TRADICIONĀLĀ LATVIEŠU LAUKU SĒTA. KURZEMES REĢIONA …

SociālozinātņužurnālsNr.1(4)25

TRADICIONĀLĀLATVIEŠULAUKUSĒTA.KURZEMESREĢIONAPIEMĒRS

TRADITIONALLATVIANCOUNTRYHOUSE.COURLANDREGIONEXAMPLE

LindaBALODEBc.arch.,maģistrantūrasstudente

LatvijasLauksaimniecībasuniversitāteTālrunis:29794764,e–pasts:[email protected]

Jelgava,Latvija

Abstract. The traditional way of life concerns not only treatment of things, butimportantisalsotheenvironmentoftraditionalmanagement.Developmentplanshavetodefinethecontextoftheculturallandscapeprotectionandmanagementofpremisesandareasaroundtheoldruralhomesteads,havingregardtolandrights,andshouldbetargetedforbiodiversityconservationprocess.Suchareasarenotonlyoflocalbutalsoofglobalimportance.Ahighlymeasurableartistheskilltouseandinvolvetheancientcountryestate inthe landscapeandancientheritageofthemostvaluable items inthemodern landscape, synthesis of themodern landscape of cultural value. As a result,visualcharacterofpoorqualityisreduced,bygivingnewmodernisttrendstoCourlandtraditional country yard landscape areas. Traditional country house landscape forcontemporary original, harmonious environment,which ismalleable in balancewithmanandnature,under theumbrellaof cultural landscape values. Scientific researchresults provide an important contribution to the future of rural municipaladministrative territorial development to enhance, restore or create new sustainablelandscapes, based on balanced and harmonious relationships between economicactivities,socialneedsandculturalenvironment.Keywords:Countryhouse,harmoniousenvironment,Courlandfarmsteads,sustainablelandscapes,traditionalcountryyard.

Ievads

Tradicionālā lauku viensēta Latvijā ar savu apkārtējo ainavu iraugsti vērtējamsun saglabājamskultūrvēsturiskaismantojums.Daudzutradicionālolaukuviensētumūžisniedzasiepriekšējosgadsimtos,parkoliecinamilzudižkoki, kas sastopami gandrīz katrā lauku sētas pagalmā.Lielajospagalmakokos cilvēki saskatījadievisķoklātbūtni, varenībuunsvēti tos godāja. Pateicoties latviešu dzīves uztverei un vēsturiskisenajamdzīves veidam, tradicionālajās latviešu lauku sētās ir tikdaudzvecosenatnesliecinieku.

Kurzemes reģiona viensētas no reģionālās arhitektūras unainaviskoīpatnībuviedokļaveidokultūrvēsturiskāstelpasidentitāti,kasīpaši svarīgi ir apzināt pašreizējās administratīvi teritoriālās reformasattīstības laikā. Etniskā kopība un tās tradicionālās izpausmes kultūrā,

26LatgalesTautsaimniecībaspētījumi

mākslā, sadzīvē un saimnieciskajā apritē ir faktori, kas jāievērtēturpmākālaukukultūrainaviskāsvidessaglabāšanāunpārmantošanā.

Tradicionālais dzīvesveids, ir ne tikai attieksme pret lietām, betsvarīga ir arī pati vide, kurā notiek tradicionālā saimniekošana. Augstinovērtējama māksla ir prasme pielietot un iesaistīt seno lauku sētuainavu,unsenčumantojumavērtīgākospriekšmetusmūsdienīgāainavā,tā sintezējot mūsdienu ainavā kultūrvēsturiskās vērtības. Rezultātā, aptradicionālajām lauku sētāmmazinātos vizuāli nekvalitatīvais raksturs,kas mūsdienās ir izveidojies ekonomisku un politisku apsvērumu dēļ.Lauku sētas ainavas iegūtu laikmetīgi oriģinālu, harmonisku vidi, kas irplastiskalīdzsvarāarcilvēkuundabu,kovienokultūrvēsturiskāsainavuvērtības.Rastos ilgtspējīga, estētiskaunpraktiska laukuainaviskā telpaapKurzemeslaukusētām,līdzicilvēkamunlaikam,nezaudējotgalvenāssenčuvērtības.

Zinātniskādarbapētījumaobjekts– tradicionālās lauku viensētaskultūrainava un tās identitāte Kurzemes kultūrvēsturiskās telpaskontekstā,ievērtējotģenēzesprocesuslaikaizteiksmē.

Mūsu sabiedrībā aktuālais izpratnes līmenis par kultūrvēsturiskomantojumudiemžēlvēljoprojāmir20.gs.otrāspuseslīmenīunprogressir ļoti minimāls. Latvijā ir vērojama veco koka ēku demontāža, kasSkandināvijā bija raksturīgs 70. – 80.gados. Kopš Latvijas neatkarībasatgūšanas ir pagājuši 20 gadi, bet likumdošanā navnoformulēta striktaattieksme pret kultūras mantojumu (12.). Pasaulē sabiedrībasizglītošanaipievēršļotilieluuzmanību.Eiropākrasasizmaiņasattieksmēpret kultūrasmantojumu un tradīcijām notika pēc kultūras revolūcijas,kad bija zuduši vairāki Stokholmas priekšpilsētu rajoni, nolīdzinātidaudzi Eiropas mazpilsētu centri un uz sabrukšanas sliekšņa atradāsdaudzividuslaikupilsētucentri.Attieksmepretvecajāmēkāmun laukusētām bija tikpat noraidoša kā mūsdienās Latvijā. Vērtīgās lauku sētasstrauji zaudē savu pastāvēšanu un vēsturiskās vērtības, bezpalīdzīgipakļaujotieslikteņaunekonomiskajaiietekmesvarai(1.att.).

Rietumvalstis ieguldīja lielus līdzekļussabiedrības izglītošanaiparvēsturiskajāmvērtībām.Tikaorganizētisabiedriskipasākumi,izveidotasnodokļu atlaides kultūras pieminekļu īpašniekiem, atviegloti kredīti,masveidā izdoti informatīvi izdevumi, veidotas izstādes, pilsētām unapdzīvotām vietām izstrādāti rekonstrukcijas un attīstības projekti,veicinātatradicionālāsamatniecībasattīstība,vietējomateriāluražošana,izveidotiinformācijascentri(14.).


1.attēls.Kurzemeszemniekulaukusēta“Kalnēji”Vārmespagastā

(autors:LindaBalode,2011g.)

Kurzemes lauku ainavā atrodams bagātīgs kultūras mantojums(īpaši teritorijās, kuras neskāra karš– t.s. Kurzemes katla zonā), kasliecina gan par tautas senvēsturi un saimniekošanas tradīcijām, ganobjekti,kurusapvijnostāstiunticējumi.Intensificējotieslaukutūrismam,palielinās interese par vēsturiskām un interesantām vietām Latvijaslaukos. Lai šādus objektus meklētu, inventarizācijas veidā atzīmētu untādējādi paglābtu no aizmirstības, kopš 2009.gada marta tiek īstenotsIgaunijas un Latvijas programmas projekts „Neapzinātās kultūrasmantojumavērtībaskopējādabasunkultūrastelpā”(„Unknownculturalheritage values in common natural and cultural space”). Projekta laikāizstrādāja un apstiprināja speciālu metodiku kultūras mantojumaidentifikācijai četros Ziemeļlatvijas rajonos (Limbaži, Valka, Valmiera,Alūksne). Kurzemes reģionā šāda veida inventarizācija un ilgtspējīgastradicionālo lauku sētu nākotnes ainavas stratēģijas izpēte un izstrādenavveikta,kasirpētījumanovitāte.

Pētījuma metodika ietver: dabas pamatnes elementu unurbanizētās telpas mijiedarbības, administratīvi teritoriālo plānojumaattīstības koncepciju un kultūrainaviskās telpas estētiskās,socialiekonomiskās un ekoloģiskās kvalitātes izpēti. Tam pamatā iresošās situācijas un attīstības tendenču salīdzinājums, izlases veidainventarizācija ar fotomateriāliem no Kurzemes tradicionālajām laukusētām.Laukupašvaldībuteritorijasattīstībasprojektuanalīzeainaviskāstelpas kontekstā un socioloģiskās aptaujas rezultātu apkopojums.Pētījumā izmantotās metodes veiktas plānoti, pa kārtām, sistematiskāgrafikaveidā(2.att.).


2.attēls.Pētījumametožusecība(autors:LindaBalode,2012g.)

Zinātniskādarbahipotēzespieņēmumspostulē,kaizkopjotprasmi

ilgtspējīgi apsaimniekot kultūrainavisko vidi un iesaistot tradicionālāslauku sētas elementus pašreizējā ainavā, būtu iespējams saglabātKurzemeslaukusētairaksturīgotēluunvēsturiskāsiezīmes.

Zinātniskā darba mērķis ir izpētīt transformācijas procesus unizdarīt prognozes atbilstoši jaunajām sociālekonomiskajāmun ainaviskitelpiskajām prasībām Latvijā. Līdz ar to zinātniskā darba uzdevumi ir:1)izpētīt reģionālās iezīmesunvidesmērogu;2)prognozētsagaidāmāsfunkcionālāsunkompozicionālāspārvērtībasainavā.

Koki–nozīmīgākielaukusētuainaviskāstelpasorganizācijaselementi

Tradicionālā Kurzemes lauku sētas ainava nav iedomājama bezkokiemunkrūmiem.Kokaugitradicionālāslaukusētasainaviskajātelpāir vieni no nozīmīgākajiem telpiskās organizācijas elementiem. Koki unkrūmi sekmē dabiskās vides elementu pareizu savstarpējo attiecībuveidošanos.Tieatjaunoskābekļasaturugaisā,paaugstinagaisamitrumu,ierobežovējadarbību,uztverputekļus,slāpētrokšņus,papildinagaisuardaudzāmēteriskajāmvielām,kaslabvēlīgiietekmē,nostiprinaunuzlabomūsuveselību(6.).

Ierīkojot lauku sētu, senatnē vietu tradicionālajai lauku sētai unlīdumiem izvēlējās tajās vietās, kur auga ozoli un liepas, jo tur bijavisauglīgākās augsnes. Vietu pašai sētai izvēlējās jau esošu lapu koku


pudurī, jo nebija laika gaidīt brīdi, kad jaunie stādījumi izaugs. Pārējoskošumaaugustādījumus,saskaņāardabuunainaviskoreljefu,saimniekiveidojasavāmrokām.Senātradīcijavēsta,kanevisliepustādījapagalmā,betpagalmuveidojaapkupluliepu,jotāslapotneijauuzreizbijajāsargāēkasnougunsnelaimes(3.att.).

Liepām ir sevišķi labvēlīga aura pret saimes sievām un meitāmsētaspagalmā.Beztamliepairļotiizturīgskokspretsakņunobradāšanu.Tās spēj paciest gan cilvēku, gan dzīvnieku iemītās takas gar pašustumbru. Pa retai liepai vai ozolam tika atstāts arī plašajos tīrumos, koizmantojalaukstrādniekipusdienaslaikākāpaslēptuvinospožassaulesunpusdienošanasvietu.OzolitikastādītiarīJāņkalniņā.

3.attēls.Kurzemeszemniekulaukusēta“Zābaki”Vārmespagastā(autors:LindaBalode,2011g.)

Vai arī Jāņuguns pakalnu meklēja tur, kur jau auga kupls ozols,

āderu krustpunktā. Šos kokus joprojām dabā iesēj sīļi, jo āderukrustpunktos tie iekārto ziemas barības krātuves, un parasti pavasarīkāda no zīlēm arī iesakņojas. Vēl ozola vieta bija stāvu upju krastu ungravu augšmalās kā arī iebraucamā ceļa sākumā. Senajām tradīcijāmraksturīgi, ka pagalmā bez centrālā koka – liepas, vēl auga mātes unauglības koks – ābele. Savukārt pīlādzis bija sargātājs no ļaunumaienākšanas sētā. Kļava, osis, goba, vīksna, vēlākos laikos arī kastaņa,varēja augt sētas ziemeļu pusē vai pie dzīvnieku aplokiem, kur tosizmantoja noēnojumam. Bieži vien sētas ziemeļu vai ziemeļaustrumupusēaizsardzībainostipriaukstajiemvējiemunsniegatikarindāstādītsegļu dzīvžogs. No skuju kokaugiem 19. gadsimta laikos, lauku sētupagalmos bija sastopamas arī pa kādai no muižas atnestai tūjai, jebdzīvībaskokam,koiestādījakošumdārziņā.Piedažāmsētāmparādāspatveselā rindā stādītas tūjas. Savukārt kļavas un ošus neatstāja nedztīrumā,nedzsakņudārzā.NeveltiLatvijaslaukuainavādižkokuirvairāk


nekā kaimiņvalstīs, ko var izskaidrot ar seno latviešu mīlestību pretkokiem un ainavas izjūtu. Dižkoki ir neatsverams skaistuma elementsKurzemes lauku sētu ainavā. Lauku sētās lielie koki funkcionēja, kāzibensnovedēji,vasaraskarstumāradījamaigipatīkamupatvērumaēnu.Tos izmantoja arī kā bišu dravas, vai kā robežzīmes. Par robežzīmjukokiemvairākumātikaizvēlētilielaaugumakoki,kāegles,ozoli,vīksnas,kammizā tika iegriezti krusti vai kādas citas dievišķās zīmes. Savukārtlatviešu agrāko laiku biškopība visos laikos ir pētīta un aprakstīta,sniedzot arī labu ilustratīvo materiālu. Stendes apvidū, kā arī cituvietKurzemē,sākoties20.gadsimtam,dravniecībaiegājamodernajāfāzē.Nolielā dravas koku skaita, kas reiz bijis mūsu mežos, palikuši tikainedaudzi. Daudzās mājās gan vēl bija bluķu stropi, taču arī tos jauizspiedamoderniebišuskapīši(4.att.).

4.attēls.Kurzemeszemniekulaukusēta“Ozoli”Vārmespagastā(autors:LindaBalode,2010g.)

Vecie kluči, kas bija gan vertikāli, gan slīpi guloši, pamazām

satrunēja un pazuda. Līdz ar jauno laiku stropiem ieviesās arimodernākas biškopības metodes. Mūsdienās medus izmantošana irkļuvusi aizvien niecīgāka, to aizstājmākslīgi veidotsmedus vai cukurs,kura dziednieciskās vērtības ne teju nav salīdzināmas ar dabīgu bišumedu.TradicionālajāsKurzemes laukusētāsvienmērbijapakādaibišusaimei,kasšodientiekpamazāmaizmirstas(3.).

Lielie vecie koki lauku sētā ir ne tikai estētisks ainavas elements,betarīdabaspiemineklis,un,jakādsnotiemtiektraumētsvaiaizietbojā,zaudējums irneaprēķināms. Ir jādaraviss, lai iespējami ilgākšoskaistosētas rotu saglabātu arī nākamajām paaudzēm. Ar katru gadu vecoaizsargājamo dižkoku skaits samazinās. Tie cieš no dabas stihijām,dabiski noveco, vai cilvēku radītās sekas tos neatgriezeniski noposta.Galvenie dižkoku vērtēšanas rādītāji ir koka apkārtmērs 1,3metrus nozemes, kā arī aptuvenais vecums, ko populārzinātniskajā literatūrāprecizēja Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs, mežkopis, StaņislavsSaliņš 20. gs. 60. gados. Precīzi koku vecumu nav iespējams noteikt, jo


vairākumāšokokudobumiirsatrupējušivaitukši.Tomērirvajadzīgiarīvecikoki, jo tieši šiekokikalpoparmājvietuvaibarībasbāzidaudziemmeža iemītniekiem, tai skaitāmeža kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem(8.).Īpašivērtīgairvecolapukokukreves(krokainā)miza,kasnodrošinapiemērotu dzīves vidi lielam daudzumam dzīvo organismu (13.). Ja aplieliem, savrup augošiemveciemkokiem ir nodrošināti gaišāki apstākļi,tad šādi koki ir dzīvesvieta ne tikai kukaiņu sugām, bet arī dažādāmgaismasprasīgāmķērpjusugām.Dižkokuraksturīgākāatrašanāsvietairārpusmeža,laukusētuunmuižutuvumā(4.).

Ilgtspējīga,dabaidraudzīgalaukusētasainava

Latvietimsētavienmērbijusidzīves telpa,kurkatramelementamir praktiska un arī estētiska vērtība. Lai arī minētais pamatprincipssaglabājas, dārza labiekārtošana mainās līdzi laikam. Videslabiekārtošanaarvienbiežāktiekveiktaļotipārdomātiundārzakopējaisveidols tiek saskaņots ar mājas stilu un saimniekiem būtiskāmvajadzībām.Tiek augsti vērtētsne tikai estētiskais, bet arī ekoloģiskais,praktiskais un ilgtspējīgais tradicionālās lauku sētas labiekārtošanasprincips. Ekonomiski veiksmīgas, savstarpēji sociāli vienotas unilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums ir kvalitatīva apkārtējā un laukusētasainaviskāvide(5.att.).

5.attēls.Kurzemeszvejniekulaukusēta,Nīcasnovads(autors:LindaBalode,2011g.)

Videirvērtīgapatiparsevikādzīvespamats,kāarīekonomiskoun

sociālo iespēju galvenais avots, nodrošinot dabas resursus, iedzīvotājunodarbinātību, iespēju atpūsties un pavadīt brīvo laiku. MazpārveidotāvideunlaukusētuainavairviensnovisvērtīgākajiemKurzemesreģionaresursiem. Šo teritoriju uzturēšana un stiprināšana ir galvenaispasākums turpmākai reģiona ilgtspējīgai attīstībai. TradicionāloKurzemes laukusētuteritorijasnepieciešamspasargātnonepiemērotasattīstības. Vietējā līmenī vairums cilvēki prot novērtēt dabas vērtības,


dabasunpilsētuainavas,betneizprotkātāsiespējamssaglabātundabailabvēlīgi apsaimniekot. Reģions var lepoties ar savām augstvērtīgajāmteritorijām, kur kultūrainavas un daba saglabājusies līdz mūsdienām.Nepieciešams ne tikai saglabāt esošo situāciju reģionā, bet arī jāmeklēpozitīvassaiknesstarpvides,sociālounekonomiskoietekmikatrāsētasainaviskajātelpāatsevišķi(6.att.).

6.attēls.Kurzemeslaukusētuainaviskotelpuiedalījums(autors:LindaBalode,2011g.)

Telpiskās plānošanas un reģionālas attīstības politikai jābūt

līdzsvarotaiunjāintegrēsabiedrībasatšķirīgāsprasības,idejasunmērķi.Irbūtiskisvarīgi,laiKurzemeslaukusētuattīstībaspolitika,kasattiecasuz nodarbinātību, infrastruktūru un investīcijām, galvenokārt tiktunoteikta saskaņā ar ilgtspējīgas harmonijas principiem. Visai ainavuarhitektūrasmākslaskultūrairaksturīgasdivassavstarpējivienotas,betatšķirīgas tendences: mākslas veidu sintēze, jeb apvienošanās, kā arītendence tiem stabilizēties ar specifikas smalkāku izkopšanu. Dažkārtpārsvaru gūst tikai viena no tendencēm, izpaužoties savā starpānevienmērīgi(9.).Tasattiecināmsarīuzilgtspējīgulaukuainavu,kassevīietver divas nozīmīgas sadaļas: ekoloģisko, dabas veidoto un estētisko,cilvēka radīto ainaviskajā telpā. Cilvēki nepārtraukti cenšas izmainītapkārtējoainavusevparlabu,nenovērtējotturpmākāssekas,košīrīcībavar dot. Pirmais solis uz ilgtspējīgāku ainavisko telpu būtunepieciešamība atzīt ekoloģisko realitāti un sociālekonomiskāsproblēmas valstī kopumā un tad izvērtēt arī atsevišķo ainavisko telpuiespējas attīstīties. Ikviena dabas vide var būt estētiski pievilcīga, tačuekonomiska spiediena ietekmē tā iztērējas. Vides vērtību zudumsuzskatāms joprojām par neveiksmīgu, tomēr ļoti nepieciešamukompromisuekonomiskajaiattīstībai.Navpareiziuzskatītvidipar tādu


kāfonucilvēciskāsdarbībasizpausmeiunattīstībai.Cilvēksirdabasdaļaun apkārtējā vide nevar būt tikai dekorācija. Ilgtspēja lauku sētasainaviskā vidē prasa, lai cilvēks būtudabas daļa, kas papildinātu dabasciklu, to nekādā veidā netraumējot un nemēģinot izjaukt. Lauku sētasiedzīvotājiemirjāsaglabādabiskaislīdzsvarsunbioloģiskādaudzveidība.

Pamatsekonomiskispēcīgailaukuteritorijuizveideiunattīstībai–izkoptatradicionālāslaukusētasidentitātearmaksimālisaglabātubioloģiskovidesdaudzveidību

Aizskarottēmuparbioloģiskodaudzveidībulaukusētā,noteikti irjāminplašoagroainavuizveidilaukuainaviskajātelpā,kasbūtiskimainatradicionālo, latviešu kultūrainavisko vidi. Apvienojot mazākas laukuplatības, iegūstot lielus aramzemes kultivējamos laukus, būtiski tiekdegradēta bioloģiskā daudzveidība, tādējādi samazinot arī estētiskolauku viensētu veidolus un proporcionālo mērogu. Mūsdienāslauksaimniecībā dominē koncentrēta, diezgan specializēta, augstražīgaun tehnoloģiski moderna agrārā industrija, kas strauji pārņem laukuteritorijas, izspiežot no tās vērtīgās kultūrainavas un tradicionālāsKurzemes lauku sētas. Pamazām tiek zaudēti vērtīgi ainavu apvidi,dabiskas lauku sētu oāzes, kas ir pamats Kurzemes reģionālajaiidentitātei. Kurzemes reģionam kopumā un atsevisķām lauku sētuteritorijām ir savas vērtības un kvalitātes, kas tās dara unikālas.Daudzveidība un teritoriju savstarpējā atšķirība sniedz iedzīvotājiemidentitātes sajūtu un ir svarīgs elements kopējā ainavu telpā. (7. un8.att.).

7.attēls.Lībiešuzemnieku–zvejniekusētaBDM(autors:LindaBalode,2010g.)


8.attēls.Kurzemeszemniekusēta“Ozoli”Vārmespagasts(autors:LindaBalode,2008g.)

Svarīgs moments ir vietējā mēroga socialekonomisko aktivitāšu

palielināšana,kasdarbotoskāiedzīvotājuskaitalīdzsvarotājssaistībāardzīves vides veidošanu un saimniecisko attīstību. Daudzveidīga pieejaKurzemes reģiona vietējo ainavu kultūras mantojuma un laikmetīgāskultūrvides izmantošanas principiem stiprinātu reģionālās iezīmes unvietējoidentitātijebpiederību.Kautarīainaviskāstelpasidentitāteirkāpamats ilgtspejīgasunuzapkārtējā fonaekonomiskispēcīgasteritorijasizveidei, ar reģionālo un vietējo identitāti vien būs par maz, lainodrošinātu ilgspējīguattīstību,attīstotiesblakusreģionuteritorijāmarstiprākuidentitātiunskaidrunākotnesattīstībasvīziju.

Kurzemes reģiona lauku teritorijas bez ekonomiski pozitīvāmiecerēm un risinājumiem nespēs pilnībā sasniegt savus vēlamosrezultātus. Telpiskā stratēģija atbalsta procesus, kas ietver sevīdaudzveidīgusvietējosrisinājumus(9.att.).

9.attēls.Ilgtspējīgitradicionālaslaukusētasprincipi(autors:LindaBalode,2012g.)


Atbalstot neliela mēroga ilgtspējīgas attīstības aktivitātes,veiksmīgi tiktu sekmēti ainaviskās telpas ekoloģiskie, sociālie unekonomiskieuzlabojumi,kasļautusajustidentitātinetikaivietējālīmenī,betarīreģionālajā.

Daudzas pasaules valstis 1992. gadā Riodežaneiro parakstījastarptautisku konvenciju par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.Latvija tā ir izsludināta par likumu 1995. gadā. Tas nozīmē, ka Latvija,tāpat kā citas valstis, ir izvirzījusi mērķi saglabāt ilglaicīgu bioloģiskodaudzveidību.Laišismērķistiktusasniegts,irsvarīgisaglabātvisuesošobiotopudaudzveidībuarvisāmtajosmītošajāmsugām.Tikaitādāveidāiriespējamsnodrošināt laukusētādzīvesvietupēc iespējas lielākamauguun dzīvnieku sugu skaitam. Lielākā daļa no aptaujātajiem Kurzemesiedzīvotājiem atzīst, ka viena no reģiona lielākajām vērtībām unbagātībām ir tās diezgan neskartā daba. Ne tikai tāpēc, ka tā ir ļotidaudzveidīga, ainaviski pievilcīga, bet arī bagāta ar retu augu undzīvnieku sugām, kas saglabājušās pateicoties maigajiem Kurzemespiekrastes klimatiskajiem apstakļiem. Mūsdienu industrializētajā vidēaizvien straujāk šādas ainavas tiek zaudētas un aizvien grūtākatjaunojamas.Dabakādabiska,neskartazaļāoāzeirviensnomūsdienutūrisma galvenajiem resursiem. Ne velti, šobrīd armazāk skartu dabasvidi saistītais tūrismapiedāvājums irviensnopieprasītākajiemEiropastūrismaproduktiem.Kāiemeslstamirjāmindaudzu,galvenokārtaugstiindustrializēto, valstu pieredze. Ārvalstu pieredze pierādījusi, ka dzīvāsdabasbagātībasvarātriizzust,bettoatjaunošanaprasamilzulīdzekļus.Mūsdienās lauku sētu pagalmi tiek intensīvi pļauti, izbruģēti armākslīgiem bruģakmeņiem, vecie koki izvākti un dobumainie zariizzāģēti, kas ir par pamatu vairumam putnu un dzīvnieku bēgšanai noskaistajiemlaukusētupagalmiem(10.att.).

10.attēls.Kurzemeszvejniekusēta“Pūķarags”,Rucavaszvejniekciems(autors:LindaBalode,2011g.)


Vecos dobumainos augļu kokus un arī piemājas liepu un ozoludobumusizmantodobumperētājas,lielāszīlītesunmežapūces.Zīlītesirvienasnočaklākajāmkaitēkļuiznīcinātājāmlaukusētupagalmos.Iztīrotpagalmusnoveciemdobumainiemzariem,tiekatņemtamājvietazīlītēm,kasiznīcinalaputisuzaugļukokiemunrožukrūmiem.Arīmājasstrazdsirtipiskslaukusētasainaviskāstelpasiemītnieks,kuršlabprātdzīvosētuun dārzu tuvumā. Tas mājo koku dobumos vai arī būrīšos, kurus agripavasaros apzinīgi, dabu mīloši cilvēki izvieto pa pagalma klusākajiemnostūriem, koku zariem un šķūņu nojumēm. Lauku sētas pagalms undārzsirdzīvesvietadaudziemaugiemundzīvniekiem.Lielajaiceļmalīteilabvēlīgus apstākļus nodrošina intensīva lauku sētas taku iemīdīšana.Acainānātruraibeņakāpuruvienīgābarībairnātres,kurāmlaukusētairviena no raksturīgākajām augšanas vietām.Maijrozīte ir ļoti raksturīgstradicionālās Kurzemes lauku sētas košumkrūms, kas kalpo kā lieliskapaslēptuveežiem.Savukārtbagātasaugsnesapliecinājums lauku sētā irsliekas. Ja augsne ir sablīvēta, tās, izfiltrējot caur savu ķermeni lieludaudzumu augsnes, palielina trūdvielu daudzumu un uzirdina zemi.2002.g. pētījums par augsnes auglību un bioloģisko daudzveidībubioloģiskajā lauksaimniecībā liecina, ka ievērojot bioloģiskāslauksaimniecības noteikumus, dubultojas mēslu vaboļu skaits augsnē,sekmējassliekuvairošanāspar50%,betīsspārņuskaitspieaugpar60%,kāarīdubultojaszirnekļuskaitslaukuainavā(11.).Katrsšiskukainisnessavulabumulaukusētasapkārtējāsainavasdabiskaiattīstībai.

Lauku sētā viegli noteikt augsnes auglību vadoties pēc apkārtnēsastopamāmnezāļuaudzēm.Tāslabiraksturoaugsnesauglību,mitrumuunpataugsnesreakcijulaukusētasainaviskajāapvidū,kuraugslabprātaug. Zinātnieki pieradījuši, ka starp nezālēm un kultūraugiem ir savaveida simbioze, kas mijiedarbībā saglabā augsnes kvalitāti. Kā piemērstiekminētaspērkonesunzvēres,kasvienmērsastopamasauzusējumos.Auzas augsni skābina, savukārt nezāles augsnes skābuma līmeninormalizē. Lauku sējumos monokultūras nodara kaitējumu augsnesveselībai, bet kaitējumumazina attiecīgāsnezāles, kas saviešas reizē ariesētokultūraugu.Jazemeiunlīdzartoaugamtrūkstkādasvielas,dabato saviem spēkiem izlīdzina, nekaitējot apkārtējai videi. Tādēļ mumsvajadzētuiemācītiessaprastnezaļupatiesosūtībuuntospētnovērtēt.Ikviena nezāle, kas kompostējusies nonāk atpakaļ uz lauka, ir labākaismikroelements, kas zemei ir nepieciešams, lai spētu ražot veselīgus unpilnvērtīgus augļus. Ap ābelēm iznīcinot saaugušo zāli, kā to darapasaules lielākajās ābeļu plantācijās, āboli nekad nav tik pilnvērtīgi kāauguši piemājas nepļautajā dārza stūrī. Kā mūsu senči novērojuši, laipuķudobeslaukusētaspagalmosziedētutīrasbeznezālēm,tāsirjāravēdilstošā mēnesī, vislabāk mežāža zīmē, kas no janvāra līdz jūlijam ir


dilstošā mēness fāzē. Vēl viens vecāka gada gājuma cilvēku būtisksnovērojums ir 18. jūnija priekšpusdiena līdz pulkstens vieniem pēcvasaraslaika.Visišajādienāizravētieaugiarvisāmsaknēmvairsneataugnekad. Taču jāuzmanās, lai nesavainotu derīgos augus. Šo nezāļuiedarbīgoapkarošanasmetodivēlnevienamnavizdeviespamatot,arkotasirizskaidrojams,betlaukusētāšosdatumusņēmavērāunpielietoja(7.). Dzīvojot pilsētā, viegli ir piemirst ciešo saikni ar dabu. Paņemotnaudu no bankomāta, iepērkamies veikalā, radam atkritumus, ko kānevajadzīgus izmetam. Savukārt dabā viss notiekmijiedarbībā, veidojotnoslēgtus lokus. Lielo pilsētu dzīve izjauc dabiskos vielas ciklus un liekpiemirstmūsuciešosaikniardabu.Pārliekuintensīvaražasievākšanaunatkritumuražošanabūtiskisamazinaekosistēmasproduktivitāti,kasvarnovest līdzsabrukumam.Parspītišīmtendencēm,sabiedrībarīkojastā,it kā daba būtu viena no tautsaimniecības patērējamajām sastāvdaļām.Zviedrijā izveidotāprogramma„Dabassolis” ietvaros izstrādātiprincipi,kāsamazinātsaimnieciskāsražošanasietekmiuzdabu,koplašiizmantojauZviedrijaspašvaldībasuzņēmumosunskolās.Saskaņāarekoloģiskāsietilpības principu tiek paskaidrots, ka cilvēka saražotajām vielām unvielām,kasiegūtasnozemesdzīlēmnedrīkstļautuzkrātiesekosfērā.Kāarījāizvairāsnojebkādāmmanipulācijāmarekosfēru,kasvarsamazināttās produktivitāti un sugu daudzveidību (5.). Minētā programma irniecīgs solis, lai dotu cerību, bet tomēr gājiens pretīm ilgtspējīgainākotnei (10., 177.). Konkrētu lauku sētu, kultūras mantojumasakārtošana un Kurzemes reģiona kopīgas pievilcības palielināšanainvestoru,tūristuunplašassabiedrībasacīsveidotunozīmīguaugšupejuekonomiskajā attīstībā un reģionālās identitātes nostiprināšanā.Telpiskās attīstības politikai jābūt vērstai uz kultūras mantojumaintegrētu pārvaldi, kas tiek uzlūkota kā evolucionārs process, kuraietvaros tiek saglabāts šis mantojums un ņemtas vērā modernāssabiedrības vajadzības. Kurzemes reģions sastāv no daudzveidīgāmainavāmunkultūrainavām.TāsveidonozīmīguEiropasmantojumadaļuunkalpokāliecībaparpagātnesuntagadnesattiecībāmstarpcilvēkuunviņadabiskounpašaradītovidi(11.att.).

11.attēls.Laukusētaspagātnesuntagadnesliecība(autors:LindaBalode,2011)g.)


Lauksaimnieciskās, mežrūpnieciskās un rūpnieciskās ražošanaspaņēmienu attīstība un izmaiņas pilsētu plānošanā, transportā un citosinfrastruktūras veidos, tūrismāun atpūtas paradumos paātrina Eiropaskultūrainavu transformāciju, un tām var būt arī negatīvs iespaids uz tokvalitāti un izmantošanu. Tas sakāms ne vien par vērtīgajām, daļējidabiskajām ainavām, bet attiecas arī uz visu veidu kultūrainavām untradicionālo Kurzemes lauku sētu ainavām. Lauku sētu zemniekiem unmežkopjiem, izmantojot dabai draudzīgus savas zemesapsaimniekošanaspaņēmienusunpraksi,veidotosnozīmīgsieguldījumsilgtspējīgas bioloģisās daudzveidības saglabāšanā un atjaunošanā (2.).Ainavupolitikaspamatānozīmīgi būtuvietējās sabiedrībasunpubliskoiestāžu kopīgi izstrādāti stratēģiskie principi un pamatnostādnes, kasraksturotos ar specifiskiem pasākumiem, nodrošinot Kurzemes reģionaainavu plānošanu, pārvaldību un aizsardzību. Plānojot, atjaunojot unradot jaunas ainavas Kurzemes reģiona ainaviskajā telpā, jāņem vērānākotnē iespējamās ainaviskās izmaiņas. Jānodrošina regulāra ainavaskopšana, kas izpaustos kā harmoniskas, dabai draudzīgas pārmaiņasainaviskajā vidē, ko veido ekonomiskie, vides un socialie procesi (1.)Harmoniska un ērta tradicionālā lauku sētas ainava veicinātukultūrainavas un lauku ainavas ilgtspējīgu attīstību, kas, apmierinotiedzīvotāju vajadzības sociāli taisnīgā un videi draudzīgā veidā,neapdraudētu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanu (skat.12.attēlā).Tasattiecasarīuzefektīvākupieejamoresursu, lietusūdeņu,ekotehnoloģiju,laukusētuatkritumupārstrādi,vietējoaugļuundārzeņubioloģisko audzēšanu, iespējami plašāku izmantošanu savām, vai tirgusvajadzībām.

12.attēls.Ilgtspējīgasattīstībaspamats–līdzsvarsunharmonijatradicionālajālaukusētasainavā

(autors:LindaBalode,2012g.)


Secinājumiunpriekšlikumi

Teritorijas attīstības plānus ir jādefinē kontekstā arkultūrainaviskāstelpasaizsardzībasunregulācijaszonāmarīapvecajāmlauku viensētām, ņemot vērā zemes īpašumu tiesības, kā arī jāveidomērķtiecīgs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas plānojums.Kurzemes viensētu ainavu veidošanos būtiski ir ietekmējis valstsmainīgais politiski ekonomiskais stāvoklis. Laika ritējums ietver sevīdaudzveidīgu kultūrvēsturisko informāciju, kas liecina par lauku sētuattīstībasdaudzslāņainomēroguunproporcijasbūtiskumaiņu.

Kurzemes tradicionālo lauku sētu teritorijas ir nozīmīgas ne tikaivietējāmērogā,betarīglobāli.Teritorijukvalitatīvo īpašībuapzināšanaiun attīstībai ir svarīga valstiski ekonomiskā nozīme, jo sakrālāarhitektūra un tās ietverošā ainaviski daudzveidīgā ārtelpa veidojas kābagātīgs tūrisma resurss. Sintezējot tradicionālās Kurzemes lauku sētuiezīmes mūsdienu ainavā, būtiski uzlabotos kultūrvēsturiskās telpasestētiskā kvalitāte. Rezultātāmazinātos vizuāli nekvalitatīvais raksturs,piešķirot jaunasmodernismatendencesKurzemestradicionāloviensētuainaviskajās telpās. Tradicionālās lauku sētu ainavas iegūtu laikmetīgioriģinālu,harmoniskuvidi,kasirplastiskalīdzsvarāarcilvēkuundabu,kovienokultūrvēsturiskāsainavuvērtības.

Nepieciešama efektīvāka un pārdomātāka plānota zemesizmantošana, lai tā būtu zaļāka, dabai draudzīgāka un daudzveidīgāka.Izvērtējotvērtīgākodabasteritorijusaglabāšanasiespējas,nepieciešamsneitralizēt vai kompensēt jebkuru ainavu struktūras piesārņojumu. Janepieciešams, jāveic arī nozīmīgu ekosistēmu restaurāciju saskaņā ardabiskāsvidesprincipiemunattīstību.Kvalitatīvadzīvesvidelaukusētasainaviskajātelpāirnepieciešamanetikaidabai,augiemundzīvniekiem,bet arī cilvēka dabīgai un ilgtspējīgai pastāvēšanai. Veidojot cilvēkadzīves telpu, liela uzmanība jāpievērš videi draudzīgu un cilvēkamnekaitīgu būvniecības materiālu izvēlei, pārdomātiem arhitektūrasrisinājumiem, kā arī jānodrošina drošu un pieejamu vidi cilvēkiem arkustību traucējumiem. Visos šajos jautājumos būtiska ir veselīga,pretīmnākoša sociālā vide un sabiedrības iesaistīšana ilgtspējīgu laukuainavisko telpu plānošanā, lēmumu pieņemšanā un aizsardzībā.Zinātniski pētnieciskā darba rezultāti sniedz nākotnē nozīmīgupienesumu lauku pašvaldību administratīvi teritoriālai attīstībai laiuzlabotu,atjaunotuvairadītujaunasilgtspējīgasainavas,kasbalstītasuzsabalansētām un harmoniskām attiecībām starp saimniecisko darbību,sociālajāmvajadzībāmunkultūrvēsturiskovidi.


Izmantotāliteratūraunavoti

1. LikumsparEiropasainavukonvenciju.ParakstītaFlorencē,2000.g.20.maijā.LatvijasVēstnesis.2000.20.okt.

2. Vadlīnijas Eiropas kontinenta ilgtspējīgai telpiskajai attīstībai. EiropasReģionālāsplānošānasministrukonferenceHannoverē(CEMAT).Rīga:VARAM,2000.gadaseptembris,12.sesija.36lpp.

3. DRAVIŅŠ,K.Kurzemeaizgājušoslaikos.Rīga:Jumava,2000.548lpp.4. ENIŅŠ,G.100dižākieunsvētākie.Rīga:A/sLaukuAvīze,2008.296lpp.5. HOLMBERG,J.,ROBERT,K.H.,ERICSSON,K.E.Socio–Ecologicalprinciplesfora

Sustainable society. (1994)No: International Society forEcologicalEconomicIII.Korsika

6. LASIS,A.Mazdārziņuapstādījumi.Rīga:Zvaigzne,1984.223lpp.7. PAUNGGER,J.,POPPE,T.DerlebendigeGarten.Munchen,inderVerlagsgruppe

RandomHouseGmbH,2006.359lpp.8. SALIŅŠ,S.Latvijasdižkokiunretiekoki.Rīga:Zinatne,1974.116lpp.9. ZEILE,P.Estētika.Rīga:Zvaigzne,1989.407lpp.10. WACKERNAGEL,M., E.Rees,W.OurEcologicalFootprint. UK: JohnWiley and

Sons,1996.176–177lpp.11. Augsne [tiešsaiste]. Eiropas komisijas publikācija [atsauce 2012.g. 17.janv.].

Pieejasveids:http://ec.europa.eu/agriculture/organic/environment/soil_lv12. NIKODEMUS,O.Parainavu,kasnavtikaiainava[tiešsaiste].Zinātnesvēstnesis

[atsauce 2012.g. 18.janv.]. Pieejas veids:http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=609&Itemid=47

13. OPMANIS,A.Latvijasizcilākiekoki[tiešsaiste].Latvijasdabaspieminekļi.Koki[atsauce 2011.g. 10.dec.]. Pieejas veids:http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/koki.htm

14. ZVIEDRRĀNS, J. Senu ēku fasāžu apdare [tiešsaiste]. Vides vēstis [atsauce2011.g.7.dec.].Pieejasveids:http://www.pilis.lv/a_pnm/view_rec.php?id=26

Summary

Natural environment and rural landscape fence is one of themost valuableresources intheregionofCourland.Theareamaintenanceandstrengthening isthemaineventoftheregion'sfuturesustainabledevelopment.TraditionalcountryhouseinCourlandareamustbeprotectedfrominappropriatedevelopment.Theregioncanboastoftheirhigh–qualitysitesandculturallandscapeswherenatureisstillvisible.Itisnecessarynotonlytomaintainthecurrentsituationintheregion,butalsotolookfor a positive link between environmental, social and economic impacts. Spatialplanning and regional development policymust be in balancewith each other andintegrate their different requirements, ideas and objectives. It is essential for theCourlandfarmhousedevelopmentpoliciesrelatedtoemployment,infrastructureandinvestments, primarily to be determined in accordance with the principles ofsustainableharmony. People are constantly trying to change the landscape in theirfavourtothedetrimentoffutureconsequencesthatsuchactionsmaybring.Thefirststep towardsmore sustainable landscape areawould be to recognize the reality ofecological and socio–economic problems in the country as a whole and then toexaminetheindividuallandscapeareathatcandevelop.Environmentisnotproperlyconsideredasabackground for theexpressionofhumanactivityanddevelopment.Sustainabilityofthefarmsteadpicturesqueenvironmentrequiresthepersontobeapartofnature,tocomplementthenaturalcycle,inanywaywithoutdamagingitand


withouttryingtomessup.Mergingofthesmallerruralareasthatresultinlargefieldsof arable land under cultivation, has significantly degraded biodiversity. Thisdeteriorates the aestheticsand rural farmsteads’ image, and theproportional scale.Today,agricultureisdominatedbyconcentrated,veryspecialized,highly–productiveand technologically advanced agrarian industry that is rapidly taking over thecountryside, displacing valuable cultural and traditional rural homesteads ofCourland.Valuablelandscapeareas,thefarmhousenaturaloasisthatformthebasisofCourland’sregional identity,graduallyperish.AvariedapproachmustbeusedtotheregionofCourlandlocallandscapeheritageandcontemporaryculturaluseoftheprinciples of strengthening the regional characteristics and local identity, oraffiliation. Support should be provided to small–scale sustainable developmentactivitiesandtoavarietyof localsolutions tosuccessfullypromote thepicturesqueareaofecological, socialandeconomic improvements to feelnotonly localbutalsoregionalidentity.MostofthesurveyedpopulationofCourlandrecognizesthatoneoftheregion'smostvaluableassetsandwealthisitsrelativelypristinenature.Notjustbecauseitisverydiverse,scenicallyattractive,butalsorichinrareplantsandanimalspeciessurvivedthankstothesoftCourlandcoastalclimate.Intoday'sindustrializedenvironment,whichisaccelerating,theselandscapeswillbelostandmoredifficulttorevive. Today, farmhouse courtyards are finely mown, paved with artificialcobblestones, old treeswith hollows and twigs have been removed and cut,whichhavebeenthebasisformostofthebirdsandanimalsfleeingfromafarmhouseinthebeautifulcountryhouse.Whilelivinginthecity,thecloseconnectionwithnaturecanbeeasilyforgotten.Bigcitylifedestroysthenaturalsubstancecycles.Overlyintensiveharvestingandwasteproductionsignificantlyreducestheproductivityofecosystems,whichcanleadtofailure.Despitethesetrends,thesocietyisactingasiflifewouldbeone of the consumable components of the economy. Harmonious and comfortabletraditional farms contribute to the cultural landscape and the countryside bysustainabledevelopmentthatmeetstheneedsofthepopulationinasociallyjustandenvironmentallysoundmanner,securethenextgenerationrequirements.Thisreferstomoreefficientuseoftheavailableresources,rainwater,environmentaltechnology,a farmhouse in the waste. Local fruits and vegetables, organic farming, thewidestpossible use of their own, ormarket needs.More effective and intelligent land useplanningisrequiredinordertobegreener,environmentallyfriendlyanddiverse.Inassessing themostvaluablenaturalareasconservationopportunities, anypollutionof the landscape structure is neutralized or offset. If necessary, an importantecosystemrestorationshouldbeperformed,inaccordancewiththeprinciplesofthenatural environment and development. On the basis of natural and sustainablefunctioning, quality of living environment field fence picturesque area is necessarynotonlytonature,plantsandanimalsbutalsotohumans.Whenyoucreateahumanlivingspace,greatcaremustbetakenoftheselectionofenvironmentallyandhumanfriendly building materials, well thought out architectural solutions, as well as ofprovidingpeoplewithmobilityproblems,withasafeandaccessibleenvironment.Allthese matters are essential to a healthy, supportive social environment andcommunity involvement in sustainable rural landscape space planning, decision–makinganddefence.Scientificresearchresultsprovideanimportantcontributiontothe future of rural local government administrative territorial development toenhance, restore or create sustainable landscapes, based on a balanced andharmonious relationship between economic, social and cultural needs of theenvironment.

Documents

TRADICIONĀLĀ LATVIEŠU LAUKU SĒTA. KURZEMES REĢIONA …