Tur Plivoja Kurzemes Karogi [Lat]

  • View
    293

  • Download
    18

Embed Size (px)

DESCRIPTION

 

Text of Tur Plivoja Kurzemes Karogi [Lat]

  • 1

    Kurzemes hercogste /1562 1795/ bija

    viena no pirmm Eiropas valstm ar ietekmi Rietumafrik.

    K Gambij kurzemniekiem ir gjis,

    par to grmata.

    EDGARS ANDERSONS /1920 1989/

  • 2

    EDGARS ANDERSONS

    TUR PLVOJA

    KURZEMES KAROGI

    Edgars Andersons 1970

    Eraksti 2008 ISBN 9984-794-72-3

    149 lp. / ~ 2,1 MB

  • 3

    Whaf an age is this, and what a vrozld is this,

    that a man cannof live vrithout playing a knave and dissimulation!

    (Kds gan ir is laikmets, un kda ir pasaule,

    kad cilvks nevar dzvot, ja vi nespl neliea lomu un nesimul.)

    Samuel Pepys, 1661.

  • 4

    I E V A D S Pasaules tls izklduie latviei ar savu darbbu, saviem ideliem un mriem veido jaunu un interesantu posmu latvieu tautas vstur trimdas un emigrcijas vsturi. Pc II pasaules kaa dads pasaules mals nokuvuie tautiei biei un negaidti atklj, ka ajs zems jau agrk uzturjuies viu priektei, kas ar atstjui interesantas vstures liecbas. s liecbas bagtina latvieu emigrcijas vsturi, apliecina latvieu tautas vitlitti, izturbu, iekjo spku un mrapziu. ins vstures annls pasaules tls izkliedtie tautiei atbrvojas no vientulbas, izoltbas un traikas zmoga, bet pards k zinmu misiju stenotji, savas tautas priekpostei un simpatiju ieguvji citu tautu vid ar saviem ideliem, savu darbbu un savu zinanu ieguldjumiem jaunajs dzves viets. Vl pirms viena gadsimta latvieu tauta bija visum nepazstama pat Eirop, tagad to pazst vis pasaul, un ne tikai pazst, bet ar augstu vrt. Dosimies vl tlk pagtn, lai izsekotu msu senu gaitm. Blakus arvien retkiem latvieu vrdiem ms sastopam slavenu baltvcu, lietuvieu, pou un citu zintnieku, ceotju un technisku darbinieku vrdus un atrodam, ka ie dads pasaules mals izbraukuie audis ir lepni pasvtrojui, ka nkui no Kurzemes, Vidzemes, Latgales vai Livonijas. Vii tlajs zems ir atstjui baltiskus vietu vrdus, kas uz visiem laikiem palikui pasaules karts. Atzmsim kaut vai ievrojamo ameriku rpniecbas centru Livoniju, ameriku Rgu un t tlk. Latviei ir lieli ceotji. Daudzi latviei ir jau apciemojui mazu, brnumskaistu salu Karibu jr, kuas nosaukums Tobgo kaut k liekas pazstams. Tautiei, kas o salu apciemojui, nekad neaizmirss priecgo prsteigumu un lepnuma izjtu, aj tropu paradz pki atkljot tri latviskus vietu vrdus Kurzemes upi, Lielo un Mazo Kurzemes lci, Kurzemes ragu, Kurzemes muiu. ie vrdi saglabjuies aj sal jau vairk nek 300 gadus un liecina par cieajm saitm, kas im tlajam zemes strim kdreiz bijis ar msu dzimteni. Par Tobgo salu jau daudz rakstts, un s grmatas autors ts bezgala saretaj urn interesantaj vstur ir ieguldjis daudzu gadu darbu. Ptjumi Kurzemes kolnizcijas vstur liecina, ka senie kurzemnieki ir ceojui ar uz citm vietm. Kurzemnieku karogs ir paclies Norvijas dienvidos Fleker, Eidsvol, Kungsberg un Vik, tpat Gijen pie Dordoas upes Francij, Svt Andreja sal, Dillifrij, Bajonas sal un Kasan Gambij, Rietumafrik. Kurzemnieku karogs ir plvojis kuos, kas sasniegui Gvineju, Sjerru Leoni un Liberiju Afrik, Brazliju Dienvidamerik, Svto Mrtinu, Martiniku un citas salas Rietumindij, Bostonu Ziemeamerik un Koromandelas piekrasti tlaj Indij. Kurzemnieki ir plnojui ekspedcijas uz Angolu Dienvidafrik un uz Austrliju, ir pieprasjui sev Trinidadi, nodibinjui Kurzemnieku-ameriku tirdzniecbas sabiedrbu sakariem starp Tobgo, Bostonu un Madeiru un ir zvejojui valzivis ziemeu jrs ap slandi. oreiz pievrssimies seno kurzemnieku gaitm Afrik. is kontinents kst arvien svargks pasaules notikumos, un to apciemojui jau daudzi latvieu zintnieki, kuinieki un dadu misiju loceki. Kurzemnieku gaitas Gambij un citur Afrik k vstures objekts ldz im bijuas pabrna stvokl. Tm veltti tikai nedaudzi ptjumi, un tie pai bijui oti nepilngi. darba autoram pc pabeigtiem ptjumiem par kurzemnieku gaitm Amerik palika daudz materilu par kuremniekiem Afrik. Liela daa no tiem nebija pieejami un nebija zinmi ne tautieiem, ne raksta autora kollgm. T k Afrika tagad ir kuvusi oti ievrojams vstures ptniecbas objekts pasaules vstur, o rindu autora draugi ldza os materilus dart pieejamus plakm aprindm it sevii td, ka, pretji situcijai Tobgo, kurzemnieku vrds Afrikas vstur palicis nepiemints vai ar kds pas interess noklusts. Vsturisks patiesbas lab da situcija

  • 5

    nevarja ilgi turpinties. Kad autora kollga un persongs draugs Dr. Harijs A. Geilijs (H a r r y A. G a i l e y) ska ptjumus Gambij, viam bija nepiecieami ar materili Gambijas senkaj vstur. Rezultt rads grmata, kas atklj, ka kurzemnieki nav bijui tikai Gambij, bet ar Gvinej, Sjerra Leon un Liberij, un viu zelta meklanas ekspedcija pat devusies dzii Centrlafrikas tuksneos. Atkljs ar kurzemnieku ekspedcija uz Indiju, un labk perspektv tagad saskatmas kurzemnieku gaitas Amerik. eit izmantoti visi pieejamie baltvcu un latvieu avoti, kam pievienoti angu un holandieu ldz im neizmantoti materili. oti jpateicas Kurzemes kolnizcijas celmlauzim, gigantiska darba veicjam un ptjuma autora persongam draugam Dr. Oto Heincam Matsenam (M a t t i e s e n), Dr. Geilijam, godjamam Gambijas vsturniekam Donam Milneram Grejam (G r a y), holandieu valsts archvu A l g e m e e n R i j k s a r c h i e f pirms nodaas bijuajam vadtjam A. van der Postam Klementam (v a n d e r P o e st C l e m e n t) un tagadjai vadtjai M. A. P. Meilink-Relefsa (M e i 1 i n k R o e l e f s z) kundzei, k ar daudziem angu valsts archvu (P u b l i c R e c o r d O f f i c e) un Britu mzeja darbiniekiem, tpat ilustrciju sniedzjiem. Kurzemnieku gaitas Afrik atkljas k aizraujos, traiski skaists ststs, kas briem iet gandrz vai neticams. Uz skaist, bet bstam tropu ekstikas fona atkljas kurzemnieku alkas pc piedzvojumiem un labkas dzves, viu drosme, izturba un spts visbriesmgkajs situcijs. Ms jtam spirdzinoos keana vjus, ss viu akatas, palmu alkou un satraucos dienvidu zemju smaras un skaas. Ms jtam simpatijas pret kurzemniekiem, kuu ,,sirds ir gods, pasaules blu un intrigantu vid, kur netrka pat karau. Ms redzam parallles starp seno Kurzemes un Zemgales hercogsti un vlko Latvijas republiku pasaules notikumu virpul. Ms jtam simpatijas pret jauno Gambijas valsti, kas daudzjd zi ir vjka un vrgka nek Latvijas valsts ts dzimanas laik.

    G A M B I J A S Z E M E T k seno kurzemnieku aktvittes Afrik notika galven krt Gambij, vispirms iepazsimies ar o zemi. T atrodas starp 13.14. ziemeu platuma gradu, ttad mazliet tlk ziemeos nek Tobgo. Gambijas platba bija visai niecga 10368 kv. kilometru (4003 kv. jdu). Kurzemes un Zemgales kopplatba bija vairk nek divas reizes lielka, bet visas Latvijas kopplatba vairk nek seas reizes lielka. Gambiju no vism pusm apem Senegle, atstjot brvu tikai 48 km platu spraugu pie Atlantijas keana. Msu diens Gambija ir 480 km gaa un caurmr 24 km plata zemes strmele. Galvaspilsta Bathersta (B a t h u r s t) ir uz 1634' rietumu gauma grada. Zemes galven bagtba ir Gambijas upe, viena no varenkajm upm Afrik un lielisks satiksmes ce. kena kui var aizbraukt pa upi ldz Kuntarai, 240 km no ietekas jr. Gambija vartu bt ar nozmgs gaisa satiksmes centrs, bet Jandumas (Yandum) lidlauku, 24 km no Batherstas, uzbvja tikai 1967. gad, kad par starptautisku satiksmes centru jau bija kuvusi Dakara. Jauno lidlauku gaisa satiksmes lnijas savieno ar Ganu, Sjerru Leoni, Kanariju salm, Lisabonu, Londonu un Rietumafrikas galvenajm pilstm. Liverpuli ar Batherstu savieno Elder Dempster lnijas kui, kas Gambij ierodas ik pa 6 nedm. Piestj ar citu lniju kui, bet Batherstas ost caurmr gad iebrauc tikai 200300 kuu.

  • 6

    No Dakaras Gambiju var sasniegt ar pa zemes ceu, izmantojot Transgambijas lielceu (480 km), kas savieno Dakaru ziemeos ar Zinguinoru Kasamankas provinc dienvidos no Gambijas, vai ar pa pievedceu pri Batherstas-Barras prceltuvei (320 km). Galvenie cei ir diezgan lab stvokl, bet lauku ceos nepiecieams apvidus auto. Izdevgk ir lietot upes pasaieu preu tvaikoni, kas reizi ned dodas no Batherstas uz Basi, 389 km attlumu veicot 5 diens. Gambijas kutei var nobraukt pat ldz Koinai, 470 km no keana. Ceinieku rcb ir tikai divas viesncas Batherst, bet mazajos centros ir tikai atptas mjas, kur viesim paam jgd prtika, dviei un gultas drnas. Gambijas upes piekraste ir purvaina, un pldu laik piekraste kilometriem tlu pazd zem dens. Purvi izbeidzas tikai 240 km no upes grvas. Aiz purviem paceas b a n t o f a r o s: sausa zeme sausaj sezon, bet staignjs lietus laik. Vl tlk skas smilakmeu augstiene. Pieupes apgabals ir neauglgs, bet upes augda augsne ir auglga, derga rsa kultivanai. Tlk zemes iekien labi padodas tropiskie augi, saknji un labba. Klimats ir tropisks. No oktba ldz jnijam ir sausais un vsais laiks, bet no jnija ldz oktba skumam ir karst lietus sezona. Vsaj laik caurmra zemk tempertra ir 20C (68F) un caurmra augstk tempertra 26,5C (81F). Karstaj laik tempertra sasniedz pat 43,3C (110F). Decembr sk pst sausie ziemeaustrumu harmatana vji, kas turpins ldz aprlim. kena tuvum klimatu patkami ietekm jras brzes. Lietus parasti skas jnij. Vispirms pralc spcga vja brzma, kas biei apsvie pat kuus up. Pusstundu vlk seko lietus gze. Visa debess kst melna. Zibei spe vien laid tik intensvi, ka apvrsnis neprtraukti ilbst spokain gaism. Zeme dreb no prkona grvieniem. Nepanesamo karstumu pki nomaina nepatkams vsums. Negaiss izbeidzas tikpat pki k scies, un zemi atkal svilina tropu saule. Nokriu daudzums gad svrsts no 610 mm (24") ldz 1676 mm (66"). Nepiecieama potana pret vdera tfu un aizsargldzeki pret malriju, k ar mosktu tkls. No dzvniekiem jatzm lauvas, kuu skaits tagad jau ir niecgs. Ir vl daudz leopardu un panteru, bet gandrz pilngi pazudui kdreiz daudzie ziloi un tei. Pavisam nedaudz tagad palikui bstamie milzu bifei. Vl liel skait ir hijnas, aki, antilopes un briei. Sastop ar servaus un karakalus (Afrikas lus). Baismga izskata ir Gambijas urka ar gaiem, melniem sariem. Augstiens po