Obligātie energoauditi lielajos uzņēmumos

Z.Šaicāns, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments, Energoefektivitātes nodaļa

11.06.2015.

Kāpēc energoefektivitāte?

Zems energoefektivitātes līmenis rada gan energoapgādes drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus

Energoefektivitātes paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaicīgi radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi

Energoefektivitātes paaugstināšana «Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai» ir viena no nacionālajām prioritātēm!

Energoefektivitātei ir jākļūst par horizontālu starpnozaru politikas mērķi,

iekļaujot to citās politikas jomās (reģionālā un pilsētu attīstība, transports, rūpniecības politika, lauksaimniecība)

2

Energoefektivitātes direktīva 2012/27/ES

Mērķi: Sasniegt ES 2020. gada 20 % energoefektivitātes

pamatmērķi Novērst šķēršļus enerģijas tirgū, kas kavē enerģijas

piegādes un patēriņa efektivitāti Enerģijas ietaupījumi:

Noteikta daļa obligāti jāsasniedz gala patērētājos Tikai dokumentētos un metodiski pierādītos

pasākumos Tiek ņemts vērā pasākumu dzīves laiks Ietaupījumu uzkrāšanās obligātā mērķa sasniegšanai

(kumulēšanās) Netiek ietverts mehānisks patēriņa samazinājums

(piemēram, ekonomiskās krīzes, uzņēmumu slēgšanas, iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ utml.)

3

Energoefektivitātes mērķi līdz 2020.gadam

Kopējais valsts indikatīvais energoefektivitātes mērķis – primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā – 7792 GWh

Obligāts mērķis - ikgadējs 1,5% galalietotājiem piegādātās enerģijas ietaupījuma mērķis – gala enerģijas ietaupījums 2020.gadā – 2474 GWh (9896 GWh uzkrājoši)

Obligāts mērķis - ikgadējs 3% no valstij piederošo ēku platības renovācijas mērķis (maksimālās aplēses – 678,5 tūkst. m2) kopā ar pašvaldību ēku renovāciju – enerģijas ietaupījums visā 2014.-2020.gadu periodā - 186 GWh

4

Likumprojekts «Energoefektivitātes likums»

Likuma mērķis ir:• izmaksu efektīva energoefektivitātes paaugstināšana

enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā• -energopakalpojumu tirgus attīstība• valsts parauga lomas stiprināšana energoefektivitātes jomā Likums nosaka:• valsts energoefektivitātes plānošanas un uzraudzības

prasības• enerģijas galapatēriņa efektivitātes paaugstināšanas un

energopakalpojumu veicināšanas pasākumus, tostarp obligātus energoauditus lielajiem uzņēmumiem

• enerģijas ražošanas, pārvades un sadales efektivitātes nosacījumus

• valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas (EPS) izveidošanas nosacījumus un tai alternatīvos pasākumus

5

Kāpēc obligātie energoauditi lielajiem uzņēmumiem?

EK vērtējumā enerģijas galapatēriņa sektoros līdz 2020.gadam ir ievērojams energoefektivitātes potenciāls: pakalpojumu sektors 30%, transporta sektors 26%, rūpniecība 25%

Pienākuma veikt obligāto energoaudita mērķis ir:

- paaugstināt uzņēmumu energoefektivitāti, lai celtu to konkurētspēju

- samazinātu enerģijas patēriņu, lai ietaupītu izmaksas par enerģiju

- radītu papildu iespējas attīstībai

Pienākums iekļauts likumprojektā «Energoefektivitātes likums»

6

Lielā uzņēmuma atbilstības kritēriji – atbilstoši Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) I sadaļai

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes izmantotajai metodikai, lielie uzņēmumi:

•nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku

•nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku, bet vienlaicīgi izpildās šādi finanšu rādītāji: gada apgrozījums ir 50 miljoni euro un vairāk un gada bilance kopā pārsniedz EUR 43 miljonus euro

Lielo uzņēmumu sarakstu pēc EM lūguma sagatavoja CSP (ievērojot gada pārskatu datu pieejamību)

7

Pienākums veikt obligātu energoauditu I

Uzņēmumos, kas nav mazie un vidējie uzņēmumi (t.i. lielajos uzņēmumos) līdz 2015.gada 5.decembrim neatkarīgā veidā, pamatojoties uz minimālajiem kritērijiem obligāti jāveic energoaudits un pēc tam tas jāatkārto ik pēc četriem gadiem

No pienākuma veikt regulārus energoauditus ir atbrīvots lielais uzņēmums, ja tajā ir ieviesta un sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50001:201 vai vides vadības sistēma ISO 14001:2004, ja attiecīgajā vadības sistēmā ietilpst energoaudita veikšana, pamatojoties uz minimālajiem kritērijiem

Atbrīvojums no pienākuma lielajam uzņēmumam veikt auditu attiecas tikai uz formalizētām sistēmām, kas atbilst attiecīgajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem

Komisijas skaidrojums – Rezultāts, ko dod nepārtraukts enerģijas izvērtēšanas process, lai kontrolētu un samazinātu enerģijas patēriņu ir līdzvērtīgs tam, ko iegūst atsevišķos, regulāros energoauditos.

8

Pienākums veikt obligāto energoauditu II

Lielajam uzņēmumam ir pienākums veikt obligāto energoauditu, ja tas divus gadus pēc kārtas tiek iekļauts CSP sagatavotajā lielo uzņēmumu sarakstā

Lielais uzņēmums tiek izslēgts no pienākuma veikt obligāto energoauditu, ja tas divus gadus pēc kārtas netiek iekļauts CSP sagatavotajā lielo uzņēmumu sarakstā

No pienākuma veikt obligāto energoauditu netiek atbrīvoti uzņēmumi, kas piedalās ETS

Nav paredzēti jebkādi izņēmumi no pienākuma veikt obligāto energoauditu (vai ieviest sertificētu energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu)

9

Energoaudita veikšanas termiņi

Atbilstoši Direktīvas 2012/27/ES prasībām, lielajiem uzņēmumiem pirmais energoaudits ir jāveic līdz 2015. gada 5. decembrim

Praktiski pirmā energoaudita veikšanas termiņš tiks noteikts atbilstoši likumprojekta «Energoefektivitātes likums» apstiprināšanai

Nākamajam energoauditam jānotiek ar četru gadu intervālu, skaitot no iepriekšējā energoaudita veikšanas dienas (Piemēram, ja pirmais energoaudits ir veikts 2013.gada 15.janvārī, nākamajam jānotiek vēlākais pēc četriem gadiem — līdz 2017.gada 15.janvārim)

10

Energoaudita minimālie kritēriji

pamatā ir jaunākie, konstatētie un izsekojamie darbības dati par enerģijas patēriņu un elektroenerģijas slodzes profiliem ietver detalizētu pārskatu par ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās darbības vai iekārtas, tostarp pārvadājumu, enerģijas patēriņa profilupēc iespējas balstās uz dzīves cikla izmaksu analīzi, nevis uz vienkāršiem atmaksāšanās periodiemir samērīgi un pietiekami reprezentatīvi, lai varētu iegūt ticamu priekšstatu par enerģijas izmantošanu un ticami apzināt būtiskākās iespējas veikt uzlabojumus energoaudita ziņojumā jāiekļauj energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums un prioritāro pasākumu pamatojumsenergoauditā izmantotie dati ir saglabājami vēsturiskās analīzes un darbības izsekojamības nolūkā

Enerģijas patēriņa profils parāda, cik daudz enerģijas tiek patērēts noteiktā laika posmā (dienā, nedēļā), piemēram, atsevišķā iekārtā, ēkā vai uzņēmumā kopumā.

11

Energoaudita apjoms

jāaptver vismaz 90% no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas patēriņa – ēkās, rūpnieciskajos procesos vai uzņēmuma pamatdarbībā, uzņēmuma transportā

jānodrošina uzņēmumam svarīgāko enerģijas patēriņa sektoru iekļaušana

iekļauj visus patērētās enerģijas veidus (siltums, elektroenerģija, kurināmie, transporta degviela) un to uzskaitei izmanto absolūtās enerģijas mērvienības – megavatstundas (MWh) vai kilovatstundas (kWh)

12

Kas var veikt energoauditu uzņēmumos?

(1)juridiskas personas - energoauditori, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 12.marta noteikumu Nr.138 „Noteikumi par rūpniecisko energoauditu” (MK noteikumi Nr.138.) prasībām (http://likumi.lv/doc.php?id=255935 )- rūpniecības uzņēmumos, kas uzskaitīti šajos noteikumos atbilstoši NACE 2.red.

(2)neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā (ēku energoauditori), kuri ir sertificēti atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā” (MK noteikumi Nr. 382) (http://likumi.lv/doc.php?id=258321) – lielajos uzņēmumos, kuros enerģijas patēriņš ēkās ir 60% un lielāks no kopējā enerģijas patēriņa

13

Kas var veikt obligāto energoauditu lielajos uzņēmumos?

(3)juridiskas personas - energoauditori, atbilstoši MK noteikumi Nr.138 prasībām – lielajos uzņēmumos, kuros enerģijas patēriņš ēkās ir mazāks par 60% no kopējā enerģijas patēriņa

Jebkuru ēku energoaudits, ieskaitot 1. un 3. grupas uzņēmumus, jāveic neatkarīgam ekspertam ēku energoefektivitātes jomā (ēku energoauditoram), atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” (http://likumi.lv/doc.php?id=258128 )

Likumprojektā «Energoefektivitātes likums» plānots «neatkarīgs eksperts uzņēmumu energoaudita jomā»

14

Obligātā energoaudita veikšanas pienākuma izpildes secība

Energoaudits būtu jāveic šādā secībā:uzskaita kopējo enerģijas patēriņu uzņēmumā veic energoauditu identificē izmaksu efektīvus energoefektivitātes pasākumusziņo par obligātā energoaudita veikšanu Ekonomikas ministrijaikatru gadu ziņo Ekonomikas ministrijai par ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un tajos sasniegto enerģijas ietaupījumu

15

Ziņošana par obligātā energoaudita veikšanu I

Uzņēmums ziņo par veikto energoauditu EM ar vēstuli, kurā norāda:

• energoaudita ziņojuma apstiprināšanas datumu• energoaudita veicēju• identificētos energoefektivitātes pasākumus un atbilstošus

aprēķinātos enerģijas ietaupījumus

Gadījumā, kad uzņēmumā ir ieviesta sertificēta energopārvaldības vai vides vadības sistēma, uzņēmums norāda atbilstošās sistēmas sertificēšanas vai pārsertificēšanas datumu un attiecīgā papildinājuma novērtēšanas datumu

EM līdz katra gada 30.janvārim publicē savā tīmekļa vietnē lielo uzņēmumu sarakstu, kas iepriekšējā gadā veikuši obligāto energoauditu

 

Energoaudita nosacījumi transportā

Ja enerģijas patēriņš transportā ir vismaz 10% no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas patēriņa, tad enerģijas patēriņš transportā ir jāiekļauj lielā uzņēmuma energoauditā.

Enerģijas patēriņā transportā neieskaita:• starptautisko pārvadājumu autotransporta, aviācijas un kuģu

degvielu, kā arī degvielas patēriņu starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos

• iepirktus transporta pakalpojumus Enerģijas patēriņā transportā ieskaita:• to degvielas vai elektroenerģijas patēriņu, kas izmantots

transportā komersanta darbības nodrošināšanai• to degvielas vai elektroenerģijas patēriņu, kas izmantots

transportā, darbiniekam braucot ar darbinieka īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli darba vajadzībās un par kuru ir atlīdzināti izdevumi

• Energoaudita standarts 4.daļa. Transports- LVS EN 16247-4:2015 (spēkā no 29.01.2015.)

17

Vai energoaudits uzņēmumiem ir jāveic īrētās telpās?

Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 7.panta 1.daļas 3. un 4.punktam:•ēkas īpašniekam pēc pircēja, īrnieka vai nomnieka pieprasījuma ir jāveic ēkas energoaudits (ja tiek pirkta, īrēta vai nomāta visa ēka)

•šobrīd, ja tiek īrēta tikai ēkas daļa, tad ēkas daļas izīrētājs var prasīt ēkas īpašniekam veikt ēkas daļas energoauditu, tikai gadījumos kad ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite, bet ēkas īpašnieks var atteikties to darīt. Sākot no 2016.gada 1.janvāra, ēkas īpašniekam tas būs obligāti jādara.

18

Enerģijas ietaupījumu katalogs

Lai atvieglotu enerģijas ietaupījumu aprēķināšanu Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem un iesaistītām pusēm izstrādāja enerģijas ietaupījumu katalogu

Kataloga sākotnējā versija ir publicētas Ekonomikas ministrijas mājas lapā:

https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/energoefektivitate/energijas_ietaupijumu_katalogs/

Katalogs tiks papildināts atbilstoši nepieciešamībai

19

Kas tālāk?Klimata un enerģētikas politikas satvars laika posmam no 2020.gada līdz 2030.gadam

Klimata un enerģētikas politikas satvars laika posmam no 2020.gada līdz 2030.gadam:•40% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 2030.gadā, salīdzinot ar 1990.gada līmeni•27% atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvars gala patēriņā•27% energoefektivitātes mērķis  ES ir plaša politiskā vienprātība, ka uzlabota energoefektivitāte dod būtisku ieguldījumu, lai īstenotu klimata un enerģētikas politikas galvenos mērķus, arī attiecībā uz konkurētspējas uzlabošanu, energoapgādes drošību, ilgtspēju un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Kopīgā energoefektivitātes mērķa sasniegšanā dalībvalstis varēs pašas noteikt nacionāla līmeņa mērķus.

20

Kas tālāk?Enerģētikas savienības izveidošana

Enerģētikas savienības pamatā ir trīs sen iedibināti ES enerģētikas politikas mērķi:

• enerģijas piegādes drošība• ilgtspējīgums

• konkurētspēja

Lai šos mērķus sasniegtu, galvenā uzmanība Enerģētikassavienībā jāvērš uz piecām savstarpēji saistītām dimensijām: - enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās - iekšējais enerģijas tirgus - energoefektivitāte kā ieguldījums enerģijas pieprasījumaierobežošanā - ekonomikas dekarbonizācija- pētniecība, inovācija un konkurētspēja izveidošana

21

Datums, vieta Prezentācijas nosaukums 22

Industriālo ēku energoefektivitāte

23

Plānotais finansējums: 32,55 milj. EUR

Atbalsta mehānisms: finanšu instruments un grants

Plānotais programmas uzsākšanas laiks: 2016.gada II pusgads

Sadarbības iestāde: AFI

Attiecināmās izmaksas:

apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes

uzlabošanas pasākumi

jaunu un efektīvu AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un

ūdens sildīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai

Paldies!

Ekonomikas ministrijaAdrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519

Tālrunis: +371 6 7013 100Fakss: +371 6 7280 882E-pasts: pasts@em.gov.lvMājaslapa: www.em.gov.lv

Twitter: @EM_gov_lv, @siltinamYoutube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem