Embed Size (px)
Citation preview
Ventilācija un gaisa kondicionēšana
Arturs LešinskisDr.sc.ing., RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta
profesorsLLU Ainavu arhitektūras un bū vniecī bas katedras viesprofesors, RISEBA Arhitektūras fakultātes viesprofesors SIA LAFIVENTS valdes priekšsēdētājs, LBS un Amerikas (ASHRAE) inženieru apvienību biedrs
http://faili.lafivents.lv/index.php?mape=Arhitektiem
18
international energy agencyagence internationale de l’energie
ENERGY EFFICIENCY REQUIREMENTS IN BUILDING CODES, ENERGY EFFICIENCY
POLICIES FOR NEW BUILDINGS
IEA InformAtIon pApEr
Mr. Jens LAUsTsenInTernATIonAL energy Agency
© OECD/IEA, March 2008
In Support of the G8 Plan of Action
http://www.herz-lang.com/herz-lang/web.nsf/id/pa_en_startseite.html
19
https://books.google.lv/books
https://www.google.com/search?q=hvac&btnG=Search+Books&tbm=bks&tbo=1
SIA’MERION’, http://www.merion.lv/ru/KONTAKTI,tel.67315727 http://www.lord-n.narod.ru/klimat.html
Menerga R īga SIA
Informāciju par Menerga tehnoloģijām Jūs varat iegūt apskatot mūsu katalogus internetā
http://katalogi.menerga.lv/
Lafivents SIA
Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšana, iekārtu piegāde,
uzstādīšana, apkalpošana un ēku automatizēšana (BMS) projektu
izstrāde un īstenošana
www.lafivents.lv
O3FM SIA
Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu pilns projektēšanas cikls, failu un elektroniskās informācijas menedžments
www.o3fm.lv
ACV SIA
Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu tirdzniecība.
Carrier un Toshiba iekārtu pārstāvis Latvijā
www.acv.lv
Ventmont āža SIA
Visa veida mikroklimata uzturēšanas iekārtu un sistēmu montāža
www.ventmontaza.lv
Lafivents Serviss SIA Ventilācijas, gaisa dzesēšanas, apkures iekārtu
apkope, remonts. Freona sistēmu serviss un montāža.
24 stundu tehniskā palīdzība. BMS sistēmu uzraudzība
www.lafivents.lv
http://toshibalatvia.lv/http://carrier.lv/
SIA “O3FM Inženieru birojs”, kuru vada Dr.sc.ing., profesors Uldis Pelīte
www.o3fm.lvUzņēmuma dibināšanas gads: 2003 Būvkomersanta reģistrācijas Nr. 4383‐R
Darbinieku skaits: 11LSGŪTIS sertificētie speciālisti: 5Vadošo inženieru pieredze specialitātē: 14 ‐ 43 gadi
Darbības virzieni:AVK: Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšana. FPS: Failu un elektroniskās informācijas menedžments http://www.fm1.lv/web/ VAS: Inženiersistēmu centralizētā vadības projektēšana (ar sadarbības
partneriem).
Izstrādājam pilnu projektēšanas ciklu: Skiču projekti, Tehniskie projekti, Darba zīmējumi, Autoruzraudzība
http://www.o3fm.lv/
AVK slodžu aprēķins un patērētās enerģijas modelēšana
HVAC loads and energy consumption calculation, simulation software
Telpas modelēšana/ Space simulation
Stundu temperatūras modelēšana gada griezumā/ Indoor air temperatures by hourly basis throughout the year.Alternatīvu gaisa kvalitātes pakāpju analīze, piemēram, atdzesēts un neatdzesēts gaiss /Analysis of alternative indoor air quality levels, for example comparisons between cooling and no coolingAlternatīvu logu tipu salīdzināšana /Comparison of alternative windows shadesGaisa kondicionēšanas iekārtu izmēru noteikšana /Dimensioning of air conditioning equipment
Sistēmu modelēšana/ System simulation
Alternatīvu AVK sistēmu gada enerģijas patēriņa salīdzinājums /Comparisons between the annual energy consumption of alternative HVAC systemsGaisa apstrādes zonu optimizācija /Optimisation of zones for air handling unitsGaisa kondicionēšanas iekārtu izmēru noteikšana pēc faktiskajām jaudām/ Dimensioning of cooling equipment based on actual cooling loads
Ēkas modelēšana/Building simulation
Ēkas modelis aprēķina gada enerģijas patēriņu visai ēkai, vai telpu grupām/Building simulation calculates annual energy consumption for the whole building or for groups of individual spaces:Dažādu ēkas norobežojošo konstrukciju vai logu salīdzinājums/Comparison of alternative building envelopes or windowsPatērētās enerģijas budžeta sastādīšana/Budgeting of energy costsPatērējamās enerģijas aprēķini LCC analīzei/ Calculations of energy consumption for LCC analysis
Publicēts:"Latvijas Vēstnesis", 125 (5443),30.06.2015.OP numurs: 2015/125.14
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 339Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: 01.07.2015.
Ministru kabineta noteikumi Nr.339
Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 64.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēkunorobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 3.punk tu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (turpmāk –Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15).
1/32
1.tabula
Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K)normatīvās vērtības
Nr.p. k. Būvelementi
Dzīvojamās mājas,pansionāti, slimnīcas unbērnudārzi
Publiskās ēkas, izņemotpansionātus, slimnīcas unbērnudārzus
Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskarasar āra gaisu
0,15 κ 0,20 κ 0,25 κ
2. Grīdas uz grunts 0,15 κ 0,20 κ 0,30 κ3. Sienas 0,18 κ 0,20 κ 0,25 κ4. Logi, durvis un citas stiklotās
konstrukcijas:
4.1. logi, balkona durvis un citasstiklotās konstrukcijas
1,30 κ 1,40 κ 1,60 κ
4.2. ēku ārdurvis 1,80 κ 2,00 κ 2,20 κ5. Termiskie tilti ψRN 0,10 κ 0,15 κ 0,30 κ
Piezīme. κ – temperatūras faktors.
ψRNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šībūvnormatīva 1.tabulu.
13. Temperatūras faktoru κ izmanto atsevišķu būvelementu (arī būvelementa starp divām blakus telpām)siltumtehniskajam aprēķinam un aprēķina saskaņā ar formulu (4):
κ = 19/(Θi – Θe), kur (4)
6/32
2. tabula
Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 x K) un ψRM W/(m x K)maksimālās vērtības
Nr. p.k. Būvelementi
Dzīvojamās mājas,pansionāti, slimnīcas unbērnudārzi
Publiskās ēkas, izņemotpansionātus, slimnīcas unbērnudārzus
Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskarasar āra gaisu
0,20 κ 0,25 κ 0,35 κ
2. Grīdas uz grunts 0,20 κ 0,25 κ 0,40 κ3. Sienas
Θi – iekštelpu aprēķina temperatūra (°C), kas izvēlēta atbilstoši ēkas izmantošanai;
Θe – āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01"Būvklimatoloģija" vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām.
Temperatūras faktora vērtības atkarībā no Θi un Θe ir norādītas šī būvnormatīva pielikuma 8. tabulā.
14. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.
15. Atsevišķu būvelementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības U i un ψj varpārsniegt normatīvo siltuma caurlaidības koeficientu URN un ψRN vērtības, bet nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URMun ψRM, kas noteiktas šī būvnormatīva 2.tabulā. URM ir attiecīgā būvelementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients
W/(m2 x K), ψRM - attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K).
7/32
Objekti: Jaunbūves‐ Būvniecības stadija
Latvijas Nacionālā bibliotēka
44`000 m2
Arhitekti: G.Birkerts
SIA „Arhitektu birojs Ģelzis ‐ Šmits – Arhetips”
Augstceltne “Da Vinci”42`000 m2
Arhitekti:GMP von Gerkan Marg and Partner
SIA „Vincents, Avotiņš un partneri”
Objekti: Rekonstrukcijas
Lidosta “Rīga” VIP zāles rekonstruk‐cija
500 m2
Arhitekts: SIA ”Arhis”
Rīgas Biržas rekonstruk‐cija par aizrobežu mākslas muzeju9`000 m2
Arhitekts: SIA ”Arhitektoniskās Izpētes Grupa”
Tērbatas 14rekonstruk‐cija3950 m2
Arhitekts: SIA ”Arhitekta Modra Ģelža birojs”
Dekoratīvi‐lietišķās mākslas muzeja rekonstruk‐cija3483 m2
Arhitekts: SIA ”Arhitektoniskās Izpētes Grupa”
Objekti: Jaunbūves‐projekta stadijā
Lidosta “Rīga” 5., 6.kārta15 000 m2
Arhitekts: SIA ”Arhis”
Kvartāls “Tango centrs”30`000 m2
Arhitekts:SIA ”Kubs”
Liepājas koncert‐zāle10 600 m2
Arhitekts: Giencke &Company
Memoriāls “Vēstures taktīla”400 m2
Arhitekts: SIA “Taktīla”
Objekti: Īstenotās JaunbūvesBirojs Matrožu 157`000 m2
Arhitekts: SIA “Arhitektonika”
“Officeday” Birojs13 200 m2
Arhitekts:SIA ”Projektu birojs Grietēns un Kagainis”
“Latvijas Finiera” rūpnīca “Verems”25 000 m2
Arhitekts:SIA ”8 a.m.”
Ledus halle Ozolniekos2 400 m2
Arhitekts: SIA ”Būvdizains”
Ledus hallesLedus halleKrievijas Federācijā5085 m2
Arhitekts: SIA ”Nams”
Ledus halleOzolniekos
2 400 m2
Arhitekts: SIA ”Būvdizains”
Ledus halle Vidzemes Olimpiskajā sporta centrāValmierā
2400 m2
Arhitekts: SIA ”Nams”
Ledus halle Olimpiskajā sporta centrāDaugavpilī(AVK Izbūves darbu vadīšana)
2400 m2
SlimnīcasVidzemes slimnīcas (Valmierā) rehabilitācijas nodaļas rekonstrukcija
670 m2
Arhitekts:SIA ”SB projekts”
Vidzemes slimnīcas (Valmierā) A korpusa rekonstrukcija 7 500 m2
Arhitekts: SIA ”Nams”
Vidzemes slimnīcas (Valmierā) C korpusa 5.stāvarekonstrukcija
750 m2
Arhitekts: SIA ”Nams”
Liepājas slimnīcas rekonstrukcija5 220 m2
Arhitekts: SIA ”Nams”
http://www.lnb.lv/en/nll-new-building
Gaismas pils Castle of Light
References objekti:Menerga Resolair
● Valmieras Olimpiskā centra ledus halle Raiņa iela 3, Valmiera
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32014R1253
http://katalogi.menerga.lv/
EMZin_070116_LVS; Konceptuālais ziņojums “Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu
Projekts
Ministru kabineta ___.gada ___._______ rīkojums Nr.________
KONCEPTUĀLAIS ZIŅOJUMS Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu
SATURA RĀDĪTĀJS
I. KOPSAVILKUMS ........................................................................................................ 4
II. SITUĀCIJAS APRAKSTS ............................................................................................... 71. Citu valstu un organizāciju pieredze ...................................................................................... 9
1.1. Eiropas Savienība ................................................................................................................. 10
1.2. Apvienoto Nāciju Organizācija ............................................................................................. 14
1.3. Citu ne Eiropas Savienības valstu pieredze ......................................................................... 14
2. Risināmie problēmjautājumi .............................................................................................. 15
2.1. Standartu loma tiesību sistēmā ........................................................................................... 15
2.2. Nacionālās standartizācijas institūcijas statuss ................................................................... 16
2.3. Standartu tulkošana un tās finansēšana ............................................................................. 17
III. RISINĀJUMS ............................................................................................................ 18
IV. Ietekme uz budžetu ............................................................................................. 25
https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/
http://www.latarh.lv/userfiles/files/342-LAS_ST_0113.pdf
3.6. Projektēšanas uzdevums54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līgumaneatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenāsfunkcijas un parametrus, teritoriālplānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijasun materiāli, tehnoloģija).56. Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu unsastāvu specializētajai būvei nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un būvnormatīviem attiecīgajā jomā, bet ja tādi nav izstrādāti, pasūtītājs saskaņo projektēšanas uzdevumu ar ministriju, kuras pārraudzībā ir attiecīgā specializētā būvniecība.
4.6. Tehniskais projekts93. Tehniskā projekta apjomu projektēšanas uzdevumā unlīgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka pasūtītājs kopīgi ar projektētāju saskaņā ar būvvaldes sniegto atzinumu par būvniecības ieceri vai plānošanas arhitektūras uzdevumu.78. Ja nepieciešama tehniskā projekta tālāka detalizācija,piemēram, papildu rasējumu, maksas aprēķinu (tāmju), interjera, iekārtas dizaina, maketa izstrādāšana, pasūtītājs to norāda projektēšanas uzdevumā un ar projektētāju noslēgtajā līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu vai arī minētie papildu darbi veicami pēc atsevišķa pasūtījuma.
Arturs Lešinskis, Dr.sc.ing.,profesors. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas
sistēmas ekspertīze. 1. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas sistēmas ekspertīze uzsākama tikai un vienīgi
pēc telpas un tajā noritošo procesu analīzes, saskaņošanas un projektēšanas vai ekspertīzes uzdevuma sastādīšanas. 1.1. Projektēšanas uzdevumā jāformulē un jāvienojas par telpu izmantošanas režīmiem un telpās izvietotajiem
tehnoloģiskajiem procesiem. 1.2. Jābūt detalizētai informācijai par telpu ārējām norobežojošajām un iekšējām konstrukcijām. 1.3. Ekspertīzes gadījumā jābūt detalizētai informācijai par esošo apkures sistēmu un tās darbību. 1.4. Projektēšanas uzdevumā jābūt fiksētam uz kādu temperatūras un iekštelpu gaisa mitruma komfortu
sistēmas tiks vai tika projektētas.
2. Jāvienojas par projektējamo sistēmu tipu.
3. Jāvienojas un jāfiksē projektēšanas uzdevumā uz kādiem āra gaisa klimata parametriem ventilācijas ungaisa kondicionēšanas sistēmas tiks vai tika projektētas.
4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpāvismaz trīs āra gaisa klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).
5. Jānosaka un projektēšanas uzdevumā jāvienojas par vēlamo iekštelpu gaisa kvalitātes klasi un jāveic kaitīgoizdalījumu novadīšanai nepieciešamā gaisa daudzuma aprēķins.
5.1. Gaisa daudzuma aprēķins ēkai vai sistēmai, kura apkalpo vairākas telpas, lielā mērā būs atkarīgs no pieņemtās iekštelpu gaisa kvalitātes automatizētās vadības sistēmas stratēģijas.
6. Jānosaka vēlamo vai no arhitektoniskā viedokļa iespējamo pieplūdes gaisa sadales un nosūces gaisanovadīšanas principu telpā, lai noteiktu gaisa sadales pilnvērtības koeficientu un pieplūdes, telpas un nosūces gaisa punktu izvietojumu uz procesa virziena vektora.
7. Tikai pēc šādiem priekšdarbiem var uzsākt piemērotas pieplūdes gaisa apstrādes tehnoloģijas izvēli vaiesošās ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tehnikas novērtēšanu, lai tā spētu, jeb vai tā spēj, veikt gaisa apstrādes procesu no (vismaz trīs) āra gaisa klimata parametriem līdz nepieciešamajiem pieplūdes gaisa parametriem.
8. Vienlaikus uz sausa gaisa un ūdens tvaika maisījuma diagrammas jāmodelē gaisa apstrādes procesi, laiatrastu no enerģijas patēriņa viedokļa visracionālāko gaisa apstrādes procesu un atbilstošu gaisa apstrādes iekārtu, kas spēj šo procesu īstenot.
9. Jāsaskaņo attiecīgu gaisa apstrādes iekārtu piegāde objektam, iekārtu cena, to ekspluatācijas izdevumi un attiecīgi atmaksāšanās laiks, ņemot vērā pārējo ēkas inženiersistēmu tāmes izmaksu samazinājumu.
1.Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas sistēmas
ekspertīze uzsākama tikai un vienīgi pēc telpas un tajā noritošo procesu
analīzes, saskaņošanas un projektēšanas vai ekspertīzes uzdevuma
sastādīšanas.
1.1. Projektēšanas uzdevumā jāformulē un jāvienojas par telpu izmantošanas režīmiem un telpās izvietotajiem tehnoloģiskajiem procesiem.
32 000 kvm
http://www.chicagobooth.edu/~/media/ABBC0C99767E4F6784135E6397806E4E.pdf
1.2. Jābūt detalizētai informācijai par telpu ārējām
norobežojošajām un iekšējām konstrukcijām.
Ē K Ā M J Ā B Ū T B L Ī V Ā M !!!
http://www.passivhaustagung.de/Passive_House_E/passivehouse.html
Jāņem vērā, ka augstvērtīgi siltuma izolācijas materiāli labi pasargā ēku ziemā, bet nerada šķēršļus siltuma plūsmai, kas pārkarsē ēku vasarā!!!
http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf
Nedrīkst aizmirst, ka apsildes ierīcēm, kurās izmanto organisko kurināmo nepieciešams gaiss degšanas nodrošināšanai!!!
Ēku ietekmē vējš:
Caurvējš ? = draft is it good?
+20
‐20
Dabiskā velkme ēkas būvtilpumā
HVAC Design Guide for Tall Commercial Buildings
Mūsu kolēģi rietumos to sauc par «stack effect»
Dabisko velkmi ietekmē gaisa blīvumu starpība un ēkas vai kanāla augstums:
Jo ēkai mazāk stāvu un ēka gaisa blīvāka, jo dabiskā velkme mazāka
Jo ēka augstāka, jo dabiskā velkme lielāka
Velke dabiskās ventilācijas kanālos atkarīga no kanāla garuma/augstuma
Jo ārā zemāka temperatūra, jo šie siltā gaisa eksfiltrācijas procesi intensīvāki
http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf
2010.05.26. 9Arturs Lešinskis LAFIVENTS&MENERGA
2010.05.26. 12
IV. Ēkas gaiscaurlaidība22. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā
gaisa noplūde m3/(m2 x h), ja spiediena starpība ir 50 Pa, nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā noteiktās vērtības. Minēto prasību var nepiemērot ražošanas ēkām, ja pierāda, ka konkrētajai ēkai minētāprasība nav būtiska.
23. Maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība ir 50 Pa, dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3 m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, - 4 m3/(m2 x h), ražošanas ēkām - 6 m3/(m2 x h). Ēku gaiscaurlaidību var noteikt saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām metodēm.
24. Ēkas, kur gaiscaurlaidība ir 3 m3/(m2 x h) vai mazāka, ja spiediena starpība ir 50 Pa, aprīko ar ventilācijas sistēmām.
Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji (Nodaļa MK 08.04.2014. noteikumu Nr.189 redakcijā)
Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā
norādītās vērtības.
22. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem,
slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas
robežvērtības:
22.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h); 22.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h); 22.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm −
q50 ≤
1,5 m3/(m2 × h). 23.1 Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h).
23. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 L "Ēku termiskā
efektivitāte – Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas metode". Veicot
testu, ēkai ir jābūt sagatavotai atbilstoši minētā standarta B metodei (norobežojošās
konstrukcijas testēšana).
24.1 Ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā.
Daži papildus iemesli, kādēļ ēkām jābūt gaisa blīvām
• putekļi• āra piesārņojums• iekšējais piesārņojums• smakas• troksnis• ziedputekšņi• mitruma uzkrāšanās• drošība
Uz šo fizikas likumu un enerģijas taupīšanas prasību fonaIezīmējas “diskusija par logiem”…projektēt veramus vai neveramus logus ????
2011.12.05. 25Arturs Lešinskis LAFIVENTS
Šveices firma BELIMO ražo logu automātiskās atvēršanas/aizvēršanas sistēmas.
30 mm
BELIMO paredz ārpusē uz loga rāmjaizvietot nokrišņu un vēja stipruma signāla devēju
Logu rāmjos iebūvētas regulējamas ventilācijas spraugas, kurās tiek nodrošināta gaisa caurplūdes regulēšana, trokšņu slāpēšana, putekļu atdalīšana vai pat automātiska to atvēršana telpu mitrumam palielinoties un aizvēršana negaisa laikā. Piemēram parādīti “KBE” sistēmas logi, ko piedāvā “Profine-group”
Ventilācijas spraugas logu rāmjos.
Ventilācijas risinājumi izmantojot logu konstrukciju
Profine Regel Air
Aereco
Fresh
Profine KBE Premi Vent
Simple air inlets cause draft...
Gaisa caurplūdi var regulēt un nodrošināt trokšņu slāpēšanu un putekļu attdalīšanu arī dažādās ventilācijas palīgierīcēs, kas iebūvējamas ārsienās. Piemēram, parādītas “FRESH Rotus” sistēmas ventilācijas palīgierīces, ko piedāvā “ONNINEN”.
Ventilācijas palīgierīces ārsienās.
Ventilācijas risinājumi ārsienas konstrukcijā
Lindab ULA Systemair VTK
Fresh
Ē K Ā M J Ā B Ū T B L Ī V Ā M !!!
1.Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to sociāli- ekonomiskā stāvokļa sabiedrībā ir tiesības elpot veselīgu, svaigu gaisu darba un atpūtas telpās. Telpu gaisa kvalitātei jāstimulē ražens darbs, mācības, arī prieks atpūtā.
2. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai telpu lietotājiem iespējami mazinātu risku tikt pakļautiem kaitīgu gāzu, izgarojumu un putekļu ietekmei neatkarīgi vai to izcelsmes avots ir ārpus ēkas, vai ēkā.
3. Speciālistiem jādara viss iespējamais, lai personas, kuras pieņem lēmumus tiek informētas par telpu gaisa kvalitātes nozīmi. Apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmas nevar tikt projektētas/iebūvētas/apkalpotas balstoties uz maksimālas izdevumu samazināšanas principa.
4. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai iespējami samazinātu enerģijas patēriņu, bet tas nedrīkst notikt uz telpu gaisa kvalitātes un temperatūras komforta nodrošināšanas rēķina.
Arturs Lešinskis
1.3. Ekspertīzes gadījumā jābūt detalizētai
informācijai par esošo apkures sistēmu un tās darbību.
1.4. Projektēšanas uzdevumā jābūt fiksētam uz kādu
temperatūras un iekštelpu gaisa mitruma komfortu sistēmas tiks vai
tika projektētas.
2. Jāvienojas par projektējamo sistēmu tipu.
3. Jāvienojas un jāfiksē projektēšanas uzdevumā uz
kādiem āra gaisa klimata parametriem ventilācijas un gaisa
kondicionēšanas sistēmas tiks vai tika projektētas.
4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu
gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpā vismaz trīs āra gaisa
klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).
Procesu anal zes un izp tes centrs
Center for processes analysis and research
METODISKAIS PAL GMATERI LS ENERGOAUDITA VEIKŠANAI
saska ar pas t juma „ kas energoefektivit tes apr ina programmas aktualiz šana un metodisk
pal gmateri la energoaudita veikšanai izstr de” (identifik cijas nr. EM 2011/47/ERAF)
tehnisko specifik ciju
Izpild t ji: Dr. fiz. A.Jakovi s Fiz. ma . S. Gendelis
Inž. zin. ma . I. Dimdi a Fiz. bak. J. Džeri š
R g , 2011.g. novembr
https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/padomi_renovacijai/ekas_energoefektivitates_aprekina_programma_un_metodika/
5. Jānosaka un projektēšanas uzdevumā jāvienojas par
vēlamo iekštelpu gaisa kvalitātes klasi un jāveic kaitīgo izdalījumu
novadīšanai nepieciešamā gaisa daudzuma aprēķins.
5.1. Gaisa daudzuma aprēķins ēkai vai sistēmai, kura apkalpo
vairākas telpas, lielā mērā būs atkarīgs no pieņemtās iekštelpu
gaisa kvalitātes automatizētās vadības sistēmas stratēģijas.
6. Jānosaka vēlamo vai no arhitektoniskā viedokļa iespējamo
pieplūdes gaisa sadales un nosūces gaisa novadīšanas principu telpā,
lai noteiktu gaisa sadales pilnvērtības koeficientu un pieplūdes,
telpas un nosūces gaisa punktu izvietojumu uz procesa virziena
vektora.
12
www.rehva.eu/en/guidebooks
7. Tikai pēc šādiem priekšdarbiem var uzsākt piemērotas
pieplūdes gaisa apstrādes tehnoloģijas izvēli vai esošās ventilācijas un
gaisa kondicionēšanas tehnikas novērtēšanu, lai tā spētu, jeb vai tā
spēj, veikt gaisa apstrādes procesu no (vismaz trīs) āra gaisa klimata
parametriem līdz nepieciešamajiem pieplūdes gaisa parametriem.
8. Vienlaikus uz sausa gaisa un ūdens tvaika maisījuma
diagrammas jāmodelē gaisa apstrādes procesi, lai atrastu no enerģijas
patēriņa viedokļa visracionālāko gaisa apstrādes procesu un atbilstošu
gaisa apstrādes iekārtu, kas spēj šo procesu īstenot.
9. Jāsaskaņo attiecīgu gaisa apstrādes iekārtu piegāde objektam, iekārtu cena, to ekspluatācijas izdevumi un attiecīgi atmaksāšanās laiks, ņemot vērā pārējo ēkas inženiersistēmu tāmes izmaksu samazinājumu.
