Kurzemes Zemgales hercogiste

1561.-1795.g.

Izstrādāja:Ventspils tehnikumavēstures skolotāja

M.Dāvida

Livonijas kara sākumā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561.g. noslēdza līgumu

ar Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti Sigismundu II Augustu par ordeņa zemju

pāriešanu viņa protektorātā

Kurzemes Zemgales hercogiste kļūst par Polijas un Lietuvas

vasaļvalsti, kura militāri un ārpolitiski bija ar to saistīta,

bet politiski un saimnieciski

bija patstāvīga.

Gothardam Ketleram piešķir lēņa tiesības un viņš kļūst par pirmo Kurzemes un Zemgales

hercogistes hercogu.

Pārvalde Kurzemes Zemgales hercogistē atradās divu dinastiju

rokās:

• Ketleru dinastija (1562.g.-1737.g.)

• Bīronu dinastija (1737.g. – 1795.g.)

Kurzemes Zemgales hercogistes pārvaldes tiesiski normatīvā bāze

• 1570.g. Gotharda privilēģija;• 1617.g. Valdības formula;• 1617.g. Kurzemes statūti.

Zemju valdījumi hercogistē

Pārvalde

• 1569.gadā apvienojoties Polijas karalistei un Lietuvas dižkunigaitijai izveidojās Žečpospolitas valsts.

Gothards Ketlers hercogisti atstāja mantojumā abiem saviem dēliem:

Kurzemi - Vilhelmam

Zemgali un Sēliju - Frīdriham

Par hercogistes galvaspilsētām kļuva Kuldīga un Jelgava

1617.gadā hercogiste atkal tika apvienota, Vilhelmam, pēc ilgstoša konflikta ar vācu muižniecību, atņemot varu pār Kurzemi. Hercogiste nonāca viņa brāļa Frīdriha rokās.

Kurzemes Zemgales hercogiste

Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā

Hercogam Frīdriham bērnu nebija, tāpēc par savu mantinieku viņš iecēla sava brāļa

Vilhelma dēlu Jēkabu (1642-1682).

Saimnieciskā politikaHercogs Jēkabs savā saimnieciskajā darbībā sekoja merkantilisma teorijai,

uzskatot, ka saimniecības attīstības pamatā ir naudas uzkrāšana.

• Merkantilisma politikai bija raksturīga vietējās rūpniecības attīstīšana, preču eksports un izejvielu

imports.

16.gs. beigās radās pirmie valsts uzņēmumi, bet to masveida dibināšana

izvērsās tieši hercoga Jēkaba laikā:

• Kuģu būvētavas Ventspilī, Kuldīgā un Liepājā

Uzbūvēja ap 120 kuģu

Dibināja manufaktūras:

• dzelzs cepļi, naglu un enkuru kaltuves, virvju un buru audeklu darbnīcas, kokzāģētavas, darvas cepļi, lielgabalu lietuves, pulvera dzirnavas, ieroču darbnīcas, ražo stiklu, papīru, vadmalu utt.

Lai izvērstu aktīvu saimniecisko darbību pasaules mērogā, hercogs Jēkabs dibināja

kolonijas

• 1651.g. Sv. Andreja sala Gambijas upes grīvā Āfrikā

Sv.Andreja sala mūsdienās

• 1653.gadā Tobāgo salu pie D Amerikas krastiem

Galvenie tirdzniecības ceļi

Kurzemes Zemgales hercogiste

Krievijas ietekmē

Līdz ar Nīstades miera līgumu sākās Krievijas kundzības laiki Baltijas jūras telpā.

Krievijas imperators Pēteris I cerībā iegūt varu pār Kurzemes – Zemgales hercogisti, hercogam Frīdriham

Vilhelmam izprecināja sava brāļa meitu Annu.

Atceļā uz Kurzemi, jaunais vīrs nomira.

Par Kurzemes hercogu tika iecelts

Jēkaba dēls Ferdinands, kurš kā zvērināts vecpuisis kļuva par pēdējo Ketleru dinastijas

hercogu. 1655.g. - 1737.g.

Hercogistē līdz pat

1737.gadam paralēli

Ferdinandam, kurš

lielākoties uzturējās

ārzemēs, valdīja arī

Frīdriha Vilhelma

atraitne – hercogiene

Anna, kura

1730.gadā kļuva par

Krievijas imperatori

Annu Joanovnu.

Pēc kāpšanas Krievijas impērijas tronī,

imperatore Anna Joanovna par

Kurzemes Zemgales hercogistes

hercogu 1737.gadā iecēla savu favorītu

Ernstu Johanu Bīronu.

Pieradis pie lepnas dzīves Krievijas galmā, Ernsts Bīrons arī hercogistē uzcēla greznas pilis Rundālē un Jelgavā.

Rundāles pils

Jelgavas pils

1769.g. viņš atteicās no troņa par labu savam dēlam Pēterim Bīronam. Viņš valdīja līdz 1795.g. (trešajai

Polijas dalīšanai) un bija pēdējais Kurzemes - Zemgales hercogistes hercogs.

Academia Petrina – Pētera Bīrona celtā akadēmija Jelgavā

Kurzemes Zemgales

hercogistes hercogi

16.-18.gs.