�“BĒRZAUNES RĪTS” 2013. GADA JŪNIJS

Jūnijs klāt visā plaukumā. Latvieši jūniju vēl sauc par ziedu mēnesi. Jūnijs ir pirmais vasaras mēnesis. Jūnijā ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā

un nakts visīsākā. Ziemeļeiropā sākas baltās naktis, kad visu laiku ir gaišs. Arī pie mums nakts tā īsti nemaz neiestājas. Nupat kā aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. To rezultāti apskatāmi arī mūsu avīzītes slejās. Žēl tikai, ka aktivitāte bijusi tik maza. Pasivitāte no iedzīvotāju puses bijusi ne tikai mūsu pagastā, bet visā republikā. Tagad nu par vēlu gausties – kā ir, tā jādzīvo. Varam vēlēt veiksmi, nesavtīgu darbotiesgribu jaunajiem deputātiem un tiem, kas šos pienākumus pildīs atkārtoti.

Jūnijs ir skaistu izlaidumu laiks. Mūsu pagastā šie sirsnīgie svētki norisinājās gan bērnudārzā „Vārpiņa”, gan Bērzaunes pamatskolā. Absolventi saņēma daudz skaistu vēlējumu, krāšņākos vasaras ziedus un, protams, savus pirmos diplomus. Arī mūsu avīzītes redkolēģija pievienojas ar visa laba vēlējumiem.

Jūnijs ir skaistāko vasaras svētku laiks. Kā tos svinēt? Tas ir nebeidzamais šo svētku jautājums. Pēc seniem ticējumiem Jāņos vajag līgot, sagādāt meijas, malku un sienu, gatavot mielastu, gatavot saules (uguns) riteni, taisīt lāpas, gatavot pūdeli, taisīt saules vārtus, salasīt puķes un zāles, pušķot sētu, izrotāt māju, vīt vītnes un vainagus, kurināt pirti, pušķoties pašām un pušķot bērnus, sasaukt jāņubērnus, iziet cauri trejiem vārtiem, pavadīt sauli, iekurināt uguni, apdziedāt jāņubērnus, zīlēt Jāņu naktī, mazgāties rīta rasā, sagaidīt sauli. Un mazāk runāt pa telefonu, nesērfot internetā, neaprunāt kaimiņus, tad jūsu dzīve būs laimīga un piepildīta.

Lai jums saule un lietus vajadzīgajā daudzumā! Ineta

Redaktores sleja

Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums2013. gada JŪNIJS Nr. 6 (146)

Bērzaunes pagas ta l a i k raks ts

Vēlēšanu rezultāti......2.lpp.Kad dienas stiepjas arvien garākas....3.lpp.Ģimenes dienas 2013.....4-5 lpp.Izstāde bibliotēkā...............7.lpp.

Redaktores sleja

Lai visu uzplaukušo puķu melodijasAr dzimtās puses vasarlaika gaismuJums uzdāvā to brīnumaino ziedu,Ko tikai reizi gadā atrast var.

Sirsnīgi sveicieni visām Bērzaunes pagasta Līgām un

Jāņiem!

Derīgi padomi, Jāņu dienu sagaidot

Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu.

Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib un darīt, ko grib, neviens neredz.

Jāņos balta drēbe jāvalkā pa rasu, nogriezto ūdeni savāra ar medu, tad ar to jāmazgā acis, lai neasaro un kājas lai nesalst.

Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu dunduru, tad rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.

Augšāmcelšanās svētki ... 2. lpp.Deputātu tikšanās ar iedzīvotājiem… 3. lpp.B&JA „Rīts” 8 gadu jubilejas mēnesis.... 7. lpp.Kādu dienu 1936. gadā Fuņķis izdomāja… 6. lpp.

2016. gada MARTS Nr. 3 (178)

“Neatkarīgajā Rīta Avīzē” izlasīju interviju ar pazīstamo kinorežisoru Jāni Streiču. Saukšu to par vienu no labākajām šī gada intervijām. Jānis

Streičs stāsta par dzīvošanu šodienas Latvijā un galvenais - par cilvēku attieksmi pret sevi, citiem un dzīvi. Nezinu, kurš būtu pa-teicis labāk. “Kamēr nemitīgi atskatāmies vakardienā, pa to laiku zūd Latvija. Zemi zaudējam, bezdarbs pieaug, cilvēki brauc projām, bet mēs tikmēr meklējam, kur gruzd, kas nav kārtībā... Latvija zūd, mīļie draugi. Zeme un cilvēki zūd. Tas ir galvenais. Ko mēs vēl kasāmies? To tikai no mums gaida. Gaida, lai kasāmies un nedarām neko,” tā kinorežisors Jānis Streičs.“Ja ir kopējs darbs, konfliktu nav. Ja ir bezdarbs un nabadzība, tad cil-vēki sāk skatīties cits citam mutē un kabatā. Strādāt vajag, sākt ražot Latvijas preces,” saka J. Streičs. Jautāts, pa kuru laiku strādās, ja atkal tiek organizēti nākamie referendumi un kacināti cilvēki, kinorežisors norāda: “Tas liecina, ka paši to vien dara, kā gādā nākamās konfron-tācijas. Ir tādi tipi, kuriem lielākā laime ir runāt par savām slimībām, par savām bēdām. Tad viņi patiesi kaifo un reibst no sava vārguma, ko ceļ godā vai līdz debesīm. Bet, atvainojiet, par kādām ciešanām tie raud? Tie, kas pa īstam cieta, ir sen jau deportēti uz Dieva dārziem. Viņu vietā gaudo tie, kas tagad cenšas iesist politisko kapitālu. Kauna lieta, ka nav vairs cieņā vīrišķība un nosvērtība. Šī ir mana zeme. Es stingri stāvu uz tās. Man priekš sevis vairs nav ko formulēt. To jau izdarījuši mani senči. Formulējums skan manā asinsbalsī. Un referen-dums to apstiprināja.” J. Streičs uzskata, ka “internets ir pārvērsts par mēslu bedri”. Viņš komentārus internetā nelasa, viņš uzskata, ka “bezvārda brīvība nav brīvība, tā ir izlaidība un varmācība pret tiem, kam ir savs vārds”. Domāju, tas ilgs līdz brīdim, kad pasauli satricinās drausmīgas traģē-dijas, ko radīs bezvārda slepkavas. Tad cilvēce atjēgsies. Bet tikmēr līst tur ir tas pats, kā rakņāties stacijas nužņikā un vaimanāt: vai, kā te smird, kā te smird!” Viņaprāt, Latvija aiziet postā, jo patlaban pamesta ir visa valsts pie-robeža. “Lauki aizauguši ar krūmiem un latvāņiem. Valda bezdarbs. Dievnami katastrofas priekšā. Taču aktuāli ir runāt tikai par Latgali. Tas ir politisks manevrs, kas apstiprina manas aizdomas par tīšu Lat-vijas postā dzīšanu. Ziniet, latgalieši ir aizvainoti par šādu apstāvēša-nu. Viņi saka: dodiet mums iespēju strādāt, dodiet darbu! Nu, sakiet, kāpēc gan rīdziniekiem vaimanāt viņu vietā?”Protams, kā jebkuram viedoklim, arī šim var piekrist un var nepie-krist. Es piekrītu tam, ka čīkstēšana ir jāizbeidz. Trakākais jau tas, ka tie, kas patiešām ir dzīves apdalīti, nemaz tā nebļauj. Tas - pārdomām. Mūspagastā šogad daudz un dažādu jubileju: bērnudārzs aprīlī svi-nēs savu 40. jubileju, Gaiziņkalna karnevālam 80 gadus nosvinējām 12. martā, septembrī avīzītei būs 15 gadu jubileja un novembrī bib-liotēkai - 85. Piepildīsim labiem darbiem un domām savu ikdienu, lai svētki iznāk krāšņi un dod gandarījumu! Patīkamu pavasara gai-dīšanu! Ineta

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2013. GADA JŪNIJS

Jūnijs klāt visā plaukumā. Latvieši jūniju vēl sauc par ziedu mēnesi. Jūnijs ir pirmais vasaras mēnesis. Jūnijā ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā

un nakts visīsākā. Ziemeļeiropā sākas baltās naktis, kad visu laiku ir gaišs. Arī pie mums nakts tā īsti nemaz neiestājas. Nupat kā aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. To rezultāti apskatāmi arī mūsu avīzītes slejās. Žēl tikai, ka aktivitāte bijusi tik maza. Pasivitāte no iedzīvotāju puses bijusi ne tikai mūsu pagastā, bet visā republikā. Tagad nu par vēlu gausties – kā ir, tā jādzīvo. Varam vēlēt veiksmi, nesavtīgu darbotiesgribu jaunajiem deputātiem un tiem, kas šos pienākumus pildīs atkārtoti.

Jūnijs ir skaistu izlaidumu laiks. Mūsu pagastā šie sirsnīgie svētki norisinājās gan bērnudārzā „Vārpiņa”, gan Bērzaunes pamatskolā. Absolventi saņēma daudz skaistu vēlējumu, krāšņākos vasaras ziedus un, protams, savus pirmos diplomus. Arī mūsu avīzītes redkolēģija pievienojas ar visa laba vēlējumiem.

Jūnijs ir skaistāko vasaras svētku laiks. Kā tos svinēt? Tas ir nebeidzamais šo svētku jautājums. Pēc seniem ticējumiem Jāņos vajag līgot, sagādāt meijas, malku un sienu, gatavot mielastu, gatavot saules (uguns) riteni, taisīt lāpas, gatavot pūdeli, taisīt saules vārtus, salasīt puķes un zāles, pušķot sētu, izrotāt māju, vīt vītnes un vainagus, kurināt pirti, pušķoties pašām un pušķot bērnus, sasaukt jāņubērnus, iziet cauri trejiem vārtiem, pavadīt sauli, iekurināt uguni, apdziedāt jāņubērnus, zīlēt Jāņu naktī, mazgāties rīta rasā, sagaidīt sauli. Un mazāk runāt pa telefonu, nesērfot internetā, neaprunāt kaimiņus, tad jūsu dzīve būs laimīga un piepildīta.

Lai jums saule un lietus vajadzīgajā daudzumā! Ineta

Redaktores sleja

Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums2013. gada JŪNIJS Nr. 6 (146)

Bērzaunes pagas ta l a i k raks ts

Vēlēšanu rezultāti......2.lpp.Kad dienas stiepjas arvien garākas....3.lpp.Ģimenes dienas 2013.....4-5 lpp.Izstāde bibliotēkā...............7.lpp.

Redaktores sleja

Lai visu uzplaukušo puķu melodijasAr dzimtās puses vasarlaika gaismuJums uzdāvā to brīnumaino ziedu,Ko tikai reizi gadā atrast var.

Sirsnīgi sveicieni visām Bērzaunes pagasta Līgām un

Jāņiem!

Derīgi padomi, Jāņu dienu sagaidot

Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu.

Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib un darīt, ko grib, neviens neredz.

Jāņos balta drēbe jāvalkā pa rasu, nogriezto ūdeni savāra ar medu, tad ar to jāmazgā acis, lai neasaro un kājas lai nesalst.

Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu dunduru, tad rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2013. GADA JŪNIJS

Jūnijs klāt visā plaukumā. Latvieši jūniju vēl sauc par ziedu mēnesi. Jūnijs ir pirmais vasaras mēnesis. Jūnijā ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā

un nakts visīsākā. Ziemeļeiropā sākas baltās naktis, kad visu laiku ir gaišs. Arī pie mums nakts tā īsti nemaz neiestājas. Nupat kā aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. To rezultāti apskatāmi arī mūsu avīzītes slejās. Žēl tikai, ka aktivitāte bijusi tik maza. Pasivitāte no iedzīvotāju puses bijusi ne tikai mūsu pagastā, bet visā republikā. Tagad nu par vēlu gausties – kā ir, tā jādzīvo. Varam vēlēt veiksmi, nesavtīgu darbotiesgribu jaunajiem deputātiem un tiem, kas šos pienākumus pildīs atkārtoti.

Jūnijs ir skaistu izlaidumu laiks. Mūsu pagastā šie sirsnīgie svētki norisinājās gan bērnudārzā „Vārpiņa”, gan Bērzaunes pamatskolā. Absolventi saņēma daudz skaistu vēlējumu, krāšņākos vasaras ziedus un, protams, savus pirmos diplomus. Arī mūsu avīzītes redkolēģija pievienojas ar visa laba vēlējumiem.

Jūnijs ir skaistāko vasaras svētku laiks. Kā tos svinēt? Tas ir nebeidzamais šo svētku jautājums. Pēc seniem ticējumiem Jāņos vajag līgot, sagādāt meijas, malku un sienu, gatavot mielastu, gatavot saules (uguns) riteni, taisīt lāpas, gatavot pūdeli, taisīt saules vārtus, salasīt puķes un zāles, pušķot sētu, izrotāt māju, vīt vītnes un vainagus, kurināt pirti, pušķoties pašām un pušķot bērnus, sasaukt jāņubērnus, iziet cauri trejiem vārtiem, pavadīt sauli, iekurināt uguni, apdziedāt jāņubērnus, zīlēt Jāņu naktī, mazgāties rīta rasā, sagaidīt sauli. Un mazāk runāt pa telefonu, nesērfot internetā, neaprunāt kaimiņus, tad jūsu dzīve būs laimīga un piepildīta.

Lai jums saule un lietus vajadzīgajā daudzumā! Ineta

Redaktores sleja

Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums2013. gada JŪNIJS Nr. 6 (146)

Bērzaunes pagas ta l a i k raks ts

Vēlēšanu rezultāti......2.lpp.Kad dienas stiepjas arvien garākas....3.lpp.Ģimenes dienas 2013.....4-5 lpp.Izstāde bibliotēkā...............7.lpp.

Redaktores sleja

Lai visu uzplaukušo puķu melodijasAr dzimtās puses vasarlaika gaismuJums uzdāvā to brīnumaino ziedu,Ko tikai reizi gadā atrast var.

Sirsnīgi sveicieni visām Bērzaunes pagasta Līgām un

Jāņiem!

Derīgi padomi, Jāņu dienu sagaidot

Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu.

Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib un darīt, ko grib, neviens neredz.

Jāņos balta drēbe jāvalkā pa rasu, nogriezto ūdeni savāra ar medu, tad ar to jāmazgā acis, lai neasaro un kājas lai nesalst.

Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu dunduru, tad rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.

Maksas izdevums

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2013. GADA JŪNIJS

Jūnijs klāt visā plaukumā. Latvieši jūniju vēl sauc par ziedu mēnesi. Jūnijs ir pirmais vasaras mēnesis. Jūnijā ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā

un nakts visīsākā. Ziemeļeiropā sākas baltās naktis, kad visu laiku ir gaišs. Arī pie mums nakts tā īsti nemaz neiestājas. Nupat kā aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. To rezultāti apskatāmi arī mūsu avīzītes slejās. Žēl tikai, ka aktivitāte bijusi tik maza. Pasivitāte no iedzīvotāju puses bijusi ne tikai mūsu pagastā, bet visā republikā. Tagad nu par vēlu gausties – kā ir, tā jādzīvo. Varam vēlēt veiksmi, nesavtīgu darbotiesgribu jaunajiem deputātiem un tiem, kas šos pienākumus pildīs atkārtoti.

Jūnijs ir skaistu izlaidumu laiks. Mūsu pagastā šie sirsnīgie svētki norisinājās gan bērnudārzā „Vārpiņa”, gan Bērzaunes pamatskolā. Absolventi saņēma daudz skaistu vēlējumu, krāšņākos vasaras ziedus un, protams, savus pirmos diplomus. Arī mūsu avīzītes redkolēģija pievienojas ar visa laba vēlējumiem.

Jūnijs ir skaistāko vasaras svētku laiks. Kā tos svinēt? Tas ir nebeidzamais šo svētku jautājums. Pēc seniem ticējumiem Jāņos vajag līgot, sagādāt meijas, malku un sienu, gatavot mielastu, gatavot saules (uguns) riteni, taisīt lāpas, gatavot pūdeli, taisīt saules vārtus, salasīt puķes un zāles, pušķot sētu, izrotāt māju, vīt vītnes un vainagus, kurināt pirti, pušķoties pašām un pušķot bērnus, sasaukt jāņubērnus, iziet cauri trejiem vārtiem, pavadīt sauli, iekurināt uguni, apdziedāt jāņubērnus, zīlēt Jāņu naktī, mazgāties rīta rasā, sagaidīt sauli. Un mazāk runāt pa telefonu, nesērfot internetā, neaprunāt kaimiņus, tad jūsu dzīve būs laimīga un piepildīta.

Lai jums saule un lietus vajadzīgajā daudzumā! Ineta

Redaktores sleja

Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums2013. gada JŪNIJS Nr. 6 (146)

Bērzaunes pagas ta l a i k raks ts

Vēlēšanu rezultāti......2.lpp.Kad dienas stiepjas arvien garākas....3.lpp.Ģimenes dienas 2013.....4-5 lpp.Izstāde bibliotēkā...............7.lpp.

Redaktores sleja

Lai visu uzplaukušo puķu melodijasAr dzimtās puses vasarlaika gaismuJums uzdāvā to brīnumaino ziedu,Ko tikai reizi gadā atrast var.

Sirsnīgi sveicieni visām Bērzaunes pagasta Līgām un

Jāņiem!

Derīgi padomi, Jāņu dienu sagaidot

Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu.

Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib un darīt, ko grib, neviens neredz.

Jāņos balta drēbe jāvalkā pa rasu, nogriezto ūdeni savāra ar medu, tad ar to jāmazgā acis, lai neasaro un kājas lai nesalst.

Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu dunduru, tad rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.

Ainas Karavaičukas foto

Ja Lieldienās nemaina olas, tad cāļi nepadosies

25. martā plkst. 10:15 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts atceres brīdis pie Piemiņas akmens Bērzaunes kap-sētā. Pēc tam kopīga došanās uz Madonu, lai piedalītos ziedu nolikšanā pie piemiņas akmens un pasākumā Madonas kultūras namā.Transporta nepieciešamības gadījumā zvanīt ......

28. martā plkst.10:00 Sauleskalna tautas namā (labu laika apstākļu gadījumā pie tā) Lieldienu pasākums. Ieeja - brīva

***

“BĒRZAUNES RĪTS” 2016. GADA MARTS2 “BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA SEPTEMBRIS2

AKTUĀLI

SIA “Baltic Block”.

Iedzīvotāju zināšanai Lai labāk izprastu novada iedzīvotāju vajadzības, kas

attiecas uz pašvaldības darbu, un gūtu priekšstatu par to, kas katrā pagastā ir aktuālākais, šī gada pirmajā pusē domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs devās apmeklēt visus 14 Madonas novada pagastus. Apmeklējumu laikā tika organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem. A. Lungevičs teic, ka šāda veida tikšanās ir vērtīgas, jo sniedz dziļāku ieskatu pagastu problēmjautājumos. Tāpēc, sākot ar 14. septembri, šādas tikšanās tiks organizētas atkārtoti.

Bērzaunes pagastā tikšanās 28. septembrī. Pieņemšanas laiks plkst. 16.00-18.00

Valsts atbalsts piena šķirņu slaucamo govju ganāmpulku

īpašniekiemAtbalsts paredzēts primārajiem piena ražotājiem, kas

regulāri nodod pienu pārstrādei. Atbalsta piešķiršanas kārtībā noteikta ciltsdarba maksājuma diferenciācija - par govīm ar izslaukumu līdz 6999 kg, pirmpienēm un govīm ar vēl nenoteiktu produktivitāti ir paredzēts vienreizējs maksājums - 45 eiro, bet par augstražīgām govīm - 60 vai 72 eiro.

Atbalstu plānots izmaksāt 2015. gada septembrī.

Latvijas Valsts prezidents viesojas Madonas novadāValsts prezidents Raimonds Vējonis, 1. septembrī

apmeklējot Madonu, ne vienreiz vien uzsvēra, ka šī nav vienkārša darba vizīte, bet gan emocionāla atkalredzēšanās gan ar vietu, gan cilvēkiem, kuru vidū viņš ir uzaudzis.

Tā kā viesošanās notika Zinību dienā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra izglītības lomu valsts attīstības veicināšanā, tādējādi skaidrojot izglītības jomā nepieciešamās reformas. Ar iedzīvotājiem Valsts prezidents apsprieda nepieciešamību pieņemt lēmumu par pedagogu atalgojuma modeli, kā arī risināt skolu apvienošanas jautājumu.

“Bieži vien skolu sāpīgo apvienošanu ir nepieciešams vērtēt no efektivitātes un mācību kvalitātes viedokļa. Mēs nedrīkstam darīt pāri saviem bērniem, nesniedzot viņiem iespēju mācīties labākajās izglītības iestādēs,” klātesošajiem iedzīvotājiem sacīja Valsts prezidents.

Raimonds Vējonis

ar iedzīvotājiem p ā r s p r i e d a uzņēmējdarb ības un lauku stabilitātes jautājumus, sakot, ka Latvijas lauki p a k ā p e n i s k i ir jāpiepilda ar veiksmīgi funkc ionē još i em uzņēmējiem un lauksaimniekiem, kas spēj radīt labi apmaksātas

darbavietas. Valsts prezidents ar iedzīvotājiem pārrunāja arī valsts budžeta veidošanas gaitu, uzsverot uzdevumu mazināt sociālo nevienlīdzību, kā arī stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību.

Vizītes laikā Valsts prezidents viesojās arī vietējās izglītības iestādēs - Madonas pilsētas 2. vidusskolā, Madonas Valsts ģimnāzijā, kā arī savā kādreizējā skolā - Madonas pilsētas 1. vidusskolā, kur ar uzrunu sveica skolēnus un skolotājus. “Es esmu īpaši priecīgs būt šodien šeit, jo šī ir jūsu un arī mana dzimtā skola. Mani skolēna un skolotāja soļi ir skanējuši šajās klasēs,” teica Valsts prezidents.

Madonas pilsētai Valsts prezidents vēlēja attīstību un izteica lepnumu par savu piederību šai vietai. “Esmu lepns būt jūsu novadnieks - madonietis!” sacīja Raimonds Vējonis.

Arī Bērzaunes pagasts var būt lepns, jo Valsts prezidents vizītes laikā apmeklēja zemnieku saimniecības “Līvi” un “Sveķi” un SIA “Baltic Block”.

Foto no www.madona.lv

Zemnieku saimniecība “Līvi”.

Zemnieku saimniecība “Sveķi”.

Augšāmcelšanās svētki

27. martā kristīgā pasaule svin Kristus augšāmcelšanās svētkus. Tie ir nozīmīgākie svētki cilvēces vēsturē, jo augšāmcelšanās vēsts pašos pamatos satricina ikviena cilvēka vērtību ēku. Augšāmcelšanās notikuma gaismā nāves vara no absolūtas kļūst par relatīvu. Nav jabaidās no pašas nāves, tas ir tikai process, bet jābaidās nāves slieksnim pārkāpt ar ļaunu darbu “bagāžu”, ar izniekotu dzīvi, ar neticību, ar nocietinātu un savtīgu sirdi. Kristus augšāmcelšanās notikuma perspektīvē ir labāk būt upurim nekā varmākam, labāk ciest netaisnīgi, nekā nodarīt netaisnību. Netaisni cietušiem ir daļa pie Kristus. Augšāmcelšanās vēsts ir labā ziņa tiem, kas miruši nāves no-metnēs, izsūtījumā, karā, no varmāku rokas, vienalga, vai tie bijuši bezpalīdzīgi sirmgalvji vai bērni mātes miesās. Augšāmcelšanās vēsts ir labā ziņa tiem, kas tikuši nodoti, pamesti, pievilti, izmantoti. Augšāmcelšanās vēsts neko labu nesola tiem, kuru rokas un sirdsapziņa ir aptraipītas ar asinīm un netaisnību. Ir dzirdēti viedokļi, kas Kristus augšāmcelšanās svētkus tik ļoti

saista ar dažādām etniskām tradīcijām un aiz šūpolēm, olu ripinā-šanas, rotaļām u.c. izdarībām ne tikai zūd to sākotnējā jēga, bet šis notikums tiek reducēts uz vispārējām norisēm dabā, piemēram, uz dabas atmošanos kā “augšāmcelšanos”. Dabas atmodai ar Kristus augsāmcelšanās svētkiem nav nekāda sakara, jo šos svētkus vienlaikus svin arī dienvidu puslodes iedzī-votāji, kuru gada ritmā tuvojas rudens. Šo svētku laika pamato-jums vispirms jau atrodams - no mūsu laika skaitot - 3270 gadu senā pagātnē, kad Mozus izveda izraēla tautu no Ēģiptes ver-dzības. Uz šī notikuma balstīta tradīcija pavēl svinēt Pasha svētkus (pēc jūdu mēness kalendāra) pirmajā jeb Nisana mēnesī, kas atbilst mūsu kalendara martam - aprīlim. Pasha svētku priekšvakarā Jēzus Kristus tika sodīts ar nāvi, sitot krustā. Un tieši Pasha svētku datums ļauj domāt (pēc A. Meņa aplē-sēm), ka Lielās piektdienas traģēdija - Jēzus Kristus krustā sišana - notika jūdu pirmā - Nisana - mēneša 14. datumā, kas pēc mūsu kalendāra varētu būt 30. gada 7. aprīlis, bet pats augšāmcelšanās rīts, domājams, bija 30. gada 9. aprīļa saullēktā, kad Jēzus kaps tika atrasts tukšs, bet eņģelis pirmajām augšāmcelšanās lieciniecēm pa-vēstīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies.” Bērzaunes draudzē Kluso nedēļu ievadīs Pūpolu svētdienas pro-cesija 20. martā plkst. 16.00, Zaļajā ceturtdienā dievkalpojumu svinēsim “jumtistabiņā” Vestienas draudzes namā plkst. 19.00, bet Kristus augšāmcelšanās vēsti bazūņu skaņas ieskandinās 27. marta rītā dievkalpojumā plkst. 7.00.

Ivars Ciršs, mācītājs

Lieldienu ieskandināšana Madonas novada Bērzaunes pagastā 26. martā Aicinām jūs uz kopīgām „Lieldienu ieskandināšanas” svinībām Bērzaunes pagastā! Jau laikus pirms Lieldienām cilvēki redz dabā pārmaiņas, kas nes vēsti par pavasara iestāšanos un Lieldienu tuvo-šanos: saule pakavējas ilgāk pie debesīm, gaiss kļūst siltāks, sniegs nokūst un zemē parādās pirmie asni un zaļa zāle. Pēc garās ziemas visi nepacietīgi gaida Lieldienas, kas iezīmē Saules uzvaru pār tumsu un dabas atmodu…

Trušu dārzā „Sveķi “ - Lieldienu iepirkšanās grozsno plkst. 10:00 Trušu dārzs „Sveķi” ir viena no pazīstamākajām truškopības saim-niecībām Latvijā un aicina jūs ciemos:• trušu un putnu tirgus;• maizes, gaļas, siera un kārumu tirdziņš;• seminārs truškopjiem par trušu vērtēšanu;• jauno produktu degustācija. Ieeja - par brīvu

Viesu namā „Šubrakkrasti” - Lieldienu ieskandināšanas svinī-bas plkst. 12:30 - 15:00Jūs sagaidīs viesu nama saimnieki ar čaklajiem palīgiem - zaķiem. Notiks dažādas Lieldienu norises un pārsteigumi, kā, piemēram: • šūpošanās;

• olu krāsošana un vā-rīšana uz ugunskura;•olu ripināšana un kaulēšanās;• masku darbnīca;• skaistāko olu izstā-de;• gaiļu „cīņas”; • olu meklēšana;• putnu būrīšu gatavo-šana. Plkst. 14:00 - 15:00 Tradīcijas, dziesmas, dejas un rotaļas kopā ar folkloras kopu „RAKSTI“Ieeja: - 2,50 eiro pieaugušajiem, 1,00 eiro bērniem

Lepojamies!Carnikavā vīru korim “Gaiziņš”

piešķir jaunu nomināciju

Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra - būs karsta vasara. Ja lecot saule “mirkšķinās” - būs bagāts gads; ja saulīte “tinas krekliņā” - būs auksts pavasaris.

20. februārī tautas nams “Ozolaine” pārtapa par muzikālā šova “Carnikavas koru kari 2016” radošo skatuvi. Savā starpā sīvi sa-centās pieci atraktīvi kori: Valmieras vīru koris “Imanta”, Codes jauktais koris “Mēmele”, koncertapvienības “Ave Sol” sieviešu koris “Jumala”, Bērzaunes pagasta vīru koris “Gaiziņš” un, pro-tams, svētku rīkotāji - Carnikavas sieviešu koris “Undīne”. Muzikālais šovs skatītājus Carnikavā priecē jau septīto gadu, un arī šogad koriem tajā bija daudzpusīgi jāatklāj savi muzikālie un radošie talanti. Pirmajā kārtā katrs koris izpildīja savu moto vai dziesmu, kas viņiem ir vistuvākā un visprecīzāk izteic tā garu. Savukārt otrajā kārtā koriem bija iespēja pārsteigt skatītājus, žū-riju un konkurentus ar izdomu, jo uzdevums bija izpildīt dziesmu, papildinot to ar kustībām un iesaistot vismaz vienu mūzikas ins-trumentu. Tā klausītāji gan nokļuva pirmatnējā mednieku kopienā, gan paciemojās pie jūras nārām, iepazina tautumeitu nešpetno dabu, kā arī sastapa īstenus meža zvēru dzinējus. Trešā, noslēdzošā, kārta bija pārsteigumiem bagātākā. Visi kori saņēma uzdevumu - šī gada jubilāra Raimonda Paula “Sikspārņa Fledermauša dziesmu”, kura bija 15 minūšu laikā jāaranžē, radot arī savu unikālo vēstījumu. Uzdevumu vēl sarežģīja fakts, ka kori izlozes kārtā apmainījās ar diriģentiem, un tas pavēra iespēju ko-riem rast jaunas nianses savā skanējumā un izpausmēs. Korus vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Elita Terentjeva, dziedātā-ja un Dobeles violetā ceriņkora vadītāja Ieva Sutugova, vokālās grupas “Latvian voices” dziedātāja un kora “Mundus” diriģente Andra Blumberga un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Apkopojot rezultātus, katrs koris ieguva kādu no nominācijām - vīru koris “Imanta” tika atzīts par “Jautrāko kori”, jauktais koris “Mēmele” - par “Drosmīgāko kori”, sieviešu koris “Jumala”, kas ieguva arī augstāko punktu novērtējumu -, par “Stilīgāko kori”, vīru koris “Gaiziņš” - par “Kvēlāko kori” un sieviešu koris “Undīne” - par “Krāšņāko kori”.

Ziņas no Carnikavas novada mājaslapas

“BĒRZAUNES RĪTS” 2016. GADA MARTS 3

Deputātu tikšanās ar iedzīvotājiem Deputātu tikšanās ar iedzīvotājiem Sauleskalna tautas namā no-risinājās 10. martā. Apmēram 35 iedzīvotāji uzklausīja atbrauku-šos deputātus - domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, viet-nieku Agri Lungeviču, deputātus Jeuženiju Adamoviču, Modri Zomerovski un Artūru Čačku. Tikšanās lielāko daļu aizņēma izglītības tēma, proti, jau pārska-tāmā nākotnē bērzauniešiem nāksies izlemt par pamatskolas telpu atrašanās vietu. Bērzaunes pamatskola ir trešā lielākā pamatskola novadā, tās audzēkņu skaits šogad ir 95 bērni, kas ir par 13 skolē-niem vairāk nekā pērn, taču skola atrodas attālāk no pagasta cen-tra un ir izvietota senā ēkā. Telpas ir mazas un skolai vispār nav sporta zāles. Šie un citi iemesli mudina meklēt veidus, kā attīstīt skolas infrastruktūru un skolēnu sadzīves apstākļus. Lai arī kon-krēts lēmums vēl nav pieņemts, pagasta vadītājs Ivars Miķelsons un daļa iedzīvotāju skolu vēlētos redzēt renovētās un pilnveido-tās bērnudārza telpās Sauleskalnā. Tas nozīmē, ka bērzauniešus nākotnē sagaida plašas diskusijas nozīmīgā lēmuma pieņemšanā. Otra tēma, kas satrauca sanākušos, ir vietējās kultūras dzīves kūtrums. Iedzīvotāji asi izteicās gan par tautas nama vadītāja līdz-šinējo darbību, gan par reto pasākumu kvalitāti. Pateicoties attīstītai kokapstrādes nozarei, Bērzaunes pagasts ir viens no ekonomiski aktīvākajiem novada pagastiem. Lielākais

Ja Lielā piektdiena ir skaidra - būs labs siena laiks

uzņēmums - “Baltic Block” - izvietots Sauleskalna ciema centrā, tāpēc tā darbība iedzīvotājiem kā uz delnas. Sanākušie izteica ne-apmierinātību ar trokšņu un smaku līmeni, kas jūtams no rūpnī-cas. Par šīm lietām “Bērzaunes Rītā” jau ir bijis rakstīts. Tikšanās laikā tika izteikti arī atsevišķi jautājumi gan par in-terneta pieejamību laukos, par to, kā tiek veidots novada budžets, par novecojušu vai pat neesošu datortehniku izglītības iestādēs. Tika izteikta interese par to, kas atrodas pašvaldības administra-tīvās ēkas piektajā stāvā Madonā un pausta vēlme tautas namā at-jaunot zāles grīdas segumu un iegādāties jaunus krēslus. Iedzīvo-tāji izteica savas domas par kultūras dzīves peripetijām. Ne tuvu visi ir apmierināti ar notiekošo šajā sfērā. Kopumā sanāksme noritēja abpusēji saprotošā un konstruk-tīvā gaisotnē. Patīkami, ka pagasta pārvalde bija rūpējusies par sanāksmes papildus izziņošanu, daudzviet izlīmējot paziņojumus, kā arī pats pagasta vadītājs Ivars Miķelsons aktīvi iesaistījās sa-nāksmes gaitā, atbildēja uz jautājumiem un viedokļiem, kā arī pauda apņemšanos iedzīvotāju izteiktās vēlmes vai iebildumus ņemt vērā un risināt tos ar iesaistītajām pusēm.

Avots: www.madona.lv, autore: Dz. Stradiņa, sabiedrisko attie-cību speciāliste, redaktore uzklausīja arī iedzīvotāju domas

SVARĪGI!1. martā sākas Gada ienākumu

deklarācijas iesniegšana Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka šī gada 1. martā sākas Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti, gan tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienā-kuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. VID aicina ikvie-nu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmanto-jot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo tas ir daudz ērtāk, ātrāk un vienkāršāk! Gada ienākumu deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem laikā no 2016. gada 1. marta līdz 1. jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:• veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); • guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa); • guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās man-tas pārdošanas); • guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemē-ram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kok-materiālu pārdošanas) un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā; • guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS. VID aicina arī tās fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko dar-bību, iesniegt deklarāciju ērtāk un ātrāk, izmantojot EDS, jo tajā auto-mātiski tiek atspoguļota visa VID rīcībā esošā informācija par nodok-ļu maksātāju, proti, nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veik-tajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

Sākot ar 2016. gada aprīli, deklarācijā automātiski tiks atspoguļo-ta arī tā informācija, ko par personas veiktajiem maksājumiem par izglītību VID būs iesniegušas mācību iestādes. Tādējādi personām, kuras vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par at-taisnotajiem izdevumiem , deklarācijas pielikumā D4 pašām papildus jānorāda un jāpievieno attaisnojuma dokumenti (čeki, kvītis vai tml.) tikai par tām summām, par kurām VID rīcībā informācijas nav un kuras VID nav iekļāvis deklarācijā. Lai kļūtu par EDS lietotāju, nav jāslēdz arī līgums ar VID, bet ik-viens var pieslēgties un lietot EDS, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iz-sniegto eID viedkarti vai VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” izsniegto elektronisko paraksta viedkarti (e-parakstu). Vēršam uzmanību, ka šogad Gada ienākumu deklarāciju gan elek-troniski, gan papīra formātā iespējams iesniegt ne tikai VID klientu apkalpošanas centros (neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas), bet arī nu jau 66 Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas cen-tros visā Latvijā. Informācija par vienoto klientu apkalpošanas cen-tru adresēm un darba laikiem pieejama portāla www.latvija.lv sadaļā “Vienotie klientu apkalpošanas centri”. Sākot no šī gada marta, tūri pa Latvijas pašvaldībām uzsāks arī VID “E-busiņš”. Tajā VID klientu apkalpošanas centru darbinieki palīdzēs nodokļu maksātājiem iesniegt deklarāciju elektroniski, kā arī iepazīs-tinās ar citiem VID e-pakalpojumiem. Uz konsultāciju par Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu elek-troniski līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte), internetbankas kodu karte un maksājumus apliecinošie doku-menti (par izglītību, medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem). Ja persona nav internetbankas lietotājs, vienotajos klientu apkalpo-šanas centros ir iespēja iegūt lietotāja vārdu un paroli, ar kuru va-rēs pieslēgties EDS sistēmai un izmantot visus tajā pieejamos VID e-pakalpojumus. Aicinām sekot līdzi un apmeklēt arī VID bezmaksas seminārus visā Latvijā par Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un citiem VID e-pakalpojumiem. Aktuālā informācija par VID bezmaksas semināriem pieejama VID mājaslapā sadaļā „Semināri nodokļu maksātājiem”. Plašāka informācija pieejama VID mājaslapā sadaļā „Gada ienā-kumu deklarācija’”. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām iedzīvotājus zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros, uzdot savu jautājumu rakstiski VID mājaslapā „Uzdot jautājumu VID” vai arī VID EDS.

Informāciju sagatavoja: VID Sabiedrisko attiecību daļatālr. 67122668, 67122670, 26351438, 26558389

e-pasts komunikacija@vid.gov.lv

“BĒRZAUNES RĪTS” 2016. GADA MARTS4

VSAA pārstāvji tiksies ar Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem tautiešiem

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 9. un 10. aprīlī Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Latvijas valsts piederīga-jiem skaidros par pensijām un pabalstiem, pārvietojoties Eiropas Savienībā. Interesenti varēs uzzināt par: • sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, strādājot vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs;• Latvijas pensijas piešķiršanas nosacījumiem;• ģimenes pabalstu un bezdarbnieka pabalstu saņemšanu, strādājot Apvienotajā Karalistē;• pensijas un pabalstu pieprasīšanas un saņemšanas praktiskajiem jautājumiem.

Pār Sibīrijas sniegotiem laukiem… Marts mūsu tautai saistās ar smagu vēstures pieredzi - tūkstošiem latviešu 1949. gada martā bija spiesti pamest savas dzimtās mājas, savus ierastos darbus, dzīves vidi, draugus, kaimiņus un paziņas, lai spaidu kārtā sāktu citu dzīvi tālajos ziemeļos - Sibīrijas sniegotos laukos. 1949. gada 25. marta deportācijā uz Sibīrijas “mūža nometi-nājuma” vietām tika aizvesti gan jauni un spēcīgi, gan veci, slimi un vientuļi cilvēki. Daudzi no viņiem specnometinājuma vietās nokļuva pilnīgā bezizejas stāvoklī. Vietējos kolhozos, kur vairākumam iz-sūtīto bija jāstrādā, dienišķo maizi ne visiem izdevās nopelnīt. Vēl bēdīgākā situācijā bija nokļuvuši gados vecie, slimie, vientuļie un darbnespējīgie. Palikuši bez tuvinieku atbalsta, viņi bija pakļauti drošai nāvei vai dzīvei invalīdu un nespējnieku namos. Visi piln-gadīgie izsūtītie atradās Valsts drošības ministrijas, vēlāk - Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzskaitē un uzraudzībā. Par specno-metinājuma režīma pārkāpšanu draudēja administratīvais arests vai naudas sods, bet par bēgšanu - 20 gadi katorgas darbos. Dēļ noteiktā režīma un aizlieguma atstāt nometinājuma rajonu daudziem jaunie-šiem tika liegta iespēja mācīties dažādās skolās un kursos. Bargais nometinājuma režīms nedaudz liberalizēts tika tikai 1954. gada vasarā. Tagad par dzīvi izsūtījumā un par nometinājuma režīmu var izlasīt izsūtīto atmiņās.

Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime.

Tikšanās notiks:9. aprīlī plkst. 16:30 Londonā, Latvijas vēstniecībā, Apvienotajā Karalistē. Adrese: 45 Nottingham Place, London, W1U 5LY.Iepriekšējā pieteikšanās pasākumam Londonā.10. aprīlī plkst. 14:00 Bredfordā, DVF Bredfordas nodaļas namā. Adrese: 5 Clifton Villas, Manningham Lane, Bradford BD8 7BY.Iepriekšējā pieteikšanās pasākumam Bredfordā.VSAA pārstāvēs Pabalstu metodiskās vadības daļas vadītā-ja Jevgēnija Briķe, Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Baiba Felsberga un Starptautisko pakalpojumu nodaļas vadītāja Aina Biljone. Dariet šo informāciju zināmu saviem tuvajiem Apvienotajā karalistē!

Bērzaunes pagasta bibliotēkā ir krietna materiālu mape ar šo cilvēku atmiņām, fotoattēliem. Gadi dara savu un daudzu no šiem cilvēkiem mūsu vidū vairs nav. Arī Ausmas Vīksniņas, ko bērzaunieši pazina ne tikai kā dzīvesgudru sievieti, bet arī kā mūsu vietējo dzejnieci. Lūk, kas lasāms atmiņās: “Runas par izsūtīšanu jau virmoja gaisā. Arī Vīksniņu ģimenei bija pamats uztraukties - tēvs Arvīds un māte Paulīne apsaimniekoja 34 ha zemes, tēvs bijušais aizsargs - „grēku” saraksts pilns. Tomēr vecāki nevēlējās bēguļot, slēpties, viņi paļāvās liktenim. Tas bargi pieklauvēja pie „Ramuļēnu” saimnieku durvīm 1945. gada 25. marta rītā. Ausma, atgriežoties no skolas, vecākus kopā ar citiem pagasta „budžiem” sastop Bērzaunes centrā, gaidot mašīnu, lai uzsāktu bezmaksas braucienu uz Austrumiem. Ausmas sarakstā nebija. Tomēr viņai pat prātā nenāca doma, ka varētu vecā-kus palaist vienus tālajā ceļā. No Bērzaunes ceļš veda uz Mārcienas staciju. Nakts - lopu vago-

nos. No rīta sastāvs sāk kustēties. Visvairāk biedē neziņa - kur ve-dīs, ko darīs, varbūt nošaus tepat? Kad jau krietni braukts, nospriedu-ši, ka laikam jau nešaus, jo tad jau tik tālu nebūtu veduši. Brauciens ilgst trīs nedēļas. Nonākot galā - Amūras apgabala Mozanovas rajona Ļebedinova ciemā- , lie-kas, ka zeme zem kājām līgojas - no pārguruma, no šūpošanās, no bada… Sākumā visus saliek vienā mājelē, bet tad pamazām dala laukā. Visgrūtākais bija pirmais gads - visbargākā ziema (-53 grādu pēc Celsija) un viskarstākā vasara, kad basu pēdu pie zemes nevarēja pielikt - svila. Tēvu ar visu klibo kāju (tā bija agrāk lauzta un 3 cm īsāka, tāpēc tēvu izbrāķēja gan vācu, gan krievu armija) uzdzina uz jumta. Bija uzcelta zirgu kūts, bet jumta tai nebija. Kopā ar otru novadnieku Aleksandru Piņķi tēvs plēsa lubas, no drātīm locīja skavas un ie-rīkoja savu nākamo darbavietu visus izsūtījuma gadus - zirgu stalli. Mamma strādāja cūku kūtī (pie govīm latvietes nezin kāpēc nelai-da). Ciemā jau dzīvoja 1937. gadā izsūtītie ukraiņi, viņi latviešus sa-prata, atbalstīja, cienāja, jo paši jau bija iedzīvojušies. Krievu ciemā bija maz, bet nosodījumu vai nicinājumu nejuta arī no tiem. Priviliģēta tauta Sibīrijā bija traktoristi - tiem algu maksāja ne-vis graudā, bet arī naudā, pie-šķīra brīvdienas. Arī Ausma izgāja traktoristu kur-sus un kādu laiku strādāja par trak-toristi. Reizi mēnesī uz ciemu brauca ko-mandants, visiem izsūtītajiem vaja-dzēja atzīmēties, ka nav aizbēguši. Reiz viņš Ausmas tēvam, sēžot Selenžas krastā, teicis: „Nebēdā, gan tu redzēsi savu Latviju.” Tā arī notika - pēc Staļina nāves daudzus izsūtītos amnestēja un atļāva atgriezties mājās. Ausmas vecāki šo priecīgo ziņu saņēma jau 1956. gadā, bet tik viegli jau tas nebija: sākumā vajadzēja sakrāt naudu biļetēm…” Šo un daudzu citu izsūtīto atmiņas savulaik savākuši Bērzaunes pamatskolas skolēni, savu skolotāju Dainas Briedes, Gunas Vucā-nes un Daces Saliņas rosināti. Paldies viņiem par vērtīgo darbu!

Materiālus apkopoja InetaFoto no personīgā arhīva

“BĒRZAUNES RĪTS” 2016. GADA MARTS

nopietni nedomāja un par karnevā-lu nesauca. Tā bija spontāna izklaides izpausme, kad bija gana nopietni slē-pots un vajadzēja kaut ko jautrībai izdomāt. Dažādām ēverģēlībām bija gatavi visi. Tā vie-nā ziemā aizņēmās no saimnieka lie-lās baļķu vedamās ragavas. Braucām ka prieks, ļoti labi gāja, kamēr vienā braucienā ar visām ragavām šķūņa stūrī iekšā! Un ragavas pagalam... Vienu gadu atkal izdomā-jām, ka jārīko nakts braukšana - redzēt neko nevar, bet jāslēpo. Tā mēs tur dzīvojām. Tāds pirmais un patiesi īstais karnevāls notika 1940. gadā. Toreiz Liel-dienas labi iegadījās tā, ka brīvdienas sanāca visu nedēļu. Tad gan visi bija kaut kā īpaši saģērbušies. Līdzi toreiz neko speciāli neņēmām un maskas nepirkām. No naktsmāju saimniekiem katrs aizņēmās, ko nu varēja: kāds uzsedza lielu seģeni, cits uzvilka veclaicīgus saimnie-ces svārkus, apsēja kaut ko ap galvu. Tādi karnevāli, kā mēs šodien saprotam, sākās pēc kara, kad nāca nākamā slēpotāju paaudze. Mēs dzīvojām „Kulitēnos” un saimniekam bijām kā savējie. Viņi vienmēr ar mums sazinājās iepriekš: vai būsim, vai mums rezervēt vietu. Uz Gaiziņu braucām ar slēpotāju vilcienu. Vēlu vakarā tas izgāja no Rīgas un ap desmitiem pienāca Mārcienas stacijā, no kuras līdz Gaiziņam 14 kilometru. Tos tad pieveicām ar slēpēm, bet savu līdzpaņemto man-tu salikām saimnieku ratos. Skaisti, ja gadījās skaidrs laiks, tad visa braukšana pa mēnesnīcu. Sniegs, klusums, mēness. Un ja vēl pilnīgs bezvējš...” Pēc kara jaukā tradīcija tik ātri neatjaunojās. Ziedu laikus karnevāls atkal piedzīvoja 70. un 80. gados, tradicionālo pārģērbša-nos papildinot arī ar pašdarinātu un netradicionālu braucamrīku parādi lejup no kalna. Vienu otru gadu kalnā karnevāla laikā paviesojās pāri par 10000 apmeklētāju. 80. un 90. gados pasākums pajuka, līdz to 1997. gadā atjaunoja Latvijas snovbordisti ar nosaukumu „Golgāt-trons”. Šogad martā Gaiziņkalna karnevāls svinēja 80. gadskārtu. Publikācija sagatavota, izmantojot Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Bērzaunes pagasta bibliotēkas un “Ilustrētas Pasau-les Vēstures” 2012. gada marta speciālizlaiduma materiālus.

5

Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.

Visiem sniega prieku mīļotājiem marts saistās ar lustīgu izklaidi Gaiziņkalnā. Te izsenis ziema tiek aizvadīta un pavasaris sagaidīts ar karnevālu. Kādi tik 1936. gada Lieldienās uz kalna netika sabraukuši - karaļi, veci babuļi, žēlojami klibiķi un ievainotie. Katru gadu pa Liel-dienām slēpotāju grupa no Rīgas brauca uz Gaiziņu, lai šīs brīvdienas pavadītu sportiskā garā. Atbraucēji nemainīgi apmetās „Kulitēnos”, no kurienes katru rītu devās uz kalnu. Viņi nesmādēja pat nakts mel-lumu. Dažkārt Lieldienas iegadījās aprīlī, un Rīgas ielas klāja dubļu lāmas, bet Gaiziņa pusē baloja sniegi. Tādi bija laiki ar bargākām un citādākām ziemām pagājušā gadsimta starpkaru Latvijas 30. gados. No Rīgas vairākumā atbrauca jaunieši, lielākā daļa no tiem bija Latvi-jas Universitātes sporta kluba „Universitātes sports” biedri. Vairāki no viņiem trenējās, lai piedalītos kalnu slēpošanas disciplīnā 1936. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā - Pātenkirhenē Vācijā. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā ir saglabāts VEF mēbeļu gald-nieka Jāņa Vēveļa atmiņu vēstījums par šo gatavošanos olimpiādei. Vēveļa kunga atmiņās Gaiziņa karnevāla dzimšanas brīdis ir aprakstīts īsi un kodolīgi: „”Kulitēnos” lejā, lielajā istabā, bija klavieres. Ādolfs Irbīte vienīgais mācēja spēlēt. Viņš spēlēja, visi dziedājām. Kādu die-nu 1936. gadā Fuņķis (aktieris Bruno Kalniņš) izdomāja, ka visiem

jāpārģērbjas un jāsarīko karnevāls. Tā arī izdarījām - dažnedažādi saģērbāmies un slēpojām uz kalnu. Tur visādi ampelējāmies. Kopš tās reizes katru gadu uz kalna taisījām karnevālu.” Par Fuņķi sauca pašdarbnieku teātra aktieri un sabiedrības dvēseli Bruno Kalniņu, kas uz jautrām izklaidēm nebija mudināms. Savukārt „Kulitēni” bija viena no nedaudzajām Gaiziņkalna tuvumā izvietotajām tūristu apmešanās vietām. Te viesi tika izmitināti astoņās apkurinātās istabās, kas tolaik nozīmēja - ar ērtībām. Slēpotāju vidū populāri bija arī „Lejasgaizi-ņi”, kuros saimniekoja Jēkabs Gaiziņš. Pagājušajā gadsimtā 30. gados viņa apsaimniekošanā bija nodots koka skatu tornis kalna virsotnē un tūristu informācijas kiosks. Atmiņas par Gaiziņkalna karnevāliem darījis zināmas arī tā laikmeta liecinieks, 1938. gada Latvijas slēpoša-nas čempions Oskars Martinsons: „Toreiz, 1936. gadā, neviens to tā

Kādu dienu 1936. gadā Fuņķis izdomāja…

Uz Gaisiņkalnu ved ceļš, kas apstādīts kokiem un pēc dažu domām ir skaistākais Latvijā

Latvijas milzis Gaisiņš - 314 m virs jūras līmeņa. Nekas ap-kārtnē neliecina, ka tuvumā slēpjas mūsu dzimtenes augstākais kalns, tik apmēram 6 km no Bērzaunes var ieraudzīt augsto torni. Seko rādītājs: “Uz Gaisiņkalnu”. Lēzens kāpiens aug-šup, līdz beidzot stāvums un Gaisiņš sasniegts. Kalna virsotnē bērza birze, zaļumlaukums un tornis, no kura skaidrā laikā var redzēt Rīgu, tad jau arī saprotams apkārtējais plašais skats: ezeri, meži, kalni, baznīcu torņi u.c. Valsts pre-zidents Alberts Kviesis arī apmeklējis šo kalnu, par ko vēsta gravējums akmens plātnē. Uz Gaisiņkalnu ved ceļš, kas ap-stādīts kokiem, un pēc dažu domām tas ir skaistākais Latvijā.

1934. gada ceļvedis “Madona. Vadonis tūristiem”

“BĒRZAUNES RĪTS” 2016. GADA MARTS6

Mana dzīve nav iedomājama bez grāmatām. Kopš sevi atceros, tās man bijušas ļoti nepie-ciešamas. Cik to ir izlasīts - noteikti vairāki simti, ja ne pie tūkstoša. Par savu saucu arī Bērzaunes bibliotēku. Ar lielu mīļumu atce-ros visas bibliotekāres, kas strādājušas, kad es te ierados. Spilgtā atmiņā ir Laimdota un Austra. Esmu ļoti pateicīga Inetai, kura man uzdāvināja manu mīļāko grāmatu „Stāsts par Sanmikelu”. Laimdota man vienmēr ieteica Darela grāmatas un aprakstus par dabu, ko lasīju ar lielu aizrautību. Austra dzīvoja līdzi manu meitu skolas gaitām. Atceros, kā viņa sameklēja materiālus meitas diplomdarbam universitātē. Un vienmēr, kad jāsameklē at-bilde uz kādu jautājumu, var griezties biblio-tēkā. Tur noteikti palīdzēs! Ar bibliotēku man saistās viens komisks atgadījums ar Austru. Tolaik viņa strādāja pa abām bibliotēkām - Bērzaunē un Sauleskal-nā. Tā nu viņa, iekāpusi autobusā uz Bērzau-ni, samaksā par biļeti un apsēžas. Bet redzot, ka cilvēki uz viņu skatoties un smejot, viņa vēl nodomājot: „Nezin gan kas pie manis tik smieklīgs?” Bet beigās tīri pikta novēršoties un skatoties pa logu laukā. Bērzaunē, izkāpusi no autobusa, ejot uz darbu. Satiekot vienu paziņu, kura sasvei-cinājusies, un smejoties jautājot: „Vai tad ta-gad tāda mode?” - un rāda uz viņas pleciem. Austra paskatoties un visa nosvīstot - lietus-mēteļa abos plecos ir veļas knaģi! Mētelis ticis žāvēts un steigā knaģi palikuši. Tā nu kļuvis skaidrs, kāpēc cilvēki par viņu smē-jušies. Šī nelielā atkāpe Austras piemiņai…

Gan kalpa zēna vasara,Gan mīlas moku asaras,Gan šaušanas un duršanas,Gan raganīgas buršanas,Gan tālu zemju ceļojumi,Gan zvaigžņu ceļu vērojumi,Gan zinātniskie atklājumi,Gan daiļamatu pārklājumi,Un tā tik tālāk, tā bez gala,Ka redzama kļūst pasauls mala.To bibliotēka ikreiz man dod,Tur dzīve jēgu vienmēr rod! Labas veselības vēlējumi mūsu Inetai un lai „Gaismas pils” staro pār mums mūžīgi mūžos!

A. Laure

Veltījums manai „Gaismas pilij”

„DANCE PARADE 2016” 19. februārī Latgales vēstniecībā GORS notika mūsdienu deju sacensī-bas „DANCE PARADE 2016”. Vairāk nekā 600 dalībnieku (50 deju grupas ) no Rēzeknes, Ludzas, Zilupes, Daugavpils, Balviem, Pļaviņām, Salas-pils, Ogres, Tukuma, Rīgas un Bērzau-nes priecēja skatītājus ar hip-hop, šova un laikmetīgās dejas horeogrāfijām. Sacensības vērtēja kompetenta žūrija:Latvijas Kultūras akadēmijas profe-sore, LKM Dejas padomes priekšsēdē-tāja, baletdejotāja, horeogrāfe Gunta Bāliņa; Latvijas Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācijas mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Sintija Siliņa;viens no vadošajiem Latvijas horeogrāfiem, grupas “Bermudu Divstūris” dalībnieks un ho-reogrāfs, Baltijā spēcīgākās komandas “Jam Crew” dalībnieks Alex Snickers. Jau otro gadu mūsu deju grupa “Juicy” piedalījās šajās deju sacensībās, šogad konkurence bija liela, jo jāsacenšas bija ar Latvijas vadošajām un spēcīgākajām deju grupām, mūsējiem Street dance show beginners kategorijā 4.-6. kl. deju grupai 4. vieta, Show dance beginners 7.-9. kl. deju grupai 3. vieta, horeogrāfe - Lana Vihrova. Lai arī šoreiz nepaveicās, kā gribējās, tomēr vislielākais ieguvums, piedaloties šādās sa-censībās, ir skatuves pieredze, kā arī emocijas, kuras nevar aizstāt ar nevienu kausu un medaļu. Paldies dejotājiem: Tomasam Aizstrautam, Rolandam Andrejevam, Artai Pinkai, Sandija Zvidrai, Emīlijai Skrabei, Sindijai Krūmiņai, Lindai Rjabiņinai, Danielai Ru-denei, Sindijai Bebrei, Sandijai Sergejevai, Meldrai Stabiņai, Lainei Džeriņai, Madarai Ošai. Visi vēlamies pateikties Bērzaunes pagasta pārvaldei par atbalstu, nodrošinot trans-portu. Šuvējām: Ievai Blūmai un Īvei Seškenai, kā arī izturīgajiem vecākiem, kuri devās līdzi mūs atbalstīt: Anitai Aizstrautai un Meldrai Zvidrai. Protams, pateicamies visiem ve-cākiem par atbalstu un pacietību.

Lanas Vihrovas teksts un foto

Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime.

Es ceļā uz bērnudārzu Mans ceļš uz bērnudārzu uz “Ķipiem”, (tā toreiz sauca tagadējo Sauleskalnu) vi-jās no Bēču mājām caur tādu nelielu me-žiņu, kur pirmdienu rītos uz bērnudārzu mūs abas ar māsu un piektdienu (varbūt tā bija sestdiena, jo liekas, ka tad strādāja sešas dienas nedēļā) pēcpusdienās, vedot uz mājām, mamma stāstīja par katru smil-gu, rasoto zirnekļa tīklu zālē un brūno skudru, kas šķērsoja savu ceļu pāri mūsē-jam... Viņa stāstīja par katru putnu, zvēru un kokiem, ko varēja redzēt ejot... Tas varētu būt 1958. gadā, kad man bija 5 gadi, bet māsai Zintai 6. Mamma un paps strādāja kolhozā un mūsu mājās bija slaucamo govju ferma, bet pa dienu vecāki gāja strādāt lauku brigādē. Vecāki nolēma, lai labāk mēs sagatavotos skolai, sūtīt mūs uz bērnudārzu (uz nedēļu). Mums abām ar māsu ļoti patika bēr-nudārzā jau no pirmās dienas, jo bija ļoti jauka audzinātāja, ja nekļūdos, Rita Zupa un liekas, ka auklīte bija Aina Liepiņa. Viņas bija tādas mīļas un labas kā mamma. Pats bērnudārzs at-radās jaunajā mājā, vienstāvu (toreiz), liekas, ka tagadējā Kaktiņu, Gruduļu vai Sebriņu mājā.Grupiņā bijām dažāda vecuma bērni, un mēs ar māsu bijām jau ,,lielas”, vismaz mums pašām tā likās, jo audzinātāja atļāva saģērbt mazākos bērnus... Ja vajadzēja, varēja arī kādam palī-dzēt paēst... Tāpat kā šajos laikos, arī tad mēs dancojām, dziedājām un spēlējām teātri, kā arī svinējām svētkus, kādi tajos laikos bija.Tomēr, neņemot vērā to, ka mums tur patika, tās piektdienas (varbūt arī sestdienas) mēs gaidījām, vienalga, ļoti, ļoti, kad mamma vai paps atnāks pakaļ... Un mēs būsim mājās. Tagadējā bērnudārzā gāja abas manas meitas - Madara un Baiba. Arī mani bērni palika bērnudārzā uz nedēļu, jo katru rītu neviens nevadāja no Kusas uz Sauleskalnu. Vislabākās atmiņas man ir par laiku, kad gāju bērnudārzā es pati un mani bērni. Liels paldies visām auklītēm, audzinātājām, kas rūpējās par mani, par māsu un arī par maniem bērniem! Paldies par zināšanām, par matu pīņu pīšanu, par šūpļa dziesmām, ko dziedāja, lai vieglāk varētu iemigt! Lai visiem tagadējiem darbiniekiem ir dzīvesprieks, veselība un daudz radošu ideju! Lai izdodas viss iecerētais!

Zigrīda Kurzemniece (bijusī Sirsniņa)Foto no bibliotēkas novadpētniecības materiāliem

Ziņo medniekiApvienojoties medniekiem no Bērzaunes, Vestienas un Kalsnavas medību kolektī-viem, ir veiksmīgi nomedīti trīs vilki, kuri bija atraduši mājvietu Podnieku purvā.

“BĒRZAUNES RĪTS” 2016. GADA MARTS 7

Lai ceļš uz šo mērķi būtu vieglāks un tas vispār būtu sasniedzams, iespēju šo ieceri realizēt deva „Borisa un Ināras Teterevu fonda” projekta finansējums, Madonas novada pašvaldības līdzfinansē-jums, pašu ieguldījums, brīvprātīgais darbs remonta darbos, kurus vadīja Raimonds Aizstrauts ar domu biedriem - Arni, Aināru, Artū-ru, Raivo, Simonu, Anitu, Gati, Ivo, Janu, Karīnu un Aigaru. Pro-jektu vadīja Zanda Roģe, bet administratore - Simona Bogdanova. Projekta un skoliņas tapšanā iesaistījās Zanda Roģe, Vika Valcere un Simona Bogdanova. Ļoti lietderīgs bija brauciens pieredzes ap-maiņā uz Kalsnavu, kur laipni savā pieredzē dalījās Linda Ūdre. Paldies Lindai! Projekta mērķis: Bija un arī ir sniegt atbalstu jaunajām un to-pošajām ģimenēm, dalīties savstarpējā pieredzē, iegūt informāciju speciālistu un brīvprātīgo lektoru vadībā par bērnu audzināšanu, viņu vajadzībām un attīstību, kā arī attīstīt prasmes kopā ar savu mazuli.No 2014. gada novembra līdz 2015. gada decembrim norisinā-jās: Māmiņu istabas telpu remonts, dažādas radošās nodarbības un lekcijas, un izglītojošās nodarbības. Rakstot projektu, domas rosījās ap Bērzaunē un Sauleskalnā dzīvo-jošajām māmiņām, bet par laukos dzīvojošajām jaunajām ģimenēm bija maz cerību. Nezinājām, kāda būs atsaucība mūsu piedāvāju-mam, taču šobrīd secinājumi un atziņas ir pilnīgi citas. Iespēju ap-meklēt aktivitātes ir izmantojušas māmiņas gan no kaimiņu nova-diem, gan pagastiem, un, kas patīkami pārsteidzis, ir tas, ka brauc arī laukos dzīvojošās māmiņas. Tas liek aizdomāties, ka attālums nav šķērslis, lai nepiedalītos. Šķērslis ir mūsu vēlme pilnveidot sevi, būt dzīves plūsmā arī tad, kad esi māmiņa. Protams, ka pašu pagasta jaunās māmiņas varētu izmantot šo iespēju vēl vairāk. Projekta bezmaksas aktivitātes, kas bija paredzētas projekta ietva-ros, beigušās 2015. gada decembrī. Ārstnieciskā vingrošana gan vēl turpināsies līdz vasaras sākumam.

23. martā svinējām bēbīšu skoliņas “Pasaciņa” viena gada jubileju

Bet dzīve “Pasaciņā” neapstājas. Lūkosimies pēc jaunām iespē-jām, kā padarīt krāsaināku dzīvi, ikdienu rosīgāku, kā saka - “būt uz viļņa”. Noteikti gribam pulcināt jūs uz labiem notikumiem, braukt ekskursijās, lai redzētu, kā dzīvo citi, smelties iedvesmu un pilnvei-dot savas prasmes. Gaidām priekšlikumus jaunām iniciatīvām, jaunus ierosinājumus turpmākajam darbam. Varat rakstīt gan uz mūsu e-pastu: bjarits@gmail.com, gan zvanīt vai rakstīt īsziņas - 28654560, Simona vai 29189120, Anita. Vienmēr priecāsimies dzirdēt no jums kādu priekšlikumu vai jautājumu. Aktualitātēm varat sekot līdzi arī mūsu mājaslapā: www.bjarits.lvTikai neatlaidīgi un uzstājīgi cilvēki iegūst un dzīvo saskaņā.

“Pasaciņas” kolektīvs

Lieldienu olu ūdeni vajagot liet pār sētu un sacīt: „Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!” Tad vanags vistas nenesot prom.

Cilvēka dzīve, tāpat kā fabula, tiek vērtēta nevis pēc garuma, bet pēc satura.

B&JA „Rīts” 8 gadu jubilejas mēnesis Jau astoto gadu Bērzaunē darbo-jas biedrība “Bēr-nu un jauniešu apvienība „Rīts””. Lai gan jaunais gads nācis ar jau-niem pienāku-miem un rūpēm, B&JA „Rīts” ne-aizmirst par to, ka jāmāk arī priecā-ties un svinēt. Februārī, kas ir B&JA „Rīts” jubilejas mēnesis, katram apmeklētājam bija iespēja iesastīties jubilejas svinēšanā. Jau 5. februārī notika pirmā aktivi-tāte - dāvanu kastīšu gatavošana. Radoša darbošanās iet pie sirds ikvienam - gan lielam, gan mazam. Tiem, kas vēlējās sevi izaicināt un izkustēties, bija iespēja izmēģināt deju grīdu un sacensties ar pretinieku veiklībā. 12. februārī iepriecinājām sevi un citus ar gardas picas un mafinu cepšanu. Darba procesā iesaistīties un pamīcīt mīklu vai sagriezt produktus varēja jebkurš brīvprātīgais. Kopā mums sanāca varen garda pēcpusdienas uzkoda. 17. februārī lējām svecītes. Ļoti atbildīgs un smalks process, bet tas nevienu neatturēja izveidot sev īpašu svecīti. Varēja izmēģināt arī sveču marmorizēšanu - īpašu sveču krāsošanas metodi, kuras rezultātā sanāk ļoti skaistas un krāsainas sveces. Šie astoņi gadi bijuši ļoti raibi gan ar kāpumiem, gan kritu-miem, bet vienmēr bijis kāds, kurš atbalstījis, kāds, kurš labu vārdu pateicis, uzmundrinājis un devis nelūdzot - tieši jums mēs, B&JA „Rīts” kolektīvs, sakām lielu PALDIES! Ar sauli sirdī - rīts sapņus piepildīs!

B&JA “Rīts” kolektīvs

Izsūtīti NĪN maksāšanas paziņojumi 2016. gadam

Pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem ir iz-sūtīti maksāšanas paziņojumi par aprēķināto NĪN 2016. gadam. No-dokli par zemi un mājokli aprēķina uz gadu, un tas tiek sadalīts četros maksājumos: šogad NĪN maksāšanas termiņi noteikti 31. marts, 16. maijs, 15. augusts un 15. novembris. Maksājumu var veikt gan pa daļām norādītajos termiņos, gan arī avansa veidā, līdz pirmajam mak-sājuma termiņam - 31. martam - samaksājot visu summu. Savukārt, ja samaksas termiņi ir nokavēti, tad atbilstoši likumam par termiņa kavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nau-da - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru no-kavēto dienu. Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, in-ternetbankā, kā arī portālos www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv . Jāuzsver, ka, maksājumu veicot caur internetbanku, būtiski ir pārlie-cināties, vai pārskaitījums tiek adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi pa-ziņojumu par NĪN nomaksu, un pārskaitījumu veikt uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņoju-mā. Tāpat arī maksājuma mērķī precīzi jānorāda nodokļa maksātāja personīgā konta numurs par zemi un personīgā konta numurs ēkām, īpašuma adrese vai kadastra numurs, par kuru veikts maksājums. Taču drošākais un ērtākais veids nomaksāt NĪN ir portālā www.epa-kalpojumi.lv vai www.latvija.lv, jo tur pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija. Iedzīvotāji tiek aicināti aktīvāk izmantot arī citus saistībā ar NĪN nomaksu pieejamos pakalpojumus portālā www.epakalpojumi.lv. Piemēram, lietotāji, kuri autorizējušies pakalpojumam, portālā var iegūt informāciju par maksājamo nodokli un to apmaksāt, pieteikties maksāšanas paziņojuma saņemšanai e-pastā, kas ir daudz ērtāk un būtiski taupa resursus, kā arī pieteikties saņemt atgādinājumu e-pastā vai SMS veidā par tuvojošos NĪN samaksas termiņu.

Publicitātes materiāls

(Seneka)

“BĒRZAUNES RĪTS” 2016. GADA MARTS

APSVEIKUMI

Atļauj šodien saviem gadiem ziedētkā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,Atļauj šodien saviem gadiem skanētkā melodijai, kura sirdī šalc.Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!

/A. Āre/

80 gadu jubileju Aldis Ezerkalns75 gadu jubileju Anita Bergvalde70 gadu jubileju JānisRēvalds EdīteVestfāle60 gadu jubileju Ligita Pokule55 gadu jubileju JānisAņisimovs TamāraDzenovska DzintraĶirpe GuntaLiepiņa50 gadu jubileju Egils Ezerkalns GuntarsKalniņš AgitaKažoka IgoRudzītis PēterisVilciņš

45 gadu jubileju Ivans Gruznovs35 gadu jubileju GuntisPujāts JurisSupe30 gadu jubileju Ingars Garbovskis MairitaSileniece25 gadu jubileju JurģisPlāte20 gadu jubileju KristīneGailīte15 gadu jubileju SilvaLiepiņa10 gadu jubileju JānisBaltiņš NiksDzenis AndrisKiops

Martā zīmīgas jubilejas svin:

LĪDZJŪTĪBAKlusums,tevis vairs nav,tikai atmiņas,kas aizkustina dvēseli,vārdi, kas nepateikti, - skan.

(A. Gļauda)

Miruši:

LEONĪDSBARKOVSKISmiris 22.02.2016. 83 gadu vecumā;

AGAFIJAVALDBERGAmirusi 05.03.2016. 88 gadu vecumā.

Patiesa līdzjūtība tuviniekiem.

8

Gadalaiki Vasara bija samērā skaista, Jāsaka gan - reizēm pat karsta. Dabā viss alka pēc valguma, Citādi gaisam pietrūka svaiguma. Ļoti bargs pērkons ducināja, Draudīgi zibeņi zibeņoja. Pēc tam viss skaisti zēla un plauka, Bij zaļiem smaragdiem piebērti lauki.Rudens nāca ar lietu un salnām,Siltiem vējiem un ziedošām kannām.Bij šķidri dubļi un zaļa zāle,Un maiga, gara atvasara.Daba neposās ziemas miegam, Un nedeva vietu baltam sniegam.Ziema sākās ar kailiem laukiem,Izgaisa sapnis par Ziemssvētkiem jaukiem.Likās, ka velti bij gādāts siens,Jo lopiņi visi pa āru skrien!Arī sniegs griezās pār jumtu malu,Laukos vairs nebija zaļa zāle,Bet takas un ceļi - viena gāle!Par spīti ziemai - atmoda sākusies,Katra diena jau garāka stiepusies.Saldenās kļavas ar sulas tecina,Piesaulē lazda spurdzes jau trīcina.Ziema lai spirinās, cik vien māk,Par spīti viņai - pavasars nāk!

Mētra

Noteikti meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” 2015. gada laureāti

Meža dienu komiteja 8. marta sēdē noteica meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” 2015. gada ieguvējus nominācijās „Par mūža ieguldījumu”, „Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” un „Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”. Laureāti nominācijā „Par inovatīvu uzņēmējdarbību” ir SIA „Diž-ozols plus”, SIA „Latvāņi” un Andis Zelčs, nominācijā „Par ieguldī-jumu sabiedrības izglītošanā” - Daina Gavare, Jurģis Jansons un Ani-ta Jaunbelzere. Laureāti nominācijā „Par ilgtspējīgu saimniekošanu” ir meža īpašnieki Modris Kalvāns, Gatis Strads un Artis Vaivods. Gada balvas - “Lielā Zelta čiekura” - ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā. Pretendentu vērtēšanu organizē un balvas piešķir Zemkopības mi-nistrija un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē ek-sperti un otrajā - zemkopības ministra vadītā Meža dienu komiteja. Meža nozares gada balvu „Zelta čiekurs”, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, pasniegs jau divpadsmito reizi. Meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” pasniegšanas ceremonija notiks Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā š.g. 6. maijā. “Zelta čiekurs” sevī iemieso vienkāršību, atvērtību un Latvijas meža skaistumu: dvēselē vienkāršs, formā izsmalcināts, atvērts kā saule, silts kā mājas svētība un sīksts kā latvietis. Nav precīzāka apzīmē-juma cilvēka mīlestībai pret mežu, tāpat kā nav labākas balvas, lai atalgotu cilvēka darbu Latvijas meža labā.

DEJAS IZRĀDE „ĒNAS” BŪS SKATĀMA MADONAS KULTŪRAS NAMĀ

Lieldienu brīvdienās, 27. martā, plkst. 17.00Madonas kultūras namā, Raiņa ielā 12

Dejas atbalsta fonds „Zvaigžņu Aka” piedāvā izrādi „ĒNAS” - laikmetīgās dejas un ēnu teātra principu sintēzi

„Izrādes forma dod iespēju gan lielam, gan mazam atrast sev svarīgo, interesanto. Dejas izrā-de ir telpa iztēlei, asociācijām, zināšanām un vienkārši baudī-jumam,” stāsta izrādes horeo-grāfe Lilija Lipora.Kas ir ēna? Kāda ir mana, sa-biedrības, dejas un mūsu laik-meta ēna? Šie ir jautājumi, kas aktuāli izrādes veidotājiem un, domājams, ka arī daudziem citiem cilvēkiem.Tu esi te, man pretī, es to jūtu, kad saņemu no Tevis ziņu... inter-netā. Satikties? Ko es teikšu, ko es… Nē, labāk lai ir tā, kā ir. Mēs jau tiekamies - “mākonī” kā divas ēnas. (Edgars Lipors)„ĒNAS” savu pirmizrādi piedzīvoja 2015. gada vasarā 5. starp-tautiskajā Laikmetīgās dejas festivālā „VIDES DEJA”Biļetes iegādājamas www.bilesuparadize.lv un „Biļešu paradīzes” kasēsVairāk informācijas mājaslapā: www.starswell.lv.Izrādes video reklāma: https://www.youtube.com/watch?v=Fb-CHxm0DSEDokumentālā filma par horeogrāfi Liliju Liporu: https://www.you-tube.com/watch?v=HCZ7_3iVTp8

Ain

as K

arav

aiču

kas f

oto

Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.