Valsts budžets 2014 – 2016

Valsts budžets 2014 – 2016

Finanšu ministrija

2013.gada 2.oktobris

SATURS

• EKONOMISKĀ SITUĀCIJA LATVIJĀ UN ĀRĒJĀ VIDĒ

• MAKROEKONOMISKO RĀDĪTĀJU PROGNOZES

• FISKĀLĀ POLITIKA

• NODOKĻU POLITIKAS IZMAIŅAS

• VALSTS BUDŽETA IZDEVUMU POLITIKA

• VIDĒJA TERMIŅA VALSTS BUDŽETA IZDEVUMI

• BUDŽETA IZDEVUMI MINISTRIJĀM UN CITĀM CENTRĀLAJĀM

VALSTS IESTĀDĒM

• PAŠVALDĪBU FINANŠU ATTĪSTĪBA

• PAVADOŠO LIKUMPROJEKTU PAKETE

2

EKONOMISKĀ SITUĀCIJA

LATVIJĀ UN ĀRĒJĀ VIDĒ

3

2013. gada 2. ceturksnī ekonomikas

izaugsme Latvijā joprojām straujākā ES

4 Datu avots: eirostat

IKP pieaugums 2013. gada 2.ceturksnī, %

-5,2

-4,6

-2 -1,8 -1,7 -1,2

-0,1

0 0,2 0,2 0,2 0,3 0,5 0,6 0,8 1,1 1,2 1,4 1,4

4,1 4,4

-6

-4

-2

0

2

4

6

Kip

ra

Gri

eķija

Itāli

ja

Nīd

erl

an

de

Sp

ān

ija

Če

hij

a

Be

ļģija

So

mija

Un

gāri

ja

Au

str

ija

Bu

lgā

rija

Fra

ncija

Vācij

a

Zvie

dri

ja

Slo

vāk

ija

Po

lija

Ru

mā

ija

Lie

lbri

tān

ija

Igau

nij

a

Lie

tuva

Latv

ija

Latvijas ekonomikas izaugsmi šā gada

otrajā ceturksnī galvenokārt nodrošinājis

iekšējais pieprasījums

5 Datu avots: CSP

IKP pieaugums 2013. gada 2. ceturksnī, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, salīdzināmās cenās, %

6,2

3,9

11,3

6,2

-2,2

5,3

-0,3

-4,8

4,0

-5 0 5 10 15

Citi pakalpojumi

IT un komunikācijas pak.

Finanšu pak. un op. ar NI

Tirdzniecība, izmitināšana

Transports un uzglabāšana

Būvniecība

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Kopējā pievienotā vērtība

2,3

-4,2

-1,8

5,8

6,6

4,4

-5 0 5 10

Eksports

Imports

Investīcijas

Sabiedriskais patēriņš

Privātais patēriņš

IKP

Izaugsmes tempu palielināšanās ES un

tirdzniecības partnervalstīs liecina, ka

situācija ārējā vidē uzlabojas

6 Datu avots: CSP, eirostat, EK un SVF prognozes, FM aprēķini

IKP izmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni

-2

-1

0

1

2

3

4

5

6

7

8

I II III IV I II III IV I II

2011 2012 2013 2013 2014

ES27 Partnervalstis* Latvija

prognozes

* Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Polija, Zviedrija

Eksporta dinamika reaģē ar laika nobīdi,

ārējā pieprasījuma uzlabošanās datos

atspoguļosies nedaudz vēlāk

7 Datu avots: CSP

Latvijas ārējā tirdzniecība

-600

-400

-200

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII

2008 2009 2010 2011 2012 2013

Bilance Eksports Imports

milj. eiro

Bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās,

tomēr tas joprojām saglabājas augstā līmenī

8 Datu avots: CSP, NVA

Reģistrētais bezdarbs un darba meklētāju īpatsvars, % no nodarbināto skaita

17,3

20,5

0

4

8

12

16

20

0

50

100

150

200

250

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII

2008 2009 2010 2011 2012 2013

t.sk. ilgstošo bezdarbnieku skaits, tūkst. reģistrēto bezdarbnieku skaits, tūkst.

reģistrētais bezdarba līmenis, % (labā ass) darba meklētāju īpatsvars, % (labā ass)

Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem

MAKROEKONOMISKO

RĀDĪTĀJU PROGNOZES

9

IKP izaugsmes prognoze šim un nākamajam

gadam palielinātas no 4,0% līdz 4,2%

10 Datu avots: CSP, FM prognozes

IKP pieaugums, salīdzināmās cenās, %

4,2 4,2

+11,2 +9,6

-3,3

-17,7

-0,9

+5,5 +5,6

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10

15

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II III

IV

I II

20

13

20

14

20

15

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 prognoze

pret iepriekšējā gada atb.ceturksni

gada pieaugums

Cenu dinamiku nosaka vājā pamatinflācija un

importētās inflācijas mazināšanās; šī gada inflācijas

prognoze pazemināta līdz 0,4%, bet nākamgad

nemainīgi 2,3%

11 Datu avots: CSP

Patēriņa cenu indekss (PCI), %

-8

-6

-4

-2

0

2

4

6

8

10

12

I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII

2009 2010 2011 2012 2013

importētā inflācija nodokļi pamatinflācija PCI

Makroekonomiskā attīstības scenārija

pieņēmumi

• Arī vidējā termiņā Latvijas ekonomika būs viena no straujāk augošajām

ekonomikām Eiropas Savienībā •

• Scenārija ietvaros tiek pieņemts, ka nav gaidāmas būtiskas izmaiņas

mājsaimniecību uzkrājumu līmenī un kreditēšanas tendencēs, kā rezultātā privātā

patēriņa pieaugums būs atkarīgs no algu fonda izmaiņām un tā īpatsvars IKP

saglabāsies nemainīgs

• Vidējā termiņā darba samaksas pieaugums būs līdzvērtīgs produktivitātes

pieaugumam

• Scenārija ietvaros netiek prognozētas būtisks pasaules energoresursu un pārtikas

cenu izmaiņas. Inflācijas prognozēs ņemts vērā gaidāmais elektroenerģijas cenas

pieaugums un tabakas akcīzes nodokļa pieaugums

• Pamatinflācija 2013.gada pirmajā pusē vēl arvien turēsies zemā līmenī, savukārt

2013.gada otrajā pusē un 2014.gadā tā pakāpeniski pieaugs

12

Galveno makroekonomisko rādītāju

prognozes

13

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Prognozes

Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. eiro 18597 18190 20311 22083 23240 24764 26391 28136

pieaugums faktiskajās cenās , % -18.7 -2.2 11.7 8.7 5.2 6.6 6.6 6.6

pieaugums salīdzināmās cenās, % -17.7 -0.9 5.5 5.6 4.2 4.2 4.0 4.0

IKP deflators (gads pret gadu), % -1.2 -1.3 5.9 3.0 1.0 2.3 2.5 2.5

PCI (gads pret gadu), % 3.5 -1.1 4.4 2.3 0.4 2.3 2.5 2.5

Tautsaimniecībā nodarbināto mēn. vid. bruto darba samaksa, eiro 656 633 660 684 714 751 790 831

pieaugums faktiskajās cenās, % -3.8 -3.5 4.3 3.7 4.4 5.1 5.2 5.2

pieaugums salīdzināmās cenās, % -7.0 -2.4 -0.1 1.3 4.0 2.7 2.7 2.6

Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju (atbilstoši darbaspēka apsekojumiem) 986.7 940.9 861.6 875.6 908.1 921.3 933.1 945.5

pieaugums, % -12.2 -4.6 -8.4 1.6 2.5 1.5 1.3 1.3

Bezdarba līmenis (gada vidējais), % no ekon. aktīviem iedzīv. 16.9 18.7 16.2 14.9 12.1 10.6 9.3 7.9

FISKĀLĀ POLITIKA

14

Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (1)

• Izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu;

• Tiek iesniegts kopā ar likumprojektu «Par valsts budžetu 2014.gadam»;

• Ietver šādus būtiskākos jautājumus:

– Vidēja termiņa budžeta politikas principus un prioritāros attīstības virzienus;

– IKP un potenciālā IKP prognozes;

– strukturālās bilances mērķi un tam atbilstošo vispārējās valdības budžeta bilanci;

– valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta

izdevumu kopapjomu;

– valsts budžeta ieņēmumu prognozes;

– izlīdzinātos izdevumus 2016.gadā un koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta

izdevumus;

– maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai

centrālajai valsts iestādei;

– pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu;

– IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.

15


ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (2)

16

Vidēja termiņa budžeta politikas principi un prioritārie attīstības virzieni:

1) ekonomiskajā ciklā sabalansēta vispārējās valdības budžeta veidošana,

nodrošinot ilgtspējīgu fiskālās politikas plānošanu un tādējādi arī

makroekonomisko stabilitāti;

2) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana,

nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās;

3) darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana, kas mērķēta uz iedzīvotāju ienākumu

nevienlīdzības mazināšanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanu, it īpaši ģimenēs

ar bērniem.


ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (3)

17

Bilances mērķi 2014-2016:

Pieļaujamais strukturālā deficīta mērķis tiek noteikts par pamatu ņemot nacionālo vidēja termiņa mērķi (-

0,5%) un izmantojot iespējamās novirzes iemaksu palielinājumam 2.pensiju līmenī, ko pieļauj Eiropas

Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra Regula (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu

(EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas

stiprināšanu (Regula Nr. 1175/2011). Strukturālais deficīts 2014. un 2015.gadā sakrīt ar Līgumā par stabilitāti,

koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Fiskālais līgums) noteikto maksimālo

pieļaujamo strukturālo deficītu 1%, un 2016.gadā ir par 0,1% punktu mazāks.

Fiskālās attīstības scenārijs paredz, ka izlaižu starpība noslēdzas 2013.gadā un bilances cikliskā komponente

2013.gadā ir nulle, bet 2014.gadā, 2015.gadā un 2016.gadā tā ir +0,1% no IKP. Scenārijs neparedz laika

posmā no 2014. līdz 2016.gadam vienreizējos pasākumus, līdz ar to vispārējās valdības deficīts 2014.gadā

un 2015. gadā tiek prognozēts 0,9% no IKP, bet 2016.gadā 0,8% no IKP apmērā.

Cikliskā

komponente

(Latvijas aprēķins)

0,1%

0,1%

0,1%

Nominālā

bilance

-0,9%

-0,9%

-0,8%

Strukturālā

bilance

-1,0%

-1,0%

-0,9%

Vidēja termiņa

mērķis (VTM)

-0,5%

-0,5%

-0,5%

Pieļaujamās

novirzes

-0,5%

-0,5%

-0,4%

2014

2015

2016


ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (4)

+ =

18

2014

2015

2016

Izdevumu pieauguma nosacījums:

1,5%

1,5%

-1,1%

2,0%

2,6%

3,2%

Fiskālās attīstības scenārijs atbilst izdevumu pieauguma nosacījumam, kas noteikts Fiskālās disciplīnas likuma 13.pantā,

Regulā Nr. 1175/2011 un Fiskālajā līgumā un paredz, ka izdevumu pieaugums nepārsniedz 10 gadu vidējo potenciālā IKP

pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem (no nodokļu politikas izmaiņām

izrietošām ieņēmumu izmaiņām). Izdevumu kopsummā neiekļauj procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar Eiropas

Savienības programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no Savienības fondiem. Šajā aprēķinā bruto

pamatkapitāla veidošanas izmaksas tiek aizstātas ar četru gadu vidējām izmaksām.

Reālais koriģētais vispārējās valdības izdevumu pieaugums 2014.gadā pret 2013. gadu ir 1,5%, bet vidējā potenciālā IKP

pieaugums 2,0%. Reālais koriģētais vispārējās valdības izdevumu pieaugums 2015.gadā pret 2014. gadu ir 1,5%, bet

vidējā potenciālā IKP pieaugums 2,6%. Reālais koriģētais vispārējās valdības izdevumu samazinājums 2016.gadā pret

2015. gadu ir 1,1 %, bet vidējā potenciālā IKP pieaugums 3,2%.

Reālais koriģētais vispārējās valdības izdevumu pieaugums 2016.gadā pret 2015.gadu ir negatīvs jo 2016.gadā ir

ievērojama fiskālā telpa, kas tiks sadalīta vēlāk.

10 gadu periodā

izlīdzinātais potenciālā

iekšzemes

kopprodukta

pieaugums

(Latvijas aprēķins)

Reālais, koriģētais

vispārējās valdības

izdevumu pieaugums (izslēdzot IKP deflatoru, izdevumus

valsts parāda apkalpošanai , no ES

finansējamo ES fondu daļu, no

nodokļu politikas izmaiņām

izrietošās ieņēmumu izmaiņas un

izlīdzinot bruto pamatkapitāla

veidošanas izmaksas)

2014

2015

2016

2014

2015

2016


ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (5)

19

Padomes regula Nr. 1175/2011

Regulā noteikts, ka Padome un Komisija veicot uzraudzību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 121.

panta 3. punktu, uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi.

Ja tiek konstatēta faktiska vai paredzama būtisku budžeta stāvokļa novirzīšanās no vidēja termiņa budžeta mērķa,

valstij tiek izteikts brīdinājums un ieteikumi ar termiņiem to ieviešanā. Ja netiek ieviesti ieteikumi, tiek pieņemts

lēmums, ka valsts nav veikusi efektīvu rīcību. Pēc šī lēmuma saskaņā ar ES fondu regulu, var apturēt struktūrfondus.

Fiskālais līgums

Ja Eiropas Komisija secina, ka dalībvalsts nav nodrošinājusi, ka valsts ir ieviesusi likumus, kas nodrošina fiskālajā

līgumā noteiktā strukturālā deficīta nosacījuma ievērošanu, valsts tiek iesūdzēta Eiropas Savienības Tiesā. Tiesas

spriedums ir saistošs . Ja Tiesas noteiktā termiņā netiek izpildīts spriedums, Eiropas Savienības Tiesa var noteikt

sodanaudu vai kavējuma naudu, kas ir atbilstīga apstākļiem un nepārsniedz 0,1 % no IKP.

Padomes rekomendācijas par Stabilitātes programmu

Eirozonas dalībvalstīm saskaņā ar ES struktūrfondu regulu par Padomes rekomendāciju par Stabilitātes programmu

nepildīšanu var apturēt struktūrfondus. Latvijai 2013.gadā rekomendācija paredz, ka Latvija drīkst novirzīties no vidēja

termiņa strukturālās bilances mērķa tikai apjoma, kas izriet no iemaksu atjaunošanās 2.pensiju līmenī.

Brīdinājums → ieteikumi ar termiņiem→ lēmums par to, ka nav veikta efektīva rīcība → struktūrfondu apturēšana.

ES Tiesa → soda nauda līdz 0,1% no IKP.

Struktūrfondu apturēšana, kā, piemēram, Ungārijas gadījumā

Nosacījuma neievērošanas sekas:


ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (6)

20

Fiskālā telpa, eiro

2014 – 9 100 353 2015 – 16 542 392 2016 – 213 268 215

7 142 704 902

7 000 743 378

7 248 358 508

2014

2015

2016

Maksimāli

pieļaujamo valsts

budžeta izdevumu

kopapjoms

saskaņā ar VTBIL

1.pielikumu

7 151 805 255

7 017 285 770

7 461 626 723

2014

2015

2016

Maksimāli

pieļaujamie valsts

budžeta izdevumi,

kas izriet no noteiktā

strukturālās bilances

mērķa (eiro)

mīnus

Fiskālā telpa:


ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» (7)

21

Konsolidētā kopbudžeta bilance un vispārējās valdības budžeta bilance

-1 135,5

-647,1

27,2

-183,3 -170,5

385,0

-252,1

-345,4

-76,6

-293,6

-195,1 -43,3

-606,0

235,0

-10%

-8%

-6%

-4%

-2%

0%

2%

4%

-1 500

-1 200

-900

-600

-300

0

300

600

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

EKS bilances korekcijas, milj. euro

Konsolidētā kopbudžeta bilance, milj. euro

Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP (labā ass)

Centrālās valdības aizņēmumu atmaksas

grafiks (nominālvērtībā, uz 31.08.2013)

22

23

Vispārējās valdības parāda attīstības

tendences

% no IKP

Laicīga budžeta pieņemšana

labvēlīgi ietekmē aizņemšanās izmaksas

Ilgtspējīgas fiskālās politikas turpināšanās

Investoru uzticības saglabāšana un vairošana

Finanšu tirgu un reitingu aģentūru pozitīvs vērtējums

Zemākas aizņemšanās likmes

Signāls par fiskālās disciplīnas vājināšanos

Investoru uzticības mazināšanās

Valsts kredītreitinga pazemināšanas risks

Augstākas aizņemšanās likmes

24

NODOKĻU POLITIKAS

IZMAIŅAS

25

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi*

2007.-2016.gadā

26

5 1

25

,9

5 4

91

,8

4 0

63

,5

3 8

73

,4

4 4

29

,3

4 9

28

,5

5 1

14

,6

5 3

86

,9

5 6

02

,1

5 7

77

,7

1 1

18

,1

1 2

88

,0

96

7,7

1 0

24

,4

1 0

93

,1

1 1

74

,4

1 2

27

,2

1 2

76

,7

1 3

03

,1

1 3

32

,2

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013** 2014 2015 2016

Valsts budžetā Pašvaldību budžetā

+241,6

+321,7

+204,7 prognoze

* neieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā **sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā 4%, 2014.gadā 4%, 2015.gadā 5 % un turpmāk - 6%;

+238,9 +580,5

+624,5

-133,3 -1 748,6

+535,8

milj.eiro

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu* prognozes

2013. – 2016. gadam

6511,8 6681,8 6916,1 6663,5 6905,2 7109,8

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

2014 2015 2016

Prognoze (aprīlis) Prognoze (augusts)

+151,7 +223,4 +193,8

27 *neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā;

ņemot vērā nodokļu politikas pasākumus

6209,8 6341,8

2000

2500

3000

3500

4000

4500

5000

5500

6000

6500

7000

2013

Plāns Prognoze

+132,0

milj.eiro

Ēnu ekonomikas apkarošana –

jaunākie risinājumi 2014. – 2016.gadam

28

Fiskālā ietekme 2014 2015 2016

Fiktīvo uzņēmumu skaita samazināšana, t.i.,

liegtas iespējas reģistrēt uzņēmumu tādām

personām, kuras uzskatāmas par «riska»

personām

17,4 17,4 17,9

Aplokšņu algu samazināšana, t.i., kad

kapitālsabiedrībās netiek deklarēta samaksa

nevienam darba ņēmējam un tiek izsniegti

nepamatoti aizdevumi uzņēmumu valdes

locekļiem

18,9 18,5 18,4

Veikt grozījumus par kases aparātu tehniskajām

prasībām un prasībām kases aparātu lietošanā

sākot ar 2015.gadu

- 5,7 6,4

KOPĀ 36,3* 41,6* 42,7*

*ieskaitot iemaksas otrajā pensiju līmenī

milj.eiro

Būtiskākās nodokļu izmaiņas 2014.gadā

29

Pašreiz

spēkā

Plānotās

izmaiņas

Pamat-

budžets

Pašval-

dību

budžeti

Speciālais

budžets KOPĀ

IIN likme 22% 24% +20,6 +82,2 +102,8

VSAOI likme 35,09% 34,09% -59,0 -59,0

Darba devēja VSAOI likme 24,09% 23,59% -29,5 -29,5

Darba ņēmēja VSAOI likme 11,0% 10,5% -29,5 -29,5

Neapliekamais minimums 64

eiro/mēn.

75

eiro/mēn. -3,5 -14,2 -17,7

Atvieglojums par apgādībā

esošām personām 114

eiro/mēn.

165

eiro/mēn. -7,1 -28,2 -35,3

Atgriezeniskais efekts uz IIN (no

VSAOI likmju samazināšanas) +1,3 +5,1 +6,4

Atgriezeniskais efekts uz UIN +1,7 +1,7

KOPĀ +13,0 +44,9 -59,0 -1,2

milj.eiro

Džini koeficients strādājošajiem Koeficients raksturo ienākumu sadalījumu. 0 - visiem ir vienādi

ienākumi un 1 - vienai personai ir visi ienākumi, bet citiem

ienākumu nav

30

41,87%

42,07%

41,50%

2013.gada 2.puse 2014.gada bāze MK atbalstītais variants2014.gadam

Neto mēnešalgas izmaiņas strādājošajiem

ar 3 apgādājamajiem

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800 2000

Neto

mēnešalg

as izm

aiņ

as

(Eiro)

Mēnešalga (Eiro)

2014.gada bāze MK atbalstītais variants 2014.gadam

31

Strādājošo ar 3 apgādājamiem 2014.gada neto mēnešalgas izmaiņas pret 2013.gada 2.pusi

Neto mēnešalgas izmaiņas strādājošajiem bez

apgādājamajiem

0

5

10

15

20

25

30

35

40

200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800 2000

Neto

mēnešalg

as izm

aiņ

as

(Eiro)

Mēnešalga (Eiro)

2014.gada bāze MK atbalstītais variants 2014.gadam

32

2014.gada neto mēnešalgas izmaiņas pret 2013.gada 2.pusi

33

Nr.p.k

. Atvieglojums

Fiskālā ietekme, milj.

eiro

2015 2016

1. Atvieglojumi investīciju, kā arī pētniecības un attīstības veicināšanai, no

tā:

-28,2 -32,4

1.1. Atvieglojums par jaunajām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām (termiņa

pagarināšana līdz 2020.g.; ar koef. 1,5)

-24,2 -24,0

1.2. Atvieglojums pētniecības un attīstības izmaksām (no 2014.gada 1.jūlija, ar

koef. 3)

-3,3 -6,6

1.3. Atlaide par atbalstāmo investīciju projektiem (termiņa pagarināšana līdz

2020.gadam, projektiem virs 10 mijl. eiro)

-0,7 -1,8

2. Kompensējošie jeb mazāk efektīvie UIN atvieglojumi, no tā: 17,4 17,4

2.1. Atvieglojuma zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupā atcelšana no

2014.gada (14.1pants)

12,8 12,8

2.2. Atvieglojuma apliekamā ienākuma samazinājumam par nosacītu

kredītprocentu summu atcelsāan no 2014.gada (6.panta 17.daļa)

4,6 4,6

2.3. Atvieglojuma pētniecības un attīstības izmaksām atcelšana no 2015.gada

(13.panta 4.1daļa)

- 0,03

KOPĀ -10,8 -15,0

UIN atvieglojumu investīciju veicināšanai

un kompensējošo pasākumu fiskālā

ietekme

Citas prognozēs iekļautās nodokļu izmaiņas

ar pozitīvu fiskālo ietekmi

34

Pasākums 2014 2015 2016

Akcīzes nodokļa likmes palielināšana autogāzei +4,0 +4,3 +4,4

PVN priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums

par luksus auto +1,4 +1,4 +1,3

Autoratlīdzību ienākumu administrēšanas

uzlabošana +2,2 +2,1 +2,1

VARAM priekšlikums DRN bāzes paplašināšanai +7,0 +6,7 +6,4

PVN par nodrošinājumu +6,7 +6,7 +6,7

Izložu un azartspēļu nodoklis (likmju

paaugstināšana) +2,5 +2,7 +2,8

Kapitāla nodokļa administrēšanas uzlabošana +5,4 +5,4 +5,4

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana (ietekme

kopā: PVN, SEN, Latvenergo dividendes) +41,3 +53,4 +61,2

milj.eiro

Citas prognozēs iekļautās nodokļu izmaiņas

ar negatīvu fiskālo ietekmi

35

Pasākums 2014 2015 2016

PVN priekšnodokļa atskaitīšanas

ierobežojuma atcelšana vieglajām

pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai

un vienīgi ar PVN apliekamo darījumu

nodrošināšanai

-1,6

-1,6

-1,5

No aplikšanas ar IIN atbrīvo saņemtās

summas, kas izmaksātas kā valsts vai ES

atbalsts lauksaimniecībai un lauku

attīstībai (atvieglojumu piemērošanas

saglabāšana)

-2,2 -2,2

Akcīzes nodokļa atbrīvojumu saglabāšana

par lauksaimniecībā izmantojamās zemes

segto platību -1,8 -1,8 -1,8

UIN atvieglojumu ietekme -10,8 -15,0

milj.eiro

VALSTS BUDŽETA IZDEVUMU

POLITIKA

36

2014. – 2016.gada vidēja termiņa budžeta

ietvara likumprojekts:

• nodrošina tādas fiskālās politikas īstenošanu, kas nodrošina valsts finanšu stabilitāti;

• nodrošina pamatu tautsaimniecības attīstības ilgtspējas realizēšanai, radot nozarēm

izaugsmes iespējas;

• nodrošina Latvijas Nacionālā attīstības plāna un Valsts aizsardzības koncepcijas vidēja

termiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanu;

• nodrošina uzņemto starptautisko saistību izpildi un nacionālas nozīmes pasākumu

īstenošanu, tai skaitā:

- gatavošanās Latvijas Prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā;

- pasākuma "Rīga - 2014. Eiropas kultūras galvaspilsēta" īstenošana;

- iestāšanās pasākumu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD)

realizācija;

- Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanu īstenošana;

- nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un piederības sajūtas Latvijas

valstij stiprināšana;

• samazina ienākumu nevienlīdzību starp iedzīvotāju grupām, nodrošinot līdzsvarotu

attīstību, paredzot iespējas rūpēties par veselību, izglītību un iespējām pilnvērtīgi

piedalīties kultūras, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

37

Finansējums jaunās politikas iniciatīvām

sadalījumā pa ministrijām

38

40,6 40,1

37,6

17,5 16,0

15,4 13,9 13,4

10,4 9,6

6,3 6,2 4,8 3,9

2,5 1,7 1,0 0,8 1,5

0

10

20

30

40

50

60

70

2014 2015 2016

Kopā:

2014.gadā – 243,2 milj. eiro



milj. eiro

815,3

1 074,1

1 368,4

243,2

330,2 386,8

0

200

400

600

800

1 000

1 200

1 400

2014 2015 2016

JPI pieprasījumi

likumprojektā iekļautās JPI

Latvijas Nacionālā attīstības plāna un Valsts

aizsardzības koncepcijas realizācija un valstiski

nozīmīgu pasākumu īstenošana

106,2 119,8 136,4

122,7

175,9

212,1 14,3

34,4

38,4

0,0

50,0

100,0

150,0

200,0

250,0

300,0

350,0

400,0

2014 2015 2016

Pārējās NAP VAK 39

Jaunās politikas iniciatīvas, kas nodrošina Valsts

aizsardzības koncepcijas realizāciju

243,2

330,2

386,8

Jaunās politikas iniciatīvas, kas nodrošina

Latvijas Nacionālā attīstības plāna realizāciju:

prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme»

prioritāte «Cilvēka drošumspēja»

prioritāte «Izaugsmi atbalstošas teritorijas»

Pārējās jaunās politikas iniciatīvas, tai skaitā:

- finansējums darba samaksas jautājumu

risināšanai,

- zinātnes bāzes finansējumam,

- kultūras telpas attīstībai,

- elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības

īstenošanai

milj.eiro

Latvijas Nacionālā attīstības plāna vidēja termiņa

stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošana

49,0 66,8

95,7

22,4

36,2

40,7

51,3

72,9

75,7

0,0

50,0

100,0

150,0

200,0

250,0

2014 2015 2016

Izaugsmi atbilstošas teritorijas Cilvēka drošumspēja

Tautas saimniecības izaugsme

212,1

122,7

175,9

40

Prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme»,

tai skaitā,

1) elektroenerģijas ražošanas fonda (EAF) izveide

konkurētspējīgas elektroenerģijas kopējās cenas

nodrošināšanai

2) ēku energoefektivitātes uzlabošanas pārejas

risinājums, nodrošinot uzsāktās aktivitātes ēku

energoefektivitātes jomā starp plānošanas periodiem

Prioritāte «Cilvēka drošumspēja»,

tai skaitā,

1) valsts atbalsta palielināšana personām ar invaliditāti

2) veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana

(ambulatoro un stacionāro pakalpojumu gaidīšanas

rindu mazināšana)

3) asistenta pakalpojumu nodrošināšana personām ar

invaliditāti

Prioritāte «Izaugsmi atbilstošas teritorijas»

tai skaitā,

1) autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam

2) administratīvā sloga samazināšana VID klientiem,

pilnveidojot VID sniegto e-pakalpojumu pieejamību un

kvalitāti

3) principa «Nauda atgriežas dabā» realizācija

milj. eiro Jaunās politikas iniciatīvas sadalījumā pa NAP2020 prioritātēm

Pārējās jaunās politikas iniciatīvas

41

68,1

77,2

87,8 25,3

22,6 24,5

5,9 5,6

5,4

4,4

12,2

16,4

2,5

2,3

2,3

0,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

120,0

140,0

160,0

2014 2015 2016

Elektronisko plašas saziņas līdzekļu darbībai

Zinātnes bāzes finansēšanai

Kultūras telpas attīstībai

Pārējie pasākumi

Finansējums darba samaksas jautājumu risināšanai

Finansējums darba samaksas jautājumu risināšana

- minimālās algas paaugstināšana un mēneša darba algas

izlīdzināšana ar 2014.gada 1.janvāri

- ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšana (22,0 milj.

eiro katru gadu)

- darba samaksas paaugstināšana un nodrošināšana pedagogiem

(2014.g.- 8,7 milj. eiro, 2015.g. – 12,5 milj. eiro, 2016.g. – 15,5 milj.

eiro)

- uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšana IEM

sistēmas un TM Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem (6,5 milj.

eiro katru gadu)

- kultūras institūcijās nodarbināto pilnas darba slodzes atjaunošanai

(2014.g.– 1,8 milj. eiro, 2015.g.un 2016.g. – 2,0 milj. eiro)

Kultūras telpas attīstība – kultūras mantojuma pieejamības

veicināšanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzturēšanai,

profesionālās kultūrizglītības un radošās izglītības attīstībai.

Zinātnes bāzes finansējuma palielināšana – valsts atbalsts

zinātniskajai darbībai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām

institūcijām, tai skaitā, apmaksājamā pievienotās vērtības nodokļa

segšanai.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanai –

Latvijas radio 5 darbības realizācijai, Latvijas Televīzijai objektīvu,

neatkarīgu un tematiski līdzsvarotu ziņu, analīzes un komentāru

veidošanai par notikumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē,

novadu ziņu veidošanai.

milj. eiro

Uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības

nodrošināšana un minimālās mēneša darba algas

paaugstināšana līdz 320 eiro

no 2014.gada 1.janvāra (valsts budžeta iestādes)

3,6

1,3

1,6 1,6

0,9 0,6

0,2 0,6 0,8

0,4 0,1 0,1

0,1 0,1 0,1

0,05

1,2

2,3

0,5 0,4

0,5 0,7

0,9 0,2 0,2

0,2 0,2

0,1 0,1 0,1

0,2

0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

6,0

Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana Mēneša darba algas izlīdzināšana

42




** Neieskaitot finansējumu 1,5 milj. eiro apakšprogrammā 05.01.00 «Sociālās rehabilitācijas valsts programmas» valsts budžeta uzturēšanas izdevumu

transfertiem pašvaldībām noteiktam mērķim asistentu pakalpojumu nodrošināšanai

* Neieskaitot finansējumu 4,4 milj. eiro apakšprogrammā 33.01.00 «Ārstniecība» minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai ārstniecības personām

un pārējam personālam ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus

milj. eiro

Ietekmēs 184 valsts budžeta iestāžu

56 000 darbiniekus, tai skaitā

13 neatkarīgo institūciju 2 100

darbiniekus

VIDĒJA TERMIŅA VALSTS

BUDŽETA IZDEVUMI

43

Vidēja termiņa budžeta ietvara

likumprojekts 2014. – 2016.gadam

2013 2013* 2014 2015 2016

Ieņēmumi 6662,4 6682,5 7004,3 7406,9 7009,3

Valsts pamatbudžets 4742,7 4762,8 5007,1 5370,2 4922,5

Nodokļu ieņēmumi 3119,3 3119,3 3402,2 3577,9 3703,4

Nenodokļu ieņēmumi 402,3 402,3 400,1 398,6 339,6

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 78,5 82,9 75,8 76,5 76,5

Ārvalstu finanšu palīdzība 1136,3 1148,0 1124,9 1315,8 802,9

Transferti 6,3 10,3 4,1 1,4 0,1

Valsts speciālais budžets 1948,2 1948,2 2205,5 2237,3 2280,4

Nodokļu ieņēmumi 1911,1 1911,1 1984,7 2024,2 2074,3

Nenodokļu ieņēmumi 8,6 8,6 12,4 12,4 12,5

Transferts no valsts pamatbudžeta 28,5 28,5 208,4 200,7 193,6

Izdevumi 6853,8 6928,1 7142,7 7000,8 7248,3

Valsts pamatbudžets 4854,0 4928,3 5274,8 5063,0 5286,6

Pamatfunkcijas 3481,3 3501,0 3994,7 4098,0 4053,2

ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto projektu un

pasākumu īstenošana 1372,7 1427,3 1280,1 965,0 1233,4

Valsts speciālais budžets 2028,3 2028,3 2076,3 2138,5 2155,3

Valsts konsolidētā budžeta finansiālā bilance -191,4 -245,6 -138,4 406,2 -239,0 44

milj. eiro

* atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2013.gada 31.jūlijam

Valsts konsolidētais budžets

45

2935

3753

4710

6255 6655

5573 5390

5998

6745

6662 6683 7004

7407

7009

3050

3899

4850

6089

7266

6773 6631 6579 6616

6854 6928 7143

7001

7248

-1 500

-500

500

1 500

2 500

3 500

4 500

5 500

6 500

7 500

8 500

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 plāns 2013plāns*

2014 2015 2016

Ieņēmumi Izdevumi Bilance


milj.eiro

Bilance:

2014.g. - 138,4 milj.eiro

2015.g. 406,2 milj.eiro

2016.g. - 239,0 milj.eiro

2014.gada projekts % no 2007.g. izpildes

(izdevumi pamatfunkcijām)

65%

129%

108% 96%

64% 66%

92%

157%

81% 86%

77%

38%

61%

111% 107%

75% 76% 80%

93% 97%

119%

92%

79%

117%

0%

20%

40%

60%

80%

100%

120%

140%

160%

180% 2014.gada projekts% no 2007.g. izpildes(pamatfunkcijas)

46 Lai dati būtu salīdzināmi 2007.gada izpildē netiek ieskaitīti augstskolu izdevumi, kas finansēti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu

ieņēmumiem (IZM, KM un ZM), no LM p/b 2014.gadā atskaitīti izdevumu piemaksām pie pensijām (transferts uz speciālo budžetu), no FM budžeta

atskaitīti izdevumi valsts parāda vadībai un iemaksām ES budžetā, no MK un ĀM budžeta 2014.gadā atskaitīti izdevumi Prezidentūras pasākumu

nodrošināšanai).

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

funkcionālajā sadalījumā - lielākie

izdevumi plānoti sociālajai aizsardzībai

0

250

500

750

1000

1250

1500

1750

2000

2250

2500

2750

Sociālā aizsardzība

47

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2013 2013* 2014 2015 2016

milj.eiro

Tai skaitā, kārtējie

maksājumiES budžetā:

2014.g. – 247,0 milj. eiro

2015.g. – 261,9 milj. eiro

2016.g. – 278,0 milj. eiro

Tai skaitā, valsts parāda

apkalpošanas izdevumi:

2014.g. – 368,4 milj. eiro

2015.g. – 374,1 milj. eiro

2016.g. – 360,8 milj. eiro


Finansējums Saeimai, VID,

Ārlietu ministrijai, KNAB,

Zinātnei u.c.

Valsts pamatbudžets – bilanci ietekmē 2007.- 2013.g.

ES fondu plānošanas perioda projektu pabeigšana un

jaunā plānošanas perioda uzsākšana

48

2010

2673

3325

4428 4616

3801 3732

4139

4846 4743 4763

5007

5370

4923

2200

2947

3728

4803

5545

4713 4551 4568 4646

4854 4928

5275 5063

5287

-1 000

-500

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

3 500

4 000

4 500

5 000

5 500

6 000

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013plāns

2013plāns*

2014 2015 2016

Ieņēmumi Izdevumi Deficīts

milj. eiro


Bilance:

2014.g. - 267,7 milj.eiro

2015.g. - 307,4 milj.eiro

2016.g. - 364,1 milj.eiro

Valsts pamatbudžeta izdevumi

pamatfunkciju un ES fondu finansēšanai

3080

4046 4564

3553 3193 3157

3425 3481 3501 3995 4098 4053

649

757

981

1161 1359 1411

1533 1373 1435

1280 965 1233

0

1 000

2 000

3 000

4 000

5 000

6 000

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2013plāns*

2014 2015 2016

Izdevumi ES un pārējās ĀFP apguvei Izdevumi pamatfunkcijām

Izdevumi 2014.-2016.gadam ietver 2014.-2020.plānošanas periodā

prognozējamos ES fondu resursus, tādā veidā nodrošinot fondu

apguves nepārtrauktību

49


milj.eiro

Kohēzijas politikas ES fondu ieņēmumu un

izdevumu naudas plūsma 2007- 2013

un 2014-2020 plānošanas periodiem

50 *Veikti pārrēķini uz eiro pēc oficiālā Latvijas bankas eiro kursa

69 151

299 464

512

714

641 550

748

227

26

189

585

738 780

651

747 779

543

79 179

448

66

263

790

628

928 845

807

678

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1 000

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Noslēgumamaksājums(~ 2018.g.)Ieņēmumu prognoze 2007-2013 plānošanas periodam (4 530 milj. EUR)

Izdevumu prognoze 2007-2013 plānošanas periodam (5 039 milj. EUR)

Ieņēmumu prognoze 2014-2020 plānošanas periodam (4 430 milj. EUR) 2014.-2016.gadam (706 milj. EUR)

Izdevumu prognoze 2014-2020 plānošanas periodam (4 801 milj. EUR) 2014.-2016.gadam (1 119 milj. EUR)

Kopējie ieņēmumi 2014.-2016.gadā ( 2004 milj. EUR)

Kopējie izdevumi 2014.-2016.gadā (2 441 milj. EUR)

Ieņēmumu prognoze 2013.gada budžeta likumā (677.8 milj. EUR)

milj. eiro

51

Izdevumu attiecināmības termiņš 2014.gada 1.janvāris un ne ātrāk par DP „Izaugsme un nodarbinātība” iesniegšanu EK

• TEN-T ceļi (27 888 287 EUR) - SM;

• Aktīvās darba tirgus politika jauniešu nodarbinātībai (1 878 919 EUR) un Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana garantijas jauniešiem sistēmas ietvaros (1 416 356 EUR) - LM

Izdevumu attiecināmības termiņš DP „Izaugsme un nodarbinātība” apstiprināšanas datums EK

• Cilvēkresursu attīstība zinātnē (bez finansējuma 2014.gadā) un Individuālie granti jaunajiem zinātniekiem (1 012 282 EUR) - IZM;

• Publisko un dzīvojamo ēku energoefektivitāte (20 489 354 EUR) - EM;

• Depozīta sistēma dzēriena iepakojumam (4 000 000 EUR) - VARAM;

• Reģionālie ceļi (7 114 359 EUR) - SM;

• Veselības aprūpes tīklu vadlīniju un kvalitātes kontroles sistēmas izstrāde (498 005 EUR) - VM;

• Nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras attīstībā (stad.)(1 510 257 EUR) - KM.

Paredzamais valsts budžeta finansējums aktivitāšu uzsākšanai no 80.00.00

programmas 2014.gadā – 65 807 821 EUR

Aktivitātes, kuru ieviešanu indikatīvi plānots

uzsākt 2014.gada pirmajā pusē (08.08.2013. MK

sēdes protokola Nr.43 11.§)

Valsts pamatbudžeta izdevumi pamatfunkcijām

sadalījumā pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem

695

476

354

833

210 242

585

86

763

535

370

912

234 264

795

121

759

537

376

942

281 279

793

131

756

516

363

882

288 295

796

156

0

150

300

450

600

750

900

1 050

Atlīdzība Preces unpakalpojumi

Procentuizdevumi

Subsīdījas undotācijas

Sociālie pabalsti Maksājumi ESun starptautiskā

sadarbība

Uzturēšanasizdevumutransferti

Kapitālieizdevumi

2013 2014 2015 2016

52

milj.Euro

Valsts speciālais budžets – ņemot vērā, ka

piemaksas pie pensijām tiks finansētas no valsts

pamatbudžeta, sākot ar 2014.gadu tiek plānots ar

pārpalikumu

53

936 1095

1395

1838

2051

1776 1676

1786

1925 1948 1948

2206 2237 2280

863

965

1136

1298

1727

2079 2154

1963

1995 2028 2028 2076 2139 2155

-500

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013plāns

2013plāns*

2014 2015 2016

Ieņēmumi Izdevumi Bilance

Sākot ar 2014.gadu piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām

tiek finansētas no valsts pamatbudžeta transferta, (2014.g. – 208,4 milj.

eiro, 2015.g. – 200,7 milj. eiro, 2016.g. – 193,6 milj. eiro)

milj.eiro


Bilance:

2014.g. 129,3 milj.eiro

2015.g. 98,8 milj.eiro

2016.g. 125,1 milj.eiro

BUDŽETA IZDEVUMI

MINISTRIJĀM UN CITĀM

CENTRĀLAJĀM VALSTS

IESTĀDĒM 54

Valsts prezidenta kanceleja un

Saeima

3,1 3,1 3,1 3,6 3,8

0

1

2

3

4

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

55

17,0 17,0 22,3 21,0

19,1

0

5

10

15

20

25

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2013.gada 31.jūlijam

milj. eiro Valsts prezidenta kanceleja Saeima

2014.gads 2015.gads 2016.gads

0,2 0,2 0,3


0,01 0,01 0,02

Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām

Ministru kabinets

5,1 5,3 7,2 4,9 4,8

1,3

2,0

1,0

0,3 0,1

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas ES un pārējā ĀFP


56

no tā:

- vienota tiesību aktu projekta izstrādes un

saskaņošanas portāla izveidei, kas nodrošina

sabiedrības līdzdalību, iespēju sniegt priekšlikumus

administratīvā sloga mazināšanā (ik gadu 0,3 milj.

eiro);

- mūsdienīgas un plānotas līdzdalības un

komunikācijas nodrošināšanai par iedzīvotājiem

aktuāliem valdības lēmumiem, kā arī uz klientu

orientētas kultūras veicināšanai valsts pārvaldē

(2014.g. – 0,2 milj. eiro, 2015.g. un 2016.g. – 0,3

milj. eiro);

- augstākā līmeņa vadītāju atklātai un vienotai

atlases procesa īstenošanai, kā arī efektīvas

novērtēšanas procesa sistēmas nodrošināšanai

(2014.g. – 0,1 milj. eiro, 2015.g. – 0,2 milj. eiro,

2016.g. – 0,1 milj. eiro).


0,8 1,1 1,0

Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām,

milj. eiro

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

un Pārresoru koordinācijas centrs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Pārresoru koordinācijas centrs

57



0,08 0,09 0,1

no tā:

- valsts attīstības plānošanas novērtēšanai un nākotnes

scenāriju modelēšanai (2014.g. – 0,07 milj. eiro, 2015.g.

un 2016.g. – 0,08 milj. eiro).

milj. eiro



0,4 0,4 0,3 no tā:

- politisko partiju pārskatu sistēmas izveidei un partiju

aģitācijas uzraudzībai (2014.g. un 2015.g. – 0,2 milj. eiro,

2016.g. – 0,06 milj. eiro);

- biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma prasību

nodrošināšanai (2014.g. – 0,02 milj. eiro).


4,2 4,3 4,7 4,7 4,4

0,05

0

1

2

3

4

5

2013 2013* 2014 2015 2016


0,5

0,6 0,6 0,6

0,6

0,01

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,6

0,6

2013 2013* 2014 2015 2016

ES un pārējā ĀFP pamatfunkcijas

Sabiedrības integrācijas fonds un

Sabiedrisko pakalpojumu regulators

0,9 1,0 0,9 0,9 0,9

5,3 6,1 5,2

3,2

0,7

0

1

2

3

4

5

6

7

8

2013 2013* 2014 2015 2016


58

5,1 5,0 5,1 5,1 5,1

0

1

2

3

4

5

6

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

Sabiedrības integrācijas fonds Sabiedrisko pakalpojumu regulators



no tā:

- sabiedrības saliedētības pasākumiem (ik gadu 0,1

milj. eiro)

- reemigrācijas atbalsta pasākumiem (ik gadu 0,03 milj.

eiro)


0,2 0,2 0,2

milj. eiro

Aizsardzības ministrija

204,8 206,0 214,8 230,2 228,3

20,6 21,7

10,9 0,007 0,002

0

50

100

150

200

250

2013 2013* 2014 2015 2016



59

no tā:

- NATO izcilības centram stratēģiskās

komunikācijas jautājumos (2014.g. – 3,3

milj. eiro, 2015.g. un 2016.g. – 3,1 milj.

eiro);

- gaisa telpas novērošanas sistēmas

uzstādīšanai (2014.g. – 2,9 milj. eiro,

2015.g. – 0,7 milj. eiro);

- nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes

mehanizācijai (2014.g. – 2,2 milj. eiro,

2015.g. – 14,6 milj. eiro, 2016.g. – 18,6 milj.

eiro);

- zemessardzes spēju stiprināšanai un

efektīvas rezervju sistēmas pilnveidošanai

(2014.g. – 1,4 milj. eiro, 2015.g. – 7,7 milj.

eiro, 2016.g. – 6,6 milj. eiro);

- uzturdevas kompensācijas vērtības

paaugstināšanai (2014.g. – 1,3 milj. eiro,

2015.g. – 5,2 milj. eiro, 2016g. – 5,2 milj.

eiro).



16,0 36,1 41,0

milj. eiro

Ārlietu ministrija

47,4 48,0 75,9 58,8 48,2

1,1 2,7

2,3

1,6

1,1

0

10

20

30

40

50

60

70

80

2013 2013* 2014 2015 2016



60

no tā:

- Latvijas prezidentūrai ES Padomē nepieciešamo

jauno funkcionālo un drošības prasību ieviešanai

Ārlietu dienesta informācijas sistēmu tehniskajā

nodrošinājumā (2014.g. – 3,0 milj. eiro, 2015.g. –

0,3 milj. eiro);

- Latvijas vēstniecības Indijā atvēršanai un

darbības nodrošināšanai (2014.g. – 1,1 milj. eiro,

2015.g. un 2016.g. – 0,9 milj. eiro);

- sadarbības ar diasporu stiprināšanai, diasporas

ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšanai,

vēstniecību sadarbības ar diasporu

paplašināšanai un Pilsonības likuma grozījumu

īstenošanai (ik gadu 0,7 milj. eiro).



6,3 3,5 3,4

milj. eiro Latvijas Prezidentūrai ES Padomē:

2014.g. – 24,4 milj. eiro;

2015.g. – 10,4 milj. eiro

Ekonomikas ministrija (1)

51,6 52,1 100,6

115,9 119,0

121,9 122,0

90,8 18,5 3,2

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

2013 2013* 2014 2015 2016



61

no tā:

- ēku energoefektivitātes uzlabošanas pārejas

risinājumiem, nodrošinot uzsāktās aktivitātes ēku

energoefektivitātes jomā starp plānošanas

periodiem (2014.g. – 6,1 milj. eiro, 2015.g. un

2016.g. – 0,1 milj. eiro);

- kvalitātes infrastruktūras attīstības un uzturēšanas

pasākumiem (ik gadu 0,07 milj. eiro);

- reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai –

biznesa saiknes veidošanai un uzturēšanai ar

ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem (ik

gadu 0,07 milj. eiro);

- vienotu atļauju izsniegšanai kopējās intereses

projektiem saskaņā ar Regulu par Eiropas

energoinfrastruktūras pamatnostādnēm (ik gadu

0,03 milj. eiro).



40,1 54,9 63,4

milj. eiro

Ekonomikas ministrija (2)

2014 2015 2016

Ieņēmumi - kopā 41,2 53,4 61,2

Ieņēmumi: PVN 7,1 9,5 9,5

Ieņēmumi: SEN (subsidētās enerģijas nodoklis) 34,1 36,9 39,7

Efekts no Latvenergo dividenžu pieauguma 7,0 12,0

Izdevumi - kopā 33,1 52,9 61,3

Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda (EAF) izveide

konkurētspējīgas elektroenerģijas kopējās cenas

nodrošināšanai

29,3 47,8 56,2

Finansējums sociālo pabalstu elektroenerģijas izmaksu

segšanai 3,8 5,1 5,1

Bilance 8,1 0,5 -0,1 62

milj. eiro

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana un Elektroenerģijas

lietotāju atbalsta fonda izveide (ELAF)

ELAF izveides mērķis ir samazināt elektroenerģijas cenu kāpumu un nodrošināt konkurētspējīgas

elektroenerģijas kopējās cenas nodrošināšanai.

Sociālo pabalstu elektroenerģijas izmaksu segšanai finansējuma mērķis iedzīvotājiem ar zemu

maksātspēju arī pēc elektrības cenas izmaiņām nodrošināt sociālā atbalsta instrumentu, kas

saglabātu AS “Latvenergo” Starta tarifa līmenī (8,18 santīmi par kwt/st).

Finanšu ministrija

686,2 667,8 773,5 802,4 796,4

129,3 139,2

117,1 87,5 7,7

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1 000

2013 2013* 2014 2015 2016



no tā:

- radikālai rīcībai ēnu ekonomikas apkarošanai

nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā


2016.g. – 11,3 milj. eiro);

- Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu, kuras,

veicot amata pienākumus, ir pakļautas reālam

dzīvības vai veselības riskam, motivēšanai

(veselības apdrošināšanas nodrošināšanai) (ik gadu

0,2 milj. eiro);

- jauno ES muitas savienības vienoto prasību

ieviešanai (2014.g. – 1,3 milj. eiro, 2015.g. un

2016.g. – 1,4 milj. eiro);

- administratīvā sloga samazināšanai VID klientiem,

pilnveidojot VID sniegto e-pakalpojumu pieejamību

un kvalitāti (2014.g. – 2,6 milj. eiro, 2015.g. – 6,1

milj. eiro, 2016.g. – 5,0 milj. eiro).


15,4 26,5 20,0


milj. eiro

63

Tai skaitā, kārtējie maksājumi

ES budžetā:

2014.g. – 247,0 milj. eiro

2015.g. – 261,9 milj. eiro

2016.g. – 278,0 milj. eiro

Tai skaitā, valsts parāda

apkalpošanas izdevumi:

2014.g. – 368,4 milj. eiro

2015.g. – 374,1 milj. eiro

2016.g. – 360,8 milj. eiro

Iekšlietu ministrija

245,2 248,1

255,8 253,5 263,2

15,4

17,7

26,4

7,0

5,8

230

235

240

245

250

255

260

265

270

275

280

285

2013 2013* 2014 2015 2016



64

no tā:

- uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības

nodrošināšanai (atvaļinājuma pabalsts, prēmija

saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu

novērtējumu, virsstundu darba samaksa) (ik gadu

5,1 milj. eiro);

- speciālo ugunsdzēsības un glābšanas

transportlīdzekļu iegādei (2014.g. – 0,7 milj. eiro,

2015.g. – 2,8 milj. eiro, 2016.g. – 11,4 milj. eiro);

- veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības

paaugstināšanai Iekšlietu ministrijas padotības

iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm


2016.g. – 1,2 milj. eiro)

- personu, kuras cietušas no vardarbības un

vajāšanas, personisko tiesību aizsardzībai (2014.g.

– 0,5 milj. eiro, 2015.g. un 2016.g. – 0,4 milj. eiro).


13,9 17,9 32,4


milj. eiro

Izglītības un zinātnes ministrija

191,3 193,2 225,0 234,6 219,0

159,9 167,3 99,1 36,9

4,7

0

50

100

150

200

250

300

350

400

2013 2013* 2014 2015 2016



65

no tā:

- vispārējās un profesionālās izglītības

pedagogu motivācijas, atalgojuma un

profesionālās darbības kvalitātes

novērtēšanas sistēmas sasaistes

programmai, tai skaitā atbalsta palielināšanai

profesionālās ievirzes sporta izglītības

programmu īstenošanai (2014.g. – 2,4 milj.

eiro, 2015.g. – 3,9 milj. eiro, 2016.g. – 4,9

milj. eiro);

- zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai

(2014.g. – 4,4 milj. eiro, 2015.g. – 12,2 milj.

eiro, 2016.g. – 16,4 milj. eiro);

- licences maksājumiem Eiropas Rallija

čempionāta posma rīkošanai Latvijā 2014.-

2016.gadā (ik gadu 0,3 milj. eiro);

- atbalsta pasākumiem jauniešu sociālās

iekļaušanas veicināšanai (ik gadu 0,08 milj.

eiro).


9,6 18,8 24,9


milj. eiro

No 2013.gada līdz 2015.gadam paredzēts valsts atbalsts bērniem no

pusotra gada vecuma līdz obligātai bērnu sagatavošanas

pamatizglītības ieguves uzsākšanai, paredzot, ka pašvaldības trīsgadu

laikā atrisina PII rindu problēmu.

Līdz 2016.gadam tiks pabeigts Murjāņu sporta ģimnāzijas

rekonstrukcijas un renovācijas projekts

Zemkopības ministrija

72,1 72,9 72,9 71,0 70,6

488,1 502,9

433,4 247,4

238,9

0

100

200

300

400

500

600

2013 2013* 2014 2015 2016



no tā:

- ES Kopējās lauksaimniecības politikas

reformas ieviešanai un ZM un tās padotībā

esošo iestāžu uz klientu orientētās

pakalpojumu sistēmas attīstībai 2014. –

2020.gadā (2014.g. – 1,4 milj. eiro, 2015.g.

un 2016.g. – 0,8 milj. eiro);

- valsts uzraudzības stiprināšanai pārtikas

aprites un veterinārajā jomā (ik gadu 0,7

milj. eiro);

- meža resursu ilgtspējīgas saglabāšanas

nodrošināšanai (ik gadu 0,5 milj. eiro);

- zivju resursu ilgtspējīgas saglabāšanas

nodrošināšanai (2014.g. – 0,3 milj. eiro,

2015.g. un 2016.g. – 0,5 milj. eiro).


3,9 3,6 3,8


milj. eiro

66

Satiksmes ministrija

212,7 229,8 236,6 244,9 259,8

379,9 403,5 235,5

57,1 0,1

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

550

600

650

2013 2013* 2014 2015 2016



67


no tā:

- autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-

2020.gadam (2014.g. – 30,8 milj. eiro, 2015.g. –

47,0 milj. eiro, 2016.g. – 65,5 milj. eiro);

- dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā

transporta pakalpojumu sniedzējiem (2014.g. – 4,5

milj. eiro);

- ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla

izveidei un uzturēšanai (2014.g. – 0,7 milj. eiro,

2015.g. un 2016.g. – 0,2 milj. eiro).

milj. eiro


37,6 47,3 65,8

2013 2014 2015 2016

Valsts auto ceļu fonds 117,0 147,8 163,9 182,4

Mērķdotācijas pašvaldību

autoceļiem (ielām)

26,1 35,8 38,0 41,6

Valsts autoceļu pārvaldīšana,

uzturēšana un atjaunošana

90,9 112,0 125,9 140,8

67

Labklājības ministrija (1)

274,8 275,2

477,4 510,3 510,4

92,9 95,8

49,6 9,9 0,03

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

550

2013 2013* 2014 2015 2016



68



13,0 20,3 21,2 no tā:

- valsts atbalsta palielināšanai personām ar

invaliditāti:

1) personām ar I invaliditātes grupu no 64,03

eiro uz 83,23 eiro,

2) personām ar II invaliditātes grupu no 64,03

eiro uz 76,84 eiro,

3) personām ar I invaliditātes grupu kopš

bērnības 106,72 eiro uz 138,73 eiro,

4) personām ar II invaliditātes grupu kopš

bērnības no 106,72 eiro uz 128,06 eiro


2016.g. – 14,7 milj. eiro)

- asistenta pakalpojuma nodrošināšanai

pašvaldībās (ik gadu 1,7 milj. eiro);

- neatliekamo pasākumu nodrošināšanai

valsts sociālās aprūpes centros personām

ar smagiem garīga rakstura traucējumiem

(ik gadu 0,8 milj. eiro).

milj. eiro Pamatbudžeta izdevumi

Ieskaitot transfertu uz valsts speciālo budžetu :

2014.g. – 208,4 milj. eiro;

2015.g. – 200,7 milj. eiro;

2016.g. - 193,6 milj. eiro

Labklājības ministrija (2)

69

2028,3 2028,3 2076,3 2138,5 2155,3

0

250

500

750

1 000

1 250

1 500

1 750

2 000

2 250

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas


2013.gada septembrī tika indeksētas valsts

pensijas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un

atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kuru apmērs

nepārsniedz 200 latus, piemērojot indeksu 1,04.

Politiski represētajām personām valsts pensijas tika

pārskatītas (indeksētas) neatkarīgi no to apmēra.

Sākot ar 2014.gada oktobri tiek atsākta valsts

pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un

atlīdzības par apgādnieka zaudējumu (neatkarīgi

no to apmēra) indeksācija, ņemot vērā faktisko

patēriņa cenu indeksu.


0,4 0,4 0,5

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi milj. eiro


Izdevumu palielinājums pensiju indeksācijai:

2014.g. – 54,4 milj. eiro

2015.g. – 94,2 milj. eiro

2016.g. – 134,3 milj. eiro

Tieslietu ministrija

143,3 144,6 158,7 164,2

177,2

10,7 11,5

4,5 1,6

0,6

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

2013 2013* 2014 2015 2016



70

no tā:

- uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības

nodrošināšanai Ieslodzījumu vietu pārvaldei (ik

gadu 1,3 milj. eiro);

- Satversmes aizsardzībai (2014.g. – 0,8 milj.

eiro, 2015.g. un 2016.g. – 0,7 milj. eiro);

- valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

nodrošināšanai likumos noteiktajos gadījumos


2016.g. – 2,0 milj. eiro);

- notiesātās personas resocializācijas procesa

īstenošanai (2014.g. – 0,5 milj. eiro, 2015.g. un

2016.g. – 1,3 milj. eiro).



10,4 11,9 13,3

milj. eiro

Jauna cietuma būvniecība Olainē:

2014.g.- 0,9 milj. eiro;

2015.g.- 2,9 milj. eiro;

2016.g. - 15,0 milj. eiro

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija

119,1 120,1 74,9 49,4 40,4

160,5 204,7

169,3

61,4

5,3

0

50

100

150

200

250

300

350

2013 2013* 2014 2015 2016



71

no tā:

- principa «Nauda atgriežas dabā» realizācijai

(2014.g. un 2015.g. – 2,1 milj. eiro, 2016.g. –

2,9 milj. eiro);

- dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) budžeta

dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem daļas

palielināšanai par pašu ieņēmumu daļu no koku

ciršanas apjoma samazināšanas (ik gadu 0,8

milj. eiro);

- valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

(IKT) pārvaldības organizatoriskā modeļa

ieviešanai (2014.g. – 0,4 milj. eiro, 2015.g. – 0,5

milj. eiro, 2016.g. – 0,9 milj. eiro);

- vides monitoringa un vides kontroles

nodrošināšanai (ik gadu 0,4 milj. eiro).



4,8 5,0 6,4

milj. eiro

2014.gadā pamatā tiek pabeigta Klimata pārmaiņu

finanšu instrumentu projektu realizācija.

Kultūras ministrija

122,5 131,7 115,3 115,1 115,4

7,4

13,0

8,9 7,5 4,6

0

20

40

60

80

100

120

140

160

2013 2013* 2014 2015 2016



72

no tā:

- Valsts kultūrkapitāla fonda projektiem un to

administrēšanas izdevumu segšanai (2014.g. – 2,2 milj.

eiro, 2015.g. – 3,6 milj. eiro, 2016.g. – 5,0 milj. eiro);

- Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzturēšanai

(ik gadu 2,0 milj. eiro);

- kultūras institūciju prioritāro izdevumu segšanai

(muzeju priekšmetu restaurācijai un eksponātu

atjaunošanai, muzeju ugunsdrošības atjaunošanai u.c.)

(2014.g. – 1,7 milj. eiro, 2015.g. – 1,3 milj. eiro, 2016.g.

– 1,1 milj. eiro);

- KM kapitālsabiedrībām uzturēšanas izdevumiem valsts

deleģēto funkciju realizācijai, lai nodrošinātu

māksliniecisku izcilību un starptautisku atpazīstamību

(ik gadu 1,6 milj. eiro);

- Latvijas filmu daudzveidības veicināšanai,

līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā un

Latvijas filmām Latvijas simtgadei (2014.g. – 1,5 milj.

eiro, 2015.g. – 2,8 milj. eiro, 2016.g. – 3,5 milj. eiro)



17,5 20,5 23,3

milj. eiro

Larvijas Nacionālās bibliotēkas projekta

īstenošanai:

2013*.g.plāns - 34,9 milj.eiro

Veselības ministrija

660,8 677,4 711,5 712,2 714,0

5,2 10,5 0,6

0,2 0,2

0

100

200

300

400

500

600

700

800

2013 2013* 2014 2015 2016



73

no tā:

- ārstniecības personu darba samaksas

paaugstināšanai (ik gadu 22,0 milj. eiro);

- ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu

iegādes izdevumu kompensācijai un

centralizētas medikamentu iegādes

nodrošināšanai (ik gadu 4,5 milj. eiro);

- veselības aprūpes pakalpojumu tarifu elementu

(N, U, A, P) pieaugumam (2014.g. – 1,4 milj.

eiro, 2015.g. un 2016.g. – 7,6 milj. eiro);

- ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu

gaidīšanas rindu un stacionāro veselības

aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindu

mazināšanai (ik gadu 3,4 milj. eiro).



40,6 47,5 49,6

milj. eiro

Centrālās zemes komisija un Centrālā

vēlēšanu komisija

0,75 0,76

6,04

0,40 0,40 0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

3,5

4,0

4,5

5,0

5,5

6,0

6,5

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

2014.gadā finansējums

Saeimas un

Eiroparlamenta

vēlēšanām

74

0,12 0,12 0,12 0,10 0,11

0,0

0,1

0,2

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

Centrālā vēlēšanu komisija Centrālā zemes komisija


no tā:

- likumprojekta «Grozījumi likumā «Par zemes

reformas pabeigšanu lauku apvidos» īstenošanai

(2014.g.- 0,02 milj. eiro)


0,02 0,003 0,004


milj. eiro


0,002 0,002 0,003

Finansējums jaunajām politikas iniciatīvām

Tiesībsarga birojs un Valsts kontrole

Tiesībsarga birojs Valsts kontrole

75

3,8 3,8 4,8 4,7 4,7

0

1

2

3

4

5

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas



1,0 1,0 1,0

no tā:

- revīzijas procesu attīstība pašvaldībās, lietderības

jautājumu un ātras reaģēšanas sabiedrībai svarīgu

notikumu jomā (1,0 milj. eiro ik gadu).

milj. eiro



0,1 0,1 0,1

no tā:

- Tiesībsarga pieejamība reģionos (0,06 milj. eiro ik

gadu);

- Sabiedrības informēšanas funkciju nodrošināšanai

(0,02 milj.eiro ik gadu).


1,0 1,0 1,1 1,1 1,1

0,1 0,03

0,0

0,2

0,4

0,6

0,8

1,0

1,2

2013 2013* 2014 2015 2016


Augstākā tiesa un Satversmes tiesa

4,5 4,5 4,8 4,7 4,8

0,01

0

1

2

3

4

5

2013 2013* 2014 2015 2016


76

1,1 1,2 1,4 1,3 1,3

0,0

0,5

1,0

1,5

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

Augstākā tiesa Satversmes tiesa



no tā:

- Latvijas Republikas Augstākās tiesas informācijas

tehnoloģiju uzturēšanai un attīstībai (2014.g. - 0,1

milj. eiro, 2015.g un 2016.g. - 0,04 milj. eiro);

- Latvijas Republikas Augstākās tiesas infrastruktūras

attīstībai (2014.g.- 0,05 milj. eiro, 2015.g. un 2016.g

- 0,02 milj. eiro).


0,3 0,2 0,2


0,2 0,2 0,2


no tā:

- Juridiskā departamenta izveidei (0,2 milj. eiro

ik gadu).

milj. eiro

Prokuratūra

20,9 21,2 22,7 22,4 22,5

0

5

10

15

20

25

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

77


no tā:

- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

dienesta kapacitātes stiprināšanai (2014.g. - 0,4

milj. eiro, 2015.g. un 2016.g. - 0,5 milj. eiro);

- mutvārdu tulkošanas un procesuālo dokumentu

tulkošanas nodrošināšanai (ik gadu 0,2 milj. eiro);

- materiāli tehniskajam nodrošinājumam un jauno

prokuroru darba vietu aprīkošanai (2014.g. - 0,3

milj.eiro, 2015.un 2016.g. - 0,2 milj.eiro);

- Prokuratūras struktūrvienības ēkas remontdarbiem

(2014.g. - 0,5 milj. eiro) .


1,7 1,4 1,5

milj. eiro


Radio un Televīzija

18,6 18,9 22,9 20,5 19,9

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

78


no tā:

- Latvijas radio 5 darbības nodrošināšanai

(2014.g. - 0,8 milj. eiro, 2015.g. un 2016.g - 0,6

milj. eiro);

- LR interneta platformas uzturēšanai (ik gadu

0,1 milj. eiro);

- LR kapitālieguldījumiem (ik gadu 0,1 milj. eiro);

- LTV programmas satura pilnveidošanai (ik

gadu1,3 milj. eiro);

- novadu ziņu veidošanai (ik gadu 0,1 milj. eiro).


2,5 2,3 2,3

milj. eiro


79

62.resors «Mērķdotācijas pašvaldībām»

no tā:

- vispārējās un profesionālās izglītības

pedagogu motivācijas, atalgojuma un

profesionālās darbības kvalitātes

novērtēšanas sistēmas sasaistes

programmas realizācijai (2014.g. - 0,8 milj.

eiro, 2015.g. - 2,3 milj. eiro, 2016.g.- 3,3

milj. eiro);

- mācību priekšmeta "Svešvaloda" apguvei

no 1.klases no 2014.gada 1.septembra

(2014.g. - 0,4 milj. eiro, 2015.g. - 1,5 milj.

eiro, 2016.g.- 2,2 milj. eiro);

- finansējums izglītības nozares pasākumu

īstenošanai (4,3 milj. eiro ik gadu).

307,8 307,8 323,9 326,6 328,3

0

50

100

150

200

250

300

350

2013 2013* 2014 2015 2016



6,2 8,9 10,6

milj. eiro


64.resors «Dotācijas pašvaldībām» un 74.resors

«Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā

pārdalāmais finansējums»

29,98 29,80 29,98 29,98 29,98

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

2013 2013* 2014 2015 2016

pamatfunkcijas

80

25,5 40,4 83,3 39,8

63,3

213,1 504,3 976,2

0

150

300

450

600

750

900

1050

2013 2014 2015 2016


64.resors «Dotācijas pašvaldībām» 74.resors «Gadskārtējā valsts budžeta

izpildes procesā pārdalāmais finansējums»

milj. eiro


PAŠVALDĪBU FINANŠU

ATTĪSTĪBA

81

Valdības atbalstītais darba spēka nodokļa

samazinājuma alternatīvais variants nodrošina

stabilu IIN ieņēmumu pieaugumu pašvaldību

budžetos

1042 1031,7 1019,9

1076,8 1089,5

1115,8

1144,8

950

1000

1050

1100

1150

1200

2013 2014 2015 2016

izpildes prognoze prognoze (jūlijs) prognoze (septembris)

+57,8

+68,0

+95,9

82

milj. eiro

LPS prasība par pašvaldību nodokļu daļas

palielināšanu nav ekonomiski pamatota

un izpildāma

0

5

10

15

20

25

30

35

40

83

% no kopbudžeta nodokļiem (2011.gads)

Datu avots: Eurostat

ES 27

Pašvaldību nodokļu ieņēmumi atbilstoši EKS klasifikācijai

LPS prasība – līdz 2020.gadam nodrošināt

25% no visiem nodokļiem, tajā skaitā

sociālās apdrošināšanas iemaksas un

iemaksas 2.pensiju līmenī

LPS pieprasījumam – 84% - 85% no

IIN, nav pamata

84

993,6

1 042,0

1 089,5

1 157,6

920,0

970,0

1 020,0

1 070,0

1 120,0

1 170,0

2013.gada sākotnējā

prognoze

2013.gada izpildes

novērtējums

2014.gada prognoze LPS pieprasījums

2014.gada prognozei

+115,6

IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos

+47,5

milj. eiro

Lielākie ieguvēji no IIN ieņēmumu

pārdales - Rīga un Rīgas reģiona

pašvaldības (2014.gadā, %)

85

41,3

18,6 17,1

6,6 6,5 5,5 4,5

2,0

7,0

12,0

17,0

22,0

27,0

32,0

37,0

42,0

Rīga Pērējāsrepublikas

pilsētas

Rīgas reģ.pašvaldības

Vidzemesreģ.pašvaldības

Zemgales reģ.pašvaldības

Kurzemes reģ.pašvaldības

Latgales reģ.pašvaldības

23%

LPS piedāvājums – IIN pārdale, pie negrozīta likuma par

pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, palielina ieņēmumu

nevienlīdzību starp pašvaldībām, nodrošinot vēl lielāku

budžeta pieaugumu turīgākajām pašvaldībām (1)

86

Ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pieaug vairāk par 10 Eiro

Ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pieaug mazāk par 10 Eiro

Ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju samazinās no 21 līdz 41 Eiro

Ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju samazinās no 4 līdz 6 Eiro

1.variants –dotācija republikas pilsētām (7,7 milj. eiro) un novadu

pašvaldībām (8,9 milj. eiro) tiek aizstāta ar IIN ieņēmumu proporcijas

palielināšanu pašvaldībām

LPS piedāvājums – IIN pārdale, pie negrozīta likuma par

pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, palielina ieņēmumu

nevienlīdzību starp pašvaldībām, nodrošinot vēl lielāku

budžeta pieaugumu turīgākajām pašvaldībām (2)

87

2.variants - IIN ieņēmumu atskaitījums pašvaldībām tiek palielināts līdz

82%, samazinot citus prioritāros pasākumus (ceļi utt.)

Ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pieaug no 14 līdz 19 Eiro

Ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pieaug no 10 līdz 13 Eiro

Ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pieaug par 9 Eiro

2014.gada valsts budžeta likumprojektā

ietvertais valdības piedāvājums nodrošina

līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu pašvaldību

attīstību

88

Dotācija 4 republikas pilsētām un 91 novada pašvaldībai, ievērojot

likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” noteiktos demogrāfiskos

kritērijus.

Dotācija lielāka par 20 eiro uz iedzīvotāju

Dotācija no 10 līdz 20 eiro uz iedzīvotāju

Dotācija līdz 10 eiro uz iedzīvotāju

Dotācijas nesaņem

Valdības piedāvātais risinājums visām Latvijas

pašvaldībām nodrošina būtiskus budžetu

pieaugumus un finanšu resursus attīstībai

2014.gadā

89

1 2

69

44

3

samazinājums 0.1% - 4.99% 5.0% - 9.99% 10.0% - 14.99% 15.0% - 19.99%

Pašvald

ību s

kaits

Pašvaldību vērtēto ieņēmumu pēc PFI un papildu dotācijas pieaugums, 2014./2013.gads, %

2014.gadā 97% pašvaldību budžeta ieņēmumi pieaug no 5 līdz 20%

Valsts budžeta dotācija 4 pilsētu pašvaldībām

ar viszemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz 1

iedzīvotāju pēc PFI 2014.gadā nodrošina

pieaugumu 9,9% pret 2013.gadu

90

436 436 436 436 438

479 479 479 479 484

300

320

340

360

380

400

420

440

460

480

500

Daugavpils Rēzekne Jēkabpils Liepāja Aknīstes novads

2013 2014

Valsts budžeta dotācija 7,7 milj. eiro apmērā 4 republikas pilsētām

Vērtētie ieņēmumi pēc PFI un papildu dotācija, uz 1.iedz. eiro

Valdības piedāvājums - turpināt reģionāli

sabalansētu valsts budžeta dotāciju piešķiršanu

novadu pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem

91

773

924

702

658 680

651 654 639

599 571

540

508

470

877 875

800

748 744 741 740 714

664

629 605

549 522

300

400

500

600

700

800

900

1000

Mārupe Garkalne Babīte Carnikava Ikšķile Ķekava Ādaži Stopiņi Saulkrasti Salaspils Sigulda Pārējienovadi,

kasnesaņemdotāciju

Pārējienovadi,

kas saņemdotāciju

2013 2014

Valsts budžeta dotācija 8,9 milj. eiro apmērā 91 novadu pašvaldībai

Vērtētie ieņēmumi pēc PFI un papildu dotācija, uz 1.iedz. eiro

PAVADOŠO LIKUMPROJEKTU

PAKETE

92

Pavadošo likumprojektu pakete (1)

Ar nodokļu politiku saistītie likumprojekti:

• Likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā""

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli""

• Likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli""

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli""

• Likumprojekts "Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums"

• Likumprojekts "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""

• Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu""

93

Likumprojektu paketi veido 41 likumprojekts


Pārējie likumprojekti:

• Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

• Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Komercķīlas likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Politisko partiju likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru""

• Likumprojekts "Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu""

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos""

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem

aizsargājamās teritorijās""

• Likumprojekts "Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā"

• Likumprojekts "Grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas

pilsoņu iniciatīvu""

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par autoceļiem""

94


• Likumprojekts "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Meža likumā"

• Likumprojekts "Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību"

• Likumprojekts "Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās

komunikācijas jautājumos"

• Likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā""

• Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

likumā"

• Likumprojekts "Grozījums Civilprocesa likumā"

• Likumprojekts "Grozījums Dzelzceļa likumā"

• Likumprojekts "Grozījumi "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā""

• Likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām""

95

Jautājumi, kas risināmi 2014.gada

valsts budžeta projekta 2. lasījumā (1)

• Papildu finansējuma novirzīšana

demogrāfijas veicināšanas pasākumiem;

• Finansējums pedagogu darba samaksas

pilnveidošanai;

• Valsts budžeta ieņēmumi no uzturēšanās

atļauju izsniegšanas.

96

Jautājumi, kas risināmi 2014.gada valsts

budžeta projekta 2. lasījumā (2)

• MK sēdes protokollēmumā paredzēts punkts:

«Lai nodrošinātu fiskālā deficīta mērķa un fiskālo nosacījumu

ievērošanu atbilstoši likumprojektā „Par vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” un likumprojektā „Par valsts

budžetu 2014.gadam” noteiktajam, Finanšu ministrijai izvērtēt un

nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi ar priekšlikumiem abu minēto

likumprojektu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā iesniegt Ministru

kabinetā priekšlikumus par ministrijām piešķirtā finansējuma jaunās

politikas iniciatīvām samazināšanu, prioritāri izvērtējot iespējas atlikt

normatīvajos aktos noteikto normu ieviešanu, pārskatot jaunu amata

vietu izveides pamatotību, kā arī jaunu pasākumu uzsākšanas

nepieciešamību».

97

Kopsavilkums

• 2014.-2016.gada vidēja termiņa ietvara

likumprojekts paredz atbildīgas fiskālas politikas

realizāciju, nodrošinot valsts finanšu stabilitāti;

• Valsts budžeta finansējums jaunās politikas

iniciatīvām nodrošina valdības stratēģisko mērķu

– NAP2020 un Valsts aizsardzības koncepcija -

realizāciju;

• Tiek nodrošināta solidāra un līdzsvarota

centrālās valdības un pašvaldību finanšu

attīstība.

98

PALDIES PAR UZMANĪBU!

99

Economy & Finance

Valsts budžets 2014 – 2016