Embed Size (px)
Citation preview
1
Satura rādītājs
TEKSTĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI UN ABREVIATŪRAS ...................................................................................... 3
1. SITUĀCIJA LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBĀ UN LAUKOS ............................................................................ 5
1.1. Lauksaimniecības nozīme tautsaimniecībā ............................................................................. 5
1.2. Nodarbinātība ............................................................................................................................. 5
1.3. Lauksaimniecības ekonomiskās darbības rādītāji .................................................................. 7
1.4. Lauksaimniecības zemju izmantošana .................................................................................. 13
1.5. Vidi saudzējoša lauksaimniecība ............................................................................................ 15
1.6. Izglītība un zinātne .................................................................................................................. 17
2. ES PASĀKUMI LAUKSAIMNIECĪBAI UN LAUKU ATTĪSTĪBAI ................................................................... 20
2.1. Kopējā lauksaimniecības politikas nākotne .......................................................................... 20
2.1.1. Latvijas viedoklis par Kopējo lauksaimniecības politiku 2020.gada perspektīvā ........ 21
2.1.2. Diskusijas par KLP nākotni .................................................................................................. 28
2.1.3. KLP vienkāršošana pēc 2013.gada .................................................................................... 28
2.2. Tiešie maksājumi ...................................................................................................................... 30
2.3. Savstarpējā atbilstība .............................................................................................................. 40
2.4. Kopējā tirgus atbalsta instrumenti ......................................................................................... 42
2.5. Lauku attīstības programma 2007.–2013.gadam ................................................................ 50
2.6. Valsts lauku tīkls ....................................................................................................................... 57
3. NACIONĀLAIS ATBALSTS LAUKSAIMNIECĪBAI UN LAUKU ATTĪSTĪBAI .................................................. 60
3.1. Nacionālās subsīdijas ............................................................................................................... 60
3.2. Atbalsts biodegvielas ražošanai ............................................................................................. 61
3.2.1. Tiešais atbalsts biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanai ............................................ 61
3.2.2. Netiešais valsts atbalsts (akcīzes nodokļa atvieglojumi) ................................................ 62
3.3. Aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei ................................................................................. 63
3.4. Kredītu garantijas lauku uzľēmējiem un kredītu fonds ...................................................... 64
3.5. Nodokļi ....................................................................................................................................... 64
3.6. Kooperatīvu un nevalstisko organizāciju atbalsts ................................................................ 67
2
3.6.1. Kooperācijas veicināšana .................................................................................................... 67
3.6.2. Atbalsts nevalstiskajam sektoram ...................................................................................... 68
4. LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARU ATTĪSTĪBA ............................................................................................. 69
4.1. Kopsavilkums ............................................................................................................................ 69
4.2. Piena un piena produktu ražošana ........................................................................................ 70
4.3. Cūkgaļas ražošana ................................................................................................................... 75
4.4. Liellopu gaļas ražošana ........................................................................................................... 79
4.5. Olu un putnu gaļas ražošana .................................................................................................. 86
4.6. Aitkopības un kazkopības nozaru attīstība ........................................................................... 90
4.7. Zirgkopība.................................................................................................................................. 94
4.8. Graudu ražošana ...................................................................................................................... 96
4.9. Augļu un dārzeľu ražošana .................................................................................................. 103
4.10. Cukura nozare..................................................................................................................... 108
4.11. Kartupeļu ražošana ............................................................................................................ 110
4.12. Eļļas augu un šķiedraugu ražošana ................................................................................. 111
4.13. Lauksaimniecības augu un dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana ....................... 116
4.14. Biškopība ............................................................................................................................. 116
4.15. Netradicionālās lauksaimniecības nozares ...................................................................... 117
4.16. Bioloģiskā lauksaimniecība ................................................................................................ 121
5. PĀRTIKA ............................................................................................................................................ 125
5.1. Pārtikas ražošana ................................................................................................................... 125
5.2. Pārtikas kvalitātes shēmas .................................................................................................... 130
6. ZIVSAIMNIECĪBA ............................................................................................................................... 132
7. EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKA .................................................................. 138
7.1. Starptautiskās tirdzniecības līgumi ...................................................................................... 138
7.2. Ārējās tirdzniecības analīze ................................................................................................... 140
3
TEKSTĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI UN ABREVIATŪRAS
a/s akciju sabiedrība
ACM atsevišķais maksājums par cukuru ALDG Augsta līmeľa ekspertu darba grupa piensaimniecības jautājumos
ASV Amerikas Savienotās Valstis
BDUZ Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi‖ apakšpasākums ―Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos‖
BI Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi‖ apakšpasākums ―Buferjoslu ierīkošana‖
BLA Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi‖
apakšpasākums ―Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība‖ BSS Baltijas Jūras Stratēģija
BVZ Bioloģiski vērtīgie zālāji CETA ES tirdzniecības un sadarbības līgums ar Kanādu
cnt centners CSP Centrālā statistikas pārvalde
DDA Dohas attīstītības programma
DV dalībvalsts dzīvn. Dzīvnieks
EBA īpašais režīms vismazāk attīstītajām valstīm EI Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi‖
apakšpasākums ―Erozijas ierobežošana‖
EK Eiropas Komisija ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
ELGF Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds EN RD Eiropas Tīkls Lauku attīstībai
EP Eiropas Parlaments
EPS elektroniskā pieteikšanās sistēma ES Eiropas Savienība
EUR eiro EUROSTAT Eiropas Savienības Statistikas birojs
EZ ekonomiskā zona EZF Eiropas Zivsaimniecības fonds
FEDFA Eiropas briežu audzētāju federācija
G-20 Pasaulē 20 lielākās industriāli attīstītās valstis ha hektārs
ICAR Starptautiskā dzīvnieku pārraudzības komiteja IDIV Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi‖
apakšpasākums ―Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana’’
IKP iekšzemes kopprodukts ĪLK Īpašā lauksaimniecības komiteja
IT informācijas tehnoloģijas kg kilograms
KLP Kopējā lauksamniecības politika KN kombinētā nomenklatūra
L/s lauksaimniecība
LAD Lauku atbalsta dienests LAP Lauku attīstības programma
LBB Latvijas Biškopības biedrība LDC valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs‖
LDGRS Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi‖
apakšpasākums "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana‖ LEK Lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins
4
LGLAA SIA „Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija‖
LIZ lauksaimniecībā izmantojamā zeme LLKC sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs‖
LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLVN laba lauksamniecības un vides stāvokļa nosacījumi
LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome
LPKS Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LR Latvijas Republika
Ls lats LSAB Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība „Trusis un citi‖
LTVC Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs LVAEI Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts
Mercosur Merkosūras valstis (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja)
milj. miljoni MK Ministru kabinets
MLA Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākums „Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izľemot kalnu teritorijas)‖
MP ES Lauksamniecības un zivsaimniecības ministru padome
MPS mācību un pētījumu saimniecība NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā
NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija NEAFC Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija
NIM Natura 2000 maksājumi (meža īpašniekiem) NNFSP netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi
NPKS Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma
NVS Neatkarīgo Valstu Savienība PTO Pasaules Tirdzniecības organizācija
PVD Pārtikas un veterinārais dienests PVN pievienotās vērtības nodoklis
PVTM papildus valsts tiešie maksājumi
RLP Reģionālā lauksamniecības pārvalde RLZP Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma „Agrovides maksājumi‖
apakšpasākums ―Rugāju lauks ziemas periodā’’ SDAA Biedrība „Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija‖
SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SUDAT Saimniecību uzskaites datu tīkls t tonna
t.i. tas ir t.sk. tai skaitā
THC tetrahidrokanabinols TKO Tirgus kopējā organizācija
tūkst. tūkstotis
utml. un tamlīdzīgi VAAD Valsts augu aizsardzības dienests
VAS Valsts akciju sabiedrība VID Valsts ieľēmumu dienests
VLT Valsts Lauku tīkls
VPM vienotais platības maksājums VPS vispārējo preferenču sistēma
VPS+ īpašais veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai VRG Vietējās rīcības grupas
VZD Valsts zemes dienests z/s zemnieku saimniecība
ZM Zemkopības ministrija
5
1. SITUĀCIJA LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBĀ UN LAUKOS
1.1. Lauksaimniecības nozīme tautsaimniecībā
Situācija Latvijas tautsaimniecībā kopumā 2010.gadā saglabā negatīvu tendenci – IKP apjoms faktiskajās cenās salīdzinoši ar 2009.gadu samazinājies par 2,7 %, līdz 12 735,9 milj.Ls (1.1.tabula). Uz
vienu iedzīvotāju tas ir 5688 Ls – par 114 Ls mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lauksaimniecības vērtība kopējā IKP saglabā augošu tendenci un 2010.gadā bija 1,7 %. Taču
analizējot sektoru kopā ar mežsaimniecību 2010.gadā vērojams straujš īpatsvara pieaugums – par 0,7
procentpunktiem, sasniedzot 3,6 %. Tas skaidrojams ar mežsaimniecības sektora straujo izaugsmi pēdējā gada laikā attiecībā pret kopējo nacionālo kopprodukta vērtību.
Pievienotā vērtība lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (NACE 1.1. red. A) 2010.gadu salīdzinot ar iepriekšējo ir pieaugusi par 22,5 % un tas ir straujākais pieaugums starp visiem ekonomiskās
darbības veidiem. Otrs straujākais IKP pievienotās vērtības kāpums ir bijis apstrādes rūpniecībā (D) (18,6
%) un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē (E) (10 %), savukārt kritums – tādās nozarēs kā būvniecība (F) (-27 %), finanšu starpniecība (J) (-26 %), izglītība (M) (-17 %).
1.1. tabula IKP lauksaimniecībā un tā īpatsvars kopējā IKP struktūrā 2008.–2010.gadā
2008. 2009. 2010.
IKP faktiskajās cenās, tūkst. Ls 16 188 232 13 082 795 12 735 936
Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības (A)
pievienotā vērtība faktiskajās cenās, tūkst. Ls 429 358 375 717 460 109
Lauksaimniecības un medniecības (A01) pievienotā
vērtība faktiskajās cenās, tūkst. Ls 248 205 205 045 215 732
Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības (A) pievienotās vērtības īpatsvars kopējā IKP, %
2,7 2,9 3,6
Lauksaimniecības un medniecības (A01) pievienotās
vērtības īpatsvars kopējā IKP, % 1,5 1,6 1,7
Avots: CSP
1.2. Nodarbinātība
Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties: 2010.gada sākumā tas bija par 12 920 cilvēkiem
jeb 0,6 % (2 248 374 cilv.) mazāks nekā iepriekšējā gadā. Dzīvojošo struktūra pilsētās un laukos ir palikusi nemainīga – pilsētās 68 % (1 521 208 cilv.), laukos 32 % (727 166 cilv.). Taču iedzīvotāju skaits
pilsētās ir sarucis straujāk, nekā laukos – attiecīgi par 0,7 % un 0,2 %.
Tautsaimniecībai nozīmīgākais ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (15–74 gadu vecuma grupā) īpatsvars, kas kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājies no 66,5 % 2009.gadā līdz 65,3 % 2010. gadā
(1.2.tabula). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kopējais nodarbināto skaits Latvijā joprojām samazinās – par
45,8 tūkst. cilv. jeb 4,6 %. Arī nodarbinātība augkopībā, lopkopībā un medniecībā (NACE 2.red.) ir
samazinājusies - par 10,1 tūkst. cilv. jeb 14,4 % un kopā veido 6,4 % no valstī nodarbināto skaita.
6
1.2. tabula
Iedzīvotāju nodarbinātības dinamika 2008.–2010.gadā Latvijā (tūkst.cilv.)
2008. 2009. 2010.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 15–74 gadu vecumā 1215,8 1187,4 1157,0
Nodarbinātie 1124,1 986,7 940,9
Nodarbinātie lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un
zivsaimniecībā (A) 88,8 86,9 82,5
Nodarbinātie augkopībā, lopkopībā un medniecībā (A01) 69,9 70,2 60,1
Nodarbinātie zivsaimniecībā (A03) 1,8 2,1 1,8
Nodarbinātības līmenis (15–64) 68,6 61,1 59,3
Avots: CSP
Analizējot nodarbināto skaita sadalījumu pārējos saimnieciskās darbības veidos (NACE 2.red.),
jāsecina, ka pieaugums bijis vienīgi izglītībā (P) 6,7 % un finanšu, apdrošināšanas pakalpojumos; operācijās ar nekustamo īpašumu (K-N) 2,5 %. Pārējos saimnieciskās darbības veidos nodarbināto skaits
ir samazinājies, visievērojamāk – valsts pārvaldē; obligātajā sociālajā apdrošināšanā (O) par 20,1 %, būvniecībā (F) par 13,5 % un veselības un sociālās aprūpes sektorā (Q) par 9,2 %.
Salīdzinot nodarbinātības rādītājus Baltijas valstīs, jāsecina, ka nodarbinātības līmenis ir samērā
līdzīgs – 57,8 % Lietuvā un 60,7 % Igaunijā. 1.1.attēlā redzamas darba samaksas pārmaiľas 2008.-2010.gadā – lauksaimniecības,
mežsaimniecības un zivsaimniecības sektorā, kur augkopības, lopkopības un medniecības sektorā samaksa pieaugusi par 3 % un bija 80 % no vidējās darba samaksas valstī. Kopā tautsaimniecībā darba
samaksa samazinājusies par 3,5 % un bija 445 Ls. Ievērojamākais pieaugums bijis citus pakalpojumus
sniedzošo uzľēmumu nozarē – par 6,6 %, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē par 5,8 % (kur mežsaimniecībā novērots visstraujākais pieaugums – par 7 %), kā arī elektroenerģijas,
gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – 5,5 %. Savukārt lielāko darba samaksas samazinājumu piedzīvojušas tādas nozares kā izglītība – 10,7
%, valsts pārvalde, sociālā apdrošināšana – 9,1 % un būvniecība – 5,2 %.
Avots: CSP 1.1.attēls. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa pa darbības veidiem (NACE 2.red.)
2008.–2010.gadā
Pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem, bezdarbnieku skaits 2010.beigās salīdzinot ar 2009.gada beigām ir samazinājies (par 16,8 tūkst.cilv. jeb 9,4 %).
Kopā valstī 2011.gada aprīlī bezdarba līmenis bija 13,9 %. Salīdzinoši zemākais bezdarba līmenis 2011.gada aprīlī reģistrēts Rīgas reģionā – 10,5 %, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā –
22,5 %. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis aprīlī bija 14,8 %, Zemgales reģionā – 15,4 %, Vidzemes reģionā – 15,7 %.
7
1.3.tabulā atspoguļots darba meklētāju īpatsvara rādītāju pieaugums. Darba meklētāju skaits
vecuma grupā 15-74 gadi pieaudzis par 15,4 tūkst.cilv. un 2010.gadā bija 216,1 tūkst.cilv. Sieviešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2010.gadā bija 15,7 %, vīriešu – 21,7 %,
savukārt jauniešu (vecuma grupā 15-24 gadi) 34,5 %.
1.3. tabula
Darba meklētāju īpatsvars (vecuma grupā 15–74 gadi) un nodarbinātības līmenis
2008. 2009. 2010.
Darba meklētāju īpatsvars % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā jeb bezdarba līmenis, valstī kopumā
7,5 16,9 18,7
Darba meklētāju īpatsvars % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
kopskaitā, laukos 6,8 16,2 17,3
Darba meklētāju īpatsvars % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
kopskaitā, pilsētās 7,9 17,2 19,3
Avots: CSP
1.3. Lauksaimniecības ekonomiskās darbības rādītāji
Lauksaimniecības sektora ekonomisko rādītāju analīze par 2010.gadu ir veikta, izmantojot LEK.
Tas aptver visu lauksaimniecības sektoru kopumā, iekļaujot visas saimniecību kategorijas un lauksaimniecības darbības veidus, tajā skaitā arī nelauksaimnieciskās blakusdarbības, ja par tām netiek
veikta saimniecībā atsevišķa uzskaite.
Ienākumu novērtējums iegūts, apkopojot visa sektora datus par ražotās produkcijas apjomiem, tās izlietojumu, cenām, atbalstu, ražošanas izmaksām un ienākumu pārdali. Galvenie izmantotie
informācijas avoti ir CSP, SUDAT un LAD dati, nepieciešamības gadījumos veikts to pārrēķins vai uz tiem balstīts novērtējums. Datu precizēšanas rezultātā koriģēti 2009.gada rādītāji. Sakarā ar to, ka informācija
par 2010.gadu šī ziľojuma tapšanas brīdī vēl nav pilnībā pieejama, iegūtie rezultāti ir provizoriski, īpaši izmaksu jomā.
Ienākumu analīzē, saskaľā ar ES pielietoto LEK metodiku, tiek izmantota galaprodukcija, kura no
kopējās saražotās atšķiras ar to, ka tajā neietilpst atsevišķi izlietojuma veidi – galvenokārt patēriľš pašu saimniecībā tā paša produkta ražošanai, kā arī blakusprodukti u.c.
2010.gads lauksaimniecības sektorā bija būtiski atšķirīgs no iepriekšējiem. Ja 2008. un 2009.gadā sektora attīstību būtiski iespaidoja krīze gan ārējos, gan iekšējā tirgū, tad 2010.gadā, ľemot vērā ārējo
tirgu aktivizēšanos un nozīmīgu cenu kāpumu lauksaimniecības precēm, provizoriskie dati liecina, ka
finansiālie rezultāti sektorā kopumā ir bijuši ļoti labi. Kaut arī Latviju daļēji skāra atsevišķu kultūraugu ražības samazinājums laika apstākļu ietekmē, tomēr ieguvums no cenu pieauguma to kompensēja ar
uzviju. Aplūkojot 1.2.attēlu, redzams, ka augkopības produkcijas apjomi samazinājās visai būtiski - par 7,3 %, tomēr lopkopībā novērots pieaugums par 3,2 % un vidējās pārdošanas cenas lauksaimniecības
precēm kāpušas par 14,8 % (pēc 20 % krituma 2009.gadā). Kaut arī tas liecina, ka vidējās lauksaimniecības produktu cenas vēl neatgriezās 2008.gada līmenī, tomēr ļoti būtiski ienākumus
ietekmēja resursu cenu līmenis. Tā kā krīzes ietekme tautsaimniecībā turpinājās, resursu cenas
2010.gadā kopumā vēl samazinājās – vidēji par 0,6 %. Šāda situācija radīja strauju pievienotās vērtības kāpumu – par nepilniem 40 %.
1.2.attēlā apkopoti galvenie rādītāji, kas raksturo izmaiľas lauksaimniecības sektorā 2010.gadā.
8
Avots: LVAEI (LEK)
1.2.attēls. Galveno sektora rādītāju izmaiņas 2010./2009.gadā
Nodarbināto skaits, saskaľā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem, lauksaimniecībā 2010.gadā
turpināja samazināties strauji – par 9 %, bet līdz ar to vidējie ienākumi uz vienu nodarbināto, saskaľā ar provizoriskajiem datiem, pieauguši par aptuveni 60 %. Šāds ienākumu līmenis pārsniedz pat 2007.gada
rādītāju, kad tika konstatēti līdz šim augstākie ienākumi lauksaimniecības sektorā (1.6.attēls). Dati par
nodarbinātību vēl tiks koriģēti, ľemot vērā 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus, arī izmaksu dati tiks precizēti gada otrajā pusē, tādēļ galīgajos rezultātos vēl iespējamas korekcijas. Tomēr ir
redzams, ka sektora kopējie rezultāti, vērtējot no ienākumu viedokļa, ir ļoti pozitīvi. Tajā pašā laikā ienākumu struktūras analīze (1.4.tabula) rāda, ka pieaugumu galvenokārt veidojušas dažas nozares
(graudi, piens, rapši), un arī saimniecību struktūra liecina, ka gan ražošana, gan ienākumi arvien vairāk koncentrējas nelielā tehnoloģiski attīstītu saimniecību lokā, līdz ar to tas vēl neliecina par pietiekami
pozitīvām tendencēm lauku attīstībā kopumā.
Fizisko apjomu izmaiľas
Gala produkcijas apjomi lauksaimniecības sektorā 2010.gadā ir nedaudz samazinājušies – par 1,5 %. To noteica laika apstākļu izraisītais ražības samazinājums augkopībā, jo kaut arī sējumu platības
nedaudz pieauga (par 1 %), tomēr būtiski samazinājās ražība graudaugiem (par 14 %, tajā skaitā kviešu ražība par 18 %). Ražība samazinājās arī citiem galvenajiem augu produktiem – taču ne tik strauji (lauka
dārzeľiem par 8%, kartupeļiem par 6 %, rapšiem par 4 %).
Gala produkcijas apjomu pieaugumu lopkopībā visvairāk sekmēja kāpums piena (+5 %), olu ražošanā (+5 %) kā arī cūkkopībā (+6,6 %). To veicināja dzīvi izvesto cūku skaits, kā arī kažokzvēru
audzēšana, kur atzīmēts vislielākais apjomu kāpums (+50 %). Nozīmīgs kāpums arī aitu, kazu un citu dzīvnieku izaudzēšanā.
Neraugoties uz to, ka jau otro gadu pēc kārtas tiek novērota tirgus nosacījumu pasliktināšanās,
apjomi gan augkopībā, gan lopkopībā ir saglabājušies aptuveni iepriekšējā gada līmenī. Lopkopībā pat atzīmēts neliels pieaugums – par 1,8 %, savukārt augkopībā samazinājums par 1,5 %.
Cenu izmaiľas
Lauksaimniecības preču cenu atgūšanās pēc krituma 2008.–2009.gados bija strauja, un visvairāk tā skāra tos produktus, kuriem cenas bija straujāk kritušās – pirmkārt graudi un piens.
Vidēji lauksaimniecības nozares galaprodukcijas ražotāju cenas 2010.gadā ir palielinājušās par
16,2 %. Tā kā Latvijā maksātspēja nav būtiski pieaugusi, šādas cenu izmaiľas izraisa ārējie tirgi.
60,1%
-9,0%
38,8%
1,1%
-0,6%
14,8%
3,2%
-7,3%
-25% -15% -5% 5% 15% 25% 35% 45% 55% 65%
Neto ienākumi uz 1 sektorā nodarbināto
L/s nodarbināto skaits
Bruto pievienotā vērtība bāzes cenās
Subsīdijas
Pirkto resursu cenas
Pārdoto produktu cenas
Produkcijas apjoms lopkopībā
Produkcijas apjoms augkopībā
izmaiľas %
9
Būtiskāks cenu kāpums kopumā ir augkopības produktiem – par 20,8 %, bet lopkopībā – par 11,5 %. No
galvenajiem augkopības produktiem nozīmīgākais cenu kāpums ir graudiem – vidēji par 46 %, kā arī rapšiem par 26 %. Galvenokārt vietējam tirgum paredzētajiem produktiem cenu kāpums ir daudz
mazāks: kartupeļiem un dārzeľiem par 6 %, augļiem un ogām par 3 %. Savukārt lopkopībā starp nozīmīgākajiem produktiem cena ievērojami cēlusies tikai pienam – par 38 %. Tajā pašā laikā, vairākiem
produktiem tā ir samazinājusies: cūkgaļai par 6 %, putnu gaļai un olām – par 10 %. Šāds cenu
samazinājums vienlaikus ar strauju cenu kāpumu graudiem ir minētajām nozarēm apdraudošs.
Produkcijas vērtība un struktūra
Kopējā lauksaimniecības preču izlaides vērtība bāzes cenās (ar produktu subsīdijām) 2010.gadā
sasniedza Ls 604,6 milj. (+10 % pret iepriekšējo gadu). Izlaide ražotāju cenās ir pieaugusi ievērojami vairāk (par 15 %), bet pieaugumu bāzes cenās ietekmēja produktu subsīdiju samazinājums (daļa
produktu subsīdiju tika atdalītas no ražošanas – laukaugiem un lopbarībai, bet nacionālās subsīdijas tika
samazinātas). 2010.gadā augkopība veidoja 54,8 %, bet lopkopība 45,2 % no kopējās lauksaimniecības preču
galaprodukcijas vērtības bāzes cenās. Salīdzinot ar 2009.gadu, lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūrā augkopības īpatsvars ir nedaudz samazinājies (par 0,9 procentpunktiem), tomēr tas ir lielāks
nekā 2006.gadā, kad augkopība veidoja 52 % no lauksaimniecības preču produkcijas.
Avots: LVAEI (LEK)
1.3.attēls. Lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūra 2010.gadā (bāzes cenās)
Graudaugi un piens ir stabili nozīmīgākie Latvijas lauksaimniecības produkti. 2010.gadā šo produktu īpatsvars ir atkal palielinājies preču struktūrā: piena par 5,4 procentpunktiem (pieaugot gan
cenām, gan apjomiem), bet graudu – par 4,2 procentpunktiem. Turpina pieaugt arī rapšu īpatsvars – 2010.gadā tas palielinājies par 2,1 procentpunktiem, sasniedzot jau 8,2 % preču struktūrā. Citu lielāko
produktu grupu īpatsvars nav būtiski mainījies, izľemot lopbarības kultūras, kur īpatsvars samazinājies. Nozīmīgāko lauksaimniecības produkcijas veidu vērtības izmaiľas bāzes cenās apkopotas
1.4.attēlā. No tā redzams, ka nozīmīgāko produktu – graudu un piena – vērtība naudas izteiksmē ir
atguvusies pēc krituma 2009.gadā, savukārt pārējo produktu vērtībā nebija tik būtiskas svārstības arī iepriekš. Rapšu vērtība 2010.gadā ir pieaugusi par 32 %, bet cūkgaļas, kartupeļu un liellopu gaļas
produkcijas vērtība saglabājusies tuvu iepriekšējam līmenim.
Rapšu sēklas8,2%
Graudi23,8%
Kartupeļi5,6%
Dārzeľi4,6%Lopbar.kult.
10,5%
Citi augk. prod.2,2%
Citi lopk. prod.2,2%
Piens22,1%
Cūkgaļa8,2%
Liellopu gaļa4,5%
Olas4,7%
Putnu gaļa3,5%
10
Avots: LVAEI (LEK)
1.4.attēls. Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2005.–2010.gados (bāzes cenās)
Resursu izmantošana
Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir atkarīgi ne tikai no saražotās produkcijas vērtības un
subsīdijām, bet tos nosaka arī ar ražošanu saistītās izmaksas, no kurām galvenās ir starppatēriľš.
1.5.attēls parāda lauksaimnieciskās darbības ieľēmumu struktūru – kāda daļa ir starppatēriľš, faktoru izmaksas, un cik liela daļa ir lauksaimnieku ienākumi.
Avots: LVAEI (LEK)
1.5.attēls. Izmaksu apjoms lauksaimniecības sektora ieņēmumos 2008.–2010.gados *Faktoru izmaksas ietver: pamatlīdzekļu patēriľu, ar ražošanu saistītos nodokļus, zemes nomu un kredītprocentu maksājumus (no tiem atľemti netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP))
Starppatēriľa daļas izmaiľas īstermiľā galvenokārt ir atkarīgas no produktu un resursu cenu attiecības. 2010.gadā, atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem, minētā attiecība bija ļoti veiksmīga, jo
produktu cenas būtiski pieauga, bet resursu cenas kopumā vēl nepalielinājās. Līdz ar to nedaudz samazinājās arī starppatēriľa apjoms – par 2 % līdz Ls 451,7 milj. Sakarā ar produkcijas vērtības
pieaugumu, starppatēriľa īpatsvars nozīmīgi saruka – no 75 % līdz 68 % nozares izlaides struktūrā.
Tomēr jāatzīmē, ka salīdzinot ar vidējo līmeni ES, šāds īpatsvars joprojām ir augsts.
112,0
130,3139,9
141,2
102,6
133,6
90,4100,1
175,6
150,8
121,0
144,1
38,238,2
43,950,4
50,3
49,5
30,9
41,448,0
50,9
35,2 33,8
20,4 20,5
39,4
51,3
37,649,6
23,2 27,7 32,3 24,2 28,4 27,3
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.(p)
milj
.Ls
Piens Graudi Cūkgaļa Kartupeļi Rapši Liellopu gaļa
519,3459,1 451,7
93,991,3 85,1
145,5150,4 177,6
115,1
62,7128,7
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
2008. 2009. 2010 (p)
milj
.Ls
Starppatēriľš Faktoru izmaksas
Atbalsta maksājumi (ne-produktu) Ienākumi no saražotās produkcijas (bāzes cenās)
11
Par 7 % samazinājušās arī faktoru izmaksas. Tā rezultātā ienākumi no saražotās lauksaimniecības
produkcijas (neskaitot atbalsta maksājumus, kuri nav tieši saistīti ar produktu ražošanu) 2010.gadā ir palielinājušies 2 reizes un nedaudz pārsniedza 2008.gada līmeni. Līdz ar to audzis arī reālās
lauksaimnieciskās darbības (produktu ražošanas) īpatsvars lauksaimnieku ienākumu veidošanā - 2009.gadā tas bija nokrities līdz 29 %, bet 2010.gadā veido 42 %. Pārējo daļu sastāda atbalsta
maksājumi, kas nav tieši saistīti ar konkrētu produktu ražošanu (lai gan prasa noteiktu nosacījumu
izpildi). Kopumā jāatzīst, ka produktu ražošanas īpatsvars lauksaimnieku ienākumos joprojām uzskatāms par zemu (līdz 2007.gadam minētais īpatsvars bija virs 50 %).
Saskaľā ar tirgus pētījumu datiem, resursu cenas 2010.gadā bija svārstīgas, tomēr būtiski palielinājās tikai degvielas (par 14 %) un kurināmā resursu (par 7 %) cenas. Specifisko lauksaimniecības
resursu cenas 2010.gadā vēl nozīmīgi nepieauga, lielākai šo resursu daļai gada vidējais līmenis pat samazinājies: minerālmēsliem par 10 %, remontiem un uzturēšanai par 6 %, sēklām par 4 %, kombinētai
lopbarībai un augu aizsardzības līdzekļiem par 3 % (LTVC dati). Nedaudz – par 2 % - samazinājušās arī
kapitālieguldījumu cenas. Tomēr 2011.gada 1.ceturksnī resursu cenu indekss ievērojami audzis – par 15 % salīdzinājumā
ar 2010.gada vidējo līmeni. Ziľojuma sastādīšanas laikā vēl nav pieejami precīzi dati par lielākās daļas resursu apjomu
izmaiľām, tādēļ tās ir novērtētas, ľemot vērā ražošanas apjomu izmaiľas. Ir zināmi dati par mēslojuma
iestrādi, kuri rāda, ka minerālmēslu patēriľš 2010.gada ražai ir audzis par 14,6 %.
Pievienotās vērtības un ienākumu izmaiľas
No lauksaimniecības nozares izlaides vērtības bāzes cenās atľemot starppatēriľa izmaksas,
iegūta bruto pievienotā vērtība, kas 2010.gadam aprēķināta Ls 213,8 milj. Iepriekš aprakstīto faktoru ietekmē bruto pievienotās vērtības pieaugums faktiskajās cenās ir ievērojams – par 39 %, nedaudz
pārsniedzot 2008.gada līmeni. Kā rāda 1.4. un 1.5.tabulu dati, šāds rezultāts iegūts, galvenokārt
produkcijas cenu kāpuma ietekmē. Cenu ietekmē bruto pievienotā vērtība gada laikā pieaugusi par Ls 64 milj. Savukārt salīdzināmās cenās, kā attēlots 1.4.tabulā, bruto pievienotā vērtība ir samazinājusies par Ls
4,6 milj. jeb par 3 %. Šie rezultāti ir pilnīgi pretēji kā bija 2009.gadā, tomēr tas galvenokārt saistīts ar objektīviem, no pašiem lauksaimniekiem maz atkarīgiem apstākļiem (cenas, ražība).
Lauksaimniecības nozares neto pievienotā vērtība faktorizmaksās, kas aprēķināta, bruto pievienotajai vērtībai pieskaitot citu atbalstu ražošanai, bet atľemot nodokļus un pamatlīdzekļu
nolietojumu, sasniegusi Ls 324,2 milj. (+37 %).
1.4. tabula Lauksaimniecības ienākumu veidošanās svarīgākās pozīcijas 2008.–2010.gados
Rādītāji Vērtība bāzes cenās, milj.Ls Izmaiľas (+-)
2008. 2009. 2010.(p
) 2009./2008. 2010./2009.
Augkopība 372,2 306,6 331,5 -18% 8%
Graudaugi 150,8 121,0 144,1 -20% 19%
Rapši 51,3 37,6 49,6 -27% 32%
Lopbarības kultūras 76,0 72,9 63,2 -4% -13%
Dārzeľi 27,2 28,2 27,6 4% -2%
Kartupeļi 50,9 35,2 33,8 -31% -4%
Augļi un ogas 7,5 3,1 2,7 -59% -11%
Citi augu produkti 8,6 8,6 10,4 1% 21%
Lopkopība 283,9 244,2 273,1 -14% 12%
Piens 141,2 102,6 133,6 -27% 30%
Liellopi 24,2 28,4 27,3 17% -4%
Cūkas 50,4 50,3 49,5 0% -2%
Mājputni 28,6 23,5 21,0 -18% -11%
Olas 28,5 30,2 28,5 6% -6%
Citi dzīvnieku produkti 10,9 9,2 13,1 -16% 43%
Lauksaimniecības preču izlaide 656,2 550,8 604,6 -16% 10%
t.sk.izlaide ražotāju cenās 625,5 516,4 595,3 -17% 15%
12
ar produktiem saist. subsīdijas 30,6 34,4 9,3 12% -73%
Pakalpojumi 16,6 10,4 10,4 -37% 0%
Neatdalāmās blakusdarbības 55,5 51,9 50,4 -7% -3%
Lauks. "nozares" izlaide 728,3 613,1 665,5 -16% 9%
Starppatēriľš 519,3 459,1 451,7 -12% -2%
Bruto pievienotā vērtība 209,0 154,0 213,8 -26% 39%
Subsīdijas, nesadalītas pa produktiem 145,5 150,4 177,6 3% 18%
Ar ražošanu saistītie nodokļi 4,3 5,0 5,3 18% 5%
Pamatlīdzekļu nolietojums 66,6 63,5 61,8 -5% -3%
Neto pievienotā vērtība (faktorizmaksās) 283,7 235,9 324,2 -17% 37%
Noma 5,8 6,5 7,5 11% 15%
Kredītprocenti 17,3 16,3 10,5 -6% -36%
Ienākumi no lauksaimn. darbības 260,6 213,1 306,3 -18% 44%
Nodokļi no ienākuma 30,1 25,9 33,5 -14% 29%
Algoto darbinieku ienākumi 45,8 42,6 39,8 -7% -7%
Ģimenes darbaspēka ienākumi 184,7 144,7 233,0 -22% 61%
Nodarbināto skaits lauksaimniecībā, tūkst. pilnās gada darba vienības
96,8 93,4 85,0 -3% -9,0%
Ienākumi uz vienu pilna laika nodarbināto, Ls gadā
2383 2005 3209 -16% 60%
Avots: LVAEI (LEK)
Pamatlīdzekļu nolietojums (kas tiek aprēķināts kā nepieciešamie līdzekļi esošo pamatlīdzekļu pilnai aizvietošanai, ľemot vērā to kalpošanas ilgumu) ir nedaudz samazinājies, ľemot vērā, ka kritusies
to cena, kā arī samazinās investīcijas 2009.gadā. No neto pievienotās vērtības faktorizmaksās atľemot nomas un kredītprocentu maksājumus,
aprēķināti bruto ienākumi no lauksaimniecības darbības 306,3 milj.Ls apmērā, kas ir par 44 % vairāk kā
iepriekšējā gadā. 1.4.tabulā attēlotie kredītprocenti veido tikai daļu no faktiskajiem maksājumiem – no tiem ir
atľemti NNFSP (netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi), kuri saskaľā ar ES metodiku tiek iekļauti starppatēriľā kā finanšu sektora pakalpojumi citiem sektoriem. Kopējie procentu maksājumi,
kurus lauksaimnieki maksā par kredītiem, novērtēti 29 milj.Ls apmērā. Aprēķinātie neto ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto 2010.gadā veidoja aptuveni
3200 Ls gadā jeb 267 Ls vidēji mēnesī. Tas ir tieši par 100 Ls mēnesī vairāk nekā 2009.gadā. Pie tam, kā
redzams no 1.6.attēla datiem, tas ir jauns rekordlīmenis, kas gandrīz par 25 % pārsniedz līdz šim lielāko – 2007.gada ienākumu līmeni. Arī kopējie ienākumi lauksaimniecības sektorā (306 milj.Ls) saskaľā ar
veikto aprēķinu jau nedaudz pārsniedz 2007.gada līmeni.
Avots: LVAEI (LEK)
1.6.attēls. Ienākumi no lauksaimniecības 2005.–2010.gadā
1 461
2 1222 573 2 383
2 005
3 209
221
285303
261
213
306
0
50
100
150
200
250
300
350
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500
2005. 2006. 2007. 2008 2009. 2010.*
milj
.Ls
Ls/
gadā
Neto ienākumi uz 1 lauksaimniecībā nodarbināto, Ls gadā
Ienākumi no lauksaimniecības, milj. Ls
13
Lauksaimniecības sektors ienākumu jomā būtiski uzlabojis savas pozīcijas starp citiem
tautsaimniecības sektoriem. Ľemot vērā, ka Latvijā kopumā vidējā neto alga 2010.gadā samazinājās (par 7 % pret 2009.gadu, CSP dati), iegūstam, ka 2010.gada vidējais ienākumu līmenis lauksaimniecībā
veidoja jau 85 % no vidējās neto darba samaksas tautsaimniecībā (316 Ls). Salīdzinājumam – 2009.gadā šis rādītājs bija 49 %, 2008.gadā – 57 %, bet laikā no 2004. līdz 2007.gadam - 70 līdz 80 %.
Ienākumi atsevišķās saimniecībās būtiski atšķiras no vidējā rādītāja, ko galvenokārt nosaka
saimniecības lielums, specializācija, ražošanas efektivitāte un pieeja tirgiem.
Aprēķins salīdzināmās cenās
Izsakot rādītājus salīdzināmās iepriekšējā gada cenās (1.5.tabula), aprēķināts, ka 2010.gadā viss
ienākumu kāpums izveidojies cenu un subsīdiju izmaiľu rezultātā. Cenu izmaiľas sekmējušas ienākumu kāpumu par 97,8 milj.Ls, savukārt subsīdiju kopējās izmaiľas – par 2,8 milj.Ls 2010.gadā kopējais
subsīdiju apjoms ir nedaudz pieaudzis, taču nozīmīgi mainījusies to struktūra – produktu subsīdijas
samazinājušās par 25 milj.Ls, bet pārējās – palielinājušās par 27 milj.Ls. Subsīdiju izmaksa par 2010.gadu ziľojuma sastādīšanas brīdī nav pabeigta, tādēļ dati par to galīgo apjomu tiks precizēti.
Savukārt apjomu (gan produkcijas, gan resursu) izmaiľu ietekmē ienākumi nedaudz samazinājušies – par 7,5 milj.Ls. Tas saistīts ar pieminēto ražības samazinājumu un uzskatāms par
īslaicīgu parādību, jo 2009.gadā minētais rādītājs bija pozitīvs.
1.5.tabula
Apjomu un cenu izmaiņu ietekme uz lauksaimniecības rezultātiem 2010.gadā Latvijā
2009.
(milj.Ls) 2010.gada
vērtība (milj.Ls) Starpība 2010./09. (milj.Ls) Apjomu
indeksi Cenu
indeksi
Rādītāji Faktiskās
cenās 2009. cenās
2010. cenās
Faktiskās cenās
Salīdz. cenās
Cenu ietekme 2009/08 2009/08
L/s "nozares" izlaide (bāzes cenās)
613,1 603,4 665,5 52,4 -9,8 62,1 98,4% 110,3%
t.sk. izlaide ražotāju cenās 578,7 569,8 656,2 77,5 -9,0 86,5 98,5% 115,2%
produktu subsīdijas 34,4 33,6 9,3 -25,1 -0,8 -24,3 97,7% 27,6%
Starppatēriľš 459,1 454,0 451,7 -7,4 -5,2 -2,2 98,9% 99,5%
Bruto pievienotā vērtība (bāzes cenās)
154,0 149,4 213,8 59,8 -4,6 64,4 97,0% 143,1%
Faktoru izmaksas 91,3 94,2 85,1 -6,3 2,9 -9,2 103,2% 90,3%
Atbalsts (ne-produktu) 150,4 150,4 177,6 27,1 0,0 27,1 100,0% 118,0%
Ienākumi l/s "nozarē" 213,1 205,6 306,3 93,2 -7,5 100,6 96,5% 148,9%
Avots: LVAEI (LEK)
1.4. Lauksaimniecības zemju izmantošana
Atbilstoši LAD informācijai VPM 2010.gadā deklarētā LIZ platība bija 1 566 298,83 ha, jeb 64,7 %
no visām nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām LIZ novados. Atbilstoši VZD datiem novados kopā pa visām nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām1 LIZ uz 01.01.2011. bija 2 421 534,3 ha.
No VPM deklarētās platības, kas uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un atbilst maksājuma saľemšanas nosacījumiem, atbalstam deklarētās kultūraugu platības bija 647 029 ha
(1.6.tabula), jeb 41,3 % no VPM deklarētās platības.
1.6. tabula
Atbalstam deklarētās kultūraugu platības (ha)
Ziemas kvieši
Vasaras kvieši
Rudzi Tritikāle Ziemas mieži
Vasaras mieži
Auzas Griķi Ziemas rapsis
Vasaras rapsis
Kartupeļi
220 647 81 532 32 446 11 302 13 563 90 580 63 716 8843 66 485 42 923 14 992
Avots: ZM pēc LAD datiem
1 Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un kadastrālās vērtēšanas vajadzībām pašvaldības izpildinstitūcijas vai valsts institūcijas noteikts un apstiprināts nekustamā īpašuma atļautais izmantošanas veids atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā atļautajai teritorijas izmantošanai un apstiprinātajiem apbūves noteikumiem.
14
Atbalsta maksājumiem nepieteiktā LIZ 2010.gadā kopā pa novadiem bija 855 235,5 ha.
LAD saskaľā ar MK 2010.gada 13.jūlija noteikumos Nr. 635 “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to”
noteiktajam 2010.gadā vizuāli apsekoja LIZ vienības, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru. Apsekojuma rezultātā tika noteiktas LIZ platības, kas netiek uzturētas labā lauksaimniecības un
vides stāvoklī. Apsekojuma rezultātā konstatēts, ka neapstrādātās LIZ platības 2010.gadā bija 368 900
ha, jeb 16,0 % no visas apsekotās LIZ (1.7.tabula). Apsekoti tika 2 352 159 ha LIZ.
1.7. tabula
LIZ apsekošanas rezultāti
Teritorija
Kopā LIZ Kopts LIZ 2 Neapstrādātā LIZ
ha ha % ha % t.sk.
aizaudzis t.sk.
nekopts t.sk.
būvniecība
Kopā 2 352 159 1983 260 4% 368 900 16% 49 710 316 341 2 849
Avots: ZM atbilstoši LAD datiem
Iepriekšējo LIZ apsekojumu 2005.gadā veica LLKC. LIZ apsekojuma mērķis bija iegūt informāciju
par neizmantoto LIZ pašvaldībās. LIZ apsekojums ietvēra 2,44 milj.ha lauksaimniecības zemju. Informācija tika iegūta saimniecību
vizuālo apmeklējumu un zemes apsaimniekotāju aptaujas laikā, uzskaitot tās platības, kas vismaz divus gadus pēc kārtas netika apsaimniekotas.
LIZ apsekojuma rezultāti parādīja, ka 2005.gadā lauksaimnieciskajā ražošanā netika izmantoti 363 505 ha LIZ, jeb 14,9 % no LIZ resursiem Latvijas rajonos.
Lai zemes apsaimniekotājus rosinātu neapstrādātu LIZ sakārtot un izmantot to atbilstoši zemes
lietošanas veidam vai veikt normatīvajos aktos3 noteiktās darbības dabiski apmežotas, apbūvētas lauksaimniecības zemes ieskaitīšanai attiecīgajā zemes lietošanas kategorijā, likumā ―Par nekustamā
īpašuma nodokli‖ iestrādāti grozījumi, kas paredz neapstrādātu LIZ4, izľemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības
ierobežojumi, aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 % apmērā.
Kopsavilkums
2010.gadā VPM deklarēti 64,7 % no visu nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupu LIZ novados;
2010.gadā 41,3 % no VPM deklarētās LIZ platības izmantoti kultūraugu ražošanai;
Neapstrādātās LIZ platības 2010.gadā bija 368 900 ha, jeb 16% no visas LAD apsekotās LIZ (2 352 159 ha);
Laika periodā no 2005.gada līdz 2010.gadam nav novērojams būtisks neapstrādāto LIZ platību
palielinājums vai samazinājums;
Lai zemes apsaimniekotājus rosinātu neapstrādātu LIZ sakārtot un izmantot to atbilstoši zemes
lietošanas veidam, likumdevējs to aplicis ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 %
apmērā.
2 Sadaļā iekļautas arī platības, kuras klasificētas kā koptas- nav LIZ t.i. koptas lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kas netiek izmantotas lauksaimniecībai (sakoptas atpūtas vietas, parki). 3 Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumi nr.193 ―Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas
noteikumi‖. 4 Neapstrādāta LIZ ir visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 70 procentu no LIZ platības
attiecīgajā zemes vienībā līdz kārtējā gada 1.septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai,
ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta
labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
15
1.5. Vidi saudzējoša lauksaimniecība
Vidi saudzējoši pasākumi lauksaimniecībā ir vērsti, lai aizsargātu dabas resursus un vides kvalitāti, kā arī uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tie ir dažādi pasākumi lauksaimnieciskās darbības radītā
piesārľojuma samazināšanai un videi draudzīgas saimniekošanas veicināšanai.
Latvijai iestājoties ES, vidi saudzējošiem pasākumiem lauksaimniecībā tiek pievērsta liela vērība. Viena no svarīgākām direktīvām, lai samazinātu lauksaimnieciskās darbības radīto piesārľojumu un
veicinātu videi draudzīgu saimniekošanu, ir Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeľu aizsardzību pret piesārľojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskās darbības
(turpmāk – Nitrātu direktīva). Nitrātu direktīvas prasības un pasākumi ir iestrādāti nacionālajos
normatīvajos aktos: MK 2011.gada 11.janvāra noteikumos Nr.33 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārľojuma ar nitrātiem‖ un MK 2004.gada 27.jūlija
noteikumos Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārľojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs‖. Analizējot pašreizējo situāciju par vides prasību izpildi lauksaimniecībā, joprojām viens no
problemātiskiem jautājumiem ir dzīvnieku novietľu nodrošinājums ar kūtsmēslu krātuvēm. Lai novērtētu situāciju un pārskatītu prasības kūtsmēslu apsaimniekošanas jomā, ZM uzdevumā LLKC veica apsekojumu
par lauksaimniecības dzīvnieku novietľu nodrošinājumu ar kūtsmēslu krātuvēm īpaši jutīgajās teritorijās.
Informācija par dzīvnieku novietľu nodrošinājumu ar kūtsmēslu krātuvēm valstī kopumā būs pieejama 2011.gadā, kad tiks publicēti lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti.
Tomēr ir jāľem vērā, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā liela daļai saimniecību nav finanšu līdzekļu kūtsmēslu krātuves būvniecībai.
Pēdējos gados kūtsmēslu pārstrādei tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas. Biogāzes ražošana no
kūtsmēsliem uzsākta vairākās saimniecībās: Jelgavas novada z/s Mežacīruļi, Bauskas novada z/s Krišjāľi, Krišjāľi, Dobeles novada SIA „BIO Ziedi‖, Auces novada LLU MPS Vecauce.
Lai izvērtētu normatīvajos aktos un atbalsta saľemšanai noteikto pasākumu efektivitāti, ir nepieciešama informācija par ūdeľu kvalitāti valstī kopumā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs, kas veic informācijas apkopošanu, lai novērtētu virszemes un pazemes ūdeľu kvalitāti, ierobežotu līdzekļu dēļ, ūdeľu kvalitātes monitoringu 2010.gadā īstenojis tikai daļēji. Lai netiktu pārtraukts
lauksaimniecības noteču monitorings, kas nepieciešams lauksaimniecības darbības novērtēšanai, LLU
monitoringa veikšanai tika piešķirti līdzekļi valsts lauksaimniecības attīstībai iedalīto subsīdiju ietvaros. Lai iegūtu informāciju par lauksaimnieciskās darbības izkliedēto un punktveida piesārľojumu, no LAP (2007.–
2013.) tehniskās palīdzības tika piešķirti līdzekļi zinātniskajam pētījumam „Gruntsūdeľu un upju noteces kvalitātes monitorings īpaši jutīgajās teritorijās‖, ko īsteno LLU.
Sakarā ar SIA Agroķīmisko pētījuma centra likvidāciju, augsnes minerālā slāpekļa monitoringu
sākot ar 2010.gadu īsteno VAAD. VAAD mājas lapā ir pieejama informācija par minerālā slāpekļa saturu augsnē pavasarī, kuru var izmantot slāpekļa papildmēslojuma devu korekcijai ziemājiem.
2010.gadā tika veiktas kontroles par vides prasību izpildi īpaši jutīgajās teritorijās. Valsts vides dienesta Jelgavas un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes veica pārbaudi 81 saimniecībā. Konstatētas
neatbilstības un piemēroti sodi kopumā 19 saimniecībās. Tika izteikti 9 mutiski aizrādījumi, bet 11
operatori tika administratīvi sodīti. Būtiskākās neatbilstības konstatētas kūtsmēslu uzglabāšanā. Par pasākumu izpildi īpaši jutīgajās teritorijās savstarpējās atbilstības ietvaros, VAAD pārbaudei
atlasīja 24 saimniecības, kā arī tika pārbaudītas 7 saimniecības, kas saľēma brīdinājumus 2009.gadā. Pārkāpumi netika konstatēti 11 saimniecībās, 16 saimniecībās tika konstatēti maznozīmīgi pārkāpumi, par
kuriem tika izteikts brīdinājums. Četrās saimniecībās sakarā ar būtiskiem pārkāpumiem tika noteikti atbalsta samazinājuma punkti.
2010.gadā ar MK rīkojumu spēku zaudēja MK 2004.gada 18.marta rīkojums Nr.163 „Par Rīcības
programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārľojuma ar nitrātiem‖. Līdz ar to ZM sadarbībā ar
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī lauksaimnieku nevalstiskām organizācijām un citām iesaistītām institūcijām sagatavoja jaunus noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no
lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārľojuma ar nitrātiem. Jauni MK noteikumi Nr.33 „Noteikumi par
ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārľojuma ar nitrātiem‖ tika pieľemti 2011.gada 11.janvārī. Noteikumi nosaka:
16
1) vispārējās prasības ūdens un augsnes aizsardzībai, mēslošanas līdzekļu lietošanai, kas ir spēkā
visā valsts teritorijā. Atsevišķā nodaļā noteiktas papildu paaugstinātas prasības lauksaimnieciskai darbībai īpaši jutīgajās teritorijās. Būtiskākās izmaiľas īpaši jutīgajās teritorijās: precizēti minerālmēslu izkliedes
aizlieguma periodi, pagarināts par divām nedēļām kūtsmēslu aizlieguma periods, to nosakot no 1.novembra līdz 1.martam, atcelta prasība par katra lauka kultūraugu mēslošanas plāna iesniegšanu
VAAD, kā arī tika veiktas izmaiľas nosacījumā par augsnes agroķīmiskās izpētes veikšanas
nepieciešamību, nosakot periodu 6 gadi līdz 2015.gadam. 2) Valsts vides dienestam un VAAD deleģētās funkcijas.
Prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai dzīvnieku novietnēs īpaši jutīgajās teritorijās tiek iekļautas MK 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārľojošo darbību veikšanai
dzīvnieku novietnēs‖; Lai veicinātu vidi saudzējošu pasākumu ieviešanu un novērtēšanu, ZM ir veicinājusi un atbalstījusi
šādus pasākumus:
1. Lai novērtētu virszemes un pazemes ūdeľu kvalitāti īpaši jutīgajās teritorijās valsts
lauksaimniecības attīstībai iedalīto subsīdiju ietvaros LLU īstenoja zinātnisku pētījumu „Nitrātu un citu barības elementu monitoringu lauksaimniecības zemēs‖ (lauksaimniecības noteču monitorings). Zinātniskā
pētījuma mērķis kontrolēt lauksaimnieciskās darbības izkliedētā un punktveida piesārľojumu, veicot
ūdeľu kvalitātes monitoringu LLU izveidotajās lauksaimniecības noteču monitoringa stacijās un posteľos. Mērījumi un ūdens paraugi tiek ľemti trijās izkliedētā piesārľojuma monitoringa stacijās (Mellupīte,
Bērze, Vienziemīte) un trijos posteľos (Bauska, Auce, Skrīveri). Punktveida piesārľojuma noteikšanai izmantoja trīs (Bauska, Auce, Ogre) monitoringa posteľus. Pazemes ūdeľu monitoringu paredzēja veikt
īpaši izbūvētos 10 monitoringa urbumos Mellupītes, Bērzes un Auces stacijās. LLU lauksaimniecības noteču monitoringu īsteno kopš 1994.gada.
Nitrātu slāpekļa koncentrācijas Mellupītes monitoringa stacijā neuzrādīja būtiskas izmaiľas
salīdzinot ar ilggadīgi (1994.–2010.) noteiktajām vidējām vērtībām. Bērzes monitoringa stacijā intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas apstākļos atsevišķos gadījumos (ziemas – pavasara palu periods) nitrātu
koncentrācijas pārsniedz Nitrātu direktīvas noteiktos robežlielumus. Vienziemītes monitoringa stacijā (ekstensīva lauksaimniecība) slāpekļa koncentrācijas joprojām ir zemas un tuvas dabiski tīru ūdeľu fona
koncentrācijām upēs ar minimālu antropogēno slodzi. Augstākas nitrātu slāpekļa un, it sevišķi, ūdeľu
ekosistēmām bīstamā fosfora koncentrācijas novērotas punktveida piesārľojuma monitoringa posteľos. Ilggadīgi novēroto (1994.–2010.) slāpekļa savienojumu koncentrāciju trendu analīze uzrāda koncentrāciju
pieaugumu Bērzes un Mellupītes stacijās un nenozīmīgas izmaiľas Vienziemītes stacijā. EK iepazīstoties ar Latvijas atskaiti par Nitrātu direktīvas izpildi periodam 2004.-2007., ieteica
uzlabot seklo gruntsūdens monitoringu LIZ īpaši jutīgajās teritorijās. Līdz ar to LLU 2010.gadā uzsāka vēl
vienu zinātnisko pētījumu „Gruntsūdeľu un upju noteces kvalitātes monitorings īpaši jutīgajās teritorijās‖. Zinātniskā pētījuma ietvaros tiks īstenots gruntsūdeľu un upju noteces kvalitātes monitorings īpaši
jūtīgajās teritorijās. Projekta ietvaros papildu esošajiem urbumiem (Bērze - četri urbumi, Mellupīte – trīs urbumi, Auce – četri urbumi) tika izveidoti četri urbumi Staļģenē, četri urbumi Oglainē un divi urbumi
Miltiľu fermā. Zinātniskais pētījums tiek finansēts no LAP (2007.–2013.) Tehniskās palīdzības. Zinātniskais pētījums noslēgsies 2012.gadā.
2. LLU turpināja 2008.gadā uzsākto zinātnisko pētījumu „Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem‖. Pētījumi tiek veikti par pieļaujamajām minerālmēslu maksimālām normām
dažādiem laukaugiem, ģeogrāfiski atšķirīgās vietās, kas atšķiras pēc augšľu tipiem un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī ľemot vērā atbilstošā kultūrauga dominanci konkrētajā reģionā.
Pētījumu rezultātā iegūtie mēslojuma izmantošanas koeficienti būs objektīvi izmantojami
ekonomiski pamatotu mēslošanas plānu sastādīšanai zemnieku saimniecībām, nepārkāpjot maksimāli pieļaujamo mēslojuma daudzumu dažādos Latvijas reģionos. Zinātniskais pētījums tiek finansēts no valsts
atbalsta lauksaimniecībai (subsīdijas). Zinātniskais pētījums beigsies 2012.gadā.
3. LLKC līguma ietvaros ar ZM veica apsekojumu par dzīvnieku novietľu nodrošinājumu ar kūtsmēslu krātuvēm īpaši jutīgajās teritorijās. Tika apsekotas 844 dzīvnieku novietnes. Apsekojuma
rezultāti parādīja, ka dzīvnieku novietnes, kurās ir vairāk kā piecas dzīvnieku vienības 54 % ir
17
nodrošinātas ar kūtsmēslu krātuvēm. Analizējot dzīvnieku novietľu nodrošinājumu ar kūtsmēslu
krātuvēm pa novadiem īpaši jutīgajās teritorijās, pilnībā ar kūtsmēslu krātuvēm nodrošinātas novietnes ir Stopiľu un Garkalnes novados. Pārsvarā saimniecībās tiek iegūti pakaišu kūtsmēsli, kas tiek uzglabāti
betonētos laukumos ar izbūvētām vircas krātuvēm vai kūtsmēslus uzglabā kaudzē pie dzīvnieku novietnes, vircu uzkrājot izbūvētās vircas krātuvēs.
Veicot aptauju par LIZ īpatsvaru saimniecībās, tika konstatēts, ka 832 saimniecības apsaimnieko
88 590 hektāru LIZ. Lielāko īpatsvaru 43 % no visām saimniecībām sastāda nelielas saimniecības ar LIZ līdz 20 hektāriem, bet 27 % no visām saimniecībām sastāda saimniecības ar LIZ platību no 21–50
hektāriem. Periodā no 2005.gada īpaši jutīgo teritoriju saimniecībās ir uzbūvētas 210 jaunas kūtsmēslu
krātuves. Apsekojuma rezultātā tika iegūta objektīva informācija par dzīvnieku novietľu nodrošinājumu ar
kūtsmēslu krātuvēm.
4. Mēslošanas plānošanas koordinācijas darba grupas ietvaros, pamatojoties uz projekta
„Kūtsmēslu normatīvu pilnveidošana un dzīvnieku vienības aprēķināšana‖ rezultātiem, tika sagatavota tabula, kurā tika precizēts kūtsmēslu apjoms, ko iegūst no lauksaimniecības dzīvniekiem un slāpekļa,
fosfora un kālija saturs dažāda veida kūtsmēslos. Tabula ar precizētām vērtībām tika ievietota ZM mājas
lapā.
1.6. Izglītība un zinātne
Izglītība
ZM padotībā esošā LLU nodrošina augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību šādās jomās:
lauksaimniecība, veterinārmedicīna, pārtikas tehnoloģijas, inženierzinātnes, meža zinātnes, lauku sociāli ekonomiskā attīstība, informācijas tehnoloģijas un vides apsaimniekošana.
LLU ir trešā lielākā universitāte aiz Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.
1.8. tabula
LLU 2010.gadā izglītības pakāpju studiju programmas
Akadēmiskās izglītības bakalaura studiju programmas 10
2.līmeľa profesionālās augstākās izglītības un profesionālās augstākās izglītības bakalaura
studiju programmas 19
1.līmeľa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas 9
Akadēmiskās izglītības maģistra studiju programmas 17
Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 8
2.līmeľa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (ar iepriekš iegūtu augstāko
izglītību) 1
Doktora studiju programmas 13
Kopā: 77
Avots: LLU
LLU studē galvenokārt Latvijas reģionu pārstāvji (1.7.attēls).
18
Avots: LLU 1.7.attēls. Studējošo skaits LLU un to procentuālais sadalījums pēc dzīvesvietas
Lielākā daļa studentu ir no LLU ģeogrāfiski tuvākā Latvijas reģiona – Zemgales. Pietiekami liels
skaits studentu ir no Rīgas un tās apkaimes (1.8.attēls).
Avots: LLU
1.8.attēls. Studējošo procentuālais sadalījums pa Latvijas reģioniem
Kopējais LLU studējošo skaits turpināja samazināties un tas skaidrojams ar:
1. valsts finansēto studiju vietu samazinājumu pamatstudijās un maģistrantūrā;
2. nepilna laika studējošo pamatstudijās un maģistrantūrā maksātspējas kraso kritumu. 2009. un 2010.gadā pieaudzis doktorantūrā studējošo skaits un tas saistīts ar Eiropas
struktūrfondu finansētajām stipendijām.
Avots: LLU
1.9.attēls. Studējošo skaita dinamika 2005.–2010.gadā
Rīga, Pierīgas reģ.;
1427; 24%
Zemgales reģ.;
2298; 39%
Vidzemes reģ.;
759; 13%
Kurzemes reģ.;
872; 15%
Latgales reģ.; 519;
9%
3849
3523 34123480
3631 3577
4542
40813809
3088
2185
1603
645501
555 603 589 564659618
457 456 257131169 200 193 185 238
233
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.
Pamatstudijas, pilna laika
Pamatstudijas, nepilna laika
Maģistrantūra, pilna laika
Maģistrantūra, nepilna laika
Doktorantūra
19
Absolventu skaits 2009./2010.studiju gadā kopā ir 1460 absolventi un to sadalījums
pamatstudijās un maģistra studijās redzams 1.9.tabulā.
1.9. tabula
Absolventu skaita sadalījums LLU 2010.gadā
Pamatstudijas 1148 Maģistra studijas 312
Pilna laika 582 Pilna laika 203
Nepilna laika 566 Nepilna laika 109
Zinātne
Finansējuma avoti:
1) valsts atbalsts lauksaimniecībai – 6 pētījumi (informācija- LLU mājaslapā www.llu.lv sadaļā Zinātne/pētījumu datubāze);
2) Meža attīstības fonds – 4 zinātniskās izpētes projekti (informācija -
http://www.zm.gov.lv/?sadala=2000 ); 3) Medību saimniecības attīstības fonds – 3 zinātniskās izpētes projekti (informācija -
http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=1809&id=10358); 4) ELFLA LAP Tehniskā palīdzība – informācija ZM Lauku attīstības un atbalsta departamentā.
20
2. ES PASĀKUMI LAUKSAIMNIECĪBAI UN LAUKU ATTĪSTĪBAI
2.1. Kopējā lauksaimniecības politikas nākotne
ES KLP nestāv uz vietas. 2008.gada novembrī tika veiktas izmaiľas kā daļa no KLP „veselības pārbaudes‖, bet politika palika stingrā uzmanības centrā, jo bija jāuzsāk diskusijas par nākamo KLP
reformu un jauno ES budžetu.
2010.gada I pusgadā EK organizēja plašu sabiedrisko diskusiju, kurā varēja piedalīties un savu viedokli izteikt jebkurš ES iedzīvotājs. Kopumā tika izteikti vairāk kā 5600 viedokļi, no tiem 463 Latvijas
viedokļi, kas ir 4.lielākais iesniegto viedokļu skaits pēc Vācijas, Polijas un Francijas. 2010.gada 19.-20.jūlijā EK rīkoja konferenci par KLP pēc 2013.gada, kurā tika izdiskutēti sabiedriskajā apspriešanā
saľemtie viedokļi. Šajā konferencē izkristalizējās šādas galvenās tēmas: - jāveic KLP pilnīga stratēģiska reforma, nevis tikai politikas pārskatīšana;
- lauksaimniecības loma ir pārtikas nodrošinājums un lauku ekonomiskās stabilitātes garants;
- reformētās KLP galvenais elements būs adekvāti tiešie maksājumi lauksaimniekiem, kuri nodrošina sabiedrisko preču un pakalpojumu sniegšanu;
- vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība; - lauku ainavas saglabāšana;
- klimata izmaiľu pasākumi;
- lielāka caurspīdība pārtikas ķēdē; - godīgāki konkurences nosacījumi ES reģionālajiem un lokālajiem produktiem pret importu no
trešajām valstīm. 2010.gada 21.jūnijā EP nāca klajā ar sākotnējo ziľojumu par KP nākotni pēc 2013.gada uzsverot
ka ir jānodrošina stabila, taisnīga, videi saudzīga un ilgtspējīga KLP. 2010.gada 18.novembrī EK publiskoja Paziľojumu dokumentu par Kopējo lauksaimniecības
politiku līdz 2020.gadam: sasniegt pārtikas, dabas resursu un teritoriālos nākotnes izaicinājumus.
Paziľojumā tiek uzsvērti 3 KLP nākotnes mērķi: - dzīvotspējīga pārtikas ražošana;
- ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība un klimata pārmaiľu iedarbība; - sabalansēta teritoriālā attīstība.
Un EK piedāvā arī trīs galvenos KLP politikas attīstības virzienus.
2.1. tabula EK piedāvātie 3 KLP politikas attīstības virzieni
1.Uzlabota patreizējā atbalsta
sistēma
Tiešie maksājumi
• Jāpadara taisnīgāka/objektīvāka tiešo maksājumu sadale starp dalībvalstīm, saglabājot nemainītu pašreizējo tiešo maksājumu sistēmu.
Tirgus pasākumi
• Jāstiprina riska pārvaldības mehānismi. • Jāpilnveido un jāvienkāršo esošie tirgus instrumenti, kur iespējams.
Lauku attīstība
• Jāturpina „Veselības pārbaudē‖ (aizsāktā finansējuma virzīšana klimata pārmaiľu, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un atjaunojamās enerģijas, un inovāciju izaicinājumu pārvarēšanai.
2.Līdzsvarotāks, mērķtiecīgāks
un ilgtspējīgāks atbalsts
Tiešie maksājumi
• Jāpadara taisnīgāka tiešo maksājumu sadale starp dalībvalstīm un jāveic būtiskas izmaiľas tiešajos maksājumos.
• Tiešie maksājumi sastāvētu no: o pamata likmes, kas būtu ienākumu atbalsts; o obligāta papildus atbalsta specifiskām „zaļākām‖ sabiedriskajām precēm,
ieskaitot vienkāršas, vispārinātas, bez līguma un ikgadējas agro-vides aktivitātes, pamatojoties uz papildus izmaksām, kas rodas veicot šos pasākumus.
o papildus maksājums, lai kompensētu specifiskus dabiskos ierobežojumus. o brīvprātīga saistīta atbalsta sastāvdaļas specifiskiem sektoriem un
reģioniem.
Tirgus
pasākumi • Jāuzlabo un jāvienkāršo esošie tirgus instrumenti, kur nepieciešams.
Lauku • Jāpielāgo un jāpapildina esošie instrumenti, lai labāk savietotu ar ES
21
attīstība prioritātēm (kas atbalsta vides, klimata izmaiľas un/vai pārstrukturēšanu un inovācijas) un lai stiprinātu reģionālās/vietējās iniciatīvas.
• Jāstiprina esošos riska pārvaldības instrumentus un jāievieš izvēles stabilizācijas līdzeklis, kurš atbilst PTO zaļajai kastei, lai kompensētu nozīmīgus ienākumu zaudējumus.
• Jāparedz finansējuma pārdale starp dalībvalstīm, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
3.Likvidēts tirgus un ienākumu atbalsts
Tiešie maksājumi
• Pakāpeniska atteikšanās no pašreizējiem tiešajiem maksājumiem. • Tā vietā jānodrošina ierobežoti maksājumi par vides sabiedrisko labumu un
papildus maksājumi par specifiskiem dabas ierobežojumiem.
Tirgus pasākumi
• Jāatceļ visi tirgus pasākumi, ar iespējamu traucējumu klauzulas izľēmumu, kas varētu tikt iedarbināta smagu krīžu gadījumā.
Lauku attīstība
• Pasākumi būtu galvenokārt orientēti uz klimata pārmaiľām un vides aspektiem.
Avots: ZM
Kā piemērotāko variantu diskusijām par KLP I pīlāru Latvija uzskata EK piedāvāto otro politikas
izvēli. Tai pat laikā, ne tikai Latvijai vissvarīgākajā jautājumā – tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, bet arī attiecībā uz iespējamām politikām tirgus pārvaldības instrumentu kā efektīva „drošības tīkla‖
īstenošanā, EK piedāvātais otrais politikas virziens nav pietiekami ambiciozs un tajā ir nepieciešami
nopietni uzlabojumi un pielāgojumi. Bez tam, nākotnes tiešo maksājumu aprēķināšanā Latvija piedāvā savu aprēķināšanas metodi (skat. 2.2.tabulu). Tāpat arī Latvija uzskata, ka EK Paziľojumā minētie trīs
nākotnes iespējamie II pīlāra - lauku attīstības politikas virzieni ir ieskicēti ļoti vispārīgi un nav sniegts pietiekoši detalizēts EK redzējums un konkrēti priekšlikumi par nākotnes lauku attīstības politiku.
2.1.1. Latvijas viedoklis par Kopējo lauksaimniecības politiku 2020.gada perspektīvā
Tiešie maksājumi
Veidojot nākotnes KLP, ir jāveic tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem (piemēram, laukaugu platības, ražība,
iepriekšējie dažādu lauksaimniecības produktu ražošanas apjomi u.c.), nosakot tiešo maksājumu aploksnes dalībvalstīm, lai pēc 2013.gada tiktu nodrošināti godīgi un taisnīgi tiešo maksājumu atbalsta
līmeľi ES, tādā veidā veicinot godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus ES vienotajā
ekonomiskajā telpā visām ES dalībvalstīm.
2.2. tabula
EP, EK un Latvijas 2010.gadā paustie viedokļi par tiešo maksājumu nākotni
Taisnīgi un vienlīdzīgi
tiešie maksājumi
EP
KLP maksājumiem ir jābūt sadalītiem taisnīgi un tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem; Taisnīgas tiešo maksājumu aplokšľu sadales sistēmas definēšanai jāatrod objektīvi kritēriji, jo tiešie maksājumi nodrošina sabiedrisko labumu sniegšanu, līdzsvaro
lauksaimnieku ienākumus un aizsargā tos pret riskiem, daļēji kompensējot sociālajā aspektā vēlami augstos ES standartus un tarifu barjeru nepārtraukto mazināšanos, kā arī atlīdzinot sabiedrisko labumu sniegšanas izdevumus, par kuriem kompensācija no tirgus netiek gūta;
EK
Jāveic tiešo maksājumu atbalsta pārdali, sistēmas pārplānošanu un sekmīgāku orientēšanu, lai pievienotu tēriľiem vērtību un kvalitāti. Ir jāpārskata veids, kā tiek dalīti tiešie maksājumi, un jāpanāk, lai tas būtu saprotamāks nodokļu maksātājam. Kritērijiem jābūt divējādiem — gan ekonomiskiem, lai nodrošinātu tiešo maksājumu pamata ienākumu funkciju, gan vides rakstura, lai atbalstītu sabiedrisko labumu sniegšanu.
Latvija
Objektīviem kritērijiem nākotnes tiešo maksājumu aplokšľu aprēķināšanā jābūt cieši saistītiem un izrietošiem no KLP mērķiem un tie ir: • LIZ; • IKP uz iedzīvotāju; • zemes uzturēšanas izmaksas (lauksaimniecības tehnikas ekspluatācijas izmaksas; amortizācija un degvielas izmaksas; darbaspēka izmaksas aprēķinātas pēc pirktspējas paritātes).
22
Atbalsts piešķirams tikai
aktīvajiem lauksaimniekiem
EP
Izvirza vispārēju prasību, ka tiešo maksājumu atbalsts sniedzams tikai par aktīvu lauksaimniecisku ražošanu, savstarpējās atbilstības prasībās par maksājumiem iekļaujot minimālās darbības prasības, un par galveno principu noteikumu īstenošanā padarīt proporcionalitātes principu;
EK Tiešo maksājumu atbalsts aktīvajiem lauksaimniekiem.
Latvija
Latvija uzskata, ka tiešo maksājumu atbalsts piešķirams tikai aktīviem lauksaimniekiem un Latvijas izpratnē aktīvs lauksaimnieks ir persona, kura veic lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, ieskaitot ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem un uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Atbilstība aktīva lauksaimnieka definīcijai nosakām pamatojoties uz dalībvalsts noteiktiem kritērijiem, kā piemēram lauksaimnieciskās darbības ieľēmumi uz ha LIZ platības. Lauksaimnieka galvenie ieľēmumi ir no savas saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas (tirgus) un noteiktā laika posmā ir jāsasniedz dalībvalsts noteiktu minimālo pārdošanas ieľēmumu slieksni no 1 ha lauksaimniecības zemes,. Latvija uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja izvēlēties saimniecību grupas uz kurām netiktu attiecināts nosacījums par minimālo pārdošanas ieľēmumu slieksni no 1 ha lauksaimniecības zemes, piemēram, nosakot kādu maksimālo saimniecības ekonomisko lielumu (piemēram, līdz 5 ekonomiskajām lieluma vienībām). Tādā veidā, nodrošinot vieglāku piekļuvi atbalstam daļēji tiktu arī risinātas mazo lauksaimnieku specifiskās problēmas.
Augšējā tiešo maksājuma
sliekšņa noteikšana
EP Nav sniegts viedoklis
EK Tiešajiem maksājumiem, kurus saľem lielas saimniecības, jāapsver iespēja noteikt maksimālo atbalsta summu („griestus‖), lai uzlabotu maksājumu sadali starp lauksaimniekiem;
Latvija
Augšējā tiešo maksājumu sliekšľa noteikšana individuālajām saimniecībām, tādā veidā kā šis instruments tiek paredzēts EK priekšlikumā, nav atbalstāms, jo var radīt pamatu mākslīgai saimniecību dalīšanai un neadekvātu administratīvo slogu. Šādas prasības ieviešana uzliktu par pienākumu maksājumu aģentūrām apzināt atbalsta pretendentu saistītos uzľēmumus, lai piemērotu prasību.
Tiešo maksājumu
struktūra
EP
Tiešā atbalsta maksājumi visās dalībvalstīs jāpiesaista platībai; Visiem ES lauksaimniekiem kā pamatmaksājumus vajadzētu saľemt tiešos platību maksājumus no ES budžeta, lai visā ES tiktu nodrošināta lauksaimnieciskā darbība un darbvietu radīšana lauku apvidos, kā arī pamatlīmenī nodrošināti sabiedriskie labumi, pildot laba lauksaimniecības un vides stāvokļa un savstarpējās atbilstības prasības un ievērojot augstus kvalitātes standartus un dzīvnieku labturības standartus;
EK Galvenā tiešo maksājumu komponente būtu pamata likme, kas kalpotu kā ienākumu atbalsts, nodrošinot vienādu obligātā atbalsta līmeni visiem lauksaimniekiem vienā dalībvalstī (vai reģionā);
Latvija Tiešajiem maksājumiem ir jānodrošina ieľēmumu stabilitāti, piedāvājot visiem lauksaimniekiem pēc vienādiem principiem aprēķinātu ienākumu atbalstu.
Atbalsts vides un klimata pārmaiņa
mērķu sasniegšanai
EP
Tirgus līdz šim nav pienācīgi atlīdzinājis lauksaimnieku izdevumus par vides saudzēšanu un citiem ar vidi saistītiem sabiedriskajiem labumiem, tādēļ uzskata, ka KLP jāveido ilgtspējīga, pareizi ekonomiski stimulējot lauksaimniekus, lai nodrošinātu optimālus ekosistēmu saudzējošus pakalpojumus un tālāk uzlabotu ES lauksaimniecības zemes vides resursu pareizu pārvaldību; Lauksaimniekiem, pamatojoties uz vienkāršu daudzgadu līgumu pamata, jāpiešķir ES finansēti papildu tiešie platību maksājumi, kas atlīdzinātu oglekļa emisiju samazināšanu uz vienu ražošanas vienību un/vai oglekļa piesaistes palielināšanu augsnē, izmantojot ilgtspējīgas ražošanas paľēmienus un ražojot biomasu, kuru var izmantot noturīgu agro-materiālu ražošanā;
EK
Jāpiemēro obligāta „zaļā komponente‖, kas būtu papildu atbalsts par īstenotiem vides pasākumiem. Šie pasākumi varētu izpausties kā vienkārši, vispārīgi, ārpus-līgumiski un ikgadēji pasākumi, kas attiektos uz plašāku darbību spektru nekā pamata savstarpējās atbilstības noteikumi un kas būtu saistīti ar lauksaimniecību (piemēram, pastāvīgās ganības, augu sega, augseka vai zemes atstāšana atmatā
ekoloģisku iemeslu dēļ);
Latvija 1.pīlāra pārveidošana par „zaļāku‖ instrumentu tiek sasniegta, kompensējot
23
izmaksas, kas rodas no zemes uzturēšanas labā vides un lauksaimniecības stāvoklī. Lauksaimniecības prakses, kas saistītas ar lauksaimniecības zemi un kuras jāatbalsta 1.pīlārā, būtu sekojošas: • minimizēta augsnes aparšana vai atstāšana bez apstrādes – teritorijās, kuras ir pakļautas ūdens un vēja erozijai • augseka - augsnes uzlabošana, nezāļu apkarošana, bioloģiskās daudzveidības uzturēšana; • veģetācijas seguma nodrošināšana – slīpās nogāzēs ziemas periodā, atmatās ar zemu augsnes organisko vielu saturu; • lauku aparšana pa kontūrām – platībās, kur ir augsts slīpums; • Ilgtspējīga lauksaimniecība - ierobežojot mēslošanas līdzekļu, augu barības vielām un pesticīdiem izvairīties no tiem uzkrāšanos augsnē; • pastāvīgo pļavu un ganību uzturēšana.
Zaļās komponentes sastāvdaļas būtu īstenojamas, izmantojot 2 iespējas: 1) Ar VPM shēmu, nosakot attiecīgo lauksaimniecības prakses izpildi kā atbilstības kritēriju; vai 2) izmantojot LLVN - lauksaimniecības prakses būtu jānosaka kā LLVN standarti.
Atbalsts teritorijām ar
dabas apgrūtinājumiem
EP
Jāturpina īpašus pasākumus, kas lauksaimniekiem kompensētu ražošanu teritorijās ar dabiskiem apgrūtinājumiem, tostarp kalnu apgabali, ekoloģiski jutīgas teritorijas un/vai apgabali, kurus visvairāk skar klimata pārmaiľas, kā arī attālāki reģioni, lai nodrošinātu lauksaimniecisku darbību un tādējādi visā ES teritorijā joprojām tiktu apsaimniekota zeme un ražota vietējā pārtika, mazinot risku, ka lauksaimniecības zeme tiks pamesta, un nodrošinot teritoriju līdzsvarotu apsaimniekošanu visā ES, kā arī lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību;
EK Jāveido papildu ienākumu atbalsts platībatkarīgo maksājumu veidā, kā kompensācija to apgabalu lauksaimniekiem, kuros ir specifiski dabas apgrūtinājumi;
Latvija Latvija uzskata, ka veidojot KLP politiku, ir jāizvairās no 1. un 2. pīlāra pasākumu pārklāšanās. Šī komponente būtu pārvietojama uz 2. pīlāru.
Ar ražošanu saistītais atbalsts
EP
Nedrīkst atjaunot saistītos maksājumus kā KLP pamatprincipu; tomēr uzskata, ka ir jāsaglabā elastība, lai dalībvalstīm būtu iespēja reaģēt uz īpašām vajadzībām savā teritorijā novērst ražošanas pilnīgu pārtraukšanu vai lauksaimniecības daudzveidības mazināšanos. Saistīto atbalstu varētu attiecināt uz apdraudētām lauksaimniecības apakšnozarēm un teritorijām, kā arī ekoloģiski jutīgām teritorijām;
EK Jāsaglabā izvēles saistītais atbalsts konkrētiem sektoriem vai reģioniem, kur dažus lauksaimniecības veidus uzskata par īpaši svarīgiem ekonomisku un/vai sociālu apsvērumu dēļ;
Latvija Latvija pozitīvi novērtē priekšlikumu, ka arī nākotnē varētu tikt saglabāts brīvprātīgs saistītais atbalsts, lai novērstu specifiskas lauksamniecības sektoru problēmas.
Atbalsts mazām
saimniecībām
EP Nav sniegts viedoklis
EK Īpašs atbalsts mazām lauku saimniecībām, lai pastiprinātu konkurētspēju un sniegtu ieguldījumu lauku apgabalu dzīvotspējā, kā arī mazinātu birokrātijas slogu;
Latvija
Latvija uzskata, ka ir nepieciešama detalizēta analīze, kā arī turpmākas diskusijas par EK ierosinājumu izveidot vienkāršu un specifisku atbalsta shēmu mazajiem lauksaimniekiem, bet ir skaidri jādefinē, kas ir „mazie lauksaimnieki‖ un, vai atbalsts tiktu paredzēts saimniecībai vai par hektāru. Dalībvalstīm ir jādod izvēles iespējas piemērot vai nepiemērot šādu specifisku atbalsta shēmu. Atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam, un skaidri definētiem sasniedzamajiem rezultātiem. Latvija „mazo lauksaimnieku‖ definēšanai varētu piedāvāt šādus kritērijus vai to kombinācijas: 1) saimniecības lielums pēc izmantotā LIZ; 2) realizētas standarta produkcijas vienības iepriekšējā gadā; 3) saimniecības produkcijas ieľēmumi vai apgrozījums; 4) iespējamie papildus kritēriji: ražošanas līdzekļu/resursu apjoms (piemēram,
noteikts skaits lopu vienības, tehnika, utt.), saľemtais tiešo maksājumu
apjoms.
Avots: ZM
24
Ir dalībvalstis – pamatā t.sk. jaunās dalībvalstis, kas iestājas par to, ka tiešo maksājumu līmeľi ir
jāizlīdzina, jānosaka jauni, objektīvi kritēriji maksājumu sadalei, tiem jābūt objektīviem. Viena no valstīm, kas visstingrāk uz to pastāv ir Latvija.
Lai arī ne tik strikti, bet jaunu, taisnīgāku tiešo maksājumu sistēmu atbalsta arī vairums citu dalībvalstu, taču bieži tiek uzsvērta arī nepieciešamība nodrošināt atbilstošu pārejas periodu līdz jaunās
tiešo maksājumu sistēmas spēkā stāšanās, lai ļautu lauksaimniekiem pielāgoties pārmaiľām.
Ir dažas dalībvalstis, kas aprēķinot tiešo maksājumu summas pēc 2013.gada vēlētos pielietot pragmatisko pieeju, neieviešot milzīgas izmaiľas.
Ir arī tādu valstu grupa, kas uzskata, ka pakāpeniski nākotnē no tiešajiem maksājumiem būtu jāatsakās vispār.
Tirgus pārvaldības instrumenti
EK, EP un arī vairums dalībvalstu uzskata, ka tirgus pārvaldības instrumentiem ir vieta arī
nākotnes KLP, tomēr atšķiras viedokļi par to, vai tiek saglabāti vienīgi esošie instrumenti ar nelieliem pielāgojumiem vai arī tiek radīti jauni instrumenti, lai uzlabotu „drošības tīkla‖ mehānismu, tādējādi
pasargājot lauksaimniekus no pārliekiem tirgus svārstību riskiem un saglabājot pārtikas nodrošinājumu nepieciešamajā līmenī.
2.3. tabula EP, EK un Latvijas 2010.gadā paustie viedokļi par tirgus pārvaldības instrumentu
piemērošanu nākotnes KLP
„Drošības tīkls”
EP
• Jābūt pieejamam adekvātam un pietiekami elastīgam „drošības tīklam‖. Tam jāietver tādi instrumenti kā privātā un publiskā uzglabāšana, intervence un tirgus atbrīvošana.
• Nepieciešami arī jauni inovatīvie ekonomiskie un finanšu rīki, piemēram, visaptveroša ražas risku apdrošināšanas politika, fjūčeru tirgi un savstarpējie
fondi.
EK
• Ir nepieciešami daži pielāgojumi, lai racionalizētu un vienkāršotu jau ieviestos mehānismus.
• Pielāgojumi varētu ietvert: intervences perioda paplašināšanu, traucējuma klauzulu un privātās uzglabāšanas piemērošana plašākam produktu klāstam.
• Intervences pasākumi jāizmanto vienīgi kā „drošības tīkls‖ cenu krīzes un tirgus traucējumu gadījumā.
Latvija
• Līdzās esošo instrumentu uzlabošanai un vienkāršošanai ir nepieciešams paredzēt jaunus instrumentus.
• Jāapsver iespēja veidot ārkārtas ienākumu atbalsta mehānismu, kurš tiktu iedarbināts tikai tirgus krīzes situācijās, lai efektīvi reaģētu uz krasām tirgus cenu svārstībām, piemēram, paredzot, ka tirgus cenu svārstību radīto zaudējumu rašanās gadījumā vismaz daļēji tiek kompensēta starpība starp saimniecības faktiskajiem ienākumiem un saimniecības bāzes ienākumiem iepriekšējos trīs gados.
• Nepieciešams izveidot alternatīvu kreditēšanas vai garantiju sistēmu, kas atvieglotu iespēju lauksaimniekiem saľemt aizľēmumu gadījumos, kad tirgus situācijas dēļ ir problēma ar finanšu iestādes kredīta pieejamību.
• Jāpārskata esošo intervences mehānismu, padarot to elastīgāku, efektīvāku un reaģēt spējīgāku uz tirgus traucējumiem, piemēram, paredzot, ka šis mehānisms tiek iedarbināts tikai tirgus traucējumu gadījumos, ka iepirkums intervencē tiek veikts tikai ar konkursa procedūru limitētam produktu klāstam, ka intervencē iepirktie produkti, pārdodot tos tirgū, tiek realizēti noteiktam mērķim un par cenu, kas ir samērīga ar tirgus cenu un ne mazāka, par attiecīgā iepirkuma intervencē cenu.
• Latvija neatbalsta priekšlikumu pagarināt intervences periodu, jo neuzskata to par efektīvu risinājumu situācijā, kad ir jāsaglabā orientācija uz tirgu un jāvada tirgus radītie riski.
• Jāatceļ privātās uzglabāšanas mehānisms, jo tas ir neefektīvs un dod nepareizu stimulu ražošanai, turklāt tas nav nepieciešams, ja ir pieejams
intervences mehānisms.
25
Ražošanas kvotas
EP Viedoklis nav pausts
EK
• Piena kvotas izbeigs 2015.gadā un vistuvākajā laikā tiks sagatavoti tiesību aktu priekšlikumi, lai darītu iespējamu ilgtermiľa plānošanu un tādējādi nodrošinātu piena nozares stabilitāti.
• Cukura un izoglikozes nozarē pašreiz spēkā esošais režīms beigsies 2014./2015.gadā. Lai nozarē uzlabotu efektivitāti un konkurētspēju, ir jāizskata vairākas nākotnes perspektīvas, tostarp arī iespēja izbeigt kvotas, bet tādā veidā, lai tas neizraisītu graujošas sekas.
Latvija • Latvija atbalsta piena kvotu sistēmas izbeigšanu 2015.gadā. • Vēlākais 2015.gada 1.oktobrī ir jāpārtrauc ražošanas kvotu režīms cukura
sektorā
ES produkcijas
noiets iekšējā un ārējā tirgū
EP • Nepieciešams daudz plašāk īstenot veicināšanas shēmas, lai sekmētu ES
produktu atpazīstamību ES un trešajās valstīs. EK • Viedoklis nav pausts
Latvija
• Nepieciešams palielināt ES lauksaimniecības produktu veicināšanas programmu budžetu.
• Jāparedz jaunas patēriľu veicinošas atbalsta programmas, kā arī jāuzlabo esošās, paredzot lielāku ES finansējumu un samazinot administratīvo slogu pretendentiem Skolas piena un Skolas augļa programmās.
Ārējās tirdzniecības
režīms
EP • Kontekstā ar saistībām PTO, eksporta kompensācijas ES ir pakāpeniski jāatceļ
paralēli ar līdzīgiem pasākumiem citās PTO valstīs.
EK Viedoklis nav pausts
Latvija
• Nepieciešams liberalizēt importa režīmu ES cukura sektorā, paredzot būtisku palielinājumu jau esošajām baltā cukura importa tarifu kvotām un ieviešot jaunas importa tarifu kvotas vai arī būtiski samazinot vispārējo importa nodokli.
• Diskusijās par nākotnes TKO ir jāľem vērā ES tirgus pieejamība, kas izrietēs no PTO lauksaimniecības reformu sarunu vienošanās un no potenciālajiem
divpusējo sarunu rezultātiem, kā arī jānodrošina atbilstošs tirgus aizsardzības līmenis jutīgos sektoros.
• Atbilstoši tirgus situācijai eksporta kompensācijas ir jāpiemēro līdz brīdim, kad tiek panākta „Vienotā apľemšanās‖ (single undertaking) par PTO Dohas attīstības sarunu raunda noslēgšanu.
Pārtikas apgādes
ķēdes darbība
EP • Jāstiprina primāro ražotāju pozīcijas pārtikas ķēdē un jārisina tādi jautājumi kā
caurskatāmība, līgumattiecības un negodīga komercprakse.
EK
• Ir jāuzlabo pārtikas apgādes ķēdes darbība. • Galvenie risināmie jautājumi: pašreizējā nelīdzsvarotība pārtikas apgādes ķēdē
iesaistīto personu iespējās panākt sev izdevīgus nosacījumus, konkurences līmenis katrā pārtikas apgādes ķēdes posmā, līgumiskās attiecības, nepieciešamība pārstrukturēt un konsolidēt lauksaimniecības nozari, pārredzamība, kā arī lauksaimniecības pamatproduktu tirgū izmantojamo atvasināto instrumentu darbība.
Latvija
• Jāattīsta politikas ietvaru ilgtspējīgu un uz tirgus principiem balstītu attiecību
stiprināšanai starp pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem. • Jāveicina ražotāju organizāciju veidošanās arī citos sektoros ne tikai augļu un
dārzeľu sektorā.
Avots: ZM
Papildus ir jānorāda, ka EK savā komunikācijā norādīja, ka lauku attīstības pīlāra ietvaros ir
jāparedz riska pārvaldības rīku kopums, lai efektīvākā veidā izdotos risināt ienākumu nenoteiktības un
tirgus nepastāvības radītās problēmas. 2011.gada sākumā EK arī detalizētāk prezentēja, kādu tieši instrumentu tā ir iecerējusi KLP II pīlāra ietvaros - ienākumu („income‖) stabilizēšanas instruments, ar
kuru gadījumos, kad ienākumi zaudēti vairāk nekā 30 % apmērā, salīdzinot ar 3 iepriekšējo gadu vidējo rādītāju, tiktu kompensēti ne vairāk kā 70 % no zaudētajiem ienākumiem. Tomēr pastāv vienprātība, ka
šāds instruments prasītu lielus lauksaimniecības budžeta izdevumus (nav skaidrs vai tas nozīmētu
atteikšanos no kādiem esošajiem pasākumiem vai arī uzsvars tiktu likts uz nacionālo līdzfinansējumu) un vēl aizvien ir vairākas neskaidrības par tā iespējamo praktisko ieviešanu.
26
Vairums dalībvalstu t.sk. Latvija uzskata, esošie tirgus instrumenti ir jāsaglabā, bet jāmodernizē
un jāuztur kā daļa no drošības tīkla. Ir valstis, kas uzskata, ka papildus tam, ka instrumentus nepieciešams uzlabot, būtu nepieciešami papildus instrumenti.
Savukārt ir vairākas valstis, kuras uzskata tieši pretēji – ka nākotnē eksporta kompensācijas, intervence, privātā uzglabāšana u.c. tirgus pasākumi jāatceļ vai arī jāuztur minimālā līmenī kā īsts
drošības tīkls, kas tiek aktivēts tikai ļoti lielu cenu svārstību dēļ, īsos periodos.
Lauku attīstība
Vairums dalībvalstu atbalsta Lauku attīstības finansēšanu no II pīlāra un uzskata, ka lauku attīstība ir ļoti nozīmīgs KLP elements, svarīga ir ekonomikas dažādošana laukos, jāľem vērā dalībvalstu
īpatnības un jānodrošina elastība pasākumu ieviešanā. Ir dažas valstis, kas uzskata, ka elastībai ir jābūt pat tik lielai, ka jāatceļ asis lauku attīstības
programmās. Vairākas citas valstis savukārt uzskata, ka KLP 2.pīlārs jāstiprina tam novirzot vairāk
līdzekļu, ar uzsvaru uz modernizāciju un inovācijām. Tāpat daudzas dalībvalstis izsakās atbalstoši attiecībā uz atbalsta shēmām mazajiem
lauksaimniekiem un jaunajiem zemniekiem, uzsverot to nozīmību lauku ilgtspējīgā attīstībā.
2.4. tabula
EP, EK un Latvijas 2010.gadā paustie viedokļi par lauku attīstības nākotni
Finansējuma sadale starp dalībvalstīm
EP Atzīst vienlīdzīgu un taisnīgu, uz objektīviem kritērijiem balstītu finansējuma sadali starp dalībvalstīm.
EK Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta sadalīšanu starp dalībvalstīm ir jāapsver iespēja izmantot objektīvus kritērijus, vienlaikus ierobežojot nopietnos traucējumus pašreizējā sistēmā.
Latvija
Latvija uzskata, ka jāpārskata Lauku attīstības finansēšanas kritēriji, pielietojot nesenākus (laika periodā), aktuālus un vienotus - dalībvalstu
līmenī salīdzināmus, publiski pieejamus rādītājus (piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju, ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto, bruto pievienotā vērtība lauksaimniecībā uz lauku saimniecību, LIZ, mazo fermu skaits, bezdarbs lauku teritorijās, vidi raksturojoši rādītāji (piemēram, LIZ platības MLA teritorijās) u.c.) , izvairoties no vēsturiskajiem rādītājiem.
Lauku attīstības politikas
izaicinājumi
EP
Novērtē Eiropas lauksaimnieku jau pašreizējo ieguldījumu ar vidi saistītiem sabiedriskajiem labumiem un apzinās, ka vides izaicinājumi, kas identificēti KLP Veselības pārbaudes laikā, paliek būtiski lauku attīstības politikas nākotnē.
EK Vides, klimata pārmaiľām un inovācijai ir jābūt vadmotīviem, kas stimulē politiku vēl lielākā mērā kā jebkad iepriekš.
Latvija
Latvija uzskata, ka lauku attīstības politikas būtiskākie izaicinājumi ir līdzvērtīgu darbības nosacījumu izveidošana un nodrošināšana lauku ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai un veselīgas konkurētspējas sekmēšanai, kā arī lauku kā kvalitatīvas dzīves un darba telpas nodrošināšana, saglabāšana un attīstīšana, īpaši atbalstot ES konverģences reģionus. Vienlaicīgi minētie izaicinājumi ir jāuzlūko saistībā ar globālajiem izaicinājumiem klimata pārmaiľu aspektā. ES finansējums lauku attīstības politikas ietvaros jāparedz arī pasākumiem, ar mērķi sekmēt dabas resursu, vides, lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī integrētās augu aizsardzības ieviešanu, tādejādi arī veicinot dalībvalstu uzľemto saistību izpildi vides jomā (t.sk. prasības, kuras izriet, piemēram, no „Putnu direktīvas‖ (2009/147/EK) un „Biotopu direktīvas‖ (92/43/EEK)).
Pasākumi
EP
Piekrīt EK analīzei, ka KLP lauku attīstības politika ir pierādījusi savu vērtību un piekrīt, ka lauku attīstības politikai būs noteicošā loma tālākai konkurētspējas un modernizācijas veicināšanā, pārtikas ilgtspējībā, lauksaimnieciskās darbības dažādības saglabāšanā un plašāka ekonomiskā potenciāla attīstībā lauku teritorijās visā ES.
EK Kas attiecas uz instrumentiem, savu lietderību nezaudētu visplašākais līdzekļu klāsts — sākot no ieguldījumiem un infrastruktūras, līdz
maksājumiem par ekosistēmu pakalpojumiem, atbalstam mazāk labvēlīgiem
27
apgabaliem, vides un klimata pārmaiľu pasākumiem, atbalstam inovācijai, zināšanu nodošanai un kapacitātes veidošanai, uzľēmējdarbības veidošanai, sociālajai un institucionālajai attīstībai, kas veicina ražošanas metožu izstrādi saistībā ar vietējo specifiku, un ľemot vērā dalībvalstu specifiskās vajadzības, lai uzlabotu to ekonomisko efektivitāti.
Latvija
Latvija piekrīt, ka lauku attīstības jomā ir jāsaglabā plašs instrumentu klāsts, veicinot lauku ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā: • stiprinot uzľēmējdarbību lauku teritorijās un, paaugstinot lauku uzľēmumu (īpaši mazo un vidējo), konkurētspēju, ražīgumu, produktivitāti un modernizāciju, paredzot arī īpašu atbalstu kooperācijas veicināšanai, pievienotās vērtības radīšanai, inovatīvu risinājumu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanai gan ražošanā, gan pārstrādē; • sekmēt dabas resursu, vides, lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī integrētās augu aizsardzības ieviešanu, tādejādi arī veicinot dalībvalstu uzľemto saistību izpildi vides jomā (t.sk. prasības, kuras izriet no ,piemēram, „Putnu direktīvas‖ (2009/147/EK) un „Biotopu direktīvas (92/43/EEK)), saglabājot mazāk labvēlīgo apvidu maksājumus; • veicināt lauku vietējo rīcības grupu veidošanos un iesaistīšanos lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā un savu teritoriālo problēmu risināšanā – LEADER pieejas turpināšana. • lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību lauku teritorijās, attīstot perspektīvus lauku ekonomikas virzienus, tādu kā atjaunojamo energoresursu ražošana, lauku tūrisms u.c., priekšroku dodot tādiem saimnieciskiem risinājumiem, kas nodrošina gan ekonomiskos, gan sociālos, gan ekoloģiskos labumus (tā saucamo win-win pieeju).
Inovācijas
EP Uzsver, ka Eiropas lauksaimniecība var sasniegt ekonomiskos un vides izaicinājumus vienīgi ar inovāciju palīdzību un uzskata, ka KLP ir efektīvs instruments inovāciju veicināšanai.
EK Īstenojot pasākumus, kuru nolūks ir palīdzēt atraisīt lauku apgabalu potenciālu, īpaša uzmanība jāpievērš inovatīvām idejām uzľēmumiem un vietējai pārvaldībai.
Latvija
Pašreizējā periodā lauku attīstības politika Latvijā ir ciešā sasaistē ar lauksaimniecības nozari, kura lauku iedzīvotājiem nodrošina darba vietas un ienākumus, tāpēc inovatīvu risinājumu (ražošanā, jaunu pārtikas produktu radīšanā, pakalpojumu sniegšanā) ieviešana lauksaimniecībā sniedz nozīmīgu ieguldījumu lauku ekonomikai un iedzīvotājiem. Būtiski turpināt sniegt atbalstu inovācijām lauksaimniecībā, īpaši tām, kas mazina lauksaimniecības ietekmi uz vidi.
Tiešā tirdzniecība
EP Atzinīgi novērtē EK nodomu veicināt tiešās tirdzniecības attīstību un produkcijas ražošanu vietējam tirgum, kā arī mazo lauksaimnieku konkurētspēju.
EK Ir pienācīga nozīme jāpiešķir arī atbalstam tiešās tirdzniecības un vietējo tirgu pilnveidošanai.
Latvija
Latvija pozitīvi novērtē pienācīgas nozīmes piešķiršanu atbalstam tiešai pārdošanai un vietējo tirgu pilnveidošanai, ľemot vērā, ka ir aktivizējusies lauksaimniecības produkcijas tiešā tirdzniecība, tādejādi nepieciešams izveidot jaunas vai pilnveidot esošās tirdzniecības vietas.
Mazāk labvēlīgie
apvidi
EP Kopumā atbalsta mazāk labvēlīgu apvidu atbalsta saglabāšanai un tā efektivitātes uzlabošanu.
EK Jānodrošina atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem.
Latvija
Latvija uzskata, ka KLP II pīlārā pēc 2013.gada jāsaglabā mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi, tādejādi nodrošinot dalībvalstīm iespēju elastīgi risināt jautājumu nacionālajā līmenī, saskaľā ar Kopienas līmenī noteiktajiem kritērijiem, paredzot īpašu lauksaimnieciskās ražošanas atbalstu to valstu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kuri ir atkarīgi no salīdzinoši sliktākiem agroklimatiskajiem apstākļiem.
Jaunie lauksaimnieki
EP Uzsver vajadzību pēc pasākumiem, kas atbilst jauno lauksaimnieku specifiskajām vajadzībām un jaunpienācējiem lauksaimniecības nozarē, kas
attiecas uz saimniecību pārľemšanu, nodibināšanu un restrukturizāciju.
EK Pievērsties jauno lauksaimnieku un tirgus jaunpienācēju specifiskajām
28
vajadzībām – tai ir jābūt prioritātei.
Latvija
Latvija uzskata, ka jāturpina sniegt atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, sekmējot gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgās lauksaimniecības aktivitātēs, kas veicinātu ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību izveidošanu un līdztekus tam nodrošinātu darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības sektorā. Tāpat būtu jānosaka precīzāki rādītāji, kas jaunajam lauksaimniekam jāsasniedz saistību periodā. Būtu nepieciešams arī konkrētāk noteikt kritērijus, kādiem jāatbilst atbalsta pretendentiem, piemēram, kas tiek uzskatīts par piemērotu izglītību un prasmēm lauksaimniecības jomā. Turklāt viľam pilnībā jāpārľem visu saimniecību.
Avots: ZM
2.1.2. Diskusijas par KLP nākotni
Kopumā ľemot, vērtējot citu dalībvalstu nostājas attiecībā uz jautājumiem par KLP nākotni var
secināt, ka viedokļi dalībvalstu starpā atšķiras.
Diskusijas par EK Paziľojumu dokumentu par Kopējo lauksaimniecības politiku līdz 2020.gadam: sasniegt pārtikas, dabas resursu un teritoriālos nākotnes izaicinājumus, ir norisinājušās arī 2010.gada 29.-
30.novembra, 13.decembra (dzīvotspējīga pārtikas ražošana, tiešie maksājumi), 2011.gada 24.janvāra (dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un rīcība klimata jomā) un 21.februāra (sabalansēta
teritoriālā attīstība) MP sanāksmēs. Par atsevišķiem konkrētiem jautājumiem diskutēts arī ES Padomes
darba grupu, kā arī ĪLK sanāksmēs. Noslēdzot diskusijas, 2011.gada 24.februārī Ungārijas Prezidentūra nāca klājā ar Padomes
secinājumu tekstu, ľemot vērā diskusiju rezultātus un diskusijās izteiktos dalībvalstu viedokļus. Par Padomes secinājumiem diskusijas norisinājušās 2011.gada 28.februāra un 7.marta ĪLK sanāksmēs.
Tomēr, par spīti Prezidentūras pūlēm panākt vienošanos par Padomes secinājumu tekstu
(Padomes secinājumu pieľemšanai ir nepieciešama vienprātība) 2011.gada 17.martā MP netika panākta vienošanās par Padomes secinājumu projektu. Pret balsoja 7 dalībvalstis, t.sk. Latvija, līdz ar to netika
pieľemti Padomes secinājumi. Latvija Padomes secinājumus nevarēja atbalstīt, jo tajos netika pietiekami skaidri un viennozīmīgi norādīts, ka nākotnē KLP tiešajiem maksājumiem, kā arī lauku attīstības politikas
finansējuma sadalei pēc 2013.gada ir jābūt balstītai uz taisnīgiem, godīgiem un objektīviem kritērijiem, kas ir Latvijas galvenā prioritāte diskusiju par KLP nākotni kontekstā.
Diskusijas par KLP nākotni turpināsies visu 2011.gadu, un EK ir solījusi 2011.gada beigās nākt
klajā ar konkrētiem priekšlikumiem un likumdošanu. Paralēli, 2011.gada 25.februārī tika publiskots EP ziľojuma projekts par Kopējo lauksaimniecības
politiku līdz 2020.gadam. ZM aktīvi komunicē ar Latvijas pārstāvjiem EP atbildīgajā komitejā, sniedzot priekšlikumus ziľojuma teksta redakcijai, lai panāktu pēc iespējas precīzāku Latvijas interešu ietveršanu
šajā ziľojumā.
Veikts arī aktīvs darbs Latvijas interešu aizstāvībai diskutējot par KLP nākotni. ZM eksperti ir aktīvi piedalījušies ES Padomes darba grupu sanāksmēs, ĪLK. Zemkopības ministrs, regulāri piedaloties MP
aizstāvējis Latvijas viedokli, īpaši uzsverot Latvijas prioritāro jautājumu – tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Ir notikušas formālas un neformālas tikšanās ar citu dalībvalstu pārstāvjiem, lai skaidrotu Latvijas viedokli
un vīziju par KLP nākotni un tiešo maksājumu aprēķināšanas kritērijiem. Latvija arīdzan piedalījusies konferencē Briselē par KLP nākotni (2010.gada jūlijs). Tāpat lobija darbā ir iesaistīta ārlietu ministrija un
tās vēstniecības citās dalībvalstīs. Zemkopības ministrs ir ticies un par šiem jautājumiem diskutējis ar
Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu Lauksaimniecības ministriem.
2.1.3. KLP vienkāršošana pēc 2013.gada
Turpinot ceļu uz KLP īstenošanu pēc 2013.gada tiek plānots veikt arī turpmākus KLP
vienkāršošanas pasākumus. Šajā sakarā 2010.gadā tika sagatavoti vairāki dokumenti un notikušas arī dažādas sanāksmes, kurās dalībvalstīm bija iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus par
iesējamajiem virzieniem un pasākumiem, kas veicami, lai turpinātu iesāktos vienkāršošanas pasākumus. Tā, Prezidentūra sagatavotajā 2010.gada 22.marta Lauksaimniecības un lauku attīstības
Komitejas Ziľojumā par KLP vienkāršošanu norāda nepieciešamību pēc ES tiesību aktu vienkāršošanas, jo
29
īpaši tiesību aktos, kas regulē lauksaimniecības nozari, ieskaitot dzīvnieku un augu veselības jomā,
uzsverot administratīvā sloga mazināšanu Eiropas lauksaimniekiem, vienkāršojot noteikumus un uzlabojot tiesību aktu kvalitāti. Tiek iezīmēti galveni virzieni, kuros ir jāturpina vienkāršošana KLP ietvaros arī pēc
2013.gada: 1) Vispārējie KLP principi;
2) Savstarpējā atbilstība;
3) Tiešie maksājumi; 4) Lauku attīstība;
5) Dzīvnieku identifikācija. Vairākums dalībvalstu atbalsta tālāku KLP vienkāršošanu un iestājas par procesa turpināšanu arī
pēc 2013.gada. Nīderlande 2010.gada 2.jūnijā publicēja dokumentu „A simpler CAP by smarter targeting‖, iekļauj
savu skatījumu par galvenajiem virzieniem, kuros KLP būtu jāvienkāršo pēc 2013.gada:
- sabiedriskais labums par finansējumu; - pārorientēšanās no finansēm uz rezultātiem un labumiem sabiedrībai;
- pārdomātāka mērķu izvirzīšana var padarīt KLP efektīvāku un dzīvi vienkāršāku.
2010.gada 10.jūnijā Amsterdamā notika Stokholmas jeb liberāļu grupas tikšanās (Čehija, Vācija,
Dānija, Igaunija, Latvija, Nīderlande, Lielbritānija, Zviedrija), kurā izskatīja Nīderlandes sagatavoto
dokumentu un vairākas valstis pauda viedokli, ka tas ir ambiciozs un pārāk provokatīvs. Liberāļu grupas sanāksmes rezultātā tika sagatavotas un 29.jūnija MP iesniegtas 18 valstu (tai
skaitā arī Latvijas) piezīmes par KLP vienkāršošanu, kurās uzsvērts ka diskusijas par KLP vienkāršošanu, lai to padarītu pēc iespējas efektīvāku un iedarbīgāku, ir jāuzsāk nekavējoties un vienkāršošanas aspektā
ir jāvadās no sekojošiem apsvērumiem: KLP vienkāršošanai ir jābūt skaidrai un tā jāīsteno EK, EP un Padomes kopīgiem spēkiem ar
mērķi veidot vienkāršu, bet elastīgu politikas rāmi, kas ievērotu funkciju decentralizācijas
(subsidiarity) principu un būtu vienādi efektīvi īstenojams visā Eiropā.
Vienkāršošanai pirmkārt ir jāatspoguļojas KLP ieviešanas likumdošanā un noteikumos, kas
skar ne tikai KLP, bet arī saistītās jomas kā dzīvnieku veselība, vide un citas, labāka saistīto politikas jomu koordinācija būtu ievērojams ieguldījums KLP vienkāršošanā.
Īpašu uzmanību pievērst lauku attīstības politikai, jo tās ieviešanā un administrēšana kļūst
sarežģīta un nesaprotama lauksaimniekiem un citiem LAP dalībniekiem.
Diskusijas par KLP vienkāršošanu turpinājās arī EK Lauksaimniecības un Lauku attīstības
ģenerāldirektorāta vienkāršošanas ekspertu darba grupas sanāksmē 16.jūnijā, kur savu viedokli par KLP
vienkāršošanu pēc 2013.gada prezentēja Vācija. Lielbritānija ar savu skatījumu nāk klajā 30. jūlijā dokumentā „2.pīlāra vienkāršošana, nodrošināšanas mehānismi pēc 2013.gada‖. DV viedokļu izskatīšana
turpinās 2010.gada 9.novembra vienkāršošanas ekspertu darba grupā. Diskusijas par KLP vienkāršošanu pēc 2013.gada vēl nav pabeigtas, bet jau pašreiz diskusiju
rezultātā ir iezīmējušies sekojoši galvenie priekšlikumu īstenošanas virzieni saskaľā ar DV priekšlikumiem: 1) KLP īstenošanas izmaksu efektivitāte;
2) KLP sasaiste ar citu politikas jomu īstenošanu, vienota vadība;
3) Savstarpējās atbilstības vienkāršošana; 4) Kontroles sistēmas vienkāršošana;
5) Sankciju atbilstība pārkāpumiem, samērības un proporcionalitātes princips; 6) Lauku attīstības pasākumu vienkāršošana;
7) Dzīvnieku identifikācijas jautājumi.
Latvijas sagatavotie priekšlikumi KLP vienkāršošanai pēc 2013.gada: - vienkāršot nosacījumus no ELGF finansētajam plānam;
- atcelt nosacījumu par laba lauksaimniecības un vides stāvoklī uz 2003.gada 30.jūniju; - atvieglot administrēšanas nosacījumus mazajām shēmām;
- atcelt valsts atbalsta notifikāciju;
- noteikt skaidrus un nepārprotamus nosacījumus vienotā maksājuma ieviešanai jaunajās dalībvalstīs;
- pārskatīt PVN atbilstības nosacījumus LAP pasākumos;
30
- vienkāršot LAP pasākumu Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana;
- vienkāršot grozījumu pieľemšanas procedūru LAP pasākumiem; - viena finanšu instrumenta noteikšana;
- trihinellu pārbaužu procedūras vienkāršošana; - jāturpina iesāktā prakse jaunus normatīvos aktus dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības,
kontroles un apkarošanas jomā izstrādāt regulu veidā;
- tehniski jāvienkāršo tiesību akti, kuri ir vecāki par 20 gadiem dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku veselības jomā;
- EK oficiālo saraksti organizēt, sūtot vēstules tieši atbildīgajām institūcijām.
2.2. Tiešie maksājumi
Saskaľā ar tiešo maksājumu regulu, jaunajām dalībvalstīm ir iespēja līdz 2013.gada beigām
piemērot vienkāršotu pārejas shēmu pirms vienotā maksājuma ieviešanas, tādēļ 10 jaunajās dalībvalstīs, tostarp Latvijā, vēl šobrīd tiek īstenota VPM shēma. VPM shēma paredz, ka lauksaimnieki saľem vienādu
maksājumu par lauksaimniecībā izmantoto zemes hektāru, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Saskaľā ar Pievienošanās ES līgumu ir paredzēta pakāpeniska ES tiešo maksājumu ieviešana,
sasniedzot 100 % ES finansējumu 2013.gadā. Līdz 2012.gadam ieskaitot, jaunajām dalībvalstīm ir iespēja
paralēli veikt piemaksas PVTM veidā no valsts budžeta. Līdz 2010.gadam PVTM atbalsta kopējās summas ik gadu palielinājās, kā redzams 2.1.attēlā, taču
ľemot vērā ES tiešo maksājumu finansējuma ieviešanas grafiku, 2011.gadā jau vērojams PVTM atbalsta summas samazinājums (2012.gadu dati par PVTM ir provizoriski un nav saskaľoti ar EK).
Avots: ZM pēc EK datiem
2.1.attēls. Tiešo maksājumu finansējumu līmenis no 2004.–2013.gadam
Latvijā ES tiešie maksājumi un PVTM 2010.gadā tika īstenoti saskaľā ar sekojošiem normatīviem
aktiem: MK 2007.gada 17.aprīļa noteikumi Nr.269 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas
Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros‖ (turpmāk – MK noteikumi Nr.269).
MK 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr.573 „Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības
garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī
valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai‖. 2009.gada 19.janvāra Padomes Regula (EK) Nr.73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus
tiešā atbalsta shēmām saskaľā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas
lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr.1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr.1782/2003.
Komisijas Regula (EK) Nr.1120/2009 (2009.gada 29.oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus
noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK)
0
50
100
150
200
250
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
milj
.EU
R
VPM kopējais finansējums, EUR PVTM
Īpašais atbalsts par pienu ACM, EUR
100% ES- līmenis
31
Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaľā ar kopējo lauksaimniecības
politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem. Komisijas Regula (EK) Nr.1121/2009 (2009.gada 29.oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus
noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai
atbalsta shēmām lauksaimniekiem. Komisijas Regula (EK) Nr.1122/2009 (2009.gada 30.novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus
noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju
un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaľā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā
atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaľā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu.
ES tiešo maksājumu shēmas
2010.gadā Latvijā tika īstenotas šādas ES tiešo maksājumu atbalsta shēmas: vienotais platības maksājums;
atsevišķais maksājums par cukuru; īpašais atbalsts par pienu;
atbalsts par pārstrādei paredzēto aveľu un zemeľu platībām.
Vienotais platību maksājums
VPM saľemšanas nosacījumi 2010.gadā bija tādi paši kā iepriekšējos gados un VPM varēja saľemt par LIZ, kura 2003.gada 30.jūnijā bija labā lauksaimniecības stāvoklī un atbilda sekojošiem
kritērijiem: tajā nebija krūmu vai invazīvo latvāľu ģints augu sugas;
tā nebija pārpurvojusies un nebija sākusi apmežoties;
tā atbilda laba LLVN; tā bija lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā.
Lauksaimnieks varēja saľemt VPM, ja apsaimniekoja un pieteica atbalstam vismaz 1 hektāru LIZ, turklāt katra lauka (vienlaidus zemes gabals, kurā viens lauksaimnieks audzē vienu kultūru) platībai bija
jābūt vismaz 0,3 hektāriem.
Nelielas izmaiľas un papildinājumi attiecībā uz VPM saľemšanas nosacījumiem paredzēti 2011.gadā, nosakot, ka VPM saľems par:
1) LIZ ha, kura ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un ja: tajā nav invazīvo latvāľu ģints augu sugas augu;
tajā uz 1 ha, nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem, kā arī nav koku vai krūmu puduru,
kas aizľem vairāk nekā 0,01 ha; tajā nav vilkvālītes vai tā nav mitrzeme, kura laikā no 15.maija līdz 15.septembrim ir klāta ar
ūdeni ilgāk nekā 4 nedēļas pēc kārtas un kura nav piemērota kultūraugu audzēšanai, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai;
2) LIZ, kurā stāda un audzē šādas viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku – un
kurā saskaľā ar meliorācijas kadastra datiem uz 2011.gada 1.janvāri nav reģistrētas meliorācijas
sistēmas. Lai pieteiktos VPM ar šīm platībām, lauksaimniekam kopā ar Platībmaksājumu iesniegumu LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz īscirtmeta atvasāju sugu stādu
izcelsmes apliecinājuma kopiju.
Sākot ar 2011.gadu VPM varēs saľemt arī par kaľepju platībām, ja:
kaľepju audzēšanā izmanto sertificētas kaľepju sēklas;
piedalās kaľepju THC monitoringā; audzē kaľepju šķirnes, kurās THC saturs nepārsniedz 0,2 %.
2011.gadā pretendējot uz atbalstu, lauksaimniekam arī būs jāľem vērā, ka ir precizētas atsevišķas LLVN prasības:
32
LIZ apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku, nodrošinot, ka
lauksaimniecības tehnikas riepu dziļums nepārsniedz 30 cm un to nospiedumu garums vienlaidus nepārsniedz 30m;
rugaini vai sauso zāli aizliegts dedzināt uz lauka; platības, kuras izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziľu prosas, miežubrāļa audzēšanai un
kurās enerģijas kultūraugi ziedēšanas fāzi ir sasnieguši iepriekšējā gadā zāli nopļauj līdz
kārtējā gada 1.maijam; LIZ daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 m un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no
kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini.
zālājus platībā, kuru neizmanto kultūraugu audzēšanai, vai kurā ir augļu dārzi vai ilggadīgie stādījumi, appļauj līdz kārtējā gada 15.augustam.
2009.gadā Latvijai piešķirtais apstiprinātais VPM finansējums bija 59,2 milj.Ls, bet 2010.gadā
VPM finanšu aploksne bija 67,9 milj.Ls. Salīdzinot ar 2009.gadu, VPM finanšu aploksne pieaugusi par 15%.
2010.gadā VPM deklarētās un LAD par maksājumam atbilstošu apstiprinātās platības (1,557 milj.ha) pārsniedza references platību (1,47 milj.ha), kas noteikta, Latvijai iestājoties ES. Līdz ar to VPM
faktiski izmaksātā atbalsta likme bija 44,35 lati par hektāru, kura salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājās
par 13 %.
2.5. tabula
VPM izlietojums 2009. un 2010.gadā
Gads Likme, Ls/ha
Apstiprinātā VPM platība, ha
Pretendentu skaits
Piešķirtā summa, Ls
Izmaksātā summa, Ls
2009. 39,08 1 572 714 67 562 59 267 512 59 267 512
2010. 44,35 1 519 813 64 054 67 856 238 66 876 120
Avots: LAD
Atsevišķais maksājums par cukuru
ACM ir ES tiešais maksājums un no 2006.gada pieejams ES jaunajām dalībvalstīm, kas piemēro
VPM shēmu. Šī maksājuma mērķis ir nodrošināt ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, lai segtu tirgus radītos zaudējumus pēc cukura sektora reformas ieviešanas.
2010.gadā Latvija izvēlējās ACM finanšu apjomu novirzīt attiecīgajam maksājumam jeb
cukurbiešu audzētajiem 75 % apmērā, novirzot 25 % no maksimālā ACM apjoma īpašā atbalsta par pienu finansēšanai, kas ieviests ar 2010.gadu.
2010.gadā maksājuma saľemšanas nosacījumi saglabājās tādi kā 2009.gadā un netika mainīti, tas ir atbalstu varēja saľemt tie lauksaimnieki, kas ievēroja VPM saľemšanas nosacījumus un kuriem
2006/2007.tirdzniecības gadā bija noslēgts līgums par cukurbiešu piegādi ar cukura ražotāju.
ACM maksājumus finansē no ES budžeta – ELGF un šim atbalstam nav nepieciešams nacionālais finansējums. Šis pasākums netiek finansēts no restrukturizācijas fonda, ko veido cukura, izoglikozes un
inulīna sīrupa ražotāju veiktās pagaidu restrukturizācijas maksājumi līdz 2009.gadam. Izmantotais finansējums ACM 2010.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2009.gadu, bet
likme ir samazinājusies par 7 % (2.6.tabula).
2.6. tabula
ACM izlietojums 2009. un 2010.gadā
Gads Likme, Ls/t Apstiprinātās
vienības, tonnas
Pretendentu
skaits
Piešķirtā summa,
Ls
Izmaksātā
summa, Ls
2009. 11,6 417 140 336 4 683 466 4 657 991
2010. 8,39 417 526 338 3 520 043 3 499 427
Avots: LAD
Tā kā Regulas Nr.73/2009 126.pants, nosaka, ka jaunā dalībvalsts katru gadu var nolemt nepiemērot ACM maksimālo finanšu apjomu, kas minēts XV pielikumā, ZM 2011.gada 24.februārī
33
lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padomē tika nolemts, ka 2011.gadā ACM piešķirams
finansējums 50 % apmērā no Latvijai maksimāli pieejamā apjoma jeb 2,32 milj.Ls. Atlikušie 50 % ir novirzīti īpašā atbalsta par pienu finansēšanai (25 %), un VPM finanšu apjomu palielināšanai (25 %).
Atbalsts par pārstrādei paredzēto aveľu un zemeľu platībām
2008.gadā Latvijā tika ieviests jauns ES pārejas posma maksājums (līdz 2011.gada beigām) atbalstam par platībām, kurās aug avenes un zemenes, kas tiek piegādātas pārstrādei džemos, žāvētos
augļos, etiķī un etiķskābē, sagatavotos vai konservētos augļos u.c. produktos.
Lauksaimnieks 2010.gadā varēja saľemt atbalstu par pārstrādei paredzēto aveľu un zemeľu platībām, ja viľš:
atbilda VPM saľemšanas nosacījumiem; līdz 2010.gada 15.maijam par aveľu vai zemeľu piegādi noslēdza līgumu ar savācēju vai
pirmo pārstrādātāju, kas atzīts saskaľā ar normatīvajiem aktiem par pārstrādei paredzēto
aveľu un zemeľu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanu; līdz 2010.gada 15.maijam iesniedza LAD RLP Platību maksājumu iesniegumu, Apliecinājumu
par pārdošanas līgumiem kārtējā gadā un līguma ar atzītu savācēju vai pirmo pārstrādātāju kopiju;
piegādāja savācējam vai pirmajam pārstrādātājam visu aveľu vai zemeľu apjomu no līgumā noteiktās platības, bet ne mazāk par 4,1 t/ha zemenēm un 2,0 t/ha avenēm.
līdz 2010.gada 1.decembrim iesniedza LAD RLP Pārstrādei paredzēto aveľu un zemeľu
piegāžu deklarāciju.
Pārejas posma maksājumu par mīkstajiem augļiem maksā tikai par valstij maksimāli garantētajām
platībām, kas Latvijai ir noteikts 400 ha. Pārejas posma maksājuma par mīkstajiem augļiem valsts un ES atbalsta kopsumma nedrīkst
pārsniegt EUR 400 par hektāru. Atbalsta maksājumu veido ES atbalsts 57,5 % apmērā un valsts
līdzfinansējums 42,5 % apmērā.
2.7. tabula
Atbalsta par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām izlietojums 2009. un 2010.gadā
Gads Likme, Ls/ha Apstiprinātā
platība, ha
Pretendentu
skaits
Piešķirtā summa,
Ls
Izmaksātā summa,
Ls
2009. 283,16 4 1 113 264 1132,64
2010. 283,76 9,03 1 113 504 2562
Avots: LAD
Īpašais atbalsts par pienu
Lai nodrošinātu pāreju un pakāpenisku pielāgošanos jauniem tirgus nosacījumiem un darbībai piena nozarē pēc piena ražošanas kvotu atcelšanas, no 2010.gada lauksaimniekiem ir pieejams jauns
atbalsta veids – īpašais atbalsts par pienu.
Īpašā atbalsta par pienu tiesisko regulējumu nosaka Regulas 73/2009 68.pants. Īpašā atbalsta par pienu Latvijā piešķiršanas mērķis ir nodrošināt finansiālu atbalstu ekonomiski viegli ievainojamiem
saimniekošanas veidiem piena nozarē, lai nodrošinātu pāreju un pakāpenisku pielāgošanos jauniem tirgus nosacījumiem un darbībai piena nozarē pēc piena kvotu atcelšanas. Ekonomiski viegli ievainojami
saimniekošanas veidi piena nozarē ir saimniecības, kas realizē vairāk kā 30 t piena gadā tirgus
vajadzībām un kuras var attīstīties un turpināt darboties ES piena nozarē ilgtermiľā un kuras tieši ietekmēs kvotu atcelšana.
Īpašā atbalsta par pienu piemērošanas laiks ir 2010., 2011. un turpmākie gadi. Īpašam atbalstam par pienu paredzētā ikgadējā atbalsta aploksne 2010.gadā sastādīja 5,13 milj.EUR jeb 3,6 milj.Ls, no
kuriem 1,16 milj.Ls pārdalīti no ACM pieejamās finanšu aploksnes (25 %) un 2,46 milj.Ls no VPM aploksnes.
34
Īpašo atbalstu par pienu 2010.gadā varēja saľemt piena ražotājs par iepriekšējā kvotas gadā
(laikposmā no 2009.gada 1.aprīlim līdz 2010.gada 31.martam) pieejamās kvotas ietvaros realizēto piena tonnu, ja:
1) laika posmā no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 31.martam tam pieejamā piena kvota bijusi 30 vai vairāk tonnu un tas bija realizējis vismaz 30 tonnas piena;
2) tas līdz 2009.gada 15.maijam iesniedza LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē Platību
maksājumu iesniegumu, norādot, ka ir pieteicies īpašajam atbalstam par pienu.
2.8. tabula
Īpašā atbalsta par pienu izlietojums 2010.gadā
Likme, Ls/t
Apstiprinātās tonnas
Pretendentu skaits
Piešķirtā summa, Ls
Izmaksātā summa, Ls
Piešķirtās kvotas, kas ir vismaz 30 t,
ietvaros realizētas 30 – 79 t piena 7,63 90 092 1899
3 639 222 686 071
Piešķirtās kvotas, kas ir vismaz 80 t, ietvaros realizētas vismaz 80 t piena
6,87 428 829 1343 2 940 953
Avots: LAD
Īpašā atbalsta likmēm 2010.gadā tika piemēroti samazinājuma koeficienti.
Papildu valsts tiešie maksājumi
Latvijā 2010.gadā tika īstenoti 11 PVTM atbalsta veidi, tai skaitā 5 PVTM atbalsta veidi bija ar ražošanu saistīti, kas nozīmē, ka atbalsts tika piešķirts par pārskata gadā ražošanā izmantotām, ražotām
vai realizētām lauksaimniecības produktu vienībām. Savukārt 6 no PVTM atbalsta veidiem bija no
ražošanas atdalīti atbalsta veidi. 2010.gadā Latvijā tika īstenoti šādi PVTM atbalsta veidi:
1) ar ražošanu saistīti PVTM atbalsta veidi: - par nokautiem un eksportētiem liellopiem;
- par zīdītājgovīm; - par aitu mātēm;
- par zālāju un linu sēklām;
- par kartupeļu cieti. 2) no ražošanas atdalītie papildu valsts tiešie maksājumi:
- par laukaugu platībām; - par lopbarības platībām;
- par platībām;
- par nokautiem vai eksportētiem liellopiem; - par pienu;
- īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.
2.9. tabula
2008., 2009. un 2010.gadā PVTM piešķirtais un izmantotais finansējums
PVTM/atdalītie PVTM Gads Max
atbalsta likme
Piešķirtais finansējums,
milj.Ls
Izmantotais finansējums,
milj.Ls
Izmantotā atbalsta
īpatsvars, %
Iesniegumu skaits
Apstiprināto vienību skaits
PVTM par laukaugiem, Ls/ha
2008. 27,9 12,37 12,35 99,8 27 286 621 298 ha
2009. 27,87 12,36 12,36 100 25 678 640 153 ha
Atdalītais PVTM par laukaugiem, Ls/ha
2010. 27,86 16,15 15, 96 98,8 24 679 626 587 ha
PVTM par lopbarības platībām, Ls/ha
2008. 6,34 2,508 2,418 96,4 35564 391 476 ha
2009. 4,66 1,843 1,73 93,9 31 882 377 837 ha
Atdalītais PVTM par lopbarības platībām, Ls/ha
2010. 2,48 0,92 0,90 97,8 30 450 361 718 ha
PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem,
Ls/dzīvn.
2008. 22,68 2,818 1,908 67,7 33175 84 193 dzīvn.
2009. 22,65 2,816 1,68 59,7 26 513 74 283 dzīvn.
2010. 22,7 2,82 1,55 54,9 24 705 68 402 dzīvn.
PVTM par zīdītājgovīm, Ls/dzīvn.
2008. 117,78 2,28 1,736 76,14 1472 14 743 dzīvn.
2009. 130,58 2,529 2,31 91,3 1 634 17 671 dzīvn.
35
2010. 145,05 2,78 2,81 101,4 1 960 21 546 dzīvn.
PVTM par aitu mātēm, Ls/dzīvn.
2008. 9,92 0,182 0,182 100 691 22 615 dzīvn.
2009. 9,91 0,182 0,182 100 662 23 762 dzīvn.
2010. 9,93 0,182 0,182 100 663 25 237 dzīvn.
PVTM par zālāju un linu sēklām, Ls/100kg
2008. * 0,175 0,188 107 56 6390 cnt
2009. * 0,175 0,175 100 56 8686 cnt
2010. * 0,16 0,16 100 50 6930 cnt
PVTM par kartupeļu cieti, Ls/t
2008. 46,99 0,271 0,091 33,57 47 1987 tonnas
2009. 46,61 0,271 0,086 31,7 40 1835 tonnas
2010. 47,04 0,272 0,088 32,4 54 1884 tonnas
Atdalītais PVTM par platībām , Ls/ha
2008. 21,6 12,413 11,775 94,86 27590 547 210 ha
2009. 25,08 14,412 13,51 93,74 26 191 539 805 ha
2010. 21,37 12,39 12,06 97,3 25 263 532 025 ha
Atdalītais PVTM par nokautiem vai
eksportētiem liellopiem, Ls/dzīvn.
2008. 32,92 4,23 3,504 82,87 24181 107 665dzīvn.
2009. 32,89 4,22 3,48 82,46 23 155 106 113dzīvn.
2010. 32,96 4,22 3,44 81,5 22 557 104 645 dzīvn.
Atdalītais PVTM par pienu, Ls/t
2008. 23,68 14,432 13,963 96,70 18549 590 484 446t
2009. 22,46 13,691 13,15 96,05 17 938 585 654 900t
2010. 21,13 12,92 12,26 94,9 17 364 580 813 265 t
Atdalītais PVTM īpašos gadījumos jaunajiem
lauksaimniekiem, Ls/ha
2008. 19,55 - 0,072 - 69 4437 ha
2009. 20,11 - 0,083 - 58 4185 ha
2010. 19,21 - 0,091 - 64 47 02 ha
Kopā:
2008. 51,677 48,184 93,24 168681 -
2009. 52,492 48,746 92,86 153 807 -
2010.
*- PVTM par zālāju un linu sēklām katrai sēklu sugai ir sava likme, skat. 2.10.tabulu
Avots: LAD
2010.gadā vislielākais izmantotais finansējums no piešķirtā finanšu apjoma ir PVTM par aitu
mātēm, PVTM par zālāju un linu sēklām 100 % apmērā, un PVTM par zīdītājgovīm 101 % apmērā. Vismazākais izmantoto finanšu līdzekļu īpatsvars no piešķirtā finansējuma 2010. gadā bija PVTM par
kartupeļu cieti 32 % apmērā (2.9.tabula)
2010.gadā visvairāk saľemto iesniegumu jeb 24 % bija par atdalīto PVTM par lopbarības platībām, t.i. 30 450 iesniegumi, vismazāk - PVTM par zālāju un linu sēklām.
PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem
PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem shēma Latvijā tiek īstenota no 2004.gada. Maksājumu par 2010.gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem lauksaimnieks saľēma, ja
nokaušanas vai eksportēšanas brīdī tie bija vecāki par astoľiem mēnešiem un minimālais liellopa
turēšanas laiks lauksaimnieka ganāmpulkā pirms nokaušanas vai eksportēšanas saskaľā ar LDC datiem nebija mazāks par diviem mēnešiem.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.269, liellopi bija jānokauj PVD uzraudzībā esošā vai Eiropas Kopienas teritorijā atzītā kautuvē vai arī eksportētiem ārpus ES teritorijas tieši no saimniecības, vai
izmantojot komercsabiedrības pakalpojumus. Lauksaimnieks 2010.gadā saľēma atbalstu, ja dzīvnieki bija savlaicīgi reģistrēti LDC, ja regulāri
bija sniegta informācija par visām izmaiľām ganāmpulkā saskaľā ar LR normatīvajos aktos par dzīvnieku,
ganāmpulku un novietľu reģistrēšanas noteikto kārtību. Maksimālais finanšu apmērs PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem 2010.gadā un
maksimālā atbalsta likme norādīta 2.9.tabulā.
PVTM par zīdītājgovīm
PVTM par zīdītājgovīm shēma Latvijā tiek īstenota no 2004.gada.
PVTM par zīdītājgovīm 2010.gadā lauksaimnieks saľēma par:
1) gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku;
36
2) Latvijas brūnajām, Latvijas zilajām, Šveices, Norvēģu sarkanajām, Tiroles pelēkajām u.c.
šķirnes zīdītājgovīm, kas nav minētas EK Regulas Nr.1777/2004 1.pielikumā un kuras neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;
3) par telīti no astoľu mēnešu vecuma, kas nav atnesusies. Lauksaimnieks maksājumu 2010.gadā saľēma, ja ievēroja šādus nosacījumus:
1) dzīvniekiem bija jābūt savlaicīgi reģistrētiem LDC, un lauksaimniekam regulāri bija jāsniedz
informācija par visām izmaiľām ganāmpulkā saskaľā ar LR normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietľu reģistrēšanas noteikto kārtību;
2) līdz 2010.gada 31.decembrim deklarēja govis un telītes valsts LDC kā zīdītājgovis vai potenciālās zīdītājgovis (deklarējot telītes);
3) lauksaimnieks no 2010.gada 15.maija līdz 15.novembrim iesniedza LAD RLP iesniegumu; 4) 2010.gada atbalsta iesniegumā norādītais zīdītājgovju nebija mazāks par 60 % no kopējā
maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā un maksājumam pieteikto telīšu skaits
nepārsniedz 40 % no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita; 5) lauksaimniekam 2010.gada atbalsta pieteikumā minētais dzīvnieku skaits un to proporcija bija
jāsaglabā ganāmpulkā vismaz sešus mēnešus pēc iesnieguma iesniegšanas dienas. Maksimālais finanšu apmērs papildu valsts tiešajam maksājumam par zīdītājgovīm 2010.gadā un
maksimālā atbalsta likme norādīta 2.9.tabulā.
PVTM par aitu mātēm
PVTM par aitu mātēm shēma Latvijā tiek īstenota no 2004.gada. Maksājumu 2010.gadā saľēma lauksaimnieks, kura ganāmpulkā 2010.gadā 1.jūlijā bija ne mazāk
par desmit aitu mātēm, kuras saskaľā ar LDC datiem bija vienu reizi atnesušās vai vecākas par gadu. Lauksaimnieks saľēma atbalstu, ja dzīvnieki bija savlaicīgi reģistrēti LDC, un lauksaimnieks
regulāri bija sniedzis informāciju par visām izmaiľām ganāmpulkā saskaľā ar LR normatīvajos aktos par
dzīvnieku, ganāmpulku un novietľu reģistrēšanas noteikto kārtību. Turklāt lauksaimniekam atbalsta iesniegumā minētās aitu mātes bija jāsaglabā ganāmpulkā vismaz līdz 2010.gada 23.oktobrim (100
dienas pēc iesnieguma iesniegšanas beigu termiľa – 15.jūlija). Maksimālais finanšu apmērs PVTM par aitu mātēm 2010.gadā un maksimālā atbalsta likme
norādīta 2.9.tabulā. Faktiskā atbalsta maksājuma likme 2010.gadā bija 7,21 Ls/dzīvnieku. Tā bija mazāka par maksimālo likmi, jo 2010.gadā PVTM par aitu mātēm tika iesniegti pretendentu iesniegumi, kuros
maksājumam pieteiktā summa 0,25 milj.Ls pārsniedza EK noteikto atļauto summu 0,18 milj.Ls.
PVTM par zālāju un linu sēklām
PVTM par zālāju un linu sēklām shēma Latvijā tiek īstenota no 2004.gada. 2010.gadā maksājums tika piešķirts par 2009.gadā saražotajām un realizētajām kultūraugu
sēklām, kas sertificētas VAAD. Maksājumu par 2009.gadā saražotajām un realizētajām sēklām lauksaimnieks varēja saľemt, ja
viľš LAD RLP:
1) bija iesniedzis informāciju par iegūto ražu līdz 2009.gada 1.oktobrim; 2) līdz 2010.gada 1.augustam iesniedza atbalsta iesniegumu, sēklu sertifikāta kopiju (uzrādot
oriģinālu) un preču pavadzīmju kopijas (uzrādot oriģinālu) vai VID reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.
Kopējais PVTM finanšu apmērs par 2010.gadā realizētām sēklām norādīts 2.9.tabulā. Atbalsta
likmes apjoms dažādām sēklu sugām bija atšķirīgs (skat.2.10.tabulu).
2.10. tabula
Atbalsta likmes PVTM par zālāju un linu sēklām*, Ls/100kg (par 2009.gadā saražotajām un realizētajām kultūraugu sēklām)
Suga Maksājuma likme
Ls/100 kg Suga
Maksājuma likme Ls/100 kg
Plēkšľu kvieši Triticum spelta L. 9,42 Daudzziedu viengadīgā airene
Lolium multiflorum Lam. 7,32
Šķiedras lini Linum usitatissimum 8,62 Ganību airene Lolium perenne L. 12,78
37
L. (fibre flax) Linsēklas Linum usitatissimum L.
(linseed) 10,81
Hibrīdā airene Lolium x boucheanum Knuth
5,73
Sējas kaľepe Cannabis sativa L. 8,81 Bertolini timotiľš Phleum Bertolini
(DC) 20,81
Suľu smilga Agrostis canina L. 15,54 Pļavas timotiľš Phleum pratense
L. 47,77
Baltā smilga Agrostis gigantea Roth.
32,29 Pļavas skarene Poa pratensis L. 4,32
Ložľu smilga Agrostis stolonifera L.
15,54 Purva skarene Poa palustris L. 9,17
Parastā smilga Agrotis capillaris L. 15,54 Parastā skarene Poa trivialis L. 4,58
Augstā dižauza Arrhenatherum elatius (L.) P.
36,12 Hedysarum coronarium L. 12,72
Kamolzāle Dactylis glomerata L. 25,93 Sējas esparsete Onobrichis
viciifolia Scop. 5,01
Niedru auzene Festuca arundinacea Sherb.
35,23 Sarkanais āboliľš Trifolium
pratense L. 14,94
Aitu auzene Festuca ovina L. 7,92 Baltais āboliľš Trifolium repens L. 7,27
Pļavas auzene Festuca pratensis Huds.
19,42 Baltais āboliľš Trifolium repens
L.var.giganteum 4,19
Sarkanā auzene Festuca rubra L. 10,78 Vasaras vīķi Vicia sativa 16,0
Auzeľairene Festulolium 13,75 Ziemas vīķi Vicia villosa 11,29 * Par atsevišķām sēklu sugām nav pieejams PVTM par zālāju un linu sēklām, jo 2009.gadā palielinājās VPM likme un līdz ar to palielinājās atbalsta apjoms, ko sektors varēja saľemt ar VPM
Avots: ZM
No 2010.gada PVTM par zālāju un linu sēklām nebija pieejams par šādām sēklu sugām: Poa nemoralis L., Medicago lupulina L., Medicago sativa L. (ecotypes), Medicago sativa L (varieties), Trifolium alexandrinum L., Trifolium hybridum L., Trifolium incarnatum L., Trifolium repens L.var giganteum, Trifolium resupinatum L.
PVTM par kartupeļu cieti
PVTM par kartupeļu cieti Latvijā tiek īstenots no 2004.gada. PVTM par kartupeļu cietes tonnu 2010.gadā varēja saľemt cietes kartupeļu audzētāji, kuri:
1) noslēdza kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma
piegādi; 2) piegādāja cietes ražotājam kartupeļus atbilstoši noslēgtajam kartupeļu audzēšanas līgumam;
3) līdz 2010.gada 15.jūlijam LAD RLP iesniedza atbalsta iesniegumu un kartupeļu audzēšanas līguma kopiju.
PVTM likme 2010.gadam un kopējais lauksaimniekiem pieejamais finanšu apjoms norādīts
2.9.tabulā.
Atdalītais PVTM par laukaugu platībām
Ľemot vērā, ka Regulas Nr.73/2009 11.pielikumā noteikts, ka ar 2010.gadu pilnībā no ražošanas
ir jābūt atdalītam maksājumam par laukaugiem, tādēļ no 2010.gada PVTM par laukaugiem tiek aizstāts ar atdalīto PVTM par laukaugu platībām.
Atdalītais PVTM par platībām pieejams lauksaimniekiem, kuri:
1) atbilst VPM saľemšanas nosacījumiem; 2) līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz LAD RLP Platību maksājumu iesniegumu;
3) 2009.gadā ir bijuši PVTM par laukaugu platībām saľēmēji. Atdalītais PVTM par laukaugu platībām lauksaimniekiem bija pieejams par references platību jeb
tās daļu, kura attiecīgajā gadā ir saglabāta atbilstoša VPM saľemšanas nosacījumiem. References platība ir hektāru skaits, kas 2009.gadā apstiprināts kā atbilstošs PVTM par laukaugu
platībām.
38
Atdalītā PVTM par laukaugu platībām likmi katru gadu līdz 16.oktobrim, saskaľā ar MK
noteikumos Nr.173 noteikto kārtību, valsts mērogā aprēķina LAD. Kopējais finanšu apjoms atdalītajam PVTM par laukaugu platībām 2010.gadā un atdalītā PVTM
par laukaugu platībām likme norādīta 2.9.tabulā.
Atdalītais PVTM par lopbarības platībām
ZM vienojās ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām par to, ka, 2010.gadā, no ražošanas
ir atdalāma arī PVTM par lopbarības platībām, aizstājot to ar atdalīto PVTM par lopbarības platībām. Jo
2010.gadā atbalsta likme par 1 hektāru bija neliela, bet atbalsta saľemšanas prasības augstas. Atdalītais PVTM par lopbarības platībām ir pieejams lauksaimniekiem, kuri:
1) atbilst VPM saľemšanas nosacījumiem; 2) kuri 2009.gadā ir bijuši PVTM par lopbarības platībām saľēmēji.
Atdalītais PVTM par lopbarības platībām lauksaimniekiem bija pieejams par references platību jeb
tās daļu, kura attiecīgajā gadā ir saglabāta atbilstoša VPM saľemšanas nosacījumiem. References platība ir hektāru skaits, kas 2009.gadā apstiprināts kā atbilstošs PVTM par lopbarības platībām.
Lai pieteiktos atbalstam, lauksaimniekiem līdz kārtējā gada 15.maijam jāiesniedz LAD RLP Platību maksājumu iesniegums.
Maksimālais finanšu apmērs atdalītajam PVTM par lopbarības platībām 2010.gadā un maksimālā atbalsta likme norādīta 2.9.tabulā.
Atdalītais PVTM par platībām
Atdalītajam PVTM par platībām lauksaimnieki Latvijā varēja pieteikties no 2007.gada.
Atdalīto PVTM par platībām par 2010.gadu varēja saľemt lauksaimnieki, kuri: 1) ievēroja VPM saľemšanas nosacījumus;
2) 2006.gadā bija papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām vai papildu valsts tiešā maksājuma par kartupeļu cieti saľēmēji;
3) līdz 2010.gada 15.maijam jāiesniedz LAD RLP Platību maksājumu iesniegums.
Atdalīto PVTM par platībām lauksaimnieki varēja saľemt par references platību jeb tās daļu, kura 2010.gadā bija saglabāta atbilstoša VPM saľemšanas nosacījumiem. Par references platību tika uzskatīts
hektāru skaits, kas 2006.gadā bija apstiprināts kā atbilstošs PVTM par laukaugu platībām, un hektāru skaits, kas 2006.gadā bija noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.
Atdalītā PVTM par platībām likmi katru gadu līdz 16.oktobrim, saskaľā ar MK noteikumos Nr.269
noteikto kārtību, valsts mērogā aprēķina LAD. Kopējais finanšu apjoms atdalītajam PVTM par platībām 2010.gadā un likme norādīta 2.9.tabulā.
Atdalītais PVTM par pienu
Atdalītajam PVTM par pienu lauksaimnieki Latvijā varēja pieteikties no 2007.gada. Atdalīto PVTM par pienu 2010.gadā saľēma lauksaimnieki, kuri:
1) ievēroja VPM saľemšanas nosacījumus;
2) līdz 2010.gada 15.maijam iesniedza LAD RLP Platību maksājumu iesniegumu. 2010.gadā atdalīto PVTM par pienu saľēma lauksaimnieki par 2006./2007.kvotas gadā kvotas
ietvaros realizēto pienu, kā arī jaunie piena ražotāji par 2006./2007.kvotas gadā darījumu rezultātā iegūtās kvotas ietvaros realizēto pienu un par piešķirtajām piena tonnām no restrukturizācijas rezerves.
Par jaunajiem piena ražotājiem 2010.gadā tika uzskatīti lauksaimnieki, kuriem piederēja saimniecība, kuriem nebija kvotas 2006.gada 1.aprīlī, un kuri ir uzsāka piena ražošanu un realizāciju
restrukturizācijas rezerves kvotas ietvaros 2006./2007.kvotas gadā – laikposmā no 2006.gada 1.aprīļa līdz
2007.gada 31.martam. Atdalītā PVTM par pienu likmi katru gadu līdz 16.oktobrim, saskaľā ar MK noteikumos Nr.269
noteikto kārtību, valsts mērogā aprēķina LAD. Kopējais finanšu apjoms atdalītajam PVTM par pienu 2010.gadā un likme norādīta 2.9.tabulā.
Atdalītais PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem
39
Atdalītajam PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem lauksaimnieki Latvijā varēja
pieteikties no 2007.gada. Atdalīto PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem 2010.gadā piešķīra lauksaimniekiem par
liellopiem: 1) par kuriem 2006.gadā lauksaimnieks bija saľēmis PVTM par nokautiem vai eksportētiem
liellopiem;
2) kuri saskaľā ar LDC datiem bija ienākuši (dzimuši, pārvesti no cita ganāmpulka vai iepirkti) ganāmpulkā laika posmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.martam un no ienākšanas brīža
ganāmpulkā turēti vismaz divus mēnešus; 3) kuri saskaľā ar LDC datiem bija nokauti vai eksportēti laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz
2007.gada 1.martam. Kopējais finanšu apjoms atdalītajam PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem 2010.gadā
un atbalsta likme norādīta 2.9.tabulā.
Atdalītā PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem likmi katru gadu līdz 16.oktobrim, saskaľā ar MK noteikumos Nr.269 noteikto kārtību, valsts mērogā aprēķina LAD.
Atdalītais PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem
Atdalītajam PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem lauksaimnieki Latvijā varēja pieteikties no 2007.gada.
2010.gadā atdalīto PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem saľēma lauksaimnieki par
attaisnotajiem hektāriem jeb par to hektāru skaitu, kas bija apstiprināti kā atbilstoši VPM saľemšanas nosacījumiem 2007. vai 2008.gadā.
2010.gadā šis maksājums bija pieejams lauksaimniekiem, kuri laika posmā no 2006.gada 15.maija līdz 2008.gada 1.martam bija reģistrējušies Komercreģistrā un veica lauksaimniecisko darbību.
Lai saľemtu minēto atbalstu, lauksaimniekiem līdz 2009.gada 15.maijam bija jāpiesakās VPM,
iesniedzot LAD RLP Platību maksājumu iesniegumu. Tā kā šim maksājumam nav fiksēta kopējā finanšu aploksne, tas tika finansēts no kopējās
pieejamās PVTM neizmantotās summas, t.i. no neizmantotajām finanšu aploksnēm 2009.gadā. Atdalītā PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem likmi katru gadu līdz 16.oktobrim,
saskaľā ar MK noteikumos Nr.173 noteikto kārtību, valsts mērogā aprēķina LAD. Kopējais finanšu apjoms atdalītajam PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem
2010.gadā un atbalsta likme norādīta 2.9.tabulā.
Izmaiľas PVTM shēmās 2011.gadā
Sākot ar 2011.gadu: tiek pārtraukta pieteikšanās uz atdalīto PVTM par lopbarības platībām; lauksaimnieki varēs pretendēt uz VPM par kaľepju platībām, ja piedalās kaľepju THC
monitoringā;
tiks ieviests atdalītais PVTM par liellopiem, kas aizstās atdalīto PVTM par nokautiem vai
eksportētiem liellopiem. Atdalīto PVTM par liellopiem, varēs saľemt par reģistrētām un 2010.gada 31.decembrī ganāmpulkā esošām vismaz 8 mēnešus vecām telēm, buļļiem un vēršiem, kas atrādās
ganāmpulkā 6 mēnešus (no 2010.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrī). stājas spēkā savstarpējās atbilstības prasības, kas attiecas uz sabiedrības, dzīvnieku un augu
veselības aizsardzību;
precizētas atsevišķas laba lauksamniecības un vides nosacījumu prasības un VPM atbalsta saľemšanas nosacījumi.
Tiešo maksājumu finansējums
2010.gadā lielākais piešķirtais finansējums bija VPM 67,9 milj.Ls jeb 52 % no tiešo maksājumu kopējā finansējuma. Salīdzinot ar 2009.gadu VPM finansējums pieaudzis par 13 % (2009.gadā
finansējums bija 59,3 milj.Ls).
40
Papildu valsts tiešajiem maksājumiem piešķirtais finansējums 2010.gadā bija 52,8 milj.Ls, kas ir
tikai par nepilnu procentu vairāk nekā 2009.gadā, kad PVTM finansējums kopā bija 52,5 milj.Ls.
Avots: ZM
2.2.attēls. TM piešķirtais finansējums 2008.–2010.gadam, tūkst.Ls
2.3. Savstarpējā atbilstība
Savstarpējā atbilstība nodrošina saikni starp atbalsta maksājumu saľemšanu un atbilstību
normatīvajos aktos noteiktiem nosacījumiem. Savstarpējās atbilstības mērķis ir veicināt lauksaimnieku motivāciju ievērot šo prasību izpildi sabiedrības interesēs pretī saľemot tiešos maksājumus. Pēc būtības –
savstarpējā atbilstība ir dažādu normu kopums, kas lauksaimniekam jāievēro, lai saľemtu atbalsta
maksājumus. Savstarpējā atbilstība ietver:
obligātās prasības pārvaldībai attiecībā uz: o vides aizsardzību (Latvijā spēkā no 2009.gada),
o dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju (spēkā no 2009.gada), o pārtikas un barības nekaitīgumu (spēkā no 2011.gada),
o dzīvnieku, augu un sabiedrības veselību (spēkā no 2011.gada), o dzīvnieku labturību (Latvijā stāsies spēkā no 2013.gada);
laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus (spēkā no 2004.gada);
pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas nosacījumu (spēkā no 2005.gada).
Savstarpējā atbilstība attiecas uz šādiem atbalsta maksājumiem:
tiešajiem maksājumiem, tostarp VPM, ACM, īpašo atbalstu par pienu, atbalstu par pārstrādei paredzētajām aveľu un zemeľu platībām;
LAP 2.ass ―Vides un lauku ainavas uzlabošana‖ maksājumiem: MLA, agrovides maksājumiem, ―Natura
2000‖ maksājumiem un maksājumiem, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK un ―Natura 2000‖
maksājumiem mežiem.
Savstarpējās atbilstības prasību izpildi kontrolē šādas kompetentās kontroles iestādes:
LAD kontrolē LLVN ievērošanu un obligāto prasību pārvaldībai izpildi vides jomā;
PVD kontrolē obligāto prasību pārvaldībai izpildi par dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju, pārtikas un barības apriti, dzīvnieku infekcijas slimību kontroli un labturību;
VAAD kontrolē obligāto prasību pārvaldībai izpildi par mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti īpaši jutīgajās teritorijās un augu aizsardzību;
Valsts meža dienests kontrolē obligāto prasību pārvaldībai izpildi vides jomā meža platībās.
0,2 0,2 0,20,6 0,74,3 4,7 3,5 5,1
49,4
59,3
67,9
51,752,5 52,8
106,1117,3
129,5
0
20
40
60
80
100
120
140
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2008. 2009. 2010
milj
.Ls
milj
.Ls
Atbalsts par pārstrādei paredzētajām aveľu un zemeľu platībām
Atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko līmeni
Atsevišķais maksājuma par cukuru
Īpašais atbalsts par pienu
VPM
PVTM
Kopā
41
Ik gadu katrai kompetentajai kontroles iestādei ir jāpārbauda vismaz 1 % no atbalsta
pretendentiem. Latvijā savstarpējās atbilstības kontrolēm katru gadu tiek atlasīti apmēram 1300 lauksaimnieku.
Savstarpējās atbilstības normatīvais ietvars
Savstarpējās atbilstības piemērošanas nosacījumi ir noteikti gan ES, gan Latvijas normatīvajos aktos.
ES kopumā savstarpējās atbilstības piemērošanu regulē vairāki normatīvie akti.
Padomes 2009.gada 19. janvāra Regula Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaľā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, (turpmāk – Regula Nr. 73/2009) nosaka:
ka lauksaimniekam, lai pretendētu uz tiešo maksājumu saľemšanu, ir jāievēro regulas II
pielikumā minētās pārvaldības prasības, kā arī III pielikumā minētie laba
lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (4.–6. pants);
dalībvalstīm savstarpējās atbilstības prasību un izpildes kontrolei ir jāizveido savstarpējās
atbilstības kontroles sistēma un maksājuma samazinājumu sistēma (22.–24. pants).
Padomes 2005.gada 20.septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk – Regula Nr. 1698/2005)
nosaka lauku attīstības 2. ass ―Vides un lauku ainavas uzlabošana‖ pasākumus.
Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regula Nr. 1122/2009 (EK), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaľā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaľā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu, (turpmāk – Regula Nr. 1122/2009) paredz:
detalizētus nosacījumus savstarpējās atbilstības ieviešanai;
savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidi un īstenošanu;
maksājumu samazinājumu piemērošanu.
Komisijas 2006.gada 7.decembra Regula (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, nosaka sīki izstrādātus
noteikumus pārbaudes procedūrām un savstarpējo atbilstību attiecībā uz LAP pasākumiem. Latvijā savstarpējās atbilstības piemērošanu 2010.gadā noteica šādi normatīvie akti:
MK 2007.gada 17.aprīļa noteikumi Nr.269 ―Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros‖. Tie nosaka:
savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību kopumu, kuras ieviestas Latvijā atbilstoši
Regulas Nr. 73/2009 II pielikumā minētajām direktīvām;
laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus, kas ieviesti Latvijā atbilstoši
Regulas Nr. 73/2009 III pielikumam; pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas nosacījumus;
nosacījumus attiecībā uz savstarpējās atbilstības kontrolēm pārbaudēs saimniecībās uz
vietas.
MK 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr. 573 ―Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai" nosaka ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus.
MK 2010.gada 23.marta noteikumi Nr. 295 ―Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai" nosaka ES lauku attīstības atbalsta pasākumus vides un lauku ainavas uzlabošanai – MLA,
―Natura 2000‖ maksājumu, maksājumu, kas saistīts ar D2000/60/EKK, ―Agrovides‖ maksājumu, Natura 2000‖ maksājumu (meža īpašniekiem), meža vides maksājumus.
42
Aktualitātes savstarpējā atbilstības jomā 2010.gadā
No 2010.gada 1.janvāra, atbilstoši Regulas Nr. 73/2009 III pielikuma nosacījumiem, ar MK
2010.gada 2.marta noteikumiem Nr.213 ―Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 ―Kārtība kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta
shēmu ietvaros‖‖ tika noteiktas laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības attiecībā uz obligātajiem standartiem ūdens aizsardzības un pārvaldības jomā par ūdens izmantošanas atļauju procedūru
ievērošanu, atbilstoši EK audita norādēm tika precizēti ari laba lauksaimniecības un vides stāvokļa
nosacījumi par augsnes erozijas novēršanu un biotopu saglabāšanu. Līdz ar to, lai pilnā apmērā saľemtu tiešos maksājumus, lauksaimniekam 2010.gadā papildus
citām prasībām bija jānodrošina, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme nogāzēs ar slīpumu, kas lielāks par 10 grādiem, laikā no 1.oktobra līdz 31.martam būtu klāta ar veģetāciju, tiek saglabāti dabas pieminekļi un
ir ūdens resursu lietošanas atļauja, ja viľš izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes
ūdeľu diennaktī.
2.4. Kopējā tirgus atbalsta instrumenti
Atbalsts augļu un dārzeľu ražotāju organizācijām
Latvijā 2010.gadā kopumā darbojās jau trīs atzītas ražotāju grupas – divas dārzeľu un viena
augļu ražotāju grupa, līdz ar to var apgalvot, ka ar katru gadu palielinās interese par kooperāciju. Jāatzīmē, ka 2010.gadā atzīšanu saľēma pirmā augļu ražotāju grupa, kura apvieno 6 augļu un
ogu ražotājus. Tādejādi arī augļu nozarē nākamo 5 gadu laikā, pateicoties ES ELGF fonda, valsts līdzekļiem un pašas ražotāju grupas līdzfinansējumu, tiks veikti ieguldījumi augļu un ogu šķirošanā,
fasēšanā, uzglabāšanā un transportēšanā līdz tirdzniecības vietas. Augļu un dārzeľu ražotājiem apvienojoties tiek būtiski palielināta to konkurētspēja, ražošanas
realizācijas apjoms, kā arī veicināta ražošanas modernizācija. Tāpēc ražotāju grupas ir lielisks veids kā
ražotāji kooperējoties, var piesaistīt ES finansējumu un nostiprinot savas pozīcijas ne tikai Latvijas, bet arī citu ES dalībvalstu augļu un dārzeľu tirgos.
EK programma vistrūcīgākajām personām
EK programmas vistrūcīgākajām personām (turpmāk – programma) mērķis ir sniegt atbalstu vistrūcīgākajām personām, piegādājot tām intervencē iepirktus pārtikas produktus un to izstrādājumus,
papildus jānorāda, ka programmas ietvaros izsniegtā pārtika ir papildus palīdzība trūcīgajām personām un
tās mērķis nav nodrošināt ar sabalansētu pārtiku trūcīgo personu mēneša garumā. Programma tiek finansēta no ELGF līdzekļiem, savukārt PVN (22 %) tiek segts no nacionālā
budžeta. Pārtikas produktus trūcīgajām personām izsniedz nevalstiskās labdarības organizācijas. Iespēja
saľemt pārtikas produktus 2010.gadā bija ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras ir noteiktas
saskaľā ar normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. Persona saľem pārtikas komplektu, uzrādot pašvaldības sociālā dienesta izsniegtu izziľu.
Programma darbojas saskaľā ar 2010.gada 14.septembra EK Regulu Nr. 807/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem trūcīgākajām personām Savienībā
un 2007.gada 22.oktobra Eiropas Padomes Regulu Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem.
Latvijā programmas darbību regulē ZM izstrādāti MK 2009.gada 8.decembra noteikumi Nr.1415
„Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot EK programmu vistrūcīgākajām personām‖.
Latvija EK programmā piedalās kopš 2006.gada.
43
2.11. tabula
Dati par EK programmas vistrūcīgākajām personām realizāciju 2008.–2010.gadā
Programmas realizēšanas gads 2008. 2009. 2010.
Izvēlēto komersantu skaits 1 1 2
Produkti putraimi
auzu pārslas; četrgraudu pārslas; makaroni; pankūku
milti; vājpiena pulveris
ātri vārāmās auzu pārlsas; četrgraudu pārslas; griķu pārslas, pankūku milti; vājpiena pulveris;
piens 2 %
Izvēlēto labdarības organizāciju skaits 7 7 17
Izdales vietu skaits 205 260 445
Saľēmēju skaits 39315 44083 77146
Izmantotais graudu daudzums, tonnās Tonnās produkti netika piešķirti, tika piešķirts finansējums to
iepirkšanai iekšējā tirgū
21 929 (Zviedrijas intervences
krājumi) 1 022 (Igaunijas intervences krājumi)
Izmantotais vājpiena pulvera daudzums,. tonnās
969 (Igaunijas intervences krājumi)
Izmantotais EK finansējums, EUR 92 361,66 1 462 281,98 4 083 669,02
Izmantotais nacionālā budžeta līdzfinansējums, Ls 0 208 847,62 126 171,20
Avots: ZM
Apkopotā informācija par programmas rezultatīvajiem rādītājiem 2008., 2009. un 2010.gadā liecina, ka ar katru gadu programmas īstenošana Latvijā noris aizvien sekmīgāk (2.11.tabula). 2010.gadā
salīdzinājumā ar 2009.gadu programmas realizācijai tika izmantots gandrīz trīs reizes lielāks EK
finansējums. Tāpat arī izdales vietu skaits 2010.gadā attiecībā pret 2009.gadu ir palielinājies par 71 %, kas līdz ar to radīja iespēju apkalpot par 75 % lielāku trūcīgo personu skaitu kā 2009.gadā.
Ar 2009.gadu programmā trūcīgajām personām tika uzsākta pārtikas komplektu izdale, kuros tiek iekļauti dažādi graudu un piena grupas produkti.
Programmas īstenošanai 2011.gadā Latvijai EK piešķīra 22 993 t graudu no Latvijas intervences
noliktavām, 27 670 t graudu no Igaunijas intervences noliktavām, 730 t vājpiena pulvera no Igaunijas intervences noliktavām. Plānots, ka 10 labdarības organizācijas ar 429 piegāžu vietām 2011.gadā 138 762
vistrūcīgākajām personām izdalīs pārtikas produktu komplektus, kuros būs miežu putraimi, a/l kviešu milti, četrgraudu pārslas, auzu pārslas, vājpiena pulveris un piens (2 %).
Programma „Augļi skolai‖
2010./2011.mācību gads bija pirmais mācību gads, kad Latvijā ieviesa EK programmu skolu
apgādei ar augļiem un dārzeľiem (turpmāk – „Skolas auglis)‖, līdz ar to sākot ar 2011.gada pirmo mācību nedēļu lielākā daļa no 1.-6.klašu skolēniem bez maksas saľems 100 g svaigus augļus (ābolus, bumbierus,
lielogu dzērvenes), dārzeľu (kāpostus, kolrābjus, burkānus un kāļus) vai to asorti. Kopējais finansējums programmas ieviešanai Latvijā 2010./2011.mācību gadā ir 421 776 Ls, no
kuriem 75% finansē ES un 25% - Latvija. Programmā pirmajā ieviešanas gadā tika pieteikti 89 070 (78 %) 1.-6. klašu skolēni (597 skolas), t.i., 78 % no valstī kopējā 1.-6.klašu skolēnu skaita.
LAD pirmajā „Skolas augļa‖ programmas ieviešanas gadā bija pieteikušies 127 produktu
piegādātāji (atbalsta pretendenti), kuriem līdz 15.decembrim bija jānoslēdz līgums ar izglītības iestādi, kura līdz attiecīgajam datumam bija pieteikusies dalībai „Skolas augļa‖ programmā. 42 % no visiem
atbalsta pretendentiem bija ēdināšanas uzľēmumi, 25 % pašvaldības, 23 % integrēto augļu un dārzeľu ražotāji, 8 % izglītības iestādes un 2 % integrēto augļu un dārzeľu ražotāju kooperatīvās sabiedrības.
Paredzēts, ka augļu un dārzeľu izdale pirmajā mācību gadā notiks 7 nedēļu ilgā periodā no
2011.gada 10.janvāra līdz 25.februārim un katrs 1.-6.klases skolēns šajā periodā saľems 35 bezmaksas augļu vai dārzeľu porcijas. Ja skolu skaits paliks nemainīgs, tad kopumā tiks izdalītas 3,2 milj. porcijas
(3,2 t augļu un dārzeľu). Atbalsta likme par vienu 100 g porciju ir paredzēta Ls 0,12 bez PVN. Papildus bezmaksas augļiem un dārzeľiem, skolēniem tiks nodrošināti izglītojošie pasākumi, kuru
mērķis ir veicināt zināšanas par veselīgu uzturu, kā arī augļu un dārzeľu veselīgo ietekmi uz veselību.
Izglītojošos pasākumus nodrošinās skolas.
44
„Skolas piena‖ programma
EK finansētās programmas „atbalsts piena produktu piegādei izglītojamiem‖ jeb tā sauktās
„Skolas piena‖ programmas ietvaros izglītojamiem ir iespēja saņemt 200 vai 250 ml piena vai noteiktu piena produktu dienā par samazinātu cenu. Programma paredz arī iespēju dalībvalstij
piešķirt papildus finansējumu no valsts budžeta, ļaujot produktu cenu vēl vairāk samazināt vai pat nodrošināt tos bez maksas.
Programmas pamatmērķi ir saistīti ar veselīga uztura un piena patēriľa veicināšanu starp
skolēniem. „Skolas piena‖ programmu ES reglamentē šādi normatīvie akti:
- t.s. „vienotā TKO regula‖ jeb Padomes regula Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju (turpmāk – regula Nr.1234/07);
- Komisijas Regula (EK) Nr. 657/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par
to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr.1234/2007 attiecībā uz Kopienas atbalstu piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem.
Atbalstāmie produkti ir sadalīti kopumā 5 kategorijās - pirmajā (I.) kategorijā ietilpst pasterizēts piens (ar dažādām piedevām, t.sk. augļu sulu) ) un raudzēti piena produkti ar augļu sulu. Otrajā (II.)
kategorijā ietilpst piena produkti ar augļiem (t.sk., raudzēti, aromatizēti), savukārt 3.-5. (III., IV., V.) kategorija atvēlēta dažādiem sieriem.
Dalībvalsts ir tiesīga izvēlēties, par kuriem produktiem atbalsts tiek piešķirts un Latvijā šobrīd
atbalsts tiek piešķirts par visiem produktiem, kuri ietilpst I. un II.kategorijā. ES atbalsta likme I kategorijas produktiem ir 18,15 EUR/100 kg, un II kategorijas produktiem –
16,34 EUR/100 kg. Latvijā programma darbojas kopš 2004.gada un šobrīd programmu ievieš MK 2011.gada
1.februāra noteikumi Nr.106 „Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības
atbalstu piena produktu piegādei, kuri paredzēti izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”.
Latvijā atbalsta pretendents programmas ietvaros var būt piena produktu ražotājs, piena produktu izplatītājs, pati izglītības iestāde, kā arī pašvaldība, kuras teritorijā darbojas konkrētā izglītības
iestāde. Atbalsta pretendents saľem atbalstu, bet skolēni saľem „labumu‖ – produktu par pazeminātu
cenu.
2010.gadā Latvijā programmas ietvaros bija pieejams tikai ES atbalsts (budžeta ierobežojumu dēļ netika piešķirts valsts līdzfinansējums, kas bija pieejams laikā no 2005. līdz 2008.gadam un nodrošināja pirmskolas un sākumskolas (1.-4.klase) izglītības iestāžu audzēkľiem glāzi piena dienā bez maksas). Taču 2008. un 2009.gadā veikto ES likumdošanas izmaiľu ietekmē ES atbalsts kļuvis
„elastīgāks un pieejamāks” – produktu klāsts (salīdzinot ar iespējām līdz 2007.gadam ieskaitot) ir
paplašinājies ar tādiem produktiem kā piens ar augļu sulu, raudzēti piena produkti ar augļu sulu un dažādi piena produkti ar augļiem u.c. Turklāt glāzē ieliets piens, kefīrs vai jogurts vairs nav vienīgais
pasniegšanas veids, lai konkrētais produkts varētu pretendēt uz atbalstu – proti, produktus ir iespējams nepārstrādātā (nevārītā) veidā iekļaut arī ēdienreizes sastāvā. Piemēram, pienu (nevārītu) pievienot kā
aizdaru dažādiem desertiem (ķīselis, pudiľš, graudaugu pārslas) utml., tādējādi ļaujot samazināt šīs porcijas cenu izglītojamiem. Šajā gadījumā gan jānodrošina cenas atšķirība izglītojamiem un pārējiem
pircējiem. Bez tam, piena produktiem ar augļiem minimālais piena saturs samazināts no agrākiem 90 %
uz 75 %, lai padarītu programmu atbilstošāku uzľēmumu piedāvātajam produktu sortimentam. Latvijā programmu administrē LAD.
2.12. tabula
„Skolas piena” programmas realizācija 2007./2008. – 2009./2010.mācību gadā
Mācību gadi 2008./2009.
(01.09.2008 -
31.08.2009)
2009./2010. (01.09.2009.-
31.08.2010.)
2010./2011. (01.09.2010.-
01.02.2011.)
Iesaistītas izglītības iestādes 511 37 45
Iesaistīto izglītojamo skaits, tūkst. 20,5 6,3 7,9
Piegādātā piena daudzums, t 716 93,8 64,9
45
Pretendenti, kas iesaistās programmā 92 16 19
Izmaksāta summa (ES un valsts atbalsts),
Ls
280582,7* 12045,5* 8210,08*
ES atbalsts 91903,4* 12045,5* 8210,08*
Valsts atbalsts 188679,3** 0 0
Avots: LAD
* LAD veiktās atbalsta izmaksas attiecīgajā periodā
** 2008./2009. mācību gadā valsts atbalsts izmaksāts kā pārejošais maksājums no iepriekšējā mācību
gada
Kā redzams 2.12.tabulā, programmas apguve būtiski samazinājās 2009./2010.mācību gadā, ľemot vērā, ka budžeta ierobežojumu dēļ 2009. un 2010.gadā netika piešķirts valsts līdzfinansējums
programmai. Arī 2.12.tabulā par 2010./2011.mācību gadu norādītie dati atspoguļo programmas rādītājus
tikai līdz 2011.gada janvāra mēnesim (ieskaitot), kad nebija pieejams valsts līdzfinansējums. Sākot ar 2011.gada februāri programmai ir piešķirts valsts līdzfinansējums, kā rezultātā līdz mācību gada beigām
programmas apguve, piemēram, skolēnu skaita ziľā, pieauga par vairāk nekā 120 %.
Atbalsts ārkārtas tirgus pasākumiem piena nozarē
Lai palīdzētu novērst 2008.–2009.gada ekonomiskās krīzes negatīvās sekas ES piensaimniecības
sektorā un sniegtu atbalstu ES piena ražotājiem, kurus vissmagāk skāra ekonomiskā krīze un kuriem
šajos apstākļos radās likviditātes problēmas, 2009.gada 15.decembrī tika apstiprināta Eiropas Komisijas Regula (ES) Nr. 1233/2009, ar ko nosaka īpašu tirgus atbalsta pasākumu piena
nozarē (turpmāk – Regula Nr.1233/09). Regula Nr.1233/09 paredzēja piešķirt ES dalībvalstu piena ražotājiem vienreizēju atbalstu 300 milj.EUR kopējā apmērā, kas bija jāizmaksā līdz 2010.gada
30.jūnijam. Bez tam Regula Nr.1233/09 noteica katrai dalībvalstij piešķiramo atbalsta apjomu, kā arī noteica, ka atbalsta piešķiršanas kritērijus dalībvalsts izvēlas pati. Taču kritērijiem jābūt objektīviem,
piemērotiem nediskriminējošā veidā un ka atbalsts nerada konkurences kropļojumus.
Saskaľā ar Regulas Nr.1233/09 nosacījumiem, Latvijai noteiktais atbalsta apjoms bija 1 445 810 eiro jeb 1 016 116 Ls. Atbalsts tika piešķirts, pamatojoties uz MK 2010.gada 30.marta
noteikumiem Nr.327 „Kārtība, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem piena nozarē”, kurā noteikti atbalsta piešķiršanas kritēriji, samaksas kārtība un termiľi.
Noteikumi paredzēja, ka atbalstu piena ražotājam piešķir par 2008./2009. kvotas gadā pieejamās
piena kvotas ietvaros (skaitot kopā tiešās tirdzniecības kvotu un piegādes kvotu) realizēto piena tonnu, ja ražotājs atbilda šādiem nosacījumiem:
a) piena ražotājam pieejamā piena kvota uz 2009.gada 31.martu bija vismaz 80 tonnas un ražotājs 2008./2009. kvotas gadā bija realizējis vismaz 80 tonnas piena;
b) piena ražotājs 2009./2010. kvotas gadā vismaz vienu reizi veica piena realizāciju pieejamās piena kvotas ietvaros.
Atbalsta saľēmēju loks tika noteikts, balstoties uz šādiem apsvērumiem:
piena ražotāji, kuri kvotas ietvaros pārdevuši vismaz 80 tonnas piena 2008./2009.kvotas gadā,
kopumā deva 70 % no visa Latvijā kvotas ietvaros pārdotā piena, kaut arī šo ražotāju īpatsvars kopējā kvotas īpašnieku skaitā veidoja tikai 7,87 %, kas nozīmē, ka šie ražotāji pārstāv vidējās un
lielās piena ražošanas saimniecības; Tādējādi var uzskatīt, ka tieši šie ražotāji orientējas uz tirgu un tie ir veikuši visapjomīgākās
investīcijas ražošanas modernizēšanā un saimniecības attīstībā un tieši uzľemto kredītsaistību dēļ
šo saimniecību finansiālā situācija krīzes ietekmē tika apdraudēta visvairāk.
Atbalsta kritēriji tika saskaľoti ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Atbalsta likme bija 2,32 Ls/tonnu. Tā tika aprēķināta, dalot pieejamo finansējumu (1,016
milj.Ls) ar kopējo kritērijiem atbilstošo piena tonnu skaitu (438,66 tonnas). Atbalstu saņēma kopumā 1409 piena ražotāji.
Datus par kritērijiem atbilstošajām piena tonnām uz 2010.gada 15.aprīli apkopoja LDC.
46
Diskusijas Augsta līmeľa darba grupā piensaimniecības jautājumos
ALDG tika izveidota 2009.gadā kā viens no EK rīcības pasākumiem saistībā ar nepieciešamību
cīnīties ar piena nozares krīzes sekām un veidot stabilu, efektīvu un konkurētspējīgu piena nozari ES nākotnē. ALDG mērķis bija ielūkoties piena nozares vidēja termiľa un ilgtermiľa perspektīvās, jo īpaši
attiecībā uz piena kvotu pakāpenisku atcelšanu, kas noslēgsies 2015.gada 1.aprīlī. ALDG darbības laikā nozares eksperti diskutēja par to, vai un kādi jauni pasākumi būtu nepieciešami, lai turpmāk palīdzētu
stabilizēt tirgu un ražotāju ienākumus, samazinātu cenu svārstības un uzlabotu tirgus caurskatāmību.
ALDG vadīja EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors Žans Luks Demartī
(Jean-Luc Demarty), un tajā darbojās dalībvalstu pārstāvji (Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Rigonda
Lerhe, ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore un Aivars Lapiľš, ZM valsts sekretāra
vietnieks). Tāpat ADLG sanāksmēs tika pieaicināti dažādus pārtikas ķēdes posmus pārstāvošu
organizāciju pārstāvji – gan ražotāji, gan pārstrādātāji, gan arī tirgotāji (COPA-COGECA, EUCOLAIT,
EUROCOMMERCE, EC Via Campesina, EMB), kā arī vairāki zinātnes un pētniecības nozares pārstāvji un
trešo valstu (ASV, Jaunzēlande, Austrālija) pārstāvji.
ALDG izskatāmie jautājumi jau sākotnēji tika sadalīti 4 diskusiju blokos:
I Bloks
Līgumattiecības starp piensaimniekiem un piena pārstrādes uzľēmumiem,
lai veiksmīgāk līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū.
Piena ražotāju ietekmes palielināšana darījumos ar pārējiem
ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem.
Tirgus pārredzamība un informācija kā ieguvums piena ražotājiem,
pārstrādei un patērētājiem.
II Bloks Vai pastāvošie tirgus instrumenti ir piemēroti?
„Nākotnes līgumu‖ (fjūčeru) tirgus iespējamā izveide piena nozarē.
Saistībā ar 1. un 2. bloku
Tirgus sistēmas pieredze valstīs ārpus ES
III Bloks Informācija par tirgu un produktiem (kvalitātes, veselības un marķējuma
jautājumi)
IV Bloks Inovācijas un pētniecība ar mērķi uzlabot piena nozares konkurētspēju.
ALDG savā ziľojumā vienojās par vairākiem priekšlikumiem turpmākai rīcībai attiecībā uz I.bloka jautājumiem:
Jautājums ALDG ierosinājums
Līgumattiecības starp piena
ražotājiem un
pārstrādātājiem:
Nepieciešams palielināt piena nozares pārstāvju izpratni un atbildību, lai tirgus
signāli tiktu pēc iespējas efektīvāk uztverti un būtu iespējams piedāvājumu pielāgot pieprasījumam. Tāpēc EK būtu jāapsver piemērotākais veids, vadlīniju
vai tiesību akta projekta formā, kā uz brīvprātības principiem veicināt iepriekšnoslēgtu, rakstisku līgumu izmantošanu, kuros būtu atrunāti tādi kritēriji
kā cena un cenas aprēķins, piegādājamais daudzums, piegāžu grafiks, līguma
termiľš un tā laušanas nosacījumi. ALDG arī ierosināja, ka nosakot ES likumdošanas līmenī šos līgumus kā brīvprātīgus, dalībvalstīm varētu dot tiesības
tos piemērot kā obligātus. Visiem līguma specifiskajiem elementiem jābūt izrunātiem starp abām līguma pusēm. Jāľem vērā arī kooperatīvu kā uzľēmuma
darbības formas specifiskās iezīme
Piena ražotāju
ietekmes palielināšana
darījumu slēgšanā:
EK būtu jāapsver tiesību akta projekts, kas paredzētu iespēju piena ražotāju organizācijām diskutēt par līgumu nosacījumiem, t.sk., cenu. Šīs darījuma
slēgšanas sarunas varētu būt attiecināmas gan uz visu ražotāju organizācijas biedru saražoto produkciju, gan tikai uz noteiktu tās daļu un tām varētu noteikt
zināmu kvantitatīvu limitu, izteiktu % no ES ražošanas. Attiecībā uz šādām
darījuma slēgšanas sarunu iespējām būtu arī jāvērtē, vai tās piemērot pastāvīgi vai tomēr uz noteiktu laiku, taču jebkurā gadījumā ir jāparedz iespēja
nosacījumus pārskatīt. Arī pie šī jautājuma ir jāľem vērā kooperatīvu kā uzľēmuma darbības formas specifiskās iezīmes
47
Attiecībā uz starpnozaru/starpprofesionālām organizācijām, EK būtu
jāturpina pētījumi par to, vai pašreizējie augļu un dārzeľu sektora nosacījumi būtu piemērojami arī piena nozarē. Ja EK atzīst, ka tie ir piemērojami, tad
vienādi jāpiemēro arī tiesiskie ierobežojumi konkurenci kropļojošām darbībām, kā arī EK tiesības uzraudzīt šīs darbības. Jebkuriem normatīvo aktu grozījumiem
jānodrošina iekšējā tirgus normāla darbība
Piena piegādes
ķēdes
caurskatāmība:
EK būtu jāturpina darbs pie Eiropas Pārtikas cenu uzraudzības tīkla (European Food Price Monitoring Tool), plašāk pielietojot jau pieejamo informāciju. Tāpat
EUROSTAT un dalībvalstu statistikas institūcijām būtu jāmeklēt iespēju saprātīgu
izmaksu ietvaros savstarpēji apmainīties ar plašāku informācijas klāstu, piemēram, piena un piena produktu apjomi
Balstoties uz šiem ALDG priekšlikumiem, 2010.gada beigās tika izstrādāts Priekšlikums
Padomes un Parlamenta regulai, ar ko groza regulu Nr.1234/07 (Vienotā TKO regula)
attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu sektorā. Regulas projekts paredzēja šādas galvenās izmaiņas esošajā piena nozares tiesiskajā regulējumā:
1) piena ražotāji varēs veidot ražotāju organizācijas, kuras savu biedru vārdā varēs veikt līgumslēgšanas sarunas ar piena iepircējiem un/vai pārstrādātājiem. Dalībvalstij būs
pienākums atzīt šādas ražotāju organizācijas, ja tās izpilda noteiktās prasības, tai skaitā:
Ražotāju organizācijas līgumslēgšanas sarunās aptvertais piena daudzums nepārsniedz 3,5 % no
ES kopējās piena ražošanas un 33 % no tās dalībvalsts piena ražošanas, kuras biedrus organizācija pārstāv un/vai 33 % no tās dalībvalsts piena ražošanas, ar kuras
pārstrādātājiem/iepircējiem organizācija veic līgumslēgšanas sarunas savu biedru vārdā. Tomēr regulas projektā noteiktie ierobežojumi un tiesības attieksies tikai uz tām ražotāju
organizācijām, kuras saņēmušas dalībvalsts atzīšanu saskaņā ar regulas projekta nosacījumiem. Tas nozīmē, ka šīs normas neattieksies arī uz kooperatīvu (vai jebkādu citu ražotāju
veidotu organizāciju), kamēr tas nebūs iesniedzis atzīšanas pieprasījumu un saľēmis atzīšanu.
2) dalībvalsts būs tiesīga savā teritorijā noteikt, ka par visām piena piegādēm starp ražotāju un iepircēju vai pārstrādātāju, kā arī starp vairākiem iepircējiem un starp iepircēju un
pārstrādātāju, ir jābūt noslēgtam rakstiskam līgumam. Taču arī tad, ja dalībvalsts būs izvēlējusies šo iespēju, prasība par obligātu rakstiska līguma slēgšanu neattieksies uz gadījumiem, kad ražotājs pienu
piegādā kooperatīvam, kura biedrs viľš ir. Šajā gadījumā kooperatīvam nav obligāti jābūt atzītai ražotāju
organizācijai. Šis regulas projekts pirmoreiz tika prezentēts dalībvalstīm 2010.gada 13.decembra MP, kad arī
aizsākās detalizētas diskusijas par šo projektu. Diskusijas turpinājās 2011.gadā.
Eksporta kompensācijas
Eksporta kompensācijas ir Latvijai nozīmīgs TKO atbalsta instruments, kura apgūšana sekmē
eksportētāju konkurētspējas saglabāšanu trešo valstu tirgos, jo ar eksporta kompensācijām tiek
kompensēta cenu atšķirība starp ES tirgu un trešo valstu tirgiem. Latvijā eksporta kompensācijas ir pieejamas kopš iestāšanās ES 2004.gadā, jo atbilstoši PTO nosacījumiem ES ir viena no valstīm, kas
vairākiem produktiem (kopumā 20) drīkst piemērot eksporta kompensācijas. Jāatzīmē, ka saskaľā ar PTO Dohas attīstības raunda ietvaros Tirdzniecības ministru konferencē Honkongā 2005.gada decembrī
pieľemto deklarāciju – PTO valstis, ievērojot paralelitātes principu, apľemas līdz 2013.gada beigām atcelt visa veida eksporta kompensācijas un citus pasākumus ar līdzīgu efektu.
2010.gadā nav bijušas izmaiľas eksporta kompensāciju režīmā un kompensācijas turpinātas
piemērot tādiem produktiem kā liellopu un teļa gaļai, cūkgaļai, vistas gaļai, olām, arī pārstrādātiem produktiem.
2010.gadā Latvijā kopumā eksporta kompensācijas tika izmaksātas 120 tūkst.Ls apmērā (2.13.tabula). Eksporta kompensācijas tika maksātas tikai par divām produktu grupām – pienu un piena
produktiem (117 tūkst.Ls) un pārstrādātiem produktiem (produkti, kuros ir iestrādāts kāds no
48
pamatproduktiem, kuram tiek piemērotas eksporta kompensācijas (piem., kompensācija par jogurtu vai
par konditorejā iestrādātām olām)) (2,8 tūkst.Ls).
2.13. tabula
Latvijā izmaksātais eksporta kompensāciju apmērs pa produktu sektoriem
2008.–2010.gadā, Ls
Sektors Izmaksāts, Ls
2008. 2009. 2010.
Graudaugi 1 799,19 - -
Cukurs 69 510,50 1 733,44 -
Piens un piena produkti 188 608,79 384 316,58 117 253,20
Pārstrādātie produkti 104 496,74 30 807,63 2 892,62
Avots: LAD
Latvijas eksportētāji visvairāk ir pieteikušies eksporta kompensācijām par pienu un piena produktiem: 2010. gadā šīs kompensācijas bija 98 % no kopējām eksporta kompensāciju izmaksām
Latvijā. Attiecīgi 64 % eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem tika maksāts par eksportu
uz Krieviju, 26 % – uz Azerbaidžānu, 10 % – uz Saūda Arābiju. Šeit jāpiebilst, ka eksporta kompensācijas pienam un piena produktiem vēl aizvien ir noteiktas 0 %, bet 2010.gadā izmaksātās eksporta
kompensācijas ir par eksporta darījumiem, kas notikuši periodā, kad par piena un piena produktu eksportu pienācās kompensācijas.
Uzľēmēji Latvijā saľem eksporta kompensācijas arī par pārstrādātu produktu eksportu:
2010.gadā – 2 % no kopējām eksporta kompensāciju izmaksām Latvijā. Galvenā mērķa valsts bija Krievija (par produktiem, kas eksportēti uz šo valsti, ir samaksāts 77 % no eksporta kompensācijām par
pārstrādātiem produktiem). Mazākā apjomā par subsidētiem pārstrādātiem produktiem tika maksāts arī par eksportu uz ASV (23 %).
Pēc eksporta kompensāciju izmaksu apmēra var secināt, ka 63 % no 2010. gadā izmaksātajām
eksporta kompensācijām ir bijušas par produktiem, kuru eksporta mērķa valsts bijusi Krievija, 25 % – par produktiem, kas eksportēti uz Azerbaidžānu un 10 % - par produktiem, kas eksportēti uz Saūda Arābiju.
Salīdzinājumam: 2009.gadā 47 % no izmaksātajām kompensācijām maksāts par produktiem, kuru eksporta mērķa valsts bija Krievija, bet 19 % – par produktiem, kas eksportēti uz Alžīriju, 19 % – par
produktiem, kas eksportēti uz Azerbaidžānu un 9 % - par produktiem, kas eksportēti uz Saūda Arābiju.
Tirgus intervences pasākumi
Tirgus intervence ir cenu atbalsta sistēma, ar mērķi stabilizēt tirgu gadījumos, kad produktu
cenas ir būtiski samazinājušās. Tā var tikt piemērota kā atbalsts par privāto uzglabāšanu vai kā iepirkums
intervencē par noteiktiem ES izcelsmes produktiem (labība, rīsi, cukurs, olīveļļa un galda olīvas, liellopu un teļa gaļa, piens un piena produkti, cūkgaļa, aitas un kazas gaļa).
2010.gadā ZM izstrādāja MK noteikumu projektu „Kārtība, kādā tiek uzraudzīti un administrēti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū‖ (MK apstiprināts 2011.gada
25.janvārī). Šādu noteikumu izstrāde bija nepieciešama, lai vienkāršotu normatīvos aktus un mazinātu
administratīvo slogu intervences pasākumu piemērošanā. Attiecīgi ar jaunajiem noteikumiem tika atcelta virkne novecojošu regulējumu un noteiktas vienotas normas intervences pasākumu piemērošanai par
dažādiem produktiem. 2010.gadā Latvijā tika īstenots vienīgi graudu iepirkums intervencē. Graudu iepirkuma intervencē
periods ir no 1.novembra līdz 31.maijam un tie tiek iepirkti par likmi 101,31 EUR/t (~71 Ls/t). Latvijā
periodā no 2009.gada 1.novembra līdz 2010.gada 31.maijam intervencē tika iepirktas 22 993 t miežu. Turpretī periodā no 2010.gada 1.novembra graudi iepirkumam intervencē netika piedāvāti, jo tos varēja
realizēt tirgū par cenu, kas par vairāk nekā 50 % pārsniedza intervences cenu. Bez tam atbilstoši KLP ―veselības pārbaudē‖ lemtajam no 2010./2011. tirdzniecības gada minētajā
intervences periodā intervencē: - netiek iepirkti mieži, ja vien, ievērojot tirgus situāciju un cenu attīstību, EK nepieľem lēmumu par
miežu iepirkuma intervencē īstenošanu atbilstoši konkursa procedūrai;
49
- iespējams iepirkt 3 milj. tonnas mīksto kviešu par 101,31 EUR/t, bet intervencē piedāvāto mīksto
kviešu iepirkums, kas pārsniedz 3 milj. tonnu limitu, notiks atbilstoši konkursa procedūrai.
ES lauksaimniecības produktu veicināšana
ES lauksaimniecības produktu veicināšanas un informēšanas pasākumu sistēma ir iespēja
profesionālajām nozaru organizācijām izstrādāt un realizēt līdz pat 3 gadus ilgas programmas noteiktu lauksaimniecības produktu popularizēšanai gan iekšējā ES tirgū, gan ārpus ES robežām, izmantojot ES un
valsts līdzfinansējumu attiecīgi 50 un 30 % apmērā.
2010.gadā savu darbību otrajā programmas realizācijas gadā turpināja divas Latvijas lauksaimniecības produktu veicināšanas un informēšanas programmas iekšējā tirgū:
1. Latvijas augļkopju asociācijas programma „Augļi veselībai‖, realizējot šādus pasākumus: TV klipu izveide un pārraide;
Radio klipu izveide un pārraide;
Zemeľu festivāla organizēšana;
Informatīvie raksti un intervija drukātajos medijos un radio;
Konkursi skolēniem, studentiem;
Apaļā galda diskusija žurnālistiem;
Semināru organizēšana.
2. Biedrības „Siera klubs‖ programma „Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena
produktiem‖, realizējot šādus pasākumus: Piena un siera popularizēšana mēdijos – TV, radio un rakstītā prese;
Piena un siera popularizēšana un degustācijas skolās, citās mācību iestādēs un lielveikalos;
Informatīvo un reklāmas materiālu izgatavošana un izplatīšana (bukleti, pierakstu blociľi,
atstarotāji);
Semināru organizēšana viedokļu veidotājiem.
Programmu mērķis ir informēt patērētājus par attiecīgo produktu kvalitāti, veselību, daudzveidību
un nozīmi ikdienas uzturā, tādējādi veicinot produktu patēriľu un ražošanu. 2010.gadā EK apstiprināšanai tika nosūtītas arī divas jaunas programmas iekšējā tirgū:
1. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Ziemeļoga‖ programma ―Dzērvenes
veselībai un labsajūtai‖;
2. Stādu audzētāju biedrības programma „Dzīvo augu dekoratīvās dārzkopības produktu
veicināšanas un informācijas pasākumi iekšējā tirgū‖. Šīs programmas apstiprinātas EK un savu darbību Latvijā uzsāks 2011.gadā.
Cukura nozares restrukturizācijas programma
Kopējais Latvijai paredzētais atbalsts no ES restrukturizācijas fonda ir 74,3 milj.EUR. Sākot ar
2008.gadu tika uzsākta cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta apguve, apgūstot 50 % no kopējā pieejamā atbalsta apjoma. 2009.gadā tika apgūti 40 % no kopējā pieejamā atbalsta apjoma. Savukārt
2010.gadā tika apgūti 4 % no kopējā pieejamā atbalsta apjoma. Turpmākos 2011. un 2012.gadā tiks apgūti atlikušie 6 % no kopējā pieejamā atbalsta apjoma. 2008.gadā atbalstu saľēma cukurfabrikas 9,7
milj.EUR apmērā un cukurbiešu audzētāji 27,2 milj.EUR apmērā. 2009.gadā cukurfabrikas saľēma pēdējo restrukturizācijas atbalsta daļu 28,9 milj.EUR apmērā.
Ľemot vērā to, ka Latvija ir pilnībā izbeigusi cukura ražošanu un tai vairs netiek piešķirta cukura
ražošanas kvota, valsts ir izstrādājusi cukura rūpniecības restrukturizācijas programmu, lai saľemtu dažādošanas atbalstu no restrukturizācijas fonda, kura mērķis ir veicināt un atbalstīt cukura rūpniecības
restrukturizācijas skartajā reģionā to infrastruktūras objektu bojājumu un vides problēmu novēršanu, kuru rašanās tieši saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu, tādējādi veidojot
pievilcīgu vidi cukura nozari aizstājošas saimnieciskās darbības attīstībai un sakārtojot vidi kopumā. Uz
dažādošanas atbalstu saskaľā ar 2008.gada 14.jūlija MK noteikumiem Nr.556 „Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijas
skartajam reģionam‖ varēja pretendēt pagastu un novadu pašvaldības, kuru teritorijā 2006.gadā ir audzētas cukurbietes pārstrādei cukurā ne mazāk kā viena hektāra platībā, kā arī pilsētas, kurās
50
2006.gadā cukurbietes tikušas pārstrādātas cukurā. Pieejamais dažādošanas atbalsts ir EUR 8 496 013
apmērā, t.sk.: no restrukturizācijas fonda - EUR 7 282 297;
Latvijas valsts līdzfinansējums - EUR 1 213 716.
Dažādošanas atbalsta apguve tika uzsākta 2009.gadā, kurā tika apgūti 6 %, savukārt 2010.gadā
tika apgūti 41 % no kopējā dažādošanas atbalsta apjoma. Dažādošanas atbalstu ir plānots izmaksāt 2009., 2010., 2011. un 2012.gadā.
2.5. Lauku attīstības programma 2007.–2013.gadam
2010.gadā turpinājās LAP ieviešana. Tika veiktas būtiskas izmaiľas pasākumu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu projektu iesniedzējiem. Piemēram,
pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija turpmāk būs iespējams projekta iesniegumus iesniegt jebkurā LAD reģionālajā struktūrvienībā, neatkarīgi no projekta īstenošanas vietas, tomēr saglabājot
publiskā finansējuma sadalījumu pa reģioniem. 2010.gadā nodrošināta projektu iesniegumu pieľemšana
15 pasākumiem. Pavisam 2010.gadā projektu veidu pasākumos tika pieľemti 5 357 projekti par kopējo publiskā
finansējuma apjomu 216 milj.Ls, savukārt apstiprināti – 4 056 projekti (152,7 milj.Ls) (izľemot lauztos līgumus).
Sākot ar 2008.gadu lauksaimniekiem tika dota iespēja pieteikties platību maksājumiem,
izmantojot EPS, kas būtiski atviegloja un optimizēja pieteikšanās procesu. 2010.kalendārajā gadā lauksaimniekiem pirmo reizi tika piedāvāta iespēja iesniegt lauku bloku precizēšanas pieprasījumu
izmantojot EPS. Šādu iespēju 2010.gadā izmantoja 3032 lauksaimnieki. LAP 2004.-2006. ietvaros 2010.gadā jaunas saistības uzľemties nevarēja, un atbalsts par
papildus pieteikto platību netika piešķirts. 2010.gadā, paplašinot jau esošās BLA, BDUZ, BI saistības LAP
2004.-2006. ietvaros kaut vai par 0,01 ha vai 0,01 m, lauksaimnieks uzľēmās jaunas piecu gadu saistības LAP 2007.-2013. ietvaros, ievērojot saistošos atbalsta saľemšanas nosacījumus.
Pasākuma „Arodapmācības un informācijas pasākumi” ietvaros 2010.gadā netika izsludinātas jaunas projektu pieľemšanas kārtam, kā arī netika apstiprināti jauni projekti. 2010.gadā
pasākuma ietvaros tika veikti publiskie maksājumi 773 Ls apmērā. Ľemot vērā, ka pasākuma īstenošana ir pārtraukta un paredzētais finansējums pārdalīts citu LAP pasākumu īstenošanai, kā arī ievērojot valsts
budžeta dotāciju un subsīdiju samazinājumu lauku attīstības pasākumiem, un lai nodrošinātu
lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas pārstrādes nozarē nodarbināto un nozaru darbībā iesaistīto personu kvalitatīvu apmācību, apmācību pasākumus turpmāk paredzēts īstenot VLT darbības ietvaros.
Pasākuma „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” ieviešana ar LAP Uzraudzības komitejas 2009.gadā pieľemto lēmumu tika pārtraukta un 2010.gadā nenotika projektu iesniegumu pieľemšana,
tomēr jaunajiem lauksaimniekiem vecumā līdz 40 gadiem, iesniedzot projektu pasākumā „Lauku
saimniecību modernizācija‖ atbalsta intensitāte tika palielināta par 10 %. Turpinājās apstiprināto projektu īstenošanas uzraudzība un atskaišu vērtēšana.
Pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” ietvaros 2010.gadā tika izsludināta 1 projektu iesniegumu pieľemšanas kārta un atbalsta pretendentu iesniegto projektu publiskais finansējums bija
116 % no šajā kārtā izsludinātā publiskā finansējuma, kas liecina par atgūšanos no ekonomiskās krīzes un uzľēmēju spēju investēt uzľēmumu attīstībā, neskatoties uz ekonomiskām problēmām, jo iepriekšējā
– 2009.gadā tika pieprasīts tikai 19 % no attiecīgajās kārtās izsludinātā publiskā finansējuma. 2010.gadā
tika iesniegti 1837 projekti un apstiprināti 1696 projekti. Lielākā daļa investīcijas veiktas jaunu ražošanas pamatlīdzekļu, tehnikas un iekārtu iegādei (aptuveni 73 %), taču ar būvniecību saistītās investīcijas ir
bijušas daudz mazākas (aptuveni 27 %), kas liecina par īstermiľa investīciju pārsvaru. Lielākā daļa saimniecību, kas pieteikušās uz atbalstu, darbojas graudkopības nozarē (aptuveni 45 %) un piena
lopkopības nozarē (aptuveni 32 %), daudz mazāk gaļas lopkopības nozarē (aptuveni 8 %), kā arī jaukta
tipa saimniecības (laukkopība un lopkopība) – aptuveni 5 %, kas liecina par graudkopības un piena lopkopības dominējošo stāvokli Latvijas lauksaimniecībā. Vislielākā aktivitāte ir bijusi abos Kurzemes
reģionos, kā arī Dienvidlatgales un Viduslatvijas reģionos, kas norāda uz lauksaimnieku spēju attīstīt saimniecības un lauksaimniecisko ražošanu arī citviet Latvijā, ne tikai Zemgalē un Rīgas reģionā, kas ir
ekonomiski aktīvākie un attīstītākie reģioni. 51 % projektu iesniegti Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes,
51
Viduslatvijas un Dienvidlatgales RLP. Šie reģioni aptver samērā lielu daļu no Latvijas teritorijas un
ekonomiskā attīstība tajos ir salīdzinoši augsta. Zemākā aktivitāte novērojama Ziemeļaustrumu un Austrumlatgales reģionos, kas ir no galvaspilsētas visattālākie un pašlaik ekonomiski mazāk attīstītie
reģioni. Šajos abos reģionos iesniegti tikai 16 % no kopējā 2010.gadā iesniegto projektu iesniegumu skaita. Pārējie 33 % iesniegumu tika iesniegti Zemgales, Lielrīgas un Ziemeļvidzemes reģionos, kuros
8.kārtas ietvaros bija salīdzinoši mazāka aktivitāte, nekā 2009.gadā.
Pasākuma „Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana” ietvaros 2010.gadā turpinās 2009.gadā izsludinātā projekta iesniegumu pieľemšanas kārta, kur atbalsta pretendentu 2010.gadā iesniegto
projektu publiskais finansējums sastāda tikai 7,4 % no kārtā izsludinātā publiskā finansējuma. 2010.gadā iesniegti 379 projekti ar reģistrēto publisko finansējumu Ls 594 924 apmērā un apstiprināti 365 projekti
ar apstiprināto publisko finansējumu Ls 560 344 apmērā. Zemais finansējuma pieprasījums izskaidrojams ar to, ka projektu ir daudz, bet salīdzinoši mazi pēc finansējuma apjoma. Lielākā daļa projektu iesniegti
Lielrīgas RLP (22 % no visiem iesniegtajiem projektiem), Ziemeļaustrumu RLP (16 % no visiem
iesniegtajiem projektiem) un Ziemeļvidzemes RLP (15 % no visiem iesniegtajiem projektiem). Zemāka aktivitāte novērojama Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Zemgales reģionos, kur arī mežainums
sasniedz tikai 30-40 % no kopējās attiecīgās teritorijas platības. Finansējuma apguve pasākumā ir mazāka kā plānots. Pasākuma efektīvu ieviešanu kavē tas, ka
investīciju gadījumā nav atbalstāms atbalsta saľēmēja ieguldījums. Mežu īpašniekiem projektu īstenošanu
sadārdzina augstās pakalpojumu izmaksas vai to ierobežotā pieejamība. Būtiskākie ierobežojošie faktori – relatīvi liels mazo atbalsttiesīgo platību īpatsvars (lielas projekta sagatavošanas izmaksas salīdzinot ar
atbalsta apjomu) un nosacījums, ka atbalstu var saľemt tikai par saľemtajiem pakalpojumiem. Lai uzlabotu pasākuma efektivitāti, EK ir iesniegts priekšlikums grozīt attiecīgo regulu, pieļaujot
iespēju saľemt atbalstu arī par paša meža īpašnieka veikto jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgu mežaudžu nomaiľu.
Pasākuma „Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība” ietvaros
2010.gadā tika izsludinātas 3 projektu iesniegumu pieľemšanas kārtas, kā arī kopā ar trešo izsludināto kārtu tika izsludināta atsevišķa kārta projektu iesniegumu pieľemšanai jauna piena pārstrādes uzľēmuma
veidošanai. Atbalsta pretendentu iesniegto projektu publiskais finansējums vidēji kārtās sastāda 34 % no izsludinātā publiskā finansējuma (trešajā kārtā tie ir 62 %, savukārt pirmajā kārtā tikai 10 %). Atbalsta
pretendentu aktivitāte gada laikā ir palielinājusies ne tikai attiecībā uz gada sākumu, bet arī attiecībā pret
iepriekšējā gada vidējo rādītāju par 26 %. Atbalsta pretendentu iesniegto projektu publiskais finansējums izsludinātajā projektu pieľemšanas kārtā piena nozares pārstrukturizēšanai jauna piena
uzľēmuma veidošanai sastāda 57 % no izsludinātā publiskā finansējuma. Lielākā daļa uzľēmumu, kas pieteikušies uz atbalstu darbojas piena pārstrādes jomā (aptuveni 24 %) un ārpus Līguma par Eiropa
Savienības darbību I pielikumā minēto produktu pārstrādēs jomā (aptuveni 24 %), mazāk gaļas
pārstrādes (aptuveni 15 %) un graudu pārstrādes jomā (aptuveni 15 %) un tikai aptuveni 9 % augļu un dārzeľu pārstrādēs jomā.
Pasākuma „Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” ietvaros 2010.gadā nenotika projektu iesniegumu pieľemšana, bet
turpinājās atskaišu vērtēšana, maksājumu veikšana un apstiprināto projektu īstenošanas uzraudzība. Pasākuma „Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija” ieviešana ar LAP Uzraudzības
komitejas 2009.gadā pieľemto lēmumu tika pārtraukta un 2010.gadā nenotika projektu iesniegumu
pieľemšana, bet turpinājās atskaišu vērtēšana, maksājumu veikšana un apstiprināto projektu īstenošanas uzraudzība.
Pasākumā „Ražotāju grupas” 2010.gadā notika viena projektu iesniegumu pieľemšanas kārta, kurā uz atbalstu pieteicās divas no jau atbalstu saľemošajām ražotāju grupām un tika apstiprināti divi
projekti ar kopējo summu 1200 latu. Tika izmaksāts arī kārtējais atbalsts par 2004.-2006.gada periodā
uzľemtajām saistībām (pārejošās saistības). Pasākuma „Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu
teritorijas)” 2010.gadā atbalstam pieteicās 46 535 pretendenti, kas ir par nepilniem 5 % mazāk kā iepriekšējā gadā. Kopējais izmaksātais atbalsts par 2010.gadā apstiprinātajām MLA platībām šobrīd5
sastāda 25,5 milj.Ls. Analizējot MLA maksājumu teritoriālo dalījumu, redzams, ka pasākums ir nozīmīgs
5 LAD dati uz 23.03.2011. http://www.lad.gov.lv/lv/es-atbalsts/tiesie-maksajumi/2010-gada-platibu-maksajumu-izmaksas-(informacija-uz-23-03-2011-)/
52
tieši ekonomiski „atpalikušāko‖ reģionu atbalstīšanā, jo 2/3 no kopējā atbalsta saľem salīdzinoši vājāk
attīstītie reģioni – Latgale un Vidzeme. MLA atbalstīto platību īpatsvars 2010.gadā ir ~40 % no lauku bloku kopējās platības. Datu slānis, ko var attēlot kartē lauku blokos, satur atbalstam deklarētās platības,
kas ir 47 % no lauku bloku kopējās platības CSP dati rāda, ka sējumu platības mazāk labvēlīgo apvidu zemēs ir būtiski palielinājušās, un to pieaugums bijis straujāks, nekā teritorijās ārpus MLA6. Lielākā daļa
no neizmantotās zemes atgriezta apritē MLA teritorijās. Turklāt izmantotās LIZ pieaugums ir vēl lielāks
nekā neizmantotās LIZ samazinājums: kopumā izmantotās zemes platība lauku saimniecībās 4 gadu laikā pieaugusi par 281 tūkst. ha (par 19 %), bet neizmantotās LIZ platība samazinājusies par 185 tūkst. ha
(par 54 %). Tā kā MLA maksājumi skar visplašāko teritoriju salīdzinot ar citiem LAP finansētajiem platību maksājumiem, turklāt tie ir diferencēti atkarībā no teritorijas statusa (1., 2.un 3.kategorijas MLA
teritorijas), ir pamats uzskatīt, ka lielākā ietekme lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas sekmēšanā ir tieši MLA maksājumiem. MLA atbalsts, ľemot vērā atbalsta saľemšanas nosacījumus, ir sekmējis ne vien
izmantoto platību pieaugumu, bet arī ganāmo mājlopu ganāmpulka palielināšanos atbalstāmajās
teritorijās (īpaši gaļas liellopu un aitu), kā arī invazīvo augu apkarošanu. Latvijas teritorijā lauksaimniecības nosacījumi (zemes kvalitāte, infrastruktūra, realizācijas iespējas u.c.) dažādās valsts
vietās ir ļoti atšķirīgi, tādēļ kompensējošiem maksājumiem, kas palīdz izlīdzināt teritoriālās atšķirības, ir ļoti liela un iespējams pat izšķiroša nozīme, lai veicinātu lauksaimniecisko darbību valsts lielākajā daļā.
Pašlaik neviens cits atbalsta veids to pietiekamā mērā nespēj aizvietot.
Pasākuma „Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK” ietvaros 2010.gadā tika atbalstītas 6 334 saimniecības ar apstiprinātu kopējo LIZ platību
58 503 ha, kas ir par aptuveni 6 % saimniecību vairāk kā pērn. Kopējais izmaksātais atbalsts par 2010.gadā apstiprinātajām NATURA platībām šobrīd7 sastāda 0,83 milj.Ls, attiecīgi šo atbalstu pašreiz ir
saľēmuši 1 450 pretendenti. Pasākums „Agrovides maksājumi” ir viens no diviem lielākajiem 2.ass pasākumiem, kura
īstenošanai atvēlētais sabiedriskais finansējums ir 161 119 582 Ls, kas ir 16,5 % no LAP kopējā un 44,2
% no 2.ass sabiedriskā finansējuma. 2010.gadā „Agrovides‖ atbalstam pieteicās 8 738 saimniecības ar 218 578 ha lielu kopējo atbalsttiesīgo platību.
Pasākuma „Agrovides maksājumi‖ ietvaros 2010.gadā tika īstenoti šādi apakšpasākumi: ―Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība‖;
―Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos‖;
―Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana‖;
―Buferjoslu ierīkošana‖;
―Erozijas ierobežošana‖;
―Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana’’;
―Rugāju lauks ziemas periodā’’.
Pasākuma „Agrovides maksājumi‖ apakšpasākumu BLA, BDUZ un IDIV ietvaros notiek veiksmīga
zemes apsaimniekošana ar mērķi uzlabot bioloģisko daudzveidību, kas noris izmantojot videi draudzīgas
saimniekošanas metodes, 2010.gadā šī platība bija 197 939 ha. Ar katru gadu pieaug bioloģiskās lauksaimniecības sertificētās platības. Tā 2010.gadā par vienu
procentu palielinājās bioloģiski sertificēto saimniecību platības attiecība pret pārējo apsaimniekoto LIZ platību, salīdzinājumā ar pērno gadu. 2010.gadā tika saľemti 3.6 tūkstoši pieteikumu BLA atbalstam uz
160 tūkstošiem sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības hektāru, kas ir par pieci tūkstoši hektāru vairāk kā pērn. Kopējais izmaksātais atbalsts par 2010.gadā apstiprinātajām BLA platībām ziľojuma sastādīšanas
brīdī8 sastāda 11,54 milj.Ls, par 3 324 saimniecībām.
Īstenojot BLA apakšpasākumu, kopumā ir atbalstīti 95,6 % no plānotās sasniedzamās platības. Pasākuma atbalsts bijis ļoti nozīmīgs bioloģiskā saimniekošanas veida izaugsmei, ko pierāda straujā
saimniecību skaita un apsaimniekoto platību palielināšanās kopš atbalsta uzsākšanas 2004.gadā – aptuveni 10 reižu. Pašreizējās pasākuma aptvertās platības sasniedz aptuveni 9 % no apsaimniekotās
LIZ.
6 CSP Lauku saimniecību struktūras apsekojumi. 7 LAD dati uz 23.03.2011. http://www.lad.gov.lv/lv/es-atbalsts/tiesie-maksajumi/2010-gada-platibu-maksajumu-izmaksas-(informacija-uz-23-03-2011-)/ 8 LAD dati uz 23.03.2011. http://www.lad.gov.lv/lv/es-atbalsts/tiesie-maksajumi/2010-gada-platibu-maksajumu-izmaksas-(informacija-uz-23-03-2011-)/
53
Tā kā 2009.gadā tika apsekotas jaunas zālāju platības, pateicoties kam BVZ platības palielinājās
no 63 tūkst.ha līdz 68 tūkst.ha, bet kuras atbalstam varēja pieteikt tikai sākot ar 2010.gadu, kad saľemto atbalsta pieteikumu skaits pieauga par 10 %. Tātad, 2010.gadā tika saľemti 4 512 iesniegumi par 36,8
tūkst. atbalsttiesīgajiem ha. Apakšpasākumam BDUZ vislielākā ietekme ir uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu par ko
liecina zinātniskajā literatūrā atspoguļoto pētījumu un Latvijā veikto case-study9 pētījumu rezultāti. Latvijā
veiktajos pētījumos 2010.gada vasarā konstatēta lielāka augstāko augu un dienas tauriľu bioloģiskā daudzveidība apsaimniekotajos bioloģiski vērtīgajos zālājos, salīdzinot ar neapsaimniekotajiem.
2.14. tabula LAP ietvaros platībatkarīgo pasākumu pieteikto iesniegumu skaits un apstiprinātie ha
2010.gadā
Pasākums Pasākuma
saīsinājums
Iesniegumu
skaits
Apstiprinātie
ha
„Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas
apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas‖ MLA 46 535 1 029 385
„Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK‖
NATURA 6 334 58 503
„Natura 2000 maksājumi (meža īpašniekiem)‖ NIM 1 775 26 402
„Agrovide‖ apakšpasākumi: ―Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība‖;
―Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos‖;
―Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu
saglabāšana‖;
―Buferjoslu ierīkošana‖;
―Erozijas ierobežošana‖;
―Integrētās dārzkopības ieviešana un
veicināšana‖; ―Rugāju lauks ziemas periodā‖.
BLA BDUZ
LDGRS
BI
EI IDIV
RLZP
3 597 4 512
354
90
7 120 124
501
160 471 36 809
NA*
104 257
394674** 659
20 639
Piezīme:* dzīvnieki; ** metri
Avots: LAD
Pasākuma „Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” ietvaros Šobrīd pasākuma ieviešana ir pārtraukta. Ľemot vērā pēdējās (2009.gadā izsludinātās kārtas) projektu
iesniegšanas kārtas augsto aktivitāti, 2010.gadā ar EK tika saskaľota finansējuma pārdale no Meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas pasākuma (5,27 milj.Ls), lai būtu iespējams atbalstīt visus pēdējā
kārtā iesniegtos atbalsta saľemšanas nosacījumiem atbilstošos projektus.
Pasākuma „NATURA 2000 maksājumi (meža īpašniekiem, par aizliegto saimniecisko darbību)” ietvaros 2010.gadā atbalstīto mežsaimniecību skaits bija 1 775 un atbalstītās zemes platības
bija 26 402 ha, kam salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir vērojams neliels kāpums gan iesniegumu skaita, gan atbalstiesīgās platības ziľā. Vislielākais atbalsta saľēmēju skaits ir Vidzemē, kur ir lielākais mežainums un
arī daudz privātajā īpašumā esošu NATURA 2000 teritoriju. Iespēja saľemt ikgadējās kompensācijas ir
veicinājusi dažādu ierobežojošu nosacījumu, piemēram, ne esoša meža inventarizācija, nesakārtotas īpašuma lietas u.c., novēršanu.
Pasākuma „Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana” ietvaros 2010.gadā tika izsludināta otrā projekta iesniegumu pieľemšanas kārta
aktivitātē "Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana". Šajā kārtā iesniegti 2 projekti ar reģistrēto publisko finansējumu 924 505 Ls apmērā. Atbalsta pretendents – valsts pārvaldes iestāde
(Valsts meža dienests) ir iesniedzis 2 projektus uguns novērošanas torľu būvniecībai un rekonstrukcijai
un sakaru un novērošanas iekārtu tīkla izveidošanai un pilnveidošanai. Aktivitātē „Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas
katastrofu radīto postījumu vietās” - 2010.gadā turpinās 2009.gadā izsludinātā projekta iesniegumu pieľemšanas kārta. 2010.gadā iesniegti 72 projekti ar reģistrēto publisko finansējumu 177 719 Ls apmērā
9 LDF ekspertu L.Auniľas un U.Piterāna 2009.gadā veiktie case-study pētījumi.
54
un apstiprināti 72 projekti ar apstiprināto publisko finansējumu 176 383 Ls apmērā. Šīs atbalsta
aktivitātes specifika nosaka, ka atbalsts mežsaimniecības potenciāla atjaunošanai tiek sniegts ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto postījumu vietās, līdz ar to nav iespējams precīzi prognozēt katastrofu
apjomu un pasākuma kopējie rādītāji ir zemāki. Lielākā daļa projektu iesniegti Viduslatvijas RLP (50 % no visiem iesniegtajiem projektiem).
Pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” ietvaros 2010.gadā tika izsludināta
1 projekta iesniegumu pieľemšanas kārta no 12.aprīļa līdz 13.maijam, kurā atbalsta pretendentu iesniegto projektu publiskais finansējums sastāda 64 % no izsludinātā publiskā finansējuma. 2010.gadā
apstiprināti 162 projekti ar apstiprināto publisko finansējumu 6 829 811 Ls (izľemot lauztos līgumus). Pasākums ir plānots kā viens no nozīmīgākajiem lauku attīstībai un nodarbinātības veicināšanai
laukos, jo tā pieejamais publiskais finansējums ir 91 828 492 Ls, un tas veido aptuveni 10 % no kopējās LAP publiskā atbalsta summas. Šis ir nozīmīgākais pasākums 3.ass ietvaros, jo aptver 68 % no ass
finansējuma, un ir galvenais pasākums, ar kura palīdzību plānots attīstīt nelauksaimnieciskas aktivitātes
un veicināt nodarbinātību lauku teritorijā. Pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” apakšpasākumā „Enerģijas
ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas” no 2010.gada 5.maija līdz 7.jūnijam LAD pieľēma pieteikumus otrajā projektu iesniegumu pieľemšanas kārtā. Uz
atbalstu pieteicās 44 pretendenti, no kuriem 2010.gadā tika apstiprināti 24 projekti ar publisko
finansējumu – 20,7 milj.Ls) (izľemot lauztos līgumus). Pirms projektu pieľemšanas kārtas izsludināšanas 2010.gada sākumā tika veikta atbalstu administrējošo noteikumu izmaiľas, kas nosaka, ka atbalstu var
saľemt tieši komersanti, kas ražo lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes produkciju, kā arī, paredz stingrākus nosacījums finansējuma pieejamības pierādīšanai.
Pasākuma „Tūrisma aktivitāšu veicināšana” ietvaros 2010.gada pavasarī tika izsludināta viena - piektā projektu iesniegumu pieľemšanas kārta, kurā atbalsta pretendentu apstiprinātais publiskais
finansējums sastāda 31,5 % no izsludinātā publiskā finansējuma un apstiprināto projektu skaits - 27, ar
publisko finansējumu 0,68 milj.Ls. Lielākā daļa projektu iesniegti Lielrīgas (37,5 % no visiem iesniegtajiem projektiem) un Dienvidlatgales (22,5 % no visiem iesniegtajiem projektiem) RLP.
Kopumā šajā kārtā tika iesniegti 35 projektu pieteikumi, par summu 1,48 milj.Ls, bet no tiem 8 projekti tika noraidīti. Visbiežākie projektu noraidīšanas iemesli ir šādi:
nav esošs tūrisma pakalpojumu sniedzējs;
atdeve nesamērīga pret plānoto investīciju (piemēram, plāno ieguldīt 200 000 Ls, bet ieľēmumi
no tūrisma tā rezultātā - 200 Ls (investīcija nelietderīga));
neatbilstība citiem pasākuma nosacījumiem.
Pasākums ir vērsts uz vienmērīgu attīstību visā Latvijas teritorijā, un izteikta finansējuma koncentrēšanās vienā reģionā nav vēlama no saskaľotas un ilgtspējīgas teritorijas attīstības viedokļa.
Pasākuma ieviešanu ietekmēja sarežģītā ekonomiskā situācija, ka būtiski samazināja lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēju ienākumus un līdz ar to arī iespējas investēt esošo objektu attīstībā.
Pasākuma „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” ietvaros 2010.gadā tika izsludinātas 4 projektu iesniegumu pieľemšanas kārtas ar kopējo finansējumu 28 milj.Ls apstiprināto
projektu skaits šajās kārtās sasniedza 167, bet kopā 2010.gadā tika apstiprināti 303 projekti ar publisko
finansējumu 28 milj.Ls. Aktīva pretendentu pieteikšanās atsākusies 2010.gadā, kā rezultātā visā pasākumā līdz 2010.gada beigām izsludinātas jau 12 kārtas, kurās pieteiktais sabiedriskais finansējums
jau par 0,4 % pārsniedz atvēlēto. Arī apstiprināto projektu finansējums jau tuvojas 70 % no atvēlētā. Aplūkojot atbalstīto projektu īstenotās atsevišķās aktivitātes, vispopulārākā ir kultūras namu,
saieta namu un brīvā laika pavadīšanas centru būvniecība vai rekonstrukcija, kas paredzēta 134
projektos. Nākamā populārākā aktivitāte ir ielu uzlabošana, kas paredzēta 81 projektā , kam seko pašvaldību auto ceļu būvniecība vai rekonstrukcija – 52 projekti. Jāatzīmē, ka viena projekta ietvaros var
tikt realizētas vairākas aktivitātes. 2010.gadā turpinājās LAP 4.ass „LEADER pieejas īstenošana” atbalsta pasākumu ieviešana ar
mērķi, izmantojot LEADER pieejas metodi, veicināt lauku iedzīvotāju iesaistīšanos vietējo problēmu
risināšanā, uzlabot uz vietējām vajadzībām balstītus pārvaldības mehānismus vietējā līmenī un sniegt atbalstu vietējām attīstības iniciatīvām, kas ir saskaľotas ar LAP un iekļautas vietējo rīcības grupu
izstrādātajās vietējās attīstības stratēģijās.
55
Pasākumā „Vietējo attīstības stratēģiju īstenošana” tika izsludināta atkārtota vietējo
attīstības stratēģiju iesniegumu pieľemšana un atbalstu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai saľēma vēl viena VRG (vietējo organizāciju un lauku iedzīvotāju apvienība, kas darbojas noteiktā teritorijā ar
iedzīvotāju skaitu robežās no 5 līdz 65 tūkstoši). Savukārt trīs VRG palielināja darbības un savas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritoriju, pievienojot jaunas teritorijas, kas atbilst saľemšanas
nosacījumiem, un veica nepieciešamos grozījumus vietējā attīstības stratēģijā. Līdz ar to atbalstu vietējās
attīstības stratēģijas īstenošanai kopumā ir saľēmušas 40 VRG plānoto 33 VRG vietā, un LAP sasniedzamais rādītājs ir izpildīts par 133 %. Tāpat arī VRG aptvertā teritorija un kopējais iedzīvotāju
skaits teritorijā krietni pārsniedz LAP plānoto (attiecīgi par 117,6 % lielāka ir vietējo rīcības grupu aptvertā teritorija un par 256 % lielāks kopējais iedzīvotāju skaits teritorijā).
2010.gadā apstiprināti 802 vietējām attīstības stratēģijām atbilstoši projektu iesniegumi ar kopējo publisko finansējumu 5,33 milj.Ls un realizēti pilnībā vai daļēji 501 projekts ar kopējo publisko
finansējumu 3,2 milj.Ls. Tāpat kā 2009.gadā vislielākā interese tika izrādīta aktivitātē, kurā atbalstu var
saľemt sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat vietējiem
iedzīvotājiem svarīga un nepieciešama bijusi aktivitāte, kurā atbalstu piešķir pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai – jaunu pakalpojumu izveidei un esošo kvalitātes uzlabošanai un sasniedzamības
nodrošināšanai.
Turpretī arī 2010.gadā nebija vērojams progress pasākuma „Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” aktivitāšu īstenošanā, kur atbalstu var saľemt
projektiem, kas atbilst pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija‖ un pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana‖ atbalsta saľemšanas nosacījumiem.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu, 2010.gadā turpinājās pasākuma „Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas
aktivizēšana” aktivitāšu īstenošana. Atbalstu saľēma 39 VRG, tajā skaitā 7 VRG pieteica projektus un to
īstenošanu uzsāka 2010.gadā.
2.3.attēls. Latvijas LAP 2007.–2013.gadam ieviešana 2010.gadā
26
0,02
48
1
7 11
0,3 0,00
5 0,1
28
1
21
0,00 2 4
0,3 -
200
400
600
800
1 000
1 200
1 400
1 600
-
10
20
30
40
50
60
skaits
milj
.Ls
Apstiprinātais publiskais finansējums, miljonos LVL Pieteikuma skaits
56
2.4.attēls. Latvijas LAP 2007.–2013.gadam izmaksātā finansējuma sadalījuma struktūra asu
griezumā 2010.gadā
2.15. tabula
LAP 2007.–2013.gadam publiskā finansējuma maksājumi
Asis/pasākumi 2010.gadā Kumulatīvie maksājumi no
2007.-2010.gadam
1 2 3
1. ass Ls Ls
Arodapmācības un informācijas pasākumi 773 279 354
Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem 2 235 837 4 793 061
Priekšlaicīga pensionēšanās (t.sk. pārejošās saistības) 2 834 908 6 995 341
Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana
- 4 579
Lauku saimniecību modernizācija 23 336 622 62 900 327
Lauku saimniecību modernizācija (Kredītu fonds) 14 142 117 14 142 117
Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana 717 698 1 512 813
Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana 1 801 154 2 761 071
Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana (Kredītu fonds)
5 536 245 5 536 245
Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu
2 545 635 3 186 314
To standartu ievērošana, kas pamatojas uz Kopienas tiesību aktiem (t.sk. pārejošās saistības)
293 527 2 627 431
Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija (t.sk. pārejošās saistības)
3 534 793 11 855 873
Ražotāju grupas (t.sk. pārejošās saistības) 130 011 495 675
1.ass kopā 57 109 319 117 090 200 2. ass
Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izľemot kalnu teritorijas)
35 726 405 106 516 093
Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK
1 505 746 4 191 366
Agrovides maksājumi 26 997 245 48 723 624
Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana 2 919 508 3 806 722
NATURA 2000 maksājumi (meža īpašniekiem) 834 599 147 708
Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešana
315 033 456 683
2. ass kopā 68 298 535 163 842 196 3. ass
Atbalsts uzľēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)
7 004 614 9 726 128
Atbalsts uzľēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu) (Kredītu fonds)
6 088 184 6 088 184
Tūrisma aktivitāšu veicināšana 306 410 463 744
Tūrisma aktivitāšu veicināšana (Kredītu fonds) 656 523 656 523
1.ass37%
2.ass43%
3.ass19%
4.ass1%
57
Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem 15 954 734 24 184 999
Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana 120 953 313 722
3. ass kopā 30 131 418 41 433 301 4.ass
Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana 3 165 625 3 165 625
Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve, teritorijas aktivizēšana
525 515 527 252
4. ass kopā 3 691 140 3 692 877 Tehniskā palīdzība 4 452 524 5 213 608
Programma kopā 163 682 935 331 272 181
Avots: LAD
2.6. Valsts lauku tīkls
Atbilstoši 2006.gada 15.decembra Komisijas Regulas (EK) Nr.1974/2006 41. pantam 2008.gada
25.jūlijā tika noslēgts līgums ar LLKC). Ar to LLKC uzľēmās saistības pildīt VLT sekretariāta funkcijas un īstenot VLT pasākumus. VLT mērķis ir sekmēt lauku attīstībā iesaistītu organizāciju un pārvaldes iestāžu
aktīvu līdzdalību LAP, līdzdarbojoties programmas ieviešanā, tādējādi veidojot vidi koordinētām darbībām
lauku attīstības politikas īstenošanā un nākotnes plānošanā. LAP ieviešanai nepieciešams sniegt iespējami vairāk informācijas un nodrošināt pieredzes apmaiľu, lai cilvēki zinātu, kādā veidā labāk izmantot
pieejamos līdzekļus10.
Valsts Lauku tīkla darbība 2010.gadā
Vadošā iestāde (ZM) saskaľā ar Vadošās iestādes reglamentu veic VLT sekretariāta darbības un Rīcības programmā 2009.–2013.gadam ikgadējā darba plāna īstenoto aktivitāšu uzraudzības un
pārbaudes procedūras, nodrošinot: katru ceturksni saľemto ziľojumu, pārskatu un pieľemšanas-nodošanas aktu par līgumos
minēto uzdevumu izpildi atbilstību noslēgtajiem līgumiem;
pārbaudes uz vietas VLT sekretariātā un reģionālajos birojos, vai līgumos minētie uzdevumi
tiek veikti atbilstoši visiem līgumu nosacījumiem un pienācīgā kvalitātē, par ko tiek sastādīti
pārbaudes ziľojumi. Atbilstoši Kopienas un nacionālajos tiesību aktos noteiktajam, 2010.gadā VLT Sekretariāta
darbības ietvaros: aktualizēta VLT Rīcības programma 2009.-2013.gadam un iesniegta atbalsta pasākuma
„Tehniskā palīdzība‖ līdzekļu piešķiršanas komisijā apstiprināšanai. Aktualizētā Rīcības
programma pieejama VLT mājas lapā;
VLT mājas lapā www.laukutikls.lv ievietoti 690 jauni raksti, 1089 notikumi, tehniski uzlabota
mājaslapas piedāvāto pakalpojumu darbība (jaunumu saľemšana e-pastā, autorizēšanās u.c.), paplašinātas un pilnveidotas informatīvās nozaru sadaļas u.c.;
notikušas 2 VLT Sadarbības padomes sēdes (07.04.2010.; 21.12.2010.). Sadarbības padomes
locekļi lēmuši par pieredzes apmaiľas braucieniem, kas apstiprināmi VLT 2010.gada darba plāna ietvaros, kā arī tika iepazīstināti ar VLT pasākumu ietvaros 2010.gadā paveikto un
2011.gada plānotajām aktivitātēm; sagatavota informācija EN RD datubāzes veidošanai par labas un pārľemamas prakses
piemēriem (piemēri par IT ieviešanu lauku teritorijās un vides projektiem);
BSS izstrādes ietvaros veikta reģionālo organizāciju aptauja par realizētajiem projektiem par
inovāciju vides veidošanu laukos un jauniešu noturēšanu lauku teritorijās. Rezultāti iesniegti
BSS lauku attīstības sadaļas koordinētājiem Zviedrijā; noorganizēta iedzīvotāju informēšana par KLP un diskusijas iedzīvotāju viedokļu par KLP pēc
2013.gada apzināšanai. Lauku tīkla mājas lapā tika izveidota arī elektroniski aizpildāma
anketa. Kopumā VLT Latvijā apzināja 954 lauku iedzīvotāju viedokli. Aptaujas rezultāti par iedzīvotāju viedokli apskatāmi šeit:
10 Valsts lauku tīkls: http://www.laukutikls.lv/
58
http://www.laukutikls.lv/kopeja_lauksaimniecibas_politika_klp/klp_pec_2013_gada/1126-
lauku_iedzivotaju_viedoklis_par_kopejas_lauksaimniecibas_politiku_pec_2013_gada; Pirms apkopoto viedokļu nosūtīšanas EK, noorganizēta sanāksme Sadarbības Padomes
organizācijām, kurā piedalījās 35 dalībnieki;
noorganizēta starptautiska Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Lauku tīklu sanāksme (44
dalībnieki), kurā piedalījās arī EN RD vadītājs Haris Martinos un Latvijas kontaktpersona Mara
Lai, kā arī ministriju, Lauku tīklu un Vietējo rīcības grupu pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas un Latvijas (arī zinātnieki);
noorganizēta diskusija par Latvijas Lauku ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes vadlīnijām
un pamata uzstādījumiem. Diskusijā piedalījās Vadošās iestādes, LVAEI, LLU, lauksaimnieku organizāciju un lauku uzľēmēju pārstāvji (24 dalībnieki). Diskusijas mērķis – noskaidrot
sadarbības partneru viedokli par Lauku ilgtspējīgas attīstības stratēģijas nepieciešamību, kā arī
iepazīstināt klātesošos ar stratēģijas atšķirību no citiem līdzīgiem ilgtermiľa plānošanas dokumentiem un lauku iedzīvotāju iesaisti stratēģijas tapšanas procesā;
noorganizēta diskusija par lauksaimniecības risku fondu, kurā piedalījās pārstāvji no Vadošās
iestādes, LAD, dažādām sabiedriskajām organizācijām un zemnieku saimniecībām. Diskusijas gaitā pārstāvji sniedza savu vērtējumu par lauksaimniecības risku fonda darbību, sagatavojot
priekšlikumus tā darbības uzlabošanai; noorganizētas 3 VLT darba grupas tikšanās un diskusijas par LEADER projektu īstenošanu, MK
attiecīgo noteikumu grozījumiem un stratēģiju īstenošanai piešķirto finansējumu, kā arī 5
semināri VRG (gan jaunizveidotajām VRG, gan esošajām VRG par projektu vērtēšanu un
vērtēšanas kritērijiem, kā arī LEADER būtību un pieredzi); noorganizēts seminārs par kredītu fondu LAP pasākumu īstenošanas sekmēšanai, kurā plaši
bija pārstāvētas krājaizdevu sabiedrības un bankas. Semināra laikā tikai skaidroti attiecīgie MK
noteikumi un atbilstības prasības kredītu fonda atbalsta pretendentiem. A/S „Hipotēku un zemes banka‖ informēja semināra dalībniekus par pieredzi kredītu fonda apgūšanā;
noorganizēts seminārs „Latgales reģiona attīstība un ELFLA finansējuma piesaistīšanas
iespējas‖, kura laikā tika pārrunāta LAP 2007.-2013.gadam investīciju pasākumu ieviešana un
būtiskākās problēmas to finansējuma apguvē; VLT pārstāvji piedalījušies dažādos starptautiskos Lauku tīklu un tā darbību veicinošos
pasākumos: LEADER apakškomitejas sēdē, EN RD Koordinācijas komitejas ārkārtas sēdēs,
konferencē „ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam 9.prioritāte‖ Somijā, EK organizētā sanāksmē „Kopējā lauksaimniecības politika ES pēc 2013.gada‖ Briselē, EN RD seminārā
„Lauksaimniecības radītais sabiedriskais labums un sabiedriskā intervence‖ Briselē, EN RD sanāksmēs Romā un Edinburgā, dalība ES dalībvalstu organizētos semināros, konferencēs un
forumos par sieviešu lomu lauku vides attīstībā, starptautisko un starpteritoriālo projektu
īstenošanu, izmantojot LEADER pieeju, ilgtspējīgu lauku attīstību, jaunatni laukos, labas prakses piemēru apkopošanu un izplatīšanu u.c.);
atjaunota un papildināta informācija rokasgrāmatai LEADER projektu īstenotājiem.
VLT Rīcības programmas 2009.-2013.gadam darba plāna 2010.gadam ietvaros īstenotas šādas aktivitātes:
noorganizēti 623 semināri 73046,55 cilvēkstundu apmērā. Vislielākā interese no semināru
apmeklētājiem bijusi par semināru tēmām „ES un valsts likumdošanas izmaiľas, kas atteicas
uz lauku saimniecībām‖; izstrādātas 3 tālmācības (e-apmācības) programmas, kas publicētas VLT mājas lapā;
noorganizēti 186 informatīvie semināri novadu lauku attīstības speciālistiem 6411,25
cilvēkstundu apmērā;
noorganizētas 213 apmācību grupas, 4940 klausītāji. Pieprasītākās tēmas saistītas ar
grāmatvedību, lauku tūrisma attīstību, ražošanas konkurētspējas uzlabošanu; sagatavotas ziľu lapas par aktualitātēm lauku attīstības jomā, labas un pārľemamas prakses
piemēriem, speciālistu ieteikumiem – 12 izdevumi, 16.5 autorloksnes, 67200 eksemplāri. Ziľu
lapa tiek izplatīta visā Latvijā un bez maksas ir lasāma VLT mājas lapā www.laukutikls.lv/lauku_lapa;
59
sagatavotas ziľu lapas par aktualitātēm mežsaimniecībā, labas un pārľemamas prakses
piemēriem, speciālistu ieteikumiem un citiem aktuāliem mežsaimniecības jautājumiem – 4
izdevumi, 8 autorloksnes, 60 000 eksemplāri. Bez maksas lasāms VLT mājas lapā www.laukutikls.lv/ciekurs;
notikuši 27 pieredzes apmaiľas braucieni Latvijā, kuros piedalījušies 955 dalībnieki. Lielāka
interese bijusi par tēmām dzīves kvalitātes uzlabošana laukos un ekonomikas dažādošana; notikuši 9 pieredzes apmaiľas braucieni uz ES dalībvalstīm, kuros piedalījušies 255 dalībnieki.
Aktuālākās tēmas par bioloģisko lauksaimniecību, dārzeľu un piena produktu kooperatīviem
un to darbību, LEADER pasākumu ieviešanu un projektu īstenošanu u.c.; nodrošināta mācību prakšu saimniecību tīkla uzturēšana. Pasākuma ietvaros veiktas izmaiľas
un iestrādāti papildinājumi 2010.gada nolikumā par prakses vietu atzīšanu. 2010.gadā atzītas
3 jaunas prakses vietas, kas praktikantiem piedāvā praktizēties 4 nozarēs;
pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija vispārējās darbības stabilizācijai" ietvaros, lai
nodrošinātu uzľēmumu dzīvotspēju, izstrādāti 52 lauku saimniecību konsultēšanas ekonomiskās stabilizācijas plāni;
izstrādāta Racionālu piena lopkopības ražošanas modeļu rokasgrāmata un projektu tāmes 60,
108, 300 un 500 slaucamo govju mītnēm. Rokasgrāmata pieejama VLT mājas lapā www.laukutiks.lv/piena_rokasgramata;
izveidots VLT tīmekļa vietnē pieejams algoritms ar soļiem, ko izmantojot, potenciālie projektu
iesniedzēji iegūst informāciju, kas un kādā kārtībā jādara, lai varētu pieteikties atbalsta
saľemšanai; izstrādāts interneta rīks graudkopībā – ļauj noteikt galvenos riskus, vai uzsāktie investīciju
plāni būs vai nebūs veiksmīgi. Modelis ir lietderīgs zemnieku saimniecībām, kas gatavojas
lieliem modernizācijas un attīstīšanas projektiem. Interneta rīks pieejams VLT mājas lapā; noorganizēts starptautisks seminārs „Kredītu fonda veidošana, izmantojot ELFLA sniegtās
iespējas‖, kuru organizēja Vadošā iestāde sadarbībā ar LLKC un VLT. Semināra mērķis – no
ELFLA līdzekļiem finansēta Kredītu fonda izveides un darbības shēmas identificēšana un labās pieredzes pārľemšana no citām Eiropas valstīm. Seminārā piedalījās 23 dalībnieki no dažādām
ES valstīm, kas dalījās pieredzē Kredītu fonda veidošanā un darbībā;
nodrošināta 125 novadu lauku attīstības speciālistu darbība. Speciālistu galvenie darba
uzdevumi saistīti ar sabiedrības informēšanu, konsultēšanu par valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, LEADER pieeju utt.). 2010.gadā novadu lauku attīstības
speciālisti snieguši 22 453 konsultācijas; nodrošinātas apmācības novadu lauku attīstības speciālistu darba kvalitātes uzlabošanai (284
klausītāji). Apmācību ietvaros detalizēti tika analizēta novadu lauku attīstības speciālistu
līdzšinējā darbība un definēti darba uzlabošanas mehānismi un sasniedzamie mērķi.
Pasākuma „Plānu izstrāde piena lopkopības saimniecību restrukturizācijai par gaļas liellopu audzēšanas saimniecībām‖ ietvaros tika izstrādāts nolikums un izsludināta pieteikšanās. Apstiprināta
komisija izvēlējās 2 pilotsaimniecības, kurām sagatavoti lopkopības daļas ražošanas plāni. Pasākuma ietvaros tika organizēts pieredzes apmaiľas brauciens uz Vāciju, kura laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar
gaļas šķirnes audzēšanas saimniecībām, notika tikšanās ar ciltsdarba un apsēklošanas stacijas pārstāvjiem, lauksaimniecības konsultantiem un zemnieku kooperatīvu, kā arī apskatītas pārstrādes
iespējas.
60
3. NACIONĀLAIS ATBALSTS LAUKSAIMNIECĪBAI UN LAUKU ATTĪSTĪBAI
3.1. Nacionālās subsīdijas
Valsts atbalstam lauksaimniecībā pilnībā jāatbilst Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē. Pašreiz ES Kopējās lauksaimniecības politikas normatīvo aktu
vienkāršošanas ietvaros fundamentāli groza esošos valsts atbalsta noteikumus gan attiecībā uz saturu,
gan procedūrām. Vienkāršošanas mērķis ir paātrināt valsts atbalsta maksājumu saskaľošanu un vienkāršot valsts atbalsta saľemšanas nosacījumus. Šīs izmaiľas neietekmēs subsīdiju mērķus, bet
samazinās pasākumu atbalsta intensitātes apjomu, paredzot mazāku un mērķtiecīgāku valsts atbalstu. Lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, kā arī lai paaugstinātu lauku teritoriju
iedzīvotāju dzīves līmeni, papildus ES atbalstam valsts sniedz atbalstu nacionālo subsīdiju veidā. 2010.gadā kopējais subsīdijās izmaksātais finansējums bija 14,27 milj.Ls. Ľemot vērā straujo
graudu cenu kāpumu 2010.gada vidū un cūkgaļas iepirkuma cenu samazināšanos, lai saglabātu
pārraudzības saimniecībās vaislas sivēnmāšu ciltskodolu, no valsts budžeta cūkkopības nozarei subsīdiju veidā papildus 2010.gadā izmaksāja 3,9 milj.Ls (3.1.attēlā).
Avots: LAD
3.1.attēls. Kopējais subsīdiju apmērs 1994.–2010.gadā, milj.Ls
Valsts atbalsta pasākumi sagatavoti pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5.panta ceturto daļu. Valsts atbalsta pasākumi noteikti, pamatojoties uz „Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plānu 2007.–2013.gadam‖ – attīstības plānošanas dokumentu, kas nosaka lauksaimniecības
attīstības mērķus un attīstības virzienus, kā arī to sasniegšanas veidu. Atbilstoši stratēģijai turpmākajā lauksaimniecības un lauku attīstības subsīdiju izmantošanā ir
finansējamas sekojošas prioritātes:
labas lauksaimniecības pieredzes izplatīšana lauksaimniekiem un nozares speciālistiem; pielietojamā lauksaimniecības zinātne;
LLKC pakalpojumi lauksaimniekiem un lauku teritorijas uzľēmējiem; lauksaimniecības un mežsaimniecības speciālistu sagatavošana;
lauksaimniecības biedrību un nodibinājumu attīstība.
Valsts atbalsts lauksaimniekiem saskaľā ar MK 2010.gada 2.februāra noteikumiem Nr.108 „Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību‖ īstenots astoľos
atbalsta pasākumos.
61
3.1. tabula
Valsts atbalsta finansējuma izlietojums 2010.gadā
Atbalsta pasākums Subsīdiju
saľēmēju skaits Izmaksātā summa, Ls
% no kopējā finansējuma
Atbalsts lopkopības attīstībai 7 630 314,94 54
Atbalsts augkopības attīstībai 287 465 138,37 3
Atbalsts pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai
59 811 723,87 6
Atbalsts tirgus veicināšanai un pārtikas kvalitātes shēmām
453 245 252,80 1
Atbalsts lauksaimniecības nozaru riska
samazināšanai 2 090 206 302,04 1
Atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā 443 1 044 867,67 7
Atbalsts kredītprocentu starpības kompensēšanai 796 000,00 6
Iepriekšējā gadā uzsākto pasākumu izpildes
finansējums 2 900 3 066 033,55 22
Kopā: 14 265 633,24 100
Avots: LAD
Pēc strukturālā sadalījuma vislielākais finansējums novirzīts ar lopkopības attīstību un investīciju veicināšanu lauksaimniecībā saistītajiem pasākumiem kopumā 61 % no kopējā piešķirtā finansējuma.
3.2. Atbalsts biodegvielas ražošanai
Biodegvielas ražošanas mērķis ir samazināt enerģētisko atkarību no fosilās degvielas, palielinot un veicinot bioloģiskās izcelsmes degvielu kā atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī mazināt
klimata pārmaiľas, samazinot emisijas no transporta sektora. Saskaľā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 8.maija direktīvu 2003/30/EK „Par
biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā‖ dalībvalstīm līdz
2020.gadam jānodrošina biodegvielas patēriľš 10 % apjomā no tirgū laistās transporta degvielas energoietilpības.
3.2.1. Tiešais atbalsts biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanai
Ľemot vērā, ka lielākā daļa no lauksaimniecības tehnikas ir darbināma ar dīzeļdegvielu, svarīgi ir uzsvērt biodīzeļdegvielas izmantošanas nepieciešamību tieši lauksaimniecībā, ievērojot CO2 aprites ciklu
un ľemot vērā klimata pārmaiľas. Lai aprēķinātu biodegvielas ražošanas atbalstu biodegvielas ražotājiem tiek piešķirtas finansiāli
atbalstāmās biodegvielas kvotas, kas ir ikgadējais minimāli nepieciešamais biodegvielas daudzums, ko veido bioetanols un biodīzeļdegviela, lai nodrošinātu Biodegvielas likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktā
noteikto biodegvielas apjoma izmantošanu. Kopējais atbalsts nepārsniedz izmaksu starpību starp fosilās
degvielas mazumtirdzniecības cenu un biodegvielas vidējām ražošanas izmaksām. Ekonomikas ministrija nosaka un pārskata katru gadu finansiāli atbalstāmās biodegvielas kvotas.
3.2. tabula Finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai 2010.gadā
Nr.p.k. Biodegvielas ražotājs Piešķirtā finansiāli atbalstāmā kvota (litros)
1. SIA „Jaunpagasts Plus‖ 24 500 000
2. SIA „Biodegviela‖ 1 202 791
Kopā: 25 702 791
3. SIA „Bio-Venta‖ 19 392 222
4. SIA „Delta Rīga‖ 26 25 192
5. LPKS „Latraps‖ 5 837 354
6. SIA „Mamas D‖ 7 783 408
62
Avots: Ekonomikas ministrija
Latvijā 2010.gadā atbalstu biodegvielas ražošanai saľēma seši biodīzeļdegvielas ražotāji (LPKS
„Latraps‖, SIA "Mamas D", SIA "Delta Rīga", SIA "Mežrozīte", SIA "Oniors" un SIA "Bio-Venta") un divi
bioetanola ražotāji (SIA "Jaunpagasts Plus" un SIA "Biodegviela") (3.2.tabula), kuru ražošanas jaudas 2010.gadā salīdzinot ar 2006.gadu ir palielinājušās trīs reizes.
2006.gadā Latvija uzsāka maksāt valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem, līdz ar to, biodegvielas ražošanas jaudas sākot ar 2007.gadu ir palielinājušās ļoti vienmērīgi vidēji par 15 % gadā (3.3.tabula).
3.3. tabula Biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanas jaudas litros (atbalstāmais saražotais
biodegvielas apjoms, milj. litri)
Biodegvielas
nosaukums 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.
Biodīzeļdegviela 7,2 24,3 29,5 35,9 38,5
Bioetanols 9,9 14,1 14,7 17,1 19,2
Kopā: 17,1 38,4 44,2 53 57,7
Avots: LAD
Lai veicinātu biodegvielas apriti, 2010.gadā tika paredzēts valsts atbalsts ikgadējā minimāli
nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai 75 milj. litru, no kuriem, biodīzeļdegvielai – 40 milj. litru apjomā un bioetanolam – 35 milj. litru apjomā.
2010.gadā tiešā atbalsta likmes biodegvielai bija sekojošā apmēra:
biodīzeļdegvielai – 0,39 Ls par litru;
bioetanolam – 0,26 Ls par litru;
bioetanolam, ja pretendents saľēmis atbalstu ieguldījumiem ražošanas pamatlīdzekļos citu
atbalsta programmu ietvaros, – 0,24 Ls par litru.
Avots: LAD 3.2.attēls. Izmaksātais atbalsts par saražoto biodegvielu
2010.gada atbalsta summa ietver sevī daļēju valsts atbalsta izmaksu par 2008.gada II pusgadā (9,2 milj.Ls) un 2009.gadā (20,5 milj.Ls) saražotu biodegvielu. (3.2.attēls).
3.2.2. Netiešais valsts atbalsts (akcīzes nodokļa atvieglojumi)
Lai Latvijā veicinātu biodegvielas un fosilās degvielas ar biodegvielas piejaukumiem ražošanu un
izmantošanu, likumā „Par akcīzes nodokli”ir paredzēta akcīzes nodokļa samazinātu likmju piemērošana
atkarībā no biodegvielas daudzuma degvielā:
1) rapšu sēklu eļļai, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu, un biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas, akcīzes nodokli aprēķina pēc likmes 0 latu par 1000 litriem;
7. SIA „Mežrozīte‖ 1 361 914
8. SIA „Oniors‖ 3 424 796
Kopā: 40 424 886
63
2) svinu nesaturošam benzīnam, kuram ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības
izejvielām un ir dehidrēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), attiecīgajiem produktiem akcīzes nodokli aprēķina:
a) pēc likmes 256 Ls par 1000 litriem, ja absolūtā spirta saturs veido 5,0 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma;
b) likmi 80,7 Ls par 1000 litriem proporcionāli samazina atbilstoši absolūtā etilspirta
daudzumam, ja absolūtā apirta daudzums veido 70 līdz 95 tilpumprocentiem no kopējā produktu daudzuma;
3) dīzeļdegvielai, kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, attiecīgajiem naftas produktiem nodokli aprēķina:
a) pēc likmes 223 Ls par 1000 litriem, ja rapšu sēklu eļļa vai biodīzeļdegviela veido no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma;
b) pēc likmes 164 Ls par 1000 litriem, ja rapšu sēklu eļļa vai biodīzeļdegviela veido
vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma.
Avots: VID 3.3.attēls. Atvieglojums no akcīzes nodokļa
Piemērotais atbrīvojums no akcīzes nodokļa 2010.gadā veidoja 9,7 milj.Ls. Salīdzinot 2009.gada veikto akcīzes nodokļa likmes atmaksu ar 2010.gada atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, kopējā summa ir
palielinājusies piecas reizes (3.3.attēls).
3.3. Aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei
2009.gada ražas novākšanas sezonas beigās graudaugu iepirkuma cenu krituma dēļ
lauksaimniekiem radās nopietnas problēmas ar graudu realizāciju un izveidojās ievērojami to uzkrājumi. Rezultātā lauksaimnieku pašu rīcībā nebija pietiekami finanšu resursu, lai nodrošinātu 2010.gada
pavasara sējai nepieciešamo resursu (sēkla, minerālmēslojums, degviela u.c.) iegādi.
Tādēļ vienīgā iespēja šo resursu nodrošināšanai bija – saľemt bankas aizdevumu apgrozāmo līdzekļu iegādei. Diemžēl bankas kreditēšanu neatsāka tādos apmēros, lai nodrošinātu lauksaimnieku
pieprasījumu un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas vērsās ZM ar lūgumu rast risinājumu iepriekš minētai problēmai.
Pēc saskaľošanas ar starptautiskajiem aizdevējiem (Starptautisko Valūtas fondu un EK), tika
apstiprināti MK 2010.gada 27.aprīļa Noteikumi Nr.403 „Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai‖ (turpmāk šajā nodaļā – noteikumi) ar kopējo
kredītlīniju 10 milj.Ls. Šo noteikumu ietvaros VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka‖ uzsāka aizdevumu izsniegšanu.
Saimnieciskās darbības veicēji, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus un augļu un dārzeľu ražotāju grupas varēja pretendēt uz aizdevumu Ls 5 000
– Ls 700 000 apmērā. Savukārt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, pēc to
ierosinājuma, maksimālā robeža tika palielināta līdz 2 milj.Ls. Pavisam 2010.gadā tika piešķirti 200 aizdevumi par 7 438 533 Ls.
64
3.4. Kredītu garantijas lauku uzľēmējiem un kredītu fonds
VAS „Lauku attīstības fonds‖ (turpmāk šajā nodaļā – Fonds) 2010.gadā turpināja garantēt banku izsniegtos īstermiľa un ilgtermiľa kredītus lauku uzľēmējiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un
pārstrādātājiem. Fonds 2010.gadā ir piešķīris 141 kredītu garantiju (tajā skaitā VAS Latvijas Hipotēku un
zemes banka – 34, a/s SEB Banka – 94, a/s Swedbank – 7, a/s Latvijas Krājbanka – 2, a/s GE Money Bank – 1, a/s DnB Nord Bank – 1, a/s Latvijas pasta banka – 1, a/s Citadele banka – 1) kopsummā par
10,53 milj.Ls. Salīdzinot ar 2009.gadu, piešķirto garantiju apjoms ir saglabājies iepriekšējā līmenī.
Izmantojot Fonda garantijas, uzľēmēji 2010.gadā varēja saľemt un restrukturizēt kredītus
kopsummā par 22,21 milj.Ls. Kopš 1997.gada, kad Fonds sāka kredītu garantēšanu, piešķirtas 2843 kredītu garantijas
kopsummā par 86,14 milj.Ls (3.4.tabula).
3.4. tabula
VAS „Lauku attīstības fonds” piešķirtās kredītu garantijas 2007.–2010.gadā
2008. 2009. 2010. Kopā no
1997.-2010.
Izsniegto garantiju skaits 115 142 141 2843
Garantētā summa (tūkst. Ls) 5536 10896 10534 86143
Kredīta apjoms, kas saľemts ar Fonda garantijām (tūkst. Ls)
21734 26291 22210 231208
Avots: Lauku attīstības fonds
Likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam‖ valsts ir uzľēmusies atbildību par Fonda sniegtajām garantijām 44 milj.Ls apmērā. Tas nozīmē, ka šādā apjomā Fonda garantijas ir pielīdzinātas valsts
galvojumiem. Praktiski tas nozīmē to, ka šim statusam atbilst visas pašlaik spēkā esošās, kā arī atbildīs visas 2011.gadā izsniedzamās garantijas.
MK 2010.gada 20.jūlijā apstiprināja noteikumus Nr.664 ‖Kārtība, kādā tiek administrēts un
uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai, izveidojot kredītu fondu‖, kuros noteikts, ka kredītu fondu pārvalda VAS ‖Lauku attīstības fonds‖.
2010.gada 15.septembrī LAD kredītu fonda darbības nodrošināšanai pārskaitīja 5 000 000 Ls no valsts un EZF finanšu līdzekļiem un 2010.gada 16.septembrī –26 423 069 Ls no valsts un Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem.
Par līdzekļu izmantošanu kreditēšanai 2010.gadā noslēgti sadarbības līgumi ar VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, a/s Latvijas Krājbanka un a/s Swedbank. Kopā no kredītu fonda 2010.gadā
sadarbības bankām aizdoti 4 536 714 Ls, tajā skaitā 1 296 041 Ls ELFLA līdzekļi un 3 240 673 Ls EZF līdzekļi.
3.5. Nodokļi
Pēc VID rīcībā esošās informācijas, Latvijā pēc stāvokļa uz 2011.gada 1.janvāri Nodokļu maksātāju reģistrā bija reģistrētas 26 374 z/s un 1290 SIA, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Uz 2011.gada 1.janvāri lauksaimniecības nozarē ir reģistrēti 130 mikrouzľēmumu nodokļa maksātāji, no tiem 48 z/s, 30 SIA un divi individuālie uzľēmumi.
3.5. tabula
Valsts budžeta ieņēmumi no zemnieku saimniecībām (uzņēmējdarbības kods 72) 2007.–2010.gadā, tūkst.Ls
2007. 2008. 2009. 2010.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2370,7 2738,7 2180,7 2864,6
Uzľēmumu ienākuma nodoklis 731,3 1391,1 564,2 351,4
Sociālās apdrošināšanas iemaksas
5960,6 7799,6 6524,2 5966,6
PVN – 3991,4 – 3255,3 – 2521,8 331,1
Akcīzes nodoklis 1,1 1,4 30,4 3,5
65
Dabas resursu nodoklis 74,3 133,3 107,4 109,4
Muitas nodoklis 21,1 37,9 25,6 12,5
Kopā: 5167,7 8846,7 6910,7 9639,1
Avots: VID 3.6. tabula
Valsts budžeta ieņēmumi no juridiskajām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko
ražošanu 2010.gadā, tūkst.Ls
Nozares Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Uzľēmumu ienākuma nodoklis
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas PVN
Akcīzes nodoklis
Dabas resursu nodoklis
Muitas nodoklis
Viengadīgo kultūru audzēšana 2482,5 189,5 4051,3 -284,5 0,1 32,4 6,3
Daudzgadīgo kultūru audzēšana 127,3 26,8 261,6 116,3 0 7,2 0,1
Augu pavairošana 33,9 8,3 78,9 97,6 0,2
Lopkopība 2305,8 406,3 3989,6 405,6 -0,1 60,8 0,8
Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība)
3031,4 169,2 5864,2 1816,2 342,6 95,2 1,2
Lauksaimniecības papilddarbības un palīgdarbības pēc ražas novākšanas
483,5 15,5 889,4 475,2 0 4,3 39,1
Kopā: 8464,4 815,6 15135 2626,4 342,6 200,1 47,5
Avots: VID
Nodokļu maksātāju reģistrā uz 2011.gada 1.janvāri bija reģistrēti 327 lauksaimniecības pārstrādes uzľēmumi, tajā skaitā 210 gaļas pārstrādes, 78 piena pārstrādes un 39 graudu pārstrādes
uzľēmumi. Uzľēmumi atlasīti pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 1.1.red. un NACE 2.red.) pamatdarbības veidiem. Atlasei izmantota informācija par pamatdarbības veidiem, kurus
paziľojusi CSP.
3.7. tabula Valsts budžeta ieņēmumi no lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem 2010.gadā, tūkst.Ls
Nozares Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Uzľēmumu ienākuma nodoklis
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas PVN
Akcīzes nodoklis
Dabas resursu nodoklis
Muitas nodoklis
Gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana
2444,5 416,9 4552 7832,8 0,3 54,8 0
Piena produktu ražošana 3092,3 200,5 5074,2 -2785,7 9 67,2 1,3
Graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana
650,5 360,7 1035,6 716 0,2 3,2 12,7
Kopā: 6187,3 978,1 10661,8 55763,1 9,5 125,2 14,0
Avots: VID
Avots: VID 3.4.attēls. Lauksaimniecības produktu ražotājiem izmaksātās PVN 12% kompensācija no
2007.–2010.gadam
66
Lauksaimniecības produktu ražotājiem 2010.gadā izmaksātā PVN 12 % kompensācija bija 4019,2
tūkst.Ls, kas ir par 38 % vairāk kā 2009.gadā.
Avots: VID
3.5.attēls. Lauksaimniecības produktu ražotājiem atmaksātais akcīzes nodokļa apmērs par izmantoto dīzeļdegvielu no 2008.–2010.gadam
Lauksaimniecības produktu ražotājiem laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.jūlijam atmaksāts akcīzes nodoklis par izmantoto dīzeļdegvielu ir 12,12 milj.Ls apmērā par 534 tūkst.ha,
kas ir par 37 % mazāk nekā 2009.gadā.
Saskaľā ar likuma ―Par uzľēmumu ienākuma nodokli‖ 18.pantu uzľēmumu ienākuma nodokļa atlaide nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, ir noteikta 10 latu apmērā par katru LIZ
hektāru. Atlaides summu aprēķina, LIZ plāna hektārus, kuri apstiprināti ar pašvaldības padomes lēmumu,
reizinot ar 10. Pēc VID sniegtās informācijas 2010.gadā uzľēmumu ienākuma nodokļa atlaide
lauksaimniecības uzľēmumiem bija 449,2 tūkst.Ls, kas tika piešķirta 324 nodokļu maksātājiem. Salīdzinoši 2009.gadā uzľēmumu ienākuma nodokļa atlaide lauksaimniecības uzľēmumiem bija 342,31
tūkst.Ls. Saskaľā ar likuma „Par uzľēmumu ienākuma nodokli‖ 6.panta 4.daļas 2.punktu, nosakot
apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļľu samazina par summām, kas saľemtas kā valsts atbalsts lauksamniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Pēc VID sniegtās informācijas
2010.gadā summas, kas saľemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai un ES atbalsts lauksaimniecībai un
lauku attīstībai, bija 28 221,3 tūkst.Ls kopskaitā 1 118 nodokļu maksātājiem. 2010.gadā 14 lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes uzľēmumi ir izvēlējušies
piemērot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību.
Saskaľā ar VID sniegto informāciju par nodokļu maksātāju skaitu no gada ienākumu deklarācijām
par 2010.gadu: 13 245 nodokļu maksātājiem tiek piemērota norma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa
neapliekamo ienākumu (saskaľā ar likuma ―Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta
1.punktu); 16 095 nodokļu maksātājiem ir ieľēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas;
2 857 nodokļu maksātājiem ir ieľēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas, bet ienākumi ir 0 vai
ir zaudējumi;
11 068 nodokļu maksātājiem ir ieľēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas, ir neapliekamie
ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas 2 000 latu apmērā gadā vai mazāk, bet nav apliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas.
Uz 2010.gada 1.decembri z/s īpašumā ir 43 130 vieglās automašīnas un turējumā ir 2 348 vieglās
automašīnas, kuras ir atbrīvotas no Uzľēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas, jo saskaľā Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzľēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.pantu
uzľēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta īpašumā vai turējumā esošu vieglo transportlīdzekli.
67
51 697 saimniecību īpašnieku par savā īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem
(27415 kravas automobiļiem, 4 957 piekabēm un 705 puspiekabēm) saskaľā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzľēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7.panta 4.daļu var saľemt
50 % atlaidi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksai.
3.6. Kooperatīvu un nevalstisko organizāciju atbalsts
3.6.1. Kooperācijas veicināšana
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību galvenais uzdevums ir veicināt un meklēt jaunu noieta tirgu biedru saražotās lauksaimniecības produkcijas realizācijai, rūpēties par biedru
konkurētspējas un labklājības palielināšanu. Pēdējos gados lauksaimnieki aktīvi iesaistās lauksaimniecības
pakalpojumu kooperatīvās sabiedrību darbībā. Labvēlīgas valsts atbalsta politika dēļ no 2000.gada Latvijā sāka veidoties konkurētspējīgas pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Pēdējo gadu laikā vērojama
kooperatīvo sabiedrību attīstība (3.6.attēls). Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību apgrozījums, uzlabojoties ekonomiskais situācijai valstī, 2010.gada laikā ir nedaudz pieaudzis, salīdzinot
ar iepriekšējo gadu.
Avots: Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija 3.6.attēls. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību apgrozījums 2000. –
2010.gadā
Atbilstoši MK 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr. 1491 ―Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības
atbilstības izvērtēšanu atbalsta piešķiršanai‖ 2010.gadā tika atzītas 48 lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.
Pamatojoties uz Valsts pārvaldes likumā noteikto kārtību, ZM deleģē atzīšanu veikt biedrībai ―Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija‖.
Atzītās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības ir visās galvenajās
lauksaimniecības nozarēs (3.7.attēls).
Avots: Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
3.7.attēls. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību skaits sadalījumā pa nozarēm 2010.gadā
68
2010.gadā atbilstīgās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības saľēma atbalstu
Lauku attīstības plāna 2007.–2013.gadam pasākumā ―Atbalsts ražotāju grupām‖ kopumā Ls 130 011,35 apmērā.
3.6.2. Atbalsts nevalstiskajam sektoram
Pamatojoties uz 2010.gada 2.februāra MK noteikumiem Nr.108 „Noteikumi par ikgadējo valsts
atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību‖ 2010.gadā atbalsta pasākuma „Atbalsts lauku un
lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās‖ ietvaros lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi saľēma 202 000,16 latus, lai
nodrošinātu informācijas apriti starp valsts pārvaldes iestādēm, ES institūcijām un atbalsta pasākuma „Tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē‖ ietvaros Ls 86 985,93 lauksaimniecības attīstības
veicināšanas un sadarbības pasākumu organizēšanai.
69
4. LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARU ATTĪSTĪBA
4.1. Kopsavilkums
2010.gadā piensaimniecības nozari labvēlīgi ietekmēja pasaules tirgū industriālo piena produktu pieprasījums, kā rezultātā palielinājās pieprasījums pēc piena izejvielas un piena ražotājiem radās iespēja
paplašināt un attīstīt piena ražošanas saimniecības. Tāpat 2010.gadā bija vērojama tendence, kā vidējo
un lielo piena ražošanas saimniecību paplašināšanās, kā arī pieaudzis piegādes kvotas ietvaros piegādātā piena apjoms. Liela nozīme piena lopkopības attīstībā ir govju izslaukuma rādītājiem. Vidējais izslaukums
no pārraudzībā esošajām govīm katru gadu palielinās, līdz ar to varam secināt, ka ciltsdarba pasākumi piena lopkopības jomā norit veiksmīgi un iesāktais darbs ir jāturpina.
2010.gads cūkkopības sektorā vērtējams kā mazāk veiksmīgs, taču pateicoties dzīvu cūku eksportam uz Krieviju, kā arī sivēnu eksportam uz Eiropas valstīm, tas spēja noturēties un saglabāt
ražošanu. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē cūkgaļas ražotājiem jābūt gataviem tirgus svārstībām, tādēļ
cūku audzēšanas saimniecībās nepieciešams audzēt augstvērtīgas vaislas cūkas, lai pēcnācēji ātri nobarotos, izlietotu maz barības uz produkcijas vienību un būtu ar liesu, pārstrādātāju prasībām atbilstošu
kautķermeni. Līdz ar to ir jāturpina sāktais darbs ciltsdarba jomā, lai panāktu cūku ražotspējas ģenētiskā potenciāla vēl labāku izmantošanu, kur svarīgākais ir pareiza šķirľu izvēle un to krustošana,
produktivitātes kontrole, dzīvnieku ciltsvērtības noteikšana un ātra selekcijā gūto sasniegumu ieviešana
ražošanā. Gaļas liellopu nozarē palielinoties gaļas šķirľu liellopu un to krustojumu skaitam un uzlabojot
gaļas kvalitāti, veidojas labi priekšnosacījumi konkurencei ES tirgū. Gaļas liellopu skaits katru gadu palielinās un uzlabojas to produktivitātes rādītāji.
Aitkopības nozarē mērķtiecīga ciltsdarba rezultātā ir izdevies palielināt aitu māšu auglību, jēru saglabāšanu un ātraudzību, līdz ar to ir jāturpina iesāktais darbs ciltsdarba jomā, lai nodrošinātu ar
prasībām atbilstošu augstvērtīgu vaislas materiālu. Turpina pieaugt interese par aitkopības nozari, par ko
liecina aitu skaita palielināšanās. Kazu ganāmpulku izkopšana norit lēni, pēdējo gadu laikā produktivitātes rādītāji ir nestabili un
kazu izslaukumiem nav stabilas tendences palielināties. Kazu audzētājiem trūkst pietiekami kvalitatīvu vaislas āžu, un tas traucē sekmīgi izkopt ganāmpulkus. Lielāka uzmanība ir jāpievērš arī kazu ēdināšanai.
Pieaugot lauksaimnieciskās ražošanas apjomiem, palielinoties monokultūru audzēšanai un
pesticīdu lietošanai, samazinās biškopībai labvēlīgās teritorijas un iet bojā savvaļas apputeksnētāji, kas būtiski palielina biškopju pārraudzīto bišu saimju lomu ne tikai kultūraugu apputeksnēšanā, bet arī visas
ekosistēmas dzīvotspējas uzturēšanā kopumā. Tomēr neraugoties uz biškopības nozares vērienīgajiem apdraudējumiem, saglabājas arī tās attīstībai labvēlīgas iezīmes. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir
labvēlīgs augstvērtīga medus iegūšanai. Mērenā klimata zonas jaukto koku meži, kas mijas ar plašiem
siliem, dabiskajām un palieľu pļavām, krūmājiem, purviem un virsājiem, ir lieliska nektāraugu mājvieta. Bet nektāraugu daudzveidība ir galvenais priekšnosacījums ievāktā medus kvalitātei. Bez tam, īsajā
ziedēšanas laikā nektārs izdalās koncentrētāks un bagātāks ar bioloģiski aktīvām vielām. Būtiska loma dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanā ir dzīvnieku īpašniekiem. Tomēr liela daļa
dzīvnieku īpašnieki nav motivēti audzēt ģenētisko resursu dzīvniekus, jo vairumam šo dzīvnieku ir zemāka produktivitāte nekā pārējo šķirľu dzīvniekiem, kā arī nav izveidots mehānisms tālākai produkcijas
pārstrādei un realizācijai. Taču ģenētisko resursu dzīvniekiem ir arī pozitīvas īpašības, kuras ir
nepieciešams izpētīt precīzāk, lai nākotnē tos varētu sekmīgi izmantot ganāmpulku izkopšanā un ekonomiskās efektivitātes palielināšanā.
2010.gadā nozīmīgs pasākums lopkopības sektorā bija ZM un LDC organizētā ICAR 37.konference, kas notika Rīgā no 31.maija līdz 4.jūnijam. ICAR ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis
ir atvieglot dzīvnieku pārraudzības metožu izplatību un standartizēšanu vairākās pasaules valstīs. Pašlaik
ICAR ir pārstāvētas vairāk nekā 40 pasaules valstis, tostarp Latvija, kas savu dalību atjaunoja 1997.gadā. Konferences laikā tikās vadošie nozaru speciālisti, lai pārrunātu zinātniskos pētījumus un tajos iegūtos
rezultātus, kā arī dalītos praktiskajā pieredzē dzīvnieku pārraudzības jomā. Tāpat tika organizētas vairākas darba grupas par kopējo valstu pieredzi dzīvnieku pārraudzībā un molekulārā genoma
70
instrumentu izmantošanā dzīvnieku audzēšanā, modernajām tehnoloģijām un to mijiedarbībai ar
ģenētisko novērtēšanu.
4.2. Piena un piena produktu ražošana
Piensaimniecība ir viena no pamatnozarēm Latvijā un aizľem 21 % no kopējās lauksaimniecības
galaprodukcijas vērtības. Piena bilancē (4.1.attēls) var redzēt, ka 2010.gadā salīdzinoši ar 2009.gadu nedaudz
samazinājusies piena ražošana, savukārt daudz straujāk – patēriľš, par 6 %. Savukārt ārējās tirdzniecības bilance ir kļuvusi negatīvāka – 171 tūkst.t (2009.gadā – 152 tūkst.t).
Avots: LAD
4.1.attēls. Piena un piena produktu bilance un pašnodrošinājuma līmenis 2004.–2010.gadā
Izvērtējot 4.1.tabulas datus, redzams, ka 2010.gadā bija 30 004 piena ražošanas saimniecības –
tas ir par 8,9 % mazāk nekā 2009.gadā. Analizējot saimniecības pēc to lieluma, ľemot vērā slaucamo govju skaitu saimniecībā, joprojām lielāko daļu 83,9 % veido mazās saimniecības ar 1–5 govīm. Šo
saimniecību skaits 2010.gadā ir samazinājies par 10,5 %. 2010.gadā palielinājās to saimniecību skaits,
kurās govju skaits ir no 10–200 un vairāk govīm. Salīdzinot ar 2009.gadu saimniecību skaits kurās ir no 10–49 govīm palielinājies par 2,5 %, bet saimniecību skaits kurās ir no 50–200 govīm palielinājies par 4,2
%. Savukārt visvairāk – par 7,4 % palielinājies lielo saimniecību skaits ar 200 un vairāk slaucamām govīm. Vidējais saimniecības lielums 2010.gadā bija 5,47 govis, kas ir par 9,0 % vairāk kā 2009.gadā
(5,02 govis).
4.1. tabula Saimniecību sadalījums pēc slaucamo govju skaita
Slaucamo govju skaits saimniecībā
2008. 2009. 2010.
Saimniecības ar attiecīgo govju skaitu
Slaucamās govis grupā
Saimniecības ar attiecīgo govju
skaitu
Slaucamās govis grupā
Saimniecības ar attiecīgo govju
skaitu
Slaucamās govis grupā
Skaits % Skaits % Skaits % Skaits % Skaits % Skaits %
1 18 954 53,1 18 954 11,1 17 506 53,1 17 506 10,6 15855 52,8 15 855 9,7
2 6 837 19,1 13 674 8,0 6176 18,8 12 352 7,5 5543 18,5 11 086 6,8
3-5 4 918 13,8 18 103 10,6 4454 13,5 16 382 9,9 3784 12,6 13 894 8,5
6-9 2 070 5,8 14 936 8,8 1901 5,8 13 802 8,3 1857 6,2 13 409 8,2
10-19 1 618 4,5 21 592 12,7 1535 4,7 20 594 12,4 1578 5,3 21 176 12,9
20-29 497 1,4 11 825 6,9 518 1,6 12 308 7,4 512 1,7 12 200 7,4
30-49 397 1,1 14 856 8,7 383 1,2 14 338 8,7 408 1,4 15 332 9,3
50-99 269 0,8 18 481 10,8 276 0,8 18 800 11,4 291 1,0 19 892 12,1
100-199 93 0,3 12 783 7,5 103 0,3 14 138 8,5 104 0,3 14 397 8,8
200-299 30 0,1 7 402 4,3 27 0,1 6668 4 31 0,1 7538 4,6
>=300 39 0,1 17 796 10,4 40 0,1 18 623 11,3 41 0,1 19 281 11,7
Kopā 35 722 100 170 402 100 32 919 100 165 511 100 30 004 100 164 060 100
Avots: LDC
71
Slaucamo govju skaits laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam ir samazinājies par 4,3 %.
Savukārt vidējais izslaukums valstī no govs triju gadu laika posmā ir pieaudzis par 3,6 %, bet vidējais izslaukums pārraudzībā esošām govīm ir palielinājies par 9,1 %. Līdz ar to, var secināt, ka piena
ražošanas apjomu pieaugums apliecina piena ražošanas nozares efektivitātes uzlabošanos kopumā (skatīt 4.2.attēlu).
Avots: LDC 4.2.attēls. Slaucamo govju skaita un vidējā izslaukuma dinamika Latvijā 2008.–2010.gadā
Piena kvotu sistēma
Latvijas kopējā piena kvota 2010./2011.kvotas gadam bija noteikta 758 159 tonnu apmērā, kur
738 964 tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 19 195 tonnas – tiešās tirdzniecības piena kvota. Tāpat, kā iepriekšējā kvotas gadā (97,6 %), piegādes kvota 2010./2011. kvotas gadā veidoja 97,4 % no
kopējās piena kvotas. 4.2.tabulā ir apkopoti un izvērtēti dati par piena kvotas izpildi valstī laika periodā no 2008.-
2010.gadam pa kvotas gadiem. 2010./2011. kvotas gadā piegādātā piena apjoms pirms izlīdzināšanas
bija 635 595 tonnas, kas salīdzinot ar iepriekšējo kvotas gadu ir palielinājies par 6,9 %. Savukārt piegādātā piena apjoms pēc izlīdzināšanas bija 647 795 tonnas, līdz ar to piegādes piena kvotas izpilde
sastāda 87,66 %, kas ir par 6,3 % vairāk kā iepriekšējā kvotas gadā. Tiešajā tirdzniecībā 2010./2011. kvotas gadā tika pārdotas 18 163,58 tonnas piena, kas salīdzinot ar iepriekšējo kvotas gadu ir par 31,3 %
mazāk, bet tās izpilde ir nodrošināta 94,62 % apjomā.
4.2. tabula Latvijai piešķirtā piena kvota pa gadiem (uz kvotas gada sākumu), tonnas
Kvota 2008./2009. 2009./2010 2010./2011.
Piešķirtā kopējā valsts kvota, t.sk.: 743 220,96 750 653,17 758 159,7
Piegādes kvota 725 538,10 719 683,01 738 964,27
Tiešās tirdzniecības kvota 17 682, 86 30 970,16 19 195, 43
Piegādes kvotas izpilde pirms izlīdzināšanas 630 809,89 594 301,042 635 595, 31
Piegādes kvotas izpilde pēc izlīdzināšana 661 053,00 608 973,57 647 795, 35
Piegādes kvotas izpilde % 91,11 84,62 87,66
Izmaiľas pret iepriekšējo periodu, % - 0,1 - 7,8 + 6,3
Tiešās tirdzniecības kvotas izpilde 12 907,91 26 425,1 18 163,58
Tiešās tirdzniecības kvotas izpilde % 73 85,32 94,62
Izmaiľas pret iepriekšējo periodu, % + 25,5 + 104,7 - 31,3
Avots: LDC
2010./2011.kvotas gada beigs bija reģistrēti 12 234 kvotas īpašnieki, kas ir par 14 % mazāk kā iepriekšējā kvotas gadā un par 34 % mazāk kā 2008./2009.kvotas gadā. No tiem aktīvi darbojās 12 079
kvotas īpašnieki. Kvotas īpašnieku sadalījums pa kvotas veidiem redzams 4.3.attēlā. Analizējot
2010./2011. kvotas gadā piena ražotāju skaita izmaiľas pa piena kvotas veidiem ir redzams, ka piegādes piena kvotas īpašnieku skaits samazinājies par 9 %, bet tiešās tirdzniecības piena kvotu īpašnieku skaits
72
samazinājies par 47 %. Tiešās tirdzniecības piena kvotas īpašnieku skaita samazināšanās norāda uz to, ka
piena ražotājiem 2010.gadā, sakarā ar piena iepirkuma cenas pieaugumu, izdevīgāk bija pienu piegādāt pārstrādei.
Avots: LDC 4.3.attēls. Piena kvotas īpašnieku kopējais skaits un sadalījums pa kvotas veidiem
Izvērtējot 4.4.attēlā kvotas apguves rādītājus pēc pārdotā piena apjoma atkarībā no saimniecības
lieluma, redzams, ka 2010.gadā lielās saimniecības ar govju skaitu 50 un vairāk govis kopējā struktūrā veido tikai 4 % no visiem kvotas īpašniekiem, bet pārdod lielāko daudzumu jeb 52 % no visa pārdotā
piena apjoma. Savukārt 36 % sastāda piena kvotu īpašnieki, kuru saimniecības ir ar govju skaitu no 6–49 govīm un tie pārdod 39 % piena, kas ir otrs lielākais īpatsvars pārdotā piena apjomā. Visvairāk piena
kvotu – 60 % ir mazo 1–5 govju saimniecību īpašniekiem, kuri pārdod tikai 9 % no visa pārdotā piena daudzuma.
Piena kvotu īpašnieku skaita izmaiľas (skatīt 4.4.attēlu), salīdzinot 2010.gadu ar 2009.gadu ir
nebūtiskas, tomēr ir vērojama neliela tendence samazināties to kvotu īpašnieku skaitam, kuriem pieder saimniecības no 1–5 govīm, bet palielinās lielo un vidējo saimniecību kvotu īpašnieku skaits. Šīs izmaiľas
ir saistītas ar piena iepirkuma cenu palielināšanos 2010.gadā, kas saimniecību īpašniekiem deva iespēju palielināt ganāmpulkus un pāriet vidējo un lielo saimniecību grupā.
Avots: LDC 4.4.attēls. Kvotas īpašnieku skaits pēc saimniecības lieluma uz 01.01.2010.
10%
39%51%
Realizētais piens 2009.gadā
Līdz 5 govīm 6-49 govīm 50 un vairāk govīm
66%
31%3%
Kvotas īpašnieku skaits pēc saimniecības lieluma 2009.gadā
Līdz 5 govīm 6-49 govīm 50 un vairāk govīm
9%
39%52%
Realizētais piens 2010.gadā
Līdz 5 govīm 6-49 govīm 50 un vairāk govīm
60%
36%
4%
Kvotas īpašnieku skaits pēc saimniecības lieluma 2010.gadā
Līdz 5 govīm 6-49 govīm 50 un vairāk govīm
73
Ciltsdarbs
Piena lopkopībā darbojas divas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas: Latvijas šķirnes
dzīvnieku audzētāju savienība un Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija. Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības sastāvā 2010.gadā darbojās 60 šķirnes dzīvnieku
audzēšanas saimniecības. Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības speciālisti 2010.gadā ciltsgrāmatā ierakstīja 6976 dzīvniekus, sagatavoja un izsniedza 125 izcelsmes sertifikātu vaislas materiāla
tirdzniecībai, sertificēja 103 vaisliniekus, uzsāka buļļu piesaisti pārojumiem pēc speciālas programmas, kā
arī realizēja projektu par Latvijā plašāk izmantoto vaislinieku ciltsvērtības noteikšanu pēc meitu eksterjera un faktoriem, kas ietekmē eksterjeru.
Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības organizācijas speciālisti organizēja biedru dalību izstādē „Viļāni -2010’’ un pēc Latvijas Ciltsdarba centra pasūtījuma veica slaucamo govju virspārraudzību.
2010.gada vidū Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība noslēdza līgumu uz četriem
gadiem ar Turcijas uzľēmumu "Genova" par šķirnes telīšu pārdošanu un jau eksportēja 102 grūsnas teles uz Turciju.
Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas (turpmāk Holšteinas asociācija) sastāvā 2010.gadā darbojās 21 šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecība. Holšteinas asociācijas speciālisti
2010.gadā ciltsgrāmatā ierakstīja 1226 dzīvniekus, izsniedza 112 sertifikātus importēto vaislinieku spermas izmantošanai.
Holšteinas asociācija regulāri rīko un piedalās semināros ar ārvalstu un Latvijas speciālistu
piedalīšanos par lopu labturības, ēdināšanas un atražošanas tēmām - pāru atlasi, eksterjera novērtējumu, Holšteinas šķirnes dzīvnieku ēdināšanas īpatnībām, barības devu sastādīšanu, govju ēdināšanu dažādos
ražošanas periodos, ēdināšanas ietekmi uz piena kvalitāti, telīšu ataudzēšanu, dzīvnieku mītľu izveidošanu un citām tēmām.
Veiksmīga sadarbība 2010.gadā Holšteinas asociācijai turpinājās ar speciālistiem no ASV
(American Breeding Service un World Wide Sires LTD), kuri ieradās Latvijā un sniedza saimniekiem teorētiskus padomus 3 semināros. Tāpat Holšteinas asociācija 2010.gadā sadarbībā ar Piensaimnieku
kooperatīvu „Trikāta‖ un SIA „Agrera‖, noorganizēja 15 seminārus piena ražotājiem, piena ražotāju konsultantiem, veterinārārstiem, pārraugiem un mākslīgās apsēklošanas tehniķiem dažādos Latvijas
novados. Analizējot 4.3.tabulā apkopotos pārraudzības datus varam secināt, ka govju skaits pārraudzībā
2010.gadā salīdzinot ar 2009.gadu ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem un uz 2010.gada 30.septembri
pārraudzībā bija 122,0 tūkstoši govju. Salīdzinot govju produktivitāti par pēdējiem trim gadiem, 2010.gadā vidējais izslaukums no pārraudzībā esošām govīm ievērojami palielinājies, vidēji no govs
izslaucot 5987 kg piena, t.i., par 202 kg vairāk kā iepriekšējā pārraudzības gadā.
4.3. tabula
Govju ganāmpulku kvalitāte 2008.–2010.gadā
Rādītāji 2008. 2009. 2010.
Govju skaits pārraudzībā, tūkst. 124,2 123,2 122,0
*Vidējais izslaukums no govs valstī kg/gadā 4822 4892 4998
Vidējais izslaukums no govs pārraudzībā kg/gadā 5487 5785 5987
Piena tauki govīm pārraudzībā % 4,37 4,38 4,29
Piena olbaltums govīm pārraudzībā % 3,33 3,36 3,31
Avots: LDC, *CSP
Pārraudzībā atrodas dažādu šķirľu govis, kuru produktivitātes rādītāji ir apkopoti 4.4.tabulā.
4.4. tabula Pārraudzībā esošo dažādo šķirņu govju produktivitāte 2008.–2010.gadā
Govju šķirne
Slēgto laktāciju skaits Izslaukums no govs,
kg/gadā Piena olbaltums, % Piena tauki, %
2008. 2009. 2010. 2008. 2009. 2010. 2008. 2009. 2010. 2008. 2009. 2010.
Latvijas
brūnā 58536 53930 48276 5103 5233 5493 3,36 3,35 3,36 4,44 4,48 4,47
Holšteinas 32093 33321 32876 6269 6465 6724 3,23 3,23 3,22 4,19 4,19 4,16
74
melnraibā
Angleras 296 239 198 6418 6331 6189 3,41 3,37 3,38 4,56 4,55 4,55
Dānijas sarkanā
405 646 944 5817 5703 5632 3,38 3,36 3,39 4,49 4,51 4,52
Zviedrijas sarkanraibā
542 598 655 5962 6331 6182 3,33 3,35 3,38 4,61 4,67 4,56
Holšteinas sarkanraibā
1306 1531 1794 5871 6015 6097 3,30 3,29 3,26 4,27 4,30 4,25
Latvijas zilā 467 554 514 4292 4307 4666 3,37 3,36 3,37 4,40 4,39 4,35
Šveices 113 137 175 5333 5570 6012 3,49 3,45 3,44 4,45 4,42 4,32
Avots: LDC
Cenas
2010.gadā bija vērojama piena iepirkuma cenas (4.5.attēls) palielināšanās pēc 2008.–2009.gada lejupslīdes globālās krīzes ietekmē. Zemāko punktu piena iepirkuma cena Latvijā sasniedza 2009.gada
jūnijā (109 Ls/t jeb 15,54 EUR/100 kg), kad kopš 2008.gada sākuma tā bija samazinājusies par 54 %. 2009.gada otrajā pusē jau sākās piena iepirkuma cenas pieaugums, kas turpinājās līdz pat 2010.gada
beigām.
Avots: EK
4.5.attēls. Piena iepirkuma cenu attīstība 2008.–2010.gadā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un
vidēji ES, EUR/100 kg
Laikā no 2009.gada jūlija līdz 2010.gada decembrim kopējais piena iepirkuma cenas pieaugums sasniedza 75 %. Pēc līdzīga scenārija attīstījās piena iepirkuma cenas arī pārējās ES dalībvalstīs.
Ārējā tirdzniecība
Latvijas piena produktu eksporta vērtība pasaules ekonomiskās krīzes ietekmē būtiski samazinājās 2009.gadā, kad visā pasaulē bija raksturīgas zemas tirgus cenas (4.6.attēls). Šī iemesla dēļ arī importēto
piena produktu vērtība 2009.gadā bija būtiski zemāka nekā 2008.gadā. Eksporta vērtība 2009.gadā bija
par 33,3 % un importa vērtība par 23 % mazāka nekā attiecīgi 2008.gadā.
75
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 4.6.attēls. Latvijas piena un piena produktu ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta
vidējā cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
Savukārt 2010.gadā kopējo ekonomisko uzlabojumu ietekmē uzlabojušies arī Latvijas piena un
piena produktu eksporta rādītāji – salīdzinot ar 2009.gadu, eksporta vērtība pieaugusi par 57,6 %.
Vienlaikus gan par 19,6 % pieaudzis arī nozares produktu imports Latvijā. Līdzīga tendence bijusi arī piena produktu vidējai importa cenai un vidējai eksporta cenai –
2009.gadā vērojams diezgan būtisks samazinājums, bet 2010.gadā rādītāji pieauguši, pārsniedzot pat 2008.gada attiecīgos rādītājus.
Lielākā daļa Latvijas piena produktu tiek eksportēti uz ES dalībvalstīm (2010.gadā 92,2 % no kopējā eksporta apjoma izteiksmē jeb 63,4 % vērtības izteiksmē). Tāpat arī piena un piena produktu
nozares imports praktiski pilnībā (2010.gadā 99,9 % no kopējā importa) ieplūst no ES dalībvalstīm.
4.3. Cūkgaļas ražošana
2010.gadā negatīvas cūkgaļas tirgus tendences – augstās graudu cenas, resursu izmaksu
palielināšanās un gaļas iepirkuma cenu samazinājums, radīja kritisku situāciju cūkkopības sektorā. Visu
iepriekšminēto procesu ietekmē bija vērojams cūku skaita samazinājums par 0,4 %, savukārt kopējais saimniecību skaits samazinājās par 2,9 %. Taču pateicoties dzīvu cūku eksportam uz Krieviju cūku
audzētāji spēja noturēt ražošanu un par 1,4 % palielinājās sivēnmāšu skaits, lai gan kopējais saimniecību skaits, kurās tiek turētas sivēnmātes samazinājās par 5,8 % attiecībā pret iepriekšējo gadu (skat.
4.7.attēlu).
Avots: LDC 4.7.attēls. Cūku, sivēnmāšu un saimniecību skaits 2008.–2010.gadā
76
Cūkgaļas un tās produktu bilancē (4.8.attēls) redzams, ka ražošanas apjomi 2010.gadā
samazinājušies par 2 tūkst.t., patēriľš par 6 tūkst.t. (-8%), savukārt pašnodrošinājums ir pieaudzis par 2%. Tāpat ir redzama tendence uzlaboties ārējās tirdzniecības bilancei – eksporta apjomi aug straujāk,
nekā importa.
Avots: LAD 4.8.attēls. Cūkgaļas un tās produktu bilance un pašnodrošinājuma līmenis 2004.–2010.gadā
Analizējot datus par cūku audzēšanas saimniecību daudzumu un to sadalījumu pēc audzējamo
cūku skaita, kas attēloti 4.9.attēlā, var secināt, ka salīdzinot ar 2009.gadu par 4,9 % ir palielinājies mazo saimniecību (1 līdz 9 cūkas) skaits un cūku skaits tajās palielinājās par 1,6 %. Savukārt par 15,8 % ir
samazinājies gan saimniecību skaits ar 10 līdz 50 cūkām, gan par 14,5 % kopējais cūku skaits tajās. Lielo saimniecību skaits, ar 1001 līdz 10 000 cūkām, saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet cūku skaits tajās
pieauga par 11,4 %, līdz ar to var secināt, ka 2010.gadā turpinājās ražošanas koncentrācija lielajās saimniecībās, tas ir 68,1 % no kopējā cūku skaita valstī tika audzētas saimniecībās, kur cūku skaits bija
lielāks par 5000.
Avots: LDC 4.9.attēls. Saimniecību sadalījums pēc cūku skaita 2008.–2010.gadā
Izvērtējot 4.10.attēla datus par saimniecību sadalījumu pēc sivēnmāšu skaita, var secināt, ka mazo saimniecību ar 1 līdz 9 sivēnmātēm īpatsvars 2010.gadā samazinājās par 6 %, bet par 20 %
palielinājās saimniecību skaits ar 51 līdz 100 sivēnmātēm un par 33,3 % palielinājās saimniecību
daudzums ar 1001 līdz 5000 sivēnmātēm. Šajās saimniecībās audzēto sivēnmāšu skaits 2010.gadā palielinājās par 28,4 %.
77
Avots: LDC
4.10.attēls. Saimniecību sadalījums pēc sivēnmāšu skaita 2008.–2010.gadā
Ciltsdarbs
Šķirnes cūku audzēšanas saimniecību un cūku audzēšanas saimniecību darbību koordinē divas
šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu ieguvušās organizācijas - SIA „Cūku ciltsdarba centrs‖ un SIA „Agrosels‖ (turpmāk šajā nodaļā - organizācijas). Ciltsdarba mērķu un uzdevumu sasniegšanai,
organizācijas realizē cūku ciltsdarba programmu, kura ir balstīta uz Latvijā audzējamām cūku šķirnēm – Jorkšīras, Landrases, Pjetrenas, Djurokas un Lielā Baltā.
2010.gadā ar šķirnes cūku atražošanu nodarbojās 14 saimniecības, kas ieguvušas šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu un kur salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem cūku selekcijā sasniegti labi rezultāti.
Salīdzinot pēdējo trīs gadu cūku kvalitātes rādītājus (skatīt 4.5.tabulu), var redzēt, ka 2010.gadā ir palielinājusies Latvijā audzētās Landrases šķirnes cūku auglība no 12,2 līdz 12,4 sivēniem vienā
metienā, kā arī palielinājies gadā iegūto sivēnu skaits no vienas sivēnmātes no 24,9 līdz 26,2 sivēniem. Savukārt jauncūkas 100 kg sasniedz 163 dienās, (165 dienas iepriekšējos gados), nedaudz samazinājies
speķa biezums no 9,5 mm līdz 9,4 mm, kā arī diennakts pieaugums ir palielinājies no 803 g līdz 816 g
(dzīvmasas pieaugums testa laikā). 4.5. tabula
Latvijā audzētās Landrases šķirnes cūku kvalitātes rādītāji 2008.–2010.gadā
Rādītāji 2008. 2009. 2010.
Sivēnmāšu auglība, sivēnu skaits metienā 12,2 12,0 12,4
Gadā iegūto sivēnu skaits no sivēnmātes 24,9 24,8 26,2
Jauncūku vecums dienās sasniedzot 100 kg 165 165 163
Jauncūku speķa biezums, mm 9,5 9,5 9,4
Jauncūku liesās gaļas iznākums,% 60,8 60,9 60,8
Jauncūku diennakts pieaugums (dzīvmasas pieaugums testa laikā), g 817 803 816
Avots: SIA „Cūku ciltsdarba centrs‖
Cūkkopības nozarē īstenojot ciltsdarba programmu un mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgu vaislas kuiļu spermu, pēdējo gadu laikā ir izdevies šķirnes saimniecībās palielināt sivēnmāšu produktivitāti, kā arī
plānveida ciltsdarbs kopumā ir ļāvis uzlabot gaļas kvalitāti.
Cenas
Cūku liemeľu cenas 2010.gadā vidēji bija zemākas par 2009.gadu (4.11.attēls). jāatzīmē, ka gada beigās cūku liemeľu cenas sāka pieaugt un pārsniedza 2009.gada cenas līmeni. Tomēr 2008.gada
cenu 2010.gada beigās sasniegt neizdevās.
78
Avots: EK
4.11.attēls. Cūku liemeņu cenas ES 2008.–2010.gadā, Ls/100kg
Pēc 2008.gadā pieredzētā cenu pieauguma sivēniem (4.12.attēls), 2009.gadā cenas sāka kristies.
2010.gadā šī tendence izpaudās vēl uzskatamāk. 2010.gada IV ceturksnī sivēnu cenas bija pietuvojušās 2008.gada sākuma cenu līmenim, kas vērtējams kā būtisks sivēnu cenas kritums.
Avots: EK
4.12.attēls. Sivēnu cenas ES 2008.–2010.gadā, Ls/100kg
Ārējā tirdzniecība
Cūkgaļas importa vērtība pēdējos trijos gados ir samazinājusies – kritums 2010.gadā pret
2009.gadu bija 19,7 % (4.13.attēls). Tajā pat laikā jāatzīmē, ka arī importa vidējā cena pastāvīgi samazinās. Arī cūkgaļas eksporta vērtībā 2010.gadā novērojams kritums -27,1 %. Turpretī vidējā
eksporta cena 2010.gadā piedzīvojusi strauju augšupeju, ja 2009.gadā eksportēja par 1156,98 Ls/t, tad
2010.gadā eksportēja par 1333,35 Ls/t.
79
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.13.attēls. Latvijas cūkgaļas ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena
(tūkst.Ls/t) 2008.–2010.gadā
Ja 2008.gadā dzīvu cūku eksporta vērtība tikai mazliet pārsniedza importēto dzīvu cūku vērtību,
tad 2009. un 2010.gadā eksportēto cūku vērtība krietni pārsniedza importēto cūku vērtību, jo cūku
eksports ir pieaudzis vairakkārt (4.14.attēls). Tā 2009.gadā, salīdzinājumā pret 2008.gadu, tas pieauga par 53,3 %, bet 2010.gadā, salīdzinājumā pret 2009.gadu, tas pieauga par 40,6 %. Jāatzīmē, ka
2010.gadā arī importēto cūku vērtība pieauga un salīdzinājumā ar 2009.gadu importa vērtība palielinājās par 53,6 %. Turpretī importa un eksporta vidējai cenai ir lejupslīdoša tendence.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.14.attēls. Latvijas dzīvu cūku ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (tūkst.Ls/t) 2008.–2010.gadā
4.4. Liellopu gaļas ražošana
No kopējā Latvijā saražotā gaļas daudzuma liellopu un teļa gaļa veido 23 %. Sekmējot gaļas šķirľu liellopu un to krustojumu ar piena šķirnēm audzēšanu, liellopu sektoram ir visi priekšnosacījumi
konkurences veicināšanai gan vietējā, gan ES tirgū. Analizējot 4.15.attēlā sniegtos datus, var redzēt, ka 2010.gadā bija reģistrētas 36 332 liellopu
saimniecības ar 379 494 liellopiem (t.sk. 164 060 slaucamas govis).
80
Avots: LDC
4.15.attēls. Saimniecību skaits un liellopu skaits tajās 2008.–2010.gadā
2010.gadā reģistrēto saimniecību skaits samazinājies par 8 %, bet kopējais liellopu skaits
palielinājies par 0,3 %. Savukārt gaļas liellopu skaits (izľemot slaucamas govis) pieaudzis par 1 %, kas liecina par zināmu liellopu gaļas ražošanas nozares stabilitāti un attīstību.
Liellopu gaļas un tās produktu bilance (4.16.attēls) rāda, ka ar katru gadu strauji samazinās
liellopu gaļas patēriľš valstī – 2010.gadā pret iepriekšējo pat par 31 %, savukārt pieaug eksports – 2010.gadā par 33 %.
Avots: LAD
4.16.attēls. Liellopu gaļas un tās produktu bilance un pašnodrošinājuma līmenis 2004.–
2010.gadā
Analizējot 4.17.attēla datus par kopējo liellopu (izľemot slaucamas govis) skaita sadalījumu pēc
to skaita saimniecībās var secināt, ka 2010.gadā turpināja samazināties liellopu skaits mazajās saimniecībās ar 1 līdz 9 liellopiem. Savukārt lielajās saimniecībās vērojams liellopu skaita pieaugums:
liellopu skaits (saimniecībās ar 100 līdz 199 liellopiem) palielinājās par 8 % salīdzinot ar 2009.gadu, bet saimniecībās ar liellopu skaitu virs 300 – par 6,3 %.
81
Avots: LDC
4.17.attēls. Liellopu, kas neietver slaucamas govis, sadalījums pēc to skaita saimniecībā
2008.–2010.gadā
Pēc 4.18. un 4.19.attēla datiem var redzēt, ka 2010.gadā specializēto gaļas šķirľu liellopu un
kombinēto piena-gaļas lopu skaits bija 26 808, kas ir par 13,8 % vairāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas liecina par gaļas liellopu audzēšanas nozares attīstību.
Avots: LDC
4.18.attēls. Specializēto gaļas šķirņu liellopu skaita izmaiņas pa šķirnēm 2008.–2010.gadā
82
Avots: LDC
4.19.attēls. Gaļas un piena krustojumu liellopu skaita izmaiņas pa šķirnēm 2008.–2010.gadā
Analizējot 4.18. un 4.19.attēlu var secināt, ka ar katru gadu palielinās gaļas šķirľu krustojumu,
Šarolē, Limuzīnas, Aberdīnangus, Simentāles un Tiroles šķirnes liellopu skaits. Tā 2010.gadā gaļas šķirľu
krustojumu liellopu skaits palielinājies par 29,9 %, bet Šarolē šķirnes liellopu skaits palielinājies par 14 %. Tāpat izvērtējot 4.20.attēlu, var redzēt, ka 2010.gadā ir reģistrētas 18 594 zīdītājgovis (tīršķirnes
un gaļas krustojumu liellopi). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zīdītājgovju skaits ir pieaudzis par 21,2%.
Avots: LDC
4.20.attēls. Zīdītājgovju skaits 2008.–2010.gadā
Ciltsdarbs
Gaļas šķirľu liellopu ciltsdarbu valstī koordinē šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas – LGLAA
un Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „ABC Projekts‖ (turpmāk šajā nodaļā - ABC Projekts).
2010.gadā LGLAA sadarbojās ar 34 šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībām, kurās tiek
audzētas gandrīz visas Latvijā sastopamās gaļas liellopu šķirnes. 2010.gadā 120 šķirnes dzīvnieki ir uzľemti ciltsgrāmatā.
LGLAA 2010.gadā īstenoja projektu „Gaļas šķirľu liellopu ciltsdarba programmas realizācijas gaitā iegūto selekcijas rezultātu popularizēšana Latvijā, organizējot vietējas nozīmes dzīvnieku ciltsvērtības
noteikšanas un darbaspējas pārbaudes pasākumus‖, noorganizējot vienu starptautiskas nozīmes gaļas
liellopu šķirľu dzīvnieku demonstrējumu Neretas novada Mazzalvē. Šī pasākuma ietvaros LGLAA noorganizēja semināru par situāciju nozarē, gaļas liellopu šķirnēm, šķirnes izvēli saimniecībā, vaislinieku
atlasi, vaislinieku izsoli un dzīvnieku sagatavošanu demonstrējumiem. Pasākuma sagatavošanas darbos tika iesaistīti gaļas liellopu vērtēšanas eksperti no Vācijas, kā arī sadarbības partneri no Lietuvas un
Igaunijas.
83
LGLAA ir piedalījusies Rāmavas lauksaimniecības un tehnikas izstādēs 2010.gada pavasarī un
rudenī. ABC Projekts 2010.gadā izvērtējis un atzinis par šķirnes saimniecībām piecas gaļas šķirnes liellopu
audzēšanas saimniecības, kā arī piesaistījis organizācijai divreiz lielāku klientu skaitu kā iepriekšējā gadā. ABC Projekts 2010.gadā turpināja realizēt uzsākto gaļas šķirľu liellopu kontrolizaudzēšanu, kas
dod iespēju audzētājiem izvērtēt vaisliniekus pēc to pēcnācēju augšanas īpašībām un izvēlēties labākos
buļļus ganāmpulka atražošanai. ABC Projekts noorganizēja ikgadējo starptautiskas nozīmes pasākumu liellopu audzētājiem „Govju dienas 2010‖. Šī pasākuma mērķis ir parādīt Latvijā sasniegtos rezultātus
ciltsdarbā, kā arī tiek turpināta sadarbība ar citu valstu šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām un nodrošināts kvalitatīvu vaislas dzīvnieku imports no ārvalstīm.
Tāpat ABC Projekts nodrošina kursu un semināru organizēšanu par lauksaimniekiem aktuālām tēmām, organizē pieredzes apmaiľas braucienus uz ārvalstīm, kas nodrošina sadarbības partneriem
efektīvākas saimniekošanas iespējas savās saimniecībās.
2010.gadā ABC Projekts ir uzsācis darbu pie piena un gaļas šķirľu liellopu eksporta organizēšanas, nodrošinot pilnu liellopu eksporta pasākumu kopumu sākot ar dzīvnieku atlasi,
novērtēšanu, karantinēšanai un beidzot ar eksporta dokumentu noformēšanu. 4.21.attēlā ir redzams, ka 2010.gadā ar gaļas liellopu pārraudzību nodarbojās 688 saimniecības,
kas ir par 38 saimniecībām mazāk kā 2009.gadā. Savukārt dzīvnieku skaits saimniecībās ir palielinājies
par 1,6 % salīdzinot ar 2008.gadu.
Avots: LDC
4.21.attēls. Pārraudzībā esošo saimniecību un gaļas liellopu skaits pa gadiem
Analizējot 4.6.tabulas sniegtos pārraudzības datus var secināt, ka 2010.gadā vislielākais
dzimšanas svars no pārraudzībā esošajām gaļas liellopu šķirnēm ir Šarolē un Simentāles šķirnes
dzīvniekiem, attiecīgi 40,9 un 39,6 kg. Šo šķirľu atšķiršanas svars un gada svars salīdzinot ar pārējām šķirnēm ir vislielākais, tā Simentāles šķirnes dzīvnieku atšķiršanas svars ir 302,4 kg, bet Šarolē – 271,1kg.
4.6. tabula Svēršanas rezultāti gaļas liellopu pārraudzības saimniecībās pa gadiem
Šķirne
Dzimšanas svars, kg
Atšķiršanas vecums, dienas
Atšķiršanas svars, kg (koriģētais)
Gada svars, kg (koriģētais)
2008. 2009. 2010. 2008. 2009. 2010. 2008. 2009. 2010. 2008. 2009. 2010.
Aberdinangus 33,7 33,6 34,0 213 214 213 209,9 203,9 220,4 293,0 296,2 275,8
Beļģijas zilā - - 29,3 - - 214 - - 259,3 - - 398,8
Galovejas 25,0 25,3 25,2 241 232 207 156,8 164,9 168,4 - 367,7 -
Hailandes 27,6 26,2 27,3 219 208 216 144,8 149,9 184,4 240,8 282,6 261,0
Herefordas 36,8 37,7 37,8 216 218 213 230,3 232,2 237,7 323,8 310,9 317,9
Limuzīnas 37,5 37,7 37,7 219 216 212 232,2 244,9 243,2 301,7 341,2 350,3
Saleras - - 37,0 - - - - - - - - -
Simentāles 42,5 39,8 39,6 216 206 206 285,8 281,5 302,4 376,1 254,3 318,5
Šarolē 40,7 40,9 40,9 214 212 210 264,7 269,2 271,1 344,8 354,4 355,5
Tiroles pelēkā - 30,1 38,4 - 204 190 - 222,6 231,5 - 312,7 310,7
Gaļas šķirľu 37,8 38 38,2 216 216 212 247,7 245,6 248,6 321,7 334,9 340,3
84
krustojumi
Gaļas un piena un gaļas un citu šķirľu pieKrustojumi
36,3 36,5 36,7 217 212 212 233,2 231,0 256,7 321,0 332,6 336,7
Vidēji: 37,5 37,8 38,1 215 214 212 243,7 241,6 251,4 324,8 332,1 335,4
Avots: LDC
Cenas
Kaut arī A kategorijas liemeľu cenas (4.22.attēls) ES 2010.gada pirmajos trijos ceturkšľos bija zemākas kā 2009.gadā, sākot ar jūlija mēnesi cena sāka strauji pieaugt un gads noslēdzās ar
rekordaugstu cenu, pēdējo trīs gadu laikā.
Avots: EK 4.22.attēls. Liellopu A kategorijas (buļļi līdz 2 g.vec.) liemeņu cenas ES 2008.–2010.gadā,
Ls/100kg
Arī C kategorijas liemeľu cenas (4.23.attēls) 2010.gada pirmajā pusē bija trīs gados zemākās, bet, līdzīgi kā A kategorijas liemeľiem, arī C kateogrijas liemeľu cenas gada nogalē sāka pieaugt.
Avots: EK
4.23.attēls. Liellopu C kategorijas (vērši) liemeņu cenas ES 2008.–2010.gadā, Ls/100kg
D kategorijas liemeľu cenas (4.24.attēls), izľemot 2010.gada pirmos mēnešus, turējās stabili virs
2009.gada cenu līmeľa.
85
Avots: EK 4.24.attēls. Liellopu D kategorijas (govis) liemeņu cenas ES 2008.–2010.gadā, Ls/100kg
E kategorijas liemeľu cenas (4.25.attēls) 2010.gada pirmajā pusē bija zemas, ja salīdzina ar 2009. un 2008.gada cenām, bet sākot ar jūniju tās piedzīvoja strauju pieaugumu un 2010.gada beigās
sasniedza gados augstāko atzīmi.
Avots: EK
4.25.attēls. Liellopu E kategorijas (telītes) liemeņu cenas ES 2008.–2010.gadā, Ls/100kg
Ārējā tirdzniecība
Liellopu gaļas importa vērtība pēdējos trīs gados pastāvīgi samazinās (4.26.attēls). 2010.gadā importa vērtība bija samazinājusies par 26,2 %, ja salīdzina ar 2009.gadu. Turpretī eksporta vērtība ir
saglabājusies stabila un 2010.gadā parādīja ievērojamu kāpumu par 13,8 %. Arī eksporta cena pēdējos trīs gados ir saglabājusies stabila ar mērenu lejupejošu tendenci.
86
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.26.attēls. Latvijas liellopu gaļas ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā
cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
Liellopus Latvija importē minimāli (4.27.attēls), tas atspoguļojas liellopu importa vērtībā, kas
pēdējos trijos gados ir maz mainījusies – 2010.gadā liellopu importa vērtība bija 2008.gada līmenī. Turpretī liellopu eksporta vērtībai ir tendence pieaugt, ja 2009.gadā tā pieauga par 51,6 % salīdzinājumā
pret 2008.gadu, tad 2010.gadā tā pieauga par 7,8 % salīdzinājumā pret 2009.gadu. Arī eksporta cenai ir
tendence mēreni paaugstināties.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.27.attēls. Latvijas liellopu ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (tūkst.Ls/t) 2008.–2010.gadā
4.5. Olu un putnu gaļas ražošana
Olu un putnu gaļas nozarē 2010.gads bija salīdzinoši stabils. Negatīvu ietekmi uz putnkopības nozari ir atstājis graudu cenu straujš pieaugums. Pārsvarā vistas tiek audzētas gaļas ražošanai un olu
iegūšanai, visu citu sugu putnu skaits un olu skaits ir salīdzinoši mazs. 2010.gadā bija reģistrēti 4 498 781 mājputni, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājputnu skaits
ir palielinājies par 2,6 %, bet saimniecību skaits ir samazinājies par 4,9 %. Analizējot datus (4.28.attēls), jāsecina, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu 2010.gadā ievērojami ir palielinājies dējējvistu skaits – par
14,4%, savukārt broileru skaits ir samazinājies par 12,6 %. 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu strauji
(par 105,3 %) palielinājās paipalu skaits (no 1695 uz 3480), savukārt pīļu, zosu un tītaru skaits ir samazinājies. Dējējvistu skaita kāpinājums ir saistīts ar olu ražotľu modernizāciju un jaunu vistu novietľu
izbūvi.
87
Avots: LDC 4.28.attēls. Saimniecību ar mājputniem un mājputnu skaits 2008.–2010.gadā
Putnu gaļas un tās produktu ražošanas un patēriľa bilance (4.29.attēls) rāda nelielu pieaugumu ražošanas apjomā un straujāku pieaugumu ārējā tirdzniecībā – par 43 % eksportā un 7 % importā.
Pašnodrošinājuma līmenis ar šiem produktiem ir nedaudz pieaudzis - par 2 % un 2010.gadā bija 54 %.
Avots: LAD
4.29.attēls. Putnu gaļas un tās produktu bilance un pašnodrošinājuma līmenis 2004.–2010.gadā
Olu bilancē redzams, ka 2010.gadā ražošana pieaugusi par 4,6 %, savukārt patēriľš sarucis par
2,2 %. Tai pat laikā strauji palielinājusies ārējā tirdzniecība – par 24 % imports un 23 % eksports.
4.7. tabula
Olu un olu produktu bilance 2008.–2010.gadā, milj.gab.
2008. 2009. 2010.
Atlikums gada sākumā 9,1 10,7 7,6
Resursi Saražots 601,7 681,4 714,9
Imports 77,5 93,6 115,6
KOPĀ resursi 688,3 785,7 838,1
Patēriľš Patērēts 528,1 497,2 486,2
Eksports 149,5 281 344,3
88
KOPĀ patērēts 677,6 778,1 830,5
Atlikums gada beigās 10,7 7,6 7,6
Avots: LAD
Cenas
Putnu gaļas cenas triju gadu laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam Latvijā kopumā pazeminājušās par 16 %, un 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, putnu gaļas cena kopumā bijusi par 12 % zemāka
(4.30.attēls). Straujš cenas samazinājums putnu gaļai bija vērojams 2009.gada otrajā pusgadā, kad līdz decembrim cena bija samazinājusies par 23 %.
Avots: EK 4.30.attēls. Putnu gaļas cenas Latvijā un ES 2008.–2010.gadā, EUR/100 kg
Savukārt 2010.gada pirmajā pusgadā gaļas cena bijusi īpaši svārstīga, bet gada otrajā pusē
noticis būtisks cenas pieaugums. Tomēr, neskatoties uz šo pieaugumu, putnu gaļas cena nesasniedza līmeni, kāds bija līdz 2009.gada pirmajam pusgadam.
Arī vidēji ES 2008. un 2009.gadā putnu gaļas cenas attīstījās līdzīgi kā Latvijā, taču vidējās ES cenas līmenis bija zemāks par Latvijas cenu. Savukārt 2010.gadā ES vidējā cena sāka pieaugt jau gada
sākumā, turklāt šis pieaugums bija praktiski bez svārstībām.
Olu cenas 2008. un 2009.gadā Latvijā saglabājušās salīdzinoši stabilas (4.31.attēls), bet 2010.gada otrā ceturkšľa beigās cenas ievērojami samazinājās – laikā no jūnija līdz jūlijam cena
samazinājās par 13,2 % un vēl turpināja samazināties līdz novembrim. Decembrī cena atkal bija par 6,6 % pieaugusi, salīdzinot ar cenu novembrī.
Vidējā olu cena 2010.gadā bijusi par 14,4 % zemāka nekā 2009.gada cena un par 13,8 % zemāka nekā 2008.gada cena.
89
Avots: EK 4.31.attēls. Olu cenas Latvijā un ES 2008.–2010.gadā, EUR/100 kg
Olu cenas vidēji ES 2008.gadā un 2009.gadā bijušas zemākas nekā Latvijā, taču 2009.gada vidū
sākās samērā straujš cenas pieaugums, kas turpinājās līdz 2010.gada martam – šajā laikā olu cena ES pieauga par 26,9 %. Taču šim pieaugumam sekoja straujš cenas samazinājums – laikā no 2010.gada
aprīļa līdz jūlijam cena samazinājās par 21,8 % un turpmākos mēnešos cena atkal nedaudz pakāpās.
Ārējā tirdzniecība
Latvijas ārējās tirdzniecības bilance svaigai, atdzesētai un saldētai putnu gaļai ir negatīva,
importam būtiski pārsniedzot eksporta apjomus (4.32.attēls). Tomēr laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam
vērojama tendence samazināties putnu gaļas importa vērtībai un palielināties eksporta vērtībai. Redzams arī, ka eksportēto produktu vidējā cena bijusi augstāka nekā importētajai putnu gaļai.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 4.32.attēls. Latvijas svaigas, atdzesētas un saldētas putnu gaļas ārējā tirdzniecība (milj.Ls)
un importa/eksporta vidējā cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
Kopumā laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam putnu gaļas eksports no Latvijas palielinājies par 54,7 %, bet imports sarucis par 12,8 %. Savukārt, putnu gaļas importa vidējā cena šajā laikposmā
samazinājusies par 10,7 % un eksporta vidējā cena par 21,1 %.
90
Latvijas ārējā tirdzniecība olu sektorā ir izteikti pozitīva, turklāt, vērojams, ka laikā no 2008.gada
līdz 2010.gadam noticis būtisks olu eksporta vērtības pieaugums, tajā pašā laikā saglabājoties gandrīz nemainīgai olu importa vērtībai (4.33.attēls).
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 4.33.attēls. Latvijas olu ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (Ls/t)
2008.–2010.gadā
Kopumā laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam olu eksports no Latvijas palielinājies divkārt, t.i., par 108 %, bet imports pieaudzis par 4,4 %. Savukārt, olu vidējā importa cena šajā laikposmā
samazinājusies par 13,4 % un eksporta vidējā cena par 7,9 %. Vienlaikus jāatzīmē, ka gan olu vidējās importa cenas, gan vidējās eksporta cenas rādītāji visaugstākie pārskata periodā bijuši 2009.gadā.
4.6. Aitkopības un kazkopības nozaru attīstība
Latvijā 2010.gadā aitkopības un kazkopības nozarē vērojamas pozitīvas tendences. Dzīvnieku reģistrā 2010.gadā bija reģistrētas 4 242 saimniecības ar 76 752 aitām un 2 859 saimniecības ar 13 455
kazām. Izvērtējot 4.34.attēlā atspoguļotos datus var secināt, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
saimniecību skaits ar aitām ir samazinājies par 0,3 %, toties aitu skaits tajās palielinājies par 8,1 %. Savukārt saimniecību skaits ar kazām 2010.gadā salīdzinot ar 2009.gadu ir palielinājies par 2,8 % un
kazu skaits tajās palielinājies par 1,3 %.
Avots: LDC 4.34.attēls. Aitu un kazu saimniecību un dzīvnieku skaits 2008.–2010.gadā
91
Analizējot aitu saimniecību struktūru 4.35.attēlā, var secināt, ka aitu kļuvis vairāk gandrīz visās
saimniecībās. Vislielākais saimniecību skaita pieaugums (par 11,6 %) bija saimniecībās ar 100 un vairāk aitām, kā arī saimniecībās ar 51 līdz 100 aitām, kur saimniecību skaits pieauga par 3,0 %. Lielākais
saimniecību skaita samazinājums par 7,4 % bija saimniecībām ar 11 līdz 15 aitām.
Avots: LDC 4.35.attēls. Saimniecību skaita sadalījums pēc aitu skaita 2010.gadā
Analizējot kazu saimniecību struktūru, 4.36.attēlā, var secināt, ka lielākais saimniecību skaita pieaugums par 23,1 % bija vērojams saimniecībām ar 51 līdz 100 kazām, otrais lielākais pieaugums par
14,8 % bija saimniecībās ar 16 līdz 20 kazām un ar 11 līdz 15 kazām (par 14,1 %). Arī lielo saimniecību
skaits ar vairāk nekā 100 aitām palielinājās par 8,3 %.
Avots: LDC
4.36.attēls. Saimniecību skaita sadalījums pēc kazu skaita 2008.–2010.gadā
Ciltsdarbs
Aitkopības nozarē ciltsdarbu koordinē biedrība „Latvijas Aitu audzētāju asociācija‖. Ciltsdarba
mērķu sasniegšanai tiek realizēta ciltsdarba programma aitkopībā, kas paredz Latvijas tumšgalves šķirnes
aitu saimnieciski derīgo īpašību izkopšanu, kā arī plānveidīgu dažādu šķirľu aitu krustojumu audzēšanu. 2010.gadā biedrība „Latvijas Aitu audzētāju asociācija‖ realizēja projektu „Latvijā audzēto šķirľu
vaislas teķu kvalitātes noteikšana kontrolizaudzēšanas/ kontrolnobarošanas stacijā‖, turpinot uzsākto vaislas teķu pārbaudi pēc pēcnācēju kvalitātes. Kontrolizaudzēšanas/ kontrolnobarošanas stacijā tika
ievesti 85 jēri (astoľu vaislas teķu pēcnācēji), kur veica šo jēru kontrolsvēršanu, augšanas ātruma
92
novērtēšanu, apēstās barības uzskaiti un jēru eksterjera novērtēšanu. Kontrolizaudzēšanas/
kontrolnobarošanas stacijā izaudzētie un vaislai derīgie teķi tika piedāvāti pārdošanai izsolēs. Biedrība „Latvijas Aitu audzētāju asociācija‖ noorganizēja semināru aitu audzētājiem, aitu
vērtēšanas ekspertu praktiskās apmācības un vaislas teķu izsoli – pārdošanu kontrolizaudzēšanas/ kontrolnobarošanas stacijā, kā arī organizēja biedru dalību izstādē „Viļāni – 2010‖.
Biedrības „Latvijas Aitu audzētāju asociācija‖ speciālisti 2010.gadā sagatavoja un izsniedza 318
šķirnes dzīvnieku sertifikātus, sertificēja 125 vaislas teķus un ciltsgrāmatā ierakstīja 314 aitu mātes un 10 vaislas teķus, kā arī precizēja šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atestācijas nolikumu un turpināja
darbu pie Ciltsdarba programmas precizēšanas un aitkopības uzskaites žurnāla pilnveides. Ar šķirnes materiāla atražošanu 2010.gadā nodarbojās 36 saimniecības, kuras ir ieguvušas šķirnes dzīvnieku
audzēšanas saimniecības statusu. 2010.gadā ar aitu pārraudzību nodarbojās 61 saimniecība, kas ir par 32 saimniecībām vairāk kā
2009.gadā (29 saimniecības). 4.8.tabulā var redzēt, ka vaislas aitu māšu skaits ir 3 628, bet vaislas teķu
skaits ir 92. Pārraudzībā esošo aitu un teķu skaita dalījums pa šķirnēm liecina, ka Latvijā galvenokārt audzē Latvijas tumšgalves aitas (3 584 aitas).
4.8. tabula 2009./2010. pārraudzības gadā aitu un teķu sadalījums pa šķirnēm
Šķirne Dzīvnieku skaits
aitas teķi kopā
Latvijas tumšgalve (LT) 3507 77 3584
Latvijas tumšgalve (LTK), krustojumi 43 0 43
Oksforddaunas (OX) 13 4 17
Sufolkas (S) 11 3 14
Krustojumi (XX) 4 0 4
Vācijas Merino Vietējā (VMV) 48 7 55
Igaunijas tumšgalve (IT) 0 1 1
Vācijas Merinoss (VME) 2 0 2
Kopā: 3628 92 3720
Avots: LDC
Analizējot 4.9.tabulā aitu un teķu produktivitātes rādītājus, var redzēt, ka 2010.gadā
saimniecībās, kas nodarbojas ar Latvijas tumšgalves un tai radniecisko šķirľu aitu audzēšanu, bija 3580 aitu mātes ar vidējo dzīvmasu 67,0 kg un vidējo vilnas nocirpumu 4,3 kg un tajās tiek izmantoti teķi ar
vidējo dzīvmasu 108,0 kg un vidējo vilnas nocirpumu 6,0 kg. Saimniecībās, kas nodarbojas ar Vācijas
merino vietējās šķirnes aitu audzēšanu, bija 48 aitu mātes ar vidējo dzīvmasu 76,0 kg un vidējo vilnas nocirpumu 4,5 kg un tajās tiek izmantoti teķi ar vidējo dzīvmasu 125,0 kg un vidējo vilnas nocirpumu
7,3kg.
4.9. tabula
Aitu un teķu produktivitātes rādītāji 2010.gadā
Rādītājs LT, LTK, OX, S, XX VMV Kopā
aitas teķi aitas teķi aitas teķi
Dzīvnieku skaits 3580 85 48 7 3628 92
Dzīvmasa, kg 67 108,0 76 125,0 68,5 109,7
Vilnas nocirpums, kg 4,3 6 4,5 7,3 4,4 6
Vilnas garums, kg 10,6 11,2 9,8 11,2 10,8 11,2
Avots: LDC
Pēc LDC datiem, pārraudzībā esošo Latvijas tumšgalves un tai radniecisko šķirľu aitu māšu vidējā
auglība 2010.gadā bija 1,65 jēri metienā, bet Vācijas merino vietējās šķirnes aitu māšu vidējā auglība bija 1,58 jēri metienā. Aitkopības nozarē mērķtiecīga ciltsdarba rezultātā ir izdevies palielināt aitu māšu
auglību, jēru saglabāšanu un ātraudzību.
Ar kazu ciltsdarbu nodarbojas Latvijas kazkopības biedrība. Tā 2010.gadā ciltsdarbu veica 14 šķirnes kazu audzēšanas saimniecībās. Latvijas kazkopības biedrība (turpmāk - kazkopības biedrība)
93
vaislas darbībā izmantoja 42 sertificētus vaisliniekus. Kazkopības biedrība izsniedza 30 dzīvnieku izcelsmes
sertifikātus, kā arī uzľēma ciltsgrāmatā 100 dzīvniekus (54 Latvijas vietējās kazas, 12 Zānes kazas, 17 Vācu baltās dižciltīgās kazas, 4 Alpu kazas, 11 Tiringas kazas, 2 Anglo Nubijas kazas).
Kazkopības biedrība 2010.gadā uzsāka kazu eksterjera vērtēšanu pēc lineārās novērtēšanas metodikas, kur 21 pārraudzības ganāmpulkā tika novērtētas 429 pirmās un otrās laktācijas kazas.
2010. gadā tika realizētas sekojošas aktivitātes:
1) Sadarbībā ar LDC kazkopības biedrība rīkoja mācību semināru par piena kazu lineāro novērtēšanu un aktuāliem jautājumiem pārraudzības darba organizēšanā;
2) Septembrī kazkopības biedrība organizēja dalību mācību seminārā Francijā, Avorynas reģionā „Fromagora 2010‖. Semināra laikā ieguva informāciju par kazu saimniecību kooperācijas
iespējām, kazu ēdināšanu, piena pārstrādi un pārdošanu, kazu ģenētiskās kvalitātes novērtēšanas principiem.
Pārraudzības rezultāti par pēdējiem trim gadiem liecina, ka pārraudzībā esošo kazu ganāmpulku
skaits un pārraudzībā esošo dzīvnieku skaits nedaudz samazinājies. Vidējais pārraudzībā esošo kazu piena izslaukums pēdējo triju gadu laikā ir svārstīgs un 2010.gadā tas ir tikai 487 kg, kas par 1,2 % zemāks, kā
iepriekšējā gadā (skatīt 4.37.attēlu).
Avots: LDC
4.37.attēls. Pārraudzībā esošo kazu skaita un vidējā izslaukuma dinamika 2008.–2010.gadā
Izvērtējot 4.10.tabulas rādītājus par kazu piena tauku saturu un olbaltumvielu saturu pienā, var
secināt, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu tauku % ir samazinājies no 3,94 % uz 3,81 %, savukārt olbaltumvielu procents ir palielinājies no 3,18 % uz 3,21 %, kas ir būtisks rādītājs siera ražošanas
procesā.
4.10. tabula Kazu piena tauku satura un olbaltumvielu satura dinamika pa gadiem
Rādītāji 2008. 2009. 2010.
Tauku saturs, % 3,79 3,94 3,81
Olbaltumvielu saturs, % 3,19 3,18 3,21
Avots: LDC
Tā kā Latvijas Kazkopības biedrība pagājušā gadā izstrādāja gaļas šķirľu kazu ciltsdarba
programmu, tad lēnām sāk attīstīsities arī gaļas šķirľu kazu audzēšana Latvijā. Pēc LDC datiem 2010.gadā ar Būru šķirľu kazu audzēšanu nodarbojās 25 saimniecības, turpretī 2009.gadā bija tikai 15
saimniecības, tas ir par 10 saimniecībām vairāk. Salīdzinot šajās saimniecībās audzēto dzīvnieku skaitu ar
iepriekšējo gadu, to skaits arī ir palielinājies no 213 uz 277 kazām.
Ārējā tirdzniecība
Aitu un kazu gaļas importa vērtība, pēc piedzīvotā krituma 2009.gadā (-55,7 % pret 2008.gadu),
atkal ir paaugstinājusies un 2010.gadā, salīdzinājumā pret 2009.gadu, importa vērtība pieaugusi par 25,7%. Vidējā importa cena pastāvīgi pieaug. Aitu un kazu gaļas eksporta vērtība saglabājas stabila, arī
eksporta cena ir būtiski pieaugusi.
94
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.38.attēls. Latvijas aitu un kazu gaļas ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (tūkst.Ls/t) 2008.–2010.gadā
Dzīvas aitas un kazas pēdējos trijos gados Latvijā nav importētas. Arī eksports uzsākts tikai
2010.gadā un bija 3138,70 Ls vērtībā.
4.7. Zirgkopība
Zirgkopības nozarē zirgi galvenokārt tiek izmantoti sportā, īpaši divās klasisko jātnieku sporta
veidu disciplīnās – iejādē un konkūrā, kā arī zirgi diezgan plaši tiek izmantoti tūrismā, atpūtā, reitterapijā un robežsardzē. Latvijā sāk attīstīties tāda sporta disciplīna kā draivings (pajūga vadīšana) un atdzimst
rikšotāju sacensības. Pēc LDC datiem 2010.gadā bija reģistrētas 6 625 saimniecības ar 12 039 zirgiem. Lai gan
zirgkopībā pārraudzības saimniecībām, kas veic ciltsdarbu, ir iespēja saľemt valsts atbalstu, zirgkopības
nozarē ir vērojama zirgu skaita samazināšanās pa gadiem. 2010.gadā zirgu skaits ir samazinājies par 4,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kā arī strauji samazinājās saimniecību skaits t.i., par 6,7 %
(skatīt 4.39.attēlu).
Avots. LDC 4.39.attēls. Zirgu un to saimniecību skaits 2008.–2010.gadā
Analizējot 4.40.attēla rezultātus 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu nav būtiski mainījies zirgu
saimniecību skaita struktūra. Par 7,6 % ir samazinājies to saimniecību skaits, kurās atrodas 1 līdz 2 zirgi, kā arī par 1,9 % saimniecību skaits, kurās atrodas 5 līdz 10 zirgi, savukārt saimniecībās kurās zirgu skaits
ir no 3 līdz 4 zirgi un no 21 līdz 50, attiecīgi palielinājās par 5,6 % un 11,1 %. Lielajos ganāmpulkos izmaľas nav notikušas. Lai gan mazo saimniecību skaits ir samazinājies, tās tomēr veido 84,8 % no
kopējā saimniecību skaita.
95
Avots: LDC
4.40.attēls. Saimniecību skaita sadalījums pēc zirgu skaita 2008.–2010.gadā
Ciltsdarbs
Latvijā tiek audzēti dažādu šķirľu zirgi, tomēr zirgu audzētāji selekcijas darbam galvenokārt izmanto tikai vienu – Latvijas šķirni (Latvijas siltasiľu – 5843 zirgi ), kā arī tiek audzēti Latvijas šķirnes
(bez izcelšanās – 4795 zirgi) sporta un braucamā tipa zirgi. Braucamā tipa zirgi pēc rakstura ir mierīgi, tādēļ ļoti piemēroti izmantošanai tūrisma un atpūtas kompleksos, kā arī reitterapijā. Ar sporta tipa zirgiem
Latvijas zirgu audzētāji ir pazīstami arī starptautiskajā tirgū. Bez Latvijas šķirnes zirgiem vēl tiek audzētas
tādas zirgu šķirnes, kā Poļu zirgs, poniji, Traķēna, Krievijas rikšotāji un citas zirgu šķirnes (skatīt 4.41.attēlu).
Avots: LDC 4.41.attēls. Zirgu skaits pa šķirnēm 2008.–2010.gadā
Ar zirgu ciltsdarbu Latvijā nodarbojas divas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas – Latvijas
zirgaudzētāju biedrība un Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija. Minētās organizācijas apseko šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības, vērtē kumeļus un jaunzirgus, sertificē ērzeļus, izstrādā zirgu kvalitātes
nevērtēšanas kritērijus, kārto ciltsgrāmatu, sniedz ciltsdarba pakalpojumus un organizē zirgu darbspēju vērtēšanu, izstādes un sacensības. Zirgkopības nozarē ir jāveicina kvalificētu speciālistu (sertificētu
treneru) sagatavošana, lai tie spētu attīstīt zirgu darbspējas un tos sagatavot starptautiskām izsolēm.
96
Ārējā tirdzniecība
Zirgu gaļas importa vērtība pēdējos trīs gadus turpina samazināties (4.42.attēls). Latvija zirgu
gaļu minimālos apjomos eksportējusi tikai 2009.gadā, bet 2010.gadā nav eksportējusi vispār.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 4.42.attēls. Latvijas zirgu gaļas ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena
(tūkst.Ls/t) 2008.–2010.gadā
Latvija pārsvarā zirgus eksportē (4.43.attēls). Kad 2009.gadā zirgu eksporta vērtība piedzīvoja
strauju kritumu, 2010.gadā eksporta vērtība zirgiem nav pieaugusi.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.43.attēls. Latvijas zirgu ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (tūkst.Ls/t) 2008.–2010.gadā
4.8. Graudu ražošana
Graudkopība jau ilgākā laika posmā valstī ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības preču produkcijas ražošanas nozarēm. Kopējā sējumu struktūrā laika posmā 2000.–2010.gadam graudkopība
aizľem 47-51 %. Graudkopība ir galvenā augkopības nozare pārtikas nodrošināšanai (tieši: maize; netieši: lopkopības produkti, jo lopkopība nevar sekmīgi strādāt bez graudu produktiem).
97
Avots: CSP 4.44.attēls. Graudaugu platība, kopraža un ražība Latvijā
Aplūkojot 4.44.attēlu, pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams graudaugu platību minimāls
samazinājums, 2010.gadā kopējās graudaugu platības aizľēmušas 541 tūkst.ha, kas ir par 0,1 % vairāk kā 2009.gadā un par 0,5 % mazāk kā 2008.gadā. 2008.gada kopraža Latvijā (1 689 tūkst.t) bijusi
augstākā pēdējos 20 gados (1990.gadā tā sasniedza 1599 tūkst.t). Lai gan arī 2010.gadā ZM sadarbībā ar LLKC sākotnēji prognozēja rekordražu, lietavas ražas novākšanas periodā daudzviet Latvijā graudu
kulšanu padarīja neiespējamu, līdz ar to 10–30 % (atkarībā no reģiona) graudaugu platību netika nokulti.
Graudaugu audzēšanai atkarībā no augšľu īpatnībām ir piemērota visa valsts teritorija, bet augstākās vai tuvas augstākajām ražām no ha iegūst Zemgales reģionā. Taču katrā reģionā ir iespējams
izvēlēties tādu graudaugu sugu, kuru ar labiem panākumiem var audzēt atbilstošā klimatiskā un augšľu zonā.
Graudaugu sējumu platības un to dinamika līdz 2010.gadam
2010.gadā graudaugi aizľēma 541,5 tūkst.ha jeb 49,1 % no sējumu kopplatības. 2010.gadā
Latvijā tika iesēts par 0,7 tūkst.ha jeb 0,1 % vairāk graudaugu ne kā 2009.gadā (104,8 tūkst. ha jeb 24% vairāk kā 2004.gadā). Līdz 2008.gadam bija vērojams pakāpenisks platību pieaugums, kas skaidrojams ar
pieaugošajām graudu iepirkumu cenām. Tāpat platību pieaugumu veicinājusi obligātās atmatas atcelšana ar 2008.gadu. Savukārt no 2008. līdz 2010. gadam kopējās graudaugu platības Latvijā ir praktiski
nemainīgas.
Avots: CSP
4.45.attēls Ziemāju un vasarāju sējumu platības Latvijā, tūkst.ha
98
4.45.attēlā redzams, ka no 2008. līdz 2010.gadam graudaugu kopplatība bijusi praktiski
nemainīga. Taču mainījusies sējumu struktūra - ja 2008.gadā ziemāju platības bija 46 % no kopējās graudu platības, tad 2010.gadā ziemāju platības no kopējās graudaugu platības aizľēma 53 %.
Avots: CSP 4.46.attēls. Graudaugu platības struktūra 2010.gada ražai Latvijā
Līdz 2008.gadam graudaugu platību struktūra vairākus gadus bija praktiski nemainīga. 2009.gadā
ziemas kvieši no graudaugu sējumu platībām aizľēma 40 % un, kā redzams 4.46.attēlā, 2010.gadā 42 % (attiecīgi par 10 % un 13 % vairāk kā 2008.gadā). Vasaras kvieši, auzas, rudzi aizľem attiecīgi - 15 %,
12 % un 6 % no kopējās apsētās graudu platības. Maznozīmīgas platības apsētas ar griķiem (1 %), tritikāli (2 %) un ziemas miežiem (3 %).
Kaut arī iesētā ziemāju platība 2010.gada ražai (287,9 tūkst.ha), ir par 6,6 tūkst.ha mazāka kā
2009.gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu tā ir pieaugusi par 15,0 %.
Avots: CSP
4.47.attēls. Ziemāju platības 2008.–2010.gadā Latvijā, tūkst.ha
Būtiski pieaugušas ziemas kviešu platības, attiecībā pret 2008.gadu – 2009.gadā par 24,7 % un 2010.gadā par 32,6 % (4.47.attēls). Platību pieaugums ziemas kviešiem skaidrojams ar to, ka aizvien
mazāk Latvijā tiek sēti vasaras mieži un rudzi, kas liecina par ziemas kviešu pieprasījumu un augstākām iepirkumu cenām, salīdzinājumā ar citiem graudaugiem.
Rudzu platība 2010.gadā samazinājusies gandrīz uz pusi attiecībā pret 2008. un 2009.gadu.
Rudzu sējumu platību samazinājums 2010.gadā attiecībā pret 2009.gadu par 41% skaidrojams ar nesamērīgi zemajām rudzu iepirkuma cenām 2009.gadā. Arī no tehnoloģiskā viedokļa rudzus audzēt
Latvijas saimnieciskajos apstākļos nav izdevīgi, nepieciešama ļoti plaša augu seka, līdz ar to arī ļoti lielas
99
platības, lai rudzi nesajauktos ar kviešiem, kā rezultātā tiek pazemināta kā rudzu tā kviešu ražība. Būtisks
faktors ir arī tas, ka Latvijā ir ļoti ierobežots rudzu pārstrādes un pieľemšanas uzľēmumu skaits. Saskaľā ar CSP datiem 2010.gadā iesēti 253,64 tūkst.ha vasarāju, kas ir par 3,0 % vairāk kā
2009.gadā, savukārt par 13,7 % mazāk kā 2008.gadā.
Avots: CSP 4.48.attēls. Vasarāju platības 2008.–2010.gadā Latvijā, tūkst.ha
Lielākās platību svārstības starp vasarājiem vērojamas vasaras kviešiem un vasaras miežiem. Vasaras kviešu platība pēdējos trīs gados ir svārstīga, tomēr kopumā vasaras kviešu platībām ir tendence
samazināties, 2010.gadā pret 2009.gadu to platība palielinājusies par 11,6 %, savukārt pret 2008.gadu tā
samazinājusies par 5,1 %. Būtiski ir norādīt, ka vasaras kviešu platība 2010.gadā, salīdzinājumā ar 2004.gadu ir divas reizes lielāka. Savukārt vasaras miežu platības pakāpeniski samazinās (4.48.attēls), to
ietekmē viens no būtiskākajiem tirgus instrumentiem – cena. Pārējo vasarāju graudu kultūru platības ir praktiski nemainīgas.
Graudu bilance (4.49.attēls) rāda, ka 2009./2010. tirgus gadā nedaudz samazinājies
pašnodrošinājuma līmenis un bija 169 %, kas norāda, ka joprojām lielākā graudu daļa tiek eksportēta (80%). Tai pat laikā ievērojami pieaug arī imports – par 62 %.
Avots: LAD 4.49.attēls. Graudu un graudu produktu bilance un pašnodrošinājuma līmenis
Cenas
2009./2010.tirdzniecības gadā (2009.g.jūlijs – 2010.g.jūnijs) bija vērojamas izteikti zemas graudu cenas, bet jau kopš 2010.gada jūlija graudu cenas būtiski kāpa, ko var skaidrota ar sausuma izraidītajiem
100
ražas zaudējumiem, ar atsevišķu valstu aizliegumu eksportēt graudus un ar spekulatīviem tirgus
darījumiem. Vienlaikus gan jānorāda, ka 2010.gadā graudu cenas Latvijā un ES nepārsniedza 2007./2008.tirdzniecības gada augstāko cenu līmeni.
Latvijā visaugstākais iepirkuma cenu pieaugums bija vērojams rudziem (4.50.attēls) – salīdzinot ar 2010.gada janvāri, 2010.gada decembrī cena bija pieaugusi par 99 % pārtikas rudziem, sasniedzot
107,8 Ls/t, un par 95 % lopbarības rudziem, sasniedzot 97,5 Ls/t. Arī vidēji ES rudzu iepirkuma cenas bija
kāpušas visstraujāk – 2010.gada laikā pieaugums par 119 % pārtikas rudziem, sasniedzot 135,3 Ls/t, un par 102 % lopbarības rudziem, sasniedzot 110,7 Ls/t.
Avots: EK
4.50.attēls. ES un Latvijas rudzu iepirkuma cenas 2008.–2010.gadā
Otrs nozīmīgākais iepirkuma cenu kāpums 2010.gadā bija vērojams lopbarības miežiem
(4.51.attēls). Latvijā iepirkuma cenas gada laikā palielinājās par 75 %, sasniedzot 111,3 Ls/t, savukārt vidēji ES iepirkuma cenas palielinājās par 80 %, sasniedzot 138,9 Ls/t.
Avots: EK
4.51.attēls. ES un Latvijas miežu iepirkuma cenas 2008.–2010.gadā
Būtisks cenu pieaugums bija vērojams arī kviešiem – Latvijā pārtikas kviešu iepirkuma cena
2010.gada laikā palielinājās par 68 %, sasniedzot 138,3 Ls/t, bet lopbarības kviešu – par 61 %,
101
sasniedzot 115 Ls/t (4.52.attēls). Salīdzinoši ES – pārtikas kviešu iepirkuma cena palielinājās par 74 %,
sasniedzot 154,8 Ls/t, bet lopbarības kviešiem iepirkuma cena palielinājās par 71 %, sasniedzot 140,0 Ls/t.
Avots: EK 4.52.attēls. ES un Latvijas iepirkuma un biržas kviešu cenas 2008.–2010.gadā
Latvijā vismazākais iepirkuma cenu kāpums 2010.gada laikā bija auzām (palielinājums par 31 %,
sasniedzot 71,3 Ls/t), kamēr vidēji ES iepirkuma cenu kāpums auzām bija otrs augstākais tūlīt pēc rudziem (palielinājums par 98 %, sasniedzot 118,6 Ls/t) (4.53.attēls).
Avots: EK
4.53.attēls. ES un Latvijas iepirkuma un biržas auzu cenas 2008.–2010.gadā
Ārējā tirdzniecība
2010.gadā Latvija saglabāja savu neto eksportētājas statusu graudu nozarē ar 92 558 tūkst.Ls pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci, turklāt 2010.gadā graudaugu eksports no Latvijas palielinājās par
10%, salīdzinot ar 2009.gada datiem.
102
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.54.attēls. Latvijas graudu tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (Ls/t)
2008.–2010.gadā
Nozīmīgāko vietu Latvijas graudaugu importā un eksportā ieľem kvieši – 2010.gadā 65 % no
importētajiem graudiem (vērtības izteiksmē) un 84 % no eksportētajiem graudiem veidoja tirdzniecība ar kviešiem. Jāatzīmē gan, ka, salīdzinoši ar 2009.gadu, 2010.gadā kviešu imports Latvijā ir samazinājies par
gandrīz vienu ceturto daļu. 2010.gadā otra nozīmīgākā vieta graudaugu importā un eksportā bija miežiem
(21 % no kopējās importa vērtības un 13 % no kopējās eksporta vērtības).
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.55.attēls. Latvijas graudu ārējās tirdzniecības galvenās kultūras pēc vērtības 2008.–2010.gadā
Kviešu ārējā tirdzniecībā Latvija ir neto eksportētāja ar 6 141 tūkst.Ls pozitīvu eksporta bilanci
2010.gadā, turklāt tradicionāli vidējā eksporta cena kviešiem ir augstāka nekā to vidējā importa cena (šī atšķirība 2010.g. gan mazinājusies līdz 5 %).
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
2008. 2009. 2010.
tūkst.LsGraudaugu imports Latvijā
Sorgo
Griķi un citi graudaugiRīsi
Auzas
Rudzi
Kukurūza
Mieži
Kvieši
43 322
51 105 51 522
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
140000
160000
2008. 2009. 2010.
tūkst.LsGraudaugu eksports no Latvijas
Griķi un citi graudaugiRīsi
Kukurūza
Auzas
Rudzi
Mieži
Kvieši
146 096
131 189
144 080
103
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.56.attēls. Latvijas kviešu ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
4.9. Augļu un dārzeľu ražošana
Augļu un ogu ražošana
Latvijas augļu koku un ogulāju kopējā platība salīdzinājumā ar 2009.gadu ir palielinājusies par 18% (4.11.tabula) un ir atgriezusies 2008.gada līmenī.
4.11. tabula Augļu koku un ogulāju stādījumu platība, ha
2008. 2009. 2010.
Kopā augļu koki un ogulāji 7359 6203 7324
Ābeles 5138 4138 4561
Bumbieres 304 226 241
Plūmes 179 124 133
Ķirši 224 173 153
Jāľogas, upenes 909 752 964
Avenes 104 240 323
Ērkšķogas 18 9 16
Zemenes 360 319 467
Aronijas 59 116 7
Smiltsērkšķi 7 21 200
Cidonijas 57 85 85
Avots: CSP
2010.gadā, attiecībā pret 2009.gadu, nedaudz palielinājusies platība augļu kokiem: ābelēm – par
10 %, bumbierēm – par 7 % un plūmēm – par 7 %, bet ķiršu stādījumu platība samazinājusies – par 12%.
Savukārt, ogulājiem vislielākais platības pieaugums ir smiltsērkšķiem (gandrīz 10 reizes). Tas saistīts ar valsts atbalsta maksājumu pieejamību un pieaugošo pieprasījumu pēc smiltsērkšķu pārstrādes
produktiem. Ērkšķogu stādījumu platība palielinājusies par 78 %, zemeľu – par 46 % un aveľu – par 35%. Visvairāk samazinājusies aroniju platība – 16 reizes, jo pārtraukta aroniju stādījumu izmantošana.
2010.gadā vislielāko platību no ogulājiem aizľēma upenes un jāľogas, kas sastāda 47 % no
visiem Latvijas ogulāju stādījumiem. Arī zemenes tika audzētas salīdzinoši lielā platībā – 23 % no kopējās ogulāju platības. Vairāk nekā 100 hektāru aizľem gan aveľu, gan smiltsērkšķu stādījumi.
104
Augļu koku un ogulāju stādījumu platību palielinājums ir jauno stādījumu pieauguma dēļ, kopraža
2010.gadā ir samazinājusies par 3 tūkst.t un vidējā ražība – par 32%, ko galvenokārt ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi (4.57.attēls).
Avots: CSP 4.57.attēls. Latvijas augļu koku un ogulāju kopraža un ražība, 2008. – 2010.gadā
Kopražas ziľā joprojām stabilu līdera pozīciju ieľem āboli – 2010.gadā to kopraža bija 86 % no
visas augļu un ogu kopražas (4.12.tabula). Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ 2010.gadā (īss augļu koku ziedēšanas laiks, kas neļāva apputeksnēties ziediem, karstais un mitrais jūlijs, kas veicināja kraupja
izplatību utt.), salīdzinot ar 2009.gadu, būtiski bija samazinājusies bumbieru kopraža – par 63 % un plūmju – par 68 %. Ķiršu kopražas samazinājums bija mazāks, līdz 20 %. Zemeľu un ogulāju ražas
2010.gadā bija apmēram 2009.gada līmenī.
4.12. tabula Galveno augļu un ogu ražošana kopraža
Kopraža, tonnas
2008. 2009. 2010.
Āboli 28859 12828 10325
Bumbieri 244 484 180
Plūmes 246 92 30
Ķirši 258 69,2 56
Jāľogas, upenes 484 358 350
Zemenes 1984 657 607
Avots: CSP
Dārzeľkopība
Latvijas dārzeľu kopējā platība 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu samazinājusies par 17 % (4.13.tabula), tajā skaitā atklātā lauka dārzeľu platība – par 17 %, bet segtā platība nedaudz
palielinājusies – par 11 %. Salīdzinot ar 2009.gadu, kad strauji bija samazinājušās tādu kultūru platības,
kuru audzēšanā nepieciešams liels roku darba īpatsvars (gurķi, tomāti, ziedkāposti), 2010.gadā ievērojami palielinājusies atklātā lauka gurķu platība – 3,1 reizi. To veicinājusi ne visai labvēlīgā ekonomiskā
situācija, kas liek izvēlēties tādu dārzeľu audzēšanas veidu, kas neprasa tik lielus finansiālus ieguldījumus. 2010.gadā pret 2009.gadu tomātu platība samazinājusies par 22 %, bet mārrutku platība
palielinājusies 11 reizes, jo tos iespējams audzēt mehanizēti.
2010.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu lielāka kļuvusi arī segto dārzeľu platība – par 11 %. Plēves siltumnīcu platība salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājusies 2,1 reizi. Pēdējos gados ir novērojama stikla
siltumnīcu platību samazināšanās un būtiska plēves seguma siltumnīcu platību palielināšanās, jo pieaugušas stikla materiāla izmaksas un audzētājiem kļuvuši pieejami jauni gaismas caurlaidīgi
siltumnoturīgi plēves siltumnīcu materiāli.
4.13. tabula
Dārzeņu platības visu veidu saimniecībās 2008.–2010.gadā
2008. 2009. 2010.
Atklātā lauka platība, ha 9773 8231 8071
105
kāposti 2741 2651 2526
t.sk .ziedkāposti 240 105 160
puravi 70 26 50
salāti 39 31 17
sīpoli lociľiem 183 88 65
gurķi 166 77 241
tomāti 13 9 7
bietes 1285 1164 994
burkāni 2183 1822 1795
sīpoli 1360 1541 1068
ķiploki 65 54 41
mārrutki 183 14 158
kabači un ķirbji 74 128 174
pārējie dārzeľi 1111 627 870
Segtā platība, ha 75,5 66,6 83,9
tai skaitā:
stikla siltumnīcu 43,4 46,7 42,1
plēves siltumnīcu 32,1 19,9 41,8
Avots: CSP
Latvijas dārzeľu kopraža 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu ir palielinājusies par 6 %, bet salīdzinot ar 2009.gadu – samazinājusies par 18 % (4.58.attēls).
Avots: CSP 4.58.attēls. Atklāta lauka un segto platību dārzeņu kopraža un ražība 2008.–2010.gadā
Segto platību dārzeľu kopraža 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008. un 2009.gadu bija apmēram
tajā pašā līmenī – nedaudz vairāk par 12 tūkstošiem tonnu. Latvijā joprojām nozīmīgāko daļu (96 %) no segto platību dārzeľu kopražas sastādīja gurķi (53 %) un tomāti (43 %). Pārējie dārzeľi segtajās platībās
aizľēma tikai 24 % no kopražas (4.14.tabula).
4.14. tabula
Segtās platības dārzeņu kopraža, tonnās
2008. 2009. 2010.
tomāti 4660 4593 5283
gurķi 6938 7213 6422
salāti 128 128 173
pārējie dārzeľi 345 149 283
Avots: CSP
106
Dārzeľu ražība 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu bija palielinājusies par 25 %, bet salīdzinot ar
2009.gadu samazinājusies par 17 %. Atklātā lauka dārzeľu kopraža 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu bija palielinājusies par 6 %, bet
salīdzinot ar 2009.gadu – samazinājusies par 19 % . Tam par iemeslu bija nelabvēlīgi agroklimatiskie apstākļi, ražošanas izmaksu sadārdzināšanās, darbaspēka trūkums un citi produkcijas pašizmaksu
ietekmējoši faktori (4.58.attēls).
2010.gadā lielākais kopražas īpatsvars atklātā lauku dārzeľu platībās bija kāpostiem (31 %), burkāniem (22 %). Pārējie dārzeľi sastādīja tikai 47 % no atklāta lauka dārzeľu kopražas. 2010.gadā
kāpostu kopraža palikusi gandrīz tajā pašā līmenī kā 2009.gadā, bet kabačiem un ķirbjiem bija klimatiski labvēlīgs gads – to kopraža palielinājusies par 42 %. Pārējo atklāta lauka dārzeľu kopražas bija jūtami
samazinājušās: burkānu – par 21 %, biešu – par 38 % un sīpolu – par 45 %.
Avots: CSP
4.59.attēls. Galveno atklāto platību dārzeņu kopraža 2008.–2010.gadā
Dārzeľkopība un augļkopība ir vienas no efektīvākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā, ja rēķina pēc ienākumiem uz vienu lauksaimniecībā apstrādātās platības vienību. Dārzeľu audzēšanai ir
piemērota visa Latvijas teritorija, bet saimniecību specializāciju nosaka noieta tirgus vietas atrašanās, galvenokārt pilsētu tuvumā.
Ienākumiem augļkopības un dārzeľkopības nozarē ir tendence samazināties, jo trūkst
darbaspēka, palielinās resursu cena, kā arī produkcijas pašizmaksa, un tas atstāj ievērojamu ietekmi uz ražošanas apjomu un kultūraugu platību.
Lai gan dārzeľu platībai pēdējo trīs gadu laikā ir tendence samazināties, tomēr kopražai un dārzeľu ražošanai ir pieauguma tendence, kas nozīmē, ka pieaug specializēto saimniecību skaits. Sliktākā
situācijā ir augļkopības nozare, kur samazinoties platībai, kā arī agroklimatisko apstākļu dēļ, samazinās arī
augļu un ogu kopraža un ražība. Augļu un dārzeľu audzēšanā, it sevišķi to novākšanā, ir liels roku darba apjoms. Līdz ar to šīs nozares tieši ietekmē darbaspēka izmaksu palielināšanos. Lauksaimniekiem
nepieciešams arvien vairāk domāt par darba efektivitātes paaugstināšanu, izmaksu samazināšanu un pārdomātu audzēšanas tehnoloģiju izmantošanu.
Dārzeľkopībā un augļkopībā dominē tieši mazās un nelielās saimniecības, kas neražo produkciju lielā apjomā. No visām saimniecībām dārzeľkopībai pievērsušās 52 % nelielo saimniecību. Savukārt
augļkopībā vērojama vēl lielāka sadrumstalotība, jo mazās saimniecības sastāda 95 % no kopējā
augļkopības saimniecību skaita. Tas liecina, ka audzētājiem būtu svarīgi savstarpēji apvienoties, kooperēties, lai uzlabotu audzēšanas rentabilitāti un realizāciju, veicinātu savu saimniecību konkurētspēju.
Ārējā tirdzniecība
Svaigu dārzeľu importa vērtības izteiksmē apjomi ar katru gadu samazinās. Ja 2009.gadā, kad notika strauja globālās ekonomikas recesija, svaigu dārzeľu importa apjomi salīdzinot ar 2008.gadu
samazinājās par 21,2 %, tad 2010.gadā šis kritums, salīdzinot ar 2009.gadu ir tikai 1 % (4.60.attēls).
2010.gadā imports ir samazinājies lielākajai daļai produktu un lielāko importa daļu (34 %) joprojām sastāda tomāti, sīpoli (13 %) un gurķi (12 %).
107
2010.gadā 92 % no svaigu dārzeľu importa ir ievests no ES valstīm, Nīderlandes (40 % no
kopējā importa) Lietuvas (19 %) un Spānijas (14 %). Nozīmīgākais trešo valstu dārzeľu importētājs 2010.gadā bija Turcija, kas importēja vairāk nekā pusi (54 %) no kopējā trešo valstu importa.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.60.attēls. Latvijas svaigu dārzeņu tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena
(Ls/t) 2008.–2010.gadā
2010.gadā svaigu dārzeľu eksports pēc 2009.gada krituma pieauga par 55,9 %. Lai arī
2010.gadā Krievijā bija nelabvēlīgu laika apstākļu izraisīts kopražas kritums, eksports uz trešajām valstīm 2010.gadā no kopējā eksporta bija tikai 11 % (par 8 % mazāks nekā 2009.gadā). Galvenie trešo valstu
eksporta galamērķi 2010.gadā bija Krievija (76 % no kopējā uz trešo valstu eksporta) un Norvēģija (24 %). Kopienas teritorijā eksportēto galamērķu saraksts arī 2010.gadā ir palicis nemainīgs – Igaunija (52 %
no kopējā Kopienas eksporta) un Lietuva (44 %). 2010.gadā importa vidējā vērtība salīdzinot ar 2009.gadu pieauga par 23,5 %, bet eksportam par
20,9 %.
Svaigu augļu imports Latvijā pastāvīgi samazinās (4.61.attēls). Ja 2009.gadā importa vērtība, salīdzinot ar 2008 gadu, samazinājās par 18 %, tad 2010.gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu – jau par
32,7 %. Importa apjoma vērtības un vidējās importa cenas samazinājums ir vērojams visās produktu grupās.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.61.attēls. Latvijas augļu ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (Ls/t)
2008.–2010.gadā
31,5 26,0 25,73,8 3,4 5,3
595 519
641623
514
621
0
100
200
300
400
500
600
700
0
5
10
15
20
25
30
35
2008. 2009. 2010.
Ls/
t
milj
.Ls
Imports Eksports
Vidējā importa cena Vidējā eksporta cena
108
Savukārt svaigu augļu eksporta (tai skaitā reeksporta) vērtība pēc 2009.gada krituma 2010.gadā
ir pieaugusi par 59,5 %. 2010.gadā ir pieaudzis ES valstu eksporta daļa – no 50 % 2009.gada līdz 61 % 2010.gadā. Nozīmīgākie eksporta galamērķi bija tādas ES valstis kā Igaunija (51 % no kopējā uz ES
valstīm eksportētā augļu daudzuma), Lietuva (29 %) un Zviedrija (10 %). Galvenais augļu eksporta galamērķis trešajās valstīs ir Krievija (87 % no kopējā uz trešajām valstīm eksportētā augļu daudzuma),
Baltkrievija (8 %) un Kazahstāna (4 %). 2010.gadā būtiski (par 41,7 %) pieauga eksporta vidējā vērtība.
4.10. Cukura nozare
Īstenojot ES cukura rūpniecības restrukturizācijas politiku, kura Latvijā tika uzsākta 2006.gadā,
sākot ar 2007./2008.tirdzniecības gadu Latvijai vairs netiek piešķirta cukura ražošanas kvota un ir
pārtraukta cukurbiešu audzēšana cukura ražošanai. Restrukturizācijas plāna realizācija tika uzsākta 2007.gada martā. A/s „Liepājas cukurfabrika‖
restrukturizācija plānu pilnībā ir īstenojusi līdz 2008.gada 30.septembrim, savukārt a/s „Jelgavas cukurfabrika‖ cukura rūpniecības restrukturizācijas plānu īstenoja līdz 2009.gada 30.aprīlim.
Neskatoties uz to, ka 2007.gadā tika uzsākta cukurfabriku demontāža un cukurbietes vairs netika audzētas pārstrādei, cukurfabrikas tās īpašumā esošos pēdējos cukura krājumus pārdeva 2008.gadā
uzľēmumam a/s „Danisco Sugar‖, kas safasēja un pārdeva a/s „Jelgavas cukurfabrika‖ cukuru Latvijas
tirgū līdz 2010.gada vidum.
ES un valsts atbalsts
Kopējais Latvijai paredzētais atbalsts no ES restrukturizācijas fonda ir 74,3 milj.EUR Sākot ar
2008.gadu tika uzsākta cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta apguve, apgūstot 50 % no kopējā pieejamā atbalsta apjoma. 2009.gadā tika apgūti 40 % no kopējā pieejamā atbalsta apjoma. Savukārt
2010.gadā tika apgūti 4 % no kopējā pieejamā atbalsta apjoma. Turpmākos 2011. un 2012.gadā tiks
apgūti atlikušie 6 % no kopējā pieejamā atbalsta apjoma. 2008.gadā atbalstu saľēma cukurfabrikas 9,7 milj.EUR apmērā un cukurbiešu audzētāji 27,2 milj.EUR apmērā. 2009.gadā cukurfabrikas saľēma pēdējo
restrukturizācijas atbalsta daļu 28,9 milj.EUR apmērā. Ľemot vērā to, ka Latvija ir pilnībā izbeigusi cukura ražošanu un tai vairs netiek piešķirta cukura
ražošanas kvota, valsts ir izstrādājusi cukura rūpniecības restrukturizācijas programmu, lai saľemtu
dažādošanas atbalstu no restrukturizācijas fonda, kura mērķis ir veicināt un atbalstīt cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajā reģionā to infrastruktūras objektu bojājumu un vides problēmu novēršanu,
kuru rašanās tieši saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu, tādējādi veidojot pievilcīgu vidi cukura nozari aizstājošas saimnieciskās darbības attīstībai un sakārtojot vidi kopumā. Uz
dažādošanas atbalstu saskaľā ar 2008.gada 14.jūlija MK noteikumiem Nr.556 „Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijas
skartajam reģionam‖ varēja pretendēt pagastu un novadu pašvaldības, kuru teritorijā 2006.gadā ir
audzētas cukurbietes pārstrādei cukurā ne mazāk kā viena hektāra platībā, kā arī pilsētas, kurās 2006.gadā cukurbietes tikušas pārstrādātas cukurā. Pieejamais dažādošanas atbalsts ir EUR 8 496 013
apmērā, t.sk.: no restrukturizācijas fonda - EUR 7 282 297;
Latvijas valsts līdzfinansējums - EUR 1 213 716.
Dažādošanas atbalsta apguve tika uzsākta 2009.gadā, kurā tika apgūti 6 %, savukārt 2010.gadā
apgūts 41 % no kopējā dažādošanas atbalsta apjoma. Dažādošanas atbalstu ir plānots izmaksāt arī 2011.
un 2012.gadā. Latvija 2008., 2009. un 2010.gadā ir izlietojusi 94 % no tai paredzētā restrukturizācijas fonda
atbalsta. Pagastu/novadu un pilsētu pašvaldībās 2010.gadā tika apgūti 41 % no kopējā dažādošanas
atbalsta apjoma.
109
Cenas
Avots: ZM pēc Liffe un EK datiem 4.62.attēls. Baltā cukura cena Londonas biržā (Liffe) un ES, Ls/t
2010.gadā cukura cena pasaules tirgū piedzīvoja būtiskas svārstības (4.62.attēls). 2010.gada janvārī baltā cukura cena Londonas biržā sasniedza 389 Ls/t, kas ir par 214 Ls/t jeb 122 % vairāk nekā
2009.gada janvārī. Kopš 2010.gada maija baltā cukura cena pasaulē sāka atkārtoti būtiski palielināties,
2010.gada decembrī sasniedzot augstāko 2010.gada cenu – 408 Ls/t. Strauju cenu palielināšanos pasaulē noteica vairāku apstākļu kopums, no kuriem svarīgākie bija
nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē samazinājušies ražas apjomi, saspringta cukura pieprasījuma/piedāvājuma attiecība un globālo krājumu samazināšanās, augsts importa pieprasījums
(2009/2010.tirdzniecības gadā, salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības gadu, cukura globālās tirdzniecības
apjomi pieauguši par 10 %). Dēļ saspringtās cukura pieprasījuma/piedāvājuma attiecības cukura krājumi ir būtiski
samazinājušies un cenas visdrīzāk saglabāsies augstā līmenī visu 2010./2011. tirdzniecības gadu. ES ražotāju cenas kopumā 2010.gadā kopumā bija stabilas – tās nedaudz pieauga no 337 Ls/t
2010.gada janvārī līdz 342 Ls/t 2010.gada decembrī.
Ārējā tirdzniecība
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 4.63.attēls. Latvijas baltā cukura ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā
cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
110
2010.gadā Latvija importēja balto cukuru 31 milj.Ls vērtībā, kas ir par 4 milj.Ls jeb 11 % mazāk
nekā 2009.gadā (4.63.attēls). Imports samazinājās ne tikai vērtības izteiksmē, bet arī apjomu ziľā, tā piemēram, 2009.gadā Latvija importēja 87 tūkst.t baltā cukura, savukārt 2010.gadā – 85 tūkst.t.
Ľemot vērā, ka 99,9 % no kopējā importētā baltā cukura daudzuma, Latvija ieved no ES valstīm, tad baltā cukura importa vērtības pakāpeniska samazināšanās ir saistīta ar pakāpenisku ES cukura
references cenas11 samazināšanos (2007./2008.tirdzniecības gadā – 444 Ls/t, 2008./2009.tirdzniecības
gadā references cena bija 380 Ls/t, 2009./2010.tirdzniecības gadā – 284 Ls/t).
4.11. Kartupeļu ražošana
Kartupeļu stādījuma platība 2010.gadā bija 30 136 ha, kas neatšķīrās no 2009.gada stādījumu
platībām (4.64.attēls). Kartupeļu ražība 2010.gadā bija 160,7 cnt/ha, kas ir par 8 % mazāk nekā 2009.gadā. Kartupeļu kvalitāte 2010.gadā bija salīdzinoši zema, jo karstums vasaras vidū apturēja
bumbuļu augšanu, vairākām šķirnēm zem zemes raisījās jauni asni un kraupis bojāja kartupeļu vizuālo izskatu. Kartupeļu bumbuļos veidojās plaisas, jo pēc ilgstošā sausuma sekoja lietavas, kas pastāvīgi
zemē saglabāja mitrumu. Kartupeļu kopraža 2010.gadā bija 484,3 tūkst.t, kas ir par 8 % mazāk nekā 2009.gadā, jo ražas vākšanas periodā bija augsts nokrišľu daudzums, kuru rezultātā kartupeļu bumbuļi
bija cietuši no pārlieku lielā mitruma un tos pastiprināti bojāja puve.
Avots: CSP 4.64.attēls. Kartupeļu platības, kopraža un ražība Latvijā 2008.–2010.gadā
Kartupeļu pārstrāde
Latvijā ir 2 kartupeļu pārstrādes uzľēmumi, no kuriem SIA „Aloja Starkelsen‖ ražo kartupeļu cieti,
bet a/s ―Latfood‖ – kartupeļu čipsus. Saskaľā ar 2007.gada 22.oktobra Padomes regulu Nr.1234/2007 ar ko izveido lauksaimniecības
tirgu kopīgo organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (―Vienotā TKO regula‖), kartupeļu cietes ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 5778 tonnas. Sākot ar 2012./2013.
tirdzniecības gadu cietes ražošanas kvotas ES tiek atceltas.
4.15. tabula Kartupeļu cietes kvotas izpilde 2005./2006.–2010./2011.
Tirdzniecības gads 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.
Kartupeļu cietes saražotais daudzums, t
4749 2414 3584 2043 1853 1884
Kvotas izpilde, % 82,19 41,78 62,00 35,30 32,06 32,60
Avots: CSP; SIA „Aloja Starkelsen‖
11 References cena (jeb garantētā cena) ir paredzēta, lai nodrošinātu cukura ražotājiem noteiktu ienākumu līmeni. References cena
kalpo kā instruments, lai reaģētu uz cenu svārstībām tirgū, t.i., ja tirgus cena nokrīt zem ES noteiktās references cenas, tad cukura ražotājiem var tikt piešķirts atbalsts privātajai uzglabāšanai.
111
Pēc 4.15.tabulas datiem redzams, ka katru gadu kartupeļu cietes saražotais daudzums līdz
2010./2011.tirdzniecības gadam samazinās. 2010.gadā tika saražotas 1884 tonnas kartupeļu cietes, līdz ar to Latvijai piešķirtā kvota tika izpildīta par 32,6 %. 2010./2011.tirdzniecības gadā kartupeļu saražotais
cietes apjoms ir palielinājies par 2 % salīdzinot ar 2009./2010.tirdzniecības gadu, jo ar katru gadu palielinās platības, kurās audzē cietes kartupeļus bioloģiskās cietes ieguvei.
Latvijā 2010.gadā ar kartupeļu cietes audzēšanu nodarbojās 54 audzētāji, kuru kopējā cietes
kartupeļu platība ir 388 hektāri, kas ir par 2 % vairāk nekā 2009.gadā (4.16.tabula).
4.16. tabula
Cietes kartupeļu audzēšana Latvijā, 2008.–2010.gads
Rādītāji 2008. 2009. 2010.
Platība, ha 391 381 388
Vidējā ražība, t/ha 26,5 26,4 23,3
Audzētāju skaits 48 47 54
Avots: SIA „Aloja Starkelsen‖
Vidējā kartupeļu cietes ražība, nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ ir samazinājusies par 12 %.
A/s ―Latfood‖ 2010.gadā pieľēma 9,5 tūkstošus tonnu speciāli „Ādažu čipsu‖ ražošanai audzēto
kartupeļu. Līgumi par kartupeļu audzēšanu un piegādi tika noslēgti 2010.gada pavasarī ar 20 Latvijas zemnieku saimniecībām, kuras piegādāja labas kvalitātes „Saturna‖, „Marlen‖ un „Lady Rosetta‖ šķirnes
kartupeļus, kas ir īpaši kartupeļu čipsu ražošanai piemērotas šķirnes.
Ārējā tirdzniecība
Kartupeļu importa vērtība 2010.gadā salīdzinot ar 2009.gadu samazinājās par 21,0 %
(4.65.attēls). 2010.gadā kartupeļus pārsvarā importēja no ES valstīm – Zviedrijas, Lietuvas, Vācijas, Itālijas un Dānijas.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.65.attēls. Latvijas kartupeļu (izņemot sēklas) ārējā tirdzniecība (tūkst.Ls) un
importa/eksporta vidējā cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
Pateicoties zemajai kartupeļu ražai Krievijā un Ukrainā, 2010.gadā eksportētā kartupeļu vērtība ir
palielinājusies sešas reizes un pārsvarā uz Krieviju un Kazahstānu, kā arī ES valstīm – Igauniju, Lietuvu.
4.12. Eļļas augu un šķiedraugu ražošana
Linu ražošana Šķiedras lini
Šķiedras linu novāktās platības 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu samazinājās par 72 % un šķiedras linu stiebriľu kopraža samazinājusies par 67 %, jo kopš 2009.gada nemaksā valsts atbalstu
šķiedras linu audzētājiem (4.17.tabula).
112
4.17. tabula
Linu ražošanas rādītāji 2008.–2010.gadā
Gads 2008. 2009. 2010.
Novāktā platība (ha) 234 39 11
Šķiedras linu kopraža (tonnas) 232 129 42
Šķiedras linu stiebriľu ražība (cnt/ha) 9,9 33,0 38,2
Avots: CSP
Eļļas lini Eļļas linu platības Latvijā nav lielas, tomēr šis kultūraugs uzskatāms par perspektīvu, jo ir vieglāk
izaudzējams un tā raža nav tik ļoti atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem kā šķiedras liniem. Eļļas linu novāktās platības 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājās 4 reizes un bija
822 ha. Laika apstākļu ziľā 2010.gads bija labvēlīgs un tas veicināja šķiedras un eļļas linu ražības palielināšanos (4.66.attēls).
Avots: CSP
4.66.attēls. Eļļas linu platība, kopraža un ražība 2008.–2010.gadā
Nozares pārstāvju un ekspertu viedokļi par linu audzēšanas ekonomikas pamatrādītājiem –
ražību, šķiedras iznākumu, novākšanas un pirmapstrādes tehnoloģijām ir pretrunīgi. Arī galaproduktu tirgi ir salīdzinoši maz izpētīti. Nepieciešama arī audzētāju un pārstrādātāju kooperācija, kā arī jaunāko
zinātnes atziľu pielietošana.
Atsevišķi Latvijas augkopības nozarē strādājošie, uz tirgu orientētie uzľēmumi ir attīstījuši idejas par linu ražošanas attīstību Latvijā samērā tradicionālā produkta – šķiedras - ieguvei, gan specializējoties
salīdzinoši jauna ražošanas virziena – lineļļas - ieguvei. Šīs nozares attīstības idejas balstās uz diviem stūrakmeľiem – moderniem kompleksiem
tehnoloģiskiem audzēšanas un produkcijas novākšanas risinājumam, kā arī ciešu izejprodukta ražošanas
saikni ar rūpniecisko apstrādi tā sagatavošanai.
Ārējā tirdzniecība
Šķiedraugu sektorā 2010.gadā pieauga gan imports, gan arī eksports (4.67.attēls). Importa
palielinājums 2010.gadā ir nebūtisks – tikai 7,7 %, savukārt eksports palielinājies par 21,1 %. Jāpiebilst, ka 99,8 % no šķiedraugu importa un eksporta sastāda linšķiedras produkti. Nozīmīgākie ES valstu
linšķiedras importētāji 2010.gadā bija Francija (15,7 % no kopējā ES valstu importa), Vācija (9,3 %) un Polija (3,11 %). Galvenais trešo valstu linšķiedras importētājs ir Baltkrievija. 2010.gadā Latvija eksportēja
linšķiedru tikai Beļģiju (60 % no kopējā eksporta) un Lietuvu (40 %).
2010.gadā salīdzinot ar 2009.gadu importa vidējā cena ir augusi par 21,9 %, bet eksporta – par 23,5%.
113
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.67.attēls. Latvijas linšķiedras un kaņepāju šķiedras ārējā tirdzniecība (tūkst.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
Kaľepes
Kaľepju nozare ir jauna nozare, kuras attīstība Latvijā vērojama pēdējo gadu laikā. Latvijā kaľepju platība 2010.gadā salīdzinot ar 2009.gadu samazinājās par 49 %, kas sastādīja 72 ha, jo
2009.gadā sākās šo kultūru audzēšana un daudzi vēlējās izmēģināt kaľepju audzēšanu savās saimniecībās un dažādu apstākļu dēļ 2010.gadā kaľepes nesēja vai sējā mazākās platībās (4.68.attēls).
Avots: LAD
4.68.attēls. Kaņepju platības 2008.–2010.gadā
Tuvākajos gados Latvijā varētu plašāk attīstīties kaľepju audzēšana, jo ES pieaug pieprasījums
pēc dabīgajām šķiedrām, kuras izmanto kā kompozītmateriālus, papīrrūpniecībā, pārtikā, mašīnbūvē un
daudzās citās jomās. Kaľepju platību pieaugumu 2011.gadā varētu veicināt arī ES atbalsts, jo sākot ar 2011.gadu kaľepju audzētāji varēs saľemt VPM par platībām, kas apsētas ar sertificētu kaľepju sēklu.
Šīs nozares attīstības idejas balstās uz diviem moderniem kompleksiem ar tehnoloģiskiem audzēšanas un produkcijas novākšanas risinājumam, kā arī ciešu izejprodukta ražošanas saikni ar
rūpniecisko apstrādi tā sagatavošanai pārdošanai plašākā tirgū.
Rapsis
2010.gadā par 18,5 % pieaugušas rapša sējplatības (4.69.attēls), sēklu kopievākums palielinājies par 21,6 tūkst.t jeb 11 %. Vidējā ražība no 1 ha samazinājusies no 21,9 cnt 2009.gadā līdz 20,5 cnt
2010.gadā. Kopražas pieaugumu 2010.gadā ietekmējusi ziemas rapša sējumu platību palielināšanās par 6,8 tūkst.ha jeb 11,1 % un vasaras rapša – attiecīgi par 10,5 tūkst.ha jeb 32,2 % attiecībā pret
2009.gadu.
114
Avots: CSP
4.69.attēls. Rapšu sējumu platības, kopraža un ražība 2008.–2010.gadā
4.70.attēlā vērojama rapša sējumu struktūra – ziemas rapša īpatsvars pret kopējo rapša platību
samazinājies no 65 % 2009.gadā līdz 61 % 2010.gadā, palielinoties vasarāju sējumiem.
Avots: CSP
4.70.attēls. Ziemas un vasaras rapša sējumu platības sadalījums 2008.–2010.gadā
Saistībā ar alternatīvās enerģijas ražošanas attīstību, rapša kopējo platību tendence pēdējo trīs gadu laikā ir augoša.
Cenas
Rapšu iepirkuma cenas 2010.gada laikā palielinājās par 80 %, sasniedzot 296,39 Ls/t decembrī, līdzīga tendence bija vērojama arī Matif biržā, kur 2010.gada nogalē rapšu cenas par piegādēm nākotnes
līgumu darījumu ietvaros būtiski palielinājās (+75 % salīdzinot ar gada sākumu).
115
Avots: LVAEI un biržu informācija
4.71.attēls. Rapšu iepirkuma cenas Latvijā un biržā 2008.–2010.gadā, Ls/t
Ārējā tirdzniecība
2010.gadā Latvija saglabāja eļļas augu neto eksportētājas statusu 25 562 Ls pozitīvu ārējās
tirdzniecības bilanci, turklāt 2010.gadā eļļas augu eksports no Latvijas palielinājās gandrīz par 20 %, salīdzinot ar 2009.gada datiem.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.72.attēls. Latvijas eļļas augu ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
Nozīmīgāko vietu Latvijas eļļas augu importā un eksportā ieľem rapši (KN 1205) – 2010.gadā 64% no importētajiem eļļas augiem (vērtības izteiksmē) un 94 % no eksportētajiem eļļas augiem veidoja
tirdzniecība ar rapsi. Salīdzinoši ar 2009.gadu, 2010.gadā rapšu imports Latvijā ir samazinājies par 7 %
(importētas 43 289 t ar vidējo importa cenu 275,90 Ls/t), savukārt eksporta palielinājies par 14 % (eksportētas 182 082 t ar vidējo eksporta cenu 218,51 Ls/t, kas ir par 12 % augstāka eksporta cena nekā
2009.gadā). 2010.gadā eļļas augu importā otrs nozīmīgākais produkts bija sojas pupiľas (KN 1201), kas
veidoja 22 % no visu eļļas augu importa Latvijā (vērtības izteiksmē). Turklāt, salīdzinoši ar 2009.gadu,
sojas pupiľu imports Latvijā 2010.gadā pieauga par 96 % (kopumā importētas 19 921 t ar vidējo importa cenu 210,78 Ls/t).
0
50
100
150
200
250
300
350
400
Janvāris
Febru
āris
Mart
s
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlij
s
August
s
Septe
mbris
Okto
bris
Novem
bris
Dece
mbris
Janvāris
Febru
āris
Mart
s
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlij
s
August
s
Septe
mbris
Okto
bris
Novem
bris
Dece
mbris
Janvāris
Febru
āris
Mart
s
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlij
s
August
s
Septe
mbris
Okto
bris
Novem
bris
Dece
mbris
2008. 2009. 2010.
Ls/
t
Rapšu cena biržā, Matif Rapšu iepirkuma cena Latvijā
44,80 39,90 47,7439,96 21,92 27,18
299
194
231
348
294308
0
50
100
150
200
250
300
350
400
0
10
20
30
40
50
60
2008. 2009. 2010.
Ls/
t
milj
.Ls
Eksports Imports
Vidējā eksporta cena Vidējā importa cena
116
4.13. Lauksaimniecības augu un dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana
Dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana 2010.gadā tika veikta „Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku, mežu un zivju ģenētisko resursu ilgtermiľa saglabāšanas un ilgtspējīgas
izmantošanas pasākumu plāns 2010.gadam‖ ietvaros.
2010.gadā šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas turpināja apsekot un novērtēt Latvijas ģenētisko resursu dzīvniekus saskaľā ar ciltsdarba programmās noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem,
lai saglabātu vietējās dzīvnieku šķirnes. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas par atbilstošiem Latvijas ģenētisko resursu dzīvnieku
ciltsdarba programmās noteiktajam 2010.gadā ir atzinušas un dzīvnieku īpašnieki LAD iesnieguši
iesniegumus atbalsta saľemšanai par 104 Latvijas brūnās šķirnes govīm, 340 Latvijas zilās šķirnes govīm, 213 Latvijas baltās šķirnes cūkām, 553 Latvijas tumšgalves šķirnes aitām, 285 Latvijas šķirnes braucamā
tipa zirgiem un 70 Latvijas vietējām kazām. Atbalstam pieteikto Latvijas brūnās šķirnes govju, Latvijas tumšgalves šķirnes aitu un Latvijas vietējo kazu skaits 2010.gadā ir palielinājies, jo 2009.gadā LAD tika
iesniegti iesniegumi attiecīgi par 64, 528 un 48 dzīvniekiem. Atbalstam pieteikto Latvijas zilās šķirnes govju, Latvijas baltās šķirnes cūku un Latvijas braucamā tipa zirgu skaits 2010.gadā ir samazinājies, jo
2009.gadā LAD tika iesniegti iesniegumi attiecīgi par 361, 224 un 289 dzīvniekiem.
2010.gada septembrī vienā no saimniecībām, kurā koncentrējās lielākā daļa Latvijā audzētās Latvijas baltās šķirnes cūkas, tika konstatēta bruceloze un saimniecībā esošās cūkas (tai skaitā Latvijas
baltās šķirnes cūkas) tika likvidētas. Tomēr atlikušais Latvijas baltās šķirnes sivēnmāšu skaits Latvijā (60 sivēnmātes) un četras kuiļu līnijas ir pietiekams, lai šķirni saglabātu un ataudzētu.
Dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas jomā turpina darboties arī LLU Agrobiotehnoloģijas
institūta Molekulāri ģenētiskās pētījumu laboratorija, kurā 2010.gadā saglabāti iepriekšējos gados uzkrātie ģenētisko resursu DNS paraugi (kopā 1064 DNS paraugi– 536 liellopu, 182 aitu, 88 cūku, 159 zirgu un
99 kazu).
4.14. Biškopība
Bišu kopšana Latvijā ir sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās, bet biškopība - viena no
mūsdienu lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm. Ļoti nozīmīgs ir bišu devums entomofīlo augu apputeksnēšanā. Medus bite Apis mellifera ir viens no galvenajiem kukaiľiem apputeksnētājiem un šo
bišu loma lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā ir bieži vien neaizvietojama. Pieaugot lauksaimnieciskās ražošanas apjomiem, palielinoties monokultūru audzēšanai un
pesticīdu lietošanai, samazinās biškopībai labvēlīgās teritorijas un iet bojā savvaļas apputeksnētāji, kas
būtiski palielina biškopju pārraudzīto bišu saimju lomu ne tikai kultūraugu apputeksnēšanā, bet arī visas ekosistēmas dzīvotspējas uzturēšanā kopumā.
Latvijā ir tikai viena biškopju profesionālā organizācija – LBB, kurai ir nodaļas visos reģionos, kā arī tā ir atbildīga par biškopības programmas ieviešanu un realizāciju biškopības nozarē. Otra biškopju
organizācija – Ogres Biškopības biedrība, darbojas Ogres novada ietvaros. No valstī kopējā bišu saimju
skaita ~ 80 % atrodas profesionālo biškopju dravās, kur tiek izmantotas tirgus produkcijas – medus, putekšľu un vaska – ieguvei.
Pēc LDC sniegtās informācijas, 2010.gadā bija reģistrētas 1950 novietnes ar 37 789 bišu saimēm. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu novietľu skaits ar bišu saimēm samazinājās par 24 %, savukārt bišu saimju
skaits tajās ir palielinājies par 2 514 saimēm. Taču saskaľā LBB datiem patiesais bišu saimju skaits valstī jau vairākus gadus svārstās ap 62 līdz 74 tūkstošiem bišu saimju, un tas ir krietni vien mazāk, nekā to
pieļauj Latvijas dabas resursi un bišu barības bāze. Tātad nozarei ir iespējas attīstīties.
Liela daļa bišu saimju (ap 40 %) ir iedzīvotāju piemājas saimniecībās, kur dravošana notiek ļoti ekstensīvi un kur bišu saimes tiek turētas galvenokārt prieka pēc un lai radītu nelielus papildus ienākumus
ģimenes budžetā. Šīs dravas ir nelielas – tajās nav vairāk par piecām līdz deviľām bišu saimēm, nereti to īpašniekiem nav speciālas izglītības biškopībā. Dravām nepieciešama papildu uzraudzība un aprūpe gan
no valsts institūciju puses, gan biškopju sabiedrības, jo šo nelielo dravu īpašniekiem maz rūp viľu
īpašumā esošo saimju veselība, un bieži vien tās kļūst par bīstamu lipīgo slimību infekcijas avotu apkārtējo dravu saimēm.
117
Ārējā tirdzniecība
Latvijas ārējā tirdzniecība medum ir negatīva, turklāt 2008. un 2009.gadā ārējās tirdzniecības
apjomi bijuši ļoti nelieli, bet 2010.gadā vērojams būtisks pieaugums gan medus eksportā, gan importā (4.73.attēls).
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
4.73.attēls. Latvijas medus ārējā tirdzniecība (milj.Ls) un importa/eksporta vidējā cena (Ls/t) 2008.–2010.gadā
Medus eksporta vērtība 2010.gadā 17 reizes pārsniedza 2008.gada eksporta vērtības rādītāju un 8 reizes – attiecīgo 2009.gada rādītāju. Savukārt medus importa vērtība 2010.gadā 3,5 reizes pārsniedza
importa vērtību 2008.gadā un 1,5 reizes attiecīgo rādītāju 2009.gadā. Pretēji medus eksporta vērtībai, kas ik gadus ir palielinājusies, medus eksporta vidējā cena
būtiski samazinājās 2009.gadā (par 65 %), taču 2010.gadā bija vērojams minimāls (par 1,8 %) eksporta
vērtības pieaugums. Medus importa vērtība laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam samazinājusies par 30,8%.
4.15. Netradicionālās lauksaimniecības nozares
Truškopība
2010.gada laikā LSAB speciālisti centušies īstenot Ciltsdarba programmā izvirzītos uzdevumus 2007.gadam un tuvākai perspektīvai līdz 2011.gadam.
LSAB ir trīs sertificēti pārraugi – vērtētāji truškopībā, kuri savas zināšanas sniedz citiem interesentiem lekcijās, semināros un praktiski vērtē dzīvniekus l/s izstādēs un saimniecībās. Ir sadarbības
līgums ar LLKC.
Gan ar LSAB, gan ar valsts atbalstu LSAB darbība vērsta uz Latvijā audzēto šķirnes trušu genofonda saglabāšanu un pavairošanu, kā arī jaunu trušu šķirľu veidošanu.
LSAB speciālisti nodibinājuši ciešus sakarus ar Eiropas dalībvalstu speciālistiem un K.I. Skrjabina vārdā nosauktās Maskavas veterinārās medicīnas un biotehnoloģijas akadēmijas mācību spēkiem un
darbiniekiem, tiekoties Eiropas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības organizētajos ikgadējos apmācību kursos
ekspertiem-vērtētājiem truškopībā, kur atzinīgi novērtēja arī LSAB piedalīšanos 25. un 26. Eiropas sīkdzīvnieku izstādēs Leipcigā un Nitrā. Dzīvnieku vidējais novērtējums bija „ļoti labi‖ un 50 % dzīvnieku
tika nopirkti un aizvesti uz citām Eiropas dalībvalstīm. 2010.gadā LSAB organizējusi ikgadējas vispārizglītojošas izstādes un seminārus gan Dabas
muzejā, gan Skonto hallē, kā arī novados. LSAB speciālisti izdevuši grāmatu „Trušu audzēšana‖ un
brošūru „Pundurtrušu pasaulē‖. Pašlaik LSAB ir piecas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības, kas piedāvā
vaislas materiālu interesentiem un veic plānotu selekcijas darbu saskaľā ar Ciltsdarba programmas mērķiem un uzdevumiem, izkopjot un saglabājot šķirnei un atražošanai vēlamās pazīmes.
118
Šajās šķirnes saimniecībās 2010.gadā izstrādāta un pakāpeniski tiek ieviesta specializēta
datorprogramma – ciltskartiľu un žurnālu veidošanai un selekcijas indeksa noteikšanai. Tas ļaus strādāt efektīgāk un optimālāk izmantot iegūto informāciju.
LSAB piecās šķirnes saimniecībās veic selekcijas darbu ar četru dažādu šķirľu trušiem. Trīs no šķirnēm Kalifornijas, Jaunzēlandes sarkanais un Latvijas baltpieris ir gaļas šķirnes, Rex castor īsmataino
trušu šķirne ar īpatnēju matu struktūru audzē galvenokārt ādiľu ieguvei un vaislai. Trušu šķirnes un
sasniegtie rezultāti truškopībā ir uzskaitīti 4.18.tabulā.
4.18. tabula
Sasniegtie rādītāji šķirnes trušu saimniecībās 2010.gadā
Saimniecība Šķirne Auglība Saglabāšanas
%
Dzīvmasa (kg) 2 mēn.
Dzīvmasa (kg)
3mēn.
Dzivmasa (kg) 4 mēn.
Kompak-tuma
indeks, %
Kaut-iznākums,%
LV0380222, Mirdza Siliľa
Rex castor 7,7 85-90 1,3-1,4 1,9-2,2 2,4-2,5 55 > 60
LV0603776, Ilga Mihmele
Kalifornijas 7,4 85-90 1,7-2,0 2,1-2,4 2,5-2,9 55 > 60
LV0342724, Dzintars Rancāns
Kalifornijas 7,5 85-90 1,7-2,0 2,1-2,4 2,5-2,9 55 > 60
LV0612710, Ivanda Krīgerte
Jaunzē-landes sarkanais
7 85-90 1,5 1,6-1,9 2,0-2,4 54 > 60
LV0301816, Dzintra Karavaičuka
Latvijas Baltpieris
6,2 85-90 2,0-2,4 2,5-2,9 3,0-3,3 56 > 60
Avots: LSAB
Šķirnes saimniecībās, kurās veic padziļinātu selekcijas darbu ar kādu no trušu šķirnēm, saskaľā ar LSAB speciālistu apstiprinātu individuālo ganāmpulka izkopšanas plānu, uzskaita iegūtos
selekcionējamo pazīmju rezultātus un aprēķina katras pazīmes selekcijas efektu (SE) par cik pēcnācēju
pazīmes vidējais matemātiskais atšķiras no sākuma populācijas vidējā matemātiskā, tādejādi nosakot pēcnācēju pārākumu (vai otrādi) pār sākuma populācijas vidējo.
Iepriekšējos gados panākts arī kautsvara pieaugums sekojošu šķirľu dzīvniekiem: Rex Castor - par 0,3 %, Kalifornijas - par 0,2 %, Jaunzēlandes sarkanam - par 0,9 %. Savukārt Madonas novada
„Sveķos‖ izaudzēta šķirne Latvijas baltpieris, kurai raksturīga liela ātraudzība un laba barības
izmantojamība, kautsvara piegums bija 56 %. Īpašu vietu nozarē ieľem trušu bioloģiskā audzēšana. Priekuļos un Salaspilī sertificētie trušu
audzētāji izaudzē apmēram 1200 trušu gadā un piegādā kautuvei „Sveķos‖.
Zvērkopība
Biedrības ―Latvijas Zvērkopju asociācija‖ (turpmāk - zvērkopju asociācija) darbības galvenie
pamatvirzieni ir tirgus izpēte, ārējo ekonomisko sakaru attīstība, produkcijas kvalitātes paaugstināšana,
ciltsdarbs un pārraudzība, jaunu tehnoloģiju un produkcijas veidu izstrādāšana un ieviešana ražošanā, profesionālās izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas nodrošināšana, dažādu normatīvo dokumentu
vai to projektu sagatavošana, kā arī zvērkopju asociācijas dalībnieku juridiskā un informatīvā apkalpošana, reklāmas, marketinga un konsultatīvie pakalpojumi.
Kopš 2006.gada zvērkopju asociācija ir Eiropas Zvērkopju asociācijas dalībniece. Šobrīd tas ļauj mums daudz operatīvāk iepazīties ar pārējo dalībvalstu kažokzvēru audzētāju pieredzi un nepieciešamības
gadījumā tiek garantēta palīdzība praktisku un arī likumdošanas jautājumu risināšanā gan Latvijas, gan
ES līmenī. Zvērkopju asociācija 2010.gadā ir organizējusi starptautisku semināru par kažokzvēru audzēšanas
tēmu, ar Zviedrijas speciālistu piedalīšanos, kā arī notikušas informatīvas tikšanās ar Somijas un Dānijas starptautisko kažokādu izsoļu pārstāvjiem par situāciju kažokādu tirgū un pieprasītākajiem kažokādu
tipiem.
119
Zvērkopju asociācijā šobrīd ir 10 dalībnieki, kuri audzē kažokzvērus – ūdeles, lapsas un
polārlapsas. 2010.gadā izaudzēts realizācijai 310 708 ūdeļu, 919 polārlapsu un 10 966 lapsu (skatīt 4.19.tabulu). Analizējot 4.19.tabulā norādītos datus varam secināt, ka kažokzvēru skaits ir ļoti mainīgs, jo
to īpaši ietekmē attiecīgu kažokādu pieprasījums pasaules tirgos.
4.19. tabula
Kažokzvēru un izaudzēto kucēnu skaits (tūkst./gab.)
2008. 2009. 2010.
Māšu
skaits
Izaudzēto
kucēnu skaits Māšu skaits
Izaudzēto
kucēnu skaits
Māšu
skaits
Izaudzēto
kucēnu skaits
Ūdeles 121 574 376 092 84 869 325 769 74 379 310 708
Polārlapsas 295 1281 325 909 60 919
Lapsas 3369 12 415 3018 11 447 2 260 10 966
Avots: Latvijas Zvērkopju asociācija
Saimniecību izaudzētās kažokādas pamatā tiek realizētas Starptautiskajās kažokādu izsolēs
Kopenhāgenā un Helsinkos, kur Latvijā izaudzētās kažokādas pieľem bez ierobežojuma un pēdējās izsolēs cenas ir nedaudz augušas, kas ļauj nosegt izdevumu pieaugumu barībai un energoresursiem.
Neliela daļa kažokādu no noliktavām tiek realizētas vietējā tirgū un pārdotas uz NVS valstīm. Pēdējos gados, palielinoties realizācijas apjomam izsolēs, saimniecības ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus
kažokādu pirmapstrādes tehnoloģijas uzlabošanai. Zvērkopju asociācija 2010.gadā atestēja 7 šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības. Pateicoties
saimniecību veiktajam darbam ganāmpulka izkopšanā un ādu pirmapstrādē ir palielinājies kažokādu
izmērs un kvalitāte, tomēr lai uzturētu nozares rentabilitāti un sekmīgi spētu konkurēt pasaules tirgū darbs ganāmpulka genofonda uzlabošanā ir jāturpina.
Zvērkopju asociācija kopīgi ar saimniecību vadošajiem speciālistiem ir izstrādājusi jaunu papildinātu ciltsdarba programmu, kuru plānots īstenot tuvākajos piecos gados un kopīgi ar ZM izstrādāja
Labturības noteikumus kažokzvēru turēšanai, kuri stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī, kā arī aktīvi piedalījās
EK dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likumdošanas ekspertu darba grupas darbā.
Savvaļas dzīvnieku audzēšana
SDAA darbības pamatprincipi ir:
Savvaļas dzīvnieku pavairošana, rentrodukcija un to genofonda uzlabošana LR;
Nozares likumdošanas veidošana un attīstīšana, sadarbojoties ar LOSP un ZM;
Ciltsdarba programmas izstrādāšana staltbriežu un dambriežu selektīvai audzēšanai;
Briežu gaļas lietošanas popularizēšana Latvijā;
Nodrošina zinātnisku pētniecības darbu briežkopībā, sadarbībā ar LLU Biotehnoloģijas un
veterinārmedicīnas zinātnisko institūtu ―Sigra‖ u.c. SDAA ir atzinusi 9 staltbriežu šķirnes saimniecības un 2010.gadā lemts par šķirnes staltbriežu
kandidāt-saimniecību statusa piešķiršanu 4 saimniecībām un dambriežu kandidāt-saimniecību statusa
piešķiršanu 6 saimniecībām. Analizējot 4.20.tabulā minētos datus var secināt, ka savvaļas dzīvnieku skaits ir pieaudzis par 4,3 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
4.20. tabula Savvaļas dzīvnieku skaits pa sugām
Savvaļas dzīvnieki 2009. 2010.
Staltbrieži 6245 5904
Dambrieži 1542 1704
Mufloni 427 480
Citi savvaļas dzīvnieki 670 1179
Kopā: 8884 9267
Avots: SDAA
120
SDAA ir Latvijas Ciltsdarba centra biedrs. 2010.gadā ciltsdarba programmas īstenošanā tika
turpināta vaislas buļļu, kā arī citu dzīvnieku apzīmēšana un vērtēšana 9 šķirnes staltbriežu audzēšanas saimniecībās. 2009./2010.gadā vērtēšanas sezonā tika novērtēti tuvu 2000 dzīvnieki, no kuriem 1821
dzīvniekam vērtējums punktos bija no 7-10 (max.10). Šķirnes staltbriežu audzēšanas saimniecībās tiek audzēti Austrumeiropas asinslīniju, poļu, rumāľu, ungāru staltbrieži, Voburnas asinslīnijas staltbrieži,
baltie staltbrieži u.c. krustojumu staltbrieži.
SDAA veic ieguldījumu briežkopības kā eksportspējīgas nozares attīstīšanā, t.i. ir izveidota kooperatīvā sabiedrība ―BG eksports‖, lai nodrošinātu vaislas dzīvnieku un briežu gaļas realizāciju par
optimālām cenām, kā arī nodrošināts vaislas dzīvnieku gaļas eksports uz ES valstīm un Krievijas virzienā. SDAA paveiktie darbi 2010.gadā:
iegūta pieredze starptautiskas un Latvijas nozīmes pasākumu organizēšanā;
organizēts seminārs „Latvijas delikateses mūsdienu Latvijas virtuvē‖, kurā tika prezentēts
ekskluzīvu Latvijas lauksaimnieku produkcijas un kvalitatīvu vietējā ražojuma pārtikas produktu izmantošanas iespējas mūsdienu virtuvē;
piedalīšanās FEDFA pavasara sanāksmē Briselē;
organizēts starptautiska mēroga dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanas un darbaspēju pārbaudes
pasākums - „Staltbriežu un dambriežu buļļu ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes
noteikšana‖, „Saulstaros‖, Mores pag., Siguldas nov., Pasākuma laikā tika veikta dzīvnieku vērtēšana, ekspozīcija un svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija. Šis pasākums dod iespēju
identificēt labākos vaislas staltbriežu un dambriežu buļļus Latvijas un ārvalstu selekciju saimniecībās, noskaidrot veiksmīgākās Latvijas staltbriežu un dambriežu saimniecības, kā arī
identificēt vadošās vaislas staltbriežu un dambriežu asinslīnijas un perspektīvākos
krustojumus; organizēts pasākums „Staltbriežu embriju transplantācijas metožu aprobācija un adaptācija‖
Latvijas staltbriežu ciltsdarba saimniecībās, kas ietvēra: praktisko semināru – apmācības,
teorētisko nodarbību (meklēšanās sinhronizācija, progesterona tamponu ejakulācija un folikulu hormonālā simulācija, embriju transplantācija) un praktisko nodarbību (briežu buļļu
bioprodukta iegūšana, embriju transplantācija), kā arī ārvalstu speciālista paraugdemonstrējumus; ZS „Saulstari 1‖ Siguldas nov., Mores pag.;
piedalīšanās FEDFA rudens sanāksmē Šveicē;
Seminārs Siguldā „Briežkopības nozares attīstība un sasniegtie rezultāti‖.
Vīngliemežu un slieku audzēšana
Vīngliemežu audzēšana ir viena no netradicionālās lauksaimniecības nozares veidiem. Vīngliemežu
audzēšana sāka veidoties jau 90-to gadu vidū. Vīngliemežu izplatība Latvijā ir nevienmērīga, atsevišķās vietās tie sastopami ļoti lielā skaitā, bet citur to nav nemaz, lai gan dabas apstākļi ir piemēroti. Mūsu
valstī nopietnas perspektīvas saskatāmas tieši parka vīngliemežu audzēšanā Helix Pomatia, kuri labi piemērojušies Latvijas dabas apstākļiem. 2009.gada nogalē Latvijā tika nodibināta vīngliemežu audzētāju
biedrība. Vīngliemežu audzētāju biedrības mērķis ir:
nodrošināt vīngliemežu audzētāju apvienošanu un audzētavu izveidi;
izveidot struktūru vīngliemežu audzētāju informēšanai par aktualitātēm nozarē, sadarbību ar
valsts un nevalstiskajās institūcijās, kā arī pieredzes apmaiľu ar vīngliemežu audzētājiem ārzemēs;
celt vīngliemežu audzētāju zināšanu līmeni dzīvnieku labturībā, veterinārajā pārraudzībā un
vērtēšanā, tā sekmējot vīngliemežu audzētavu izaugsmi un rentabilitāti; popularizēt vīngliemežu audzēšanu, izveidot informatīvos materiālus;
panākt ievērojamu gliemežu gaļas un tālākas pirmapstrādes ražošanas pieaugumu Latvijā.
Vīngliemežu audzētāju biedrībā ir 71 biedrs. Pēc PVD datiem ir reģistrētas 185 gliemežu
audzētavas. Sēklas materiālu ir iegādājušās 124 vīngliemežu saimniecības. Vīngliemežu audzētāju biedrība divas reizes gadā rīko seminārus audzētājiem vīngliemežu
audzēšanas saimniecībās un LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskajā institūtā „Sigra‖.
2010.gadā notikuši 13 semināri – Madonā, Siguldā, Tukumā, Jelgavā, Valmierā, Limbažos, Ķekavā, Aizkrauklē, Alūksnē, Rēzeknē un Daugavpilī. Divas reizes mēnesī notiek apmācības kursi jauniesācējiem,
121
tiek sniegtas individuālas konsultācijas gan audzētājiem, gan interesentiem. Ir sava mājas lapa, kur ir
pārredzama informācija interesantiem, gan dziļāka informācija tikai biedrības biedriem (www.vingliemezitis.lv). Arī LLKC 2010.gadā organizējis 5 seminārus – Bauskā, Jelgavā, Aizkrauklē, Saldū
un Kuldīgā par vīngliemežu audzēšanu. Vīngliemežu audzētāju biedrību sadarbībā ar LLU Biotehnoloģijas un Veterinārmedicīnas
zinātniskais institūts „Sigra‖ strādā pie ciltsdarba programmas vīngliemežu audzēšanā izstrādes 2011.
gadam un perspektīvai līdz 2015.gadam. Kā vēl vienu no netradicionālās lauksaimniecības nozares veidiem var pieskaitīt arī slieku
audzēšanu. Biedrība „Latvijas Slieku audzētāju asociācija‖ tika nodibināta 2010.gada 1.septembrī, tās dibinātāji ir sliekkopības entuziasti un uzľēmēji. Tā tika dibināta ar mērķi attīstīt sliekkopību un bioloģiskā
mēslojuma ražošanu Latvijā. Latvijas slieku audzētāju asociācijā ir 33 biedri. Pēc PVD datiem ir reģistrētas 185 gliemežu audzētavas.
Latvijā tiek audzētas:
- Sarkanās Kalifornijas sliekas (Eisenia fetida). Pateicoties savām īpašībām, šīs sliekas tiek plaši izmantotas, lai pārstrādātu organiskos atkritumus, substrātus un iegūtu biohumusu, kurš ir
vērtīgs bioloģiskais mēslojums augu kultūrām un veicina atjaunojamo zemes augšľu auglību. - Dendrobena sliekas (Eisenia veneta) – pateicoties savam izmēram un dzīvīgumam kļuva
populāra starp Eiropas un citu valstu makšķerniekiem, kā arī tiek audzēta priekš proteīna
ieguves, kurš tiek izmantots kā dzīvnieku barības piedeva.
Latvijas slieku audzētāju asociācija 2010.gadā ir organizējusi vairākus izglītojošus seminārus
slieku audzētāju saimniecībām par slieku audzēšanas iespējām, tehnoloģijām un aktualitātēm nozarē. Organizēta tikšanās ar „Lietuvas Slieku audzētāju asociācijas‖ pārstāvjiem, Rīgā un Šauļos, kā arī
piedalījās Biedrības „Latvijas biohumusa un Kalifornijas sarkano hibrīdslieku ražošanas asociācija‖ organizētā seminārā, Ogrē.
4.16. Bioloģiskā lauksaimniecība
Latvijā laika posmā līdz 2008.gadam to saimniecību skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību ar katru gadu palielinājās, bet pēc tam to skaits samazinājās līdz 3593 saimniecībām
2010.gada beigās (par 10,2 % mazāk salīdzinot ar 2009.gadu un par 14 % mazāk salīdzinot ar
2008.gadu). Saimniecību skaita samazināšanās pēdējos gados ir saistīta ar nevēlēšanos uzľemties jaunu 5 gadu saistību periodu atbalsta saľemšanai LAP 2007.-2013.gadam Agrovides pasākumā ‖Bioloģiskās
lauksaimniecības attīstība‖.
Avots: ZM
4.74.attēls. Bioloģiski sertificēto saimniecību skaita dinamika
No 2010.gadā sertificētajām saimniecībām 3373 ir bioloģiskās lauksaimniecības uzľēmumi, 7 saimniecības ir saľēmušas pārejas perioda uz bioloģisko saimniekošanu sertifikātu un 213 saimniecības
uzsākušas pārejas periodu.
39 63 78 219 352 5501043
2873
4105 4120 4179 39773593
0
1000
2000
3000
4000
5000
1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.
skaits
122
Avots: ZM
4.75.attēls. Bioloģiski sertificētās LIZ platības, tūkst.ha
2010.gadā sertificētās LIZ platības aizľēma 166 338 ha jeb aptuveni 9% no kopējās LIZ
platībām valstī. No tiem vairāk kā 140 tūkst.ha bija sertificēti kā bioloģiskās lauksaimniecības platības, 6 tūkst.ha bija pārejas periodā un 20 tūkst.ha uzsākts pārejas periods. Lai gan pēdējos gados bioloģiski
sertificēto saimniecību skaits samazinās, to izmantotajām LIZ platībām ir stabila tendence nedaudz
palielināties gadu no gada. Pēdējā gada laikā bioloģiski sertificētās platības ir palielinājušās par 3,1 %. Analizējot bioloģisko saimniecību struktūru, var secināt, ka bioloģiskās lauksaimniecības
produktus ražo gan platību ziľā lielas saimniecības, gan arī mazas, atrodot bioloģisko produktu tirgū savu nišu. Saimniecības nodarbojas ar ļoti plaša spektra lauksaimniecības produktu ražošanu.
Avots: ZM
4.76.attēls. Saražotās bioloģiski sertificētās lauksaimniecības produkcijas apjomi, tūkst. t
Vislielākās bioloģiski sertificētās un pārejas perioda LIZ platības (bez ilggadīgajiem zālājiem, pļavām un ganībām) 2010.gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, aizľēma graudaugi – 26,7 tūkst.ha, t.i.,
5% no graudaugu kopējās platības valstī, bet graudu kopievākums bija 41,5 tūkst.t, kas ir 2,9 % no graudu kopievākuma. Bioloģiski audzēto graudu vidējā ražība bija 15,5 cnt/ha. 2010.gadā bioloģiskajās
saimniecībās tika saražotas 18,5 tūkst. t kartupeļu, 2 tūkst.t dārzeľu un 1,4 tūkst.t augļu un ogu.
Bioloģiskajās saimniecībās dominējošā lopkopības nozare ir piensaimniecība un 2010.gadā tika saražots vairāk kā 57 tūkst.t piena, no kurām 56,8 tūkst.t bija govs piens, bet 0,3 tūkst.t kazas piens.
Saimniecībās tika saražotas 2,4 tūkst.t gaļas, no kuras lielākā daļa (87 %) bija liellopu un teļa gaļa. Kopumā 2010.gadā bioloģisko produktu īpatsvars kopējā saražotajā lauksaimniecības produkcijā
nepārsniedza 10 % robežu, izľemot medus ražošanu, kur tas bija 20,9 %.
1,41,6
4,410,5
16,924,4
43,9104,2
150,0151,5
161,7161,2
166,3
0 20 40 60 80 100 120 140 160 180
1998.
1999.
2000.
2001.
2002.
2003.
2004.
2005.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
tūkst. ha LIZ
0,1
1,2
1,4
1,4
2,4
18,7
47,3
45,3
0,1
0,4
1,4
2,0
2,4
18,5
41,5
57,1
0 10 20 30 40 50 60 70
Medus
Vistu olas (tūkst. gab.)
Augļi un ogas
Dārzeľi
Gaļa
Kartupeļi
Graudaugi
Piens
tūkst.t
2010. 2009. 2008.
123
Avots: ZM 4.77.attēls. Bioloģiskās saražotās produkcijas īpatsvars kopējā saražotajā lauksaimniecības
produkcijā Latvijā, %
Vēl joprojām tikai mazākā daļa no bioloģiski saražotās produkcijas nonāk tirgū. 2010.gadā tika realizēti 21,6 % no saražotajiem graudiem, 24,3 % dārzeľiem un 13,8 % kartupeļiem. No realizētā
produktu apjoma tikai daļa tiek realizēta kā bioloģiskā. Visvairāk kā bioloģiskā produkcija tiek pārdots bioloģiski saražotais medus – 71,2 % un gaļa –
41,5 %. Savukārt pārējo bioloģiski saražoto produkcijas veidu realizācija kā bioloģiskā produkcija ir tikai 10-25 % robežās (4.78.attēls).
Avots: ZM 4.78.attēls. Pārdotās bioloģiskās produkcijas īpatsvars kopējā saražotajā bioloģiskajā
lauksaimniecības produkcijā, %
Lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības produktu nokļūšanu tirgū, 2010.gadā no valsts subsīdijām tika paredzēts arī atbalsts tiem primārās produkcijas, apstrādātās un pārstrādātās produkcijas
ražotājiem, kuri piedalījās bioloģiskās lauksaimniecības shēmā nodrošinot produkcijas realizāciju mazumtirdzniecībā.
Šis atbalsts veicināja bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādes un pārstrādes
uzľēmumu pieaugumu. Ja 2009.gada beigās bija 56 uzľēmumi, kas ir par trešdaļu vairāk kā 2008.gadā, tad 2010.gadā bija 86 uzľēmumi, kas ir par trešdaļu vairāk kā 2009.gadā.
2010.gadā palielinājies pārstrādātās bioloģiskās produkcijas daudzums. Tā pārstrādātās bioloģiskās gaļas apjoms palielinājies no 9,2 t 2009.gadā līdz 29,1 t 2010.gadā, bet piena pārstrāde
2,8 2,81,0
2,8
5,4
18,9
2,7 3,4
1,2
3,3
8,0
17,7
2,93,8
0,1
3,0
6,8
20,9
0
5
10
15
20
Graudi Kartupeļi Dārzeľi Gaļa Piens Medus
%
2008. 2009. 2010.
13,8
21,6
23,0
18,7
24,3
72,5
86,0
68,9
11,3
14,8
15,2
15,3
19,2
25,5
41,5
71,2
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
Kartupeļi
Graudaugi
Augļi un ogas
Vistu olas
Dārzeľi
Piens
Gaļa
Medus
Pārdota bioloģiskā produkcija kā bioloģiskā produkcija, % Pārdota produkcija kopā, %
124
pieaugusi par 4,8 %. Bioloģisko graudu malšanas produktu pārstrādes apjomi 2010.gadā palielinājušies
par 5 %, maizes un mīklas izstrādājumu ražošana par 23 %.
4.21. tabula
Bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrāde
Uzľēmumu skaits Produkcijas apjoms, t
2009. 2010. 2009. 2010.
Gaļas un gaļas produktu ražošana 6 5 9,2 29,1
Augļu, ogu, dārzeľu un kartupeļu pārstrāde 15 18 171,1 172,0
Augu eļļas un dzīvnieku izcelsmes tauku ražošana 2 2 1,8 3,9
Piena un piena produktu ražošana 13 17 188,1 197,1
Graudu malšanas produktu un cietes ražošana 7 4 727,3 893,7
Maizes, mīklas izstrādājumu ražošana 3 5 507,8 641,2
Citu pārtikas produktu ražošana 13 30 32,2 20,9
Avots: PVD
Pārstrādes uzľēmumu skaita un apjomu palielināšanās veicināja bioloģiskās realizētās
produkcijas īpatsvara palielināšanos kopējā saražotajā produkcijā. Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā 2010.gadā iesaistījās arī veikals (SIA „Arsavs‖ veikals ''Gaļas meistari'').
125
5. PĀRTIKA
5.1. Pārtikas ražošana
Pārtikas rūpniecība ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare un veido aptuveni piekto daļu no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības.
Neskatoties uz ekonomisko situāciju un iedzīvotāju salīdzinoši zemo pirktspēju pārtikas rūpniecība
saglabā savas pozīcijas, jo iedzīvotāju patēriľa preču grozā pārtika objektīvi ieľem vienu no pirmajām vietām. Ja 2009.gadā bija vērojams pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apjomu samazinājums, tad
2010.gadā jau bija neliels pieaugums.
Avots: CSP 5.1.attēls. Pārtikas un dzērienu rūpniecības pievienotās vērtības, tās īpatsvara Latvijas IKP (NACE 1.1.red.) un realizētās produkcijas vērtības (NACE 2.red.) dinamika
Pārtikas nozares īpatsvars pēdējos gados bija 2,0 % no kopējā Latvijas IKP, bet 2010.gadā
nedaudz palielinājās – līdz 2,2 %. Savukārt no apstrādes rūpniecības IKP pievienotās vērtības pārtikas nozare 2010.gadā veidoja 20,3 %, kas ir nedaudz mazāks rādītājs kā 2009.gadā - 21,7 %.
Pēc iepriekšējā gadā piedzīvotā ievērojamā krituma, 2010.gadā ir nedaudz pieaugusi gan pārtikas un dzērienu realizācijas (par 0,8 %), gan arī pievienotā vērtība (par 10,7 %) (5.1.attēls). Realizācijas
vērtības palielinājumu ietekmēja pieaugums piena produktu nozarē par 12,1 %, jo pārējās nozares
(izľemot augļu un dārzeľu pārstrāde) ir uzrādījušas samazinājumu (5.1. tabula).
Avots: CSP 5.2.attēls. Pārtikas un dzērienu rūpniecībā nodarbināto skaita dinamika (NACE 1.1. red.)
330,3254,6 281,8
1079,7
871,0 877,7
2,0 2,02,2
0,0
0,5
1,0
1,5
2,0
2,5
3,0
3,5
4,0
4,5
5,0
0
200
400
600
800
1000
1200
2008. 2009. 2010.
%
milj
.Ls
Pārtikas un dzērienu ražošanas IKP pievienotā vērtība
Pārtikas un dzērienu rūpniecības realizētās produkcija vērtība
Pārtikas nozares īpatsvars Latvijas IKP, %
37,7
32,5
31,1
3,3 3,3 3,3
3,2
3,3
3,4
30
32
34
36
38
40
2008. 2009. 2010.
%
tūkst
.
Pārtikas nozarē nodarbināto skaits Pārtikas nozarē nodarbināto skaits % no kopējo nodarbināto skaita
126
Nodarbināto skaits pārtikas nozarē līdz 2008.gadam pieauga, bet pēc tam sekoja ievērojams
samazinājums. Laika posmā no 2008. līdz 2010.gadam nodarbināto skaits nozarē ir sarucis par 6,6 tūkstošiem jeb 17,5 %, lai gan nozarē nodarbināto īpatsvars kopējo nodarbināto skaitā pēdējos trīs gados
ir nemainīgs – 3,3 % (5.2.attēls). Šajā nozarē strādājošo skaita samazinājums bijis nedaudz lielāks par nodarbināto skaita samazinājumu tautsaimniecībā kopā tajā pašā periodā (16,3 %). Pārtikas un dzērienu
ražošanas nozarē 2010.gadā bija nodarbināti 23,2 % no apstrādes rūpniecībā strādājošajiem.
5.1.tabula Pārtikas produkcijas realizācija 2008. – 2010.gadā milj. latu, %
Nozares
2008. 2009. 2010.
Rūpnie
cības
pro
dukci
jas
realiz
āci
ja tai skaitā
Rūpnie
cības
pro
dukci
jas
realiz
āci
ja
tai skaitā
Rūpnie
cības
pro
dukci
jas
realiz
āci
ja
tai skaitā
vie
tēja
is
tirg
us
eksp
ort
s
eksp
ort
s
% n
o
realiz
ētā
s
vie
tēja
is
tirg
us
eksp
ort
s
eksp
ort
s
% n
o
realiz
ētā
s
vie
tēja
is
tirg
us
eksp
ort
s
eksp
ort
s
% n
o
realiz
ētā
s
Pārtikas produktu un dzērienu ražošana
1079,7 818,9 260,8 24,2 871,0 663,4 207,6 23,8 877,7 636,5 241,3 27,5
Gaļas un gaļas produktu ražošana
230,9 213,3 17,6 7,6 198,7 177,4 21,3 10,7 176,3 152,9 23,4 13,3
Zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana
111,8 39,3 72,5 64,8 81,0 29,0 52,0 64,2 80,0 28,3 51,7 64,7
Augļu un dārzeľu pārstrāde un konservēšana
34,8 20,9 13,9 40,0 32,2 19,0 13,2 41,0 33,7 19,0 14,7 43,6
Augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana
19,8 * * * * * * * * * * *
Piena produktu ražošana
217,3 168,7 48,6 22,4 160,7 132,0 28,7 17,9 180,2 135,4 44,8 24,9
Graudu malšanas produktu, cietes produktu, ražošana
45,3 34,6 10,7 23,6 33,6 * * * * * * *
Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana
112,7 104,4 8,3 7,4 106,0 97,8 8,2 7,7 103,2 93,8 9,4 9,1
Gatavās dzīvnieku barības ražošana
33,5 * * * * * * * * * * *
Citu pārtikas produktu ražošana
88,1 67,1 21,0 23,8 71,9 55,4 16,5 22,9 69,7 53,0 16,7 23,9
Dzērienu ražošana
185,5 127,1 58,4 31,5 148,8 102,5 46,3 31,1 145,2 94,8 50,4 34,7
*Konfidenciāli dati vai dati nav pieejami (Dati apkopoti par NACE 2. red. ekonomiski aktīvajiem uzľēmumiem, kuru rūpnieciskā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk cilvēku vai iepriekšējā gada rūpniecības apgrozījums bijis virs Ls 300 tūkst.)
Avots: CSP
Lai gan pārtikas rūpniecība ir tā nozare, kura tradicionāli ir vērsta uz iekšējo tirgu, 2010.gadā
realizācijas vērtība vietējā tirgū turpināja samazināties par 26,9 milj.Ls jeb 4,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākais samazinājums vietējā tirgū bija vērojams gaļas produktu ražošanā - par 24,5 milj.Ls jeb
127
13,8 % un dzērienu ražošanā – par 7,7 milj.Ls jeb 7,5 % Vienīgā nozare, kas uzrādīja nelielu pieaugumu
par 3,4 milj.Ls bija piena produktu ražošana. 2010.gadā vairākas pārtikas rūpniecības nozares realizācijas samazinājumu vietējā tirgū
kompensēja ar eksporta īpatsvara pieaugumu (27,5 % no kopējās realizācijas vērtības salīdzinot ar 23,8% 2009.gadā), eksporta vērtība palielinājās par 33,6 milj.Ls jeb 16,2 %, it īpaši piena produktiem –
par 16,1 milj.Ls jeb 56,1 % un dzērieniem – par 4,1 milj.Ls jeb 8,9 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Vislielākais eksporta īpatsvars pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē 2010.gadā, līdzīgi kā iepriekšējā gadā bija zivju pārstrādes produktiem un konserviem (64,7 %), augļu un dārzeľu
pārstrādes produktiem (43,6 %), kā arī dzērieniem (34,7 %).
Avots: CSP
5.3.attēls. Pārtikas un dzērienu rūpniecības realizētās produkcijas vērtības dinamika (NACE 2.red.)
Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apgrozījuma vērtības struktūra pēdējos gados nav
būtiski mainījusies, vislielākais īpatsvars ir gaļas un gaļas produktu ražošanai – 23 %, piena produktu ražošanai – 19 % un dzērienu ražošanai – 17 %.
Avots: CSP
5.4.attēls. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apgrozījuma vērtības struktūra 2009.gadā, %
Pēc pārtikas produktu cenu krituma 2009.gada otrajā pusē, 2010.gadā visā ES bija vērojams pārtikas cenu pieaugums, it sevišķi gada beigās. Pārtikas produktu cenu pieaugums turpinās arī
2011.gadā (5.5.attēls). ES-27 cenu pieaugumam ir mērena tendence, bet visās Baltijas valstīs 2010.gada
otrajā pusē un 2011.gada sākumā tas bija ievērojams – par ~10 %. Salīdzinot ar 2008.gadu, visstraujāk cenas augušas Lietuvā (17 %), tad Latvijā (13 %), bet Igaunijā (12 %) vismazāk, tomēr visās Baltijas
valstīs tas ir lielāks par ES vidējo rādītāju – 7 %.
818,9663,4 636,5
260,8
207,6 241,2
0
200
400
600
800
1000
1200
2008. 2009. 2010.
milj
.Ls
Vietējais tirgus Eksports
27,5%23,8%
24,2%
Gaļas un gaļas produktu ražošana
23%
Zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana
9%
Augļu un dārzeľu pārstrāde un konservēšana
4%
Piena produktu ražošana
19%
Graudu malšanas produktu, cietes un
cietes produktu ražošana
4%
Konditorejas un miltu izstrādājumu
ražošana 13%
Citu pārtikas produktu ražošana
11%
Dzērienu ražošana 17%
128
Avots: EUROSTAT
5.5.attēls. Pārtikas produktu patēriņa cenu indeksi ES-27 un Baltijas valstīs 2008.-2011.gadā (2008.=100)
Aplūkojot pārtikas cenu indeksus Latvijā, redzam, ka vislielākais cenu pieaugums salīdzinot ar 2008.gadu ir zivju un citiem jūras produktiem (par 21 %), tad seko maize un miltu izstrādājumi (par
14%), piena produkti (par 9 %) un gaļas produkti (7 %).
Avots: EUROSTAT
5.6.attēls. Atsevišķu pārtikas produktu grupu patēriņa cenu indeksi Latvijā 2008.-2011.gadā (2008.=100)
Pārtikas un dzērienu ražošanas uzľēmumu skaits Latvijā pēdējos gados saglabājas stabils ar nelielu tendenci samazināties (5.2.tabula). Pēdējā gada laikā samazinājies PVD atzīto uzľēmumu skaits
piena pārstrādē (par 26 uzľēmumiem) kā arī maizes un miltu izstrādājumu ražošanā - par 23 uzľēmumiem. Pārējās nozarēs uzľēmumu skaits praktiski nav mainījies.
95
100
105
110
115
120
04030201121110987654321121110987654321121110987654321
2011.2010.2009.2008.
cenu indeks,
2008=
100
Igaunija ES-27 Lietuva Latvija
75
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
04030201121110987654321121110987654321121110987654321
2011.2010.2009.2008.
cenu indeks,
2008=
100
Maize un miltu produkti Gaļa Zivis un jūras produkti
Piena produkti, siers, olas Augļi
129
5.2. tabula
Atzīto uzņēmumu skaits uz 2010. un 2011. gada 1.janvāri
Avots: PVD
Lai gan Latvijā notiek uzľēmumu koncentrēšanās process, taču neskatoties uz to, ES vienotā
tirgus ietvaros Latvijai ir raksturīga sadrumstalota pārtikas produktu ražošanas struktūra ar salīdzinoši nelieliem saražotās produkcijas apjomiem un augstu izmaksu slogu (pret neto apgrozījumu). Pārtikas
ražotājiem, ľemot vērā iedzīvotāju zemo pirktspēju un paaugstinoties ražošanas resursu cenām, nākas
domāt, kā samazināt produkcijas ražošanas izmaksas. Darba ražīguma rādītāji 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir palielinājušies par 15,7 %. 2009.gadā pievienotā vērtība uz vienu nozarē nodarbināto
bija 7,83 tūkst.Ls, bet 2010.gadā jau 9,06 tūkst.Ls. 5.3. tabula
Pārtikas uzņēmumu koncentrācija pēc saražotās produkcijas vērtības 2009.gadā
Uzľēmumu grupējums Grupa NACE 2.red.
Saražotās produkcijas vērtība (milj.Ls)
Produkcijas apjoma īpatsvars, %
Gaļas pārstrādes uzņēmumi kopā
10.1
190,8 100,0
4 lielākie uzľēmumi 57,9 30,4
10 lielākie uzľēmumi 103,2 54,1
Zivju pārstrādes uzņēmumi kopā
10.2
81,1 100,0
4 lielākie uzľēmumi 10,5 12,9
10 lielākie uzľēmumi 31,3 38,6
Augļu un dārzeņu pārstrādes un konservēšanas uzņēmumi kopā
10.3
31,7 100,0
4 lielākie uzľēmumi 22,9 72,4
10 lielākie uzľēmumi 28,8 90,8
Piena pārstrādes uzņēmumi kopā
10.5
157,6 100,0
4 lielākie uzľēmumi 101,3 64,3
10 lielākie uzľēmumi 132,0 83,7
Graudu malšanas produktu un cietes ražošanas uzņēmumi kopā
10.6
27,5 100,0
4 lielākie uzľēmumi * *
10 lielākie uzľēmumi 27,5 100,0
Dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumi kopā
10.9
39,1 100,0
4 lielākie uzľēmumi 19,3 49,3
10 lielākie uzľēmumi 37,9 97,0
Dzērienu ražošanas uzņēmumi kopā
11.0
152,3 100,0
4 lielākie uzľēmumi 68,7 45,1
10 lielākie uzľēmumi 137,9 90,5
Avots: CSP *Konfidenciāli dati
Nozare Atzīto uzľēmumu skaits
2010. gada 1.janvārī 2011. gada 1.janvārī
Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzľēmumi
Gaļas ieguve un pārstrāde 70 69
Zvejas produktu apstrāde (uzľēmumi un kuģi) 116 115
Piena savākšana un pārstrāde 81 55
Olu šķirošana un pārstrāde 14 13
Dzīvnieku barība ražošana un izplatīšana 43 44
Augu izcelsmes produktu ražošanas un iepakošanas uzľēmumi
Augļu un dārzeľu apstrāde, pārstrāde un iepakošana 69 64
Taukvielu un augu eļļu ražošana un iepakošana 8 8
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana 187 164
Cukura un kakao produktu ražošana un iepakošana 29 27
Jaukto produktu ražošana un iepakošana 62 60
Dzērienu un dzeramā ūdens ražošana un iepakošana 33 33
130
Visaugstākā uzľēmumu koncentrācija ir graudu malšanas produktu un cietes ražošanā, kurā
produkciju ražo tikai 10 uzľēmumi (2008.gadā 4 lielākie uzľēmumi saražoja 91,1 % no kopējās produkcijas) un augļu un dārzeľu pārstrādes un konservēšanas uzľēmumiem, kur 4 lielākie uzľēmumi
ražoja 72,4 %, bet 10 lielākie uzľēmumi 90,8 % no kopējās produkcijas vērtības. Vissadrumstalotākā ir zivju un gaļas pārstrāde, kur 10 lielākie uzľēmumi saražoja attiecīgi 38,6 % un 54,1 % no produkcijas
vērtības.
Laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam kopumā ir vērojama tendence uzľēmumiem koncentrēties. Visstraujāk šis process ir norisinājies augļu un dārzeľu pārstrādē, jo 10 lielāko uzľēmumu
saražotās produkcijas daļa palielinājusies par 12,0 procentpunktiem un dzērienu ražošanā – par 7,7 procentpunktiem, savukārt piena produktu ražošanā šis rādītājs palielinājies par 4,6 procentpunktiem.
Graudu pārstrādes un dzīvnieku barības ražošanas uzľēmumiem izmaiľas praktiski nav novērojamas. Lai sekmīgi konkurētu tirgū, uzľēmumiem jāorientējas uz eksportspējīgu, inovatīvu augstas
pievienotās vērtības produktu ražošanu. Līdz ar to ražošanas efektivitātes paaugstināšanai un augstas
pievienotās vērības produktu ražošanai un attīstībai nākotnē varētu būt izšķiroša nozīme, bet tam ir nepieciešamas investīcijas jaunās iekārtās (piemēram, lai ražotu produkciju ar ilgāku realizācijas termiľu,
atšķirīgu iepakojumu, atsevišķas līnijas bioloģiskās produkcijas ražošanai u.c.). Investīciju apjoms nozarē pēdējos gados ir nemainīgs. Tā 2009.gadā pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē kopā tika investēti 32,7
milj.Ls, bet 2010.gadā 31 milj.Ls (27,4 milj.Ls pārtikas ražošanā un 3,6 milj.Ls dzērienu ražošanā). No
šīm investīcijām 18,9 milj.Ls ieguldīti iekārtās un mašīnās, bet 4,8 milj.Ls būvēs un ēkās. Atbalsts pārtikas ražošanas uzľēmumiem ir pieejams LAP 2007.-2013.gadam pasākuma
„Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība‖ ietvaros. Lielākā daļa uzľēmumu, kas pieteikušies uz atbalstu šī pasākuma ietvaros darbojas piena pārstrādes jomā (~24 %) un ārpus
Līguma par ES darbību I pielikumā minēto produktu ražošanas jomā (~24 %), gaļas pārstrādes (~15 %), graudu pārstrādes jomā (~15 %) un tikai aptuveni 9 % augļu un dārzeľu pārstrādēs jomā.
5.2. Pārtikas kvalitātes shēmas
Latvijā ražo augstas kvalitātes pārtikas produktus gan ES kvalitātes shēmu, gan NPKS ietvaros. Lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu ražošanu, pirmapstrādi, apstrādi un pārstrādi,
nodrošinot produktu nonākšanu mazumtirdzniecībā, 2010.gadā tika piešķirts valsts atbalsts 392 NPKS
dalībniekiem kopsummā Ls 90 000.
Avots: CSP
5.7.attēls. NPKS dalībnieku skaits 2009. un 2010.gadā
NPKS produkti aptver plašu labi atpazīstamu pārtikas produktu klāstu, kurš aizvien turpina pieaugt. 2010.gada nogalē sertificēto produktu skaits ir 150, kas ir par 40 % vairāk, salīdzinot ar
2009.gadu.
158
392
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
2009. 2010.
NPKS shēmas dalībnieku skaits
131
Avots: CSP 5.8.attēls. NPKS sertificēto produktu skaits 2009. un 2010.gadā
2010.gadā līdzīgi kā iepriekšējā gadā ir izstrādātas kvalitātes prasības jaunām produktu grupām, tādējādi nodrošinot ražotājiem iespēju sertificēt jaunus produktus atbilstoši NPKS prasībām.
Pašreiz kvalitātes kritēriji ir noteikti šādām produktu grupām: pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu un aitu gaļai un tās produktiem; medum un biškopības produktiem;
graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem (tai skaitā arī audzēšanas prasības);
dārzeľiem, kartupeļiem un to produktiem; augļiem, ogām un to produktiem, saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem.
Latvijā veiksmīgi darbojas arī bioloģiskās lauksaimniecības shēma. Lai veicinātu bioloģisko produktu nonākšanu mazumtirdzniecībā, 2010.gadā tika paredzēta valsts subsīdiju programma ―Atbalsts
bioloģiskās lauksaimniecības shēmai‖, kopsummā par 140 000 tūkst. latu.
Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas dalībnieku skaits 2010.gadā ir nedaudz samazinājies salīdzinoši ar 2008.gadu. Atbilstoši šai shēmai 2010.gadā atbalsts piešķirts 133 dalībniekiem.
Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā šobrīd ir reģistrēti trīs a/s „Latvijas Balzams‖ produkti - „Latvijas dzidrais‖, „Rīgas degvīns‖, „Allažu ķimelis‖.
92
150
0
20
40
60
80
100
120
140
160
2009. 2010.
NPKS produkti
132
6. ZIVSAIMNIECĪBA
Zvejniecība
Zvejniecības attīstība Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ir atkarīga no zivju krājumu stāvokļa, kuru
savukārt ietekmē daudzo Baltijas jūras piekrastes valstu zvejas aktivitātes, zivju barošanās apstākļi, ūdens temperatūra, ūdens piesārľojuma līmenis u.c. faktori.
2010.gadā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī kopā tika nozvejotas 74 045 tonnas zivju (6.1.tabula) (brētliľas, reľģes, mencas, plekstes u.c.), kas ir par 4418 tonnām mazāk, nekā 2009.gadā. Tomēr jāľem
vērā, ka Latvijas kopējās zvejas iespējas 2010.gadā šajos ūdeľos tika samazinātas, bet piešķirtās
nozvejas kvotas bija izmantotas 94 % apjomā, kas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas uz 2010.gada 31.decembri ar zveju
nodarbojās 92 kuģi, bet piekrastes joslā – 683 zvejas laivas.
6.1. tabula
Zivju nozveja pa sugām Baltijas jūrā 2010.gadā, tonnas
Zivju sugas
tonnas
Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Jūras piekraste
Menca 5064,6 95,0
Lasis 3,6
Plekste 70,2 211
Akmeľplekste 9,8
Reľģe 19418,4 1954,4
Brētliľa 45850,5 0,6
Pārējās 1109,0 258,2
Kopā: 71512,7 2532,6
Avots: CSP
Ar tāljūras zveju 2010.gadā nodarbojās 11 kuģi, kas kopā nozvejoja 90 442 tonnas, kas ir 55 % no kopējā Latvijas nozvejas apjoma (ieskaitot Baltijas jūru, Rīgas jūras līci un iekšējos ūdeľus) – 164 817
tonnām (6.2.tabula). Tāljūras zveja pamatā notika Centrālaustrumu Atlantijas zvejas rajona piekrastes valstu EZ ūdeľos, izmantojot zvejas licences, kas tika izsniegtas saskaľā ar ES un attiecīgo piekrastes
valstu noslēgtiem zvejniecības nolīgumiem. Salīdzinoši nelielu daļu no šīs nozvejas veidoja zveja
Ziemeļatlantijā - NAFO un NEAFC Konvenciju ietvaros izveidoto starptautisko organizāciju zvejas rajonos, kur Latvijai piešķirtas kvotas garnelēm, sarkanasarim un makrelei. Vienojoties ar citām ES dalībvalstīm
Latvijai piešķirtās nelielās nozvejas kvotas makrelēm un dziļūdens zivju sugām tika samainītas pret sarkanasaru zvejas iespējām par kuru zveju Latvijas zvejniekiem ir daudz lielāka interese.
6.2. tabula Zivju nozveja pa sugām tāljūrā 2010.gadā, tonnas
Zvejas rajoni tonnas
NAFO 994,3 (garneles)
NEAFC 2211,7 (sarkanasari)
Mauritānijas EZ 78359,7 (stavridas, sardinellas, sardīnes, skumbrijas, anšovi)
Marokas EZ 8877 (stavridas, sardinellas, sardīnes, skumbrijas, anšovi)
Avots: CSP
Iekšējos ūdeľos 2010.gadā tika nozvejotas 329,7 tonnas zivju (nēģi, plauži, līdakas, zandarti
u.c.), kas ir par 3,7 tonnām vairāk, nekā 2009.gadā.
133
Akvakultūra
2010.gadā pēc CSP datiem bija 48 ekonomiski aktīvi akvakultūras uzľēmumi (tai skaitā 11
zemnieku saimniecības), kuros bija 793 dīķi ar kopējo platību 5109 ha, 1240 baseini ar tilpumu 17 448 m3 un 8 recirkulācijas sistēmas ar 650 m3 tilpumu.
Latvijā akvakultūras saimniecības darbojas šādos virzienos: zivju un vēžu mākslīgā pavairošana un mazuļu audzēšana izlaišanai dabiskajās ūdenstilpēs
resursu atražošanas nolūkos;
zivju un vēžu kultivēšana un audzēšana saldūdens dīķos vai baseinos līdz preču produkcijas
lielumam;
zivju īstermiľa kultivēšana dīķos maksas makšķerēšanas nolūkā;
zivju kultivēšana piemājas dīķos pašpatēriľam vai vaļasprieka;
makšķerēšanai.
Galvenās audzētās zivju sugas ir karpa, forele, sudrabkarūsa, līdaka, sams, store u.c. 48 ekonomiski aktīvajos uzľēmumos akvakultūras jomā 2010.gadā kopumā bija nodarbināti 325
darbinieku, tai skaitā 107 sievietes un 218 vīrieši. 2010.gadā akvakultūras sektora tirgus produkcijas apjoms bija 548 t (salīdzinoši 2009.gadā -
517 t). Laika periodā no 1993. līdz 2010.gadam kopumā ir vērojama kopējās produkcijas pieauguma tendence (6.1.attēls).
Avots: CSP
6.1.attēls. Akvakultūras produkcijas apjomi 1993.-2010.gads, tonnas
Tirgus produkcijas sastāvā 2010.gadā galvenokārt dominēja karpas (6.2.attēls), kas sastādīja
439 t (80 % no kopējā produkcijas apjoma), savukārt sami, karūsas, līdakas, stores, līľi un foreles katra suga veidoja 2-5 % no kopējās akvakultūras produkcijas tirgus apjoma. Pārējās zivis – platpieri, zandarti,
varavīksnes foreles, asari un baltie amūri kopumā sastādīja vien 3 % no kopējā preču zivju sastāva. Vēžu
produkcijas apjoms 2010.gadā bija tikai 196 kg. Kopējā Latvijas akvakultūras produkcijas tirgus vērtība 2010.gadā sastādīja 846,2 tūkst.Ls.
339
560525
364 348
415467
324
463430
608
545516
566
729
583
517548
200
300
400
500
600
700
800
1993.
1994.
1995.
1996.
1997.
1998.
1999.
2000.
2001.
2002.
2003.
2004.
2005.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
tonnas
134
Avots: CSP
6.2.attēls. Akvakultūras sektora tirgus produkcijas sastāvs 2010.gadā, kg
Zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju tirdzniecība
Eksports Vērtējot 2010.gada rezultātus, zivsaimniecības nozares ieguldījums kopējā Latvijas eksporta
apjomā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās. Zivju produkcijas ieskaitot zivju konservus eksporta apjoms sasniedza 94,6 milj.Ls (6.3.attēls). 2010.gadā palielinājās gan zivju produkcijas, gan sagatavoto
un konservēto zivju eksporta apjoms. Zivju produkcija un zivju konservi 2010.gadā tika eksportēti uz 49 valstīm.
Avots: CSP
6.3.attēls. Zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms un vērtība
2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms
palielinājās par 11,0 %. Kopumā 2010.gadā Latvija eksportēja 86,2 tūkst.t zivju produkcijas. Eksportētās zivju produkcijas vērtība sasniedza 55,3 milj.Ls, kas ir par 7,5 % vairāk nekā 2009.gadā. Tradicionāli zivju
produkciju eksportēja uz NVS un ES valstīm, kā arī uz Mauritāniju. Šo valstu īpatsvars kopējā zivju
produkcijas eksporta apjomā sasniedza attiecīgi 35,6 %, 49,1 % un 9,6 %. Neskatoties uz to, ka NVS valstu īpatsvars vēl joprojām veido lielu daļu no Latvijas kopējā zivju
produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma, 2010.gadā NVS valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās no 44,7 % līdz 35,6 %.
Samazinājums bija saistīts ar pieprasījuma kritumu pēc saldētām zivīm tādas valstīs kā Baltkrievijā (par 9,0 %), Krievijā (par 40,0 %), Kazahstānā (par 58,8 %) un Moldovā (par 40,1 %), kas tradicionāli
15,0
10,5
10,7
10,7
17,2
17,6
27,0
438,7
0 50 100 150 200 250 300 350 400 450 500
Pārējās zivis
Foreles
Līľi
Stores
Karūsas
Līdakas
Sami
Karpas
tūkst.kg
85,8
75,0 77,686,2
56,8 60,4
39,444,2
0
20
40
60
80
100
2007. 2008. 2009. 2010.
Zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju eksports (tūkst.t)
Zivju produkcija (bez konserviem)
Sagatavotas un konservētas zivis (KN 1604-1605)
37,447,5
51,5 55,3
48,1
58,5
37,239,3
0
20
40
60
80
2007. 2008. 2009. 2010.
Eksportētās zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju
vērtība (milj.Ls)
Zivju produkcija (bez konserviem)
Sagatavotas un konservētas zivis (KN 1604-1605)
135
importē no Latvijas saldētas brētliľas. Starp NVS valstīm labs eksporta pieaugums bija uz Ukrainu, kurā
zivju produkcijas realizācija palielinājās par 7,8 %. 2010.gadā saglabājās pozitīvas tendences zivju produkcijas (bez konserviem) eksportā uz ES
valstīm. Salīdzinājumā ar 2009.gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās par 35,9%. Zivju produkcijas eksports palielinājās gandrīz uz visām ES valstīm. Īpaši jāatzīmē zivju
produkcijas eksporta apjoma pieaugums uz tādam valstīm kā Polija, un Vācija, kas attiecīgi palielinājies
2,2 reizes un 6,2 reizes. Zivju produkcijas eksporta apjomā lielāko daļu veidoja svaigas brētliľas, kuras Latvijas zvejnieki pārdeva Dānijas ostās, kā arī svaigi laši, kuri tika eksportēti lielākoties uz Igauniju.
2010.gadā pieauga arī zivju produkcijas eksports uz Lietuvu (par 26,6 %) un Igauniju (par 34,9 %). Tāpat veiksmīgi atrasti tirdzniecības partneri Bulgārijā, kuri no Latvijas importē atvēsinātas un saldētas
brētliľas un reľģes, kā arī siļķu filejas. 2010.gadā apgrozījums ar Bulgāriju nebija liels, bet ar pozitīvu tendenci (2009.g. 68 t, 2010.g. 291 t). Tajā pašā laikā gandrīz 2 reizes samazinājās zivju produkcijas
eksporta apjoms uz Franciju, galvenokārt uz saidas filejas rēķina.
Neskatoties uz to, ka 2010.gadā situācija zivju apstrādes sektorā nebija viegla, salīdzinājumā ar 2009.gadu Latvijas kopējais sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms palielinājās par 12,0 % un
veidoja 44,2 tūkst.t. Naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms palielinājās par 5,6 % un sasniedza 39,3 milj.Ls.
2010.gadā sagatavotie un konservētie zivju produkti tika eksportēti uz 45 valstīm. Latvija uzsāka
eksportēt zivju konservus uz Maķedonijas Republiku un Sjeraleoni (Norvēģiju). Taču minēto valstu īpatsvars pagaidām nav liels un veido 0,1 % no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta
apjoma. Vienlaikus Latvija pārtrauca eksportēt zivju konservus uz Japānu, Māršala salām, Taivānu un Bahamu salām.
2010.gadā zivju konservu eksportā ES valstu tirgū bija vērojams kritums. 2010. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas zivju konservu ražotāji zaudēja 5,5 % no zivju konservu
eksporta apjoma šo valstu tirgū. Neskatoties uz to, ka krīzes apstākļos sagatavoto un konservēto zivju
eksports uz ES valstīm samazinājās, šo valstu tirgus turpina būt viens no svarīgākajiem segmentiem sagatavoto un konservēto zivju eksportā. ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto
zivju eksporta apjomā veido 29,7 %. Taču bija valstis, uz kurām 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms palielinājās. Tās bija Beļģija (13 reizes), Ungārija (2,2
reizes), Polija (par 35 %), Lietuva (par 8,3 %), Apvienotā Karaliste (2,1 reizes), Nīderlande (5,7 reizes),
Dānija (par 8,0 %). Latvijas zivju konservu eksporta apjomi uz ES rietumdaļas valstīm nav lieli. 2010.gadā šo valstu
īpatsvars samazinājās un veidoja tikai 4,8 % no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma. Uz ES valstīm Latvijas ražotāji eksportē ne tikai konservus un preservus no brētliľām, bet arī konservus no
sardīnēm, siļķēm, anšoviem, lašiem un makrelēm. Zivju konservus no Latvijas galvenokārt importēja
Vācija un Dānija, veidojot attiecīgi 3,0 % un 1,1 % no kopējā Latvijas zivju konservu eksporta apjoma. Taču 2010.gadā vislielākais samazinājums zivju konservu eksporta apjomā bija tieši uz Vāciju, kad
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zivju konservu eksporta apjoms samazinājās par 39,9 %. Vienlaikus pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem un sagatavotām zivīm Dānijā palielinājās par 8 %.
Gandrīz 80 % no kopējā zivju konservu eksporta uz Vāciju veidoja konservi no brētliľām, bet uz Dāniju eksportēja saldētas siļķu filejas rīvmaizē, kā arī konservus no anšoviem. Latvijā ražotos zivju konservus
nelielos daudzumos importē arī Austrija, Grieķija, Lielbritānija un citas ES rietumdaļas valstis, bet katrai
valstij īpatsvars kopējā zivju konservu eksporta apjomā ir pavisam neliels un pieprasījums nav stabils. Savukārt NVS valstu tirgus turpina būt svarīgākais un nozīmīgākais segments sagatavoto un
konservēto zivju eksportā. 2010.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zivju konservu eksports uz NVS valstīm palielinājies par 26,3 %. Pašreiz NVS valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto
zivju eksporta apjomā veido jau 66,4 %, kas ir par 7,5 % vairāk nekā 2009.gadā. Starp NVS un pasaules
valstīm Krievija ir galvenais Latvijā ražoto zivju konservu noieta tirgus. Krievijas īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjomā ir palielinājies no 35,7 % 2009.gadā līdz 42,7 % 2010.gadā. Uz Krieviju
galvenokārt tiek eksportēti zivju konservi no brētliľām, kas veido 90 % no kopējā zivju konservu eksporta apjoma uz Krieviju. Tāpat palielinājušies sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Moldovu un
uz Vidusāzijas valstīm (Turkmenistāna, Kazahstāna, Uzbekistāna). Kopumā 2010.gadā Latvijas eksporta apjoms uz NVS Vidusāzijas reģiona valstīm ir pieaudzis par 48,8 % salīdzinājumā ar 2009.gadu. Tajā pašā
136
laikā bija vērojams kritums zivju konservu eksporta apjomā uz tādām valstīm, kā Armēnija, Azerbaidžāna,
Baltkrievija, Gruzija. Pārējo trešo valstu (bez NVS valstīm) īpatsvars šo produktu veidu eksportā nav liels – ap 4 % no
Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma. Lielāko daļu šajā segmentā veido zivju konservu eksports uz ASV, Izraēlu un Kanādu. Īpaši jāatzīmē, ka 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu zivju konservu
eksports uz ASV un Kanādu samazinājās attiecīgi 2,2 un 3 reizes.
Imports
Lai apgādātu zivju apstrādes sektoru ar nepieciešamo izejvielas daudzumu, kā arī paplašinātu zivju produkcijas un zivju konservu sortimentu vietējā tirgū, 2010.gadā Latvija zivju produkciju un zivju
konservus importēja no 44 valstīm.
Avots: CSP 6.4.attēls. Zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju importa apjomi un vērtība
Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zivju produkcijas (bez konserviem) imports palielinājās par
22,0 % un sastādīja 45,2 tūkst.t (6.4.attēls). Jāatzīmē, ka 2010.gadā straujāk pieauga zivju produkcijas importa apjoms naudas izteiksmē, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 13,2 milj.Ls jeb par
26,9 % un sasniedza 62 milj.Ls. Trešo valstu īpatsvars veidoja 34,2 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma, bet 65,8 % zivju produkcijas Latvija importēja no ES valstīm. Daļu no
importētā zivju produkcijas apjoma Latvija reeksportē uz citām valstīm.
Līdera pozīcijas starp zivju izejvielas piegādātājvalstīm šajā periodā saglabāja Lietuva, Norvēģija, Zviedrija un Igaunija veidojot attiecīgi šādu īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez
konserviem) importa apjoma – 26,0 %, 16,1 %, 15,2 % un 11,1 %. Taču kā liecina statistikas dati, 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu zivju produkcijas imports no Norvēģijas samazinājās par 1,9
tūkst.t jeb par 21 %. Savukārt zivju produkcijas imports no Lietuvas, Zviedrijas un Igaunijas attiecīgi palielinājās par 47,3 %, 14,3 % un 2,5 reizes. Naudas izteiksmē zivju produkcijas imports no Zviedrijas
un Igaunijas salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājies attiecīgi par 38,9 % un 533 %, jo pērn no šīm
valstīm strauji pieauga dārgākas produkcijas - lašu dzimtas zivju un to filejas importa apjoms. No Zviedrijas galvenokārt importēja atvēsinātus lašus, saldētas brētliľas un atvēsinātas saidas.
Zivju produkcijas importa apjomā no Norvēģijas dominēja saldētas siļķes un siļķu fileja, saldētas saidas, mencas un makreles. No Igaunijas un Lietuvas Latvija importēja ļoti plašu zivju produkcijas klāstu, no
Lietuvas tika importētas siļķes, sardīnes, makreles, siļķu fileja, laši u.c., bet no Igaunijas galvenokārt
saldētu lašu fileja, saldētas brētliľas, saldētu pangasīdsamu fileja, svaigas siļķes. Taču, neskatoties uz kopējā zivju produkcijas importa apjoma pieaugumu, zivju produkcijas
imports no Indijas, Polijas, Krievijas, Jaunzēlandes, Peru, Lielbritānijas un Dānijas pazeminājās, taču šis samazinājums nebija būtisks, lai vērā ľemami ietekmētu kopējos importa apjomus.
Zivju konservu, t.sk. sagatavoto zivju imports, 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu samazinājās par 7,2 % un bija 5,4 tūkst.t. 2010.gadā Latvija zivju konservus importēja no 28 valstīm.
37,3
46,5
37,1
45,2
6,8 6,9 5,9 5,4
0
10
20
30
40
50
2007. 2008. 2009. 2010.
Zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju imports (tūkst.t)
Zivju produkcija (bez konserviem)
Sagatavotas un konservētas zivis (KN 1604-1605)
44,1
54,948,8
62,0
11,1 13,29,2 9,4
0
20
40
60
80
2007. 2008. 2009. 2010.
Importētās zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju
vērtība (milj.Ls)
Zivju produkcija (bez konserviem)
Sagatavotas un konservētas zivis (KN 1604-1605)
137
Pārskata gadā sagatavoto un konservēto zivju imports samazinājās no lielākās daļas valstu, kuras iepriekš
veidoja galveno Latvijas importa apjomu. Ievērojams samazinājums bija Dānijai (2,6 reizes), Igaunijai (1,5 reizes) un Polijai (1,1 reizes). Pavisam tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju imports no
Baltkrievijas, Austrijas, Filipīnām un Kanādas. Neskatoties uz samazināšanās tendenci konservēto un sagatavoto zivju kopējā importa apjomā,
2010.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga imports no tādam valstīm kā Īslande (3,7 reizes),
Nīderlande un Beļģija (1,4 reizes), Taizeme (1,3 reizes) un Krievija (1,4 reizes). Stabilākie Latvijas partneri sagatavoto un konservēto zivju importā jau vairākus gadus ir ES
valstis. Šo valstu īpatsvars veido 87 % no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma. Līderpozīciju importā jau vairākus gadus ieľem Lietuva, no kurienes Latvija importē gandrīz 58%
sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma. Importēto zivju konservu un sagatavoto zivju sortiments ir ļoti plašs, kur lielāko daļu veido zivju
konservi no siļķēm (30 % no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma), zivju
produkcija no surimi (22 %), tunzivju konservi (7,7 %), kā arī konservēti vēžveidīgie un moluski (6,4 %) un zivju konservi no brētliľām (4,7 %). Zivju produkciju no surimi (olbaltumvielu masa, kas iegūta
skalojot malto zivju gaļu) Latvija galvenokārt importē no Lietuvas, Ķīnas un Igaunijas. Savukārt tunzivju konservi tika ievesti no Taizemes, Lielbritānijas, Lietuvas un Seišelu salām, bet zivju konservi no brētliľām
- Dānijas, Igaunijas un Krievijas.
Kopumā ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva – 23,3 milj.Ls, bet salīdzinājumā ar 2009.gadu samazinājusies par 24,1 % jeb 7,4
milj.Ls. To galvenokārt izraisīja lašu filejas importa apjoma pieaugums, kā rezultātā par 27 % palielinājās zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms naudas izteiksmē.
138
7. EIROPAS SAVIENĪBAS ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKA
7.1. Starptautiskās tirdzniecības līgumi
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 207.pantam ES tiek īstenota kopējā tirdzniecības politika, kurā sarunu vešana ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām ir EK ekskluzīvā
kompetence, tomēr pirms sarunu vešanas EK ir jākonsultējas ar dalībvalstīm ES Padomes Tirdzniecības
politikas komitejā. Sarunu ceļā panāktās vienošanās ar trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām tiek apstiprinātas ar ES Padomes lēmumu, pirms tam iegūstot EP piekrišanu vai atzinumu
(procedūra atkarīga no konkrētā gadījuma). ES (tostarp Latvijas) tirdzniecības attiecības ar citām valstīm un valstu grupām ir balstītas uz:
1) daudzpusējiem līgumiem, kas noslēgti PTO ietvaros, 2) divpusējiem tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem,
3) vienpusēji ES piemērojamiem tirdzniecības pasākumiem.
Daudzpusējā tirdzniecības politika
Daudzpusējā starptautiskā tirdzniecības politika tiek veidota PTO ietvaros, un kopš tās
izveidošanas 1994.gadā PTO dalībvalstis nepārtraukti turpina darbu pie starptautiskās tirdzniecības liberalizēšanas un ar to saistīto jautājumu reformēšanas. Vēl joprojām turpinās 2001.gadā sāktās sarunas
DDA ietvaros, lai panāktu politiku reformu kopumā divdesmit sarunu jomās. Reformas process skar arī
1995.gada 1.janvārī spēkā stājušos PTO Lauksaimniecības līgumu, kas radīja ietvaru ilgstošām lauksaimniecības tirdzniecības un iekšējās politikas reformām, kā arī stiprināja lauksaimniecības preču
tirdzniecību regulējošos nosacījumus, sekmējot uz tirgu orientētu un prognozējamu tirdzniecību, kurā ir samazināta arī tirgu kropļojošo iekšējo atbalstu ietekme.
2008.gadā PTO DDA sarunas bija tuvu noslēgumam, jo gandrīz jau tika panākta vienošanās par
lauksaimniecības politiku reformu piedāvājumu, kā arī par rūpniecības (ne-lauksaimniecības) preču tirgus pieejas piedāvājumu, tomēr neilgi pirms gala vienošanās dažas ietekmīgākās valstis nespēja pārvarēt
viedokļu pretrunas un sarunas tika pārtrauktas. 2010.gadā notika vairākas vecāko amatpersonu līmeľa sanāksmes, lai diskutētu par iepriekš
neatrisinātiem jautājumiem (piemēram, īpašais tirgus aizsardzības mehānisms jaunattīstības valstīm),
tomēr sarunu līderiem nebija pietiekamas politiskās gribas, lai panāktu vienošanos un reformu sarunas noslēgtu, līdz ar to progress bija vērojams vienīgi tehniskos jautājumos (piemēram, saistību grafiku
sastādīšanas metode). 2010.gada 11.-12.novembrī Seulā G-20 valstu vadītāji pauda kārtējo politisko apľemšanos par
ambicioza, visaptveroša un sabalansēta DDA noslēgšanu 2011.gadā, tādēļ 2011.gadā sagaidāmi centieni pārvarēt viedokļu dažādību PTO valstu vidū un noslēgt PTO DDA sarunas.
Bez tam 2010.gadā tika panākts būtisks progress attiecībā uz Krievijas iestāšanos PTO. Kopumā
2010.gadā norisinājušies Krievijas iestāšanās PTO procesi liecina par to, ka Krievijas iestāšanās PTO tuvojas noslēguma fāzei un pozitīvas attīstības gadījumā Krievija varētu iestāties PTO 2011.gadā.
Ľemot vērā, ka Krievija ir viena no pasaules nozīmīgākajām ekonomikām, kura vēl nav PTO dalībvalsts, tās iestāšanās PTO ir nozīmīgs process, kas veicinās starptautiskās tirdzniecības sistēmas
sekmīgu un pārredzamu funkcionēšanu.
Krievijas iestāšanās PTO būtu būtisks solis Latvijas un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā un veicināšanā.
Divpusējā tirdzniecības politika
2010.gadā veiksmīgi tika noslēgtas sarunas par tirdzniecības liberalizāciju ar vairākām pasaules
valstīm, un kā ievērojamākais sasniegums ir jāmin Brīvās tirdzniecības līguma ar Dienvidkoreju
noslēgšana. Izvērtējot brīvās tirdzniecības līgumā ar Dienvidkoreju iekļautos nosacījumus par lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizēšanu, var secināt, ka Latvijai tie ir izdevīgi, jo virknei
139
produktu (piem., kviešu lipeklis, stiprie alkoholiskie dzērieni), ko Latvija pašlaik eksportē uz Dienvidkoreju
ir samazināts vai atcelts nodoklis. Tāpat ir jānovērtē arī Dienvidkorejas piešķirtās importa kvotas vairākiem produktiem (piem. piena pulveri, sūkalas, sviests, sieri u.c.), tādējādi Latvijas eksportētājiem ir
pavērtas iespējas attīstīt eksporta tirgu Dienvidkorejā. 2010.gadā Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas līguma ietvaros panākta ES un Norvēģijas
vienošanās par abu pušu lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu tirgus piekļuves
paplašināšanu, tomēr kopumā šo vienošanos var vērtēt kā nepietiekami ambiciozu, jo Norvēģija nebija (nav) gatava plašākai tirgus atvēršanai pirms PTO DDA sarunu noslēgšanās.
Bez tam 2010.gadā tika noslēgtas arī sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Andu kopienas valstīm – Kolumbiju un Peru, kā arī Asociācijas līguma sarunas ar Centrālamerikas valstīm.
Līgumā ar Andu kopienas valstīm ES ieguvusi brīvu tirgus pieeju, piemēram, zivju produktiem, alkoholam, kā arī lielas importa kvotas piena produktiem. Savukārt abas Andu valstis ieguvušas plašāku
ES tirgus pieeju alkoholiskiem dzērieniem, cukuram, rīsiem u.c. Papildus tarifu ieguvumiem šajā
tirdzniecības līgumā ES ieguvusi arī augstu aizsardzības pakāpi ģeogrāfiskajām norādēm, kā arī izdevies ievērojami samazināt ne-tarifu barjeras saistībā ar alkohola monopolu un nodokļu diskrimināciju no
Kolumbijas puses stiprajam alkoholam. ES-Centrālamerikas asociācijas līgums Centrālamerikas valstīm (Hondurasa, Nikaragva, Panama,
Kostarika, El Salvadora, Gajana, Gvatemala) sniegs plašāku ES tirgus piekļuvi vairākos produktos,
piemēram, pieeju zivju produktiem, dārzeľiem, augļiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Arī ES iegūst lielāku tirgus piekļuvi Centrālamerikas valstīs, tomēr, ievērojot minēto valstu attīstības līmeni, to tirgus
liberalizācijas pakāpe ir salīdzinoši mazāka. Kā galvenos Centrālamerikas valstu tirgus piekļuves uzlabojumus ES eksportētājiem var minēt pilnīgu liberalizāciju dzīvu dzīvnieku, dzīvu augu un vīna
eksportā. 2010.gadā ES turpināja dažāda formāta dialogu par tirdzniecības jautājumiem teju ar visiem
pasaules reģioniem, tādēļ tālāk sniegts ieskats Latvijai svarīgākajos jautājumos.
2010.gadā ES turpināja 2008.gadā uzsāktās sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, kura ir Latvijai viena no svarīgākajām lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecības
partnerēm. 2010.gadā noritēja kopumā pieci sarunu raundi, kuru ietvaros tika veiktas diskusijas par plašu jautājumu loku, tai skaitā par tirdzniecības liberalizācijas piedāvājumiem. Tomēr kopumā 2010.gadā
notikušās diskusijas nav bijušas tik intensīvas kā tika sagaidīts un iespējamais progress un virzība sarunās
ir gaidāma 2011.gadā. 2010.g. ES turpināja sarunas arī ar Kanādu par visaptveroša tirdzniecības līguma (CETA)
noslēgšanu. Sākotnējās prognozes, ka līgums tiks noslēgts līdz 2010.gada beigām bija pārāk optimistiskas, tiek prognozēts, ka sarunas varētu noslēgt 2011.gadā. Viens no būtiskākajiem traucēkļiem
sarunās ir nespēja vienoties par pieeju pakalpojumu tirgus liberalizācijā, turklāt sarunas par pārējām
līguma sadaļām (t.sk. arī lauksaimniecības produktu tirdzniecība liberalizēšana) nevirzīsies tālāk, kamēr nebūs panākta vienošanās pakalpojumu tirgus liberalizācijā.
Būtiski ir norādīt, ka 2010.gadā tika atsāktas 1999.gadā sāktās un 2004.gadā pārtrauktās ES-Merkosūras valstu (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja) sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu. Kopumā 2010.gadā notika trīs atsākto sarunu kārtas, kurās no lauksaimniecības produktu tirdzniecības
jautājumiem galvenokārt tika runāts par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību, kā arī Mercosur valstu piemērotajām netarifu tirdzniecības barjerām (nepamatoti
ierobežojumi ES produktu importam). Tirgus pieejas piedāvājumus puses neapsprieda, tādēļ sarunas
joprojām balstījās uz 2004.gadā iesniegtajiem piedāvājumiem, kas paredz augstu ES tirgus liberalizāciju Mercosur lauksaimniecības produktiem, piemēram, gaļai un gaļas produktiem. Tieši dāsnais ES tirgus
pieejas piedāvājums lauksaimniecības produktiem ir izsaucis asu kritiku no ES dalībvalstīm, kas ES pārmeta sarunu atsākšanu bez iepriekšēja ietekmes izvērtējuma un prioritāšu pārskatīšanas, un norādīja
uz apdraudējumiem ES pašmāju lauksaimniecības ražošanai un tirgum, ja tiks realizēts šāds tirgus ieejas scenārijs. Atjaunoti pušu tirgus pieejas piedāvājumi, domājams, varētu tikt izplatīti 2011.gada otrajā
pusē.
Ar Šveici 2010.gadā norisinājās sarunas par pilnīgu lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības liberalizāciju. Tomēr sarunas ir nonākušas strupceļā, jo ES un Šveicei ir dažāda izpratne par
tirdzniecības liberalizācijas pakāpi un termiľiem, kad liberalizācija būtu jāveic. Līdz ar to nevar prognozēt, kad sarunas tiks noslēgtas.
140
2010.gadā ES turpināja izpētes sarunas ar Azerbaidžānu, Armēniju un Gruziju par Asociācijas
līgumiem, kas ietvers arī brīvās tirdzniecības izveidi. Sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem vēl netika uzsāktas, bet notika sagatavošanās posms, kura laikā Azerbaidžānai, Armēnijai un Gruzijai ir jāīsteno EK
noteiktais rekomendācijas. Papildus sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Azerbaidžānu varēs tikt uzsāktas tikai pēc tās iestāšanās PTO, kas ir viens no ES pamata noteikumiem divpusējo līgumu
noslēgšanas gadījumā.
Papildus jānorāda, ka Latvijas ārējo tirdzniecību ar tādiem svarīgiem lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu tirdzniecības partneriem kā Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna ietekmēja
2010.gada 1.janvārī darbību uzsākusī Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas ūnija. Šī Muitas ūnija tika izveidota ar mērķi radīt vienotu muitas teritoriju Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas starpā, kuras
ietvaros netiek piemērotas muitas nodevas un citi tirdzniecības ierobežojumi. Savukārt attiecībā uz
trešajām valstīm Muitas ūnijas valstis piemēro vienotu muitas tarifu un tirdzniecību regulējošus noteikumus.
Muitas ūnijas izveidošanas rezultātā vairākiem produktiem, kas tiek eksportēti uz Muitas ūnijas
valstīm, tika paaugstināti muitas tarifi, piemēram, 11,5 % no 2008.gadā eksportētajiem Latvijas lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības un kokrūpniecības produktiem sākot no 2010.gada 1.janvāra
tika piemēroti augstāki muitas tarifi. Kā pozitīvs Muitas ūnijas izveides aspekts ir minams tas, ka ieviešot vienotu muitas deklarāciju, tiks atvieglota eksportējamo preču deklarēšana un samazinātas izmaksas.
Uzľēmējiem muitas operācijas būs jāveic tikai uz vienas robežas. Vienotā muitas deklarācija tuvākajā nākotnē būs pieejama arī elektroniskā formātā.
Vienpusējie ES tirdzniecības pasākumi
Vienpusējie ES piemērotie tirdzniecības pasākumi tiek īstenoti izmantojot VPS, kas paredz tirdzniecības ar ES atvieglojumus 176 jaunattīstības valstīm un teritorijām, neprasot līdzvērtīgu
tirdzniecības atvieglojumu piemērošanu ES produktu eksportam uz attiecīgajām valstīm. VPS ir viens no galvenajiem ES instrumentiem, lai samazinātu nabadzību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību jaunattīstības
valstīs, palīdzot tām pēc iespējas ātrāk iekļauties globālajā tirgū un gūt ieľēmumus starptautiskajā
tirdzniecībā. Vispārējo preferenču sistēmas ietvaros ES paredz trīs priekšrocību režīmus - vispārējais VPS
režīms, VPS+, un īpašais režīms vismazāk attīstītajām valstīm (―Everything But Arms‖ – EBA). 2010.gadā ES atsevišķām valstīm (Maldivas, Kaboverde) ir pārskatījusi VPS ietvaros piemērojamo
režīmu, jo tās vairs netiek uzskatītas par vismazāk attīstītajām valstīm. Tāpat jāatzīmē, ka Turcija,
pamatojoties uz muitas ūniju ar ES, ir pieprasījusi novērotāja statusu VPS darba grupā. 2010.gadā arī aizsākās diskusijas par VPS sistēmas piemērošanu pēc 2013.gada un darbs pie šī
jautājuma turpināsies 2011.gadā.
7.2. Ārējās tirdzniecības analīze
2010.gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports vērtības izteiksmē būtiski pieauga un
lauksaimniecības un pārtikas produkti bija otra nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare (901 milj.Ls jeb 18 % no Latvijas kopējā eksporta vērtības), pavisam nedaudz atpaliekot no koksnes un tās izstrādājumu
eksporta (909 milj.Ls jeb 18,1 %).
2010.gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājās par 174 milj.Ls jeb 24 %. Eksporta apjoms vērtības izteiksmē bija augstākais rādītājs pēdējo
piecu gadu laikā (par 9 % vairāk nekā 2008.gadā, par 46 % vairāk nekā 2007.gadā un par 98 % vairāk nekā 2006.gadā) (7.1.attēls).
141
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 7.1.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu īpatsvars kopējā
Latvijas eksportā, milj.Ls
2010.gadā straujāk palielinājās lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports nekā to imports. Eksports vērtības izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 24 %, savukārt imports – par
12 % (jeb par 106 milj.Ls). Straujāks lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta pieaugums ir pozitīvi ietekmējis Latvijas
lauksaimniecības un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības negatīvo bilanci, kas, salīdzinot ar 2009.gadu,
ir samazinājusies par 68 milj.Ls jeb 42 %, rezultātā veidojot mazāko ārējās tirdzniecības negatīvo bilanci pēdējo piecu gadu laikā – imports pārsniedz eksportu par 94 milj.Ls (7.2.attēls).
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 7.2.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu ārējās
tirdzniecības bilance, milj.Ls
Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports
Ievērojot sezonālo lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta tendenci, lauksaimniecības un
pārtikas produktu eksports samazinājās 2010.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada 4.ceturksni, pēc kura turpmākajos 2010.gada ceturkšľos sekoja būtisks eksporta pieaugums.
29923645 4022
31524129
454
616826
727
90113
14
1719
18
0
5
10
15
20
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
2006. 2007. 2008. 2009. 2010.
%
milj
.Ls
Pārējie produkti
Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produkti
Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu īpatsvars kopējā eksportā
357454
616
826727
901
566
716
879
1 059
889995
-210-262 -263 -233
-162-94
2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.
Eksports Imports Bilance
142
2010.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 1.ceturksni eksports pieauga uz pusi (par 95 milj.Ls jeb
51 %) un 2010.gada 4.ceturksnī lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports sasniedza pēdējo četru gadu augstāko apjomu vērtības izteiksmē (280 milj.Ls) (7.3.attēls).
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.3.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports pa ceturkšņiem, milj.Ls
2010.gadā tradicionāli trīs nozīmīgākie Latvijas eksporta produkti bija bezalkoholiskie un
alkoholiskie dzērieni, graudaugi un piena produkti. Šo produktu eksports 2010.gadā pieauga, attiecīgi par 85 milj.Ls jeb 61 %, par 14 milj.Ls jeb 10 % un par 30 milj.Ls jeb 41 % (7.4.attēls).
Papildus trīs nozīmīgāko produktu eksporta pieaugumam, eksports vērtības izteiksmē pieauga arī visām pārējām produktu grupām, izľēmums ir pārtikas rūpniecības atliekas, kuru eksports samazinājās
par 11 milj.Ls jeb 20 %.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.4.attēls. Svarīgāko Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu
eksports, milj.Ls
117141
168190 175 173
219
258
155 170 178
224
185 189
247 280
1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet.
2007. 2008. 2009. 2010.
87
11
17
17
8
17
21
21
45
69
46
43
96
149
176
78
7
15
17
15
14
20
22
56
47
41
46
74
134
140
81
16
17
18
22
23
26
26
45
50
50
50
104
148
225
Pārējie produkti
Dzīvnieku, augu tauki, eļļas KN15
Dārzeľu, augļu, riekstu izstrādājumi, sulas KN20
Jaukti pārtikas produkti KN21
Dzīvi dzīvnieki KN01
Augļi un rieksti KN08
Gaļa, tās subprodukti KN02
Graudaugu, miltu izstrādājumi, konditoreja KN19
Pārtikas rūpniecības atliekas KN23
Gaļas, zivju izstrādājumi KN16
Eļļas augu sēklas un augļi KN12
Zivis, vēžveidīgie KN03
Piena produkti, olas, medus KN04
Graudaugi KN10
Bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni KN22
2010. 2009. 2008.
143
Lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports vērtības izteiksmē pieauga gan uz ES valstīm,
gan uz trešajam valstīm. Nedaudz lielāks pieaugums salīdzinājumā ar 2009.gadu bija Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam uz trešajām valstīm – par 24,4 %, savukārt uz ES
valstīm - par 23,6 % (7.5.attēls). Lielākā daļa Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu tiek realizēti ES iekšējā tirgū – 59 %
no kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta apjoma.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 7.5.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports pa
valstu grupām, milj.Ls
Latvija lauksaimniecības un pārtikas produktus eksportē uz visām ES dalībvalstīm, tomēr nozīmīgākās Latvijas eksporta galamērķa valstis no ES valstīm ir Lietuva, Igaunija un Vācija, uz kurām
Latvija eksportē 67 % no kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta apjoma uz ES valstīm (7.6.attēls).
2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu, ir pieaudzis Lietuvas īpatsvars (no 32 % 2009.gadā uz 35% 2010.gadā) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta struktūrā uz ES valstīm.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.6.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz ES valstīm 2010.gadā, %
2010.gadā Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports vērtības izteiksmē pieauga gandrīz uz visām nozīmīgākajām Latvijas eksporta galamērķa valstīm ES valstu starpā, tai skaitā uz
Lietuvu (par 46 milj.Ls jeb 33 %), Igauniju (par 16 milj.Ls jeb 17 %) un Vāciju (par 21 milj.Ls jeb 46%) (7.7.attēls).
Tomēr uz atsevišķām ES dalībvalstīm Latvijas eksports samazinājās, piemēram, uz Nīderlandi tas
samazinājās par 9 milj.Ls jeb 26 % un uz Franciju – par 1 milj.Ls jeb 10 %.
154,2 205,6334,8 294,3 366,1
299,5
410,2
488,5432,4
534,5
0
200
400
600
800
1000
2006. 2007. 2008. 2009. 2010.
milj
.Ls
Trešās valstis ES valstis
35%
20%12%
6%
5%
4%
4%
3%2%
2% 7%
Lietuva
Igaunija
Vācija
Dānija
Spānija
Nīderlande
Polija
Somija
Francija
Itālija
Pārējās valstis
144
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.7.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz ES valstīm, milj.Ls
2010.gadā Latvija kopumā eksportēja lauksaimniecības un pārtikas produktus uz 105 trešajām valstīm. To skaits salīdzinājumā ar 2010.gadu ir pieaudzis par 11 % (no 95 trešajām valstīm 2009.gadā).
Jāatzīmē gan, ka Latvijai nozīmīgs eksports ir tikai uz 7 trešajām valstīm. Individuālais eksports uz katru
no pārējām 98 trešajām valstīm veidoja nelielus apjomus, t.i., eksporta apjoms veidoja 1 % vai zem 1 % no kopējā Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 7.8.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz
trešajām valstīm 2010.gadā, %
Starp trešo valstu tirgiem Krievija tradicionāli ir nozīmīgākā Latvijas galamērķa valsts, 2010.gadā
veidojot lielāko daļu (62 %) no visa Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta uz trešajām
valstīm (7.8.attēls). Salīdzinājumā ar 2009.gadu, Latvijas eksporta uz Krieviju īpatsvars eksporta kopējā struktūrā ir būtiski pieaudzis (no 48 % 2009.gadā uz 62 % 2010.gadā).
172
96
5853
14 13 14 19 113
34
138
93
45
2615
3315 13 13
5
33
184
109
66
30 2524 22 13 12 12
37
2008.
2009.
2010.
62%
6%
4%
4%
3%2%
2%1%1%
15%
Krievija
ASV
Baltkrievija
Saūda Arābija
Ukraina
Turcija
Tanzānija
Jemena
Norvēģija
Pārējās valstis
145
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 7.9.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz
trešajām valstīm, milj.Ls
Lauksaimniecības produktu eksports pieauga gandrīz uz visām Latvijas nozīmīgākajām galamērķa
valstīm trešo valstu starpā. Visbūtiskāk pieauga lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports uz Krieviju – par 86 milj.Ls jeb 61 % (7.9.attēls). Starp nozīmīgākajām galamērķa valstīm trešo valstu starpā
lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports samazinājās uz Baltkrieviju (par 1 milj.Ls jeb 6 %).
Būtiski 2010.gadā pieauga Latvijas eksports uz tādām valstīm kā Turcija, Tanzānija un Jemena, uz kurām Latvija eksportēja kviešus. Uz Turciju papildus kviešiem tika eksportēti arī dzīvi liellopi, piena
produkti, zivis u.c. lauksaimniecības un pārtikas produkti.
Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu imports
2010.gadā Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu imports salīdzinājumā ar 2009.gadu
pieauga par 106 milj.Ls jeb 12 %. Aplūkojot produktu importa struktūru, redzams, ka importa palielinājums ir novērojams gandrīz visās produktu grupās, izľemot gaļai un tās subproduktiem, tabakai,
cigaretēm, pārtikas rūpniecības atliekām, augošiem kokiem un grieztajiem ziediem (7.10.attēls). Vislielākais importa palielinājums salīdzinājumā ar 2009. gadu bijis šādiem produktiem:
1) kafijai, tējai un garšvielām – par 11 milj.Ls jeb 46 %,
2) zivīm un vēžveidīgajiem – par 17 milj.Ls jeb 37 %, 3) eļļas augu sēklām un augļiem – par 7 milj.Ls jeb 30 %,
4) bezalkoholiskiem un alkoholiskiem dzērieniem – par 36 milj.Ls jeb 29 %, 5) piena produktiem, olām un medum – par 12 milj.Ls jeb 27 %.
168
28 207 9 1 0
3 1
54
141
21 17 167 2 0,2 2 4
54
227
2116 16 11 6 5 5 5
53
2008.
2009.
2010.
146
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.10.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu imports, milj.Ls
Lauksaimniecības un pārtikas produktu imports nedaudz samazinājies no trešajam valstīm, bet
pieaudzis no ES valstīm, līdz ar to mainījās arī importa struktūra – lauksaimniecības produktu imports no ES valstīm jau sasniedzis 90 % (7.11.attēls).
2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu lauksaimniecības un pārtikas produktu imports no
trešajām valstīm saruka par 4 %, savukārt no ES valstīm palielinājās – par 14 %.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.11.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu imports pa valstu grupām, milj.Ls
21
27
30
54
40
42
37
28
40
46
49
44
57
71
56
72
81
72
158
21
22
24
33
23
30
30
24
35
47
42
46
46
59
46
57
73
79
127
17
24
26
26
30
32
33
35
37
50
50
55
58
62
62
65
70
71
164
Augoši koki, griezti ziedi KN06
Gaļas, zivju izstrādājumi KN16
Kakao un tā konditoreja KN18
Tabaka, cigaretes KN24
Eļļas augu sēklas un augļi KN12
Dārzeľu, augļu, riekstu izstrādājumi, sulas KN20
Dārzeľi un sakľaugi KN07
Kafija, tēja un garšvielas KN09
Graudaugu, miltu izstrādājumi, konditoreja KN19
Cukurs un tā konditoreja KN17
Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas KN15
Graudaugi KN10
Piena produkti, olas, medus KN04
Jaukti pārtikas produkti KN21
Zivis, vēžveidīgie KN03
Augļi un rieksti KN08
Gaļa, tās subprodukti KN02
Pārtikas rūpniecības atliekas KN23
Bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni KN22
2010. 2009. 2008.
92,5 107,7 139,5 106,2 102,4
623,2771,2
919,3
783,0892,4
0
200
400
600
800
1000
1200
2006. 2007. 2008. 2009. 2010.
milj
.Ls
Trešās valstis ES valstis
147
2010.gadā Latvija lauksaimniecības un pārtikas produktus importēja no visām ES dalībvalstīm un
nozīmīgākās starp ES valstīm bija tuvākās kaimiľvalstis – Lietuva, Polija, Igaunija un Vācija, no kurām Latvija importē 61 % no kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu importa apjoma no ES valstīm (7.12.attēls).
2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu, ir nedaudz samazinājies Lietuvas īpatsvars (no 31 %
2009.gadā uz 29 % 2010.gadā) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importa struktūrā no ES
valstīm.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.12.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu imports no ES valstīm 2010.gadā, %
2010.gadā imports vērtības izteiksmē palielinājies gandrīz no visām ES valstīm, tai skaitā, arī no Lietuvas (par 20 milj.Ls jeb 8 %), Polijas (par 18 milj.Ls jeb 21 %) un Igaunijas (par 21milj.Ls jeb 28 %)
(7.13.attēls). Importa apjoms no Vācijas 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu ir palielinājies visai
nebūtiski, saglabājoties 82 milj.Ls apmērā. Visbūtiskāk imports 2010.gadā palielinājās no Zviedrijas (par 13 milj.Ls jeb 58 %) un Itālijas (par
10 milj.Ls jeb 39 %). Dānija bija viena no tām nozīmīgākajām importa valstīm ES valstu starpā, no kuras
lauksaimniecības un pārtikas produktu imports 2010.gadā saruka - par 2 milj.Ls jeb 5 % salīdzinājumā ar
2009.gadu.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.13.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu imports no ES valstīm, milj.Ls
29%
12%
11%9%
9%
5%
4%
4%
4%
4% 9%
Lietuva
Polija
Igaunija
Vācija
Nīderlande
Francija
Dānija
Itālija
Zviedrija
Spānija
Pārējās valstis
248
109 99 89 8597
4059
31 30 33
243
8875 82
72 70
35 4125 22 29
263
10696
8279 77
46 39 35 34 34
milj
.Ls 2008.
2009.
2010.
148
2010.gadā Latvija lauksaimniecības un pārtikas produktus importēja no 72 trešajām valstīm, bet
nozīmīgā apjomā – tikai no 13. Pārējo 59 valstu individuālais imports vērtības izteiksmē veidoja apjomu, kas ir mazāks par 2 milj.Ls (importa vērtība kopējā Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu
importā no trešajām valstīm veidoja apjomu, kas ir mazāka par 2 %). Tāpat kā eksportā, arī importā Krievija no trešajām valstīm ir līdera pozīcijā starp Latvijas
nozīmīgākajiem lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības partneriem. 2010.gadā 25 % no
visiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem tika importēti no Krievijas, taču imports no Krievijas turpina samazināties – 2010.gadā tas samazinājās par 8 milj.Ls jeb 24 % (7.14.attēls).
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem 7.14.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu imports no
trešajām valstīm 2010.gadā, %
Lauksaimniecības un pārtikas produktu imports samazinājās ne tikai no Krievijas, bet arī no
Turcijas – par 1 milj.Ls jeb 18 %, kā arī Norvēģijas - par 1 milj.Ls jeb 17 % (7.15.attēls).
Kaut arī 2010.gadā bija vērojams vispārējs importa samazinājums no trešajām valstīm, tomēr no atsevišķām trešajām valstīm palielinājās lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, piemēram, no
Baltkrievijas – par 2 milj.Ls jeb 23 %, Gruzijas - par 0,8 milj.Ls jeb 48 %, no Ķīnas - par 1 milj.Ls jeb 27% un Marokas - par 0,7 milj.Ls jeb 22 %.
Latvija no Baltkrievijas būtiski palielināja tādu produktu kā tauku un eļļu (neattīrītas rapšu eļļas)
un bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu (iesala alu) importu.
Avots: ZM pēc EUROSTAT datiem
7.15.attēls. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu imports no trešajām valstīm, milj.Ls
25%
10%
10%6%5%
5%4%
3%3%
2%
27%
Krievija
Ukraina
Baltkrievija
Turcija
Norvēģija
Ķīna
Maroka
ASV
Kazahstāna
Gruzija
Pārējās 62 valstis
39
18
37
96
36 6
2
3633
118
7 74 3 4 2 2
2525
10 10
6 6 5 4 3 3 2
28
2008.
2009.
2010.
