Valmieras pilsētas attīstības programma · pēc iedalījuma pa grupām laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam. Vislielākais ekonomiski aktīvo Vislielākais ekonomiski aktīvo

Valmieras pilsētas

attīstības programma

2015.-2020. gadam

Ikgadējais uzraudzības ziņojums

(monitorings) par 2016. gadu

pielikums Valmieras pilsētas pašvaldības domes 27.07.2017. lēmumam Nr.269 (protokols Nr.10, 21.§)

2

Satura rādītājs

SAĪSINĀJUMI ...................................................................................................................................... 3

IEVADS .................................................................................................................................................. 4

1. VALMIERAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS ..................................................... 5

1.1. VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀŠU NOVĒRTĒŠANAI KOPĒJIE SASNIEDZAMIE REZULTĀTI ..................................... 6

1.2. VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀŠU NOVĒRTĒŠANAI SASNIEDZAMIE REZULTĀTI ................................................. 12

2. UZSĀKTIE PROJEKTI 2016.GADĀ ........................................................................................... 28

SECINĀJUMI ..................................................................................................................................... 34

PRIEKŠLIKUMI ................................................................................................................................ 36

3

Saīsinājumi

Bibliotēka Valmieras bibliotēka

Būvvalde Valmieras pilsētas būvvalde

CSP Centrālā statistikas pārvalde

EIFL Electronic Information for Libraries - Publisko bibliotēku inovāciju programma

EDIC Europe Direct informācijas centrs

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

IeM Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija

IZM Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments

LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LR Latvijas Republika

Muzejs Valmieras muzejs

NĪAP Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

RAIM Reģionālās attīstības indikatoru modulis

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

TIC Tūrisma informācijas centrs

ViA Vidzemes Augstskola

VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma

VMV Valmieras Mākslas vidusskola

VN Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras Namsaimnieks”

VT Valmieras tehnikums

VŪ Valmieras ūdens

ZAAO Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija

Neitrāla attīstības tendence

Pozitīva attīstības tendence

Negatīva attīstības tendence

4

Ievads

Valmieras pilsētas attīstības programma 2015.-2020. gadam (turpmāk – Attīstības programma)

ir Valmieras pilsētas pašvaldības vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā

noteiktas pilsētas attīstības prioritātes un rīcības virzieni, sasniedzamie rezultāti, attīstības programmas

uzraudzības kārtība. Attīstības programma tika apstiprināta ar Valmieras pilsētas pašvaldības

29.12.2014. domes lēmumu Nr.435 (protokols Nr.21, 6.§). Attīstības programmas īstenošanas un

uzraudzības kārtībā noteikts, ka monitorings jeb ikgadējais uzraudzības ziņojums tiek sagatavots reizi

gadā.

Ikgadējais uzraudzības ziņojums par 2016.gadu izstrādāts ar mērķi – izvērtēt teritorijas

attīstības progresu, attīstības programmas īstenošanas gaitā sasniegto, lai pārliecinātos, ka faktiskā

aktivitāšu norise atbilst plānotajam.

Ikgadējā uzraudzības ziņojums sastāv no sekojošām sadaļām:

- vispārīgs pašvaldības attīstības raksturojums un pašreizējās situācijas novērtējums,

- statistisko rādītāju analīze,

- pārskats par periodā paveikto,

- secinājumi un priekšlikumi darbības uzlabošanai ar mērķi pilnībā sasniegt izvirzītos rādītājus.

Ikgadējo uzraudzības ziņojumu izskata un apstiprina Valmieras pilsētas pašvaldības domes

sēdē, un publicē mājas lapā www.valmiera.lv.

5

1. Valmieras pilsētas attīstības raksturojums

Valmiera ir viena no deviņām lielajām Latvijas Republikas pilsētām un Vidzemes reģiona

administratīvais un ekonomiskās attīstības, izglītības, kultūras un sporta centrs. Valmiera atrodas 107

km no galvaspilsētas Rīgas un 50 km no Igaunijas robežas. Pēc platības un iedzīvotāju skaita tā ir

astotā lielākā republikas pilsēta. Saskaņā ar Ministru kabineta grozījumiem 2013.gada 19.marta

noteikumos Nr.154 “Noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu

aprakstu apstiprināšanu” (grozījumi stājās spēkā 12.08.2015.) Valmieras pilsētai tika aktualizēta

administratīvā robeža, t.i., Valmieras pilsētas teritorijai tika pievienotas 7 Beverīnas novada zemes

vienības ar kopējo platību 117,4 ha, tā rezultātā Valmieras pilsētas platība no 2015.gada ir 19,35 km2.

Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2015.-2030. gadam definētie stratēģiskie mērķi:

1) Iedzīvotāju labklājība - pieaug pilsētas iedzīvotāju labklājība.

2) Personības izaugsme - izglītota, aktīva, radoša uz veselīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu

orientēta sabiedrība.

3) Uzņēmējdarbības attīstība - investīciju piesaisti un ekonomisko izaugsmi veicinoša vide,

nacionāli un starptautiski konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstība.

4) Funkcionāla, estētiska un dabas vērtības iekļaujoša pilsētvide - inovatīva, videi draudzīga un

līdzsvarota pilsētvide.

5) Iedzīvotāju sociālā un fiziskā drošība - darba, dzīvesvietas, veselības aprūpes un sociālo

pakalpojumu pieejamība drošā pilsētā.

6

1.1. Vidēja termiņa prioritāšu novērtēšanai kopējie sasniedzamie rezultāti

Npk. Rādītājs Rādītāja vērtība bāzes gadā Rādītāja vērtība pārskata gadā

Līdzšinējā

attīstības

tendence

2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Gads Vērtība Gads Vērtība

1. Iedzīvotāju skaits 2014 VII 25 513

(faktiski 32 120)* 01.01.2017.

24 818 Palielinās ↑ PMLP

2. Bērnu skaits (vecumā līdz 6

gadiem) 2014 VII 1 920 01.01.2017. 1 933 Ir stabili → PMLP

3.

Bērnu skaits (vecumā no 7

līdz 18 (neieskaitot) gadu

vecumam)

2014 VII 2 602 01.01.2017. 2 711 Ir stabili → PMLP

4.

Teritorijas attīstības līmeņa

indekss

Pašvaldības budžeta

kapacitātes rādītājs

Vieta starp Latvijas

Republikas nozīmes pilsētām

2013

-0,528

- 0,303**1

4**

2015.gada

dati

2016.gada

dati

2015.gada

dati

-0,203

0,0783

4

Uzlabojās ↑ RAIM

5. Ekonomiski aktīvo tirgus

sektora vienību skaits 2012 1 874

2015.gada

dati

2321 Palielinās ↑ CSP

* Atbilstoši 24.04.2014. pētījumā “Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas iespējas” norādītajam “Valmiera ir viena no republikas pilsētām ar vislielāko tādu iedzīvotāju īpatsvaru

(25,9%), kas dzīvo Valmierā, bet dzīvesvietu ir deklarējuši citur”

** Informācija no Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada

plānošanas perioda līdzfinansēto projektu īstenošanai” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) versija uz 14.10.2014.

7

6.

Iedzīvotāju ienākuma

nodokļa ieņēmumi budžetā

uz 1 iedzīvotāju (euro)

2013 545 2015.gada

dati 602,24 Ir stabili → RAIM

7.

Bezdarba līmenis (% no

ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju skaita) (vidējais

% rādītājs gadā)

2013 7,1% 2016.gada

dati 5,8% Nepalielinās → NVA

8.

Iedzīvotāju skaits darbspējas

vecumā

2014 VIII 16 159 01.01.2017. 15 463 Ir stabili → PMLP

9. Iedzīvotāju apmierinātība ar

dzīvi Valmierā 2013 89%

Valmieras

iedzīvotāju

aptaujas dati

par

2016.gadu

94,5% Ir stabili → Pašvaldības

aptaujas dati

8

Vieni no svarīgākajiem pilsētas attīstības raksturojošajiem rādītājiem ir ekonomiski aktīvo

tirgus sektora vienību skaits, bezdarba līmenis un iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu.

Valmieras pašvaldības virsmērķis ir iedzīvotāju labklājības celšana, tostarp deklarēto

iedzīvotāju skaita palielināšana pilsētā. Šobrīd esošā tendence ir pretēja – deklarēto iedzīvotāju skaits

pašvaldībā samazinās. Laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies

par 695. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju skaits samazinās visā Latvijā, to ietekmē dabiskā kustība (starpība

starp dzimušajiem un mirušajiem), gan mehāniskā kustība (starpība starp iebraukušajiem un

izbraukušajiem).

Papildus jānorāda, ka iedzīvotāju skaita dinamika tiek vērtēta pēc PMLP sniegtajiem datiem

par Valmieras pilsētā savu dzīvesvietu deklarējušiem iedzīvotājiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka pārējie

dati – darbavietu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, ekonomiskā aktivitāte pilsētā, izglītības iestāžu

piepildījums u.c., liecina, ka faktiskais iedzīvotāju skaits Valmieras pilsētā ir daudz lielāks par

oficiālajiem PMLP datiem un šobrīd jau tuvojas 30 000. Lielā starpība skaidrojama gan ar

deklarēšanās sistēmas nepilnībām, gan arī ar faktu, ka pilsētā praktiski nav brīvu dzīvojamo telpu, kas

bieži vien ir lielākais šķērslis faktiskās dzīvesvietas deklarēšanai.

Pretēja tendence ir novērojama uzņēmējdarbības jomā – salīdzinot 2014. un 2015.gada datus,

ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits ir palielinājies par 113 vienībām, bet, salīdzinot

rādītāja vērtību bāzes gadā, kas ir 2012.gads, ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits ir

palielinājies par 447 vienībām. Valmiera ir industriāla pilsēta, kurā ir salīdzinoši daudz lielu

rūpniecības uzņēmumu. Ņemot vērā uzņēmumu darbības stabilitāti, to konkurētspēju ārvalstu tirgos un

lielo jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvaru, pilsēta uzskatāma par Vidzemes uzņēmējdarbības centru.

1.attēls. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits pēc iedalījuma pa grupām. Avots: CSP

9

Dati 1.attēlā uzskatāmi parāda, kā mainījies ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits

pēc iedalījuma pa grupām laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam. Vislielākais ekonomiski aktīvo

tirgus sektora vienību skaits ir komercsabiedrību un pašnodarbināto personu grupā. Vismazākais –

pašvaldību un valsts budžeta iestāžu grupā. 2015.gadā bija 963 pašnodarbinātās personas, 105

individuālie komersanti, 1057 komercsabiedrības, 17 zemnieku un zvejnieku saimniecības, 173 fondi,

nodibinājumi un biedrības, 4 valsts budžeta iestādes un 2 pašvaldību budžeta iestādes.

2016.gadā Valmieras pilsētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1%. Ņemot vērā, ka

vasaras un ziemas mēnešos bezdarba līmenis ir atšķirīgs, to precīzāk raksturo dinamika visa pārskata

periodā (skatīt 2.attēlu).

2. attēls. Bezdarba līmenis Valmieras pilsētā (izteikts %). Avots: LR Nodarbinātības valsts aģentūra.

Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie statistikas dati liecina, ka Valmierā ir otrais

zemākais bezdarba līmenis valstī starp republikas nozīmes pilsētām, zemāks tas ir tikai Rīgai (5%).

Valmieras iedzīvotāju aptaujā par 2016.gadu tika noskaidrots, ka 94,5% iedzīvotāju ir

apmierināti ar dzīvi pilsētā, kas ir par 5,5% vairāk, salīdzinot ar 2013.gadu, bet par 3,3% mazāk nekā

aptaujā par 2015.gadu. No 381 respondenta 360 jeb 94,5% respondentu ir atbildējuši “jā”, ka ir

apmierināti ar dzīvi Valmierā, bet 21 respondents jeb 5,5%, ka nav (atbilde “nē”) apmierināti ar dzīvi

Valmierā. Minimālais nepieciešamais respondentu skaits reprezentablu datu nodrošināšanai Valmieras

iedzīvotāju aptaujā par 2016.gadu ir 378 respondenti. Iedzīvotāji atzinīgi novērtējuši 2016.gadā

paveiktos ielu un ietvju remontdarbus (piemēram, G. Apiņa ielas pārbūve, P. Valdena un Cempu ielas

pārbūve, stāvlaukuma izbūve pie Daliņu stadiona, Lucas ielas gājēju tilta pie Valterkalniņa pārbūve),

peldbaseina būvniecības projekta īstenošanu, daudzdzīvokļu īres nama celtniecību, Vecpuišu parka

pārbūvi, pilsētas svētku programmu. Tomēr komentāros iedzīvotāji atzīst, ka Valmierā trūkst

dzīvojamais fonds, kultūras un izklaides pasākumu dažādība. Iedzīvotāji aptaujā kā negatīvo norāda

10

arī to, ka tomēr daudzas ielas un ietves nav sakārtotas. Vēl diezgan bieži kā trūkums tiek norādīts

nesakārtotie Gaujas krasti.

Viens no iedzīvotāju labklājības raksturojušiem rādītājiem ir vidējā darba alga. Tās izmaiņas

Valmieras pilsētā laikā no 2012.gada līdz 2016.gadam attēlotas 2.tabulā.

11

2.tabula

Strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa Valmierā, EUR. Avots: CSP

Strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa (euro) 2012 2013 2014 2015 2016

Pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar

nodarbināto skaitu <50 478 503 544 568 599

Sabiedriskajā sektorā 443 464 484 501 530

Vispārējās valdības sektorā 433 451 471 488 518

Valsts struktūrās 429 499 529 498 nav datu

Pašvaldību struktūrās 434 443 462 486 520

Privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu >=50 524 542 600 638 679

Gadi

Tendence ir pozitīva – kopumā vidējā neto darba samaksa Valmieras pilsētā palielinās. 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu minimālā mēneša alga ir

palielinājusies par 10 EUR, tas ir, 2016.gadā minimālās mēneša algas apmērs ir 370 EUR. Pēc CSP datiem 2016.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa

cenas pieauga par 0,1%.

12

1.2. Vidēja termiņa prioritāšu novērtēšanai sasniedzamie rezultāti

1. tabula

Npk. Rādītājs Bāzes

gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata

gads - 2016

Līdzšinējā

attīstības tendence

2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1)

1.

Izglītības iestāžu audzēkņu skaits:

- pirmsskolas izglītības iestādes

- vispārējās izglītības iestādes (t.sk.

pirmsskolas izglītības iestādes)

- Valmieras tehnikums un Valmieras

Mākslas vidusskola

- Vidzemes Augstskola

2014 IX

1 596

3 759

604

987

1 515

3 918

722

823

Ir stabili → VIIS, VT,

VMV, ViA

Valmiera vēsturiski ir izveidojusies par reģiona administratīvo centru jautājumos, kas saistīti ar izglītību. Pilsētā ir pārstāvēta visu līmeņu izglītība,

sākot no pirmsskolas līdz pat mūžizglītībai. Darbojas profesionālās un augstākās izglītības iestādes. Valmieras pilsētā pirmsskolas izglītības programmas tiek

īstenotas desmit izglītības iestādēs, no tām sešas ir pašvaldības dibinātas pirmsskolas izglītības iestādes (trīs iestādēm ir arī atsevišķas struktūrvienības), divas

izglītības iestādes (viena vidējā un viena speciālā), kurās cita starpā tiek īstenotas arī pirmsskolas izglītības programmas, kā arī divas privātās izglītības

iestādes. Salīdzinot ar bāzes gadu, audzēkņu skaits pārskata gadā Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēs ir samazinājies -2014.gadā pirmsskolas izglītības

iestādēs bija 1596 audzēkņu, bet 2016.gadā audzēkņu skaits samazinājās par 81.

13

Valmieras pilsētā pamata un vidējā izglītība tiek nodrošināta septiņās vispārējās izglītības iestādēs, no kurām divas ir sākumskolas. Valmieras

2.vidusskolai ir struktūrvienība Valmieras vakara (maiņu) vidusskola. Pilsētā ir arī viena speciālās izglītības iestāde – Valmieras vājdzirdīgo bērnu

internātvidusskola - attīstības centrs. Kopējais audzēkņu skaits vispārējās izglītības iestādēs 2016./2017.mācību gadā ir palielinājies, sasniedzot 3918

audzēkņus, kas ir par 118 audzēkņiem vairāk kā iepriekšējā mācību gadā.

Pašvaldība 2016.gadā ir izstrādājusi projekta ideju, ES fondu līdzfinansējuma piesaistei, trīs lielāko izglītības iestāžu – Valmieras Pārgaujas

ģimnāzijas, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras Viestura vidusskolas modernizācijai, kā arī dienesta viesnīcas izveidei, veicot ēku Ausekļa ielā 25B un

25C pārbūvi. 2017.gadā tiks sagatavots projekta pieteikums.

Profesionālās izglītības iestādēs – Valmieras tehnikumā un Valmieras Mākslas vidusskolā vērojama pozitīva tendence. 2016./2017. mācību gadā 722

audzēkņi apguva izglītību Valmieras tehnikumā (191 audzēknis Rankas profesionālā vidusskolā, kas ir Valmieras tehnikuma teritoriālā struktūrvienība Rankā;

531 audzēknis Valmieras tehnikumā), bet Valmieras Mākslas vidusskolā 68 audzēkņi.

Augstāko izglītību Valmierā piedāvā Vidzemes Augstskola. Augstskola ir dibināta 1996.gadā, un pašlaik tā piedāvā 16 studiju programmas šādos

studiju virzienos: biznesa vadība, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, komunikācija un mediji, pārvaldība un tūrisms. Augstskolas studentu skaits

pārskata periodā ir samazinājies no 987 audzēkņiem uz 823. Lai palielinātu studentu skaitu pēdējos gados veikta augstskolas organizatoriskā pilnveide, t.sk.

fakultāšu optimizācija, tajā pašā laikā lielāku uzsvaru liekot tieši uz zinātnisko pētniecību un tās attīstību nākotnē. Tāpat studentu piesaistē ir būtisks budžeta

vietu skaits. Studenti bieži izvēlās studēt citās augstskolās, kurās ir lielāks valsts finansēto budžeta vietu skaits.

2016.gadā tika izstrādāta un apstiprināta Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģija 2016.–2020.gadam, kas nosaka pilsētas turpmāko

virzību izglītības jomas pārvaldībā un attīstīšanā.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: pieejama konkurētspējīga un vispusīga visu līmeņu izglītība.

Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:

• S-1-1 Kvalitatīvas izglītības satura nodrošināšana, kompetences centru attīstība un ekselences tīklojums,

• S-1-2 Daudzveidīgas interešu izglītības, karjeras izglītības, mūžizglītības, tālākizglītības un neformālās izglītības nodrošināšana,

• S-1-3 Izglītības iestāžu darbinieku kompetences un izaugsmes veicināšana,

14

• S-1-4 Mūsdienīga izglītības iestāžu infrastruktūra, kvalitatīvas izglītības vides un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana,

• S-1-5 Profesionālās un augstākās izglītības, kompetences centru un zinātniskās pētniecības attīstība, izglītības sasaiste ar darba tirgus vajadzībām un

zināšanu pārnesi,

• S-1-6 Talantīgo bērnu spēju attīstīšana un izcilības veicināšana,

• S-1-7 Izglītības nodrošināšana cilvēkiem ar speciālām vajadzībām,

• S-1-8 Starptautiskās sadarbības veicināšana izglītībā, zinātnē un pētniecībā.

2. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2016

Līdzšinējā


2020. gadā

sasniedzamais rezultāts Avots

Daudzveidīgu kultūras pakalpojumu un aktivitāšu piedāvājumu attīstīšana, radošas sabiedrības un Valmieras kā kultūras centra

stiprināšana (SV-2)

2. Iedzīvotāju vērtējums par

kultūras piedāvājumu 2013 50% 71,9%

Palielinās ↑

vērtējums “labi”

Pašvaldības

aptaujas dati

3.

Valmieras bibliotēkas

apmeklētāju skaits

(t.sk. virtuālie apmeklētāji)

2013 332 300 296 050 Ir stabils → Bibliotēka

4. Valmieras muzeja

apmeklētāju skaits 2013 69 104 91 000 Ir stabils → Muzejs

Valmiera pazīstama kā dažādu kultūras pasākumu centrs, jo īpaši teātra mākslas jomā. Pilsētā regulāri tiek organizēti daudzveidīgi mākslas, kultūras

un izklaides pasākumi, kas pieejami dažāda vecuma pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Pasākumu organizētāju mērķis ir ne tikai bagātināt apmeklētāju

pieredzi, bet arī radīt pozitīvu attieksmi pret sabiedrību un kultūras vērtībām. Valmierā notiekošos pasākumus apmeklē arī apkārtējo novadu un citu Latvijas

pilsētu iedzīvotāji. Pēc Valmieras pašvaldības veiktās aptaujas datiem, iedzīvotāju vērtējums par kultūras pasākumu piedāvājumu pilsētā ir pozitīvs. Lielākā

daļa jeb 71,9% respondentu apmierina kultūras pasākumu piedāvājums Valmierā. 78 respondentu kultūras pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti novērtējuši

kā “ļoti labu”, 160 respondenti kā “labu”, 69 respondenti kā “viduvēju”, 15 respondenti kā “sliktu” un 9 respondenti kā “ļoti slikti”. Lai uzlabotu kultūras

15

pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti, pilsētas iedzīvotāji iesaka Valmieru vairāk akcentēt mākslas un kultūras jomā, rīkojot lielāka mēroga kultūras

pasākumus, kā piemēram Teātra festivāls 2016.gadā.

2016.gadā pirmo reizi notika gan Valmieras vasaras teātra festivāls, gan kino un velo festivāls “Kino Pedālis”, Valmieras diena Kalnciema kvartāla

tirgū (Rīga). Mākslas un mūzikas mīļotājus pulcēja XXV Ziemas mūzikas festivāls, Mākslas dienas “Mākslas dārzs”, Vidzeme Fashion Show un daudzi citi

notikumi. Aizsākot Latvijas simtgades svinību ciklu, 4.maijā atzīmējām “Baltā galdautā svētkus”, godinot Latvijas brīvību un neatkarību.

2016.gada tika izstrādāts Valmieras Kultūras centra mets, strādāts pie Valmieras kultūrvides centra projekta idejas, Valmieras vecpilsētas teritorijas un

citiem kultūras infrastruktūras attīstības jautājumiem.

Valmieras integrētā bibliotēka ir pirmā integrētā bibliotēka Latvijā, kurā sekmīgi tiek īstenota pilsētas un reģionālās augstskolas sadarbība, mērķtiecīgi

koordinējot resursus un izmantojot kopīgu infrastruktūru. Izstrādājot integrētās bibliotēkas koncepciju, ievērota informācijas sabiedrībai raksturīgā publisko un

zinātnisko bibliotēku saplūšanas tendence, ir izmantota pilsētu un augstskolu apvienoto bibliotēku pieredze Ziemeļvalstīs un ASV. Lai gan bibliotēkas

apmeklētāju skaits 2016.gadā ir samazinājies, bibliotēkas darbība katru gadu tiek pilnveidota ar dažādām mērķauditorijām piedāvātiem pakalpojumiem,

piemēram, izstādēm, tematiskiem pasākumiem, profesionālās pilnveides programmām un izglītojošiem pasākumiem.

Valmieras muzejs dibināts 1959.gadā. Šobrīd Valmieras muzejs darbojas astoņās ēkas pilsētas vēsturiskajā centrā. 2004.gadā tika uzsākta ēku un

teritorijas infrastruktūras attīstība, ar mērķi nodrošināt muzeja pieejamību un izveidot kvalitatīvu senpilsētas vidi. Daļa no ēkām pakāpeniski tika restaurētas

un atjaunotas, papildinot tās ar apmeklētājiem interesantu un izglītojošu saturu. Par Valmieras muzeja attīstību un spēju piesaistīt interesentus liecina muzeja

apmeklētāju skaita palielināšanās - 2016.gadā tie bija 91 000 apmeklētāji, kas ir par 21 896 apmeklētājiem vairāk nekā 2013.gadā.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte un radošums, kultūras piedāvājumu daudzveidība, kultūras vērtību

saglabāšana un attīstīšana.


• S-2-1 Daudzveidīgs un augstvērtīgs kultūras pakalpojumu piedāvājums un tā attīstīšana,

• S-2-2 Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana,

• S-2-3 Radošo industriju un laikmetīgās mākslas piedāvājumu attīstīšana,

• S-2-4 Kultūras un mākslas jomas speciālistu kompetences un izaugsmes veicināšana,

16

• S-2-5 Valmieras kā kultūras centra stiprināšana,

• S-2-6 Starptautiskās sadarbības veicināšana kultūras projektu un aktivitāšu īstenošanai,

• S-2-7 Kultūras iestāžu un pasākumu norises vietu infrastruktūras attīstīšana,

• S-2-8 Modernu un ērtu bibliotēku pakalpojumu nodrošinājums iedzīvotājiem.

17

3. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2016

Līdzšinējā


2020. gadā


Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu (SV-3)

5. Iedzīvotāju vērtējums par sporta

pasākumu piedāvājumu 2013 58% 83,9%

Palielinās ↑


Pašvaldības

aptaujas dati

6. Organizēti vides pasākumi 2013 28 24 Ir stabils → Pašvaldība

Veselīgs dzīvesveids ir būtisks ekonomiskās un sociālās attīstības priekšnosacījums pilsētā, tādēļ nozīme ir pilsētas sporta infrastruktūrai un

iedzīvotāju iesaistei dažādos sporta veidos un aktīvās atpūtas nodarbēs. Sporta infrastruktūra un pakalpojumi Valmieras pilsētā ir plānveidīgi attīstīti, un ir

nodrošināta to pieejamība visā pilsētas teritorijā. Pēc atbildēm, kas tika iegūtas veicot pašvaldības iedzīvotāju aptauju, vairums jeb 83,9% respondentu ir

apmierināti ar sporta pasākumu piedāvājumu pilsētā. 112 respondenti sporta un aktīvās atpūtas pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti novērtējuši kā “ļoti

labu”, 195 respondenti kā “labu”, 40 respondenti kā “vidēju”, 16 respondenti kā “sliktu” un 3 respondenti kā “ļoti sliktu”. Vairums respondenti iedzīvotāju

aptaujas komentāros atzinīgi novērtējuši Valmieras peldbaseina būvniecību, kuru plānots pabeigt 2017.gadā. 2016.gadā Valmierā norisinājās Latvijas IV

olimpiāde, ko organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja un Pašvaldība sadarbībā ar IZM. Galvenais sadarbības partneris – Cēsu novada pašvaldība. 2016.gadā ir

iegūts valsts atbalsts Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei un vieglatlētikas manēžas būvniecībai, kas būs nozīmīga būve ne tikai Vidzemes reģionam, bet visai

Latvijai un nodrošinās infrastruktūru valsts mēroga sporta pasākumiem Valmierā. 2016.gadā Pašvaldībā notika 22.Valsts Prezidenta balvas izcīņa

vieglatlētikā, 10.“Sportlat” Valmieras maratons, 2017.gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles handbolā, 2018.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas

spēles handbolā, SEB MTB velomaratona 1.posms “Cēsis – Valmiera”, Skrējiensoļojums “Rīga – Valmiera”, Starptautiskās florbola sacensības “Latvian

Open 2016” un vēl daudzi citi pasākumi.

Pilsētā tiek organizēti arī dažādi vides pasākumi, lai gan nedaudz ir samazinājies to pasākumu skaits, kurus organizējusi vai kuru organizēšanā, norisē

iesaistījusies Valmieras pilsētas pašvaldība, papildus tiem ir bijuši virkne citu pasākumu, kur Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvis ir dalījies pieredzē vai

pašvaldība sniegusi informatīvu atbalstu pasākuma organizēšanā.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: veselīgs dzīvesveids, tautas un profesionālā sporta un aktīvās atpūtas attīstība.

18


• S-3-1 Tautas sporta attīstība, veselīga un aktīva dzīvesveida (t.sk. rekreācija) popularizēšana iedzīvotāju vidū,

• S-3-2 Profesionālā sporta attīstība,

• S-3-3 Valmieras kā starptautisku, nacionālu un reģionālu sporta pasākumu centra attīstība,

• S-3-4 Sporta un aktīvās atpūtas aktivitāšu paplašināšana un integrēšana izglītības programmās,

• S-3-5 Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras nodrošināšana un pilnveide visām vecuma grupām.

4. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2016

Līdzšinējā


2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu

(UV-1)

7. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību

skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2013 77

93

(2015) Ir stabils → CSP

8. Jaundibinātu uzņēmumu skaits pilsētā 2013 147 96 (Datu avots:

Lursoft) Ir stabils → CSP

9.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju

skaits pēc darba ņēmēja deklarētās

dzīvesvietas

2013 11 710 11 993 Ir stabils → RAIM

Valmiera ir industriāla pilsēta, kurā atrodas salīdzinoši daudz lielu rūpniecības uzņēmumu. Ņemot vērā uzņēmumu darbības stabilitāti, to

konkurētspēju ārvalstu tirgos, pilsēta uzskatāma par Vidzemes uzņēmējdarbības centru. Valmiera ir arī nozīmīgs administratīvais, ekonomikas, rūpniecības,

tirdzniecības un pakalpojumu centrs.

Pēc Lursoft datiem 2016.gadā Valmierā no jauna reģistrēti 96 uzņēmumi. Lielākā daļa no jauna dibināto uzņēmumu ir sabiedrības ar ierobežotu

atbildību – 87, bet reģistrēti ir arī 7 individuālie komersanti, 1 akciju sabiedrība un 1 ārvalstu uzņēmuma filiāle. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību

19

skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir palielinājies, 2013.gadā tas bija 77, bet 2015.gadā – 93. Iedzīvotāju skaits, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldībā

arī ir palielinājies no 11 710 iedzīvotājiem 2013.gadā uz 11 993 iedzīvotājiem 2016.gadā.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: stabila un atbalstoša vide uzņēmējdarbībai (t.sk. mazajiem un vidējiem komersantiem), uzņēmējdarbības

infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstīšana.


• U-1-1 Valmieras kā uzņēmējdarbības centra stiprināšana un attīstība,

• U-1-2 Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un Biznesa un inovāciju inkubatora darbībai,

• U-1-3 Esošo uzņēmumu darbības stiprināšana un attīstība,

• U-1-4 Infrastruktūras un industriālo zonu izveide, attīstība un pilnveide (t.sk. degradēto un neapgūto teritoriju attīstība).

5. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2016

Līdzšinējā attīstības

tendence

2020. gadā


Tūrisma pakalpojumu attīstīšana un eksporta veicināšana (UV-2)

10. Tūrisma informācijas centra apmeklētāju

skaits 2013 8 529 9 824 Ir stabils → TIC

11. Apkalpoto personu skaits viesnīcās un

citās tūrisma mītnēs pilsētā 2013 16 501 18 524 Ir stabils → TIC

Tūrisma veicināšanas darbs pilsētā norit saskaņā ar Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu tūrisma veicināšanas konsultatīvās padomes

rekomendācijām. Padomē darbojas tūrisma speciālisti, praktiķi un akadēmiskais personāls, pārstāvot privāto, valsts un nevalstisko sektoru. Valmierā tiek

strādāts pie tūrisma vides pilnveides, lai pēc iespējas plašāk izmantotu sadarbību kā attīstību veicinošu pieeju. Sadarbība tūrisma jomā notiek gan ar vietējiem,

gan starptautiskajiem partnerim.

Tūristu skaits Valmieras pilsētā palielinās un pēc TIC datiem 2016.gadā Valmieras tūrisma informācijas centru apmeklēja 9 824 cilvēku, kuri ceļojuši

individuāli vai grupās. Lielākoties tie ir bijuši latvieši, bet no ārvalstu tūristiem visbiežāk – igauņi, vācieši un somi. Salīdzinot ar 2013.gadu, palielinās

20

apkalpoto personu skaits viesnīcās un citās tūrisma mītnēs pilsētā - 2016.gadā apkalpoto personu skaits bija 18 524 kas ir par 9,38% vairāk nekā iepriekšējā

gadā.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: konkurētspējīgas tūrisma vides, infrastruktūras un inovatīva tūrisma piedāvājuma attīstīšana Valmieras un

apkārtējo novadu kā tūrisma galamērķa stiprināšanai.


• U-2-1 Pilsētas un apkārtējo novadu kā vienota tūrisma galamērķa pozicionēšana darījumu, kultūras, dabas, veselības un radošo industriju tūrisma

virzienos ienākošajā un vietējā tūrismā,

• U-2-2 Jaunu tūrisma objektu un pakalpojumu veidošana, atbilstošas infrastruktūras izveide,

• U-2-3 Konkurētspējīga tūrisma piedāvājuma attīstīšana,

• U-2-4 Tūrisma klasteru un citu tīklojumu attīstīšana,

• U-2-5 Tūrisma pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana,

• U-2-6 Tūrisma pārvaldības pilnveidošana un attīstīšana.

6. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

– 2016

Līdzšinējā


2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Funkcionālas, estētiskas pilsētvides veidošana ar attīstītu un videi draudzīgu infrastruktūru un resursu efektīvu apsaimniekošanu (PV-1)

12. Centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai

pievienoto mājsaimniecību skaits (%) 2013 97% 98% Palielinās ↑ VŪ

13.

Kopējais ielu garums (km)

Ielas ar cieto segumu (asfaltu, bruģi)

Ielas ar grants un grunts segumu

Neizbūvētās ielas

2014

121

56%

41%

3%

123

61%

39%

3%

Ir stabils →

Palielinās ↑

Ir stabils →

Ir stabils →

Būvvalde

21

Valmieras pilsētā ir labi attīstīts ūdensvada tīkls, kas pēdējos gados ir atjaunots, pārbūvēts un paplašināts. Ar ES Kohēzijas fonda projektu atbalstu

veiktas investīcijas ūdenssaimniecības attīstībā, kuru ietvaros paplašināta pakalpojumu pieejamības teritorija, pārbūvēti kritiskākie no esošajiem

ūdenssaimniecības sistēmas posmiem. Ūdens tiek ņemts no artēziskajām akām, un reizi nedēļā tiek pārbaudīta pilsētai piegādātā ūdens kvalitāte. Labi

izveidotā ūdenssaimniecības infrastruktūra ļauj nodrošināt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus gandrīz visām mājsaimniecībām.

Kopējais Valmierā ielu garums ir 123km, no tiem lielāko daļu - 61% - veido ielas ar cieto segumu (asfalts, bruģakmens), pārējās ir ielas ar grants un

grunts segumu, kuras kopā sastāda 39%. Salīdzinot ar 2014. gadu, ielu garums ar cieto segumu ir palielinājies par 5% no kopējā ielu garuma, tajā skaitā ir

A.Upīša ielas (posmā no Rubenes ielas līdz apvedceļam) rekonstrukcija, ielas, kurām veikta virsmas apstrāde, un ielas, kuras tiek iekļautas ielu reģistrā.

Neizbūvēto ielu īpatsvars ir palicis nemainīgs, jo, pilsētai attīstoties, tiek plānotas un izveidotas perspektīvās ielas. Neizbūvētās ielas, balstoties uz Valsts

Kontroles atzinuma, vairs netiek pieskaitītas klāt kopējam ielu garumam, kā tas tika darīts iepriekš.

2016.gadā sākta vēsturiskā Vecpuišu parka pārbūve, veicot parka centrālās daļas gājēju ietvju un parka reljefa pārbūvi, atjaunojot lietus ūdens

kanalizācijas sistēmu. Tika izbūvēts arī apgaismojuma un videonovērošanas tīkls, uzstādītas laternas parka centrālajā daļā. Ievērojot parka vēsturisko stilu, tajā

ir izbūvēta arī stilizēta akmens taka bērnu rotaļām. Vecpuišu parka pārbūvi plānots pabeigt 2017.gadā. 2016.gadā izstrādāts Vienības laukuma pārbūves

tehniskais projekts, tāpat kā iepriekš – sniegts līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un pagalmu

labiekārtošanai.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: funkcionāla un estētiska pilsētvide


• P-1-1 Funkcionāla pilsētvides plānojuma izstrāde,

• P-1-2 Funkcionāls un estētisks pilsētvides dizains, izceļot pilsētas identitāti,

• P-1-3 Kultūrvēsturisko vērtību atjaunošana un attīstīšana,

• P-1-5 Dabas teritoriju izpēte, infrastruktūras attīstīšana, ainavas attīstības ilgtermiņa plānošana un veidošana,

• P-1-6 Pilsētas apzaļumošanas attīstīšana un infrastruktūras attīstīšana,

• P-1-7 Visaptveroša energoefektivitāte,

• P-1-8 Zemnieku un amatnieku tirgus infrastruktūras attīstība,

22

• P-1-9 Nodrošināt kapu saimniecības un teritorijas sakārtošanu, infrastruktūras attīstību.

7. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2016

Līdzšinējā


2020. gadā


Dzīvojamā fonda attīstības veicināšana (PV-4)

14. Dzīvojamais fonds

(mājokļu skaits) 2011 11 054

Nav aktuālu

datu Palielinās ↑ CSP

15. Dzīvojamais fonds

(dzīvokļu skaits daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājās)

2014 6 160 7 2672 Palielinās ↑ NĪAP

16. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās

veikti energoefektivitātes pasākumi

2014

VIII 53 60 Palielinās ↑ VN

Valmierā puse no visiem iedzīvotājiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās ar 50 un vairāk dzīvokļiem, 17% vienas ģimenes mājās, savukārt 12% iedzīvotāju

mājokļos ar 30-49 dzīvokļiem. Pilsētā ir viens no lielākajiem iedzīvotāju īpatsvariem daudzdzīvokļu mājās – 76,9%. Pētot datus par dzīvokļu skaitu

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās tiek secināts, ka pašreizējā vērtība jeb 6160 dzīvokļi nav precīzi nofiksēta, jo pēc CSP datiem 2011.gadā dzīvokļu skaits

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās jau vien bija 8588 dzīvokļu. Lai risinātu dzīvojamās platības nepietiekamību pilsētā, Valmieras pilsētas pašvaldības dome

2015.gada 24.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par konceptuālu atbalstu daudzdzīvokļu īres nama būvniecību. 2016.gadā SIA “Valmieras namsaimnieks”

uzsāka daudzdzīvokļu īres namu būvniecību ar mērķi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošināt dzīvokļus īres (līdz pieciem gadiem) piedāvājumam.

Paredzēts, ka ēkā kopumā tiks izbūvēti 150 vienas, divu un trīs istabu dzīvokļu.

2 Dzīvokļu skaits privatizācijā nodotajās mājās (bijušās valsts un pašvaldības). Šajā skaitā nav iekļautas kooperatīvās mājas un privātīpašumā esošās daudzdzīvokļu mājās.

23

Līdz 2016.gada decembrim kopumā 60 daudzdzīvokļu mājās bija veikti energoefektivitātes pasākumi, kas ir par 3 ēkām vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Namu atjaunošana tiek veikta, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu un tiek plānots, ka kopumā, kamēr tiks veicināta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

energoefektivitātes veicināšana ar dažādiem atbalsta mehānismiem, tiks nosiltinātas ~ 2/3 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: dzīvojamā fonda attīstības veicināšana un pievilcīga mājokļu apkārtne

Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi un aktivitātes:

• P-1-4-1 Jaunu dzīvojamo teritoriju plānošana,

• P-1-4-2 Jauno dzīvojamās apbūves teritoriju nodrošināšana ar inženierkomunikāciju pieejamību,

• P-1-4-3 Pašvaldības īpašumā esošo ēku pārbūve dzīvojamā fonda palielināšanai,

• P-1-4-4 Līdzdalība daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanā,

• P-1-4-5 Privātā publiskā partnerība dzīvojamā fonda palielināšanai.

8. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads -

2016

Līdzšinējā attīstības

tendence

2020. gadā sasniedzamais

rezultāts Avots

Kultūrvēsturisko un dabas vērtību izmantošana ekonomiskās attīstības veicināšanai (PV-1)

17. Dabas (zaļās)

teritorijas (ha) 2014 524,5 539,2 Ir stabils → Būvvalde

Lai gan Valmiera ir salīdzinoši industriāla pilsēta, netiek arī aizmirsts par dabas teritoriju pieejamību pilsētā. Pašvaldībā ar 08.12.2016. ārkārtas sēdes

lēmumu Nr.469 (ārkārtas sēdes protokols Nr.13, 2.§) “Par Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma (no 2017.gada) apstiprināšanu” tika apstiprināts jaunais

Valmieras pilsētas teritorijas plānojums. Mainoties pilsētas administratīvajai robežai un atsevišķu teritoriju izmantošanas veidiem, ir palielinājusies plānotā

dabas (zaļo) teritoriju platība. Lielākās zaļās teritorijas Valmierā ir mežu un parkmežu teritorijas, kā arī meža parki. Pilsētā ir parki un skvēri, kas ir sakopti un

viegli pieejami pilsētniekiem.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: dabas teritoriju izpēte, infrastruktūras attīstīšana, ainavas attīstības ilgtermiņa plānošana un veidošana

24

Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi un aktivitātes:

• P-1-5-1 Gaujas kā svarīga pilsētvidi veidojoša elementa integrācija rekreācijas zonu sasaistē,

• P-1-5-2 Sabiedrībai pieejamu dabas (zaļo) teritoriju nodrošināšana un pilnveidošana,

• P-1-5-3 Rekreācijas objektu infrastruktūras pilnveidošana,

• P-1-5-4 Pilsētas ūdensteču akcentēšana pilsētas ainavā,

• P-1-5-5 Mežu kopšana.

9. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata

gads - 2016

Līdzšinējā


2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Cilvēku sociālās un fiziskās drošības stiprināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem (DV-1) 18. Dzimušo skaits pilsētā 2013 220 274 Palielinās ↑ CSP

19. Noslēgto laulību skaits 2013 126 143 Ir stabils → CSP

20. Iedzīvotāju vērtējums par veselības

aprūpes pakalpojumu pieejamību 2013 36% 51,8%

Palielinās ↑


Pašvaldības

aptaujas dati

21. Noziedzīgu nodarījumu skaits 2012 642 475 Samazinās ↓ CSP

22. Iedzīvotāju vērtējums par sociālās

palīdzības pieejamība 2013 49% 73%

Palielinās ↑


Pašvaldības

aptaujas dati

Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Valmierā ir nedaudz samazinājies, dzimušo skaits pilsētā ir palielinājies, un 2016.gadā Valmierā piedzima 274

bērnu, kas ir par 54 bērniem vairāk nekā 2013.gadā. Palielinājies ir arī jauno ģimeņu skaits jeb noslēgto laulību skaits Valmierā, 2016.gadā tika noslēgtas 143

laulības.

Veselīga dzīvesveida nodrošināšanai ir būtiska veselības aprūpes un sporta infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība un attīstība. Veselība ir katras

personas fiziskās un garīgās labklājības, un pilnvērtīgas ikdienas priekšnoteikums. Tādēļ veselības aprūpe aptver kompleksus pasākumus veselības

nodrošināšanai un uzturēšanai. Valmieras pilsētas pašvaldības funkcija ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt veselīgu dzīvesveidu.

Iedzīvotāju aptaujā par 2016.gadu veselības aprūpes pakalpojumu respondentiem tika lūgts izvērtēt no trīs aspektiem – ambulatorā veselības aprūpe

25

(speciālisti), stacionārā veselības aprūpe un neatliekamā medicīniska palīdzība. Attiecībā uz ambulatoro veselības aprūpi 60,6% iedzīvotāju bija apmierināti ar

pieejamību un to kvalitāti, tas ir, 36 respondenti ambulatoro veselības aprūpi vērtē kā “ļoti labu”, 184 respondenti kā “labu”, 108 respondenti kā “viduvēju”,

23 respondenti kā “sliktu”, 12 respondenti kā “ļoti sliktu”. Attiecībā uz stacionāro veselības aprūpi 42,2% iedzīvotāju bija apmierināti ar pieejamību un to

kvalitāti, tas ir, 18 respondenti stacionāro veselības aprūpi vērtē kā “ļoti labu”, 133 respondenti kā “labu”, 139 respondenti kā “viduvēju”, 46 respondenti kā

“sliktu”, 22 respondenti kā “ļoti sliktu”. Savukārt attiecībā uz neatliekamo medicīnisko palīdzību 52,5% iedzīvotāju bija apmierināti ar tās pieejamību un

kvalitāti, tas ir, 24 respondenti neatliekamo medicīnisko palīdzību vērtē kā “ļoti labu”, 142 respondenti kā “labu”, 100 respondenti kā “viduvēju”, 33

respondenti kā “sliktu”, 17 respondenti kā “ļoti sliktu”.

2016.gadā Pašvaldība ir pievienojusies Nacionālo veselīgo pašvaldību tīklam, tādējādi sekmējot iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanu un

gūstot metodoloģisku atbalstu dažādu veselības jautājumu risināšanai.

Pozitīvi vērtējams, ka noziedzīgo nodarījumu skaits Valmierā ir samazinājies un pilsēta kļūst drošāka. 2012.gadā bija reģistrēti 642 noziedzīgu

nodarījumu, bet 2016.gadā – 475, kas ir par 85 mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā.

Ievērojami palielinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar sociālās palīdzības pieejamību un to kvalitāti Valmierā. 55 respondenti sociālās palīdzības

pieejamību un to kvalitāti ir novērtējuši kā “ļoti labu”, 177 respondenti kā “labu”, 56 respondenti kā “vidēju”, 18 respondenti kā “sliktu” un 12 respondenti kā

“ļoti sliktu”. 2016.gadā izstrādāts tehniskais projekts ēkas Ūdens ielā 2C pārbūvei, kurā plānots attīstīt sociālos pakalpojumus, piesaistot ES fondu

līdzfinansējumu.

2016.gadā veikta iestādes “Sociālo lietu pārvalde” reorganizācija, apvienojot divas struktūrvienības “Sociālās palīdzības nodaļa” un “Atbalsta nodaļa

pilngadīgām personām” un izveidojot struktūrvienību “Sociālā atbalsta nodaļa”. 2016.gadā likvidēta iestādes “Pansionāts “Valmiera” struktūrvienība “Aprūpe

mājās”, funkcijas izpildi nododot biedrībai “Latvijas Samariešu apvienība”.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: ģimenēm atbalstošas vides nodrošināšana, ģimenes kā vērtības stiprināšana


• D-1-1 Ģimenēm atbalstošas vides (t.sk. infrastruktūras) veidošana,

• D-1-2 Ģimenes kā vērtības stiprināšana,

• D-1-3 Atbalsts sistēmas (pasākumu) ģimenēm ar bērniem pilnveidošana.

26

10. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2016

Līdzšinējā


2020. gadā


Uz iedzīvotāju un sadarbību vērstas pārvaldes attīstīšana (DV-5)

23. Pašvaldības sadarbības ar

iedzīvotājiem novērtējums 2013 60% 64,3%

Palielinās ↑


Pašvaldības

aptaujas dati

Valmieras pilsētas pašvaldība LR spēkā esošo tiesību aktu noteiktās kompetences ietvaros realizē vietējo pārvaldi Valmieras pilsētas administratīvajā

teritorijā. Pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos

noteikto funkciju, kā arī likumā „Par pašvaldībām” paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi,

ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Pašvaldības funkciju realizāciju saskaņā ar apstiprināto Valmieras pilsētas

pašvaldības domes nolikumu nodrošina pašvaldības vadība, iestādes, struktūrvienības un citas institūcijas un 13 ievēlēti deputāti, no kuru vidus ievēl domes

priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Valmieras iedzīvotāju pozitīvais novērtējums par pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem, salīdzinot ar pagājušo

gadu, ir uzlabojies par 12%. 41 respondents Valmieras pilsētas pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem vērtē kā “ļoti labu”, 184 respondenti kā “labu”, 105

respondenti kā “viduvēju”, 13 respondenti kā “sliktu”, 7 respondenti kā “ļoti sliktu”. Pašvaldības sadarbība ar iedzīvotājiem notiek ar iedzīvotāju sapulču,

publisko apspriešanu starpniecību u.c. aktivitāšu starpniecību. Iedzīvotāju aptaujas rezultātā noskaidrojās, ka iedzīvotāji iesaka pašvaldībai vairāk komunicēt

ar iedzīvotājiem, lai noskaidrotu to viedokli par sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanu, aktīvāk izmantot Latvijas Reģionu Televīziju “Re:TV”, lai informētu

iedzīvotājus par pašvaldības darbu un organizētu tikšanās ar domes deputātiem un pašvaldības speciālistiem, iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā.

2016.gadā tika pabeigts darbs pie Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes, kura izstrādē iedzīvotāji arī tika aicināti iesaistīties, organizējot publiskās

apspriešanas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

2016.gadā Valmierā izveidots Operatīvās informācijas centrs ar mērķi nodrošināt vienotu iedzīvotāju, juridisko personu, valsts un pašvaldību

institūciju, operatīvās darbības subjektu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts policijas u.c.,

paaugstinātas bīstamības objektu īpašnieku sniegtās informācijas koordinētu apriti.

2016.gadā tika atvērta Valmieras pilsētas pārstāvniecība Rīgā. Tās mērķis ir veicināt sadarbību un pārstāvēt pilsētas intereses valsts iestādēs,

ministrijās, biedrībās, nevalstiskajās (NVO) un starptautiskajās organizācijās, kā arī uzņēmējdarbību atbalstošās institūcijās, lai veicinātu pilsētas attīstību.

27

Biedrības “Vidzemes reģiona profesionālās izglītības Attīstības kompetences centrs” reorganizācija, pārveidojot to par biedrību “Valmieras Attīstības

aģentūra” ar mērķi sekmēt ciešāku saikni starp Pašvaldību, uzņēmējiem un izglītības iestādēm, investoru piesaisti pilsētai, dalību dažādos pilsētai nozīmīgos

projektos un nodrošināt pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu.

Rīcības virziena ietvaros izvirzītā prioritāte: uz iedzīvotāju vajadzībām un sadarbību vērsta pārvalde, tās kapacitātes stiprināšana


• D-5-1 Efektīva pilsētas pārvalde,

• D-5-2 Pašvaldības sadarbība ar sabiedrību,

• D-5-3 Moderns e-pārvaldes risinājumu izmantojums,

• D-5-4 Pašvaldības darbinieku kompetences attīstība,

• D5-5 Pašvaldības sadarbības aktivitāšu īstenošana dažādos līmeņos.

28

2. Uzsāktie projekti 2016.gadā

Npk. Projekta nosaukums Īstenošanas

laiks Finansējuma avots

Kopējās

izmaksas Rezultāts

Valmieras pilsētas pašvaldība

1.

Uzņēmējdarbības attīstību

veicinošas satiksmes

infrastruktūras un

inženierkomunikācijas pārbūve

Cempu un Paula Valdena ielu

industriālo teritoriju attīstībai

01.12.2016. -

30.09.2017.

Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta

mērķis "Palielināt privāto investīciju

apjomu reģionos, veicinot ieguldījumus

uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši

pašvaldību attīstības programmās

noteiktajai teritoriju ekonomiskajai

specializācijai un balstoties uz vietējo

uzņēmēju vajadzībām”, Valmieras

pilsētas pašvaldības un Valsts budžeta

līdzfinansējums

3 707

715,75

EUR

Veikta Cempu un Paula Valdena ielu segas

pārbūve un nestspējas paaugstināšana,

izbūvējot jaunas asfaltbetona kārtas,

izbūvētas ietves un veloceliņi gājēju un

velobraucēju drošībai, veikta ielu

apgaismojuma un lietus kanalizācijas

izbūve

2.

Sporta inventāra un aprīkojuma

iegāde Valmieras pilsētas

pašvaldības dibinātajām

izglītības iestādēm

01.06.2016. -

15.10.2016.

Izglītības un zinātnes ministrijas

finansējums

3 499,99

EUR

Projekta rezultātā papildināta materiāli

tehniskā bāze pirmsskolas izglītības

iestādēs (tajā skaitā speciālajā izglītības

iestādē “Bitīte”), vispārējās pamata un

vidējās izglītības iestādēs, profesionālās

ievirzes izglītības iestādē Valmieras Bērnu

sporta skola, paaugstinot programmu

īstenošanas kvalitāti, daudzveidojot

ikdienas nodarbības, radītas iespējas

nostiprināt un uzlabot veselību, attīstīt

fiziskās spējas, sekmēt izglītojamo

harmonisku fizisko un garīgo attīstību

3. Sporto visa klase

31.10.2016.

–

19.05.2017.

Latvijas Olimpiskās komitejas skolu

projekts "Sporto visa klase" 0 EUR

Projektā "Sporto visa klase"

2016./2017.macību gadā iesaistās

Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātās

izglītības iestādes: Valmieras sākumskola

(3.a, 3.b, 3.c, 3.d klase), Valmieras

Pārgaujas sākumskola (3.c, 4.c, 5.d) un

Valmieras 5.vidusskola ( 3.a, 4.a klase).

Projekta rezultātā ir uzlabota iesaistīto

29



Kopējās

izmaksas Rezultāts

izglītojamo vispārējā fiziskā sagatavotība

un stāja, vienlaikus dodot motivāciju

nodarboties ar sportu.

4.

Projektu atlases kontroles

sistēmas izveide un ieviešana

Valmieras pilsētas pašvaldībā

01.01.2016.-

31.12.2018.

Darbības programma “Izaugsme un

nodarbinātība” 11.1.1. specifiskā

atbalsta mērķa “Atbalstīt un pilnveidot

Kohēzijas politikas fondu plānošanu,

ieviešanu, uzraudzību un kontroli”

atlases pirmā kārta

39666.10

EUR

Valmieras pilsētas pašvaldībai deleģētās

funkcijas nodrošināšana - ierobežotu

projektu iesniegumu atlašu vērtēšana

specifiskā atbalsta mērķiem (turpmāk

SAM) un pasākumiem: 3.3.1.SAM

“Palielināt privāto investīciju apjomu

reģionos, veicot ieguldījumus

uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši

pašvaldību attīstības programmās

noteiktajai teritoriju ekonomiskajai

specializācijai un balstoties uz vietējo

uzņēmēju vajadzībām”; 4.2.2.SAM

“Atbilstoši pašvaldības integrētajām

attīstības programmām sekmēt

energoefektivitātes paaugstināšanu un AER

izmantošanu pašvaldību ēkās”; 5.6.2.SAM

“Teritoriju revitalizācija, reģenerējot

degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību

integrētajām attīstības programmām”;

8.1.2.1.pasākums “Modernizēt vispārējās

izglītības iestāžu mācību vidi nacionālas

nozīmes attīstības centros”’; 8.1.3.SAM

“Palielināt modernizēto profesionālās

izglītības iestāžu skaitu”. Lai nodrošinātu

sekmīgu projektu iesnieguma atlasi

Pašvaldībā izveidota projektu iesniegumu

vērtēšanas komisija, piesaistīti noteiktu

jomu kvalificēti eksperti.

Valmieras pilsētas izglītības iestādes

5. Valmieras Mūzikas skolas kora

"SolLaRe" mūzikas diska

04.01.2016.

–

Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas

valsts meži mērķprogramma

1 705

EUR

Projektā izdots Valmieras Mūzikas skolas

kora "SolLaRe" disku.

30



Kopējās

izmaksas Rezultāts

izgatavošana 08.04.2016. 2016.gadam, Latvijas valsts mežu

atbalsts koru un tautas deju tradīcijas

attīstībai

6. Jaunas dejas jaunos tērpos!

17.02.2016.

–

31.03.2016.

Labie darbi.lv 1 116

EUR

Valmieras sākumskolas deju kopai

"Pērkonītis" iegādāti jauni tērpi.

7.

Valmieras Mākslas vidusskolas

programmas ,,Reklāmas

dizains" materiāli tehniskās

bāzes uzlabošana

01.04.2016.

–

01.10.2016.

Valsts Kultūrkapitāla fonds,

Profesionālās mākslas pieejamības

nodrošināšana Latvijas reģionos

2 600

EUR

Uzlabota Valmieras Mākslas vidusskolas

profesionālās vidējās izglītības programmas

“Reklāmas dizains” materiāli tehniskā bāze.

Iegādāts stacionārais dators un projektors.

8. Stāv pāri visam Valmiera

18.04.2016.

–

30.09.2016.

Jaunatnes starptautisko programmu

aģentūras projektu konkurss "Atbalsts

jauniešu centru darbības nodrošināšanai

pašvaldībās ar mērķi veidot un stiprināt

jauniešu piederības apziņu"

3 500

EUR

Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda"

īstenota projekta ietvaros iegādāta

kvalitatīva apskaņošanas sistēma, kas dod

iespēju jauniešiem organizēt dažādus

pasākumus, iesaistīties interešu un

neformālajā izglītībā, kā arī uzstāties

jauniešu grupām pilsētai nozīmīgajos

jauniešu pasākumos. Projekta laikā

organizēti pasākumi jauniešiem, kas ir kā

veltījums Latvijas simtgadei un sekmē

jauniešu piederības sajūtu savai pilsētai.

9. Mācībām nepieciešamais

mūzikas instruments TUBA

21.04.2016.

–

01.10.2016.

Valsts Kultūrkapitāla fonds – Mūzikas

un dejas mākslas izglītības iestāžu

materiāli tehniskās bāzes uzlabošana

3 490

EUR

Projekta ietvaros iegādāts mūzikas

instrumentu TUBA.

10. Pētīsim un izzināsim Latvijas

vēsturi

01.05.2016.

–

31.05.2016.

Ekskursiju projektu konkurss Pētīsim un

izzināsim Latvijas vēsturi 300 EUR

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā īstenota

izzinoša/pētnieciska ekskursija uz dažādiem

Latvijas muzejiem vai vēstures un kultūras

pieminekļiem vai ar vēsturiskiem

notikumiem un vēsturiskām personām

saistītām vietām organizēšana skolēniem;

veicināta izpratne par Latvijas vēsturi kā

interesantu un vajadzīgu mācību

priekšmetu veidošana.

11. Mēs zinām, varam un darām 10.06.2016. Atbalsts sociālās atstumtības riskam 0 EUR Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā sniegtas

31



Kopējās

izmaksas Rezultāts

–

20.09.2016.

pakļauto jauniešu iesaistei neformālās

izglītības aktivitātēs, sekmējot viņu

līdzdalību sabiedriskajos procesos

zināšanas un attīstītas praktiskas iemaņas

sociālās atstumtības riskam pakļautajiem

jauniešiem, uzsākot patstāvīgu dzīvi pēc

pamatskolas beigšanas un izkopjot

sadarbības prasmes un spēju pieņemt

citādo, iesaistoties un atbalstot pasākumus

jauniešiem ar invaliditāti un garīgās

attīstības traucējumiem.

12. Ēdam atbildīgi!

22.08.2016.

–

31.08.2018.

Eiropas komisijas DEAR projekts,

Valmieras pilsētas pašvaldības

līdzfinansējums

450 EUR

Valmieras Viestura vidusskolā tiks

veicināta izpratne par efektīvu resursu

izmantošanu, bioloģisko daudzveidību,

klimata pārmaiņām un godīgu tirdzniecību -

mainot savus ēšanas paradumus. Caur

dažādām praktiskām rīcībām un

izglītojošām aktivitātēm skolēni centīsies

saprast, kā pārtika ietekmē vidi, veselību un

arī sociālos jautājumus globālā mērogā

13. Zāles pret garlaicību (“Fun

Recipe”)

01.09.2016.

–

31.05.2018.

Eiropas Sociālais fonds 200 000

EUR

Projekta ietvaros Valmieras Pārgaujas

sākumskola sadarbībā ar Spānijas,

Horvātijas, Bulgārijas, Polijas un Itālijas

sākumskolām īstenos aktivitātes, kas

veicina pasaules un dažādu valstu pasaku

un mākslas veidu iepazīšanu, lomu

sadalīšanu un teātra izrādes iestudēšanu.

Mobilitātes pasākumu ietvaros būs iespēja

dalīties ar savu labo praksi, uzņemt viesus,

kā ari iegūt jaunas zināšanas, pilnveidoties

un aizgūt citu valstu metodes un pieredzi

darbā ar skolēniem. Projektā plānotas tādas

aktivitātes, kā personīgās izaugsmes treniņi;

webināri; darbs pie pasaku iestudēšanas;

atklātās stundas; konkursi; semināri;

mācību stundu plānu gatavošana; pasaku

prezentācijas; talismana radīšana; dažādu

32



Kopējās

izmaksas Rezultāts

mākslas žanru apgūšana.

14. Multipass 01.09.2016.-

01.09.2018. Nodplus Junior 2016

64 900

EUR

Valmieras 2.vidusskolas galvenais projekta

"Multipass" mērķis ir attīstīt sadarbību

starp projekta dalībniekiem multilingvālās

izglītības īstenošanā. Popularizēt katras

izglītības iestādes pieredzi, izstrādāt

metodiskos un darba materiālus

multiligvālajā izglītībā. Projekta realizācijā

tiks iesaistītas Latvijas. Lietuvas, Igaunijas

un Somijas partnerskolu pamatskolas un

vidusskolas vecuma skolēni un skolotāji.

15. Radošs un drošs

01.09.2016.

–

30.09.2016.

Atbalsts sociālās atstumtības riskam

pakļauto jauniešu iesaistei neformālās

izglītības aktivitātēs, sekmējot viņu

līdzdalību sabiedriskajos procesos

0 EUR

Valmieras 2.vidusskolas struktūrvienības

vakara (maiņu) vidusskolas pedagoģiskās

korekcijas klases audzēkņiem un Valmieras

SOS ciemata jauniešiem piedāvāta iespēja

uzlabot savas komunikatīvās un sadarbības

prasmes, tādējādi veiksmīgi iekļaujoties

sabiedrībā un izglītības sistēmā. Teorētiskas

un praktiskas nodarbības pašizziņā, vērtību

sistēmas apzināšanās, radošuma un

uzņēmīguma attīstīšanā, pašapziņas

celšanā, sadarbības prasmju veidošanā un

attīstīšanā, pozitīvas motivācijas veidošanā

16.

Pedagogu sagatavotība

izglītojamo un pedagogu

mobilitātei atvērtajā telpā un

laikā

01.09.2016.

–

31.08.2017.

Erasmus+ 6 863

EUR

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija,

iepazīstoties ar pieredzi Norvēģijas un

Spānijas skolās, ir ieguvusi redzējumu un

profesionālās pilnveides metodes, kas

iedrošinātu pedagogus kļūt atvērtākiem,

daloties pēc tam idejās arī ar citiem

kolēģiem un izglītojamo vecākiem.

17. Ēdam atbildīgi!

01.09.2016.

–

31.08.2017.

Vides izglītības fonds 150 EUR

Valmieras pilsētas 5.pirmsskolas izglītības

iestāde "Vālodzīte" projekta ietvaros īsteno

programmu, kas sekmēs un motivēs

pedagogus strādāt ar pārtikas tēmu integrētā

33



Kopējās

izmaksas Rezultāts

veidā. Aktīvi paplašinās savas zināšanas un

padziļinās izpratni par aktuāliem tematiem,

apgūs jaunas iemaņas un paņēmienus, kas

palīdzēs savas zināšanas nodot

izglītojamajiem. Izglītojamie gūs zināšanas

un motivāciju mainīt savu uzvedību,

apzināsies atbildību par savu ķermeni un

aizdomāsies par pārtikas ietekmi uz vidi un

cilvēku

18. Tīrs ūdens-dabas delikatese

ikvienam

01.11.2016. -

01.12.2018.

Swiss Agency for Development and

Cooperation( SDC)

4 700

EUR

Projekta ietvaros Valmieras Viestura

vidusskolā tiks īstenotas aktivitātes, lai

informētu: kā mazināt savu ūdens pēdu,

kāda loma ir iedzīvotājiem ūdens resursu

aizsardzībā, kādas ir pašvaldības funkcijas

vides ilgtspējīgā attīstībā. Projektā

paredzētas āra un telpu nodarbības, radošās

darbnīcas, izstādes, nometnes, sadarbība,

pārrunas, diskusijas ar vides speciālistiem,

pašvaldību darbiniekiem, politiķiem, ar

ūdens apsaimniekošanas uzņēmumu

darbiniekiem, mācību ekskursijas,

konference, starptautiskā mobilitāte pie

sadarbības partneriem, eko- skolas

nodarbības ar sadarbības partneriem,

ekspedīcijas

34

Secinājumi

Izstrādājot attīstības programmas ikgadējo uzraudzības ziņojumu, tiek secināts, ka kopējie

Valmieras attīstības rādītāji ir uzlabojušies, izņemot iedzīvotāju skaitu (atbilstoši oficiālajiem PMLP

datiem).

Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1):

pārskata gadā rīcības virziena ietvaros rādītāji ir mainījušies gan pozitīvi, gan negatīvi.

Audzēkņu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs un Vidzemes Augstskolā ir samazinājies, bet

vispārējās izglītības iestādēs, Valmieras tehnikumā un Valmieras Mākslas vidusskolā – palielinājies.

Kopumā pilsētas izglītības iestādes turpina uzlabot sniegtās izglītības kvalitāti, tiek atjaunotas

mācību telpas un mācību iestādēs notiek organizatoriskā pilnveide. 2016.gadā tika izstrādāta un

apstiprināta Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģija 2016.–2020.gadam, kas nosaka

pilsētas turpmāko virzību izglītības jomas pārvaldībā un attīstīšanā.

Daudzveidīgu kultūras pakalpojumu un aktivitāšu piedāvājumu attīstīšana, radošas

sabiedrības un Valmieras kā kultūras centra stiprināšana (SV-2):

diviem no trīs rīcības virziena rādītājiem (iedzīvotāju vērtējumam par kultūras piedāvājumu,

Valmieras muzeja apmeklētāju skaitam) ir pozitīva tendence. Samazinājies ir Valmieras bibliotēkas

apmeklētāju skaits, lai gan bibliotēkas darbība katru gadu tiek pilnveidota ar dažādām

mērķauditorijām piedāvātiem pakalpojumiem, piemēram, izstādēm, tematiskiem pasākumiem,

profesionālās pilnveides programmām un izglītojošiem pasākumiem.

Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi

draudzīgu dzīvesveidu (SV-3):

iedzīvotāju vērtējums par sporta pasākumu piedāvājumu ir uzlabojies, bet organizēto vides

pasākumu skaits Valmierā ir samazinājies.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu

teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu (UV-1):

Valmierā ir otrais lielākais ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits uz 1000

iedzīvotājiem aiz Rīgas pilsētas, un pārskata gadā tas ir palielinājies, taču samazinājies jaundibināto

uzņēmumu skaits. Palielinājies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju skaits.

Tūrisma pakalpojumu attīstīšana un eksporta veicināšana (UV-2):

pārskata gadā notiek rīcības virziena izpilde un Valmierā ir palielinājies gan tūrisma

informācijas centra apmeklētāju skaits, gan viesnīcās un tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits.

35

Funkcionālas, estētiskas pilsētvides veidošana ar attīstītu un videi draudzīgu infrastruktūru

un resursu efektīvu apsaimniekošanu (PV-1):

četri no pieciem rīcības virziena raksturojošajiem rādītājiem pārskata gadā ir uzlabojušies un

viens palicis nemainīgs. Palielinājies centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai pievienoto

mājsaimniecību skaits, pieaudzis kopējais ielu garums ar cieto segumu, un samazinājies ielu garums ar

grants un grunts segumu. Nemainīgs palicis neizbūvēto ielu garums, jo, pilsētai attīstoties, tiek

plānotas un izveidotas perspektīvās ielas.

Dzīvojamā fonda attīstības veicināšana (PV-4):

mājokļu skaita rādītāji ir palikuši nemainīgi, bet ir palielinājies to daudzdzīvokļu dzīvojamo

māju skaits, kurās ir veikti energoefektivitātes pasākumi.

Kultūrvēsturisko un dabas vērtību izmantošana ekonomiskās attīstības veicināšanai (PV-1):

rīcības virziena raksturojošā rādītāja vērtība ir palielinājusies, jo, mainoties pilsētas

administratīvajai robežai un atsevišķu zemes vienību lietošanas mērķiem, ir palielinājusies dabas

(zaļo) teritoriju platība.

Cilvēku sociālās un fiziskās drošības stiprināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem (DV-1):

visiem pieciem raksturojošajiem rādītājiem ir pozitīva tendence. Dzimušo skaits pilsētā,

noslēgto laulību skaits, kā arī iedzīvotāju pozitīvo vērtējumu skaits par veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamību ir palielinājies. Noziedzīgo nodarījumu skaits Valmierā ir samazinājies. Ievērojami

uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par sociālās palīdzības pieejamību.

Uz iedzīvotāju un sadarbību vērstas pārvaldes attīstīšana (DV-5):

iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem ir uzlabojies par 4,3%

salīdzinājumā ar bāzes gadu.

36

Priekšlikumi

Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1):

Lai palielinātu audzēkņu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs, pašvaldībai ir jārada jaunajām

ģimenēm labvēlīga vide un jāpaaugstina pirmsskolas izglītības pakalpojuma kvalitāte.

Lai palielinātu studentu skaitu Vidzemes Augstskolā, jāturpina uzlabot izglītības kvalitāte, kā

arī jāveicina komunikācija ar topošajiem studentiem, lai piesaistītu jauniešus mācīties tieši Valmierā.

Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi

draudzīgu dzīvesveidu (SV-3):

Lai veicinātu vides apziņas veidošanu pilsētas iedzīvotājos, pašvaldībai ir jāpiedāvā plašāka

un daudzveidīgāka vides pasākumu programma. Kā viens no risinājumiem šāda veida aktivitātēm būtu

vides centra izveide Valmierā.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu

teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu (UV-1):

Lai sekmētu jaunu uzņēmumu veidošanos Valmieras pilsētā, ar pašvaldības starpniecību

jāorganizē informatīvi pasākumi par pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai, jārīko

inovatīvu biznesa plānu konkursi, pašvaldībai jāpilnveido datu bāze ar pieejamajiem brīvajiem

nekustamajiem īpašumiem Valmierā, kuros iespējams attīstīt uzņēmējdarbību.

Documents

Valmieras pilsētas attīstības programma · pēc iedalījuma pa grupām laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam. Vislielākais ekonomiski aktīvo Vislielākais ekonomiski aktīvo