekrist teicienam, ka skaistums izglābs pasauli. Nevar taču ļauni cilvēki dziedāt, dejot, sportot un nest slavu savai valstij. Pie tam - lielākoties paši par saviem personiskajiem līdzekļiem. Aizkustinošs bija arī Lienes Greifānes žests šova „Dejo ar zvaigzni” noslēgumā, naudas balvu pasniedzot savam partnerim Viktoram Haritonovam, lai viņš varētu piedalīties liela mēroga deju sacensībās. Šovu pilnībā baudīt gan liedza tā vadītāju nemitīgā pārteikšanās, stostīšanās un neizdevušies joki, kas mijās ar vulgāru koķetēriju. Kāds asprātis interneta portālā komentāros bija ierakstījis, ka raidījuma scenāriju rakstījis kāda amatierteātra režisors. Nu zināt! Pat Bērzaunes amatierteātra aktierīši to izdarītu labāk. Kopš bērnības esmu vērojusi Bērzauni un tās ļaudis. Kopā ar māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies (ai, cik negribīgi) vecmammas stāstus par Bērzaunes muižu, par siltumnīcām muižas dārzā Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Bērzaunes pagasta laikraksts Grāmatu apskats... 7. lpp. Par Lielo talku... 4. lpp. Vasaras atvaļinājumam... 6. lpp. Redaktores sleja un par gurķu stādīšanu ligzdās - 15 x 15 cm. Bērzaune vienmēr bijusi kā brīnums, kur ik pa laikam var atklāt ko jaunu, sastapt gudrus un viedus cilvēkus un arī nedaudz citādi domājošos. Man gan vienmēr piemitusi tieksme slikto aizvākt no apziņas. Varu ātri sadusmoties un tikpat ātri dusmas palaist pa vējam. Izrādās, nav nemaz tik sarežģīti sliktās lietas aizdzīt nebūtībā. Dzīvi veido notikumi, notikumu un lietu krustpunkti, laimīgi atradumi, liktenīgas satikšanās, veiksmes un neizdošanās. Arī negatīva pieredze ir pieredze. Viss notiek tā, kā tam jānotiek manā un jūsu dzīvē. Mums nevienam nav tiesību uz depresiju, jo, kā teicis Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis, no katras situācijas ir izeja - kaut vai bankrots vai nāve. Es savos apgalvojumos negribu būt tik drastiska, bet izeja tiešām vienmēr ir. Taisnība, mēs daudz ko nevarētu izdarīt, ja īstajā brīdī uz skatuves neparādītos īstais cilvēks vai dzīve nepiespēlētu īsto notikumu. Mūsu rokās ielikts daudz. Mācīsimies to pielietot! Man laimējies ar to, ka ir daudz gaišu atmiņu, ka lielākoties esmu varējusi darīt to, ko vēlos, ka mans darbs reizē ir mans vaļasprieks, esmu varējusi domāt savas domas, veidot savu neatkarīgu iekšējo pasauli. Lai man un jums veiksmīgs šis mēnesis! Ineta, redaktore

2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

  • Upload
    others

  • View
    1

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MAIJS

Neesmu liela sporta fane, bet, kad Pasaules čempionātā hokejā Prāgā spēles laukumā atskan Latvijas himna, acis ir slapjajā vietā. Vai nav vienalga - zaudēts vai uzvarēts, bet fakts kā

tāds, ka tik mazas valsts komanda spēlē Pasaules čempionātā taču vien kaut ko jau nozīmē. Skatos krievu raidījumu „Golos deti”, kur Latviju pārstāvēja divi mazie dziedātāji, un puisēns pat tika līdz finālam, klausos Intara Busuļa sniegumu raidījumā „Toč toč” un priecājos par to kolosālo pieredzi, ko šāda mēroga konkursā iegūst mūsu mākslinieks. Tad visas nebūšanas atbīdās malā un gribas piekrist teicienam, ka skaistums izglābs pasauli. Nevar taču ļauni cilvēki dziedāt, dejot, sportot un nest slavu savai valstij. Pie tam - lielākoties paši par saviem personiskajiem līdzekļiem. Aizkustinošs bija arī Lienes Greifānes žests šova „Dejo ar zvaigzni” noslēgumā, naudas balvu pasniedzot savam partnerim Viktoram Haritonovam, lai viņš varētu piedalīties liela mēroga deju sacensībās. Šovu pilnībā baudīt gan liedza tā vadītāju nemitīgā pārteikšanās, stostīšanās un neizdevušies joki, kas mijās ar vulgāru koķetēriju. Kāds asprātis interneta portālā komentāros bija ierakstījis, ka raidījuma scenāriju rakstījis kāda amatierteātra režisors. Nu zināt! Pat Bērzaunes amatierteātra aktierīši to izdarītu labāk.

Kopš bērnības esmu vērojusi Bērzauni un tās ļaudis. Kopā ar māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies (ai, cik negribīgi) vecmammas stāstus par Bērzaunes muižu, par siltumnīcām muižas dārzā

Redaktores sleja

Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums2015. gada MAIJS Nr. 5 (168)

Bērzaunes pagas ta l a i k raks ts

Grāmatu apskats... 7. lpp.Par Lielo talku... 4. lpp.Vasaras atvaļinājumam... 6. lpp.

Redaktores sleja

un par gurķu stādīšanu ligzdās - 15 x 15 cm. Bērzaune vienmēr bijusi kā brīnums, kur ik pa laikam var atklāt ko jaunu, sastapt gudrus un viedus cilvēkus un arī nedaudz citādi domājošos. Man gan vienmēr piemitusi tieksme slikto aizvākt no apziņas. Varu ātri sadusmoties un tikpat ātri dusmas palaist pa vējam. Izrādās, nav nemaz tik sarežģīti sliktās lietas aizdzīt nebūtībā. Dzīvi veido notikumi, notikumu un lietu krustpunkti, laimīgi atradumi, liktenīgas satikšanās, veiksmes un neizdošanās. Arī negatīva pieredze ir pieredze. Viss notiek tā, kā tam jānotiek manā un jūsu dzīvē. Mums nevienam nav tiesību uz depresiju, jo, kā teicis Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis, no katras situācijas ir izeja - kaut vai bankrots vai nāve. Es savos apgalvojumos negribu būt tik drastiska, bet izeja tiešām vienmēr ir. Taisnība, mēs daudz ko nevarētu izdarīt, ja īstajā brīdī uz skatuves neparādītos īstais cilvēks vai dzīve nepiespēlētu īsto notikumu. Mūsu rokās ielikts daudz. Mācīsimies to pielietot! Man laimējies ar to, ka ir daudz gaišu atmiņu, ka lielākoties esmu varējusi darīt to, ko vēlos, ka mans darbs reizē ir mans vaļasprieks, esmu varējusi domāt savas domas, veidot savu neatkarīgu iekšējo pasauli.

Lai man un jums veiksmīgs šis mēnesis!Ineta, redaktore

Page 2: 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MAIJS2

AKTUĀLIBibliotēku nedēļā

Aprīlī arī Bērzaunes pagasta bibliotēka aktīvi iesaistījās Bibliotēku nedēļā. Gan Sauleskalnā, gan Bērzaunē bibliotēku telpās norisinājās izglītojoši un saistoši pasākumi. Sauleskalna bibliotēkā bija iespēja skatīt Žaņa Bezmera foto izstādi un kavēties atmiņās, kā arī bija apskatāma literārā izstāde „Rainis un Aspazija ”Caur sidraba šķidrautu””.

Savukārt Bērzaunes bibliotēkā norisinājās Jauno grāmatu diena un iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par bibliotēkas datubāzēm un pakalpojumiem.

Jana

Madonas novada pašvaldības Bērzaunes pagasta pārvalde organizē mutisku kustamās mantas izsoli Bērzaunes pagasta pārvaldē, Aronas ielā 1, Sauleskalnā, Bērzaunes pagastā, Madonas novadā, 2015. gada 26. maijā plkst. 11:00.

Izsoles objekts - automašīna PEUGEOT EXPERT, reģistrācijas numurs FB 7224, izlaiduma gads 2004, sarkanā krāsā, pilna masa - 2340 kg, pašmasa - 1640 kg, veids - vieglais pasažieru, degvielas tips - dīzeļdegviela. Izsolāmā manta atrodas Bērzaunes pagasta pārvaldē, Aronas ielā 1 un ir apskatāma pārvaldes darba laikā.

I z s o l e s sākumcena 1500,00 EUR ar augšupejošu izsoles soli - 50 EUR.

Izsolē iegūtos līdzekļus ieskaita Bērzaunes pagasta pārvaldes norēķinu kontā.

Izsoles dalībnieki ar izsoles nolikumu var iepazīties www.berzaune.lv vai personīgi ierodoties Bērzaunes pagasta pārvaldē.

Page 3: 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MAIJS

PŪRALĀDEKatra diena ir kā dāvana

Maijā sagatavošanas grupas bērni pošas izlaidumam, kas notiks 29. maijā plkst. 12.00. Ērgļu novada muzejā „Braki”.

Agrita Plāte, PII „Vārpiņa” vadītāja

KATRA DIENA - TĀ IR DĀVANA, KURA MUMS DOTA, LAI IZDARĪTU VISU LABĀKO,PRIECĪGI SĀKTU DIENU UN AR PATEICĪBU TO PABEIGTU,JO PĀRĀK ĀTRI MŪSU DIENĀS IESTĀJAS RĪTDIENA, BET ŠODIENA - JAU IR VAKAR.

ĢIMENE. Tā ir ļoti liela vērtība. Tas, ka mēs esam svarīgi cits citam. Alkas pēc dzimtas. Pēc kopības.

Vispirms biju ES - bērns. Tad caur gultas redelītēm es sāku saredzēt Tevi, mammīt! Tēti ar lielajiem zābakiem. Jūsu abu stiprās rokas un mīļās sirdis.

Tam visam pielipinājās klāt māsu un brāļu spurdzīgie smiekli un mazie strīdi. Sirdsmīļais siltums nāca no vecmāmiņas un vectētiņa.

Tā veidojās bērna pasaule. Tā staigāja pa mūsu pagasta vecajām ielām, cauri mazo pagalmiņu čukstiem. Tai kļūstot plašākai, augstie nami vairs nelikās tik lieli un upe nebija tik plaša kā jūra.

Bet vecāku rokas bija nemainīgi tās pašas.

Bērnu mazās ačeles, kas bezaizsardzīgi skatās uz saviem mīļajiem. Un, viņās raugoties, māmiņas un tēta rokas daudz ko var pacelt un sirds tik daudz ko var izturēt.

Cauri laikam un telpai - viss visums, tuvums un bezgalība - to sauc par Ģimeni.

Mēdz teikt, ka vecākus un Dzimteni neizvēlas. Viņus vienkārši mīl!

Dzīvosim tā, lai mūs mīlētu. Tas nemaz nav tik sarežģīti.

Varbūt nevajag nemaz tik daudz, lai nesamītu skudru, ielietu kaķēnam pienu, lai pieceltos kājās, kad atskan valsts himna. Un vēl drusku citu pamatvērtību, kas ir katra pasaulē.

Tik vajag spēka to atrast, ja tas ir pazudis. Un atkal ir jāsāk no sevis. No ģimenes.

Mīlēsim savus bērnus patiesi, bez nosacījumiem, jo tā mēs palīdzēsim viņiem justies droši, pieņemtiem un novērtētiem. Un, augot pozitīvi emocionālā un mīlestības pildītā gaisotnē, ikvienam bērnam radīsies sapratne par to, ka ĢIMENE IR

VĒRTĪBA.Ar ģimenei veltītiem ievadvārdiem 17. aprīlī iesākās bērnu un

darbinieku sagatavots koncerts vecākiem.Paldies visiem par atsaucību, sapratni, mīlestību!

Agritas Plātes, PII „Vārpiņa” vadītājas,teksts un foto

Page 4: 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MAIJS�

PŪRALĀDEPar Lielo talku

Šogad pēdējā aprīļa sestdienā norisinājās jau ikgadējā Lielā talka, kurā cilvēki tiek aicināti vienoties kopīgās vides sakopšanas un labiekārtošanas aktivitātēs. Arī mūsu pagastā, gan Bērzaunē, gan Sauleskalnā, ikviens tika aicināts pielikt roku, lai vieta, kurā dzīvojam, būtu tīrāka un sakoptāka. Sauleskalnā šogad talka norisinājās kādreizējā Veselības takā. Tika izzāģēti krūmi, salasīti atkritumi, un, manuprāt, tas ir labs sākums, lai atkal atjaunotu šīs vietas iespējas aktīvai un sportiskai atpūtai. Šogad Bērzaunes pagastā iesaistījās aptuveni 25 talkotāji. Prieks arī par katru, kas rosījās ap

Pēc talkas var atpūstiesPēc Lielās talkas visi bija laipni aicināti

atpūsties Sauleskalna tautas namā, kur norisinājās deju koncerts, uz kuru ielūdza Bērzaunes pagasta Sauleskalna tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Atāls” (vadītāja Judīte Ezerkalne). Koncertā piedalījās arī Praulienas pagasta deju kopa „Saikavieši” (vadītāja Jolanta Anusāne), Mētrienas pagasta vecākās paaudzes deju kolektīvs „Mētra” (vadītāja Solvita Stulpiņa) un Kalsnavas pagasta senioru deju kolektīvs (vadītāja Aija Kreile). Paldies visiem deju kolektīviem par iesaistīšanos sadancī un enerģisku deju soli!

Paldies arī līnijdeju grupai “Rainbow” par radošu iesaistīšanos un dejotājiem par noorganizētajām atrakcijām.

Gunta Strode,

kultūras un sporta darba organizatore

savām dzīvojamām mājām vai kādu citu talkojamu objektu.

Paldies atbildīgajam par talku Normundam Rudenim, kā arī Bērzaunes komunālā uzņēmuma darbiniekiem. Talkojot iepriecinājumu radīja arī muzikāls pārsteigums, ko sagādāja grupas „Bruģis” muzikanti, bet lielveikalu tīkla „Rimi” administrācija parūpējās par gardumiem.

Nākamā gada talka ieies vēsturē ar starptautisku skanējumu, jo jau februārī Rīgā aizsāksies visu pasaules talkošanas kustību dalībvalstu konference.

„Savācamo atkritumu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa. Lielā talka noslēgsies 2018. gadā, kad Latvijas valsts 100 gadu jubilejā mēs ar lepnumu varēsim pasludināt Latviju par tīrāko valsti pasaulē. Tas būtu solis tuvāk tam, lai Latvija kļūtu par eko valsti, kurā vides kvalitāte atbilstu pasaules augstākajiem standartiem. Mūsu pūles sakopt savu zemi ir pamanījusi arī pasaules talku kustība „Let’s Do It!”, kā rezultātā Latvija ir tikusi pie goda nākamajā gadā rīkot starptautisku konferenci „Clean World 2015” un uzņemt vides aktīvistus no visas pasaules. Domājams, ka šis būs skaists un iedvesmojošs ievads nākamā gada talkai.” (Informēja Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme, www.talkas.lv ).

Guntas, teksts un foto

Page 5: 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

5“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MAIJS

AKTUĀLINovadnieku Juri Brežģi godinot

Jau pagājušajā avīzītes numurā atcerējāmies mūsu novadnieku žurnālistu, publicistu, dziesmu tekstu autoru un rakstnieku Juri Brežģi. Šomēnes 25. maijā viņam būtu 80. gadadiena. Paldies visiem, kas atsūtījuši savas atmiņas par autoru. Īpašs paldies mūsu avīzītes korektorei Tijai Seikstai par interesantajiem materiāliem.

Juris Brežģis savā aktīvajā daiļrades periodā daudzus darbus - gan dzejoļus, gan prozu - veltījis konkrētiem cilvēkiem un notikumiem.

Sauleskalna bērnudārzam autors veltījis dzejoli „Anna un trīs kazas”:

Kaimiņienes Annas kazas,Viena liela, divas mazas,Reizēm lēkā, reizēm gadās,Ka tās savā starpā badās.Tante Anna katru dienuSlauc no lielās kazas pienu,Pienu vāra, kuļ un maisa,Gardu kazas sieru taisa.Kazlēniņi nav ar mieruAnnas tantei dāvāt sieru,To, kas mammas noliktavā,Paši vēlas puncī savā.Un tā kādu jauku dienuAnna nevar dabūt pienu, - Kazlēni to izslaukuši,Abi krietni paēduši.Kamēr Anna pienu gaida,Mazie līksmi blēj un smaida.

Mani vienmēr aizkustinājis Brežģa rakstītais par Rozāliju Irbīti. Stāsts par vienkāršu lauku sievu - maizes cepēju, bet uzrakstīts kā par Anglijas Elizabeti. Interesantas ir Brežģa atmiņas par studiju

gadu sākumu: „Studiju gadu sākums man bija slikts. U n i v e r s i t ā t ē d o k u m e n t u s atraidīja, jo pirms gatavības apliecības lasīja biogrāfiju. LVU u z ņ e m š a n a s k o m i s i j a s darbiniece man atklāti pateica: „Jums ir tik labs atestāts un nav medaļas, tad jūs esat kara noziedznieks.” Es biju pārāk

jauns, turklāt pašaustos svārkos ģērbies, lai ar šo dāmiņu koķetētu. Lepni (iespējams) paņēmu dokumentus atpakaļ, sēdos vilcienā un braucu uz Kalsnavu.

Braucu bez biļetes. Tas laikam bija pirmais oficiālais protests pret Sistēmu. Gaidīju biļešu kontroli, bet tās patiešām nebija. Izkāpu Kalsnavā un apsēdos uz soliņa. Ko tālāk darīt? Iet pie mātes un teikt, ka vecāku dēļ man liegts spožais ceļš uz augstāko izglītību? Bet viņai jau tā kreņķu bija gana. Gāju uz Baidiņiem pie vecmuka. Toreiz ceļš no Veckalsnavas līdz Bērzaunei nebija tāds kā tagad - taisns, sešreiz kalnā un sešreiz lejā. Tad bija smilšaini līkumi, un manas baltās teniskurpēs ieautās kājas pie katra pagrieziena rādījās nogurušas. Bet īstenībā nogurusi bija dvēsele. Es nezināju, ko teikšu vecmāmiņai. Man vajadzēja tikai viņas sirds siltumu. Varbūt tad atkal varētu ko turpināt. Vecmāmiņa bija sašvakusi. Tomēr, man ienākot, uzcēlās no gultas un sāka rūpēt cienastu. Saņēmos un teicu, ka mans sapnis par augstskolu izsapņots. Viņa noglaudīja man galvu un teica: „Neuztraucies, Jurīt! Padzīvo te un palasi to, kas tajā melnajā skapī! Ar to tev pagaidām pietiks...”....Bērnībā mani vecmāmiņa pie šī skapja nelaida. Kad dzīvojos pa istabu, deva man šķirstīt senu avīžu kaudzi. Tur, kā vēlāk sapratu, bija buržuāziskās Latvijas satīriskie izdevumi „Svari”, „Sikspārnis”, „Aizkulises”. Man esot paticis skatīties karikatūristu zīmētajās bildītēs. Es esot prasījis, kas tur apakšā rakstīts. Man paskaidrots, ka viens deputāts saka: „Tu esi glups,” - bet otrs atbild: „Tu esi vēl glupāks.” Es tik vienkāršam izskaidrojumam neesot ticējis, jo kā gan zem tik interesantiem zīmējumiem var būt tik neinteresanti paraksti. Es esot gājis no viena mājinieka pie cita, visi lasījuši vienu un to pašu. Es esot dīcis aiz neapmierinātības, jo domājis, ka visi mani māna. Tad man sākuši teikt: „Ja netici, mācies lasīt pats.”

Un tā es bez ābecēm esot iemācījies.”Šķiet, ka ikvienam bērzaunietim pati nozīmīgākā ir dziesma

„Ja līdzās ir Gaiziņš”. To par savu himnu izvēlējies Bērzaunes pagasta vīru koris „Gaiziņš”. Kora izpildījumā šī dziesma skanējusi daudzos nozīmīgos pasākumos.

Ineta, redaktore

Page 6: 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MAIJS�

INTERESANTI

23. 05. 2015. (sestdiena) - “Aizved mani uz Munameģi (Igaunija)” - cena 23 EUR .

Cenā iekļauta: vieta autobusā un ekskursijas vadītāja pakalpojums. Cenā nav iekļautas ieejas maksas apskates objektos un apdrošināšana.Ekskursiju organizē - Sanita Soma. Jautājumi un pieteikšanās pa tel.

20020525. • 8.00 Izbraukšana no Madonas (Saieta laukums), var pievienoties

Biksērē, Cesvainē, Dzelzavā vai citās pa ceļam esošajās vietās.• Piusas alas. Apskatīsim alu apmeklētāju centru, ieskatīsimies kādā no

smilšakmens alām un noskaidrosim, kāds šeit sakars ar stikla ražošanu un sikspārņiem. Ieejas maksa: 5 € pieaugušie, 4 € seniori, 3 € skolēni, 10 € ģimenes biļete (2+2).

• Obinitsas setu muzejsēta. Uzzināsim, kas ir seti, iepazīsim seno setu ģimenes dzīvi, ierašas un paradumus, apskatīsim košos rokdarbus un ieklausīsimies setu valodā. Ieejas maksa: 2,50 € pieaugušie, 1,50 € seniori, skolēni.

• Vastselīnas bīskapa pils. Izstaigāsim pilsdrupas, kuru vēsture iesniedzas 14. gadsimtā, pakāpsimies atjaunotajā tornī un viesosimies pils muzejā, mūs pavadīs atraktīvs vietējais gids. Ieejas maksa un gids: 6 € pieaugušie, 5 € seniori, 5 € skolēni.

• Veru (Võru) pilsēta. Iesim nelielā ekskursijā un tuvāk iepazīsim šarmanto Dienvidigaunijas mazpilsētu, kuras tēlu iezīmē koka arhitektūra, apskatīsim Tamula ezera promenādi un noskaidrosim, ko šeit savulaik darījusi Krievijas cariene Katrīna II. Plānota arī neliela veikala pauze.

• Lielais Munameģis. Kāpsim gan Baltijas augstākajā kalnā (319 m.v.j.l.), gan 29 metrus augstajā skatu tornī un kopīgi priecāsimies par skaistajām Igaunijas dabas ainavām. Tornis (kājām / ar liftu): 4 / 6 € pieaugušie, 3 € seniori, 3 / 6 € skolēniem.

• Madonā atgriežamies pēc astoņiem vakarā.Līdzi jāņem: * Ceļošanai derīga pase vai ID karte. * Bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri ceļojumā dodas bez vecākiem,

nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara. * Maizītes, našķi un dzēriens, jo programmā ēdienreizes nav plānotas. Vieta grupā tiek rezervēta pēc pieteikšanās un 15 EUR avansa

iemaksas. 04. 07. 2015. (sestdiena) - “Burtnieki, Rūjiena, Naukšēni” - cena 20

EUR.Cenā iekļauta: vieta autobusā un ekskursijas vadītāja pakalpojums. Cenā nav iekļautas ieejas maksas apskates objektos un apdrošināšana.Ekskursiju organize - Sanita Soma. Jautājumi un pieteikšanās pa tel.

20020525. • 8.00 Izbraukšana no Madonas (Saieta laukums), var pievienoties Kusā,

Ozolu DUS, Vecpiebalgā vai citās pa ceļam esošajās vietās.• Naukšēnu muiža, cilvēkmuzejs un parks. Uzzināsim, kā naukšēnietis

runā, dzied, klausās, domā un guļ. Muzeja darbnīcā varēsim ieaust naukšēnieša rumpuci un sapucēties naukšēniešu modē. Ieejas maksa: 1,10 € pieaugušie, 0,80 € seniori, skolēni.

• Ekskursija pa Rūjienu. Paviesosimies Rūjienas izstāžu zālēs, kopā ar atraktīvu vietējo gidi dosimies iepazīt pilsētu un uzzināsim, kur atrodas Glendonas kalni, no kādām ogām vāra muraku zapti, kāpēc japāņi Rūjienā iestādīja sakuru un citas jestrās rūjeniešu gudrības. Cena: 0,70 € pieaugušie, seniori, skolēni.

• Rūjienas saldējums. Speciāli iekārtotā uzņēmuma ekskursiju zālē skatīsimies video filmu par saldējuma ražošanu, klausīsimies saldējuma meistares stāstus un degustēsim ap 15 veidu saldējumus. Ieejas maksa: 2 € pieaugušie, seniori, skolēni.

• Lauku seta “Adzelvieši”. Saimniecība jau ceturtajā paaudzē nodarbojas ar kaņepju audzēšanu. Apskatīsim skaisto lauku sētu, uzzināsim par kaņepēm, vīsim tauvas, degustēsim saimniecības produkciju un ieskatīsimies Dainu tēva kaņepju atvilktnē. Iespēja iegādāties saimniecības produkciju. Ieejas maksa un cienasts: 3 € pieaugušie, seniori, skolēni.

• Burtnieku zirgaudzētava. Apmeklēsim senāko Latvijas zirgaudzētavu, šeit dzimuši un izaudzināti daudzi pasaulē slavu iemantojušie zirgi, starp viņiem arī olimpisko spēļu medaļnieki. Ieejas maksa: 1,50 € pieaugušie, seniori, skolēni. Izjādes: 0,70 € par apli.

• Burtnieku ezers. Baudīsim nesteidzīgu atpūtu stundas garumā pie teikām apvītā Burtnieku ezera. Iespēja peldēties, sauļoties vai pastaigāties pa Burtnieku pilsmuižas parku.

• Madonā atgriežamies pēc astoņiem vakarā.Līdzi jāņem: * Maizītes un dzēriens savai labsajūtai. * Peldlietas un piknika sedziņa atpūtas baudīšanai pie Burtnieka ezera. Vieta grupā tiek rezervēta pēc pieteikšanās un 15 EUR avansa

iemaksas. 29. 08. 2015. (sestdiena) - “Anīkščos kā kūrortā (Lietuva)” - cena

24 EURCenā iekļauta: vieta autobusā un ekskursijas vadītāja pakalpojums. Cenā nav iekļautas ieejas maksas apskates objektos un apdrošināšana.Ekskursiju organizē - Sanita Soma. Jautājumi un pieteikšanās pa tel.

20020525.

• 7.30 Izbraukšana no Madonas (Saieta laukuma), var pievienoties Sauleskalnā, Jaunkalsnavā, Aiviekstē vai citās pa ceļam esošajās vietās. Pusceļā - WC pauze Aknīstē.

• Zirgu muzejs - viens no Lietuvas neparastākajiem muzejiem. Apskatīsim plašo ekspozīciju, zirglietas un pajūgus. Teritorijā apmeklētājus omulīgi priecē koka skulptūras un ir iekārtotas seno amatu prasmju demonstrēšanas vietas. Ieejas maksa: pieaugušie 2,30 €; seniori, skolēni 1,70 €.

• Ciemojamies Anīkščos. Skaistā Lietuvas pilsētiņa Anīkšči atrodas pie Šventojas un Anīkštas upju satekas. Tā tiek dēvēta par Lietuvas kultūras tūrisma kūrortu, to apliecina 9 muzeju, dabas, mākslas un veselības veicināšanas centru klātbūtne.

• Anīkšķu vīns - vecākā Lietuvas vīna darītava. Šobrīd tas ir ražojošs uzņēmums, kur no vietējām izejvielām ražo dažādus ogu vīnus. Ekskursija pa ražotni, iespēja iegādāties produkciju fabrikas veikaliņā. Cena: pieaugušie 1,50€; seniori, skolēni 1,50 €.

• Eņģeļu muzejs. Muzeja kolekcija aizsākusies no kādas kundzes eņģeļu dāvinājuma. Kolekcija nepārtraukti tiek papildināta ar dažādos veidolos atainotiem eņģeļiem - tās ir skulptūras, gleznas un Lietuvas tautas mākslas darbi. Ieejas maksa: pieaugušie 1 € ; seniori, skolēni 0,60 €.

• Anīkšču panorāma no 33 metru augstuma - kāpšana Anīkšču Sv. Mateja baznīcas tornī. Dievnams ir augstākā dvīņutorņu baznīca Lietuvā, būvēta 1909. gadā, arh. N. Andrejevas. Tie, kas nevēlas kāpt tornī, varēs apskatīt iespaidīgo katoļu dievnamu. Ieejas maksa tornī: pieaugušie 0,60 €; seniori, skolēni 0,60 €. Baznīcā: ziedojumi.

• Puntukas akmens - otrais lielākais Lietuvas akmens. Tā tuvumā uzbūvēta netradicionāla dabas taka ”Koku vainagu taka”, kas ved pa Anīkšču dabas parka koku galotnēm līdz pat 25 metru augstumā. Taka un skatu tornis tiks atklāti šī gada vasarā. Līdz ar to mēs apmeklēsim jaunāko un modernāko Lietuvas dabas tūrisma objektu. Apmeklējuma cena šobrīd vēl netiek norādīta, tā būs pieejama vasarā.

• Veikala vai kafejnīcas pauze Anīkščos pirms mājupceļa. Madonā atgriežamies ap deviņiem vakarā.

Līdzi jāņem:* Ceļošanai derīga pase vai ID karte. * Bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri ceļojumā dodas bez vecākiem,

nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara.* Maizītes, našķi un dzēriens, jo programmā ēdienreizes nav plānotas. Vieta grupā tiek rezervēta pēc pieteikšanās un 15 EUR avansa

iemaksas.26. 09. 2015. (sestdiena) – “Zelta rudens Jaunpiebalgā” - cena 14

EURCenā iekļauta: vieta autobusā un ekskursijas vadītāja pakalpojums. Cenā nav iekļautas ieejas maksas apskates objektos un apdrošināšana.Ekskursiju organizē - Sanita Soma. Jautājumi un pieteikšanās pa tel.

20020525.• 9.00 Izbraukšana no Madonas, var pievienoties Kusā, Ozolu DUS vai

citās pa ceļam esošajās vietās. • Komponista Emīla Dārziņa muzejs „Jāņaskola”. Muzejs veltīts

komponista (1875-1910) dzīvei un daiļradei. Izstaigājot 1871. gadā uzcelto skolas ēku, ieklausīsimies piemiņas lietu stāstos un Dārziņa ģeniālajā mūzikā. Visam pāri liegi skanēs “Melanholiskais valsis”… Ieejas maksa: pieaugušie 1,70 €; seniori, skolēni 0,90 €.

• Aitu saimniecība “Mazvieķi” Zosēnos. Sirsnīgie saimnieki stāstīs par avju audzēšanu, izrādīs ganāmpulku un pašu sameistarotos aitu vilnas izstrādājumus: vestes, čības, cimdus, rotaļlietas, segas, spilvenus (produkciju varēs iegādāties). Būs kopīgs pusdienu pikniks ar jēra zupu, plātsmaizi un siltu dzērienu. Cena par ekskursiju un pikniku: 5 € no personas.

• Ekoloģiskā saimniecība „Lielkrūzes”, viena no Latvijas skaistākajām lauku sētām. Saimniekošana tiek stingri balstīta uz tautas tradīcijām un dabas kopsakarību izpēti. Saimniecība nodarbojas ar lauku ainavas veidošanu, tūrismu, liellopu audzēšanu, dīķsaimniecību, ir arī sava jumta skaidu ražotne. Cena: 2 € no personas.

• Viņķukalns (243 m.v.j.l.) - vērosim tālās skatu panorāmas pār Vidzemes vidienes ainavām.

• Izstāžu zāle “Velves” iekārtota tagadējā Jaunpiebalgas kultūras nama pagraba velvēs. Šeit apskatāmi radoši Piebalgas amatnieku un mākslinieku darbi. Cena: 1 € no personas.

• Jaunpiebalgas Svētā Toma ev. lut. draudzes baznīca. Viena no lielākajām lauku baznīcām Latvijā, būvēta ap 1804. gadu. Dievnams apmeklētājus pārsteidz ar latvisko un skaisti atjaunoto interjeru. Ieeja - par ziedojumiem.

• Amatnieku māja “Mazrītiņi”. Klausīsimies saimnieces sirsnīgo stāstu par savas dzimtas amatniekiem: kurpnieku, audēju un kokļu meistaru. Priecāsimies par rudens noskaņām senās lauku sētas pagalmā. Cena: 2 € no personas.

• Mājupceļš. Madonā atgriežamies pēc septiņiem vakarā.Līdzi jāņem: * Laika apstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi. * Našķi un dzēriens savai labsajūtai. Vieta ekskursijas grupā tiek rezervēta pēc pieteikšanās un 14 EUR

avansa iemaksas. Un tas viss tepat no Madonas!

Atvaļinājuma laikam

Page 7: 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MAIJS

PŪRALĀDEINTERESANTILīdz gurķu sēšanai ir vēl laiks palasīt...

Bērzaunes bibliotēka šomēnes iegādājusies vairākas grāmatas, kas ir interesants uzziņu, izklaides un brīvā laika īsināšanas avots.

Jans Pedersens, Lāršs Svensons. Putnu dziesmas. 150 pazīstami putni un to dziesmas.

Dzied putni... Daži dzied apbrīnojami melodiski un skaisti - vītero, pogo, čivina, citi - svilpo, žadzina, bungo vai čerkst, kā arī sasaucas dažādās balsīs un briesmu brīžos cits citu brīdina ar ķērcieniem vai savdabīgām, ne pārāk muzikālām skaņām. Taču visi putni grib kaut ko pavēstīt, katrai to izdotajai skaņai ir kāda jēga. Šajā unikālajā skanošajā putnu grāmatā ir raksturoti biežāk

sastopamie putni, taču ar pilnīgi jaunu pieeju, proti, apvienojot attēlu, aprakstu un putna balsi. Šī aizraujošā grāmata palīdzēs labāk saprast skaistos dziedoņus, kā arī identificēt viņus dabā pēc dziesmas, sauciena vai spārnu vēdām. Grāmatā aprakstīti 150 izplatītākie putni. Tekstu lieliski papildina krāšņās fotogrāfijas un izsmalcinātās ilustrācijas. Ieklausieties brīnumainajās putnu balsīs, atklājiet to noslēpumaino valodu, un jums pavērsies pilnīgi jauna pasaule!

Putnu dziesmas ir svarīga, pat neatņemama mūsu ikdienas un dabas piedzīvojumu sastāvdaļa. Iedomājieties, cik garlaicīga un nabadzīga būtu mūsu dzīve bez putnu treļļiem, ja pēkšņi vairs neskanētu zvirbuļu tarkšķēšana dzīvžogā vai baložu dūdošana, vai zilzīlītes skaidrā balss ābelē!

Daudziem šķiet grūti iemācīties atpazīt tik atšķirīgās dažādo putnu dziesmas un citas to izdotās skaņas, kuras šķiet kā līdzīgu skaņu mudžeklis, turklāt ir grūti sasaistāmas ar konkrētā putna izskatu. Vislabākais, protams, ja šajā procesā ir pieejama kāda pieredzējušāka un zinošāka putnu pazinēja palīdzība. Taču cik daudziem ir šādi draugi? Tāpēc mēs ceram, ka šī “skaņu grāmata” aizpildīs informācijas trūkumu un palīdzēs lasītājam gan atcerēties dzirdētās skaņas, gan arī sasaistīt tās ar putna izskatu un sugas nosaukumu. Turklāt vislielākais labums noteikti ir tas, ka grāmata nekad nenogurs no jūsu atkal un atkal uzdotā jautājuma: “Nu kā tad galu galā tā žubītes dziesma izklausījās?” Jums atliks tikai nospiest podziņu, līdz dziesma iespiedīsies atmiņā. Lai veicas! Tas nekas, ka autori nav latvieši, lielākā daļa no grāmatā aprakstītajiem putniem ir sastopami Latvijā, un mēs tos saucam par savējiem.

Grāmata lasītājiem uz mājām diemžēl izsniegta netiks. To varēs izmantot bibliotēkas lasītavā uz vietas. Cerams, ka šī grāmata sevišķu interesi radīs bērnudārza vecākajās grupiņās un skolas klašu kolektīvos.

Aleksandrs Vasiļjevs. Eiropas Modes Vēsture 18. - 20. gadsimts.

Aleksandra Vasiļjeva grāmata veltīta Eiropas modei trīs gadsimtos laika posmā no 1700. līdz 2000. gadam. Tas ir laiks, kad notikumi Eiropas vēsturē mainās kā kaleidoskopā: Lielā franču revolūcija, Napoleona karagājieni, fotogrāfijas izgudrošana un pirmie dagerotipi, Zīgmunds Freids, Pirmais un Otrais pasaules karš... - tiem ir grūti izsekot un vēl jo vairāk tam, kā šie notikumi ir ietekmējuši laikmeta ģērbšanās stilu un gaumi sadzīvē. Lietussargi, kurpes, kardigani, korsetes, Viktorijas laikmeta krinolīni, rotaslietas no dabiskiem matiem, turnīras, somiņas, cepurītes, mežģīnes

- kvalitatīvās fotogrāfijas pārsteidz ar daudzveidību un unikalitāti un koncentrētā veidā ļauj mums pieskarties Eiropas vēstures notikumiem, kuru atbalsis apjaušam šajos vienkopus izvietotajos artefaktos.

Grezns izdevums, kas pārsteidz ar bagātīgo un daudzveidīgo Aleksandra Vasiļjeva rūpīgi vāktās kolekcijas attēlu kopumu (ekspozīciju), ar izsmeļošiem autora komentāriem un plašām piezīmēm gan par laikmeta kopīgajām modes tendencēm, faktoriem, kas veicinājuši kādu neparastu iezīmju rašanos, gan personībām, kuras uztvērušas laikmeta garu, to iemiesojot savās tērpu kolekcijās: Čārlzs Vorts, Pols Puarē, Koko Šanele, Kristiāns Diors, Pjērs Kardēns, Īvs Senlorāns. Mēs iepazīstam arī personas un dzimtas, kuras šos mākslas darbus ir valkājušas un tādējādi nokļuvušas autora redzeslokā.

Latviešu lasītājam būs interesanti pamanīt, ka starp daudzām fotogrāfiju un gleznu reprodukcijām pazib arī Latvijas un Rīgas vārds. Pie Mirdzas

Ķempes portreta autors raksta “Par mazo Parīzi dēvētajā pilsētā Rīgā ir interese par Eiropas modi. Rīga, ap 1927.” Tālāk - “Meitene kāzu kleitā, fildepersa zeķēs ar Manilas šalli rokās, fotogrāfija, Rīga, 1929.”

Elizabete Gilberte. Visu lietu nozīme.Jau kopš bērnības Almai Vitakerei

piemīt gaišs prāts un neremdināmas zināšanu alkas un viņu vada pastāvīga brīnuma apjauta un dedzīga vēlme aiz ārējām dzīves norisēm izzināt slēpto būtību. Almas tēvs, harismātisks botāniķis un viens no bagātākajiem cilvēkiem Jaunajā pasaulē, audzina meitu greznībā un zinātkārē. Drīz arī Alma kļūst par talantīgu dabaszinātnieci, līdz satiek vīrieti, kuru iemīl un kurš tiecas Almu vest pavisam pretējā virzienā - dievišķā gara un jūtu pasaulē.

“Visu lietu nozīme” ir ievērojams romāns par ievērojamu gadsimtu. Smalki niansētais un aizraujošais stāstījums aizvada lasītāju uz tālām un atšķirīgām zemeslodes vietām - no Londonas uz

Peru, Filadelfiju, Taiti, Amsterdamu un vēl tālāk. Šajā garajā ceļā romānu piepilda neaizmirstami un daudzveidīgi tēli, taču pati neaizmirstamākā viņu vidū ir Alma Vitakere - gudra un kaislīga sieviete, kas cenšas sevī apvienot intelektuālo un emocionālo pasauli.

Elizabete Gilberta (Elizabeth Gilbert, dz. 1969. g.) ir pasaules bestselleru “Ēd, lūdzies, mīli” un “Saistības” autore. Šie romāni vairākkārt izdoti arī latviešu valodā. 2008. gadā laikraksts “Time Magazine” Elizabeti Gilbertu ierindoja 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku vidū.

Olga Pētersone. Casta diva. Sarunas ar Latvijas operdziedātājām.Muzikoloģe un žurnāliste Olga Pētersone grāmatā sarunājas ar Latvijas

Nacionālās operas solistēm Inesi Galanti, Sonoru Vaici, Ingu Kalnu, Elīnu Garanču, Kristīni Opolais, Marinu Rebeku un Lieni Kinču.

“Te viņas ir jūsu priekšā, - septiņas sievietes, kuru brīnišķīgos vaibstus es atrodu Operas dievietes mainīgajā, nenotveramajā un mūžīgi valdzinošajā tēlā. Casta diva... Ineses Galantes smaids, Sonoras Vaices vaļsirdība, Ingas Kalnas dziļais un asais prāts, Elīnas Garančas domīgums, Kristīnes Opolais kaisle, Marinas Rebekas dedzīgā mērķtiecība, Lienes Kinčas dabas dotais spēks… Viņu harmoniskais septets man ir dārgs ar savu tīro intonāciju, iekšējo cēlumu un drosmi īstenot cerību,” priekšvārdā raksta grāmatas autore. Šo grāmatu tās varones un autore velta Latvijas Nacionālās operas nama 150. gadskārtai.

Režisors un bijušais LNO direktors Andrejs Žagars par grāmatu saka: “Esmu pārliecināts, ka grāmatu par Latvijas primadonnām, kuras nes Latvijas vārdu pasaulē, mūsu publika gaida. Mūzikas mīļotājiem tā dod iespēju iepazīt mākslinieču bagāto iekšējo pasauli, uzklausīt viņu domas par mūziku, daiļradi un par dzīvi vispār. Tā palīdz saprast, cik grūta ir dziedātājas - aktrises profesija, kas prasa daudz garīgā un fiziskā spēka un pastāvīgu pilnveidošanos. Olgas Pētersones rakstus un grāmatas par mūziku allaž lasu ar lielu interesi. Opera ir viņas tēma. Pastāvīgi un uzmanīgi sekojot gan LNO izrādēm, gan visām operas dzīves peripetijām, viņa prot par tām rakstīt dzīvīgi un tēlaini.”

Viks. Santamonika, Arhangeļskas apgabals.Šajā darbā pazīstamais, bet arvien pārsteidzošais autors Viks stāsta

par savām gaitām padomju armijā. Viks dienējis pie ziemeļu polārā loka - Arhangeļskas apgabalā. Skarbi bijuši ne tikai klimatiskie apstākļi, bet arī disciplīna un attieksme pret dienējošajiem. Tomēr šis nav žēlabu un gaudu pilns stāsts. Gluži otrādi - var tikai apbrīnot autora prasmi pielāgoties situācijai, vienlaikus tomēr neatsakoties no saviem principiem, kā arī spēju apkārt notiekošo uztvert ar zināmu humora un ironijas devu.

Grāmata valdzina ne tikai ar Vikam raksturīgo dzīvīgo un savdabīgo valodu, bet arī ar liecībām par aizgājušā gadsimta vēstures un kultūras lappusēm - lielvaru sacensība, pirmie soļi kosmosā, tālaika

radioprogrammā top dziesmas un jaunā komponista Imanta Kalniņa parādīšanās pie mūzikas apvāršņa. Visaptverošs un vienlaikus arī ļoti personisks stāstījums.

Ineta, bibliotēkas vadītāja

Page 8: 2015. gada MAIJS Nr. 5 (168) Maksas izdevum s Par lietām ... 2015/maijs.pdf · māsu esam staigājušas pa gaiļbikšu pļavu un lauzušas ievziedus Apšukalnā. Esmu klausījusies

“BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA MAIJS�

Ikkatru stundu un mirkliLai sasilda sirdi Ne vārdi, ne ziedi,Bet mīļoto cilvēku sirdis -Viņu dāvātais maigums un smaids!

INFORMĀCIJA, APSVEIKUMI

Mūsu māja nepaliek tukša - Tur taureņi ziemo.Un trauslos puteņa sapņosPie viņiem puķes nāk ciemos.

75 gadu jubilejā Elzai Barkanovai VijaiBiķerniecei70 gadu jubilejā Fjodoram Zalovam60 gadu jubilejā BirutaiBahmanei AivaramBlūmam55 gadu jubilejā GuntimOzoliņam AnnaiPlātei50 gadu jubilejā JurimVaņko45 gadu jubilejā JudīteiGūtei35 gadu jubilejā DaceiFrīdvaldei30 gadu jubilejā Kristapam Garkalnam IndraiKārkliņai IneseiPokulei

Sirsnīgi sveicieni maija jubilāriem!

APSVEIKUMI

PASĀKUMU AFIŠA

SēRU VēSTS

25 gadu jubilejā LigitaiIrbei KristīneiKulišai Jurim Lapkovskim ArtūramAndersonam ĒrikamMožanskim20 gadu jubilejā IlgaiČulkovai MadaramVestfālam18 gadu jubilejā GintamCepurītim ReinimLazdupam15 gadu jubilejā PaulaiMežvinskai DairimMežvinskim5 gadu jubilejā KintijaiPutniņai

MIRUšI:MARKIJANS MARTINOVS 06.04.2015. 73 gadu vecumā;

MAIGA TRAPENIECE 07.04.2015. 98 gadu vecumā;

VELTA BALDONE

14.04.2015. 79 gadu vecumā;

ZINAIDA GARMAšEVA 17.04.2015. 68 gadu vecumā;

RIHARDS PŪCE 19.04.2015. 16 gadu vecumā.

30. maijā plkst. 12.00 Sauleskalna bibliotēkas telpās tikšanās ar Žani Bezmeru. Aplūkosim viņa fotogrāfijas, klausīsimies interesantos stāstos, apskatīsim materiālus, kas saglabājušies par bijušo Madonas rajona Lauktehniku.

Laipni aicināti visi interesenti, īpaši tie, kas agrāk strādājuši vai kā citādi bijuši saistīti ar iepriekš minēto uzņēmumu.

Līdzi ņemsim labu un pavasarīgu noskaņojumu, puķes un groziņus.

23. maijā plkst. 12.00 Bērzaunes kapos atcerēsimies mūsu novadnieku žurnālistu un rakstnieku Juri Brežģi. Sakopsim viņa un viņa ģimenes atdusas vietas! Paldies Bērzaunes pamatskolas skolotājai Veronikai Caunei un viņas klases bērniem par jau padarīto!

STĀRĶA ZIŅAS

Starp dzīvības zvaigznēm daudzāmNu arī tavējā mirdz!To sargās no pasaules vējiemVecāku mīlošā sirds.

Dzimusi JUSTĪNESTUDENTE

2015. 11.04. vecākiem MatīsamStudentamunVijaiPupausei.

Patiesa līdzjūtība tuviniekiem!

MēNEŠA FOTOPavasaris “Līvos”

***