Uzņēmumu energoauditi

Inspecta Latvia

Mūsu vīzija Inspecta

22.09.2016 2

Mēs veicinām drošību, kvalitāti un

ilgtspējīgu darba vides attīstību

Ziemeļeiropā

Inspecta skaitļos

22.09.2016 3

• Vairāk kā 30 gadu pieredze

• Tirgus līderis Ziemeļvalstīs

− 80 biroji visā Ziemeļeiropā,

• Vairāk kā 1 600 darbinieku

• Apgrozījums virs 180 MEur

Sākot ar 2015.gada jūniju:

• ACTA* = Shield Group + Kiwa + Inspecta

• Vairāk kā 70 gadu pieredze

• Tirgus līderis pasaulē

− Biroji 50 valstīs

• Vairāk kā 4 000 darbinieku

• Apgrozījums virs 400 MEur

Vērtības Inspecta

22.09.2016 4

Uzticamība un kvalitāte ir vērtības, kas

raksturo Inspecta starptautiskā un vietējā

mērogā

22/09/2016

Inspecta pakalpojumu jomas:

• Testēšana

• Inspicēšana

• Sertificēšana

• Darba aizsardzība

• Būvuzraudzība

• Inspecta Academy

Latvijā aptuveni 70 darbinieku

Filiāles Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī.

5

Viens partneris, daudzi pakalpojumi

Inspecta Latvia

TESTĒŠANA

INSPICĒŠANA

SERTIFICĒ-ŠANA

DARBA AIZSARDZĪBA

BŪVUZ-RAUDZĪBA

INSPECTA ACADEMY

Lielo uzņēmumu energoaudits

Jānis Kļaviņš

01.09.2016.

Uzņēmumu energoaudits - likumdošana

22.09.2016 7

2016. gada 26. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 487 "Uzņēmumu

energoaudita noteikumi", kas Izdoti saskaņā ar Energoefektivitātes

likuma prasībām

Energoaudits ir sistemātiska procedūra, ko veic uzņēmumos, lai iegūtu

piemērotu informāciju par visām uzņēmuma enerģijas patēriņa

struktūrām, kurām nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas

ietaupījuma iespējas, un kuras rezultātus apkopo uzņēmumu

energoauditora sagatavotajā un izsniegtajā ziņojumā.

Energoaudita procedūrā nosaka īpatnējo enerģijas patēriņu, kas

attiecināts uz saražotās produkcijas daudzumu, tilpumu, masu vai citu

atbilstošu mērvienību.

Uzņēmumu energoaudits lielajam uzņēmumam

22.09.2016 8

• Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249

darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un

gada bilance kopumā — 43 miljonus euro (turpmāk — lielais uzņēmums).

• Lielo uzņēmumu sarakstu katru gadu līdz 1.decembrim izveido Centrālā

statistikas pārvalde, izmantojot uzņēmuma pēdējā apstiprinātā pārskata

perioda datus. Uzņēmums tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā, ja tas divos

pārskata periodos pēc kārtas atbilst lielā uzņēmuma kritērijiem.

• Energoaudita veikšana neattiecas uz lielajiem uzņēmumiem, ja tajos ieviesta

un sertificēta energopārvaldības sistēma vai ieviesta un sertificēta vides

pārvaldības sistēma un šajā sistēmā tiek nodrošināts nepārtraukts enerģijas

patēriņa izvērtēšanas process, lai kontrolētu un samazinātu enerģijas

patēriņu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas

galapatēriņa, un nodrošināta enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa

atbilstība Energoefektivitātes likuma nosacījumiem.

Uzņēmuma sertificētas vides pārvaldības sistēmas papildinājums

(ISO 14001)

22.09.2016 9

Uzņēmums, kurā ir ieviesta sertificēta vides pārvaldības sistēma atbilstoši

standartam ISO 14001:2015 "Vides pārvaldības sistēmas. Prasības vadlīniju

lietošanai (ISO 14001:2015)", to papildina ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa

izvērtēšanas procesu atbilstoši Uzņēmumu energoaudita noteikumos

minētajām prasībām.

Lai papildinātu atbilstoši standartam ISO 14 001:2015 "Vides pārvaldības

sistēmas. Prasības vadlīniju lietošanai (ISO 14001:2015)" sertificētu vides

pārvaldības sistēmu, uzņēmums:

1. nosaka enerģijas izmantošanas datus esošajā situācijā

2. izstrādā energoefektivitātes plānu

3. nosaka energoefektivitātes indikatorus un sasniedzamos mērķus

4. izstrādā monitoringa sistēmu

5. katru gadu izvērtē energoefektivitātes mērķu sasniegšanas gaitu.

Energopārvaldības sistēma (ISO 50001)

22.09.2016 10

1. Efektīvi izmantot energoresursus

2. Energoresursu izmantojuma caurspīdīgums

3. Veicināt energoresursu izmantošanas labākās prakses ieviešanu

4. Energoresursu izmantošanas novērtējums

5. Radīt priekšnosacījumus jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanai

6. Veicināt piegādātāju produktu un pakalpojumu energoefektivitātes uzlabošanu

7. Veicināt energoefektivitātes uzlabojumus un SEG emisiju samazināšanas projektu

realizāciju

Ieguvumi veicot uzņēmumu energoauditu

22.09.2016 11

• Uzņēmuma ēku un inženierkomunikāciju apsekošana;

• Enerģijas patērētāju inventarizācija;

• Darbinieku viedokļu uzklausīšana par nodrošināto mikroklimatu;

• Esošās situācijas fiksēšana un iekļaušana ziņojumā;

• Līdzšinējo enerģijas patēriņa datu analīze, lielāko patērētāju identifikācija;

• Iespējamo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu un

inženiertehnisko sistēmu uzlabošanas pasākumu uzskaite.

• Ieviešamo energoefektivitātes pasākumu vienkāršotā ekonomiskā

analīze.

Elektroenerģijas patēriņa sadalījums Energoauditu prakse

22.09.2016 12

Elektroenerģijas patērētāju mērījumi Energoauditu prakse

22.09.2016 13

Apsekojumos iegūtā informācija

Energoauditu prakse

22.09.2016 14

Ieteiktie pasākumi ar vislielāko iespējamo ietaupījumu. Energoauditu prakse

22.09.2016 15

Pasākums saskaņā ar nodaļu 6.1. Enerģijas

ietaupījums,

MWh

Ekonomiskie

ietaupījumi,

EUR

Darbu

izmaksas,

EUR/m2 bez

PVN

Darbu

apjoms,

m2

Aptuvenās

izmaksas,

EUR

Vienkāršais

atmaksāšanās

periods, gadi Nr. Enerģijas veids

2.1. Siltumenerģija 89,9 3345,2 89,10 1449,3 129128 38,6

2.2. Siltumenerģija 73,1 2719,8 55,00 1457,2 80144 29,5

2.3. Siltumenerģija 597,5 22234,5 - - 20000 0,9

2.4. Siltumenerģija 284,1 10571,1 150,00 575,5 86331 8,2

Kopā punktiem 2.1. – 2.5. 315 604 8,3

Visu pasākumu ieviešana nodrošina ēkas norobežojošo konstrukciju atbilstību normatīvo aktu prasībām un

ēkas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš prognozējams ~113 kWh/m2.

2.1. Dobo keramikas ķieģeļu mūru siltināšana ar 110 mm biezu siltumizolācijas materiālu ar λ≤0,038 W/(m·K),

konstrukcijas kopējais U≤0,26 W/(m2·K)

2.2. Jumta siltumizolācijas klāja atjaunošana ar papildus biezuma uzklāšanu. Siltumizolācijas materiāla kopējais biezums

210 mm, λ≤0,040 W/(m·K). Konstrukcijas kopējais U≤0,17 W/(m2·K)

2.3. Rekuperācijas sistēmas uzstādīšana ventilācijas iekārtām, nodrošinot kopējo sistēmas sezonas lietderību vismaz

75%.

2.4.

Visu logu un durvju nomaiņa pret jauniem logiem un durvīm ar augstiem energoefektivitātes rādītājiem. Logu U≤0,9

W/(m2·K), durvīm un vārtiem U≤2,0 W/(m2·K). Ietaupījumā paredzēta termisko tiltu novēršana logu montāžas laikā,

regulējamu dabīgās ventilācijas atveru ierīkošana, tā lai dabīgā gaisa apmaiņas kārta samazinātos divas reizes.

Visu objektu apgaismojuma nomaiņa uz LED apgaismojuma sistēmām

Energoauditu prakse

22.09.2016 16

16. Apgaismojuma ķermeņu nomaiņa uz LED

17. Apgaismojuma ķermeņu nomaiņa uz LED

18. Apgaismojuma nomaiņa nomaiņa uz LED



21. Apkures sistēmu uzlabošana un sūkņu nomaiņa

Pasākums saskaņā ar nodaļu 6.1. Enerģijas

ietaupījums,

MWh

Ekonomiskie

ietaupījumi, EUR

gadā

Aptuvenās

izmaksas, EUR

Vienkāršais

atmaksāšanās

periods, gadi Nr. Enerģijas veids

16. Elektroenerģija 238,7 27 885 95 097 3,5


18. Elektroenerģija 6,7 782 6 479 8,3


20. Elektroenerģija 6,3 730 6 378 8,7


Iespējamie ietaupījumi noziņojuma aprēķiniem, MWh Energoauditu prakse

22.09.2016 17

11 823

7 133

4 201

3 483

0

2 000

4 000

6 000

8 000

10 000

12 000

14 000

16 000

18 000

Esošais patēriņš, MWh Prognozētais patēriņš, MWh

MWh Elektroenerģija

Siltumenerģija

91,8 kWh/m2

166,6 kWh/m2

Iespējamie ietaupījumi no ziņojuma aprēķiniem, EUR Energoauditu prakse

22.09.2016 18

467 444

288 811

464 749

410 686

0

100 000

200 000

300 000

400 000

500 000

600 000

700 000

800 000

900 000

1 000 000

Esošās izmaksas, EUR Prognozētās izmaksas, EUR

EUR Elektroenerģija

Siltumenerģija

Sistemātiska pieeja energoefektivitātes uzlabošanai

22.09.2016 19

• Lai tiktu nodrošināts vislielākais iespējamais energoresursu ietaupījums,

energoefektivitātes pasākumi būtu jāievieš kompleksi:

− Jāveic pilnīga apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu, kā arī enerģiju

patērējošo ražošanas līdzekļu inventarizācija

− Jāizstrādā katrai ēkai energoefektivitātes uzlabošanas plāns, kurā būtu ietvertas

visas siltumenerģiju un elektroenerģiju patērējošās sistēmas (apkure, ventilācija

un karstā ūdens apgādes sistēma) un tiktu izvērtētas to savstarpējā ietekme un

vienotas kontroles sistēmas izveides iespējamība.

− Jāizstrādā konkrēts tehnisko risinājumu projekts atbilstoši sastādītajam plānam,

kurā būtu jāparedz arī enerģijas patēriņa monitoringa sistēmas ieviešana un

− Izstrādājot siltumtīklu tehnisko projektu ir jānodala ražošana no ēku apkures un

karstā ūdens apgādes sistēmām

− Jāveic visi nepieciešamie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi saskaņā ar

LR normatīvo aktu prasībām un labāko pieejamo tehnoloģiju praksi, lai tiktu

sasniegts vislielākais iespējamais enerģijas ietaupījums.

AS «Inspecta Latvia» kontaktpersona lielo

uzņēmumu energoauditu jautājumos

Ainārs Cars

Tālrunis: +371 28660905

E-pasts [email protected]

Kontakti

22/09/2016 20

Jānis Kļaviņš

Tālrunis: +371 27857168

E-pasts [email protected]

mailto:[email protected]

mailto:[email protected]

22.09.2016 21

Environment

Uzņēmumu energoauditi